Tiešraides 2024. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds kopš 2012. gada izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Šobrīd tiešraide tiek nodrošināta no divām jūras ērgļa ligzdām, zivjērgļa ligzdas, divām viena vistu vanaga pāra ligzdām, lauku piekūna būra, divām mazā ērgļa ligzdām, melnā stārķa ligzdas un baltā stārķa ligzdas, kā arī no zemūdens pasaules.

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Dabas vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja – katru gadu izauga divi mazuļi.

Arī 2021. gadā izšķīlās divi mazuļi, taču pazuda Raimis un barības nebija pietiekami, lai mazuļi izdzīvotu. 2022. gadā Mildai bija jauns partneris Voldis, tika izdētas divas olas, tomēr arī šoreiz ligzdošana nebija sekmīga – sveša mātīte olas izēda.

2023. gadā ligzdā izauga divi jaunie putni.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

Forums latviešu valodā

Forum in English

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Ķemeru Nacionālajā parkā

Tiešraidē var vērot vienu no piecām Ķemeru Nacionālajā parkā esošajām jūras ērgļu ligzdām. Šī ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 2019. gada, kad ērgļi sākotnēji aizņēma zivju ērglim būvētu mākslīgo ligzdu priedē, kas tajā brīdī jau bija nokaltusi.

Divus gadus vēlāk tika atrasta šī ērgļu pāra jaunā ligzda, tā atrodas eglē, sniega vai vēja nolauztas galotnes apauguma vietā – līdzīgā situācijā, kā mūsu jau ilgstoši vērotā ligzda Durbē, tikai zemāk, nepilnus 20 metrus virs zemes. Ir pamats domāt, ka šī ligzda tika uzbūvēta jau 2020. gadā, kad sākotnēji aizņemtā mākslīgā ligzda sausajā priedē bija neapdzīvota. Laikā kopš 2021. gada ērgļi šajā ligzdā katru gadu ir ligzdojuši sekmīgi, divreiz izaudzinot pa vienam mazulim un vienreiz divus.

2023. gada beigās ligzda jau tiek gatavota nākamajai ligzdošanas sezonai, tā tiek pušķota ar skuju koku zariem. Abi pieaugušie putni, ko šajā laikā var redzēt ligzdā, ir negredzenoti, līdz ar to šo ērgļu izcelsme un precīzs vecums mums nav zināms.

Tiešsaistes sistēma pie ligzdas ir izveidota 2023. gada decembrī, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim, Jānim Kviesim, Jānim Kažotniekam un Aleksejam Šaripinam. Datu pārraide tiek nodrošināta, pateicoties LMT.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

Forums latviešu valodā

Forum in English

ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Ligzda, ko vērojam, atrodas Kurzemē. Kā liecina Aigara Kalvāna rīcībā esošā informācija, tā ir zināma kopš 2004. gada. Ligzda veidota nolīkušas vecas priedes zaru sazarojumā.

No 2007. līdz 2023. gadam ligzda ir bijusi apdzīvota katru gadu, turklāt tikai 2007., 2010. un 2019. gadā ligzdošana tajā nav bijusi sekmīga. Pārējos gados ligzdu atstāja 1-3 jaunie zivjērgļi. 2023. gadā tēviņš un mātīte bija bez gredzeniem, līdz ar to šo putnu izcelsme mums nav zināma.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.

Forums latviešu valodā

VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanagu ligzdošana Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā ir zināma kopš 2015. gada.

Šobrīd teritorijā netālu viena no otras atrodas divas vistu vanaga ligzdas, kuras abas ir labā stāvoklī, bet trešā, vēsturiski senākā ligzda jau ir nokritusi. Visas ligzdas ir uzbūvētas vecās priedēs. Iepriekšējos gados vistu vanagu pāris ir pārmaiņus ligzdojis visās trīs ligzdās. Interesanti, ka līdz šim katru gadu ligzdošana ir bijusi sekmīga.

Latvijā vistu vanags ir apdraudēta putnu suga. Lai arī šobrīd tas vēl nav iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tomēr tas ir iekļauts to sugu sarakstā, kuru ligzdošanas vietu aizsardzībai ir veidojami mikroliegumi.

Paldies par sadarbību Bērnu klīniskai universitātes slimnīcai (https://www.bkus.lv)! Paldies par atbalstu SIA "Riekstu kalns" (https://riekstukalns.lv/) un SIA "Rewind"! Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Jānis Rudzītis, Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis.

Forums latviešu valodā

Forum in English

LAUKU PIEKŪNS Falco tinnunculus

Lauku piekūnu ligzdošanu vecā kraukļa ligzdā, kas atrodas augstsprieguma līnijas balstā, Imants Jakovļevs konstatēja jau 2002. gadā, vācot datus otrajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam. Ligzdošana augstsprieguma līnijās Skrīveru, Aizkraukles un Lielvārdes apkārtnē tika novērota arī turpmākos gados.

Pēc Aigara Kalvāna raksta Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnālā "Putni dabā" 2014. gadā, kur tika aprakstīta lauku piekūnu ligzdošana būros Liepājas pusē, Imants Jakovļevs Skrīveru pagastā uzlika pirmo lauku piekūna būri. 2018. gadā bija izvietoti jau 10 būri, un 2020. gadā pirmais būris tika aizņemts, vēlāk sezonā to atstāja seši lauku piekūna mazuļi. Pašlaik Ogres novada Krapes, Lielvārdes, Lēdmanes un Jumpravas pagastos un Aizkraukles novada Aizkraukles un Skrīveru pagastos kopā ir izlikti 20 lauku piekūnam domāti būri. 2023. gadā astoņos no tiem sekmīgi ligzdoja lauku piekūni. Šai sugai domātajos būros reizēm ligzdo arī meža un ausainās pūces.

Būris, ko vērojam ar kameras palīdzību, atrodas Ogres novada Krapes pagastā un tika uzlikts 2021. gada janvārī. Pirmos divus gadus tas bija tukšs, bet 2023. gadā tajā sekmīgi ligzdoja piekūnu pāris, izvedot piecus mazuļus.

Būris atrodas apsē, aptuveni astoņu metru augstumā.

Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā. Latvijā atgriežas marta beigās. Ligzdā parasti ir 3-8 olas. Olas perē 28 dienas. Olu dēšana parasti notiek laikā no aprīļa beigām līdz maija beigām. Mazuļus gredzeno laikā no 20. jūnija līdz 20. jūlijam. Barojas ar sīkajiem grauzējiem (pelēm, strupastēm), ķirzakām, lieliem kukaiņiem – vabolēm un spārēm un citiem nelieliem dzīvniekiem.

Kameras sistēmu izveidoja un izvietoja Jānis Rudzītis, Imants Jakovļevs un Jānis Ķuze.

Forums latviešu valodā

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda bija vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau bija daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās. 2020. gada pavasarī ligzdu apmeklēja vairāki ērgļi, taču ligzdošana nenotika. 2021. gadā ligzdošana bija nesekmīga – ērgļu pāra olu saknāba dižraibais dzenis. 2022. un 2023. gadā šajā ligzdā bija vērojama sekmīga ligzdošana – abus gadus ērgļu pārim izdevās izaudzināt mazuli.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds, sākotnēji projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalstīja Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansēja Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda bija vismaz piecus gadus veca.

Pēdējo piecu gadu laikā ērgļu pāris Anna un Andris sekmīgi izaudzināja ik gadus pa mazulim.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds, sākotnēji projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalstīja Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansēja Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā

MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra Ogres novadā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, melno stārķu ligzdošanas iecirknis šeit ir zināms vismaz kopš 2003. gada, tomēr šī ligzda ir atrasta tikai 2021. gada janvārī.

Ligzda varētu būt būvēta 2010. gadā pēc iepriekšējās ligzdas pamešanas. 2021. gadā mazuļu nebija, 2022. sekmīgi izvesti trīs jaunie putni. Iepriekšējā ligzdā šajā teritorijā viens no vecajiem putniem bija gredzenots, savukārt šajā ligzdā 2022. gadā abi ligzdojošie vecie putni bija bez gredzeniem. 2023. gadā pāris neizveidojās un ligzdošana nenotika.

Forums latviešu valodā

Forum in English

MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra "Rīgas mežu" teritorijā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, ligzdas vieta ir zināma kopš 2003. gada. Pēc izmēra un citām pazīmēm novērtēts, ka tā būvēta 2001. gadā. Kopš 2006. gada šī ligzda ir pārbaudīta gandrīz katru gadu.

Mazuļi bijuši 2006., 2007., 2008., 2009., 2011., 2015., 2018., 2020., 2021., 2022., 2023. gadā, bet samērā daudzi no tiem ir gājuši bojā (badā) turpat pie ligzdas vai tajā. Galvenais iemesls ir tas, ka ligzdas apkārtnē ir liels daudzums grāvju, kas atkarībā no ziemas un pavasara gaitas stārķim var radīt maldinošu iespaidu, ka barības būs pieejams ļoti daudz. Sezonas gaitā situācija var ļoti strauji mainīties, un mazuļus vairs nav ar ko barot.

Pilnīgi droši ir zināms, ka sekmīga tā ir bijusi 2011. gadā, jo viens tā gada jaunais putns ir atzīmējies šajā apkārtnē 2019. gadā, kad dabiskā ligzda bija nokritusi. Fotoslazdos, kas vairākus gadus bijuši pie šīs ligzdas, ir atzīmējies arī Lietuvā gredzenots putns (jauna mātīte).

2020. gada februāra sākumā nokritušās ligzdas vietā uzbūvēta mākslīgā ligzdas pamatne (Jānis Ķuze, Māris Strazds un SIA "Rīgas meži" mežsargs Oskars Taupmanis) tieši tanī vietā (un augstumā), kur bija dabiskā ligzda, 14,3 m virs zemes.

Tiešsaistes sistēmu pie ligzdas 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī SIA "Rīgas meži" pārstāvjiem Edmundam Račinskim un Oskaram Taupmanim.

Forums latviešu valodā

BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls".

Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.

Pirmajā tiešraides gadā – 2021. – šajā ligzdā ligzdojošie stārķi tika nosaukti par Fāzi un Voltu. Pārim izšķīlās pieci mazuļi, taču sveša balto stārķu mātīte tos izmeta no ligzdas.

2022. un 2023. gadā ligzdā bija apmeties cits balto stārķu pāris. Abos gados ligzdošana bija sekmīga – 2022. gadā izauga četri mazuļi, 2023. gadā – trīs.

Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.

Forums latviešu valodā

SVĪRE

Tiešraide no svīres būra jau trešo gadu tiek nodrošināta sadarbībā ar Cēsu pili.

Svīre ir viens no biežāk novērojamajiem putniem Cēsu pilsdrupās. Visticamāk, svīres pils ēku pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad Cēsīs atradusies Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Arī turpmākajos gadsimtos varenās pils mūri bija nozīmīga svīru ligzdošanas vieta.

Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir 1 līdz 3 baltas olas. Gadā ir viens perējums.

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tieši tādēļ putnu pazinēji par vasaras sākumu mēdz uzskatīt svīru atgriešanos, bet svīru saucienu trūkums augusta beigās jau liecina par vasaras aiziešanu.

2022. un 2023. gadā būrī izauga divi mazuļi.

Forums latviešu valodā

LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!

VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023

ATBALSTĪTĀJI