Aktīvie lietotāji: 158 Šodien ievadītie novērojumi: 99 Kopējais novērojumu skaits: 2054838
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2024. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds kopš 2012. gada izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Šobrīd tiešraide tiek nodrošināta no divām jūras ērgļa ligzdām, zivjērgļa ligzdas, divām viena vistu vanaga pāra ligzdām, lauku piekūna būra, divām mazā ērgļa ligzdām, melnā stārķa ligzdas un baltā stārķa ligzdas, kā arī no zemūdens pasaules.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Dabas vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja katru gadu izauga divi mazuļi.

Arī 2021. gadā izšķīlās divi mazuļi, taču pazuda Raimis un barības nebija pietiekami, lai mazuļi izdzīvotu. 2022. gadā Mildai bija jauns partneris Voldis, tika izdētas divas olas, tomēr arī šoreiz ligzdošana nebija sekmīga sveša mātīte olas izēda.

2023. gadā ligzdā izauga divi jaunie putni.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

Forums latviešu valodā

Forum in English


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Ķemeru Nacionālajā parkā

Tiešraidē var vērot vienu no piecām Ķemeru Nacionālajā parkā esošajām jūras ērgļu ligzdām. Šī ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 2019. gada, kad ērgļi sākotnēji aizņēma zivju ērglim būvētu mākslīgo ligzdu priedē, kas tajā brīdī jau bija nokaltusi.

Divus gadus vēlāk tika atrasta šī ērgļu pāra jaunā ligzda, tā atrodas eglē, sniega vai vēja nolauztas galotnes apauguma vietā – līdzīgā situācijā, kā mūsu jau ilgstoši vērotā ligzda Durbē, tikai zemāk, nepilnus 20 metrus virs zemes. Ir pamats domāt, ka šī ligzda tika uzbūvēta jau 2020. gadā, kad sākotnēji aizņemtā mākslīgā ligzda sausajā priedē bija neapdzīvota. Laikā kopš 2021. gada ērgļi šajā ligzdā katru gadu ir ligzdojuši sekmīgi, divreiz izaudzinot pa vienam mazulim un vienreiz divus.

2023. gada beigās ligzda jau tiek gatavota nākamajai ligzdošanas sezonai, tā tiek pušķota ar skuju koku zariem. Abi pieaugušie putni, ko šajā laikā var redzēt ligzdā, ir negredzenoti, līdz ar to šo ērgļu izcelsme un precīzs vecums mums nav zināms.

Tiešsaistes sistēma pie ligzdas ir izveidota 2023. gada decembrī, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim, Jānim Kviesim, Jānim Kažotniekam un Aleksejam Šaripinam. Datu pārraide tiek nodrošināta, pateicoties LMT.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

Forums latviešu valodā

Forum in English


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Ligzda, ko vērojam, atrodas Kurzemē. Kā liecina Aigara Kalvāna rīcībā esošā informācija, tā ir zināma kopš 2004. gada. Ligzda veidota nolīkušas vecas priedes zaru sazarojumā.

No 2007. līdz 2023. gadam ligzda ir bijusi apdzīvota katru gadu, turklāt tikai 2007., 2010. un 2019. gadā ligzdošana tajā nav bijusi sekmīga. Pārējos gados ligzdu atstāja 1-3 jaunie zivjērgļi. 2023. gadā tēviņš un mātīte bija bez gredzeniem, līdz ar to šo putnu izcelsme mums nav zināma.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.

Forums latviešu valodā


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanagu ligzdošana Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā ir zināma kopš 2015. gada.

Šobrīd teritorijā netālu viena no otras atrodas divas vistu vanaga ligzdas, kuras abas ir labā stāvoklī, bet trešā, vēsturiski senākā ligzda jau ir nokritusi. Visas ligzdas ir uzbūvētas vecās priedēs. Iepriekšējos gados vistu vanagu pāris ir pārmaiņus ligzdojis visās trīs ligzdās. Interesanti, ka līdz šim katru gadu ligzdošana ir bijusi sekmīga.

Latvijā vistu vanags ir apdraudēta putnu suga. Lai arī šobrīd tas vēl nav iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tomēr tas ir iekļauts to sugu sarakstā, kuru ligzdošanas vietu aizsardzībai ir veidojami mikroliegumi.

Paldies par sadarbību Bērnu klīniskai universitātes slimnīcai (https://www.bkus.lv)! Paldies par atbalstu SIA "Riekstu kalns" (https://riekstukalns.lv/) un SIA "Rewind"! Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Jānis Rudzītis, Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis.

Forums latviešu valodā

Forum in English


LAUKU PIEKŪNS Falco tinnunculus

Lauku piekūnu ligzdošanu vecā kraukļa ligzdā, kas atrodas augstsprieguma līnijas balstā, Imants Jakovļevs konstatēja jau 2002. gadā, vācot datus otrajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam. Ligzdošana augstsprieguma līnijās Skrīveru, Aizkraukles un Lielvārdes apkārtnē tika novērota arī turpmākos gados.

Pēc Aigara Kalvāna raksta Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnālā "Putni dabā" 2014. gadā, kur tika aprakstīta lauku piekūnu ligzdošana būros Liepājas pusē, Imants Jakovļevs Skrīveru pagastā uzlika pirmo lauku piekūna būri. 2018. gadā bija izvietoti jau 10 būri, un 2020. gadā pirmais būris tika aizņemts, vēlāk sezonā to atstāja seši lauku piekūna mazuļi. Pašlaik Ogres novada Krapes, Lielvārdes, Lēdmanes un Jumpravas pagastos un Aizkraukles novada Aizkraukles un Skrīveru pagastos kopā ir izlikti 20 lauku piekūnam domāti būri. 2023. gadā astoņos no tiem sekmīgi ligzdoja lauku piekūni. Šai sugai domātajos būros reizēm ligzdo arī meža un ausainās pūces.

Būris, ko vērojam ar kameras palīdzību, atrodas Ogres novada Krapes pagastā un tika uzlikts 2021. gada janvārī. Pirmos divus gadus tas bija tukšs, bet 2023. gadā tajā sekmīgi ligzdoja piekūnu pāris, izvedot piecus mazuļus.

Būris atrodas apsē, aptuveni astoņu metru augstumā.

Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā. Latvijā atgriežas marta beigās. Ligzdā parasti ir 3-8 olas. Olas perē 28 dienas. Olu dēšana parasti notiek laikā no aprīļa beigām līdz maija beigām. Mazuļus gredzeno laikā no 20. jūnija līdz 20. jūlijam. Barojas ar sīkajiem grauzējiem (pelēm, strupastēm), ķirzakām, lieliem kukaiņiem – vabolēm un spārēm un citiem nelieliem dzīvniekiem.

Kameras sistēmu izveidoja un izvietoja Jānis Rudzītis, Imants Jakovļevs un Jānis Ķuze.

Forums latviešu valodā

 


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda bija vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau bija daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās. 2020. gada pavasarī ligzdu apmeklēja vairāki ērgļi, taču ligzdošana nenotika. 2021. gadā ligzdošana bija nesekmīga ērgļu pāra olu saknāba dižraibais dzenis. 2022. un 2023. gadā šajā ligzdā bija vērojama sekmīga ligzdošana abus gadus ērgļu pārim izdevās izaudzināt mazuli.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds, sākotnēji projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalstīja Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansēja Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda bija vismaz piecus gadus veca.

Pēdējo piecu gadu laikā ērgļu pāris Anna un Andris sekmīgi izaudzināja ik gadus pa mazulim.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds, sākotnēji projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalstīja Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansēja Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra Ogres novadā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, melno stārķu ligzdošanas iecirknis šeit ir zināms vismaz kopš 2003. gada, tomēr šī ligzda ir atrasta tikai 2021. gada janvārī.

Ligzda varētu būt būvēta 2010. gadā pēc iepriekšējās ligzdas pamešanas. 2021. gadā mazuļu nebija, 2022. sekmīgi izvesti trīs jaunie putni. Iepriekšējā ligzdā šajā teritorijā viens no vecajiem putniem bija gredzenots, savukārt šajā ligzdā 2022. gadā abi ligzdojošie vecie putni bija bez gredzeniem. 2023. gadā pāris neizveidojās un ligzdošana nenotika.

Forums latviešu valodā

Forum in English


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra "Rīgas mežu" teritorijā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, ligzdas vieta ir zināma kopš 2003. gada. Pēc izmēra un citām pazīmēm novērtēts, ka tā būvēta 2001. gadā. Kopš 2006. gada šī ligzda ir pārbaudīta gandrīz katru gadu.

Mazuļi bijuši 2006., 2007., 2008., 2009., 2011., 2015., 2018., 2020., 2021., 2022., 2023. gadā, bet samērā daudzi no tiem ir gājuši bojā (badā) turpat pie ligzdas vai tajā. Galvenais iemesls ir tas, ka ligzdas apkārtnē ir liels daudzums grāvju, kas atkarībā no ziemas un pavasara gaitas stārķim var radīt maldinošu iespaidu, ka barības būs pieejams ļoti daudz. Sezonas gaitā situācija var ļoti strauji mainīties, un mazuļus vairs nav ar ko barot.

Pilnīgi droši ir zināms, ka sekmīga tā ir bijusi 2011. gadā, jo viens tā gada jaunais putns ir atzīmējies šajā apkārtnē 2019. gadā, kad dabiskā ligzda bija nokritusi. Fotoslazdos, kas vairākus gadus bijuši pie šīs ligzdas, ir atzīmējies arī Lietuvā gredzenots putns (jauna mātīte).

2020. gada februāra sākumā nokritušās ligzdas vietā uzbūvēta mākslīgā ligzdas pamatne (Jānis Ķuze, Māris Strazds un SIA "Rīgas meži" mežsargs Oskars Taupmanis) tieši tanī vietā (un augstumā), kur bija dabiskā ligzda, 14,3 m virs zemes.

Tiešsaistes sistēmu pie ligzdas 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī SIA "Rīgas meži" pārstāvjiem Edmundam Račinskim un Oskaram Taupmanim.

Forums latviešu valodā


BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls".

Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.

Pirmajā tiešraides gadā 2021. šajā ligzdā ligzdojošie stārķi tika nosaukti par Fāzi un Voltu. Pārim izšķīlās pieci mazuļi, taču sveša balto stārķu mātīte tos izmeta no ligzdas.

2022. un 2023. gadā ligzdā bija apmeties cits balto stārķu pāris. Abos gados ligzdošana bija sekmīga 2022. gadā izauga četri mazuļi, 2023. gadā  trīs.

Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.

Forums latviešu valodā


SVĪRE

Tiešraide no svīres būra jau trešo gadu tiek nodrošināta sadarbībā ar Cēsu pili.

Svīre ir viens no biežāk novērojamajiem putniem Cēsu pilsdrupās. Visticamāk, svīres pils ēku pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad Cēsīs atradusies Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Arī turpmākajos gadsimtos varenās pils mūri bija nozīmīga svīru ligzdošanas vieta.

Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir 1 līdz 3 baltas olas. Gadā ir viens perējums.

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tieši tādēļ putnu pazinēji par vasaras sākumu mēdz uzskatīt svīru atgriešanos, bet svīru saucienu trūkums augusta beigās jau liecina par vasaras aiziešanu.

2022. un 2023. gadā būrī izauga divi mazuļi.

Forums latviešu valodā

 


LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023

 

 

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  


PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Chilocorus renipustulatus - 2024-06-22 CerambyX
Crabro scutellatus - 2024-06-22 CerambyX
Cladonia coniocraea - 2024-11-03 JeļenaM
Amblytylus nasutus - 2024-06-22 CerambyX
Trachusa byssina - 2024-06-22 CerambyX
Leptopterna ferrugata - 2024-06-22 CerambyX
Habrosyne pyritoides - 2024-06-26 CerambyX
Nezināms
Ignotus
@ zemesbite
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 03.novembris, 22:25

Nu ja tas tika novērots augustā, tad tagad jau tur visticamāk nekas nebūs.


Ivetta 03.novembris, 22:09

Paldies!


marsancija 03.novembris, 21:57

Attīstību būs pagrūti novērot, jo nezinu, kad atkal tur nokļūšu. Ja izdosies, tad ieziņošu izmaiņas.


dziedava 03.novembris, 21:29

Kaut kas interesants, bet nenobriedis. Būtu bijis jāvēro attīstību, lai varētu saprast, kas tas varētu būt,


IlzeP 03.novembris, 19:51

Noteica Jānis Ozoliņš


marsancija 03.novembris, 19:33

Paldies, Vija!


VijaS 03.novembris, 19:02

Varbūt rožainā sēntiņa? Asins sēntiņas aug uz kritalām.


Ziemelmeita 03.novembris, 18:22

Dzeltenā receklene (Tremella mesenterica)


IlzeP 03.novembris, 18:09

Šī pasuga datu bāzē ir ar diviem nosaukumiem. Veikšu apvienošanas darbus.


forelljjanka 03.novembris, 16:44

https://dabasdati.lv/lv/observation/t12kcbm5049a9805g2q82knj52/


marsancija 03.novembris, 15:35

Dzeltenais ragansviests?


dziedava 03.novembris, 15:30

Pēc diskusijas ar Edvīnu: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3801647353428428/ un dažādas literatūras lasīšanas, pieņēmu lēmumu par P.oblatum. Šis bija sarežģīts gadījums, jo gļotsēnes nebija attīstījušās pilnvērtīgi. Taču to ir daudz un kaut ko varēja atrast arī labākā stāvoklī. Jebkurā gadījumā šai sugai mums ir jābūt, Eiropā tā ir plaši sastopama, abās kaimiņvalstīs arī ir zināma. Alternatīva, par kuru domāju, Badhamia rugulosa, būtu 4. valsts pasaulē, turklāt oriģinālajā aprakstā tā aprakstīta kā augoša uz dzīviem kokiem, kas neatbilst, un ar dzelksnīšu iekšām, kas te arī ne līdz galam atbilst. Savukārt par P.oblatum kapilīciju minēts, ka tas var būt gan tāds, gan tāds, un tas jau mums der. Jautājums, kāpēc par P.oblatum vispār šaubījos? Jo franču aprakstā sporām minētas tumšāku kārpu grupas, kas te īsti nav redzamas. Bet palasot dažādus aprakstus, arī sporu raksts aprakstīts dažādi - minēta arī gaišāka josla sporām vai arī nevienmērīgi izvietotas kārpas, kas rada nedaudz tīklojuma sajūtu, un arī mazas tumšāku kārpu grupas. Vārdsakot - dažādi autori sporas mēģinājuši aprakstīt dažādi. Un ja ieskatās, tad šīm sporām tiešām ir kaut kādas nevienmērīga kārpu izvietojuma iezīmes, ko ar vārdiem grūti aprakstīt.


nekovārnis 03.novembris, 15:03

Paldies Aleksandr un Dmitrij par papildus informāciju. Vācu valodu nepārzinu, tāpēc iztulkoju ar google (pielabojiet, ja greizi): "Manuprāt, mātītes eksemplārs no Latvijas ir samērā drošs Anastrangalia dubia. Manuprāt, A.dubia un A.reyi ir divas atšķirīgas sugas, un vienu no tām uzskatīt par subspecifisku taksonu nav zooģeogrāfiskas jēgas, jo abas sugas var "dzīvot vienā vietā?".A.W." Tomēr gribētu vēl kādu viedokli, piemēram no Jacek Kurzawa. Pēc inaturalist A.dubia ir sastopama pašos Polijas dienvidos, tāpēc viņam būtu papildus interese pievērsties šim jautājumam rūpīgāk, jo, ja A.dubia ir sastopama Latvijā, tad ir vērts arī Polijas teritoriju pārmeklēt rūpīgāk.


CerambyX 03.novembris, 14:29

Jā, laikam jau suga izplatās? Jādomā, ka nākotnē tad būs tik biežāka :)


nekovārnis 03.novembris, 14:28

Šīm ar kaut kāds birums :D


nekovārnis 03.novembris, 14:24

pumpurs?


dziedava 03.novembris, 10:51

Te var redzēt, ka šīs sēņu sugas nosaukums sākotnēji ceļojis pa gļotsēņu ģintīm - Licea bicolor, Tubulina bicolor, Lycogala parietinum: https://ascomycete.org/2000-Pezizales/Species/Orbicula-parietina


dziedava 03.novembris, 10:34

Tā kā askusēnēm Latvijā nedrīkst pasludināt jaunas sugas, jo nav izpētīti vēsturiskie materiāli, tad šo arī var ziņot tikai kā 1. novērojumu DD. Bet šī priekš manis ir īpaša sēne, jo nošokēja ar savu izskatu - ievācot paraugu, par 99% biju pārliecināta, ka tā ir jauna gļotsēņu suga Latvijā. Bet mikroskopija to neapstiprināja. Šodien netīšām uzgāju pareizajai atbildei - tā ir sēne, kura sākotnēji tikusi aprakstīta kā gļotsēne (!). Vismaz palika mierīgāk ap sirdi, ka neesmu vienīgā ap stūri apvestā :D. Ar savu sākotnējo nosaukumu Licea bicolor tās oriģinālais apraksts pieejams arī gļotsēņu sugu lapā eumycetozoa.com. Ir arī raksts, kura nosaukumā minēts "kurioza askusēne ar gļotsēnes izskatu". Tā ka šo sēni mazliet var pieskaitīt arī pie mana gļotsēņu lauciņa ;)


Mareks Kilups 03.novembris, 07:28

otrais vēlākais novērojums šai sugai !


Mari 02.novembris, 20:56

Papētīšu vēl tās sporas. Koks bija krietni veca lapukoka kritala. Vai apse, nezinu, tur aug arī krietni daudz ozolu ....


dziedava 02.novembris, 20:34

Koks varētu būt apse? Uz kājiņu nav? Tad P.ovisporum vajadzētu būt. Kaut kādu gaišu līniju dažām sporām jau var nomanīt.


dziedava 02.novembris, 20:23

Atšķirība ir kaļķa granulās. Dzelksnītēm kapilīcija pavedieni visi ar kaļķa granulām, bet pumpurītēm mezgli ar kaļķi, bet pavedieni starp tiem - bez. Tā ir arī šajā foto.


dziedava 02.novembris, 20:16

Interesanta bilde tiem pavedieniem, visu var saprast. Vispār suga sanāk reta, jo dabā grūti atšķirt no pērļainās. Varbūt var iemanīties, nezinu.


picapica 02.novembris, 19:25

Paldies!


VijaS 02.novembris, 19:24

Zilganā baltsamtīte.


VijaS 02.novembris, 18:36

7.-8. bildes - vēl pēc sešām dienām, 2. novembrī.


Mari 02.novembris, 18:34

Izskatās, ka būs kāda no dzelksnītēm :)


Mari 02.novembris, 18:31

Paldies, Julita! Prieks! Mēģināju jau tos kpilīcija pavedienus bildēt, bet tā īsti nesanāca, pievienoju vienu foto.


dziedava 02.novembris, 18:21

Sēne


dziedava 02.novembris, 18:16

P.S. Parasti olītēm ar mikroskopu vajag bildēt arī kapilīciju, jo tā izskats bieži ir svarīga pazīme noteikšanā. Šajā gadījumā man šķiet, ka pazīmju jau ir pietiekami, bet bieži tā nav.


Amanda 02.novembris, 18:15

Lielais šņibītis


dziedava 02.novembris, 18:14

Paldies! Tad sporas ir uz robežas, bet visas pārējās pazīmes ved uz D.montanum :)


Mari 02.novembris, 17:58

Jā, 9-10 mkm ; pirmie divi foto dabā, pārējie no mājas paraudziņa.


adata 02.novembris, 17:46

Ohh, sapņi piepildās! Jau sen kāroju atrast ko šādu, pat necerēju, ka manā mežā tādas varētu augt, bet ir ! Tagad jāizvēlas cita sapņu suga.


dziedava 02.novembris, 17:31

Sporas ir mērītas?


IlzeP 02.novembris, 16:59

Mikroskopija atgādina sēni (?)


Mari 02.novembris, 15:05

Paldies, Julita! Tās svītras cītīgi meklēju, bet neatradu. Papētīšu dzelksnīšus.


dziedava 02.novembris, 14:05

Skaidrs, ka gļotsēne tā nav, bet mikroskopija neko pazīstamu vispār neatgādināja.


dziedava 02.novembris, 13:45

Vispirms vajag redzēt kapilīciju - vai tas ir pumpurīšu vai dzelksnīšu tipa. Jāpaskatās, varbūt kāda bumbiņa atvērusies un var nobildēt to no ārpuses tā, lai iekšas var redzēt. Izskatās, ka sporas tumšas. Ja tā ir pumpurīte, tad vajadzētu būt vismaz dažām sporām gaišai līnijai pāri. Tad būtu Physarum ovisporum visticamāk. Ja dzelksnīte, tad var būt Badhamia macrocarpa, kurai gan 11 mkm ir apakšējā robeža.


dziedava 02.novembris, 13:17

Ļoti labi, ka paraugi ir abiem! :) Bez mikroskopēšanas nepateikšu. Tieši šobrīd arī cīnos ar paraugiem no vienas kritalas, kur daļa ar kājiņu un daļa bez, sporas vienādas. man vēl "uzkrīt", ka tās kājainās ir pa vienai, nevis grupējas. Jo, ja guļošās un kājainās viena suga, tad kājainajām būtu jāgrupējas līdzīgi kā guļošajām. Lai vai kā, paraugi jāsaglabā abi!!


adata 02.novembris, 12:30

Julita, apskati lūdzu pēdējo foto, šī ir ar kājiņu (iepriekšējām kājiņu neredzu), bet ņemta no cita "pleķīša" uz tās pašas kritalas. Kopā tādi laukumiņi bija trīs, ņēmu, kur vairāk, vai var būt tā pati? Man izskatās arī formā citāda. Paraugi ir abiem.


Mari 02.novembris, 11:03

Sporas vid 11mkm.


CerambyX 01.novembris, 23:26

Attēlā dažādi putni, vai viens no tiem nav melnspārnu kaija (apskatījos tikai knābi, spalvas nepētīju) ?


CerambyX 01.novembris, 21:59

Jā, eksemplāra foto mēs muzejā ar lielāko prieku varam uzņemt visos rakursos kādos tik vajag un nevajag :)


Vīksna 01.novembris, 21:30

Paldies !


megemege 01.novembris, 20:38

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 01.novembris, 19:01

Paldies,Ilze!


IlzeP 01.novembris, 18:33

Pievienoju


Ziemelmeita 01.novembris, 17:54

Paldies,Valda!


Vīksna 01.novembris, 17:48

Ūdenīte,Callitriche.


Vīksna 01.novembris, 17:46

Varbūt vasaras jānītis, vai tamlīdzīgi.


Ziemelmeita 01.novembris, 16:22

Pienainā sēntiņa (Mycena galopus). No kātiņa izdalās balta piensula. Sarakstā nav.


Mari 01.novembris, 16:22

Sporas vid. 11mkm.


Ziemelmeita 01.novembris, 14:57

Paldies,Inga!


dziedava 01.novembris, 14:24

Jā :)


Mari 01.novembris, 13:39

Sporas 11 -12 mkm, augļķermeņa foto uz mm papīra mērogam. Garkājas lampīte?


IlzeP 01.novembris, 13:37

Līvij, bet vai šo bildi, lūdzu, varat lejupielādēt datorā un pievienot novērjumam ar pareizo atrašanas vietu? Un šo novērojumu dzēst?


Ziemelmeita 01.novembris, 13:22

Paldies,Edgar!


nekovārnis 01.novembris, 11:32

Dmitrij, ja novērots būtu tipisks A.dubia tēviņš, tad jautājumu nerastos. Bet šī ir mātīte. Gan paša novērotais, gan mūsu dabasdatos, gan zviedru artfakta, gan inaturalis Ziemeļeiropas novērojumi liecina ka Anastrangalia reyi mātītēm tās morfoloģiskās pazīmes ir diezgan variablas. Un jā, soctīkli MŪSDIENĀS ir būtisks informācijas avots, kuru vismaz savās valstīs attiecīgo grupu speciālisti cenšas pārskatīt, lai nepalaistu kaut ko garām. Es nešaubos ka Andreas Weigel augsta līmeņa speciālists. 29 publikācijas par koksngraužiem ir daudz. Bet viņa darbības lauks ir Āzijas-Austrālijas reģions, un pārsvarā Laminae. Neatrodu viņa rakstus par Eiropas Lepturinae. Tad kapēc mums būtu viņa spriedums jāuztver kā neapstrīdama pēdējā instance? Dabas muzejā ir ļoti laba fotoaparatūra. Domāju K.Ozoliņš vai U.Piterāns vienmēr būtu gatavi palīdzēt sabildēt esošo eksemplāru no visām pusēm, lai bildes varētu aizsūtīt arī citiem mūsu reģiona koksngraužu pētniekiem, kuriem lielāka pieredze tieši ar Anastrangalia. Nenoliedzu, ka konkrētais eksemplārs var būt A.dubia. Osta blakus, rūpniecības objekti. Iespējams atceļojis ar koka taru. Iespējams izveidojusies pat lokāla populācija. Bet tad jau kaut kur jābūt arī A.dubia tēviņiem, kurus pārsvarā jau diezgan viegli atšķirt. Bet, lai arī acu pāru jau diezgan daudz pagaidām tēviņi nerādās.


VijaS 01.novembris, 11:18

Ļoti skaista kompozīcija! :)


kaza 01.novembris, 10:00

Pareizā sēnes atrašanās vieta ir otrā variantā.Šo mēģināju uz vietas ievadīt caur aplikāciju. Un vietu uzrādīja pilnīgi citur. Otru mājās no datora.Daudz ko neievadu, jo tehniski netieku ar visu galā


CerambyX 01.novembris, 02:15

Jā, protams, ka skaudība :D Laba humora deva šajā vēlajā pēcpusdienā, paldies Dmitrij! :D Man bija vienkārši neskaidrība par Anastragalia dubia lietojumu - novērojuma piezīmēs par to (un sugas noteikšanas detaļām kopumā) nekas nebija minēts (fotoattēlā noteikšanas pazīmes arī nav redzamas). Tavā sekojošajā komentārā tieši par noteikšanu manuprāt nebija pārāk skaidri pateikts (sistemātikas izklāsts gan foršs, paldies - noteikti precīzāks un skaidrāks, kā tās vārsmas manā pirmajā komentārā) jeb tas, ka eksemplārs atrodas Tavā kolekcijā jau apzīmē tikai eksemplāra fiziskas dislokācijas faktu. Neredzu, ka būtu rakstījis, piemēram, "Es arī apskatīju šo eksemplāru, salīdzināju ar desmitiem Latvijā ievāktiem reyi eksemplāriem - 110% dubia, piekrītu A.Weigel noteikšanai - Jauna suga Latvijai!". Ok, tagad saprotu, ka tā tas tomēr ir noticis un viss ar noteikšanu ir kārtībā, bet nu iespējams esmu kaut kāds evolūcijā atpalicis Homo sapiens (varbūt drīzāk Homo sapisiens, right? he he), kas domas neprot lasīt. Atvainojos, ka tā! Manuprāt, diskusija par Anastrangalia ir/bija tikai normāla, jo nu šis tomēr viens no retajiem gadījumiem, kad var tiešām pārprast (vismaz es pārpratu), kas ir domāts ar kādas sugas nosaukumu. Pie lielākās daļas citu retu/jaunu sugu atradumu taču es šādus komentārus nerakstu - apsveicu vai citādi. Aleksandram ir bijuši daudz tiešām forši blakšu un citu kukaiņu atradumu, liels prieks ja viņam izdodas jebko interesantu un labu atrast! Acīmredzot šoreiz nemācēju noformulēt domu pareizi un mani nesapratāt? Ko lai dara, piedodiet - ne vienmēr mans prāts lido piekūnu augstumos (pēdējā laikā jau laikam drīzāk biežāk lien kā kurmis pazemē...)! Tomēr! manā pasaules uztverē ir OK painteresēties un pārviacāt arī 'autoritāšu' (un ir pilnībā arī ok, ja neviens nav autoritāte) teikto un rakstīto - nekas nav akmenī kalts un visi mēs kļūdamies (Lepturalia nigripes anyone?). Par to nav jāapvainojas. Pat, ja jautājumi ir stulbi. Jo atklātāk darbojamies, jo vairāk papildus informācijas, jo labāk, manuprāt. Kā jau minēju zemāk - jo vairāk cilvēku zin kā atšķirt un atpazīt sugas, jo taču visiem labāk! Par kukaiņiem jau vispār te pārāk reti diskusijas, diemžēl sanāk. Šāda veida vārdu apmaiņām par taksonomiju/noteikšanu/u.c. ideālā variantā būtu jābūt gandrīz vai ikdienai un esmu gatavs tajās iesaistīties kaut vai 2os naktī (arī ja beigās izrādos muļķis - citi, lasot gudrākus komentārus, beigu beigās tāpat būtu no diskusijas ieguvēji)! Noslēgumā, attēls humoram: https://content33-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/meme.jpg


anthicus 01.novembris, 00:02

Kungi, jūs to speciāli vai kā? Aiz skaudības vai neticības? Nesaprotu. Ja Aleksandrs skaidri uzraksta A. dubia un es to apstiprinu tepat komentārā – kādu vēl apliecību jūs vēlaties? Pierādījumus, ka man ir kolekcijā desmitiem A.Weigel par “A. reyi” noteikti eksemplāri, ieskaitot tos, kurus viņš noteica 2024.g.? Citātu no A.Weigel vēstules man ar precizējumiem? Ko vēl? Vēlos saprast, no kā aug tas bāžas. Paldies!(?)


CerambyX 31.oktobris, 21:50

Paldies Dmitrijam par komentāru, bet nu tāpat nesapratu vai ir precīzi zināms (= viņam pajautāts) ko tieši Andreas Weigel ir domājis ar 'Anastrangalia dubia' - jo nu, ja es pareizi saprotu, tad teorētiski taču ir iespējama tāda interpretācija, ka zem 'Anastrangalia dubia' var tomēr būt domāta Anastrangalia dubia reyi, vienkārši pasuga nav pierakstīta? Protams, ja uz etķietes ir rakstīts Anastragalia dubia dubia (bet saprotu, ka nav?), tad it kā tas tā nešaubīgi, ka reyi variants ir izslēgts - tad jau laikam nav gan jājautā. T.i. ne obligāti apšaubu noteikšanu - vienkārši būtu forši, ja būtu 100% skaidrība par taksona lietojumu (no paša noteikšanas autora puse), lai nav nekādu vajadzību kādiem gudriem (vai stulbiem) spriedelējumiem un gariem komentāriem manas puses :D Bet tā, ja pieņemam ka ir dubia un jauna suga Latvijai, tad tik un tā pievienojos Mareka jautājumam - būtu jau forši, ja varētu pievienot vēl kādus attēlus novērojumam, lai varam tapt 'gudrāki visi kopā'. Jo nu, ja šis ir dubia, tad jau varbūt mēs jaucam/neprotam atpazīt reyi un dubia un varbūt dubia ir 'jau sen bieži sastopama' suga? :) Nu saprotu, ka galvas foto no virspuses ir svarīgs utt. T.i. tīri, lai pazīmes ir redzamas un paliek vēsturei ar ko salīdzināt kādus nākotnes novērojumus. Ok, jā - ārzemju attēlos jau var atrast arī īstos dubia no Rietumeiropas, bet nu pašu eksemplārs ir pašu eksemplārs. Kaut kad sen jau pie Tetropium gabrieli novērojuma aicināju līdzīgi (pievienot detalizētākus attēlus utml.), bet nu toreiz mani aicinājumi diemžēl palika nesadzirdēti. Būtu forši, ja šo gan varētu tā forši dokumentēt, lai plašākai publikai ir skaidrāka šo sugu noteikšana. Jo vairāk cilvēku zin kā pazīt sugas, informācija ir pieejamāka - jo mums visiem labāk! Neturēsim sveci zem pūra :) Paldies!


Lemmus 31.oktobris, 21:29

Paldies,Uldi!


IlzeP 31.oktobris, 21:18

Mareka jautājums jau tieši bija par pazīmēm, nevis sugas pareizību.


AfroBrazilian 31.oktobris, 20:22

Noteikts pēc morfoloģiskām raksturīpašībām.


AfroBrazilian 31.oktobris, 20:21

Marek, kukainis ir bijis ievãkts un nosūtīts Andreasam uz identifikāciju.


IlzeP 31.oktobris, 19:47

Jā, protams - sajaucu.


Mari 31.oktobris, 19:00

Paldies, Julita, paldies, Vija! :D


dziedava 31.oktobris, 18:53

Pēdējā bilde ir mākslas bilde - to jau pie sienas var likt! :D


VijaS 31.oktobris, 18:41

Tā pēdējā bilde vissmukākā :). Izskatās, ka vijumā vietām ir divi, vietām trīs pavedieni. Man reiz arī bija tāda dīvaina daudzveidīgā pilienīte ar trim vijumiem, izskatījās līdzīgi. Domāju, ka nekas cits te nevarētu būt - pārējām sugām vijumi nav tik vaļīgi. Bet kopumā jā - daudzveidīgajai pilienītei netipiski akurātas elateras.


nekovārnis 31.oktobris, 18:35

Dmitrij, kuras tieši pazīmes liecina, ka šis konkrētais eksemplārs ir A.dubia dubia nevis A.dubia reyi/A.reyi? Tas tā - zināšanai nakotnē.


Bekuvecis 31.oktobris, 18:34

Šis novērojums dublē cita novērotāja dienu iepriekš veikto (eks. atpazīstami 'pēc sejas'): https://dabasdati.lv/lv/observation/7681ec90e4086c8002f1e4609c7cc142/ . Ja kāds taisa sugas statistiku, jāņem vērā!


Bekuvecis 31.oktobris, 18:29

Otrādi! Šeit foto jau ir, bet pēc tā pievienošanas arī pirmajam novērojumam ir jādzēš šis te.


IlzeP 31.oktobris, 18:09

Skaidrs, paldies! Novērotājai vajadzētu pievienot foto šeit. Tad es vai viņa varētu otru - ar nepareizo vietu - dzēst.


VijaS 31.oktobris, 17:49

Tik skaisti! :)


VijaS 31.oktobris, 17:40

Šīm elateras ir ļoti gari pavedieni, kas "sapiņķerēti" savā starpā, gandrīz neredz brīvos galus un sporu mākonis tāpēc izskatās diezgan akurāts. Citām pilienītēm savukārt elateras ir īsākas, ir daudz brīvo galu un tās liekas "izspūrušas", sporu mākonis vieglāk izirst un nesaglabā apaļīgo formu. Agrāk dalījums Hemitrichia un Trichia ģintīs bija tieši pēc šīs pazīmes, bet pēc šīs grupas revīzijas, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, dažas "matainās" pilienītes ir pārliktas Hemitrichia ģintī.


anthicus 31.oktobris, 17:28

Faktiski, ja precīzi seko ICZN vadlīnijām, tad pašlaik ir A. dubia dubia un A. dubia reyi. Tomēr vairums koksngraužu ekspertu, ka arī citu koleopterologu (jūsu kalps ir starp tiem) uzskata, ka Zamoroka et al. (2019) rakstam ir virkne būtisku nepilnību, t.sk. pasugas jēdziena misinterpretācija (divas pasugas vienā ģeogrāfiskā reģionā nevar būt sastopamas, tam nav pamatojuma pat ja sekot šī raksta autoru secinājumiem par viens sugas sekošanu Pinus un otras – Picea utml.) Autori arī nav izpētījuši abu taksonu tipu materiālu un morfoloģiskie dati viņu rakstā balstās vien uz salīdzinoša materiāla (kas nav nepareizi, ja vien materiāls ir korekti noteikts). Respektīvi, no nomenklatūras stabilitātes skatupunkta pašlaik DD vajadzētu nomainīt A. reyi rangu uz A. dubia pasugu un pielikt A. dubia dubia (jo tāda Latvijā beidzot arī ir atrasta, eksemplārs manā kolekcijā, leg. A.Balodis). Cerams, kāds no koksngraužu speciālistiem drīz publicēs rakstu ar ranga izmaiņu un reyi atpakaļ piešķirs sugas statusu. Bet kamēr tas nav izdarīts, de jure paliek A. dubia dubia un A. dubia reyi. P.S. Nesapratu, no kurienes “aug” variants, ka reyi ir dubia sinonīms?


adata 31.oktobris, 17:17

Paldies, Vija! Šīm ir kāda uz aci redzama atšķirība no maldinošās/krāterformas sporu stadijā? Kamēr nav gatavas, zinu, ka pēc krāsas, bet šādas?


Bekuvecis 31.oktobris, 16:55

Viens. Tikai pirmajā piegājienā atradējai nav izdevies pareizi ievadītajai vietai pievienot foto, bet otrajā laimīgi iedabūtais foto nav piesaistījies pareizajai vietai...


IlzeP 31.oktobris, 16:03

Šeit ir kakaobrūnā


megemege 31.oktobris, 15:50

Paldies, Ansi:)


roosaluristaja 31.oktobris, 15:39

Latīniskais Psathyrella spadicea


IlzeP 31.oktobris, 15:06

Uldi, kāds viņai latīniskais? Vai nav kāds sinonīms latviski?


IlzeP 31.oktobris, 15:02

Tad tie ir divi dažādi novērojumi?


IlzeP 31.oktobris, 15:01

Nē, bilde jāpieveino pašam. Dzēst var administratori.


roosaluristaja 31.oktobris, 14:57

Šī ir kastaņbrūnā spīgulīte. Tādas sugas DD datu bāzē pagaidām nav. Bet man nesanāk viņu pienot pašlaik


Mari 31.oktobris, 13:30

Pievienoju vēl dažas elateru bildes.


CerambyX 31.oktobris, 13:03

Jā, izskatās, ka noblecourti. Vēlāk pievienošu vēl foto.


anthicus 31.oktobris, 12:35

Varētu būt arī Colydium noblecourti, bet pēc bildes to noteikt nevar. Ierosinu mainīt uz Colydium sp. ja vien nav pieejams kolekcijas aksemplārs, ko pārbaudīt.


Ziemelmeita 31.oktobris, 12:30

Paldies,Ansi, par labojumiem.


Bekuvecis 31.oktobris, 12:19

Foto esot uzņemts, taču izrādījies pēc kvalitātes nekāds, tādēļ izdzēsts...


Ivars Leimanis 31.oktobris, 12:18

Tātad šim novērojumam vajadzētu nomainīt nosaukumu uz milzu čemureni, lai atradne ir pareizajā vietā. Un, ja iespējams, to bild' pārcelt uz šo novērojumu (varbūt, to var izdarīt administrators?).


Ivars Leimanis 31.oktobris, 12:14

Vēl tikai vajadzētu to atradni ielikt DDPS OZOLS, un nodrošināt saglabāšanu.


Ivars Leimanis 31.oktobris, 12:10

Nu lūk, tas jau gandrīz ir pierādījums! Žēl, ka nav tā nomelnējuma foto. Lielisks, apbrīnojams atradums!


Bekuvecis 31.oktobris, 11:10

Līvija atbildēja e-pastā. Sliktā ziņa: tuvā nākotnē apmeklēt vēlreiz nevarēšot. Labā ziņa: kad mēģinājusi noplēst vienu daivu paraugam, tās apakša no apņurcīšanas pamatīgi nomelnējusi. Tātad...


Edgars Smislovs 31.oktobris, 10:25

Pārliecinoši jaunie putni nav novēroti, vismaz viens ad ar izteiktu teritoriālo uzvedību vairāku gadu garumā (tur pat novērots arī 15.09) un pieci putni vienā bariņā niedru galos vakarā.


dziedava 31.oktobris, 08:07

Pēc skata es minētu, ka varētu būt, bet elatera mikroskopā bija tikai viena un šāda? Daudzveidīgajai ir spirāle no 2 vijumiem, te ir vairāk vijumu, tā neizskatās pēc daudzveidīgajai piederīgas. Sporas gan izskatās atbilstošas. Varbūt tā ir pieklīdusi elatera no kā cita?


IlzeP 30.oktobris, 21:57

Vai tiešām šī suga?


IlzeP 30.oktobris, 21:55

Interesanti! Par termokamerām neko daudz nezinu - kā var zināt, ka tie visi bija jaunie mazie dumpji?


megemege 30.oktobris, 21:34

Paldies, Vija!:)


Bekuvecis 30.oktobris, 21:29

Līvija šeit DabasDatos ir pareti, tāpēc pārsūtīju ieteikumu uz viņas e-pastu, kurā ieskatās biežāk. Nezinu gan, cik tāds apmeklējums viņai ir vai nav parocīgs.


Mari 30.oktobris, 21:10

Sporas vid. 11-12,5 mkm


Ivars Leimanis 30.oktobris, 21:05

Varbūt Līvija var aiziet līdz sēnei un paskrāpēt cepurītes apakšu - poru virspusi. M.gigantea šai bojājuma vietai vajadzētu iekrāsoties tumši brūnai līdz melnai - ar to atškiras no G.frondosa. https://www.inaturalist.org/taxa/157989-Meripilus-giganteus


Ivars Leimanis 30.oktobris, 19:57

Maza un virsa pelēkbrūna, nevis dzeltenbrūna. Man šķiet, ka tā ir jauna F.grifola. Bet nav ko minēt, jāmikroskopē - jāskata sporas. Man jau patiktu, ja tā būtu 'gigante', bet ne jau minējums pēc foto (tā tomēr ļoti reta suga mūszemē).


Mari 30.oktobris, 19:33

Sporas vid. 14 mkm, elateras 4-5 mkm diam.


Bekuvecis 30.oktobris, 17:23

P.S. Foto detālākās versijas u.c. info krikumiņi ir http://www.senes.lv/species/meripilus_giganteus.htm


Bekuvecis 30.oktobris, 17:20

No Diānas Meieres e-vēstules: "Ļoti ticama!" Bet no atradējas man atnāca foto oriģināls, kurā var saskatīt mazliet vairāk nianšu, kā arī nedaudz citas info. Viss šķiet atbilstam. Tikai pēc sugas "standartiem" šis eksemplārs ir gana mazs, nekāds ne milzu.


Ziemelmeita 30.oktobris, 16:47

Paldies,Uldi, tā izskatās.


roosaluristaja 30.oktobris, 16:38

Domāju, ka lielā pergamentsēne ir pareizi.


Vīksna 30.oktobris, 15:08

Paldies par ķērpju noteikšanu,un tad jau būs vēl ko jābildē.


meža_meita 30.oktobris, 14:45

Atvainojos, nevis - bālā, bet iesarkanā bacīdija


meža_meita 30.oktobris, 14:45

Bālā bacīdija Bacidia rubella (ar oranžajiem apotēcijiem) un Lecidella elaeochroma. Nomainīšu uz bacīdiju, jo tā ir dabisku mežu (ilglaicīgu vietu indikatorsuga), attiecīgi, interesējošāka suga dabas izpētē.


Matrus 30.oktobris, 12:20

Varbūt statusu “nosities stiklos” papildināt, lai statistikai būtu vieglāk meklēt datus, piemēram, “Ietriecies/nosities stiklos”?


Mari 30.oktobris, 11:09

1. foto dabā, pārējie no mājas paraudziņa.


IFa 30.oktobris, 10:35

Man izskatās pēc Cynips divisa, noteikti ne bumbuļu panglapsene.


Osis 30.oktobris, 10:35

Paldies Uģi!


Ziemelmeita 30.oktobris, 10:25

Paldies, Renāte!


Lemmus 30.oktobris, 10:02

Paldies,Renāte! :)


Ilgonis 30.oktobris, 09:55

jā, tā laikam ir pareizi


Vīksna 30.oktobris, 09:41

Paldies !


kamene 30.oktobris, 09:11

Paldies, Vija!


kamene 30.oktobris, 09:10

Paldies, Uldi! Jauks papildinājums sugām manā pagalmā.


dziedava 30.oktobris, 09:07

Ievākta nav? Priekš rūsainās dikti rozā izskatās. Un sobrīd tās tik tālā sporu stadijā ar nav redzētas.


IlzeP 30.oktobris, 09:05

4 iedzeltenie ķauķi septembrī?


IlzeP 30.oktobris, 08:41

Varbūt labāk šis statuss.


roosaluristaja 30.oktobris, 04:53

Nesaprotu, kādas te var būt šaubas. G.frondosa vizuāli ir pa visam savādāka. Attēls ir publicēts arī Mikologu biedrības lapā FB un. nevienam, ieskaitot D.Meieri nekādas šaubas par sugu nerādās.


Ivars Leimanis 29.oktobris, 23:52

Nespēju noticēt, ka tā ir G.gigantea. Kā "drošā pierādīšana" izpaudās? Nekas nav par to minēts aprakstā. Ir tikai bilde. Kādi izmēri, smarža, garša, ķīmiskā reakcija? Vai G.frondosa versija ir pilnībā izselēdzama?


Ivars Leimanis 29.oktobris, 22:15

Nav gļotainā daudzvālīte. Šī ir sūnu eokronarcija.


guta7 29.oktobris, 20:39

Piekrītu. Ilgi meklēju, kas šī varētu būt. Stārstījos starp Ramaria un Clavaria.


Ilgonis 29.oktobris, 19:48

paldies par komentāru,šādā veidā nebiju sastapis


Lemmus 29.oktobris, 19:37

Želejas flēbija


Matrus 29.oktobris, 19:21

Ietriecies stiklos


IlzeP 29.oktobris, 19:19

Nosities vai tikai ietriecies stiklā?


Ilgonis 29.oktobris, 17:35

Paldies, tātad var būt bez cepurītes virsas


roosaluristaja 29.oktobris, 17:17

Drīzāk Clavaria, bet grāmatā netradu neko baigi līdzīgu


roosaluristaja 29.oktobris, 17:15

Ramaria var arī nebūt


roosaluristaja 29.oktobris, 16:57

Var jau būt arī kaut kādi Lachnum


IlzeP 29.oktobris, 16:49

Lielais piekūns Latvijā neligzdo. Vai novērojumam foto nav? Suga droši noteikta?


meža_meita 29.oktobris, 16:14

Ilze, domāju, ka jā. Pārskrienot pāri, šķiet, ka nosaukumi nedublējas.


roosaluristaja 29.oktobris, 15:23

Kaut kas tāds laikam bija


IlzeP 29.oktobris, 15:22

Vai šis novērojums jau nebija ziņots bez foto, bet pareizajā vietā? Tad vajadzētu pievienot foto tam un šo dzēst.


megemege 29.oktobris, 15:03

Uldi, paldies!


gints 29.oktobris, 12:44

Tas nu tik tiešām būs bijis bikšainā apoga sauciens/lidojuma sauciens, jo skaņa vairāk atgādina tādu elektrisku kā signalizācijas pīkstienu. Tā gan pavisam noteikti nebija signalizācija :)


gints 29.oktobris, 12:42

Bingo ! Paldies, Ivar!


InŠu 29.oktobris, 12:24

Ķieģeļsarkanā sērsēne (Hypholoma sublateritium)


roosaluristaja 29.oktobris, 12:09

Schizophyllum amplum neaug uz zemes


roosaluristaja 29.oktobris, 10:48

Pēc PictureThis domām Baeospora myriadophylla. Vizuāli kaut kas līdzīgs ir. Neatradu nekādu informāciju pār šīs sugas sastapšanu Latvijā. Elurikkus.ee ir 6 ziņojumi


ivars 29.oktobris, 10:12

Bikšainais apogs?


zemesbite 29.oktobris, 10:10

Paldies, Julita! :)


roosaluristaja 29.oktobris, 09:25

Es tik smalki nepārzinu, bet manuprāt tas ir pirmais droši pierādītais novērojums Latvijā. Igaunijā pēc elurikku.ee ir 17 ziņojumi


MoreOrLess 29.oktobris, 09:24

Vai mēģinājāt pievienot foto jau reģistrētajam novērojumam? Jāatver novērojums, tad jāspiež uz aktīvo saiti "Pievienot foto" - augšējā labajā pusē līdzās kartei. Šādi izdodas pievienot bez problēmām.


kaza 29.oktobris, 09:03

Foto kārtējo reizi pievienot nav iespējams, neprotu pārveidot tā izmērus kādus pieprasa. varu vienīgi pārsūtīt uz e-pastu ,kuru norādītu.


kaza 29.oktobris, 08:53

Milzu čemurene


IlzeP 29.oktobris, 08:39

Vēl aizvien foto web versijā var pievienot tikai jau ieziņotam novērojumam - vēlāk.


kaza 28.oktobris, 21:41

Nevsr ievietot foto. Milzu čemurene


Mežirbe777 28.oktobris, 18:19

Xylaria polymorpha.


VijaS 28.oktobris, 17:03

Varētu būt, krāsa atbilst :)


mufunja 28.oktobris, 16:59

Jā Vija, ļoti ciets. Paldies.


VijaS 28.oktobris, 16:51

Vai nav ļoti ciets? Izskatās pēc melnās celmlodītes Ruzenia spermoides.


BI 28.oktobris, 16:32

Gredz. mazulis, mātīte, 26.07.2018. Kazdanga


IlzeP 28.oktobris, 14:26

Sistemātikas izmaiņas


IlzeP 28.oktobris, 14:26

Sistemātikas izmaiņas


IlzeP 28.oktobris, 14:25

Sistemātikas izmaiņas


IlzeP 28.oktobris, 14:25

Sistemātikas izmaiņas


IlzeP 28.oktobris, 14:24

Sistemātikas izmaiņas


IlzeP 28.oktobris, 14:13

Renāte, un latviski arī?


Ziemelmeita 28.oktobris, 14:11

Paldies, Renāte!


gints 28.oktobris, 12:34

Vai ir kādas versijas par kādu cita putna līdzīgu saucienu?


meža_meita 28.oktobris, 12:28

Paldies Ilze - visas kladīnas uz kladonijām!


finesse 28.oktobris, 12:02

Paldies, Ilze, par labojumiem


IlzeP 28.oktobris, 10:33

Atlanta pazīmes izmantojamas tikai ligzdošanas sezonā - nomainīju uz "novērots".


Ilgonis 28.oktobris, 10:17

Paldies Uldi par noteikšanu, doma tāda bija bet virsmas reljefs diezgan neparasts.


finesse 28.oktobris, 09:56

kļūdījos ar sugu, ,,parastais'' svilpis- pārītis :)


megemege 27.oktobris, 23:51

Paldies! :)


Martins 27.oktobris, 20:56

Kurš putns ir labi paēdis, to pēc spāru spārnu atliekām nepateiksim, bet rokā turētais spārns ir brūnganajai plankumspārei. Taču citās bildēs redzams, ka tur ir vismaz divu sugu spāres apēstas.


Mari 27.oktobris, 20:37

Stumbenis tas pats, tādas kā iezīmētas takas malā, bet tā ir mana vaina par to precizitāti, diemžēl neesmu iemanījusies koordinātes fiksēt, tādēļ mani punkti aptuveni :( Es te pāris iepriekšējos gadus arī esmu staigājusi, apkārtne pasakaina, bet iepriekšējos gados tās kritalas bija tādas kā pārkaltušas un gļotsēnes kārtīgi jāmeklē, ja gribējās ko interesantu atrast, šogad tiešām birums :)


Martins 27.oktobris, 20:25

Vai šim novērojumam nav vēl kāda bilde? Vai vismaz izkadrēta?


Martins 27.oktobris, 20:11

Super! Paldies! Pārliecinoša medicīnas dēle! Tajā Latvijas daļā tuvākās atradnes ir Liepupes karjeri un Ungurpils dzirnavu ezers - neamaz arī ne tik tuvu. IUCN vērtējumā būtu jāpalielina sugas areāls Latvijā... :)


Martins 27.oktobris, 20:03

Milzu kailgliemezim arī uz mantijas (ķermeņa daļa starp galvu un raibo muguru) būtu plankumi. Šis ir tumšais kailgliemezis.


Martins 27.oktobris, 20:02

Milzu kailgliemezim arī uz mantijas (ķermeņa daļa starp galvu un raibo muguru) būtu plankumi. Šis ir tumšais kailgliemezis.


Martins 27.oktobris, 20:01

Milzu kailgliemezim arī uz mantijas (ķermeņa daļa starp galvu un raibo muguru) būtu plankumi. Šis ir tumšais kailgliemezis.


Martins 27.oktobris, 19:56

Šajās bildēs pārliecinošus praulgrauža ekskrementus neredzu. Marmora rožvabole gan ir droši. bet vispār jau abas sugas var apdzīvot vienu koku, tikai izvēlas dažādas dobumu daļas.Nomainīsim šo novērojumu uz rožvaboli. Pārējie novērojumi Rumbēnu apkārtnē bija pārliecinoši praulgrauži.


dziedava 27.oktobris, 19:48

Marita, pēc kartes sanāk mans egles stumbenis mazliet citā vietā. Tā varētu būt, ka nav precīza vieta? Tā apkārtne man sen noskatīta gļotsēņu pētījumiem, bet nav tagad bijis laika tam pievērsties. Tagad arī tikai kā blakusprodukts, bet nu jā, prasās tur pa nopietno. Tik tagad sola drīzu sniegu :/


VijaS 27.oktobris, 19:27

5.-6. bildes - pēc trim dienām.


Kristers K 27.oktobris, 19:19

Varbūt bariņā kādu priežu krustknābi var saklausīt.


VijaS 27.oktobris, 19:11

4. bilde - pēc trim dienām.


Mari 27.oktobris, 19:00

Taisnība, šogad šeit ir īpaši daudz gļotsēņu, un mežs tāds neskarts ar lielām egļu, ozolu, u.c. kritalām. Tur vēl tā "Sūnu ciema" dabas taka, kurai abās pusēs arī perspektīvas gļotsēņu vietas :) Starp citu, Julita, arcīriju esam no viena un tā paša egles stumbeņa fotografējušas :D :D


VijaS 27.oktobris, 18:59

6. un 7. bildes - trīs dienas vēlāk.


VijaS 27.oktobris, 18:55

6.-8. bildes - pēc trim dienām.


VijaS 27.oktobris, 18:20

Pirms pāris dienām Marita Krūze arī šajā apkārtnē diezgan daudz gļotsēņu saziņoja, un man arī radās sajūta, ka vajadzētu būt interesantai vietai. Un tik tiešām ir :D


mufunja 27.oktobris, 18:17

Super :):):)


dziedava 27.oktobris, 18:13

Teicu Atim, šitai mežā pilnīgi var just, ka jābūt gļotsēnēm! Un izmisīgi skatījos apkārt. Pēc pusminūtes atradu šo klājienu :D. Ņuhs nevīla.


VijaS 27.oktobris, 18:12

Plakanā skrāpīte, sūna.


VijaS 27.oktobris, 18:08

Te gan daudz!:D Ļoti skaisti!


mufunja 27.oktobris, 18:00

Es domāju Cribraria atrofuska


Mežirbe777 27.oktobris, 16:30

Micarea misella.


mufunja 27.oktobris, 15:45

:):)


mufunja 27.oktobris, 15:41

Paldies Via. Es par viņu neatcerējos:)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts