Aktīvie lietotāji: 240 Šodien ievadītie novērojumi: 2 Kopējais novērojumu skaits: 2205797
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

2018. gada tiešraides kameru lapa atrodas šeit

Tiešraides kameras no aizsargājamu putnu ligzdām 2017. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau sesto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. 2017. gadā tiešraidē var vērot sešas ligzdas: ūpju, zivjērgļu, jūras ērgļu, vistu vanagu, melno stārķu un lielā dumpja ligzdu.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās
Video arhīvs


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera novietota pie ligzdas, kas atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Šobrīd ligzdā mājo ūpju ģimene, un aprīļa sākumā mātīte perē trīs olas. Tēvs uzturas ligzdas tuvumā un to sargā, visas dienas laikā ar mātīti sasaucoties. Pirmo liecību par ligzdas saturu ieguvām 22. marta rītā, kad, ūpim uz brīdi nolidojot no ligzdas, bija redzama viena ola. Pārējās divas olas tika piedētas laikā līdz 26. martam. Olas tiek perētas aptuveni 35 dienas, kas nozīmē, ka pirmais cālis šķilsies aprīļa beigās.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir arī ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, līdz ar to pētnieki ūpju dzīves norisēs var ieskatīties ļoti precīzi. Diennakts krēslainajā laikā kamera darbojas ar palēninātu ekspozīciju, tā ļaujot turpināt novērot putnus. Vēlāk sezonas gaitā kameras sistēmu ir plānots pilnveidot, padarot iespējamu skatīšanos arī tumsā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē - Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nav zināma.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

2016. gada sākumā situācija ligzdā bija mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe gada sākumā no ligzdas nozuda un par tās piederību aizsākās intensīvi konflikti. Ligzdošana šajā gadā tā arī netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumu – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

2016. gada rudenī un ziemā Durbes ligzdas saimnieki bija jūras ērgļi Vents un Šilute, kuri cītīgi nodarbojās ar ligzdas atjaunošanas darbiem, kas viesa cerības uz veiksmīgu ligzdošanu 2017. gada pavasarī. Diemžēl kopš 27. janvāra ligzdā vairs netika redzēta jūras ērgļu mātīte Šilute - par viņas pazušanas iemesliem var izteikt tikai minējumus. Aptuveni pēc divām nedēļām ligzdu pameta arī Vents, un šobrīd ligzdā notiek aktīva jūras ērgļu nomaiņa, kurai dažbrīd grūti izsekot.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

2015. gadā pie ligzdas tik uzstādīta tiešraides kamera, diemžēl ligzdošana bija nesekmīga - mātīte pameta olas, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

2016. gadā sistēma tika aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošināja labāku attēla un skaņas kvalitāti, tika mainīts arī kadrējums, nodrošinot labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divas. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. Abi pieaugušie putni ligzdu neregulāri apmeklēja arī rudenī un ziemā.

2017. gada februārī ligzdā atsākās pavasara rosība - abi putni ķērās pie ligzdas atjaunošanas darbiem. Marta sākumā kamerai pamainīts skatu leņķis, laiputni ligzdā būtu redzami pilnā augumā. Aprīļa sākumā ligzdā tiek perētas piecas olas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Sēlijā (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Tiešraides kamera pie šīs ligzdas uzstādīta 2015. gadā, kad ligzdā tikai izaudzināti divi stārķēni. Arī 2016. gadā ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Abos gados viens no stārķēniem (2015. - Upene, 2016. - Rasa) tika aprīkots ar satelītraidītāju un to pārvietošanās ceļiem varēja sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv.

2017. gada marta sākumā tika secināts, ka ziemā ligzdas kokam nolūzis liels zars, kas krītot ir nolauzis vienu no ligzdu balstošajiem zariem, turklāt palicis iekāries ligzdā. 5. martā ornitologi ar profesionāla arborista Rolanda Kāpostiņa palīdzību veica koka apsekošanu un zars tika nozāģēts, lai stārķi, atgriežoties no ziemošanas vietām, varētu arī šajā sezonā uzsākt ligzdošanu. Melnie stārķi no ziemošanas vietām Latvijā atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Māris Strazds. Palīdzību sistēmas uzturēšanā ir sniedzis Jānis Kažotnieks un Torbens Langers (Torben Langer).


LIELAIS DUMPIS Botaurus stellaris - tiešraide beigusies

Ar tiešraides kameru aprīkotā ligzda atrodas niedrājā Engures ezera ziemeļu daļā, kuru 3. maijā atrada ornitologs Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Mazuļi izšķīlušies laikā no 5. līdz 8. maijam. Dumpju mātīte jauno paaudzi audzina viena – perē, sargā no ienaidniekiem, medī pārtiku un silda cāļus. Tēviņš tikmēr turpina dziedāt, lai pievilinātu mātītes, kas no siltajām zemēm atlidojušas vēlāk.

Atšķirībā no pārējām kamerām, lielos dumpjus būs iespējams vērot tikai mēnesi, jo aptuveni trīs nedēļu vecumā dumpji sāk pamest ligzdu un tajā vairs neatgriežas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Jānis Bētiņš. Sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu nodrošina Jānis Rudzītis no SIA „Rewind”. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons”.

Tiešraides kameras darbību pie lielā dumpja ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta “Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


VĒSTURE

2015
2016


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Capreolus capreolus - 2025-07-15 megemege
Didymium tussilaginis - 2025-07-13 Mežirbe777
Erinaceus roumanicus - 2025-07-15 megemege
Gryllotalpa gryllotalpa - 2025-07-15 anthicus
- 2025-07-15 Ivetta
Aromia moschata - 2025-07-15 Ivetta
Copris lunaris - 2025-07-15 Baskirovs
Nezināms
Ignotus
@ Rallus
Pēdējie komentāri novērojumiem
CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Ivetta 14.jūlijs, 22:36

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem!


nekovārnis 14.jūlijs, 21:57

Domāju ka M.urussovi. Monochamus saltuarius dzeltenais vairodziņš pārdalīts ar joslu bez matiņiem.


dziedava 14.jūlijs, 21:44

Oho, cik lielas sporas! Plānoju arī savu mikroskopēt (to, kas palika balts), būs ar ko salīdzināt.


IlzeP 14.jūlijs, 21:36

Otrais izskatās pēc žubītes, pirmais - īsti nezinu, bet pēc lauku zvirbuļa arī neizskatās.


zemesbite 14.jūlijs, 21:35

Paldies, Marek! :)


IlzeP 14.jūlijs, 21:33

Varbūt palīdzētu izkadrēšana?


IlzeP 14.jūlijs, 21:31

Manuprāt, tumšais, jo vienkrāsaina mantija.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:31

Formica obscuriventris ir Ziemeļamerikas suga. Šī varētu būt Formica truncorum. Cits variants - F.sanguinea, bet tai tumšāka galva.


IlzeP 14.jūlijs, 21:27

Grifs tas ir - bildi redzēju. Bet drīzāk melnais.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:14

Ķirmis, visdrīzāk Ptilinus sp. mātīte


nekovārnis 14.jūlijs, 21:06

Stenocorus meridianus tumšā forma


Ziemelmeita 14.jūlijs, 21:06

Paldies,Marek!


mufunja 14.jūlijs, 20:46

:(


dziedava 14.jūlijs, 20:07

Lieku uz poraino :)


dziedava 14.jūlijs, 19:57

Slikti. Tad es nezinu, kas tas ir.


Ziemelmeita 14.jūlijs, 19:55

Paldies, Julita!


mufunja 14.jūlijs, 19:50

Julita, es redzu caurspīdīgs balts


dziedava 14.jūlijs, 19:18

Nevaru saprast, vai varētu būt Diderma cinereum. It kā atbilst, bet kapilīcijam rakstīts, ka brūns, galos gaišāks. Foto izskatās balts/caurspīdīgs. Bet varbūt pārgaismots, tāpēc? Varbūt pati labāk saproti, vai ir brūns kapilīcijs?


zemesbite 14.jūlijs, 19:10

Paldies, Julita! :)


Andrejs 14.jūlijs, 18:04

Paldies !


dziedava 14.jūlijs, 18:01

Jā, galā melna, bet pa vidam violeti sarkana


Osis 14.jūlijs, 17:40

ir


VitaP. 14.jūlijs, 17:31

Cik saprotu, tādā gadījumā jākļūst melnai. Pavērošu.


dziedava 14.jūlijs, 16:54

Mani darītu aizdomīgu, ka ir dzeltens, malās ir tumši dzeltens un vēl daži sarkanīgi punktiņi - liecina par rūsgano


mufunja 14.jūlijs, 16:28

Jā:). Šajā posmā es viņu neredzēju.


Martins 14.jūlijs, 15:52

Pēc biotopa sugu nedrīkst noteikt, taču biotops var kalpot kā norāde - Limax maximus parasti (!) ir apdzīvotās vietās, tuvu pie mājām, kamēr tumšais kailgliemezis ir vairāk meža/parku suga. Abu sugu dzīvotnes var pārklāties (kā tas ir arī Siguldā), bet tumšais kailgliemezis apdzīvotās vietās ienāk "dziļāk", nekā milzu kailgliemezis mežā.


Martins 14.jūlijs, 15:49

Tumšie kailgliemeži mēdz būt arī pavisam gaiši, tikai ar dažiem plankumiem. Bet galvenā pazīme, ar ko atšķirt no Limax maximus ir tā, ka milzu kailgliemezim uz mantijas (gliemeža priekšējā daļa - "apkakle") vienmēr ir labi saskatāmi tumši plankumi, bet tumšajam kailgliemezim mantija ir vienkrāsaina, bez plankumiem.


Martins 14.jūlijs, 15:45

Būtu labi, ja šo attēlu vai nu izkadrētu vai sastopot nākamo gliemezi, fotografētu no kāda 10-20 cm attāluma. Pēc šī attēla pavisam droši nevar patiekt, ka tas ir spānis.


dziedava 14.jūlijs, 15:45

Izskatās milzīgs. Derētu pavērot attīstību, iespējams, nav ragansviests, bet milzu brefeldija


megemege 14.jūlijs, 15:43

Paldies! Es pat varu iedomāties no kurienes var būt šajā vietā sila ķirzaka! Pagājušajā gadā netālu šai vietai bija pļavā savesti no meža priežu saknes ar visām sūnām. Varbūt tas varētu būt iemesls šīs ķirzakas atrašanos pilsētā!?


dziedava 14.jūlijs, 15:36

Cik skaisti, līdz ar sarkano stadiju!


Ansis 14.jūlijs, 14:19

1.foto ir dienu agrāk - 21.jūnijā


ekologs 14.jūlijs, 13:29

Šī būs sila ķirzaka (Lacerta agilis).


bitene 14.jūlijs, 12:34

Fragariocoptes setiger?


dziedava 14.jūlijs, 11:30

Jā, ievācu tikai tāpēc, ka pētu ragansviestus, mēģinu saprast, kas mums ir, un kāpēc baltajiem mēdz būt sporas ar un bez tumšākām kārpu grupām, varbūt kādu likumsakarību atklāšu. Un šetev, te pavisam cits sporu izmērs, kas nekādi nerīmējas balto ragansviestu 6-8 mkm robežās. Ilgi šaubījos, bet nu aprakstam atbilst, pēc Neuberta atslēgas vispār ļoti viegli pēc sporu izmēra aiziet uz F.intermedia, un alternatīvais ar tādu izmēru ir paciņu ragansviests, ko mēs labi zinām, un šis tas nav. Igaunijā ir zināms un Eiropā vispār arī, mēs tikai bijām pamanījušies to nepamanīt.


adata 14.jūlijs, 10:52

Nu gan! Apsveicu! Tāds it kā necils atradums, bet ko vērts!


Mari 14.jūlijs, 09:30

Tāda dīvaina vīgrieze. Varbūt dārzbēglis? :)


mufunja 14.jūlijs, 08:54

Jā, Julita, šogad to ir daudz. Krāsa ir sarkanoranža.


BI 14.jūlijs, 00:22

Gredzenotas 16.06.2024. Liepājas ezers


MJz 13.jūlijs, 23:41

Nav bildes pieliktas.


meža_meita 13.jūlijs, 23:34

Paldies, paldies! Ivar - pievienoju kopskata bildi. Auga uz lapkokiem ar gludu mizu (lazdām, pīlādžiem) dažādos augstumos virs zemes. Laukumiņi pārsvarā kādi max 4x5 cm2, protams var vairāki lapoņi saaug kopā, tad klājiens ir lielāks. Vienā vietā bija arī uz veca oša, bet tā mazāk tipiski.


dziedava 13.jūlijs, 22:27

Varbūt apkakles palampīte


ekologs 13.jūlijs, 21:55

Kāds no Eudonia vai Scoparia?


Alvis Āboliņš 13.jūlijs, 21:46

Vai M.Strazdam ir nosūtīts? Varbūt viņš spēs atšifrēt.


Ziemelmeita 13.jūlijs, 21:03

Paldies,Marek!


W 13.jūlijs, 21:01

Paldies, Uģi!


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:59

domājams, ka jaunie krauķi. tādā skaitā noteikti nebūs melnā vārna, kur vēl iekšzemē un vienā no viskrauķiskākajām Latvijas vietām.


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:58

ļoti šķiet, ka nepareizi izvēlēta suga. pēc kādām pazīmēm noteikts?


adata 13.jūlijs, 15:11

Vai tik nebūs tumšais kailgliemezis, tikai gaišais eksemplārs, mantija bez raibumiem. Žēl, ka nav pēdas bildes.


adata 13.jūlijs, 14:51

Tīruma (matainas) āboliņš.


Antarktīda 13.jūlijs, 14:14

Izmērs ap 20cm,resns,pelēcīgs ar melniem punktiem uz muguras.Neredzēti milzīgs kailgliemezis


ekologs 13.jūlijs, 13:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


dziedava 13.jūlijs, 13:10

Tonis ir balts vai tomēr dzeltenīgs?


dziedava 13.jūlijs, 13:09

Apkaltusi, līdz galam nenobriedusi


dziedava 13.jūlijs, 13:05

Daudz gan te viņas! Krāsa nobriedušai bija brūna vai te tikai tā izskatās? Vajadzēja būt sarkanoranžīgākai..


dziedava 13.jūlijs, 11:58

P.S. Izlocīto galviņu dēļ izskatīti tika arī P.polycephalum un P.compressum, bet pirmajam neatbilda kājas krāsa, otrajam - sporu raksts, un dzeltenīgie kapilīcija mezgli vispār nekur īsti neiekļaujas.


dziedava 13.jūlijs, 11:52

Pēc noteicējiem nekam īsti neatbilst. Šobrīdējā hipotēze, ka dīvaini un ne līdz galam attīstījies P.album, jo perīdijs arī neplaisā un "iekšas" nav redzamas. Tiklab var būt kāda man nezināma suga, tāpēc vēl paliek "izskatīšanā".


Filips Bobinskis 13.jūlijs, 08:48

Anthocoris nemorum?


megemege 13.jūlijs, 00:07

Jā, vispār bija tāda pacieta, paldies Julita!


dziedava 12.jūlijs, 23:36

Ja paspaidītu, tad neizšķīstu, kā to dara gļotsēnes


laumae 12.jūlijs, 23:24

Paldies, Marek, par vērību! Nejauši esmu piefiksējusi abas līdzīgās sugas. Šis tiešām ir lielais priežu, bet blakus krautnē - lielais egļu koksngrauzis.


Eggy 12.jūlijs, 22:57

Paldies, izlabošu! Viņas visas saulē tik spīdīgas un līdzīgas. :)


nekovārnis 12.jūlijs, 22:54

Šis manuprāt lielais priežu koksngrauzis, Monochamus galloprovincialis


W 12.jūlijs, 22:46

Marek, paldies par sugas noteikšanu!


W 12.jūlijs, 22:32

Uģi, paldies!


Lietuviete 12.jūlijs, 22:23

Liels paldies, Marek, par sugu noteikšanu un visiem labojumiem!


nekovārnis 12.jūlijs, 22:17

1. un 3. foto Potosia cuprea.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:45

Paldies,Uģi, redzētas tikai olas.


CerambyX 12.jūlijs, 21:43

Vai arī otrs alkšņu lapgrauzis (Linaeidea/Plagiosterna aenea). Droši vien, ja nav redzēts pats olu atstājējs, tad lai ir lapgrauzis sp.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:30

Jā,alkšņa lapa.


CerambyX 12.jūlijs, 21:26

Ja tā alkšņa lapa, tad varbūt alkšņu zilais lapgrauzis Agelastica alni?


nekovārnis 12.jūlijs, 21:16

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:11

Paldies,Marek! Kā man tā sajuka zināmas sugas!!!


ekologs 12.jūlijs, 19:08

Uģi, paldies!


CerambyX 12.jūlijs, 18:55

Varbūt - vizuāli it kā atbilst, bet nu es galīgi neņemos pateikt kaut ko par Aleochara sugām :D


ekologs 12.jūlijs, 16:49

Manuprāt, Aleochara bipustulata. ko Uģis, Mareks domā?


ekologs 12.jūlijs, 16:27

Stygnocoris fuligineus?


DaceK 12.jūlijs, 14:01

Paldies par noteikšanu!


dziedava 12.jūlijs, 11:12

Ja īsa (līdz 2mm) un rozīga, tad Stemonitopsis hyperopta


V_Ilze 12.jūlijs, 00:39

Foto neskaidrs, jo fotogrāfēts no uzņemta video,,bet var redzēt divus pieaugušus laukirbju putnus ar mazajiem cālīšiem.


Ivetta 11.jūlijs, 22:27

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:16

Paldies, Marek!


adata 11.jūlijs, 19:15

Mazais mārsils.


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:15

Paldies, Lilita!


nekovārnis 11.jūlijs, 16:58

Iespējams Opesia grandis


mufunja 11.jūlijs, 15:56

Meitenes, šī ir viņa:)


nekovārnis 11.jūlijs, 15:39

Manuprāt Potosia cuprea


nekovārnis 11.jūlijs, 15:09

Manuprāt Araneus angulatus tēviņš


Karmena 11.jūlijs, 12:07

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 11.jūlijs, 11:07

Vēl var ielikt lielajā FB grupā un pajautāt D.Ļeontjevam


dziedava 11.jūlijs, 10:46

Ja paspaidot izšķīst, nevis ir recekļains (no foto nevar droši saprast), tad varētu būt kāda ragainīte Ceratiomyxa sp.


dziedava 11.jūlijs, 10:45

Lai droši noteiktu, par jaunu, būtu jāvēro attīstība.


dziedava 11.jūlijs, 10:41

Marina, es saprotu, ka par šo ir hipotēze Lycogala alisaulianovae. Tā ir aprakstīta "jau" 2023. gadā, jāmeklē raksts "Fifteen new species from the myxomycete genus Lycogala", tur ir labi foto. Nav laika iedziļināties rakstā, bet attēli ir līdzīgi, jā! Un sporu masa ar laiku maina krāsu, tāpēc no zilas varētu kļūt šāda pelēkzila. Vajadzētu rūpīgi izlasīt visu rakstu un parametrus, varbūt izdotos pierādīt, būtu izcili! :))


ekologs 11.jūlijs, 10:31

Lēcējzirneklis (Evarcha falcata).


ekologs 11.jūlijs, 10:28

Vilkzirneklis (Acantholycosa lignaria).


ekologs 11.jūlijs, 10:25

Koksngrauzis (Stictoleptura maculicornis).


IlzeP 10.jūlijs, 22:16

Paldies par skaidrojumu!


adata 10.jūlijs, 22:16

Tāpēc gaidu Marinas mikroskopiju. Tā krāsa tāda raksturīga, koksne iekrāsojas, nezinu, vai kādai vēl ir tāda.


guta7 10.jūlijs, 22:16

Šogad bija ziedos, ir zilganā brūnkāte.


Ance.p 10.jūlijs, 22:03

Manuprāt, bija meža. Vairākas dienas klausījos, bija gan lauku, gan meža. Mana ome (nodarbojusies jaunībā ar ornitoloģiju) arī domāja, ka meža.


Lemmus 10.jūlijs, 21:52

Fantastiski!Apsveicu!


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:28

Sams Silurus glanis


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:23

Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus


Mitslanevx 10.jūlijs, 20:30

Šī ir salate Leuciscus aspius


dziedava 10.jūlijs, 19:13

Iveta, man ar tā šķiet. :) Tik par kausiņu no šādas stadijas nevar zināt.


adata 10.jūlijs, 17:32

Man ir doma, ka būs tīklotā lākturīte.


Ziemelmeita 10.jūlijs, 13:23

Paldies, Lilita!


Mari 10.jūlijs, 11:33

Paldies, Marek! Jā, priekškrūšu vairogs bija gana matains :) Ar šo Anastrangalia atšķiršanu neiet viegli...


nekovārnis 10.jūlijs, 09:55

Droši vien arī S.melanura, bet drošībai tēviņiem jāredz vēders.


nekovārnis 10.jūlijs, 09:50

Šis manuprāt Anastrangalia dubia reyi. Šķiet saskatu dzeltenīgus matiņus uz segspārniem un priekškrūšu vairoga augšpuse arī diezgan mataina.


kamene 10.jūlijs, 09:21

Paldies, Renāte!


Mari 10.jūlijs, 09:06

Šķiet, ka varētu būt Anastrangalia sanguinolenta .


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Ivetta 09.jūlijs, 20:12

Paldies, Artur!


ekologs 09.jūlijs, 20:01

Monochamus sutor


adata 09.jūlijs, 19:58

Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


adata 09.jūlijs, 19:50

Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


dziedava 09.jūlijs, 19:43

Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


ekologs 09.jūlijs, 19:34

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


adata 09.jūlijs, 19:33

Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


ekologs 09.jūlijs, 19:28

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


DaceK 09.jūlijs, 18:46

Paldies par noteikšanu


IlzeP 09.jūlijs, 18:30

Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


IlzeP 09.jūlijs, 18:19

Foto atkārtojas


IlzeP 09.jūlijs, 18:16

Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


IlzeP 09.jūlijs, 18:14

Šķiet, ka saskatīju :)


anthicus 09.jūlijs, 18:03

Koksngrauzis Spondylis buprestoides


IlzeP 09.jūlijs, 17:59

Būtu pievienota bilde no kameras, varētu ielikt ceturkšņa pārskatā :)


mufunja 09.jūlijs, 17:20

Varbūt. Es vēl neesmu saticis nevienu rozā.


dziedava 09.jūlijs, 17:01

Mans vākums no rīta no aizvērtas kastītes bija vnk aizbēdzis :DD


adata 09.jūlijs, 16:51

Varbūt rozīgais ragansviests?


IlzeP 09.jūlijs, 16:16

Varbūt foto var nomainīt?


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 11:29

Jā, ar lielu aizturi pievienojās. Paldies par noteikšanu:)


Latvju_zēns 09.jūlijs, 10:07

Pāvs. Torņu cīņu laikā vismaz 1 putns bļāva un bija novērojams īpašumā ezera ZR galā


IlzeP 09.jūlijs, 09:00

Audio fails ir pievienojies.


adata 09.jūlijs, 07:53

Iespējams, ka papagaiļu pumpurīte. Šādiem pusgataviem ir vērts paņemt paraudziņu, kaut nelielu, lai pavērotu, kā mainās forma un krāsa, tad jau noteikšana drošāka.


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:19

Neļauj pievienot audio failu. Izmeta error message ka var ne garāku par 1 min, kaut gan īsāks. Vēleiz mēģinot pievienot, saka ka tāds jau ir sistēmā. Neredzu ka būtu pievienojies.


dziedava 09.jūlijs, 00:13

Kastītē palika parasti balts. Nezinu, ko domāt.


dziedava 09.jūlijs, 00:12

Un viss palīdis apakšpusēs


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:05

Varbūt kaut kāds rufinus vai vulpinus ?


CerambyX 08.jūlijs, 22:54

Varbūt Myrmosa atra


VijaS 08.jūlijs, 21:37

Pēdējie divi foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:35

Pēdējais foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:08

Dekoratīvi :D


Lemmus 08.jūlijs, 19:38

Paldies,Marek!


dziedava 08.jūlijs, 15:08

Plazmodijs, jāvēro


dziedava 08.jūlijs, 14:34

Domā, ka no pagājušā, sēnes iekonservēja :)


ekologs 08.jūlijs, 14:09

Jūlijvabole (Anomala dubia).


IlzeP 08.jūlijs, 12:55

Sēne?


Ivetta 08.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi!


ekologs 08.jūlijs, 08:42

Grūti saprast, iespējams, ka kādas ērcītes (Acari sp.).


ekologs 08.jūlijs, 08:36

Sprakšķis (Ampedus sp.), iespējams, A. nigrinus.


ekologs 08.jūlijs, 08:30

Es teiktu, ka meža bambals (Anoplotrupes stercorosus). Pavasara bambalim (Trypocopris vernalis) segspārni ir tādi gludāki un spīdīgāki, bez izteiktām rievām.


ekologs 08.jūlijs, 08:24

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


Mari 07.jūlijs, 21:52

Pievienoju vienu 7. jūlijā tapušu foto (5.) Dažām jau saskatāms virsmas raksts.


VijaS 07.jūlijs, 21:16

Tā arī nesapratu, vai svaiga, vai no pagājušā rudens zem mizas saglabājusies.. :)


dziedava 07.jūlijs, 20:50

Sporas vilkpienainēm ļoti līdzīgas, gaišas, nezinu, vai no tā ko var noteikt. Te svarīgs ir virsmas raksts, perīdija mikroskopija, kapilīcija (ko grūti saprast) mikroskopija


IlzeP 07.jūlijs, 20:30

Paldies!


Mari 07.jūlijs, 20:09

Gaidu, kad varēs apskatīt sporas, nevaru saprast kurā brīdī tās būs pietiekoši nobriedušas :)


Ziemelmeita 07.jūlijs, 20:05

Paldies,Lilita!


dziedava 07.jūlijs, 19:53

Jauns plazmodijs, sugu tādā stadijā nevar noteikt. Būtu jāvēro, kā attīstās, kas izaug.


dziedava 07.jūlijs, 19:52

Man sen nav redzēti


dziedava 07.jūlijs, 19:51

Dažas koniskas, dažas apaļas, man bija līdzīga. Kad būs laiks, jāpastudē jaunais Ļeontjeva raksts, ātri pārskrienot šķita, ka līdzīga suga ir statp jaunaprakstītajām. Tagad neesmu mājās, nevaru apskatīt.


IlzeP 07.jūlijs, 19:39

Vai foto no kameras būtu iespējams pielikt?


Mari 07.jūlijs, 19:16

Sīkas apm. 1,5-2 mm, uz stipri satrūdējušas un izmirkušas nelielas bērza kritalas. 1.,.2 foto 2.jūjijā; 3., 4. foto no paraudziņa 3. jūlijā.


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:07

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:06

Paldies,Inese un Ilze!


Aleksejs 07.jūlijs, 19:01

Vakar vakarā tieši tur dzirdēju viņu, tad varbūt uzturas lokāli.


Mo 07.jūlijs, 18:49

Partenopes?


enesija 07.jūlijs, 17:48

Lycosidae Pardosa sp.


enesija 07.jūlijs, 17:47

Linyphiidae


nekovārnis 07.jūlijs, 16:54

Izskatās ka Stenurella sp. tēviņš. Ja vēders pelēks - S.melanura, ja oranžs - S.bifasciata.


nekovārnis 07.jūlijs, 16:42

Noslinkoju paskatīties :) Spīdīgs ir, pēdas (tarsi) varēja būt gaiškas. Ielikšu pagaidām kā sp.


anthicus 07.jūlijs, 16:34

Saperda scalaris


Ziemelmeita 07.jūlijs, 15:57

Paldies,Lilita!


ekologs 07.jūlijs, 15:14

Smecernieks (Cionus sp.).


ekologs 07.jūlijs, 15:11

Jā, tie abi ļoti līdzīgi...


IlzeP 07.jūlijs, 15:02

Kaut kas nav labi ar novērošanas datumu.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts