Aktīvie lietotāji: 59 Šodien ievadītie novērojumi: 385 Kopējais novērojumu skaits: 1736414
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

2018. gada tiešraides kameru lapa atrodas šeit

Tiešraides kameras no aizsargājamu putnu ligzdām 2017. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau sesto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. 2017. gadā tiešraidē var vērot sešas ligzdas: ūpju, zivjērgļu, jūras ērgļu, vistu vanagu, melno stārķu un lielā dumpja ligzdu.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās
Video arhīvs


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera novietota pie ligzdas, kas atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Šobrīd ligzdā mājo ūpju ģimene, un aprīļa sākumā mātīte perē trīs olas. Tēvs uzturas ligzdas tuvumā un to sargā, visas dienas laikā ar mātīti sasaucoties. Pirmo liecību par ligzdas saturu ieguvām 22. marta rītā, kad, ūpim uz brīdi nolidojot no ligzdas, bija redzama viena ola. Pārējās divas olas tika piedētas laikā līdz 26. martam. Olas tiek perētas aptuveni 35 dienas, kas nozīmē, ka pirmais cālis šķilsies aprīļa beigās.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir arī ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, līdz ar to pētnieki ūpju dzīves norisēs var ieskatīties ļoti precīzi. Diennakts krēslainajā laikā kamera darbojas ar palēninātu ekspozīciju, tā ļaujot turpināt novērot putnus. Vēlāk sezonas gaitā kameras sistēmu ir plānots pilnveidot, padarot iespējamu skatīšanos arī tumsā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē - Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nav zināma.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

2016. gada sākumā situācija ligzdā bija mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe gada sākumā no ligzdas nozuda un par tās piederību aizsākās intensīvi konflikti. Ligzdošana šajā gadā tā arī netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumu – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

2016. gada rudenī un ziemā Durbes ligzdas saimnieki bija jūras ērgļi Vents un Šilute, kuri cītīgi nodarbojās ar ligzdas atjaunošanas darbiem, kas viesa cerības uz veiksmīgu ligzdošanu 2017. gada pavasarī. Diemžēl kopš 27. janvāra ligzdā vairs netika redzēta jūras ērgļu mātīte Šilute - par viņas pazušanas iemesliem var izteikt tikai minējumus. Aptuveni pēc divām nedēļām ligzdu pameta arī Vents, un šobrīd ligzdā notiek aktīva jūras ērgļu nomaiņa, kurai dažbrīd grūti izsekot.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

2015. gadā pie ligzdas tik uzstādīta tiešraides kamera, diemžēl ligzdošana bija nesekmīga - mātīte pameta olas, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

2016. gadā sistēma tika aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošināja labāku attēla un skaņas kvalitāti, tika mainīts arī kadrējums, nodrošinot labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divas. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. Abi pieaugušie putni ligzdu neregulāri apmeklēja arī rudenī un ziemā.

2017. gada februārī ligzdā atsākās pavasara rosība - abi putni ķērās pie ligzdas atjaunošanas darbiem. Marta sākumā kamerai pamainīts skatu leņķis, laiputni ligzdā būtu redzami pilnā augumā. Aprīļa sākumā ligzdā tiek perētas piecas olas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Sēlijā (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Tiešraides kamera pie šīs ligzdas uzstādīta 2015. gadā, kad ligzdā tikai izaudzināti divi stārķēni. Arī 2016. gadā ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Abos gados viens no stārķēniem (2015. - Upene, 2016. - Rasa) tika aprīkots ar satelītraidītāju un to pārvietošanās ceļiem varēja sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv.

2017. gada marta sākumā tika secināts, ka ziemā ligzdas kokam nolūzis liels zars, kas krītot ir nolauzis vienu no ligzdu balstošajiem zariem, turklāt palicis iekāries ligzdā. 5. martā ornitologi ar profesionāla arborista Rolanda Kāpostiņa palīdzību veica koka apsekošanu un zars tika nozāģēts, lai stārķi, atgriežoties no ziemošanas vietām, varētu arī šajā sezonā uzsākt ligzdošanu. Melnie stārķi no ziemošanas vietām Latvijā atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Māris Strazds. Palīdzību sistēmas uzturēšanā ir sniedzis Jānis Kažotnieks un Torbens Langers (Torben Langer).


LIELAIS DUMPIS Botaurus stellaris - tiešraide beigusies

Ar tiešraides kameru aprīkotā ligzda atrodas niedrājā Engures ezera ziemeļu daļā, kuru 3. maijā atrada ornitologs Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Mazuļi izšķīlušies laikā no 5. līdz 8. maijam. Dumpju mātīte jauno paaudzi audzina viena – perē, sargā no ienaidniekiem, medī pārtiku un silda cāļus. Tēviņš tikmēr turpina dziedāt, lai pievilinātu mātītes, kas no siltajām zemēm atlidojušas vēlāk.

Atšķirībā no pārējām kamerām, lielos dumpjus būs iespējams vērot tikai mēnesi, jo aptuveni trīs nedēļu vecumā dumpji sāk pamest ligzdu un tajā vairs neatgriežas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Jānis Bētiņš. Sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu nodrošina Jānis Rudzītis no SIA „Rewind”. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons”.

Tiešraides kameras darbību pie lielā dumpja ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta “Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


VĒSTURE

2015
2016


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Resinoporia cretacea - 2023-09-28 Ilze Ķuze
Bazzania trilobata - 2023-09-28 Ilze Ķuze
Pholiota heteroclita - 2023-09-28 Ilze Ķuze
Panorpa sp. - 2023-07-29 nekovārnis
Pieris brassicae - 2023-09-28 Acenes
Anthus sp. - 2023-09-28 Gradin
Gonepteryx rhamni - 2023-09-28 Acenes
Nezināms
Ignotus
@ aina
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ziemelmeita 28.septembris, 15:24

Violetā pienaine (Lactarius violascens)


Ziemelmeita 28.septembris, 14:30

Paldies,Uldi!


roosaluristaja 28.septembris, 12:09

Te man variantu nav. Lapiņsēnes nav priekš vidējiem prātiem. Un ceļu uz FB joprojām neesmu atradis. Piesaistīja uzmanību. Veicu foto.


felsi 28.septembris, 07:12

Paldies Uģi!


dziedava 28.septembris, 07:02

Interesanti! Rudens gļotsēnes parasti briest lēnāk, bet par šīm nav lielas pieredzes. Vērtīgs vērojums!


angel 27.septembris, 23:46

Paldies!


sandis 27.septembris, 21:57

Tumsā īstais brīdis meklēt mirdzošo lākturīti :D Starp citu, es savu pirmo šoruden tā arī atradu - jau tumsā, izmantojot "lākturīti".


sandis 27.septembris, 21:13

Nu nezinu - es pieturētos pie Lado sistemātikas. Katra atkāpe no pieņemtās sistemātikas būtu jāpamato (domājot par saraksta publicēšanu).


adata 27.septembris, 21:05

Šīs kaut kā ilgi briest. 6, 7. bilde 27.sept pēcpusd. Baltās kļuvušas violetīgas, brūnajām sārtums pie kājas.


nekovārnis 27.septembris, 20:32

Paldies, Uģi! :)


Ilgonis 27.septembris, 20:15

es it kā lapiņas sakatīju, bet man nepatika cepurītes forma


roosaluristaja 27.septembris, 19:17

Vēdekļa sārtainei ir izteikti sārtas lapiņas.


Ilgonis 27.septembris, 17:51

paldies, vismaz zināšu ko skatīties


Vīksna 27.septembris, 17:47

Izskatās kā parastā kalnmētra, Clinopodium vulgare.


Ilgonis 27.septembris, 17:10

neko citu tuvāk neatradu


roosaluristaja 27.septembris, 17:03

Nezinu, kas tas ir, bet nekādā gadījumā ne Rhodotus palmatus


dziedava 27.septembris, 15:16

Paldies,Uģi!


guta7 27.septembris, 14:57

Paldies par noteikšanu!


Ivars Leimanis 27.septembris, 13:46

Pelēkbaltā mīkstpiepe Osteina undosa. Reti sastopama.


dziedava 27.septembris, 06:55

Dabā viņa uzkrītoši atšķiras no rudens pārlapītes? Pēc bildes man šķiet, ka neredzētu atšķirību. Uz kā aug? Mums kongresā teica, ka šī suga ir labs gļotsēņu indikators, uz tās jāmeklē retas gļotsēņu sugas.


dziedava 26.septembris, 22:39

Vispār sarakstā es šīs sugas neesmu apvienojusi. Man šķiet, Edvīns arī bija par to, ka tās nodalāmas. Būs jāpapēta. Ka Tu maini, negribētu gan, jo Dabasdatos tās ir nodalītas.


dziedava 26.septembris, 22:36

Jebkurā gadījumā Gada gļotsēne nebūs - nav tik gara kājiņa.


dziedava 26.septembris, 22:35

Vispār jau izskatās pēc 5. atradnes Latvijā - izlocītā ērkulīte Stemonaria irregularis! Vajadzētu mikroskopēt!


Vīksna 26.septembris, 21:37

Paldies !


sandis 26.septembris, 19:43

Julita, kārtoju savu Cēsu sarakstu, apstājos pie šī novērojuma. Pārlikšu šo novērojumu atpakaļ uz S. splendens, ok? Nez, pēc S. splendens un S. lignicola apvienošanas neradās tāda kombinācija kā Stemonitis spendens var. lignicola?


Karmena 26.septembris, 19:25

Paldies par sugas noteikšanu, Marek!


nekovārnis 26.septembris, 19:20

Neesmu drošs, bet manuprāt Geotrupes spiniger.


adata 26.septembris, 16:58

Nu gan maskējas! Paldies, tāda vēl nebija dzirdēta!


Ziemelmeita 26.septembris, 16:35

Lai mierīgs prāts,pajautaju Initai par šo sēni. Vińa doma,ka ir pareizi. Tad jau risks būs attaisnojies.


dziedava 26.septembris, 14:26

Pūkaini baltas ar melnumiņu augšā ir sēnes, kuras izliekas par gļotsēnēm :)


Ziemelmeita 26.septembris, 13:33

Paldies,Ilze. Cerēsim,ka ir,vismaz visas pazīmes par to liecina.


IlzeP 26.septembris, 13:28

Riskēju par tādu nodēvēt :)


ivars 26.septembris, 12:02

Peļu klijāns.


dziedava 26.septembris, 11:16

Diderma vai Didymium


Kiwi 26.septembris, 06:34

Paldies par sugas noteikšanu!


Kiwi 26.septembris, 06:33

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu! Man jau likās, ka ir kliņģerene, bet tie izmēri bija tik lieli, ka nebiju droša.


Ziemelmeita 26.septembris, 00:25

Sporu birumraksts atbilst retajai Granges saulsardzenei (Lepiota grangei). Arī pārējās pazīmes atbilst. Sarakstā neatradu.


Lemmus 25.septembris, 21:59

Paldies, Uldi!


adata 25.septembris, 20:20

Trešā bilde pēc diennakts.


dziedava 25.septembris, 20:00

Paldies! Sandi, šī ir no tās pašas 2h tupēšanas pie slapjuma, kopā ar labirintu un plakancauro cukurīti. Atrasta akurāt beigās, pēc tās sapratu, ka nu var celties un iet :D


felsi 25.septembris, 19:51

Super apsveikumi!


sandis 25.septembris, 19:41

Skaisti! Katru dienu pa jaunai sugai - saraksts aug! Apsveicu :))


sandis 25.septembris, 19:38

Šīs pēc S. hyperopta neizskatījās, tāpēc ir paraugs. Starp citu, šodien tur bija palikuši vairs tikai kātiņi.


sandis 25.septembris, 19:36

Mēģināšu, bet problēma tāda, ka gandrīz visi eksemplāri ir sapelējuši - mēģināju tam eksemplāram, kas uz stikliņa, izkratīt sporas, lai labāk kapilīciju redzētu, bet nu ne pa kam! Sporas kā pielīmetas!


sandis 25.septembris, 19:21

:D


sandis 25.septembris, 19:21

Cēsīm derētu jebkura no visām trim sugām :) Gaidu grāmatu, it kā uz piektdienu kurjeru sola.


sandis 25.septembris, 19:17

Šī pirmā no bildēm, ko uzņēmu un ieziņoju (sākumā kā nenoteiktu cukurīti). Pēc tam tur vairākos kvadrātmetros ļoti daudz melnkājas cukurīšu atradu, tāpēc sufu nomainīju. Paraugi ir paņemti.


sandis 25.septembris, 19:14

Lākturīte nenoārdītos šādā veidā. Man šķiet, bildes apakšpusē var redzēt, ka apmēram puse no sporotēkas ir noārdījusies. Bet nu paraugs ir paņemts, tā kā kādreiz gan pienāks rinda uz mikroskopu.


CerambyX 25.septembris, 18:43

Nez vai ķērpis nav menegācija?


dziedava 25.septembris, 18:26

Ū, būtu jātur mitrumā un jāvēro attīstība, var nebūt parastākā


dziedava 25.septembris, 18:13

Iryna Yatsiuk: "sequences arrived today and your specimen is 99.9% match with A.incarnata. Variation in colour and bulbous extensions on the capillitium, I assume, are the consequence of unfavourable environment during developement. The sporangia seem to be slightly immature."


dziedava 25.septembris, 18:12

Pirmais Latvijas paraudziņš, kas ticis sekvencēts :D. Izrādījās gan parasta suga, tikai attīstājās no plazmodija mājas apstākļos, tāpēc izskatījās neparasti pat sprodzīšu speciālistei.


Ilgonis 25.septembris, 16:02

Paldies, jā to esmu sapratis.


felsi 25.septembris, 14:46

Paldies!


Ziemelmeita 25.septembris, 14:42

Gredzenotā pūkaine (Tricholoma focale). Neatradu sarakstā.


Ziemelmeita 25.septembris, 14:35

Paldies,Ilze!


dziedava 25.septembris, 14:23

Ļoti jauna gļotsēne, vēl tikai sāk veidot augļķermeņus, tāpēc sugu droši pateikt nevar. Krāsa ir balta vai bāli oranža?


dziedava 25.septembris, 13:43

Kāpēc ne lākturīte?


dziedava 25.septembris, 13:41

Kāpēc tik drošs, ka melnkājas? Kāja nemaz tik melna neizskatās


dziedava 25.septembris, 13:38

Pārskatīju diezgan smalko Nannenga-Bremekamp atslēgu. Ja kātiņš tiešām dzeltens (ne oranžs vai sarkanbrūns, kas pa atslēgu aiziet citur), tad man tiešām sanāk D.iridis. Kātiņa krāsa raksturota kā "boxwood yellow". Un sporas D.iridis - (7-)8-9 mkm, kas ļoti labi sakrīt ar Tavu versiju. Šobrīd D.proximum ietver sevī D.proximum un D.ovoideum. Ja skata pēc Nannenga-Bremekamp, kur tie atsevišķi, tad D.proximum sporas ir 9-12 mkm, bet D.ovoideum - 6-8(-9) mkm. Ja abas sugas apvieno, tad Tavi sporu izmēri ļoti labi iekļaujas, bet, ja skata katru atsevišķi, tad īsti ne viens, ne otrs, kamēr D.iridis atbilda. Bet tur ir apskatītas arī citas pazīmes, ko Tev vieglāk izskatīt, esot paraudziņam "uz rokas", tāpēc pagaidām lēmumu nepieņemu, īpaši ņemot vērā, ka tūlīt arī Tev jābūt grāmatai.


dziedava 25.septembris, 13:14

Tās kā "pakārtās" lākturītes ir labs piemērs, kāpēc sauc par lākturītēm.


dziedava 25.septembris, 13:00

Pārbaudītu Didymium difforme. Ļoti viegli pārbaudīt - sporas kārpainas, viena mala gaišāka, un vēl citām redzams lauzīts tīkliņš ar lielām acīm


dziedava 25.septembris, 12:52

Lai Edvīns "ieskaitītu" manu iepriekšējo C.pulchella, mikroskopiju veicu vismaz 4x, vajadzēja perfekti redzēt kapilīcija tīkliņu. Un sporas tam bija 7,5-8,5 mkm. Tāpēc ši izmēri mulsina, īpaši, labi neredzot kapilīciju.


dziedava 25.septembris, 12:48

1) Foto nevaru saskatīt, vai ir droši noskaidrots, ka ir kārpainas sporas? Ir jau arī C.subalpina, kam sporām ir ļoti atbilstošs izmērs, bet tās ir ar tīkliņu. Vēl arī kapilīcija galus vajadzētu labāk redzēt. 2) Arī nevaru saskatīt, vai kapilīcijam ir vai nav brīvo galu? Kārpainām sporām un kapilīcijam ar brīviem galiem vēl ir labs variants C.longipila. Priekš C.pulchella sporu izmērs pat ir pamazs. Tas, ka mazliet zem 6,5mkm vēl tā, bet, ka nav nemaz lielo sporu, dīvaini. Tāpēc iepriekšējos variantus, kam sporu atbilstība labāka, noteikti nevajadzētu atmest neizskatītus.


roosaluristaja 25.septembris, 12:12

Baltajai nav tādu plēkšņu uz cepurītes


dziedava 25.septembris, 12:02

Garums un kopskats? Neievēroto cilindrīti S.hyperopta, ja ir rozīga vālīte un pareizs izmērs + kopskats, var noteikt bez mikroskopēšanas. Daudz ir testēts.


guta7 25.septembris, 11:30

Taisnība, šī ir parastā.


Gaidis Grandāns 25.septembris, 11:04

Mans minējums - zaļganā smalkpiepīte.


roosaluristaja 25.septembris, 10:31

Kā jau minēju komentārā pie viena cita novērojuma, mūsdienās tiek uzskatīts, ka nav tādas sugas. Ir safrežģīts komplekss Ramaria flava/aurea. Tur bez mikroskopijas nekā.


roosaluristaja 25.septembris, 09:58

Grūti spriest. Šī suga uz lapu kokiem ir reti


roosaluristaja 25.septembris, 09:50

Neesmu pārlieciāts, ka tieši purva


Ilgonis 25.septembris, 09:43

Paldies par precizēšanu un skaidrojumu.


dziedava 25.septembris, 09:21

Var izlobīt to, ka interesanti :D. Ja ir kāda, kas jau atvērusies un var redzēt iekšas, ja nevar labāku foto, varbūt ir lupa paskatīties, vai iekšas ir ar "dzelksnīšiem" kā šajos foto: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=25769 https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=28717 https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=26632 Tad būs dzelksnīte Badhamia sp. Bet sugas noteikšanai jāskata sporu raksts lielākajā palielinājumā.


dziedava 25.septembris, 09:13

Iveta, piekrītu, ka brūnganos foto var pielikt te klāt un to "brūno" novērojumu dzēst. :) Pārējo Vija jau uzrakstīja :)


VijaS 25.septembris, 09:07

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 25.septembris, 09:00

Jā,varētu būt


roosaluristaja 25.septembris, 08:58

Es teiktu, ka smalkā


roosaluristaja 25.septembris, 08:38

Varbūt


adata 25.septembris, 08:08

Paldies, Vija, par komentāru! Būšu par kripatu zinošāka.


Ziemelmeita 25.septembris, 08:07

Purpurbrūnā bērzlape (Russula badia). Neatradu sarakstā.


roosaluristaja 25.septembris, 08:04

Šitā ir kaut kāda milnene vai zemesmēlīte.. Tur Julitai jāprasa


roosaluristaja 25.septembris, 07:49

Manuprāt diez vai šī suga


roosaluristaja 25.septembris, 07:27

Pēc sāda foto nevar viennozīmīgi pateikt, ka tā ir zeltainā korallene. Turklāt mūsdienās tike uzskatīts, ka tādas sugas nav, bet ir komplekss Ramaria flava/aurea


felsi 25.septembris, 06:37

Apsveikumi!


sandis 25.septembris, 00:07

Nu tad līdz oktobra beigām kopīgiem spēkiem jādabū vai nu 240 taksoni, vai 225 sugas - lai ir apaļi / pusapaļi cipari :) Putnu sarakstam nospraustās 200 sugas Cēsu pilsētā laikam deviņu gadu laikā dabūju. Gļotsēnes mērķtiecīgi sāku meklēt 2019. gadā, tā ka līdz 2028. gadam vajadzētu savākt tās 200 gļotsēnes :D


dziedava 25.septembris, 00:00

Aha, skaidrs! Sākt ar kritalu es jau māku, bet tagad jāmēģina sākt ar vecām zālēm. Līdzīgi kā slapjās vietās skatīties uz augu kātiem apakšpusē. Pie siena ruļļa es uzreiz maucu ar roku dubļos pašā apakšā, kur slapjš, un tas dubļainais siens - katrs stiebrs bija ar vismaz kādu gļotsēnes augļķermeni!


dziedava 24.septembris, 23:56

Būtu vēl jāpārskata un jāpārbauda, bet manā sarakstā šobrīd 237 taksoni, no tiem 221 suga. Cēsīm dabūt 200 sugas - turēšu pie vārda, ātrāk gļotsēnes nepamest! :D


sandis 24.septembris, 23:49

Random gluži nē - apstājos pie nelielas kritalas pašā mežmalā, lai ievāktu vilkpienaini, tad pamanīju tālāk uz lapas jaunās pumpurītes, tad jau sāku rāpot pa to vietu mērķtiecīgāk un atradu vēl vairākas gļotsēnes. Tas par 01.09. novērojumu. Bet par šo - 07.09. - tā gan bija random vieta. Apstājos tur, jo nodomāju - nez, uz tādām vecām zālēm arī varētu atrast kādu gļotsēni? Pēc kādām 10 min - hops, ir!


sandis 24.septembris, 23:42

Cik mums sugu / taksonu šobrīd ir LV sarakstā?


dziedava 24.septembris, 23:37

Slapjā vismaz skaidrs, kur rāpot, ko skatīties. Bet kā tādā sausā, kur sākt meklēt? Random vnk kriti zemē un - hops, ir?


sandis 24.septembris, 23:29

Šīs sugas mikrobiotopu var redzēt šim novērojumam pieliktajā pirmajā bildē - sausa gravas nogāzes augšpuse. 01.09. novērojuma vieta nedaudz tālāk arī bija līdzīga, vienīgi bez zālēm. Mitra noteikti nē! Līdzās šai pumpurītei dažos kvadrātmetros arī vismaz divas krāterīšu sugas, pagaidām nemikroskopēta klājeniskā gļotsēne (cukurīte?). Apakšā gravā, mitrākos apstākļos, jau mitro (ne slapjo) sūnāju klasika - melnkājas cukurītes, nedaudz retākās papagaiļu pumpurītes utt., kuru savukārt nebija sausajā gravas daļā.


dziedava 24.septembris, 23:21

Oho, vienas konkrētas kritalas sugu saraksts gada pārskatā būtu vēl viens labs pavērsiens statistikā! Starp citu, Latvijas saraksta publikācijas iesniegšanas termiņš būšot pagarināts līdz oktobra beigām, tā ka vēl mazliet ir laiks saspringt uz jaunām sugām :)


dziedava 24.septembris, 23:16

:D Es atkal vainīga! Pats jau gribēji braukt :)) Bet to sugu es arī gribu! Saki, ka ir vērts rāpot arī sausos mežos? Es tagad tikai slapjās vietās protu atrast. Šodien arī - kur beidzas egļu mežs un tikko sākas staignājs, tā uz grīšļu lapām pilns ar Diderma testaceum - bez maz pa gabalu redzams. Neko nopietnāku meklēt gan nebija laika.


sandis 24.septembris, 23:06

Tās padsmit sugas pie tam bija nevis pa visu kritalu, bet apmēram pusotru metru garā posmā, kur bērzam bija nokritusi miza! Bērzs bijis ražīgs, vietas daudz. Domāju to kritalu apsekot vēl kādas reizes, kopējais sugu skaits sezonas laikā varētu būt iespaidīgs.


sandis 24.septembris, 23:02

Starp citu, Julita, Tu esi līdzvainīga pie šī atraduma! Pierunāji doties uz Tartu gļotsēņu kongresu, kas mani pamatīgi "uzkurināja", tā ka jau nākamajā dienā pēc atgriešanās no Tartu spruku iekšā mājām tuvākajā mežā ar domu neskatīties uz kritalām, bet rāpot pa lapām, zāli utt. Nekur tālāk tajā mežā par pirmajiem metriem netiku, un šī bija viena no pirmajām sugām, ko atradu. Mikroskopēju paraugu, ko tur 50 m tālāk atradu nedēļu vēlāk, 01.09. novērojums un vēl viens 07.09. novērojums netālu no pirmā ir šeit (sākumā tos ieziņoju kā baltkāta pumpurītes): https://dabasdati.lv/lv/observation/b4a54596f7daa3668fd5acd7b3e96051/ (01.09.) un https://dabasdati.lv/lv/observation/c4788c37045d0269fd0b5b409e7867b3/ (07.09.) Tās visas ir šādas - pelēkdzeltenīgas, 01.09. novērojumā redzamas vēl augošā stadijā (mājās dažas nobrieda, bet tās nemikroskopēju, jo traucēta attīstība varētu ietekmēt arī sporu izmērus utt.).


dziedava 24.septembris, 22:54

P.S. Padsmit citu sugu uz vienas kritalas - izklausās intriģējoši :))


VijaS 24.septembris, 22:39

:D


dziedava 24.septembris, 22:36

:D


dziedava 24.septembris, 22:35

Biju gaidījusi šo sugu košāku, bet kāda nu ir, tāda nu ir! Latviskais jau bija izdomāts :)


sandis 24.septembris, 22:31

Skaidrs!


sandis 24.septembris, 22:28

Ieraudzīt lākturīti un mirt :D (tas ķēms, kas apķēries lākturītei, laikam ir beigts zirneklis)


CerambyX 24.septembris, 22:27

Lai pagaidām paliek, jo laikam vēl alternatīvs variants ir Coleophora violacea, kas arī var būt uz Rubus. Nemāku tā uzreiz pateikt kā atšķirt :)


Ziemelmeita 24.septembris, 22:21

Paldies,Vija,man jau bija aizdomas uz pacińu ragansviestu.


sandis 24.septembris, 21:57

Paldies, Uģi! Ko darīt ar sugu - mainīt vai atstāt nenoteiktu?


VijaS 24.septembris, 21:54

Atgādina atliekas no vecas sērpiepes.


VijaS 24.septembris, 21:51

Paldies, Astra! Jā, tik tiešām smaržoja, tāpēc aizdomas jau bija. :)


CerambyX 24.septembris, 21:50

Iespējams makstokedes Coleophora potentillae bojājumi.


Irbe 24.septembris, 21:47

Gugatnis


VijaS 24.septembris, 21:19

Tā dzeltenīgā ir daudzveidīgā pilienīte, bet šai ir izteikti kātiņi, būs kāda cita suga. Visticamāk, kāda no kātainajām pilienītēm, kas agrāk bija Hemitrichia (maldinošā pilienīte H. decipiens, ko kādreiz sauca Trichia decipiens, būtu koši oranža).


sandis 24.septembris, 21:11

Mikroskopējot sanāk Physarum melleum :)


adata 24.septembris, 21:08

Julita, ja šī ir daudzveidīgā pilienīte, tad būtu prātīgāk apvienot vienā novērojumā gan šo balto, gan brūnos, gan arī dzeltenos augļķermeņus uz skaidas, jo tas ir viens punkts un viena kritala, viena suga. Saskatīju to krāsainību arī Jūsu novērojumā un tapa skaidrs.


KrisVi 24.septembris, 20:37

Paldies, par labojumu un skaidrojumu!


Ilgonis 24.septembris, 20:18

Ziedu kurvītis līdz 3 cm, zarots stublājs, neredzēju augšdaļā apmatojumu (vēlreiz jāpaskatās), bet galvenais - aug gandrīz ūdenī, vai vītolu miķelītis ir tādās vietās?


Ziemelmeita 24.septembris, 20:04

Paldies,Ilze!


IlzeP 24.septembris, 19:54

Bet kādas pazīmes liek domāt, ka jūrmalas?


IlzeP 24.septembris, 19:51

Resns sēklēdāju knābis, kāds nav čipstēm.


adata 24.septembris, 19:38

Tagad pieleca, kā tā baltā un brūnā var būt viena un tā pati, tik dažādās attīstības pakāpēs. Vērošu.


marsancija 24.septembris, 19:33

Paldie Uģim par labojumu!


marsancija 24.septembris, 19:31

Paldies, Margarita! Tad jau pareizi domāju, bet šaubījos.


guta7 24.septembris, 19:18

Paldies par labojumu!


Ziemelmeita 24.septembris, 18:21

Vīstošā pienaine (Lactarius vietus) Viss kā pēc grāmatas -neizteikta smarźa,sīva garša. Svaiga piensula balta, vēlāk sacietē pelekzałos graudińos. Lapińas łoti ciešas,zarotas.


adata 24.septembris, 17:59

Paldies, Ilze!


adata 24.septembris, 16:20

Eksperti, vai šī nevar būt maigā mīkstpore, tikai ļoti jauna, vēlāk iestājās aukstumi, tā tā attīstība apstājās.


Ziemelmeita 24.septembris, 16:01

Man izskatās pēc anīsa piltuvenes. Nebija jauka anīsa smarža?


Irbe 24.septembris, 15:14

Dzeltenā stērste


CerambyX 24.septembris, 14:35

Jā.. :) Te tad blakti izdzēsu in pieliku atpakaļ kodi :)


nekovārnis 24.septembris, 14:33

Tava kode saskrējās ar manu blakti :)


sandis 24.septembris, 13:53

Julita, paldies par izsmeļošo komentāru! Pēc ļoti vērtīgās Tartu gļotsēņu kongresa pieredzes es savos meklējumos apzināti metu līkumu tradicionālajām gļotsēņu medību vietām - kritalām bagātajiem Cīrulīšiem u.c., un tas dod rezultātu! Tevis raksturotu mikrobiotopu pagaidām neesmu uzgājis, bet visādi citādi - šobrīd ir ļoti interesanti! Ja iepriekš likās, ka nospraustais 100 sugu mērķis Cēsīm ir sasniegts un neko īpaši jaunu vairs nevar atrast, šobrīd, staigājot pa visādiem, kā man iepriekš liktos, "štrunta biotopiem", būšu jau kādas 10 jaunas sugas / varietātes pa šīm trim nedēļām Cēsīm atradis! Jādarbina tik mikroskops un laikam skaļi jāizsludina jauns mērķis - 200 gļotsēņu sugas Cēsīm! Jaunaprakstītās vilkpienaines jau vien teju piekto daļu no jaunatrodamajām sugās varētu sastādīt. Pagaidām gan tās neesmu mēģinājis mikroskopēt (lai gan šobrīd nav tā, ka viņas varētu bagātīgi ievākt - šur tur pa kādai).


Irbe 24.septembris, 10:55

Paldies!


Irbe 24.septembris, 10:36

Peļu klijāns


Ilgonis 24.septembris, 10:34

jā, es saprotu ka šeit nevajadzētu būt, vienīgais man skaidrojums ir ka tajā vietā bieži uzturas asenizatoru auto


dziedava 24.septembris, 08:29

Sandi, jā, es tagad apzinu mitros biotopus. Bet nevajag gluži līst staignājā līdz ausīm - tie gļotsēnēm parasti nepatīk. Vajag atrast mitru ieplaku ar Gada augu - purvpapardi, grīšļiem, varbūt niedres. Labie atradumi (P.bivalve, D.testaceum un kompānija) parasti ir uz robežas starp staignāju un sausu boreālu mežu. Bet pati ieplaka var būt riktīgi slapja, bet neliela. Konkrēti šajā gadījumā bija riktīgi slapja vieta un divi lieli melnalkšņi ~3 m attālumā viens no otra. Un visi labumi koncentrējās tajā sausumā pie melnalkšņa. Bet nu, ja ierauga vienu labumu, tad vnk stundu sēdi un izcilā katru "sūdu", jo tur visas sugas aug kopā kišmišā. Vienu nepacelsi un jauna suga būs palaista garām. Es šajā konkrētajā vietā 3m robežās notupēju 2 stundas. :D


CerambyX 24.septembris, 00:31

Ganjaukabūstomēr vītolu miķelīte.


felsi 23.septembris, 22:21

Super sveicieni!


Alvis Āboliņš 23.septembris, 21:49

Vairāk velk uz meža pūces nekā ausainās spalvu. Skat. salīdzināšanai: https://www.featherbase.info/lv/species/Strix/aluco un https://www.featherbase.info/lv/species/Asio/otus


VijaS 23.septembris, 20:14

O, paldies, Julita! Tiešām interesanti par sugu komplektiem, kas ar ko vairāk draudzējas. :)


dziedava 23.septembris, 20:07

Pie manis esošais siena fragments ir ar Baijas cukurīti, ticami, ka šīs ir tās pašas, paliekas ir kātiņi (kas raksturīgi uz apakšu tumšāki) ar plakano kolumellu galā. Jau vismaz 3. novērojums DD ar sugu komplektu - nekārtnā un Baijas cukurīte :). Tām patīk augt kopā, un uz nosacīti nestandarta substrātiem (siens un kāposts šajos gadījumos).


Ilgonis 23.septembris, 19:58

2 foto pievienoti 23.09., zieds 3 cm, stublājs ap 1 m nogūlies, aug upītes krastā pie ūdens


Ziemelmeita 23.septembris, 19:41

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 23.septembris, 19:40

Nebūs Rhodonia placenta, šī ir maigā mīkstpore (Leptoporus mollis)


VijaS 23.septembris, 19:01

Varietāti no pamatsugas atšķir sporu izskats, ko varētu redzēt tikai mikroskopijā.


CerambyX 23.septembris, 18:33

Ok, tad jau būs vyss labi.


IlzeP 23.septembris, 18:30

Hmm, man uzrāda. Vai vēl kādam tā ir?


guta7 23.septembris, 18:04

Paldies!


adata 23.septembris, 17:44

Jautājums administratoriem - kāpēc skatoties "par mani" statistiku, neuzrāda, ka ir pievienotas bildes, kaut atverot novērojumu, tās ir. Ne visiem novērojumiem, bet dažiem, kā šis un vēl gļotsēnei u.c. Esmu mēģinājusi izdzēst un pievienot no jauna, tāpat neuzrāda.


sandis 23.septembris, 17:06

Lielisks atradums - un vēl kopā ar labirinta pumpurīti (!), kuru es joprojām neesmu atradis. Meklēju Cēsīs kādu mitrāku melnalksnāju, bet pagaidām bez rezultāta. Kāds šeit bija biotops? Arī slapjš?


sandis 23.septembris, 17:01

Vispār - pavirši skatoties, šo varētu noturēt arī par sēni. Pamācošs atradums :D


Martins 23.septembris, 16:43

Nebija Pinthaeus. Šo skatīju gana tuvu, jo nebija daudz ko šodien skatīt. Bet par abu sugu atšķirīgo dzīvesciklu nezināju. Labs! Paldies!


adata 23.septembris, 16:33

Apsveicu! Arī tādas tās mēdz būt, bet es sākumā nevarēju saprast, kur to gļotsēni attēlā meklēt! Pēc apraksta viss skaidrs!


VijaS 23.septembris, 16:26

Nebija jau grūti, ņemot vērā, ka apsekojamā kritala nepilnu desmit metru attālumā no guļvietas. :)


VijaS 23.septembris, 16:24

4. bildē redzamais gaiši rozā augļķermenis nākamajā dienā, pēc gandrīz 19 stundām, kļuvis violets (6. bilde); 5. bildē redzamais violetais - kļuvis tumšāks (7. bilde), bet ievācot, pēc gandīz 25 stundām, uz tā virsmas ar lupu redzamas tādas kā līnijas (8. bildē to gan neredz). Nākamajā dienā turpat blakus parādījušies svaigi augļķermeņi (9. bilde), kas līdz vakaram paaugušies, bet vēl joprojām gaiši rozā (10. bilde).


dziedava 23.septembris, 16:22

Vajadzētu redzēt arī iekšējās strukt'ūras, bet varētu būt dzelksnītes (tad iekšējās struktūras arī dzelkšņainas) Badhamia sp. Tās ir retāk noteiktas, būtu jāmikroskopē


dziedava 23.septembris, 16:20

Apsveicami, ka pat ekspedīcijas laikā Tu paguvi veikt vairākkārtējus apsekojumus vienā vietā :) (atšķirībā no manis :))


CerambyX 23.septembris, 16:19

Pati krūšu forma it kā P.rufipes raksturīga - sānos tie izaugumi tādi īpatnēji paplatināti ar 'zobiņu'. T.i. kopumā sajaukt jau varbūt nevar, bet tas varbūt, ja skatās uz objektu ar apziņu, ka tāda Pinthaeus ar eksistē, jo, tā 'no attāluma skatot'. abas pēc izmēra un general habitus-a ir stipri līdzīgas (dabasdatos šad un tad Pinthaeus ziņo kā Pentatoma rufipes). Tagad uz rudens pusi arī Pentatoma dabā mazāk, jo nepārziemo kā imago (Pinthaeus otrādi), kaut nu ir arī novērojumi oktobra sākumā, tā ka datums droši vien ir vēl ok.


VijaS 23.septembris, 15:58

4. bilde -nākamajā rītā, pēc desmit ar pus stundām, 5. bilde - vēl piecas stundas vēlāk, dienā.


VijaS 23.septembris, 15:46

Paldies, Sandi! Jā, šis tiešām neatgādināja neko līdz šim redzētu. Turklāt, atbilstoši nosaukumam, augļķermeņi ir ļoti plāni - vairāk tiešām atgādina izlijušas krāsas pleķīšus Par to ražīgo ekspedīciju - uz beigām jau spriedām, ka pašā sākumā nogāzē bija drusciņ, un šeit pie staignāja arī kaut cik, bet vispār gļotsēņu maz. :) Toties vecu apšu mežus Julitai izdevās atrast vienkārši fantastiskus! Tur būtu vērts atgriezties arī citā laikā.


Martins 23.septembris, 15:36

Foto nav. Tādu gaišo plankumu vairodziņa stūros, kā ir Pinthaeus, nebija. Bet, ja tā nav droša pazīme, tad saki kas ir droša, bezbinokulāra pazīme. Ja nebūšu piefiksējis, tad izdzēsīšu novērojumu.


sandis 23.septembris, 15:30

Apsveicu, Vija! Vēl paspēsi Julitas sarakstā iekļūt :D Rozīgs plazmodijs gan, šķiet, nav redzēts!


sandis 23.septembris, 15:24

Skatos, ka ekspedīcija jums ar Viju bijusi ļoooti ražīga :D Par šo novērojumu - atlieku atpakaļ uz nenoteiktu cukurīti. Izmantojot franču noteicēju, nonācu līdz divām opcijām - Didymium ovoideum (=proximum) un D. megalosporum. Noteicējā pēdējā solī izšķiroša pazīme starp šīm divām sugām ir kolumellas krāsa, ne tik daudz forma (kas D. proximum gadījumā var variēt). Tā kā manā gadījumā tā bija balta, nosliecos par labu D. proximus. Vēl viena pazīme, kas iekrita acī - D. megalosporum aprakstā nekas par kātiņu, izņemot krāsu un formu, vairāk nav teikts, savukārt D. proximum aprakstā minēts, ka kātiņa apakšpusei raksturīgi amorfu daļiņu ieslēgumi. To pārliecinoši savā paraugā arī redzu (pielieku papildus bildes no diviem dažādiem eksemplāriem). Bet ej nu sazini, vai tādas nav raksturīgas arī ļoti vispārīgi aprakstītajai D. iridis. Jāsagaida Nannenga-Bremekamp grāmata, varbūt tajā atslēga būs detalizētāka (grāmatu jau pasūtīju, nākamnedēļ vajadzētu būt klāt). Man septembra vākumos vēl divas šādas sīkas cukurītes ar dzelteniem kātiņiem, vajadzētu tomēr tikt skaidrībā par sugu (-ām). Bet nu laikam nedaudz jāpaciešas :D


Agnese 23.septembris, 13:20

Paldies, Ivar!


VijaS 23.septembris, 13:05

Paldies, Julita!


CerambyX 23.septembris, 12:46

Nebūtu slikti foto pievienot (vai pazīmju aprakstu), var tā teorētiski ar Pinthaeus sanguinipes sajaukt.


adata 23.septembris, 10:27

Tik cieši saaugušas, ka šķiet, kātiņu vispār nav! Mēģināju stiebrus paplēst, rādās, ka dažām ir (cik nu es saprotu), pievienoju vēl bildes uz dažādiem foniem, varbūt kaut ko var "izlobīt".


guta7 23.septembris, 09:06

Paldies!


Ivars Leimanis 22.septembris, 22:48

Smaržīgā sētaspiepe Gloeophyllum odorum, uz egles celma.


sandis 22.septembris, 22:39

Oho, olīte uz zaķkāposta! Gribētos ko tādu atrast - taisu sev mini sarakstiņu ar gļotsēnēm uz zaķkāpostiem, olītes uz zaķkāpostiem gan nav trāpījušās.


dziedava 22.septembris, 21:05

Oho!! Interesanti ļoti! Sugu nepateikšu, jāskatās. Līdzīga vīnogķekaru dzelksnite, bet vai ir gari ļengani kātiņi?!


adata 22.septembris, 16:24

Režģa gļotsēne.


Ilgonis 22.septembris, 08:51

Paldies par noteikšanu, aizdomas bija.


nekovārnis 22.septembris, 08:13

Brūnais zeltainītis - mātīte


Ilgonis 21.septembris, 22:24

paldies, paskatīšos


Vīksna 21.septembris, 22:10

Kāpurmuša Ectophasia crassipennis.


adata 21.septembris, 20:44

Tik bagātīgi!


Rekmanis 21.septembris, 12:24

Pēc pazīmēm sanāk Berhtolda glīvene Potamogeton berchtoldii. Lapas garums 4-5,5 cm, lapas platums 1-1,5 mm. Augs tikai ar zemūdens lapām, ļoti tievs un ļogans stublājs. Pie lapas pamata 2 dziedzerkārpiņas. Lapas gals smails ar dzeloņveidīgu sašaurinājumu pašā lapas galā. Vidusdzīsla izteikta. Nedaudz zem lapas gala no tās attiet divas vāji saredzamas sāndzīslas. Gar centrālo dzīslu labi saskatāma lakūnu kārta. Pielapes 1 cm garas, pie pamata nav saaugušas, atstāvošas. Pielapes gals smails. Lapas koši zaļas. Stublājs apaļš.


dziedava 21.septembris, 07:32

Es: ko varētu no rīta pirms ekspedīcijas padarīt? Sandis: nu tāpēc es jau pa nakti mikroskopēju! :D Man šī suga saistās ar olveida galviņu, max apaļu, bet te tā drīzāk plakana izskatās. Kā Tu skaties kolumellu? Zem stikliņa? Vismaz te foto citādi neredz. Zem stikliņa saspiežas un tāpēc tā neesmu skatījusies, nav pieredzes. Būtu labi redzēt nesaspiestu, kāda tā ir. Kātiņš apakšā nav tumšāks? Vēl jau mums LV skaitās D. iridis, kam franču noteicējā nav apraksta. Vai nu tā versija arī jāizskata, vai jādomā, ko ar LV sarakstu darīt. Un vēl šobrīd trendā ir visu caurskatīt pēc Nannenga-Bremekamp atslēgas, kura man, pateicoties Vijai, arī ir. To citudien arī izdarīšu.


sandis 21.septembris, 02:09

Pievienoju mikro bildes. Man sanāk Didymium proximum.


dziedava 20.septembris, 22:41

Paldies, ir saņemts! Ar visu ragainīti. :)


VijaS 20.septembris, 22:24

5.-6. bildes - šovakar, pēc trim dienām. Tā pati kritala, kur 2020. un 2021. gadā bija koniskā vilkpienaine. Šai arī krāsa bija sarkana, sākotnēji domāju, ka vienkārši vēl ļoti jauna un nav ieņēmusi "pareizo" formu, bet izrādās, ka tomēr būs kāda cita vilkpienaine.


IlzeP 20.septembris, 21:34

Tad man nav ideju, kā ar šo cīnīties. Vai vēl kādam pēdējā laikā tā notiek?


Ivars Leimanis 20.septembris, 21:34

Jā, Ansi, tā viņas tur auga - uz mūrējuma. Šo noplēsu no tā granīta augšpuses, kur bija kautkādas cementa atliekas, uzliku uz akmens fotografēšanai ērtākā augstumā. Otrs eksemplārs auga uz cementa virs ķieğeļu mūrējuma citas ēkas drupās.


Ansis 20.septembris, 20:34

Ka nav kāda cita suga? O. anomalum, cik redzēts, aug uz mūrējuma vai putekļainiem granītakmeņiem - uz kaļķaina substrāta, ne tīra granīta.


CerambyX 20.septembris, 19:04

Droši vien kādas alotājkodes (Nepticulidae) tā dēvētā kāpura 'mīne' (no angliskā 'mine') jeb nu tādam kā tunelim lapas iekšpusē (starp virsējo un apakšējo lapas slāni), kas paliek pēc kāpura barošanās (un tās laikā). Latvijā daudz sugu, daļu varbūt var arī pēc šiem bojājumiem atpazīt (vai sašaurināt kandidātu loku uz kādām pāris-dažām sugām), bet tad jāzin kas tā par koka lapu bijusi - daudzas sugas specifiski barojas tikai uz kādiem noteiktiem kokiem/lakstaugiem.


Acenes 20.septembris, 17:50

Nē, vairāk attēlu nav, un, jā, iespējams, ka viena suga, jo pirmie divi novērojumi ir no viena kvadrātmetra.


dziedava 20.septembris, 17:11

Man ir aizdomas, ka te ar varētu būt purvu dzelksnīte, tikai sapelējusi, ja tie visi 3 novērojumi apmēram vienuviet


dziedava 20.septembris, 17:10

Varbūt ir tuvplāns kādam melnākam, kas varētu būt bez pelējuma?


dziedava 20.septembris, 17:09

Vai tas baltais varētu būt pelējums pa virsu?


Ziemelmeita 20.septembris, 13:33

Ir paraugs.


dziedava 20.septembris, 13:31

Šo mikroskopiski viegli pārbaudīt, pēc sporām, ja vien ir paraugs


dziedava 20.septembris, 13:30

Dikti dzeltens, drīzāk velk uz reto galu - Fuligo luteonitens, un vēl ir arī F.laevis.


FunnyFox 20.septembris, 12:58

Nē, Ilze. Oriģināli nav vēkšpēdus. Atverot apstrādes programmā, pagriežot četrreiz pa labi un saglabājot bildi no jauna, tā atkal ielādējas ačgārni.


ivars 20.septembris, 09:55

Akmeņu čipste.


IlzeP 20.septembris, 09:03

Vai nevar būt tā, ka attēli oriģināli ir kājām gaisā, tikai kādā bilžu skatīšanās programmā automātiski pagriežas pareizi? Varētu mēģināt atvērt kādā bilžu apstrādes programmā.


angel 20.septembris, 00:03

Paldies par noteikšanu! Tur katru gadu izskatās, ka caurceļo.


Ziemelmeita 19.septembris, 20:54

Paldies,Ansi, par sugas noteikšanu.


dziedava 19.septembris, 20:52

Hmm, es viņu savulaik pirmoreiz noteicu, kad vēl nemikroskopēju, tā ka nezinu, vai Latvijā tā vispār ir mikroskopēta, varbūt ir, bet muzeja krājumos uzrādās tikai 4 eksemplāri, tā ka principā var pat nodot ;)


adata 19.septembris, 20:25

Vai tik nebūs dižskabāržu fleogena?


VijaS 19.septembris, 20:23

Paldies, Julita! Es viņu pat ievācu. :)


Monta Heidemane 19.septembris, 17:19

Paldies, Lilita.


Monta Heidemane 19.septembris, 17:15

Brīnišķīgi, prieks, ka ir sporas un ir izdevies noteikt sugu. :)


Ziemelmeita 19.septembris, 16:45

Paldies,Ilze.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2023
© dabasdati.lv
Saglabāts