Aktīvie lietotāji: 177 Šodien ievadītie novērojumi: 99 Kopējais novērojumu skaits: 2054838
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

2018. gada tiešraides kameru lapa atrodas šeit

Tiešraides kameras no aizsargājamu putnu ligzdām 2017. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau sesto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. 2017. gadā tiešraidē var vērot sešas ligzdas: ūpju, zivjērgļu, jūras ērgļu, vistu vanagu, melno stārķu un lielā dumpja ligzdu.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās
Video arhīvs


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera novietota pie ligzdas, kas atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Šobrīd ligzdā mājo ūpju ģimene, un aprīļa sākumā mātīte perē trīs olas. Tēvs uzturas ligzdas tuvumā un to sargā, visas dienas laikā ar mātīti sasaucoties. Pirmo liecību par ligzdas saturu ieguvām 22. marta rītā, kad, ūpim uz brīdi nolidojot no ligzdas, bija redzama viena ola. Pārējās divas olas tika piedētas laikā līdz 26. martam. Olas tiek perētas aptuveni 35 dienas, kas nozīmē, ka pirmais cālis šķilsies aprīļa beigās.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir arī ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, līdz ar to pētnieki ūpju dzīves norisēs var ieskatīties ļoti precīzi. Diennakts krēslainajā laikā kamera darbojas ar palēninātu ekspozīciju, tā ļaujot turpināt novērot putnus. Vēlāk sezonas gaitā kameras sistēmu ir plānots pilnveidot, padarot iespējamu skatīšanos arī tumsā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē - Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nav zināma.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

2016. gada sākumā situācija ligzdā bija mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe gada sākumā no ligzdas nozuda un par tās piederību aizsākās intensīvi konflikti. Ligzdošana šajā gadā tā arī netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumu – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

2016. gada rudenī un ziemā Durbes ligzdas saimnieki bija jūras ērgļi Vents un Šilute, kuri cītīgi nodarbojās ar ligzdas atjaunošanas darbiem, kas viesa cerības uz veiksmīgu ligzdošanu 2017. gada pavasarī. Diemžēl kopš 27. janvāra ligzdā vairs netika redzēta jūras ērgļu mātīte Šilute - par viņas pazušanas iemesliem var izteikt tikai minējumus. Aptuveni pēc divām nedēļām ligzdu pameta arī Vents, un šobrīd ligzdā notiek aktīva jūras ērgļu nomaiņa, kurai dažbrīd grūti izsekot.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

2015. gadā pie ligzdas tik uzstādīta tiešraides kamera, diemžēl ligzdošana bija nesekmīga - mātīte pameta olas, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

2016. gadā sistēma tika aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošināja labāku attēla un skaņas kvalitāti, tika mainīts arī kadrējums, nodrošinot labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divas. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. Abi pieaugušie putni ligzdu neregulāri apmeklēja arī rudenī un ziemā.

2017. gada februārī ligzdā atsākās pavasara rosība - abi putni ķērās pie ligzdas atjaunošanas darbiem. Marta sākumā kamerai pamainīts skatu leņķis, laiputni ligzdā būtu redzami pilnā augumā. Aprīļa sākumā ligzdā tiek perētas piecas olas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Sēlijā (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Tiešraides kamera pie šīs ligzdas uzstādīta 2015. gadā, kad ligzdā tikai izaudzināti divi stārķēni. Arī 2016. gadā ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Abos gados viens no stārķēniem (2015. - Upene, 2016. - Rasa) tika aprīkots ar satelītraidītāju un to pārvietošanās ceļiem varēja sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv.

2017. gada marta sākumā tika secināts, ka ziemā ligzdas kokam nolūzis liels zars, kas krītot ir nolauzis vienu no ligzdu balstošajiem zariem, turklāt palicis iekāries ligzdā. 5. martā ornitologi ar profesionāla arborista Rolanda Kāpostiņa palīdzību veica koka apsekošanu un zars tika nozāģēts, lai stārķi, atgriežoties no ziemošanas vietām, varētu arī šajā sezonā uzsākt ligzdošanu. Melnie stārķi no ziemošanas vietām Latvijā atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Māris Strazds. Palīdzību sistēmas uzturēšanā ir sniedzis Jānis Kažotnieks un Torbens Langers (Torben Langer).


LIELAIS DUMPIS Botaurus stellaris - tiešraide beigusies

Ar tiešraides kameru aprīkotā ligzda atrodas niedrājā Engures ezera ziemeļu daļā, kuru 3. maijā atrada ornitologs Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Mazuļi izšķīlušies laikā no 5. līdz 8. maijam. Dumpju mātīte jauno paaudzi audzina viena – perē, sargā no ienaidniekiem, medī pārtiku un silda cāļus. Tēviņš tikmēr turpina dziedāt, lai pievilinātu mātītes, kas no siltajām zemēm atlidojušas vēlāk.

Atšķirībā no pārējām kamerām, lielos dumpjus būs iespējams vērot tikai mēnesi, jo aptuveni trīs nedēļu vecumā dumpji sāk pamest ligzdu un tajā vairs neatgriežas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Jānis Bētiņš. Sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu nodrošina Jānis Rudzītis no SIA „Rewind”. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons”.

Tiešraides kameras darbību pie lielā dumpja ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta “Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


VĒSTURE

2015
2016


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Chilocorus renipustulatus - 2024-06-22 CerambyX
Crabro scutellatus - 2024-06-22 CerambyX
Cladonia coniocraea - 2024-11-03 JeļenaM
Amblytylus nasutus - 2024-06-22 CerambyX
Trachusa byssina - 2024-06-22 CerambyX
Leptopterna ferrugata - 2024-06-22 CerambyX
Habrosyne pyritoides - 2024-06-26 CerambyX
Nezināms
Ignotus
@ maariite
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 03.novembris, 22:25

Nu ja tas tika novērots augustā, tad tagad jau tur visticamāk nekas nebūs.


Ivetta 03.novembris, 22:09

Paldies!


marsancija 03.novembris, 21:57

Attīstību būs pagrūti novērot, jo nezinu, kad atkal tur nokļūšu. Ja izdosies, tad ieziņošu izmaiņas.


dziedava 03.novembris, 21:29

Kaut kas interesants, bet nenobriedis. Būtu bijis jāvēro attīstību, lai varētu saprast, kas tas varētu būt,


IlzeP 03.novembris, 19:51

Noteica Jānis Ozoliņš


marsancija 03.novembris, 19:33

Paldies, Vija!


VijaS 03.novembris, 19:02

Varbūt rožainā sēntiņa? Asins sēntiņas aug uz kritalām.


Ziemelmeita 03.novembris, 18:22

Dzeltenā receklene (Tremella mesenterica)


IlzeP 03.novembris, 18:09

Šī pasuga datu bāzē ir ar diviem nosaukumiem. Veikšu apvienošanas darbus.


forelljjanka 03.novembris, 16:44

https://dabasdati.lv/lv/observation/t12kcbm5049a9805g2q82knj52/


marsancija 03.novembris, 15:35

Dzeltenais ragansviests?


dziedava 03.novembris, 15:30

Pēc diskusijas ar Edvīnu: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3801647353428428/ un dažādas literatūras lasīšanas, pieņēmu lēmumu par P.oblatum. Šis bija sarežģīts gadījums, jo gļotsēnes nebija attīstījušās pilnvērtīgi. Taču to ir daudz un kaut ko varēja atrast arī labākā stāvoklī. Jebkurā gadījumā šai sugai mums ir jābūt, Eiropā tā ir plaši sastopama, abās kaimiņvalstīs arī ir zināma. Alternatīva, par kuru domāju, Badhamia rugulosa, būtu 4. valsts pasaulē, turklāt oriģinālajā aprakstā tā aprakstīta kā augoša uz dzīviem kokiem, kas neatbilst, un ar dzelksnīšu iekšām, kas te arī ne līdz galam atbilst. Savukārt par P.oblatum kapilīciju minēts, ka tas var būt gan tāds, gan tāds, un tas jau mums der. Jautājums, kāpēc par P.oblatum vispār šaubījos? Jo franču aprakstā sporām minētas tumšāku kārpu grupas, kas te īsti nav redzamas. Bet palasot dažādus aprakstus, arī sporu raksts aprakstīts dažādi - minēta arī gaišāka josla sporām vai arī nevienmērīgi izvietotas kārpas, kas rada nedaudz tīklojuma sajūtu, un arī mazas tumšāku kārpu grupas. Vārdsakot - dažādi autori sporas mēģinājuši aprakstīt dažādi. Un ja ieskatās, tad šīm sporām tiešām ir kaut kādas nevienmērīga kārpu izvietojuma iezīmes, ko ar vārdiem grūti aprakstīt.


nekovārnis 03.novembris, 15:03

Paldies Aleksandr un Dmitrij par papildus informāciju. Vācu valodu nepārzinu, tāpēc iztulkoju ar google (pielabojiet, ja greizi): "Manuprāt, mātītes eksemplārs no Latvijas ir samērā drošs Anastrangalia dubia. Manuprāt, A.dubia un A.reyi ir divas atšķirīgas sugas, un vienu no tām uzskatīt par subspecifisku taksonu nav zooģeogrāfiskas jēgas, jo abas sugas var "dzīvot vienā vietā?".A.W." Tomēr gribētu vēl kādu viedokli, piemēram no Jacek Kurzawa. Pēc inaturalist A.dubia ir sastopama pašos Polijas dienvidos, tāpēc viņam būtu papildus interese pievērsties šim jautājumam rūpīgāk, jo, ja A.dubia ir sastopama Latvijā, tad ir vērts arī Polijas teritoriju pārmeklēt rūpīgāk.


CerambyX 03.novembris, 14:29

Jā, laikam jau suga izplatās? Jādomā, ka nākotnē tad būs tik biežāka :)


nekovārnis 03.novembris, 14:28

Šīm ar kaut kāds birums :D


nekovārnis 03.novembris, 14:24

pumpurs?


dziedava 03.novembris, 10:51

Te var redzēt, ka šīs sēņu sugas nosaukums sākotnēji ceļojis pa gļotsēņu ģintīm - Licea bicolor, Tubulina bicolor, Lycogala parietinum: https://ascomycete.org/2000-Pezizales/Species/Orbicula-parietina


dziedava 03.novembris, 10:34

Tā kā askusēnēm Latvijā nedrīkst pasludināt jaunas sugas, jo nav izpētīti vēsturiskie materiāli, tad šo arī var ziņot tikai kā 1. novērojumu DD. Bet šī priekš manis ir īpaša sēne, jo nošokēja ar savu izskatu - ievācot paraugu, par 99% biju pārliecināta, ka tā ir jauna gļotsēņu suga Latvijā. Bet mikroskopija to neapstiprināja. Šodien netīšām uzgāju pareizajai atbildei - tā ir sēne, kura sākotnēji tikusi aprakstīta kā gļotsēne (!). Vismaz palika mierīgāk ap sirdi, ka neesmu vienīgā ap stūri apvestā :D. Ar savu sākotnējo nosaukumu Licea bicolor tās oriģinālais apraksts pieejams arī gļotsēņu sugu lapā eumycetozoa.com. Ir arī raksts, kura nosaukumā minēts "kurioza askusēne ar gļotsēnes izskatu". Tā ka šo sēni mazliet var pieskaitīt arī pie mana gļotsēņu lauciņa ;)


Mareks Kilups 03.novembris, 07:28

otrais vēlākais novērojums šai sugai !


Mari 02.novembris, 20:56

Papētīšu vēl tās sporas. Koks bija krietni veca lapukoka kritala. Vai apse, nezinu, tur aug arī krietni daudz ozolu ....


dziedava 02.novembris, 20:34

Koks varētu būt apse? Uz kājiņu nav? Tad P.ovisporum vajadzētu būt. Kaut kādu gaišu līniju dažām sporām jau var nomanīt.


dziedava 02.novembris, 20:23

Atšķirība ir kaļķa granulās. Dzelksnītēm kapilīcija pavedieni visi ar kaļķa granulām, bet pumpurītēm mezgli ar kaļķi, bet pavedieni starp tiem - bez. Tā ir arī šajā foto.


dziedava 02.novembris, 20:16

Interesanta bilde tiem pavedieniem, visu var saprast. Vispār suga sanāk reta, jo dabā grūti atšķirt no pērļainās. Varbūt var iemanīties, nezinu.


picapica 02.novembris, 19:25

Paldies!


VijaS 02.novembris, 19:24

Zilganā baltsamtīte.


VijaS 02.novembris, 18:36

7.-8. bildes - vēl pēc sešām dienām, 2. novembrī.


Mari 02.novembris, 18:34

Izskatās, ka būs kāda no dzelksnītēm :)


Mari 02.novembris, 18:31

Paldies, Julita! Prieks! Mēģināju jau tos kpilīcija pavedienus bildēt, bet tā īsti nesanāca, pievienoju vienu foto.


dziedava 02.novembris, 18:21

Sēne


dziedava 02.novembris, 18:16

P.S. Parasti olītēm ar mikroskopu vajag bildēt arī kapilīciju, jo tā izskats bieži ir svarīga pazīme noteikšanā. Šajā gadījumā man šķiet, ka pazīmju jau ir pietiekami, bet bieži tā nav.


Amanda 02.novembris, 18:15

Lielais šņibītis


dziedava 02.novembris, 18:14

Paldies! Tad sporas ir uz robežas, bet visas pārējās pazīmes ved uz D.montanum :)


Mari 02.novembris, 17:58

Jā, 9-10 mkm ; pirmie divi foto dabā, pārējie no mājas paraudziņa.


adata 02.novembris, 17:46

Ohh, sapņi piepildās! Jau sen kāroju atrast ko šādu, pat necerēju, ka manā mežā tādas varētu augt, bet ir ! Tagad jāizvēlas cita sapņu suga.


dziedava 02.novembris, 17:31

Sporas ir mērītas?


IlzeP 02.novembris, 16:59

Mikroskopija atgādina sēni (?)


Mari 02.novembris, 15:05

Paldies, Julita! Tās svītras cītīgi meklēju, bet neatradu. Papētīšu dzelksnīšus.


dziedava 02.novembris, 14:05

Skaidrs, ka gļotsēne tā nav, bet mikroskopija neko pazīstamu vispār neatgādināja.


dziedava 02.novembris, 13:45

Vispirms vajag redzēt kapilīciju - vai tas ir pumpurīšu vai dzelksnīšu tipa. Jāpaskatās, varbūt kāda bumbiņa atvērusies un var nobildēt to no ārpuses tā, lai iekšas var redzēt. Izskatās, ka sporas tumšas. Ja tā ir pumpurīte, tad vajadzētu būt vismaz dažām sporām gaišai līnijai pāri. Tad būtu Physarum ovisporum visticamāk. Ja dzelksnīte, tad var būt Badhamia macrocarpa, kurai gan 11 mkm ir apakšējā robeža.


dziedava 02.novembris, 13:17

Ļoti labi, ka paraugi ir abiem! :) Bez mikroskopēšanas nepateikšu. Tieši šobrīd arī cīnos ar paraugiem no vienas kritalas, kur daļa ar kājiņu un daļa bez, sporas vienādas. man vēl "uzkrīt", ka tās kājainās ir pa vienai, nevis grupējas. Jo, ja guļošās un kājainās viena suga, tad kājainajām būtu jāgrupējas līdzīgi kā guļošajām. Lai vai kā, paraugi jāsaglabā abi!!


adata 02.novembris, 12:30

Julita, apskati lūdzu pēdējo foto, šī ir ar kājiņu (iepriekšējām kājiņu neredzu), bet ņemta no cita "pleķīša" uz tās pašas kritalas. Kopā tādi laukumiņi bija trīs, ņēmu, kur vairāk, vai var būt tā pati? Man izskatās arī formā citāda. Paraugi ir abiem.


Mari 02.novembris, 11:03

Sporas vid 11mkm.


CerambyX 01.novembris, 23:26

Attēlā dažādi putni, vai viens no tiem nav melnspārnu kaija (apskatījos tikai knābi, spalvas nepētīju) ?


CerambyX 01.novembris, 21:59

Jā, eksemplāra foto mēs muzejā ar lielāko prieku varam uzņemt visos rakursos kādos tik vajag un nevajag :)


Vīksna 01.novembris, 21:30

Paldies !


megemege 01.novembris, 20:38

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 01.novembris, 19:01

Paldies,Ilze!


IlzeP 01.novembris, 18:33

Pievienoju


Ziemelmeita 01.novembris, 17:54

Paldies,Valda!


Vīksna 01.novembris, 17:48

Ūdenīte,Callitriche.


Vīksna 01.novembris, 17:46

Varbūt vasaras jānītis, vai tamlīdzīgi.


Ziemelmeita 01.novembris, 16:22

Pienainā sēntiņa (Mycena galopus). No kātiņa izdalās balta piensula. Sarakstā nav.


Mari 01.novembris, 16:22

Sporas vid. 11mkm.


Ziemelmeita 01.novembris, 14:57

Paldies,Inga!


dziedava 01.novembris, 14:24

Jā :)


Mari 01.novembris, 13:39

Sporas 11 -12 mkm, augļķermeņa foto uz mm papīra mērogam. Garkājas lampīte?


IlzeP 01.novembris, 13:37

Līvij, bet vai šo bildi, lūdzu, varat lejupielādēt datorā un pievienot novērjumam ar pareizo atrašanas vietu? Un šo novērojumu dzēst?


Ziemelmeita 01.novembris, 13:22

Paldies,Edgar!


nekovārnis 01.novembris, 11:32

Dmitrij, ja novērots būtu tipisks A.dubia tēviņš, tad jautājumu nerastos. Bet šī ir mātīte. Gan paša novērotais, gan mūsu dabasdatos, gan zviedru artfakta, gan inaturalis Ziemeļeiropas novērojumi liecina ka Anastrangalia reyi mātītēm tās morfoloģiskās pazīmes ir diezgan variablas. Un jā, soctīkli MŪSDIENĀS ir būtisks informācijas avots, kuru vismaz savās valstīs attiecīgo grupu speciālisti cenšas pārskatīt, lai nepalaistu kaut ko garām. Es nešaubos ka Andreas Weigel augsta līmeņa speciālists. 29 publikācijas par koksngraužiem ir daudz. Bet viņa darbības lauks ir Āzijas-Austrālijas reģions, un pārsvarā Laminae. Neatrodu viņa rakstus par Eiropas Lepturinae. Tad kapēc mums būtu viņa spriedums jāuztver kā neapstrīdama pēdējā instance? Dabas muzejā ir ļoti laba fotoaparatūra. Domāju K.Ozoliņš vai U.Piterāns vienmēr būtu gatavi palīdzēt sabildēt esošo eksemplāru no visām pusēm, lai bildes varētu aizsūtīt arī citiem mūsu reģiona koksngraužu pētniekiem, kuriem lielāka pieredze tieši ar Anastrangalia. Nenoliedzu, ka konkrētais eksemplārs var būt A.dubia. Osta blakus, rūpniecības objekti. Iespējams atceļojis ar koka taru. Iespējams izveidojusies pat lokāla populācija. Bet tad jau kaut kur jābūt arī A.dubia tēviņiem, kurus pārsvarā jau diezgan viegli atšķirt. Bet, lai arī acu pāru jau diezgan daudz pagaidām tēviņi nerādās.


VijaS 01.novembris, 11:18

Ļoti skaista kompozīcija! :)


kaza 01.novembris, 10:00

Pareizā sēnes atrašanās vieta ir otrā variantā.Šo mēģināju uz vietas ievadīt caur aplikāciju. Un vietu uzrādīja pilnīgi citur. Otru mājās no datora.Daudz ko neievadu, jo tehniski netieku ar visu galā


CerambyX 01.novembris, 02:15

Jā, protams, ka skaudība :D Laba humora deva šajā vēlajā pēcpusdienā, paldies Dmitrij! :D Man bija vienkārši neskaidrība par Anastragalia dubia lietojumu - novērojuma piezīmēs par to (un sugas noteikšanas detaļām kopumā) nekas nebija minēts (fotoattēlā noteikšanas pazīmes arī nav redzamas). Tavā sekojošajā komentārā tieši par noteikšanu manuprāt nebija pārāk skaidri pateikts (sistemātikas izklāsts gan foršs, paldies - noteikti precīzāks un skaidrāks, kā tās vārsmas manā pirmajā komentārā) jeb tas, ka eksemplārs atrodas Tavā kolekcijā jau apzīmē tikai eksemplāra fiziskas dislokācijas faktu. Neredzu, ka būtu rakstījis, piemēram, "Es arī apskatīju šo eksemplāru, salīdzināju ar desmitiem Latvijā ievāktiem reyi eksemplāriem - 110% dubia, piekrītu A.Weigel noteikšanai - Jauna suga Latvijai!". Ok, tagad saprotu, ka tā tas tomēr ir noticis un viss ar noteikšanu ir kārtībā, bet nu iespējams esmu kaut kāds evolūcijā atpalicis Homo sapiens (varbūt drīzāk Homo sapisiens, right? he he), kas domas neprot lasīt. Atvainojos, ka tā! Manuprāt, diskusija par Anastrangalia ir/bija tikai normāla, jo nu šis tomēr viens no retajiem gadījumiem, kad var tiešām pārprast (vismaz es pārpratu), kas ir domāts ar kādas sugas nosaukumu. Pie lielākās daļas citu retu/jaunu sugu atradumu taču es šādus komentārus nerakstu - apsveicu vai citādi. Aleksandram ir bijuši daudz tiešām forši blakšu un citu kukaiņu atradumu, liels prieks ja viņam izdodas jebko interesantu un labu atrast! Acīmredzot šoreiz nemācēju noformulēt domu pareizi un mani nesapratāt? Ko lai dara, piedodiet - ne vienmēr mans prāts lido piekūnu augstumos (pēdējā laikā jau laikam drīzāk biežāk lien kā kurmis pazemē...)! Tomēr! manā pasaules uztverē ir OK painteresēties un pārviacāt arī 'autoritāšu' (un ir pilnībā arī ok, ja neviens nav autoritāte) teikto un rakstīto - nekas nav akmenī kalts un visi mēs kļūdamies (Lepturalia nigripes anyone?). Par to nav jāapvainojas. Pat, ja jautājumi ir stulbi. Jo atklātāk darbojamies, jo vairāk papildus informācijas, jo labāk, manuprāt. Kā jau minēju zemāk - jo vairāk cilvēku zin kā atšķirt un atpazīt sugas, jo taču visiem labāk! Par kukaiņiem jau vispār te pārāk reti diskusijas, diemžēl sanāk. Šāda veida vārdu apmaiņām par taksonomiju/noteikšanu/u.c. ideālā variantā būtu jābūt gandrīz vai ikdienai un esmu gatavs tajās iesaistīties kaut vai 2os naktī (arī ja beigās izrādos muļķis - citi, lasot gudrākus komentārus, beigu beigās tāpat būtu no diskusijas ieguvēji)! Noslēgumā, attēls humoram: https://content33-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/meme.jpg


anthicus 01.novembris, 00:02

Kungi, jūs to speciāli vai kā? Aiz skaudības vai neticības? Nesaprotu. Ja Aleksandrs skaidri uzraksta A. dubia un es to apstiprinu tepat komentārā – kādu vēl apliecību jūs vēlaties? Pierādījumus, ka man ir kolekcijā desmitiem A.Weigel par “A. reyi” noteikti eksemplāri, ieskaitot tos, kurus viņš noteica 2024.g.? Citātu no A.Weigel vēstules man ar precizējumiem? Ko vēl? Vēlos saprast, no kā aug tas bāžas. Paldies!(?)


CerambyX 31.oktobris, 21:50

Paldies Dmitrijam par komentāru, bet nu tāpat nesapratu vai ir precīzi zināms (= viņam pajautāts) ko tieši Andreas Weigel ir domājis ar 'Anastrangalia dubia' - jo nu, ja es pareizi saprotu, tad teorētiski taču ir iespējama tāda interpretācija, ka zem 'Anastrangalia dubia' var tomēr būt domāta Anastrangalia dubia reyi, vienkārši pasuga nav pierakstīta? Protams, ja uz etķietes ir rakstīts Anastragalia dubia dubia (bet saprotu, ka nav?), tad it kā tas tā nešaubīgi, ka reyi variants ir izslēgts - tad jau laikam nav gan jājautā. T.i. ne obligāti apšaubu noteikšanu - vienkārši būtu forši, ja būtu 100% skaidrība par taksona lietojumu (no paša noteikšanas autora puse), lai nav nekādu vajadzību kādiem gudriem (vai stulbiem) spriedelējumiem un gariem komentāriem manas puses :D Bet tā, ja pieņemam ka ir dubia un jauna suga Latvijai, tad tik un tā pievienojos Mareka jautājumam - būtu jau forši, ja varētu pievienot vēl kādus attēlus novērojumam, lai varam tapt 'gudrāki visi kopā'. Jo nu, ja šis ir dubia, tad jau varbūt mēs jaucam/neprotam atpazīt reyi un dubia un varbūt dubia ir 'jau sen bieži sastopama' suga? :) Nu saprotu, ka galvas foto no virspuses ir svarīgs utt. T.i. tīri, lai pazīmes ir redzamas un paliek vēsturei ar ko salīdzināt kādus nākotnes novērojumus. Ok, jā - ārzemju attēlos jau var atrast arī īstos dubia no Rietumeiropas, bet nu pašu eksemplārs ir pašu eksemplārs. Kaut kad sen jau pie Tetropium gabrieli novērojuma aicināju līdzīgi (pievienot detalizētākus attēlus utml.), bet nu toreiz mani aicinājumi diemžēl palika nesadzirdēti. Būtu forši, ja šo gan varētu tā forši dokumentēt, lai plašākai publikai ir skaidrāka šo sugu noteikšana. Jo vairāk cilvēku zin kā pazīt sugas, informācija ir pieejamāka - jo mums visiem labāk! Neturēsim sveci zem pūra :) Paldies!


Lemmus 31.oktobris, 21:29

Paldies,Uldi!


IlzeP 31.oktobris, 21:18

Mareka jautājums jau tieši bija par pazīmēm, nevis sugas pareizību.


AfroBrazilian 31.oktobris, 20:22

Noteikts pēc morfoloģiskām raksturīpašībām.


AfroBrazilian 31.oktobris, 20:21

Marek, kukainis ir bijis ievãkts un nosūtīts Andreasam uz identifikāciju.


IlzeP 31.oktobris, 19:47

Jā, protams - sajaucu.


Mari 31.oktobris, 19:00

Paldies, Julita, paldies, Vija! :D


dziedava 31.oktobris, 18:53

Pēdējā bilde ir mākslas bilde - to jau pie sienas var likt! :D


VijaS 31.oktobris, 18:41

Tā pēdējā bilde vissmukākā :). Izskatās, ka vijumā vietām ir divi, vietām trīs pavedieni. Man reiz arī bija tāda dīvaina daudzveidīgā pilienīte ar trim vijumiem, izskatījās līdzīgi. Domāju, ka nekas cits te nevarētu būt - pārējām sugām vijumi nav tik vaļīgi. Bet kopumā jā - daudzveidīgajai pilienītei netipiski akurātas elateras.


nekovārnis 31.oktobris, 18:35

Dmitrij, kuras tieši pazīmes liecina, ka šis konkrētais eksemplārs ir A.dubia dubia nevis A.dubia reyi/A.reyi? Tas tā - zināšanai nakotnē.


Bekuvecis 31.oktobris, 18:34

Šis novērojums dublē cita novērotāja dienu iepriekš veikto (eks. atpazīstami 'pēc sejas'): https://dabasdati.lv/lv/observation/7681ec90e4086c8002f1e4609c7cc142/ . Ja kāds taisa sugas statistiku, jāņem vērā!


Bekuvecis 31.oktobris, 18:29

Otrādi! Šeit foto jau ir, bet pēc tā pievienošanas arī pirmajam novērojumam ir jādzēš šis te.


IlzeP 31.oktobris, 18:09

Skaidrs, paldies! Novērotājai vajadzētu pievienot foto šeit. Tad es vai viņa varētu otru - ar nepareizo vietu - dzēst.


VijaS 31.oktobris, 17:49

Tik skaisti! :)


VijaS 31.oktobris, 17:40

Šīm elateras ir ļoti gari pavedieni, kas "sapiņķerēti" savā starpā, gandrīz neredz brīvos galus un sporu mākonis tāpēc izskatās diezgan akurāts. Citām pilienītēm savukārt elateras ir īsākas, ir daudz brīvo galu un tās liekas "izspūrušas", sporu mākonis vieglāk izirst un nesaglabā apaļīgo formu. Agrāk dalījums Hemitrichia un Trichia ģintīs bija tieši pēc šīs pazīmes, bet pēc šīs grupas revīzijas, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, dažas "matainās" pilienītes ir pārliktas Hemitrichia ģintī.


anthicus 31.oktobris, 17:28

Faktiski, ja precīzi seko ICZN vadlīnijām, tad pašlaik ir A. dubia dubia un A. dubia reyi. Tomēr vairums koksngraužu ekspertu, ka arī citu koleopterologu (jūsu kalps ir starp tiem) uzskata, ka Zamoroka et al. (2019) rakstam ir virkne būtisku nepilnību, t.sk. pasugas jēdziena misinterpretācija (divas pasugas vienā ģeogrāfiskā reģionā nevar būt sastopamas, tam nav pamatojuma pat ja sekot šī raksta autoru secinājumiem par viens sugas sekošanu Pinus un otras – Picea utml.) Autori arī nav izpētījuši abu taksonu tipu materiālu un morfoloģiskie dati viņu rakstā balstās vien uz salīdzinoša materiāla (kas nav nepareizi, ja vien materiāls ir korekti noteikts). Respektīvi, no nomenklatūras stabilitātes skatupunkta pašlaik DD vajadzētu nomainīt A. reyi rangu uz A. dubia pasugu un pielikt A. dubia dubia (jo tāda Latvijā beidzot arī ir atrasta, eksemplārs manā kolekcijā, leg. A.Balodis). Cerams, kāds no koksngraužu speciālistiem drīz publicēs rakstu ar ranga izmaiņu un reyi atpakaļ piešķirs sugas statusu. Bet kamēr tas nav izdarīts, de jure paliek A. dubia dubia un A. dubia reyi. P.S. Nesapratu, no kurienes “aug” variants, ka reyi ir dubia sinonīms?


adata 31.oktobris, 17:17

Paldies, Vija! Šīm ir kāda uz aci redzama atšķirība no maldinošās/krāterformas sporu stadijā? Kamēr nav gatavas, zinu, ka pēc krāsas, bet šādas?


Bekuvecis 31.oktobris, 16:55

Viens. Tikai pirmajā piegājienā atradējai nav izdevies pareizi ievadītajai vietai pievienot foto, bet otrajā laimīgi iedabūtais foto nav piesaistījies pareizajai vietai...


IlzeP 31.oktobris, 16:03

Šeit ir kakaobrūnā


megemege 31.oktobris, 15:50

Paldies, Ansi:)


roosaluristaja 31.oktobris, 15:39

Latīniskais Psathyrella spadicea


IlzeP 31.oktobris, 15:06

Uldi, kāds viņai latīniskais? Vai nav kāds sinonīms latviski?


IlzeP 31.oktobris, 15:02

Tad tie ir divi dažādi novērojumi?


IlzeP 31.oktobris, 15:01

Nē, bilde jāpieveino pašam. Dzēst var administratori.


roosaluristaja 31.oktobris, 14:57

Šī ir kastaņbrūnā spīgulīte. Tādas sugas DD datu bāzē pagaidām nav. Bet man nesanāk viņu pienot pašlaik


Mari 31.oktobris, 13:30

Pievienoju vēl dažas elateru bildes.


CerambyX 31.oktobris, 13:03

Jā, izskatās, ka noblecourti. Vēlāk pievienošu vēl foto.


anthicus 31.oktobris, 12:35

Varētu būt arī Colydium noblecourti, bet pēc bildes to noteikt nevar. Ierosinu mainīt uz Colydium sp. ja vien nav pieejams kolekcijas aksemplārs, ko pārbaudīt.


Ziemelmeita 31.oktobris, 12:30

Paldies,Ansi, par labojumiem.


Bekuvecis 31.oktobris, 12:19

Foto esot uzņemts, taču izrādījies pēc kvalitātes nekāds, tādēļ izdzēsts...


Ivars Leimanis 31.oktobris, 12:18

Tātad šim novērojumam vajadzētu nomainīt nosaukumu uz milzu čemureni, lai atradne ir pareizajā vietā. Un, ja iespējams, to bild' pārcelt uz šo novērojumu (varbūt, to var izdarīt administrators?).


Ivars Leimanis 31.oktobris, 12:14

Vēl tikai vajadzētu to atradni ielikt DDPS OZOLS, un nodrošināt saglabāšanu.


Ivars Leimanis 31.oktobris, 12:10

Nu lūk, tas jau gandrīz ir pierādījums! Žēl, ka nav tā nomelnējuma foto. Lielisks, apbrīnojams atradums!


Bekuvecis 31.oktobris, 11:10

Līvija atbildēja e-pastā. Sliktā ziņa: tuvā nākotnē apmeklēt vēlreiz nevarēšot. Labā ziņa: kad mēģinājusi noplēst vienu daivu paraugam, tās apakša no apņurcīšanas pamatīgi nomelnējusi. Tātad...


Edgars Smislovs 31.oktobris, 10:25

Pārliecinoši jaunie putni nav novēroti, vismaz viens ad ar izteiktu teritoriālo uzvedību vairāku gadu garumā (tur pat novērots arī 15.09) un pieci putni vienā bariņā niedru galos vakarā.


dziedava 31.oktobris, 08:07

Pēc skata es minētu, ka varētu būt, bet elatera mikroskopā bija tikai viena un šāda? Daudzveidīgajai ir spirāle no 2 vijumiem, te ir vairāk vijumu, tā neizskatās pēc daudzveidīgajai piederīgas. Sporas gan izskatās atbilstošas. Varbūt tā ir pieklīdusi elatera no kā cita?


IlzeP 30.oktobris, 21:57

Vai tiešām šī suga?


IlzeP 30.oktobris, 21:55

Interesanti! Par termokamerām neko daudz nezinu - kā var zināt, ka tie visi bija jaunie mazie dumpji?


megemege 30.oktobris, 21:34

Paldies, Vija!:)


Bekuvecis 30.oktobris, 21:29

Līvija šeit DabasDatos ir pareti, tāpēc pārsūtīju ieteikumu uz viņas e-pastu, kurā ieskatās biežāk. Nezinu gan, cik tāds apmeklējums viņai ir vai nav parocīgs.


Mari 30.oktobris, 21:10

Sporas vid. 11-12,5 mkm


Ivars Leimanis 30.oktobris, 21:05

Varbūt Līvija var aiziet līdz sēnei un paskrāpēt cepurītes apakšu - poru virspusi. M.gigantea šai bojājuma vietai vajadzētu iekrāsoties tumši brūnai līdz melnai - ar to atškiras no G.frondosa. https://www.inaturalist.org/taxa/157989-Meripilus-giganteus


Ivars Leimanis 30.oktobris, 19:57

Maza un virsa pelēkbrūna, nevis dzeltenbrūna. Man šķiet, ka tā ir jauna F.grifola. Bet nav ko minēt, jāmikroskopē - jāskata sporas. Man jau patiktu, ja tā būtu 'gigante', bet ne jau minējums pēc foto (tā tomēr ļoti reta suga mūszemē).


Mari 30.oktobris, 19:33

Sporas vid. 14 mkm, elateras 4-5 mkm diam.


Bekuvecis 30.oktobris, 17:23

P.S. Foto detālākās versijas u.c. info krikumiņi ir http://www.senes.lv/species/meripilus_giganteus.htm


Bekuvecis 30.oktobris, 17:20

No Diānas Meieres e-vēstules: "Ļoti ticama!" Bet no atradējas man atnāca foto oriģināls, kurā var saskatīt mazliet vairāk nianšu, kā arī nedaudz citas info. Viss šķiet atbilstam. Tikai pēc sugas "standartiem" šis eksemplārs ir gana mazs, nekāds ne milzu.


Ziemelmeita 30.oktobris, 16:47

Paldies,Uldi, tā izskatās.


roosaluristaja 30.oktobris, 16:38

Domāju, ka lielā pergamentsēne ir pareizi.


Vīksna 30.oktobris, 15:08

Paldies par ķērpju noteikšanu,un tad jau būs vēl ko jābildē.


meža_meita 30.oktobris, 14:45

Atvainojos, nevis - bālā, bet iesarkanā bacīdija


meža_meita 30.oktobris, 14:45

Bālā bacīdija Bacidia rubella (ar oranžajiem apotēcijiem) un Lecidella elaeochroma. Nomainīšu uz bacīdiju, jo tā ir dabisku mežu (ilglaicīgu vietu indikatorsuga), attiecīgi, interesējošāka suga dabas izpētē.


Matrus 30.oktobris, 12:20

Varbūt statusu “nosities stiklos” papildināt, lai statistikai būtu vieglāk meklēt datus, piemēram, “Ietriecies/nosities stiklos”?


Mari 30.oktobris, 11:09

1. foto dabā, pārējie no mājas paraudziņa.


IFa 30.oktobris, 10:35

Man izskatās pēc Cynips divisa, noteikti ne bumbuļu panglapsene.


Osis 30.oktobris, 10:35

Paldies Uģi!


Ziemelmeita 30.oktobris, 10:25

Paldies, Renāte!


Lemmus 30.oktobris, 10:02

Paldies,Renāte! :)


Ilgonis 30.oktobris, 09:55

jā, tā laikam ir pareizi


Vīksna 30.oktobris, 09:41

Paldies !


kamene 30.oktobris, 09:11

Paldies, Vija!


kamene 30.oktobris, 09:10

Paldies, Uldi! Jauks papildinājums sugām manā pagalmā.


dziedava 30.oktobris, 09:07

Ievākta nav? Priekš rūsainās dikti rozā izskatās. Un sobrīd tās tik tālā sporu stadijā ar nav redzētas.


IlzeP 30.oktobris, 09:05

4 iedzeltenie ķauķi septembrī?


IlzeP 30.oktobris, 08:41

Varbūt labāk šis statuss.


roosaluristaja 30.oktobris, 04:53

Nesaprotu, kādas te var būt šaubas. G.frondosa vizuāli ir pa visam savādāka. Attēls ir publicēts arī Mikologu biedrības lapā FB un. nevienam, ieskaitot D.Meieri nekādas šaubas par sugu nerādās.


Ivars Leimanis 29.oktobris, 23:52

Nespēju noticēt, ka tā ir G.gigantea. Kā "drošā pierādīšana" izpaudās? Nekas nav par to minēts aprakstā. Ir tikai bilde. Kādi izmēri, smarža, garša, ķīmiskā reakcija? Vai G.frondosa versija ir pilnībā izselēdzama?


Ivars Leimanis 29.oktobris, 22:15

Nav gļotainā daudzvālīte. Šī ir sūnu eokronarcija.


guta7 29.oktobris, 20:39

Piekrītu. Ilgi meklēju, kas šī varētu būt. Stārstījos starp Ramaria un Clavaria.


Ilgonis 29.oktobris, 19:48

paldies par komentāru,šādā veidā nebiju sastapis


Lemmus 29.oktobris, 19:37

Želejas flēbija


Matrus 29.oktobris, 19:21

Ietriecies stiklos


IlzeP 29.oktobris, 19:19

Nosities vai tikai ietriecies stiklā?


Ilgonis 29.oktobris, 17:35

Paldies, tātad var būt bez cepurītes virsas


roosaluristaja 29.oktobris, 17:17

Drīzāk Clavaria, bet grāmatā netradu neko baigi līdzīgu


roosaluristaja 29.oktobris, 17:15

Ramaria var arī nebūt


roosaluristaja 29.oktobris, 16:57

Var jau būt arī kaut kādi Lachnum


IlzeP 29.oktobris, 16:49

Lielais piekūns Latvijā neligzdo. Vai novērojumam foto nav? Suga droši noteikta?


meža_meita 29.oktobris, 16:14

Ilze, domāju, ka jā. Pārskrienot pāri, šķiet, ka nosaukumi nedublējas.


roosaluristaja 29.oktobris, 15:23

Kaut kas tāds laikam bija


IlzeP 29.oktobris, 15:22

Vai šis novērojums jau nebija ziņots bez foto, bet pareizajā vietā? Tad vajadzētu pievienot foto tam un šo dzēst.


megemege 29.oktobris, 15:03

Uldi, paldies!


gints 29.oktobris, 12:44

Tas nu tik tiešām būs bijis bikšainā apoga sauciens/lidojuma sauciens, jo skaņa vairāk atgādina tādu elektrisku kā signalizācijas pīkstienu. Tā gan pavisam noteikti nebija signalizācija :)


gints 29.oktobris, 12:42

Bingo ! Paldies, Ivar!


InŠu 29.oktobris, 12:24

Ķieģeļsarkanā sērsēne (Hypholoma sublateritium)


roosaluristaja 29.oktobris, 12:09

Schizophyllum amplum neaug uz zemes


roosaluristaja 29.oktobris, 10:48

Pēc PictureThis domām Baeospora myriadophylla. Vizuāli kaut kas līdzīgs ir. Neatradu nekādu informāciju pār šīs sugas sastapšanu Latvijā. Elurikkus.ee ir 6 ziņojumi


ivars 29.oktobris, 10:12

Bikšainais apogs?


zemesbite 29.oktobris, 10:10

Paldies, Julita! :)


roosaluristaja 29.oktobris, 09:25

Es tik smalki nepārzinu, bet manuprāt tas ir pirmais droši pierādītais novērojums Latvijā. Igaunijā pēc elurikku.ee ir 17 ziņojumi


MoreOrLess 29.oktobris, 09:24

Vai mēģinājāt pievienot foto jau reģistrētajam novērojumam? Jāatver novērojums, tad jāspiež uz aktīvo saiti "Pievienot foto" - augšējā labajā pusē līdzās kartei. Šādi izdodas pievienot bez problēmām.


kaza 29.oktobris, 09:03

Foto kārtējo reizi pievienot nav iespējams, neprotu pārveidot tā izmērus kādus pieprasa. varu vienīgi pārsūtīt uz e-pastu ,kuru norādītu.


kaza 29.oktobris, 08:53

Milzu čemurene


IlzeP 29.oktobris, 08:39

Vēl aizvien foto web versijā var pievienot tikai jau ieziņotam novērojumam - vēlāk.


kaza 28.oktobris, 21:41

Nevsr ievietot foto. Milzu čemurene


Mežirbe777 28.oktobris, 18:19

Xylaria polymorpha.


VijaS 28.oktobris, 17:03

Varētu būt, krāsa atbilst :)


mufunja 28.oktobris, 16:59

Jā Vija, ļoti ciets. Paldies.


VijaS 28.oktobris, 16:51

Vai nav ļoti ciets? Izskatās pēc melnās celmlodītes Ruzenia spermoides.


BI 28.oktobris, 16:32

Gredz. mazulis, mātīte, 26.07.2018. Kazdanga


IlzeP 28.oktobris, 14:26

Sistemātikas izmaiņas


IlzeP 28.oktobris, 14:26

Sistemātikas izmaiņas


IlzeP 28.oktobris, 14:25

Sistemātikas izmaiņas


IlzeP 28.oktobris, 14:25

Sistemātikas izmaiņas


IlzeP 28.oktobris, 14:24

Sistemātikas izmaiņas


IlzeP 28.oktobris, 14:13

Renāte, un latviski arī?


Ziemelmeita 28.oktobris, 14:11

Paldies, Renāte!


gints 28.oktobris, 12:34

Vai ir kādas versijas par kādu cita putna līdzīgu saucienu?


meža_meita 28.oktobris, 12:28

Paldies Ilze - visas kladīnas uz kladonijām!


finesse 28.oktobris, 12:02

Paldies, Ilze, par labojumiem


IlzeP 28.oktobris, 10:33

Atlanta pazīmes izmantojamas tikai ligzdošanas sezonā - nomainīju uz "novērots".


Ilgonis 28.oktobris, 10:17

Paldies Uldi par noteikšanu, doma tāda bija bet virsmas reljefs diezgan neparasts.


finesse 28.oktobris, 09:56

kļūdījos ar sugu, ,,parastais'' svilpis- pārītis :)


megemege 27.oktobris, 23:51

Paldies! :)


Martins 27.oktobris, 20:56

Kurš putns ir labi paēdis, to pēc spāru spārnu atliekām nepateiksim, bet rokā turētais spārns ir brūnganajai plankumspārei. Taču citās bildēs redzams, ka tur ir vismaz divu sugu spāres apēstas.


Mari 27.oktobris, 20:37

Stumbenis tas pats, tādas kā iezīmētas takas malā, bet tā ir mana vaina par to precizitāti, diemžēl neesmu iemanījusies koordinātes fiksēt, tādēļ mani punkti aptuveni :( Es te pāris iepriekšējos gadus arī esmu staigājusi, apkārtne pasakaina, bet iepriekšējos gados tās kritalas bija tādas kā pārkaltušas un gļotsēnes kārtīgi jāmeklē, ja gribējās ko interesantu atrast, šogad tiešām birums :)


Martins 27.oktobris, 20:25

Vai šim novērojumam nav vēl kāda bilde? Vai vismaz izkadrēta?


Martins 27.oktobris, 20:11

Super! Paldies! Pārliecinoša medicīnas dēle! Tajā Latvijas daļā tuvākās atradnes ir Liepupes karjeri un Ungurpils dzirnavu ezers - neamaz arī ne tik tuvu. IUCN vērtējumā būtu jāpalielina sugas areāls Latvijā... :)


Martins 27.oktobris, 20:03

Milzu kailgliemezim arī uz mantijas (ķermeņa daļa starp galvu un raibo muguru) būtu plankumi. Šis ir tumšais kailgliemezis.


Martins 27.oktobris, 20:02

Milzu kailgliemezim arī uz mantijas (ķermeņa daļa starp galvu un raibo muguru) būtu plankumi. Šis ir tumšais kailgliemezis.


Martins 27.oktobris, 20:01

Milzu kailgliemezim arī uz mantijas (ķermeņa daļa starp galvu un raibo muguru) būtu plankumi. Šis ir tumšais kailgliemezis.


Martins 27.oktobris, 19:56

Šajās bildēs pārliecinošus praulgrauža ekskrementus neredzu. Marmora rožvabole gan ir droši. bet vispār jau abas sugas var apdzīvot vienu koku, tikai izvēlas dažādas dobumu daļas.Nomainīsim šo novērojumu uz rožvaboli. Pārējie novērojumi Rumbēnu apkārtnē bija pārliecinoši praulgrauži.


dziedava 27.oktobris, 19:48

Marita, pēc kartes sanāk mans egles stumbenis mazliet citā vietā. Tā varētu būt, ka nav precīza vieta? Tā apkārtne man sen noskatīta gļotsēņu pētījumiem, bet nav tagad bijis laika tam pievērsties. Tagad arī tikai kā blakusprodukts, bet nu jā, prasās tur pa nopietno. Tik tagad sola drīzu sniegu :/


VijaS 27.oktobris, 19:27

5.-6. bildes - pēc trim dienām.


Kristers K 27.oktobris, 19:19

Varbūt bariņā kādu priežu krustknābi var saklausīt.


VijaS 27.oktobris, 19:11

4. bilde - pēc trim dienām.


Mari 27.oktobris, 19:00

Taisnība, šogad šeit ir īpaši daudz gļotsēņu, un mežs tāds neskarts ar lielām egļu, ozolu, u.c. kritalām. Tur vēl tā "Sūnu ciema" dabas taka, kurai abās pusēs arī perspektīvas gļotsēņu vietas :) Starp citu, Julita, arcīriju esam no viena un tā paša egles stumbeņa fotografējušas :D :D


VijaS 27.oktobris, 18:59

6. un 7. bildes - trīs dienas vēlāk.


VijaS 27.oktobris, 18:55

6.-8. bildes - pēc trim dienām.


VijaS 27.oktobris, 18:20

Pirms pāris dienām Marita Krūze arī šajā apkārtnē diezgan daudz gļotsēņu saziņoja, un man arī radās sajūta, ka vajadzētu būt interesantai vietai. Un tik tiešām ir :D


mufunja 27.oktobris, 18:17

Super :):):)


dziedava 27.oktobris, 18:13

Teicu Atim, šitai mežā pilnīgi var just, ka jābūt gļotsēnēm! Un izmisīgi skatījos apkārt. Pēc pusminūtes atradu šo klājienu :D. Ņuhs nevīla.


VijaS 27.oktobris, 18:12

Plakanā skrāpīte, sūna.


VijaS 27.oktobris, 18:08

Te gan daudz!:D Ļoti skaisti!


mufunja 27.oktobris, 18:00

Es domāju Cribraria atrofuska


Mežirbe777 27.oktobris, 16:30

Micarea misella.


mufunja 27.oktobris, 15:45

:):)


mufunja 27.oktobris, 15:41

Paldies Via. Es par viņu neatcerējos:)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts