Aktīvie lietotāji: 354 Šodien ievadītie novērojumi: 76 Kopējais novērojumu skaits: 362363
Tu neesi reģistrējies
Pēdējie novērojumi
Bērzu pavasarsprīžmetis Archiearis parthenias
23-Mar-2017, Wija
4-Mar-2017, AfroBrazilian
4-Mar-2017, AfroBrazilian
4-Mar-2017, AfroBrazilian
4-Mar-2017, AfroBrazilian
4-Mar-2017, AfroBrazilian
4-Mar-2017, AfroBrazilian
4-Mar-2017, AfroBrazilian
Baltalksnis Alnus incana
4-Mar-2017, AfroBrazilian
9-Mar-2017, AfroBrazilian
Krūkļu baltenis Gonepteryx rhamni
23-Mar-2017, sandis
Krūkļu baltenis Gonepteryx rhamni
23-Mar-2017, sandis
Kaņepītis Linaria cannabina
22-Mar-2017, sandis
Žubīte Fringilla coelebs
22-Mar-2017, sandis
Krauķis Corvus frugilegus
22-Mar-2017, sandis
Krūkļu baltenis Gonepteryx rhamni
23-Mar-2017, Astrantia
Mājas strazds Sturnus vulgaris
23-Mar-2017, girtsbar
Medus (mājas) bite Apis mellifera
23-Mar-2017, MartinsM
Krūkļu baltenis Gonepteryx rhamni
23-Mar-2017, MartinsM
Baltvaigu zoss Branta leucopsis
23-Mar-2017, Dižraibais Dzenis
Žagata Pica pica
23-Mar-2017, bišudzenis
Lielā zīlīte Parus major
23-Mar-2017, bišudzenis
Žubīte Fringilla coelebs
23-Mar-2017, megere
Parastā māllēpe Tussilago farfara
23-Mar-2017, maariite
Melnā dzilna Dryocopus martius
23-Mar-2017, maariite
Lielā zīlīte Parus major
23-Mar-2017, maariite
Peļu klijāns Buteo buteo
23-Mar-2017, megere
Dzērve Grus grus
23-Mar-2017, megere
Peļu klijāns Buteo buteo
23-Mar-2017, maariite
Žubīte Fringilla coelebs
23-Mar-2017, dekants
23-Mar-2017, Mierss
Svilpis Pyrrhula pyrrhula
23-Mar-2017, bišudzenis
Lielā gaura Mergus merganser
23-Mar-2017, sejar
Krūkļu baltenis Gonepteryx rhamni
23-Mar-2017, nekovārnis
Krūkļu baltenis Gonepteryx rhamni
23-Mar-2017, nekovārnis
Pelēkais strazds Turdus pilaris
23-Mar-2017, sejar
Krūkļu baltenis Gonepteryx rhamni
23-Mar-2017, nekovārnis
Peļu klijāns Buteo buteo
22-Mar-2017, Platacis
Sējas zoss Anser fabalis
23-Mar-2017, sejar
Krūkļu baltenis Gonepteryx rhamni
23-Mar-2017, bišudzenis
Mājas strazds Sturnus vulgaris
23-Mar-2017, Putnu_Būris
Žubīte Fringilla coelebs
23-Mar-2017, Putnu_Būris
Krūkļu baltenis Gonepteryx rhamni
23-Mar-2017, nekovārnis
Jūras krauklis Phalacrocorax carbo
20-Mar-2017, Vita Ju
Mazais dzenis Dendrocopos minor
23-Mar-2017, de kje
Dzeltenā stērste Emberiza citrinella
21-Mar-2017, de kje
Žubīte Fringilla coelebs
22-Mar-2017, de kje
Pelēkā dzilna Picus canus
23-Mar-2017, dane
Žubīte Fringilla coelebs
23-Mar-2017, mzk.wap
Melnā dzilna Dryocopus martius
18-Mar-2017, anthicus
Alnis Alces alces
18-Mar-2017, anthicus
Stirna Capreolus capreolus
23-Mar-2017, girtsbar
Dzērve Grus grus
23-Mar-2017, girtsbar
Dzērve Grus grus
23-Mar-2017, girtsbar
Cekulpīle Aythya fuligula
23-Mar-2017, Mareks Kilups
Lauku cīrulis Alauda arvensis
23-Mar-2017, laaga
Sila strazds Turdus viscivorus
23-Mar-2017, eksperts 3
Dzērve Grus grus
23-Mar-2017, eksperts 3
Lauku cīrulis Alauda arvensis
23-Mar-2017, eksperts 3
Melnais meža strazds Turdus merula
23-Mar-2017, eksperts 3
Tundras sējas zoss Anser serrirostris
23-Mar-2017, eksperts 3
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
22-Mar-2017, eksperts 3
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
22-Mar-2017, eksperts 3
Tundras sējas zoss Anser serrirostris
22-Mar-2017, eksperts 3
Dzērve Grus grus
22-Mar-2017, eksperts 3
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
22-Mar-2017, eksperts 3
Baltpieres zoss Anser albifrons
22-Mar-2017, eksperts 3
Krīklis Anas crecca
23-Mar-2017, zais
Žubīte Fringilla coelebs
23-Mar-2017, Astrantia
Mājas strazds Sturnus vulgaris
23-Mar-2017, Platacis
Sarkanrīklīte Erithacus rubecula
23-Mar-2017, Aigars
Mājas strazds Sturnus vulgaris
23-Mar-2017, zais
Lauku cīrulis Alauda arvensis
23-Mar-2017, zais
Žubīte Fringilla coelebs
22-Mar-2017, mardzh
Lauku balodis Columba palumbus
23-Mar-2017, zais
Baltais zaķis Lepus timidus
23-Mar-2017, AAvj
Mazā gaura Mergus albellus
22-Mar-2017, Fossa
Baltvaigu zoss Branta leucopsis
22-Mar-2017, Fossa
Mājas strazds Sturnus vulgaris
22-Mar-2017, Ilona_rasa
Lielā zīlīte Parus major
22-Mar-2017, Ilona_rasa
Pelēkā vārna Corvus cornix
22-Mar-2017, Ilona_rasa
Meža pīle Anas platyrhynchos
22-Mar-2017, Ilona_rasa
Sīlis Garrulus glandarius
22-Mar-2017, Ilona_rasa
Mazais dzenis Dendrocopos minor
22-Mar-2017, Ilona_rasa
Dižknābis Coccothraustes coccothraustes
2-Apr-2016, Aceralba
Zīdaste Bombycilla garrulus
22-Mar-2017, Carum carvi
Dižraibais dzenis Dendrocopos major
19-Mar-2017, Carum carvi
22-Mar-2017, Carum carvi
22-Mar-2017, dziedava
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
18-Mar-2017, Martins
19-Mar-2017, Martins
19-Mar-2017, Martins
Dzērve Grus grus
19-Mar-2017, Martins
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
19-Mar-2017, Martins
Jūras ērglis Haliaeetus albicilla
19-Mar-2017, Martins
Mājas strazds Sturnus vulgaris
22-Mar-2017, Aceralba
Mežirbe Tetrastes bonasia
22-Mar-2017, Gaidis Grandāns
Melnā dzilna Dryocopus martius
20-Mar-2017, Aigars
Sīlis Garrulus glandarius
20-Mar-2017, Aigars
Melnā dzilna Dryocopus martius
20-Mar-2017, Aigars
Zeltgalvītis Regulus regulus
22-Mar-2017, Gaidis Grandāns
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
22-Mar-2017, Aigars
Dzilnītis Sitta europaea
22-Mar-2017, Gaidis Grandāns
Garastīte Aegithalos caudatus
22-Mar-2017, Aigars
Cekulzīlīte Lophophanes cristatus
22-Mar-2017, Gaidis Grandāns
Mizložņa Certhia familiaris
22-Mar-2017, Gaidis Grandāns
Sīlis Garrulus glandarius
22-Mar-2017, gunitak
Svilpis Pyrrhula pyrrhula
22-Mar-2017, gunitak
Lielā gaura Mergus merganser
22-Mar-2017, gunitak
Pelēkais strazds Turdus pilaris
22-Mar-2017, gunitak
Lauku zvirbulis Passer montanus
22-Mar-2017, gunitak
Sloka Scolopax rusticola
22-Mar-2017, Platacis
22-Mar-2017, Vīksna
Pūkainā bērzu pūcīte Brachionycha nubeculosa
22-Mar-2017, Vīksna
Pavasara drojenīte Erophila verna
22-Mar-2017, Vīksna
Parastā māllēpe Tussilago farfara
22-Mar-2017, Vīksna
Ūpis Bubo bubo
21-Mar-2017, AAvj
Meža pūce Strix aluco
18-Mar-2017, AAvj
Ausainā pūce Asio otus
18-Mar-2017, AAvj
Meža pūce Strix aluco
21-Mar-2017, AAvj
Meža pūce Strix aluco
21-Mar-2017, AAvj
Meža pūce Strix aluco
21-Mar-2017, AAvj
Meža pūce Strix aluco
19-Mar-2017, AAvj
Ausainā pūce Asio otus
19-Mar-2017, AAvj
Ziemeļu gulbis Cygnus cygnus
22-Mar-2017, galochkin
Lielais ķīris Larus ridibundus
22-Mar-2017, erts
Meža pūce Strix aluco
19-Mar-2017, AAvj
Meža pūce Strix aluco
22-Mar-2017, AAvj
Meža pūce Strix aluco
19-Mar-2017, AAvj
Dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria
22-Mar-2017, Fuatra
Laucis Fulica atra
22-Mar-2017, Fuatra
Cekuldūkuris Podiceps cristatus
22-Mar-2017, Fuatra
Pelēkvaigu dūkuris Podiceps grisegena
22-Mar-2017, Fuatra
Lielais ķīris Larus ridibundus
22-Mar-2017, erts
Lielais ķīris Larus ridibundus
22-Mar-2017, erts
Lielais ķīris Larus ridibundus
22-Mar-2017, erts
Lielais ķīris Larus ridibundus
22-Mar-2017, erts
Dzērve Grus grus
18-Mar-2017, anthicus
Lielais ķīris Larus ridibundus
22-Mar-2017, erts
Lielais ķīris Larus ridibundus
22-Mar-2017, erts
Melnais meža strazds Turdus merula
22-Mar-2017, anthicus
Jūras žagata Haematopus ostralegus
22-Mar-2017, galochkin
Dzilnītis Sitta europaea
22-Mar-2017, zais
Krīklis Anas crecca
22-Mar-2017, zais
Baltvēderis Anas penelope
22-Mar-2017, zais
Pelēkais strazds Turdus pilaris
22-Mar-2017, vigulis
Zaļžubīte Chloris chloris
22-Mar-2017, vigulis
Melnais meža strazds Turdus merula
22-Mar-2017, vigulis
Lielā zīlīte Parus major
22-Mar-2017, vigulis
Mizložņa Certhia familiaris
22-Mar-2017, vigulis
Zilzīlīte Cyanistes caeruleus
22-Mar-2017, vigulis
Dzērve Grus grus
22-Mar-2017, evaziemele14
Mājas balodis Columba livia domestica
22-Mar-2017, evaziemele14
Parastā ieva Padus avium
22-Mar-2017, andis.kalvans
Dzērve Grus grus
18-Mar-2017, Litenesputni
Sējas zoss Anser fabalis
18-Mar-2017, Litenesputni
Meža pīle Anas platyrhynchos
22-Mar-2017, evaziemele14
Dzērve Grus grus
22-Mar-2017, putnologs
Dzērve Grus grus
22-Mar-2017, putnologs
Dzērve Grus grus
22-Mar-2017, putnologs
Lauku piekūns Falco tinnunculus
22-Mar-2017, putnologs
Lielais ķīris Larus ridibundus
22-Mar-2017, putnologs
Pēdējie komentāri
lichen_Ro 23.marts, 14:06

Lepraria sp., iespējams Lepraria incana :)


Irbe 23.marts, 11:03

Sējas zoss


Irbe 23.marts, 11:00

Pelēkais strazds


Rolis 23.marts, 10:38

Laipni lūgti Latvijas realitātē! GNP mežus intensīvi cērt jau kopš 90iem gadiem un praktiski vienīgais mežs tur ir palicis pa GNP stingrajām aizsardzības zonām un gravām/upju ielejām. Un tas nav nenotiek tikai GNP, bet arī visās Latvijas ĪADT, kas nav vismaz dabas liegumi vai pārējo zonās, kas arī nav vismaz dabas liegumi. Varu to droši apgalvot, jo gan pats gana esmu atskatījies braukājot pa ĪADT, gan to lieliski ilustrē Natura 2000 monitoringa atskaites manu kolēģu interpretācijā.


dziedava 23.marts, 09:50

Jāni, šajās bildēs ir divas sūnu sugas. Par apakšējo foto malacis - ir pūkcepurene! :) Bet tālāk jau tā atšķiršana ir sarežģītāka, es pati līdz sugai neņemos noteikt.;) Visbiežākā ir lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum. Kas ir šajā foto - to lai kāds gudrāks pasaka. :) Savukārt pirmajā attēlā ir parastā vāverastīte Leucodon sciuroides, kas varētu būt vieglāk atšķirama no citām sugām, tikai jāatceras, ka sausā un mitrā stāvoklī tā atšķirīgi izskatās. 3. foto ir pūkcepurene kopā ar vāverastīti.


dziedava 23.marts, 09:22

Es arī, protams, neko tādu agrāk nebiju redzējusi. Nez cik vispār atradnes varētu būt zināmas? Bet vispār man kā Valdai Ērmanei gribas sākt lamāties - tajā apkārtnē izcirtums pie izcirtuma; pavisam netālu no šīs atradnes ir svaigs izcirtums. Šī ir mikrolieguma suga, tur nevajag veidot mikroliegumu?! Izskatās, ka faktam, ka tas ir GNP, nav pilnīgi nekādas nozīmes, ja tik traka izciršana notiek!


kamene 23.marts, 09:20

Spilventiņu grimmija Grimmia pulvinata kopā ar kādu no šķeltcepureņu Schistidium sugām.


kamene 23.marts, 09:15

Noras vijzobe Syntrichia ruralis var. ruralis.


kamene 23.marts, 09:06

Skaisti! Nekad tādos daudzumos šo sugu neesmu redzējusi.


erts 22.marts, 19:13

3.gadu pēc kārtas atgriezies uz Esplanādes purvāju.


Fuatra 22.marts, 18:49

paldies, vēl dažas vajadzētu noteikt :)


dekants 22.marts, 18:14

Gredzenūbele (un vispār baložveidīgie) ir visticamākais variants, taču gredzenūbele tajā pusē jau pati par sevi būtu interesants novērojums :)


Latvju_zēns 22.marts, 17:22

Varbūt gredzenūbele


gints 22.marts, 17:15

Ūpis pavisam noteikti tas nebija. Paklausījos. Nav "kukū" skaņas.


kamene 22.marts, 09:57

Kāda no bārbulu vai pabārbulu sugām, visdrīzāk - mainīgā pabārbula Didymodon fallax.


kamene 22.marts, 09:35

Parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata.


kamene 22.marts, 09:28

Kāda no īsvācelītēm Brachythecium.


kamene 22.marts, 09:24

Jā, plakanā skrāpīte Radula complanata.


kamene 22.marts, 09:21

Jā, smailā skrajlape Plagiomnium undulatum.


kamene 22.marts, 09:19

Visdrīzāk nelīdzenā īsvācelīte Brachythecium salebrosum.


kamene 22.marts, 09:14

Viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum


kamene 22.marts, 09:13

Slotiņu divzobe Dicranum scoparium


kamene 22.marts, 09:12

Kāda šķībvācelīšu suga, visdrīzāk līklapu šķībvācelīte Plagiothecium curvifolium.


kamene 22.marts, 09:02

Ciprešu hipns Hypnum cupressiforme


roosaluristaja 22.marts, 08:25

Ūpjiem dziedāšana dienas vidū nav diez ko raksturīga. Turklāt biotops tur neizskatās pārāk ūpisks. Diez vai no pāris "ku kū" vispār ir reāli ko izspiest, ja nav ieraksta. Jāsamierinās, ka paliks pie nezināmajiem.


Irbe 22.marts, 07:58

Varbūt jārok pūču virzienā? Ūpja māte izklausās šādi: http://www.xeno-canto.org/348864


Irbe 22.marts, 07:43

Visticamāk dzērve, līdzīgs sauciens te: http://www.xeno-canto.org/345463


roosaluristaja 22.marts, 06:32

Tas tika pārbaudīts, ka tieši brūnkrūtainais? Teorija māca, ka Latvijā daudz biežāk sastopams ir baltkrūtainais. Brunkrūtainais pamatā izplatīts Vidzemes Z un ZA daļa. Ārēji abi ir stipri lidzīgi. Ja neapskata vēderu, praktiski nav atšķirami.


roosaluristaja 22.marts, 06:24

Jā.


sandis 21.marts, 22:51

Forši, paldies, ka kliedēji šaubas! Šī tad būs 168. putnu suga Cēsu pilsētas un 149. - Lauciņu karjera listē :) Nākamais "ķeksis" karjeram būs gana apaļš. Ledus vēl kādu laiku kusīs, pīles vēl "nespīd". Pa to laiku ceru uz kādu meža balodi, kura Cēsīm vēl nav. Karjeram arī mājas zvirbulis derētu :))


Fuatra 21.marts, 22:35

varbūt dzērve


dekants 21.marts, 22:25

Lielais ķīris un pie tam ar gredzenu!


elzaz 21.marts, 22:02

Lielais ķīris


forelljjanka 21.marts, 21:29

Trīspirkstu dzenim var veidot mikroliegumu!!!


ML 21.marts, 21:18

Diemžēl drīz tā vairs nebūs, jo drīzumā tiks pamatīgi izzāģēts.


Rallus 21.marts, 21:04

Sandi, precīzi - Cēsu pilsētas listei tad jauna suga!


Rallus 21.marts, 21:01

Vērtīgs novērojums tik tuvu Priekuļu ciemam. tas jau varētu būt šai sugai pat labs mežs.


Edgars Smislovs 21.marts, 21:00

Tieši šo zosi biju redzējis 19.03. peldējot ezerā. :)


Rallus 21.marts, 20:45

Ticami, ka pieder melnajam mežastrazdam


Rallus 21.marts, 20:42

Ir peļu klijāns, jā.


Rallus 21.marts, 20:40

Labi dokumentēts novērojums ar bildēm!


forelljjanka 21.marts, 20:30

Svētdien sīlis perfekti tēloja zivju gārni,es pat pagājos uz to pusi,ja nu kolonija,labs laiciņš pagāja,kamēr sapratu.Arī sīli var dzirdēt lielos attālumos.Vai arī patiešām gulbji(arī mazais nav izslēdzams) tālumā.Dažreiz pamatīgi jāieklausās lai saprastu -dzērves vai gulbji.


AAvj 21.marts, 19:55

Patiešām, atvainojos, dēļu siena un žogs samulsināja


gints 21.marts, 18:34

Lauku balodis pavisam noteikti, nē. Trešais cilvēks, kas ar ko biju kopā pastaigājoties arī apgalvo, ka Ziemeļu gulbis tas neesot bijis, par 90% saka, ka dzeguze.


dekants 21.marts, 18:05

Otrs variants, kas nāk prātā ir Lauku balodis. Ja pa gabalu dzird, tad iespējams, ka vidu dziesmai nedzird, bet dzird tikai dziesmas sākuma vai beigu "ku-kū" daļu. Tie šobrīd arī sākuši Latvijā dziedāt. http://www.xeno-canto.org/268103


CerambyX 21.marts, 18:05

Sk. kartē kur Eiropas dzeguzes atrodas pašlaik: https://www.bto.org/science/migration/tracking-studies/cuckoo-tracking


gints 21.marts, 17:49

Paldies, Andri! Paklausījos Ziemeļu gulbja saucienus. Mūsu dzirdētajam putnam nebija tik "aizkaukta" balss :) Paklausījos dzeguzes audio failu, sliecos joprojām par labu dzeguzei. Parādīju abus audio failus vēl otram cilvēkam, kas bija turpat pastaigā, vēl viena balss par labu dzeguzei. Aizsūtīšu linku ar Ziemeļu gulbja audio failu vēl trešajam cilvēkam.


sandis 21.marts, 17:25

Paldies, sugu precizēju.


CerambyX 21.marts, 17:22

Droši ka kārklu :)


sandis 21.marts, 17:22

Iemetu aci Sintijas Elfertes lapā - tur šī pazīme nostrādāja, gūglē rādās plašākas variācijas. Dīvaini šī sezona sākusies - salīdzinoši retākie augļkoku un kārklu raibeņi jau redzēti, bet pagaidām neviens parastais nātru raibenis :)


sandis 21.marts, 17:13

Paldies par komentu! To "priekšspārnu punktiņu" pazīmi vajadzētu iegaumēt - vērtīga piezīme :)


nekovārnis 21.marts, 17:09

Nu jā, kaut gan pārskatot lielākus bilžu blāķus guglē - ar tiem punktiņiem mēdz gadīties arī otrādi:) Bet tāpat - balsoju par kārklu:)


nekovārnis 21.marts, 16:52

Es ar par kārklu - augļukoku raibenim tie divi punktiņi uz priekšspārniem pie pleca cik esmu novērojis vairāk vai mazāk saplūduši. Plus vēl arī tumšā josla uz pakaļspārniem vairāk "kārkliska":)


sandis 21.marts, 16:39

Šo bez Uģa palīdzības ar 100% pārliecību noteikt nevaru - kārklu vai augļkoku raibenis? Mārupes novadā laikam ne viens, ne otrs nav novērots, tā ka derētu jebkurš variants. Bildēju no Neriņas otra krasta, tāpēc skata leņķis nav tas labākais. Pats tā kā vairāk uz kārklu raibeni sliecos.


Ivars L. 21.marts, 16:25

Kaut kas no Caloplaca, piem. C.pyracea varētu būt.


dekants 21.marts, 16:18

Ja sīlis aizietu kukū (ko neesmu dzirdējis), tad to nedzirdētu 500m attālumā, bet kaut kur tuvu. Tā kā manuprāt sīlis tas nebija. Dzeguze aizvien šķiet neticama, tādēļ jāpadomā ar ko to vēl varētu sajaukt, ko dzird tik tālu un, kas Latvijā šobrīd pieejams. Kāds īpatnējs Ziemeļu gulbja sauciens tālumā - 800m? Ja tikai 2-3 reiz iesaucās, tad iespējams varētu būt sajaucams. http://www.xeno-canto.org/261482


Mareks Kilups 21.marts, 15:51

šis lielisks novērojums, kas precizē mūsu zināšanas par urālpūces izplatības areāla rietumu robežu.


lichen_Ro 21.marts, 15:17

Anaptichia ciliaris :)


gints 21.marts, 14:31

Starpcitu, vēl viens paziņa apgalvoja, ka dzirdējis vēl 2 dienas agrāk pie Kleistiem.


gints 21.marts, 14:29

Par sīli runājot - paklausījos, pavisam noteikti nebūs bijis. Dzirdējām 2-3x "kukū" skaņas, kas lika nodomāt, ka tā varētu būt dzeguze. Bez manis to dzirdēja vēl 2 cilvēki.


gints 21.marts, 14:25

Putns varēja atrasties aptuveni 500-800m vai nedaudz lielākā attālumā.


Wija 21.marts, 14:13

Paldies!


dekants 21.marts, 12:25

Gint, aptuveni cik tālu no jums putns atradās? Var pamēģināt kartē pamērīt, kur atradāties jūs un jūsuprāt no kurienes (cik tālu) nāca skaņa. Šis būtu svarīgs faktors. Diemžēl, šādus ekstrēmus novērojumus bez pārliecinošiem pierādījumiem (balss ieraksts telefonā, foto fiksācija, pārliecinošs apraksts) neakceptēs. Vieglākais, kas praktiski visiem ir pieejams ir ierakstīt balsi mobilajā telefonā.


Irbe 21.marts, 11:55

Sīļu ķēmošanos (mimicry) var pameklēt šajā lapā http://www.xeno-canto.org/species/Garrulus-glandarius , bet tiešu dzeguzes balss atdarinājumu tur nav.


Arnis2 21.marts, 11:24

Sestdien un svētdien, apsekojot vistu vanaga ligzdas,brīžiem vairs nevarēja saprast , kur bļaustās sīlis vistu vanaga balsī un kur ir pats vistu vanags.


gints 21.marts, 09:40

Balss ieraksts man nav, bet būtu interesanti dzirdēt, kā tad sīlis ķēmojas! Varbūt ir kādam, kas tāds ierakstīts?


kamene 21.marts, 09:27

Jā, parastā ūsaine Cirriphyllum piliferum kopā ar viļņaino skrajlapi. Un tas Kāds ir Austra Āboliņa, jau vairāk nekā gadu citos sūnu laukos...


kamene 21.marts, 09:18

Tāda liela un mitrā vietā - adiantu spārnene Fissidens adianthoides. Redzama arī parastā rožagalvīte un vēl kāda sīkāka sūna.


roosaluristaja 21.marts, 08:10

Manuprāt nošķeltā eksīdija


Mareks Kilups 21.marts, 06:05

pirmais, kas nāk prātā - sīlis ķēmojas?


bišudzenis 20.marts, 23:41

Šis būtu kas ekstrēms. Iesaku paklausīties putnu balss ierakstus. Pirmās dzeguzes atlidos ap 15. Aprīli.


ML 20.marts, 23:04

Tā nu tas laikam sanāk. Ja dārzā ieiet vai ielido kāds dzīvnieks, tad tas ir zoodārzs.


AAvj 20.marts, 22:35

Tiešām zoodārza bilde!?


felsi 20.marts, 21:25

Paldies!


felsi 20.marts, 21:23

Paldies! Interesanti, bet vieta mitra.


Vīksna 20.marts, 21:23

Paldies !


Vīksna 20.marts, 21:21

Paldies !


Fuatra 20.marts, 18:28

liekas, ka parstā ūsaine Es kaifoju par sūnu nosaukumiem - tādi latviski un tēlaini - noras vijzobe, pnuma kažocene, lielā spuraine, parastā ūsaine uttt. , kāds ir piedomājis...


forelljjanka 20.marts, 17:39

Šī nevarētu būt Gada sūna,tikai tāda svaiga ?


forelljjanka 20.marts, 17:31

Šī nevarētu būt sārmotā(pūkcepurene),tāda it kā apsarmojusi ir!? :DDD


forelljjanka 20.marts, 17:26

Pēdējā bildē nevarētu būt zemā pūkcepurene?Pabūros atkal pa Julitas lapu,parasti iebuksēju un neko neatrodu,šoreiz ,liekas,kaut ko uzraku...:D Nu vismaz pūkcepurenes ir ???;)


forelljjanka 20.marts, 17:01

Nevar ielikt sūnas sp.,tāpēc jālieto Nezināms!;)


forelljjanka 20.marts, 16:38

Doma bija tāda,pirmā bilde tuvplāns,otrā kopskats uz koka,tad man tik divas sanāk!:DD Bet ,ja Rolands raksta dažas,tad jau ir vairāk...Tajā pirmajā baltajā substancē otra suga būtu tas zilganzaļais plankums(-mi)? Es jau pat nesapratu kura man jāpagaršo!:DDD P.amara laikam varētu būt tā otrā(biezpienveidīgā)?


lichen_Ro 20.marts, 15:42

Otrs variants var būt Diploschistes :)


lichen_Ro 20.marts, 15:00

Noteikti vairākas sugas, dažas izskatās pēc Pertusaria sp. (varbūt amara, ja ir rūgta) :)


lichen_Ro 20.marts, 14:58

Kāds no briofīliem ķērpjiem/sēnēm :) šie pagaidām stāv tālajā plauktā..


lichen_Ro 20.marts, 14:56

Grūti pateikt, varētu būt Aspicilia sp. :)


lichen_Ro 20.marts, 14:55

Pieļauju, ka Pertusaria sp. :)


Vladimirs S 20.marts, 14:55

Есть ли еще фото этой цапли? Эта птица там сидит регулярно. Мы ее отметили 18.03.2017 Пока только знаем, что последние две цифры кольца 86 и вероятно кольцо не Латвийское.


Siona 20.marts, 14:14

Skaisti, paldies! :)


ivars 20.marts, 13:27

Zaļžubīte.


zemesbite 20.marts, 10:49

Paldies, Marek! Redzēju jau pavasari uz Kolkas pusi ejam! :)


kamene 20.marts, 10:28

Divsmaiļu sekstīte Lophocolea bidentata - ļoti skaists foto.


kamene 20.marts, 10:22

Centrā visdrīzāk skropstainā hedvīgija Hedwigia ciliata, blakus kāda no divzobēm.


kamene 20.marts, 10:17

Gada staipeknis Lycopodium annotinum, jo vālītes pa vienai un bez kātiņa.


kamene 20.marts, 09:50

Tievā gludlape Homalia trichomanoides kopā ar ciprešu hipnu, kādu īsvācelīti un varbūt vēl kādu sugu.


kamene 20.marts, 09:46

Ciprešu hipns Hypnum cupressiforme


kamene 20.marts, 09:44

Smailā skrajlape Plagiomnium cuspidatum


kamene 20.marts, 09:40

Sausienes skrajlape Plagiomnium affine


kamene 20.marts, 09:36

Sporaugs ziemzaļā kosa Equisetum hiemale


Klintslejas 20.marts, 01:21

Šo novērojumu gan pie interesantajiem varētu ielikt. Nebūtu netīšām Mareka komentāru izlasījis, tā arī varbūt būtu palaidis garām gada pirmās spāres novērojuma Dabasdatos faktu. Varbūt nav te daudz kukaiņu vērotāju, bet uzsvērts info par spāru jau iespējamo sastopamību varbūt vēl kādu te varētu interesēt.


Vīksna 19.marts, 22:54

Paldies !


forelljjanka 19.marts, 22:32

Vai tomēr kajaki ?;)


Pūcis 19.marts, 22:13

LOB un Nord University putnu noteikšanas lauka kursu ietvaros


YuJeen 19.marts, 21:53

Paldies!


YuJeen 19.marts, 21:52

Paldies!


felsi 19.marts, 21:43

Paldies, bet nav sarakstā.


Ivars L. 19.marts, 21:27

Heterobasidion annosum


felsi 19.marts, 20:52

Paldies!


Latvju_zēns 19.marts, 20:37

Gaigalu pāris. Varbūt pat pazīmi P arī var likt.


gunitak 19.marts, 20:33

Gaigalas


Edgars Smislovs 19.marts, 20:02

Un vēl Interesants novērojums (agrs pavasara migrants)!


Edgars Smislovs 19.marts, 19:54

Zaļžubīte.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:53

Lauku cīrulis.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:53

Lauku piekūns.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:52

Sila strazds.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:51

Sudrabkaijas.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:49

Uz bildes sējas zosis.


Edgars Smislovs 19.marts, 19:48

Uz bildes baltpieres zosis.


nekovārnis 19.marts, 19:28

O, pirmā šī gada spāre ar:) Apsveicu! Tad jau drīz arī līdz Kolkai pavasars atnāks:)


nekovārnis 19.marts, 18:50

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts, Coreus marginatus


Edgars Smislovs 19.marts, 18:24

Uz foto zosis!


forelljjanka 19.marts, 18:03

Oi ,šis labs,bezdelīga,lielā zīlīte,pat dzeltenās stērstes tirkšķis,vītītis(čunčiņš) un t.t.-riktīgs poliglots!


forelljjanka 19.marts, 17:58

Te jau var lietot pazīmi T(ja tie ir divi T)vai P(ja tur bungo pāra T un M),es gan baltmugurdzeņa T no M bungošanas atšķirt neņemos,pieļauju,ka kāds,kas baigi iedziļinājies un analizējis,var!;)


forelljjanka 19.marts, 17:53

Ir baltmugurdzenis!;)


forelljjanka 19.marts, 17:45

Ir ,ir mizložņa,fonā gan nav vālodzes(26.IV !!!;)),tur ir dziedātājstrazds.Kā savulaik teicis CelmiņAgris par dziedātājstrazdu-visu atkārto 2x,un tā arī visvienkāršāk to atškirt no citiem strazdiem,jo tas var dziedāt pilnīgi jebko(savulaik leišu pierobežā laida zaļās dzilnas saucienu,nemaz nerunājot pat mazo ērgli un c.)


Vīksna 19.marts, 17:43

Ko līdzīgu rudenī uz lapām redzēju, tad baltu.. Tikko ieliku bildi.


forelljjanka 19.marts, 17:39

Abi varianti ir reāli!;)45% dārza dodu,55%melngalvas(dēļ tā beigu fragmenta,dārza tomēr vairāk ir klasiķis,melngalvas iepin savā dziesmā jebko,arī pilnu,klasisku dārza dziesmu.Strīdīgos gadījumos vienmēr provocēju ar dziesmu(vienalga kuru no abām sugām)lai apskatītu dziedoni(apsekojot ELPA kvadrātus tas dažreiz ir svarīgi;)).


Ievucis 19.marts, 17:03

Šodien aizgāju apskatīties vēlreiz, pataustīt un nofotografēt. Man šķita, cieti, līdzīgi kā ābolu sēkliņas. Viegli ņemās nost. Tādi tur bija ļoti daudz, un es arī tādus redzēju Vaivaros zem kāda koka nokritušājām lapām.


nekovārnis 19.marts, 16:46

Ugunsvaboles Schizotus pectinicornis kāpurs


laaga 19.marts, 12:32

Nepaspēju pieregulēt uzstādījumus, sanāca tikai šitada miglubilde. Laikam jau sīlis?


Vīksna 19.marts, 12:11

Paldies !


dekants 19.marts, 10:43

Lai droši pateiktu, prasās garāks ieraksts. Pēc šī īsā teiktu, ka dārza. Melngalvas gan jau būtu cepurīti redzējusi, vai dabā dzirdēji ka tā ir melngalvas ķ. dziesma?


Sintija Martinsone 19.marts, 09:18

Vai kādam ir idejas par šo zvēru? Pēc izskata - tumšs ķauķis.


AfroBrazilian 19.marts, 08:28

Pediculus humanus - cilvēka utis.


roosaluristaja 19.marts, 07:17

Bez tumbām manā kriminālajā datorā pagrūti ko saklausīt, bet domāju, ka mizložņa gan.


Vīksna 19.marts, 05:00

Bet kādam pat tik daudz pietiek.


Vīksna 19.marts, 04:59

Kāds no bagātajiem, badīgajiem zemniekiem no kopis meža malu, drīzāk tīrumiem.Turpat arī izzāģētā upes mala.


maariite 19.marts, 00:57

manuprāt, mizložņa


dziedava 18.marts, 23:26

Pieauguši klāt vai noņemami? Mīksti, cieti?


Ievucis 18.marts, 23:05

Paldies!


Ievucis 18.marts, 23:04

Jā, visdrīzāk olu maiss. Pirmo reizi tādu redzēju. :)


Ievucis 18.marts, 23:00

Tie bija uz ļoti daudz un uz dažādām lapām.


dziedava 18.marts, 22:23

Šitie aizdomīgi līdzīgi veidojumiem, ko redzēju pirms vairākiem gadiem, šķiet, arī pavasarī, bet tā arī neizdevās ne noteikt, ne pat meklēšanas virzienu saprast


dziedava 18.marts, 22:21

Zirnekļa olu maiss?? Krusta zirnekļiem ir tādi līdzīgi, var paskatīt googlē: http://www.google.lv/images?hl=lv&q=Araneus%20diadematus%20eggs


dziedava 18.marts, 22:17

Sēnītes, izskatās, kāda no molīzijām Mollisia sp.


dziedava 18.marts, 21:58

Rīt vēl gluži ne, bet, atkarībā no laikapstākļiem, +/- 22. martā ir plānots kaut kur doties. Šis virziens būtu tīri perspektīvs, bet tur ar sab.tr. laikam tikai ar vilcienu līdz Lodei un tad 4km kājām, - citu variantu nav? Ja es beidzot būšu tikusi mežā, tad ar tiem 4km tā būs, kā būs, droši vien iesprūdīšu pie pirmās kritalas līdz vakaram. :D


Ievucis 18.marts, 21:40

Paldies!


Ievucis 18.marts, 21:40

Paldies!


nekovārnis 18.marts, 17:59

Visdrīzāk kāda mīkstspārņa Cantharidae sp kāpurs


nekovārnis 18.marts, 17:57

Zemesblakts Rhyparochromus pini


nekovārnis 18.marts, 17:55

Biešu mārīte, Subcoccinella vigintiquatuorpunctata


roosaluristaja 18.marts, 17:45

parastā plakanpiepe


OKK 18.marts, 17:22

Parastā varde


DanaH 18.marts, 17:07

Paldies, tad jau droši vien būs briedis, jo priekš aļņa izskatījās par mazu, bet mājlopus ar tādu pedikīru bērnībā laukos nemanīju :)


Rallus 18.marts, 17:00

Pievienoju vel vienu pietuvinājumu un pāris biotopa bildes. Ja brauc, rīt vēl būšu te, varu pievienoties sameklēšanai. Citādi koordinātas ir, gan jau vēl ilgāk šīs te paliks. Nekādus paraugus neievācu, ja vajag, to var izdarīt.


dziedava 18.marts, 16:34

Forši, ka izdevās tomēr atkārtoti atrast :), pilnīgi kārdinājums braukt meklēt.


Rallus 18.marts, 16:32

Cope


Rallus 18.marts, 16:29

100 metri nav, bet kādi 15 no iepriekšējās vietas. Grava tā pati, tikai cits novietojums šoreiz. Iepriekšējā vietā 2x pēc kārtas jau neatradu. Bet nu šīs ir praktiski turpat, atradums pie tā paša pirmā.


dziedava 18.marts, 12:24

Šitās man vēl pašai būtu labāk jāapgūst, jo sporu stadijā Hemitrichia clavata ir ļoti līdzīga Trichia decipiens. Tomēr, šķiet, ka pēdējai ir mazāks sporu "mākonītis". Šai es laikam liktu uz Trichia decipiens.


dziedava 18.marts, 12:18

Citur aprakstos egles nav uzsvērtas, galvenais, ka skujkoku meži. Tā ka varbūt ir tāpat, bet interesanti, jo diezgan daudz redzētas, un visur pie eglēm.


dziedava 18.marts, 12:14

Ak, cik skaisti! :) Tā arī ir, kā atzīmēts, ka ap 100m no iepriekšējās vietas, t.i., nav tieši turpat atkārtoti?


Astrantia 18.marts, 11:16

Forša bilde!


forelljjanka 18.marts, 09:55

Šamo jau nu Uģis gan noteiktu!Vaboles kāpurs?


forelljjanka 18.marts, 09:52

Visticamāk-sarkanrīklīte!;)


forelljjanka 18.marts, 09:36

...vai arī alnis.;)


forelljjanka 18.marts, 09:22

Izskatās ,ka briedis,ja nav kāds kritis mājlops!;)


forelljjanka 18.marts, 09:18

Iespējams arī meža cūka,ziemā kad ar barību pašvaki viņām lielais renkulis krāmējās arī no tādiem pikučiem,varbūt kļūdos un tas ir kāds pārnadzis.;)


roosaluristaja 18.marts, 07:38

Jā, vajadzētu tā būt.


felsi 17.marts, 21:56

Paldies!


dziedava 17.marts, 21:51

Tās Hypoxylon sēnes ir grūti nosakāmas, bet varētu būt Hypoxylon howeianum, lazda ir minēta: http://pyrenomycetes.free.fr/hypoxylon//Hypoxylon_howeianum.htm


dziedava 17.marts, 21:45

Neviena algota admina, cik man zināms, te nav, tā ka mēs visi vienādi - kas prot, tas nosaka! Nav ko vainu uzvelt adminiem, tie jau tā dara vairāk nekā citi. Par noteikšanu, protams, prieks arī pēc 5 gadiem :)


forelljjanka 17.marts, 21:36

Kā tur bija:Labs nāk ar gaidīšanu...:DD Ornitoadmini(moderi)nav uzdevumu augstumā!;)Es tikai parasts lietotājs!:)


felsi 17.marts, 21:32

Egles šai mežā nav.


dziedava 17.marts, 21:24

Paldies, tikai nepilnu 5 gadu pacietības un jau noteikta! :))


forelljjanka 17.marts, 21:22

Nejauši uzdūros Nezināmam!;) Visticamākais saimnieks-paceplītis,tas parasti taisa tādu ligzdu ar jumtiņu,līdzīgu meteriālu izmanto mizložņa(samērā lieli žagariņi tik mazam putnam)bet bez jumta.Paceplīša ligzdas materiāls gan ļoti variē,sākot ar tādiem žagariņiem,un beidzot,praktiski tikai no sūnas!


dziedava 17.marts, 19:34

Bet jautājums par eglēm aktuāls - vai tuvumā bija arī egles?


Siona 17.marts, 18:02

Paldies! :)


roosaluristaja 17.marts, 18:02

ķivuļi.


felsi 17.marts, 17:57

Paldies! Tā man bija tikai ideja, jo ko tādu redzu 1.X. Paskatījos fungi.lv un dziedava, Jums taisnība.


Edgars Smislovs 17.marts, 17:13

Paldies! :)


dziedava 17.marts, 15:18

Nē, nav sēne. :) Tā ir gļotsēne ar izbirušām sporām. Tādas dzeltenoranžas ir vairākas. Varētu būt Hemitrichia clavata vai kāda no Trichia sp..


Vucis 17.marts, 15:01

Šitā vārna ir ar ambīcijām! :) Pacelt no zemes - to taču katrs māk! :)))


dekants 17.marts, 13:09

Tiešam komiska bilde un labi notverts mirklis! :)


Matrus 17.marts, 10:29

Lielie ķīri regulāri ziemo Rīgā un apkārtnē (Daugavā līdz 10-15, Jūrmalā - līdz dažiem desmitiem), tāpēc, par (masveida) ķīru atlidošanas datumu tiek uzskatīts laiks, kad vienlaicīgi atlido desmitiem - simtiem īpatņu. To viegli konstatēt, jo šajā laikā ķīri uzreiz tiek novēroti gandrīz pie visiem ūdeņiem (Daugavā, Buļļupē, Juglas ezerā, u.c.). Faktiski pirmie migranti (līdz 10 īpatņiem) novēroti jau februāra beigās, bet nav skaidrs, vai tie nav ziemotāji no piekrastes.


visvaldis.s 17.marts, 09:21

Tas gan labs!


sandis 17.marts, 06:14

Ja runa par pirmajiem "bariņiem", aizvakar (15.03.) ap 9:30 no rīta ap autoostu bija vismaz 10 īpatņi. Speciāli neskaitīju, vienkārši nodomāju - redz' kā, Rīgā jau lielie ķīri parādījušies.


Daknis 17.marts, 02:12

Bilde smieklīga, bet šādiem novērojumiem droši var likt pazīmi G - nes ligzdas materiālu. Šobrīd vārnas to dara. Citādi parastajiem putniem šur tur trūcīgi ar novērojumiem, nesen skatīju, ka, piemēram, mājas balodim pēdējā gada laikā ir tikai padsmit novērojumu, kuri nebūt ne visi nav pierādīta ligzdošana.


Pūcis 16.marts, 23:26

Rotaļājas


roosaluristaja 16.marts, 22:51

Nez vai kaussēnes pēc ziemas paliek melnas. Drīzāk varētu būt melnā pseidoplektānija (Pseudoplectania nigrella). Forma gan īsti neatbilst. Tā tā kā vairāk apaļa ir. Un saistīta ar eglēm.


Vucis 16.marts, 20:25

Pavasaris klāt! :)


CerambyX 16.marts, 20:24

Šai sugai (kārklu raibenim) nepieciešams foto, jo var sajaukt ar citām līdzīgām sugām (augļkoku, parasto nātru un vīksnu raibeni). Kamēr foto nav pievienots (vai nav kāda cita papildus info par novērojuma apstākļiem) pārlieku novērojumu uz līdz suga nenoteiktu dienastauriņu = 'dienastauriņš sp.'.


Vīksna 16.marts, 19:53

No rīta, arī vakarā braucot - tālumā redzams bars putnu uz lauka. Arī daudz baltu, droši vien gulbji.


Ievucis 16.marts, 19:49

Paldies!


Ivars L. 16.marts, 19:39

Paldies!:)


roosaluristaja 16.marts, 19:29

Bilde ir visai miglaina, bet domāju, ka vajadzētu būt dzeltenajai inermīzijai.


Ansis 16.marts, 19:22

Thamnobryum šī nebūs, kaut gan Gaujas sāngravās meklējama pie avotu strautiem, kur daudz lielu laukakmeņu. Bildē varētu būt Oxyrrhynchium hians var. rigidum (kam zariņi no visām pusēm ar lapiņām, apaļi, nevis saplacināti kā tipiskajai sugai; mīl kaļķiem bagātu augsni) vai radniecīgā Eurhynchiastrum pulchellum.


gunitak 16.marts, 19:22

Jā, pirms 2 dienām Juglas ezerā vēl nebija.


Matrus 16.marts, 19:13

Šodien vairākās vietās Rīgā novēroti lielie ķīri - masveida atlidošana! Pērn pirmie bariņi atzīmēti dienu vēlāk - 17.03.2016. Savukārt, vidējais atlidošanas laiks Rīgā ir 18. marts (2004-2017). Pēc nedēļas ķīru būs vairāk un sāksies gredzenu lasīšanas sezona (2-3 nedēļas).


Ansis 16.marts, 18:59

Otra suga bildē visdrīzāk ir mainīgā avotspalve (Palustriella commutata). Scorpidium ir purvu suga, uz šūnakmens nav manīta

Ezeru izpētes ekspedīcija Sauleskalna apkārtnē

2016. gada rudenī no 17. septembra līdz 6. oktobrim ar Latvijas Dabas fonda atbalstu botāniķis Uvis Suško veica ekspedīciju uz Sauleskalna apkārtnes ezeriem, kuras gaitā tika veikta kompleksa ūdensaugu floras un veģetācijas izpēte 11 ezeros ar kopējo platību 3,83 km2 visā to krasta līnijas garumā – Lejā (177 ha), Otā (160 ha), Dubiņā (7,6 ha), [...]

Dabasdatu FOTO tops 2016 - augi (6)

Šajā 2016. gada Dabasdatu fotogrāfiju subjektīvajā topā - augi, konkrētāk, ziedaugi, paparžaugi un viens skujkoks. Tā kā vēl pavisam nesen Valda Baroniņa publicēja Dabasdatos ziņotos aizsargājamos augus ar daudzām jaukām fotogrāfijām, tad savā topā centos neatkārtoties un publicēt vēl rakstā nepublicētas fotogrāfijas. Rožainais pagaurs Spergularia rubra. Foto: Ansis Opmanis Šo foto atzinu par 2016. gada [...]

Dabasdatu FOTO tops 2016 - putni (5)

Turpinot 2016. gada Dabasdatu subjektīvos fotogrāfiju topus, šajā reizē manā redzējumā skaistākās, interesantākās putnu fotogrāfijas. Izvēle nebija viegla, jo 2016. gadā Dabasdatos pievienots vairāk nekā 12 tūkstoši putnu fotogrāfiju, tāpēc lūdzu jau iepriekš atvainot, ja man paslīdējusi garām kāda patiesi mākslinieciski izcila putnu fotogrāfija! Ja ir tāda ievērota, ko vērts izcelt un citiem apskatīt, droši [...]

Sauleskalna apkārtnē atklāta jauna smalkās najādas un lokanās najādas atradne (2)

2016. gada 23. septembrī botāniķis Uvis Suško Sauleskalna apkārtnes Ota ezerā, kas ietilpst Natura 2000 aizsargājamajā dabas parkā ”Dridža ezers”, atklājis jaunu visā pasaulē ļoti retās smalkās najādas un visā Eiropā ļoti retās lokanās najādas atradni. Smalkā najāda (Najas tenuissima) ir relikta ūdensaugu suga, kas aug tīros un dzidros saldūdens ezeros un iesāļās piejūras lagūnās, [...]

Korekta pazīmju (statusa) lietošana putnu novērojumiem (15)

Kā jau katru gadu martā sākas putnu sezona, un portālā Dabasdati.lv līdz pat putnu rudens migrācijas beigām tiks ziņoti desmitiem tūkstošu putnu novērojumi. 2017. gads ir pēdējais, kurā ievācam datus Eiropas ligzdojošo putnu atlantam, tādēļ aicinu arī šogad īpašu vērību pievērst putniem un aizpildīt tukšās vietas Latvijas kartē http://dabasdati.lv/lv/putnuatlants/ievade/!  Brūnspārnu ķauķis. Foto: I. Deņisovs Katru gadu portālā [...]

Melno stārķu ligzda gatava jaunajai sezonai

Šogad gatavošanos melnā stārķa ligzdas tiešraides sezonai uzsākām ātrāk – lai nenokavētu putnu atgriešanos, jau 2. martā bijām pie ligzdas. Lai arī mežā atstātā kameras sistēmas daļa (saules panelis un kamera ligzdas kokā) bija veiksmīgi pārziemojusi, ligzdas koks bija piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – domājams, sniega svara nolauzts zars bija uzgāzies ligzdu balstošajam zaram, kas triecienu [...]

Dabasdatu FOTO tops 2016 - sūnas, ķērpji (2)

Šajā 2016. gada Dabasdatu fotogrāfiju subjektīvajā topā - sūnas un ķērpji. 2016. gadā sūnām bijuši vairāk nekā 800 ziņojumi ap pusotra tūkstoša fotogrāfijās, savukārt ķērpjiem - vairāk nekā 200 ziņojumi ap 400 fotogrāfijās. Ja sūnas noteikt palīdzēja profesionāli briologi Ansis Opmanis un Baiba Bambe, tad ar ķērpju noteikšanu gāja daudz grūtāk, jo lihenologs Rolands Moisejevs [...]

Ziņas par ar satelītraidītājiem aprīkoto lielo dumpju ziemošanu

Pagājušā gada oktobrī un decembrī informējām par lielo dumpju migrāciju uz ziemošanas vietām (vairāk lasīt šeit un šeit). Šobrīd sniedzam pārskatu par notikumiem 2016. gada decembrī un 2017. gada janvārī un februārī. Jo nu jau varam atskatīties uz notikumiem ziemošanas periodā, jo sagaidāms, ka ar satelītraidītājiem aprīkotie putni visai drīz šīs vietas varētu jau atstāt. Lielais [...]

Piesakies 2017. gada putnu atlanta sacensībām (2)

2017. gads ir noslēdzošais, kurā varam ievākt datus Eiropas ligzdojošo putnu atlantam (ELPA), tādēļ otro gadu pēc kārtas Latvijā tiks rīkotas sacensības, lai sacensību garā ievāktu datus atlantam. 2016. gadā sacensības notika neapsekotajā Latvijas austrumu pierobežā, kur piedalījās sešas komandas, kā rezultātā ievērojami tika uzlabota Latgales apsekotība (1. att.). Šogad komandām piesakoties tām ir iespēja [...]

Tiešraides kameru ligzdu apskats (janvāris – februāris)

Pavasaris tuvojas straujiem soļiem, un tas jūtams arī abās – jūras ērgļu un vistu vanagu ligzdās, kuras šobrīd ikvienam interesentam vērojamas tiešraidē Latvijas Dabas fonda Youtube kanālā vai tepat Dabasdatos. 2016. gada rudenī un ziemā Durbes ligzdas saimnieki bija jūras ērgļi Vents un Šilute, kuri cītīgi nodarbojās ar ligzdas atjaunošanas darbiem, kas viesa cerības uz veiksmīgu [...]

loading...


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2017
© dabasdati.lv
Saglabāts