Aktīvie lietotāji: 65 Kopējais novērojumu skaits: 617810
Tu neesi reģistrējies

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Mergus albellus - 2019-01-21 Sintija Martinsone
    Fulica atra - 2019-01-21 Sintija Martinsone
    Corvus frugilegus - 2019-01-21 Sintija Martinsone
    Larus ridibundus - 2019-01-21 Sintija Martinsone
    Larus ridibundus - 2019-01-21 Sintija Martinsone
    Perdix perdix - 2019-01-18 mardzh
    Perdix perdix - 2019-01-11 mardzh
    Haliaeetus albicilla - 2019-01-20 Edgars Smislovs 2
    Alces alces - 2019-01-19 mardzh
    Araneae sp. - 2019-01-20 Laimeslācis
    Capreolus capreolus - 2019-01-19 Edgars Smislovs
    Fringilla coelebs - 2019-01-21 Alvis Āboliņš
    Betula sp. - 2019-01-20 Laimeslācis
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-21 IlzeP
    Lepus europaeus - 2019-01-21 IlzeP
    Chloris chloris - 2019-01-19 de kje
    Ulmus laevis - 2019-01-20 Laimeslācis
    Egretta alba - 2019-01-21 Igors
    Larus canus - 2019-01-19 de kje
    Mergus merganser - 2019-01-19 de kje
    Alcedo atthis - 2019-01-21 Igors
    Ardea cinerea - 2019-01-21 Igors
    Egretta alba - 2019-01-21 Igors
    Egretta alba - 2019-01-21 Igors
    Capreolus capreolus - 2019-01-21 Igors
    Aves sp. - 2019-01-21 Agnis
    Cygnus cygnus - 2019-01-17 ligausis
    Anas platyrhynchos - 2019-01-17 ligausis
    Bucephala clangula - 2019-01-19 de kje
    Accipiter gentilis - 2019-01-19 de kje
    Aythya fuligula - 2019-01-19 de kje
    Sciurus vulgaris - 2019-01-21 Vita Štelce
    Turdus pilaris - 2019-01-21 de kje
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-21 Karmena
    Dendrocopos major - 2019-01-20 Karmena
    Coccothraustes coccothraustes - 2019-01-16 Karmena
    Cyanistes caeruleus - 2019-01-15 Karmena
    Acanthis flammea - 2019-01-15 Karmena
    Lanius excubitor - 2019-01-19 de kje
    Accipiter nisus - 2019-01-19 de kje
    Turdus merula - 2019-01-19 de kje
    Cyanistes caeruleus - 2019-01-19 de kje
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-19 de kje
    - 2019-01-21 Kristers K
    Garrulus glandarius - 2019-01-19 de kje
    Phellinus pini - 2019-01-21 Kristers K
    - 2018-11-20 Vīksna
    Fomes fomentarius - 2019-01-20 Kristers K
    Certhia familiaris - 2019-01-20 Kristers K
    - 2018-11-20 Vīksna
    Peltigera sp. - 2018-11-20 Vīksna
    Dendrocopos major - 2019-01-20 Kristers K
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-20 rolandsl
    Parus major - 2019-01-20 rolandsl
    Strix aluco - 2019-01-21 Litenesputni
    Buteo lagopus - 2019-01-20 Fuatra
    Aegithalos caudatus - 2019-01-21 Fuatra
    Poecile montanus - 2019-01-21 Fuatra
    Poecile palustris - 2019-01-21 Fuatra
    Lophophanes cristatus - 2019-01-21 Fuatra
    Periparus ater - 2019-01-21 Fuatra
    Anas platyrhynchos - 2019-01-21 Aigars
    Lanius excubitor - 2019-01-21 Fuatra
    Perdix perdix - 2019-01-21 Fuatra
    Regulus regulus - 2019-01-21 silva
    Strix aluco - 2019-01-21 silva
    Cyanistes caeruleus - 2019-01-21 silva
    Poecile montanus - 2019-01-21 silva
    Parus major - 2019-01-21 silva
    Sitta europaea - 2019-01-21 silva
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-21 silva
    Chloris chloris - 2019-01-21 silva
    Pica pica - 2019-01-21 silva
    Garrulus glandarius - 2019-01-21 silva
    Corvus cornix - 2019-01-21 silva
    Passer domesticus - 2019-01-21 silva
    Corvus corax - 2019-01-21 silva
    Buteo buteo - 2019-01-21 silva
    Emberiza citrinella - 2019-01-21 silva
    Turdus pilaris - 2019-01-21 silva
    Turdus merula - 2019-01-21 silva
    Cygnus olor - 2019-01-21 silva
    Columba livia domestica - 2019-01-21 silva
    Anas platyrhynchos - 2019-01-19 de kje
    Anas platyrhynchos - 2019-01-19 sviristelj
    Garrulus glandarius - 2019-01-21 marccins
    Dryocopus martius - 2019-01-21 marccins
    Corvus corax - 2019-01-21 marccins
    Capreolus capreolus - 2019-01-21 IevaM
    Bucephala clangula - 2019-01-21 Kurmata
    Mergus merganser - 2019-01-21 Kurmata
    Mergus albellus - 2019-01-21 sviristelj
    Lanius excubitor - 2019-01-21 silva
    Dendrocopos medius - 2019-01-21 silva
    Picus canus - 2019-01-21 silva
    Dendrocopos major - 2019-01-21 silva
    Lanius excubitor - 2019-01-21 IevaM
    Capreolus capreolus - 2019-01-21 IevaM
    Neovison vison - 2019-01-21 PutnuDraugsNagļos
    Fulica atra - 2019-01-21 PutnuDraugsNagļos
    Lanius excubitor - 2019-01-21 Kurmata
    Alces alces - 2019-01-21 Kurmata
    Capreolus capreolus - 2019-01-21 IevaM
    Sitta europaea - 2019-01-21 ekologs
    Cyanistes caeruleus - 2019-01-21 Kurmata
    Poecile palustris - 2019-01-21 Kurmata
    Aegithalos caudatus - 2019-01-21 Kurmata
    Haliaeetus albicilla - 2019-01-21 IevaM
    Erithacus rubecula - 2019-01-21 de kje
    Aythya marila - 2019-01-21 IevaM
    Mergus serrator - 2019-01-21 IevaM
    Mergus albellus - 2019-01-21 IevaM
    Fringilla coelebs - 2019-01-21 jayjay
    Coccothraustes coccothraustes - 2019-01-21 jayjay
    Aegithalos caudatus - 2019-01-21 Andrejs
    Tachybaptus ruficollis - 2019-01-21 IevaM
    Acanthis flammea - 2019-01-21 jayjay
    Parus major - 2019-01-21 jayjay
    Dendrocopos medius - 2019-01-21 jayjay
    Sitta europaea - 2019-01-21 jayjay
    Garrulus glandarius - 2019-01-21 jayjay
    Pica pica - 2019-01-21 jayjay
    Larus hyperboreus - 2019-01-21 IevaM 2
    Anas platyrhynchos - 2019-01-21 Ilona_rasa
    Anas penelope - 2019-01-21 Ilona_rasa
    Cygnus olor - 2019-01-21 Ilona_rasa
    Larus ridibundus - 2019-01-21 Ilona_rasa
    Anas platyrhynchos - 2019-01-12 ER
    Alcedo atthis - 2019-01-12 ER
    Cinclus cinclus - 2019-01-12 ER
    Dendrocopos major - 2019-01-21 LV zilzīlīte
    Dendrocopos major - 2019-01-21 jayjay
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-21 jayjay
    Turdus merula - 2019-01-21 LV zilzīlīte
    Mergus merganser - 2019-01-12 ER
    Anas platyrhynchos - 2019-01-12 ER
    Lanius excubitor - 2019-01-21 Mareks Kilups
    Bucephala clangula - 2019-01-12 ER
    Anas platyrhynchos - 2019-01-12 ER
    Anas platyrhynchos - 2019-01-12 ER
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-21 LV zilzīlīte 1
    Chloris chloris - 2019-01-21 LV zilzīlīte
    Fringilla coelebs - 2019-01-21 LV zilzīlīte
    Lophophanes cristatus - 2019-01-21 IevaM
    Carduelis carduelis - 2019-01-21 jayjay
    Halichoerus/Pusa sp. - 2019-01-21 IevaM 2
    Larus hyperboreus - 2019-01-21 IevaM
    Fringilla coelebs - 2019-01-21 megere
    Certhia familiaris - 2019-01-21 dekants
    Asio otus - 2019-01-16 SEL
    Anas strepera - 2019-01-21 IevaM 1
    Fulica atra - 2019-01-21 IevaM
    Anas platyrhynchos - 2019-01-21 IevaM
    Egretta alba - 2019-01-21 IevaM
    Alcedo atthis - 2019-01-21 IevaM
    Ardea cinerea - 2019-01-21 IevaM
    Egretta alba - 2019-01-19 MaijaRe
    Ardea cinerea - 2019-01-21 Kurmata
    Nezināms
    @ aina
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    felsi 21.janvāris, 22:51

    Varbūt kāds trusis? Mums te tuvumā pastaigājas reizēm ar fresku, kaķi..., bet tā kā pagalmā jau ieaugusi kociņsūna, viss var būt!


    LV zilzīlīte 21.janvāris, 22:18

    Diez vai pēc pakaļkājām spriežot tas ir zaķis bet īsti nevaru pateikt kurš


    IevaM 21.janvāris, 21:54

    Diemžēl cita rakursa nav :( Bet jā, arī uz vietas pēc pelēkā pavisam neizskatījās, ļoti strupu purnu. Pelēkos esmu diezgan daudz redzējusi.


    IlzeP 21.janvāris, 21:38

    Vai šādi izlikties par zaķi varētu arī kāds cits dzīvnieks?


    IlzeP 21.janvāris, 21:36

    Laima, tas nekādā ziņā nebija par jums, tas par gadiem ilgo "cepšanos" par šo jautājumu....


    Laimeslācis 21.janvāris, 21:24

    Es tikai pajautāju, nevis "cepos" :)


    IlzeP 21.janvāris, 21:23

    Man zem loga šorīt bija zaķa pēdas... vai arī artefakts, netieku gudra. Gāju meklēt spiras, bet neatradu.


    IlzeP 21.janvāris, 21:22

    Ance, svarīgi ir uzzināt un pamanīt sugai raksturīgās pazīmes un tās minēt diskusijās, ar pārliecību, ka tas ir tas un tas, nepietiks - neviens neņems nopietni :)


    IlzeP 21.janvāris, 21:18

    Man arī pirmā doma bija (vizuāli, neiedziļinoties izmēros), ka medījums ir lielā zīlīte. Par interesantajiem putnu novērojumiem jēdzīgāka diskusija varētu sākties, kad beidzot būšu dabūjusi atpakaļ izskatītu aktuālo filtra tabulu, tad daļa strīdīgo gadījumu atkritīs. Otra daļa tomēr paliks subjektīva, taču nevis personāliju dēļ, kā daži te raksta, bet tādēļ, ka katram interesants liekas kaut kas cits, un arī tādēļ, ka daļa novērojumu vienkāršii paslīd garām administratoru acīm. Tā kā man personīgi ir pilnīgi vienalga, vai mani novērojumi parādās starp interesantajiem, vai nē, nesaprotu, par ko "jācepas".


    forelljjanka 21.janvāris, 20:36

    Laima,mieRRīgi,ar 2 R(par mājas strazdu mežā)!;)Esmu vairākas reizes atradis lielu meža masīvu vidusdaļā,dzeņu dobumos ligzdojošus mājas strazdus!Ne tikai mājas strazdi arī ,it kā tāds pilsētvides putns kā svīre,gadās ligzdo dobumā,mežā,nu vismaz izcirtumā,eko kokā,izcirtuma malā.Tad jau drīzāk vālodze meklējama tuvāk mežmalai.Klausīšanās neko nedod,mājas strazds abas piesauktās sugas atdarina perfekti!Svirlītis tai ierakstā labi izpildās,ar abām dziesmiņām!;)Vienvārdsakot izdzirdēji vālodzi aprīļa beigās,maija sākumā,meklē vizuālu apstiprinājumu!Var viņai ko pasvilpot pretī(nav obligāti ļoti labi),vai uzspēlēt ierakstu,atlidos-apskatīsi,ieziņosi DDatos(ar vai bez ieraksta)un komentārā-Apskatīta vizuāli.Tas pats ar mazo svilpi. Bet tie interesantie...Galvenais ka pašam(-ai)interesanti !!! Purva piekūns man personīgi interesanti vienmēr,kaut kā tā sanācis, redzu viņus Lietuvā biežāk kā Latvijā !:DD


    Laimeslācis 21.janvāris, 20:08

    :))) Jautra diskusija sanāca, atbildot uz maniem "kāpēc"! Ja par konkrēto vālodzi, tad viņu var paklausīties https://dabasdati.lv/lv/observation/l07pbo65hvnd7heptnuju4d4a0 ....Kas zin',varbūt tiešām mājas strazds pa mežu lidinajās. :)))


    Kristers K 21.janvāris, 19:46

    Paldies :)


    felsi 21.janvāris, 19:20

    Būs priežu cietpiepe!


    felsi 21.janvāris, 19:09

    Šis bija liels pārsteigums!


    LV zilzīlīte 21.janvāris, 19:06

    Varbūt arī pogainais diemžēl es ļoti bieži kļūdos..


    forelljjanka 21.janvāris, 18:23

    Ja pareizi atceros,purns un nāsis no priekšas jāredz(nebija mums te arī roņu noteicējs?)...Ieva ,nav tā teikt "sejas" frontāls skats ?


    roosaluristaja 21.janvāris, 18:18

    Man ar pēc purna pēc pogainā izskatās. Baigi strupais. Plankumainais ronis Latvijai pieguļošajā Baltijas jūras un Rīgas līča akvatorijā nedzīvo. Zināmi tikai 3 (ja pareizi atceros) gadījumi, kad viņš līdz Latvijas piekrastei ir nejauši aizklīdis no rajoniem, kur uzturas pastāvīgi.


    forelljjanka 21.janvāris, 18:16

    Ar tādām tertiālajām spalvām(krāsojums un forma) un primāro lidspalvu zem 5 cm? :) Nav man spalvu noteicēja,var jau būt...


    CerambyX 21.janvāris, 18:02

    Pēc purna profilā drīzāk jau kāds no Phoca ģints roņiem - pogainais (kas tad laikam biežāk LV ūdeņos) vai plankumainais. Nav ne jausmas gan kā tos šādā foto atpazīt. Ja nu vien pēc potenciālās sastopamības - plankumainais laikam baigi rets.


    Edgars Smislovs 21.janvāris, 18:02

    Medījums - lielā zīlīte ;)


    forelljjanka 21.janvāris, 17:07

    Laima,par vālodzi varētu būt arī,ka ir šaubas, vai nepieredzējis novērotājs, izdzirdot maija sākumā it kā vālodzes dziesmu ,neredzot putnu, to ieziņo kā vālodzi,bet tas mierīgi var būt mājas strazds.Tas pats attiecas uz mazo svilpi.;) Kaut kad paskatīšos tos novērojumus,imteresantumu gan pievienot nevaru,neesmu admins tikai moderis.;) Pareizi i,nav ko ar tiem "jefiņiem"(Gaidi un Andri)draudzēties!:DDD Ar mani jau ar neviens nedraudzējas,ieziņoju DDatos peļkājītei jaunu ziemošanas vietu ar nevienam neinteresē!:DDD Ja nopietni,vai nav vienalga?Datu bāzē ir un ja kam vajadzēs,atradīs!


    ivars 21.janvāris, 16:52

    Nu, kā! Gaidis un Andris nav te nevienam adminam draugi, kāpēc tad vēl?


    sviristelj 21.janvāris, 16:31

    На одной из фотографий самка лутка на переднем плане, на заднем - самец гоголя.


    de kje 21.janvāris, 15:31

    PS. Lai uzturetu sarunu, kapee Pelekā cielava 2019.g janvarī Daugavpili, nav interesants noverojums?


    de kje 21.janvāris, 15:28

    hmmm..labs sposts Ādažos! :)


    LV zilzīlīte 21.janvāris, 13:41

    pelēkais ronis


    sandis 21.janvāris, 12:52

    Uz vietas diemžēl sanāca šo putnu skatīt īsu brīdi, bet tas, kas uzreiz piesaistīja manu uzmanību, redzot putnu profilā, bija brūnganīgos toņos krāsotā galva bez sarkanā pleķa uz pieres un brūnais kakls. Joprojām šajā bildē nesaskatu parasto ķeģi. No trim iespējām - ad T, ad M un juv - pieaugušais tēviņš atkrīt pirmais, jo tam būtu ne tikai izteikts sarkans pieres pleķis, bet arī sarkanīgs tonējums uz krūtīm. Ad mātītei nebūtu sarkanā krūšu tonējuma, bet joprojām būtu jābūt sarkanajam pieres pleķim. Spēlējoties ar vienīgo kadru fotošopā, uz pieres nekādi sarkanie toņi tik un tā neparādās. Pats līdz šim neesmu redzējis parasto ķeģi bez sarkanās pieres, un arī internetā šādus piemērus neatrodu. Vienīgais izņēmums ir parastā ķeģa jaunais putns. BET arī tikai līdz spalvu maiņai rudenī. Ja arī teorētiski pieņemtu, ka šim īpatnim spalvu maiņa aizkavējusies, pārējās pazīmes tomēr to neapstiprina - jaunais putns pirms rudens spalvu maiņas ir ne tikai bez sarkanā pieres pleķa, bet arī ar tumšu knābi (bildē tas ir dzeltens) un intensīvi strīpainu vēderu (bildē balts). Arī citām zvirbuļveidīgo sugām jaunie putni šobrīd, janvāra vidū, savus juvenīlos tērpus jau ir nomainījuši (nav vairs garastīšu ar tumšajām galvām utt.). Kā rakstīja Jānis, bildē neredz arī ķeģim raksturīgo melno pazodi. No otras puses, tipiskam kalnu ķeģim prasītos viegli brūnganīgāks vēders un intensīvāks sānu un krūšu svītrojums. Skatot bildes internetā, kā jau Jānis rakstīja - netrūkst arī piemēru ar gaišiem vēderiem un salīdzinoši vāju sānu/krūšu svītrojumu. Tātad šī pazīme ir diezgan variējoša. Tas pats sakāms par zemastes strīpu.


    W 21.janvāris, 02:11

    Paldies!


    nekovārnis 20.janvāris, 22:34

    Diemžēl tikai vēl šāds, mazliet vairāk no augšas. Varbūt par kapeiku labāk var spārna dzīslojumu un dējekli novērtēt. Arī pirmā doma bija par kaut ko spindeļveidīgu, bet uz parastajām spindelēm ātri iestigu :)


    Steeler 20.janvāris, 22:27

    nu, nu :)


    CerambyX 20.janvāris, 22:01

    Šis tāds labi aizdomīgs divspārnis. Tuvākais ko varu 'izdomāt' ir ādasspindeles Hypoderma diana (Hypodermatidae) mātīte. Internetā gan švaki ar foto - t.i. ir tikai tēviņi, bet nu tiem kopējais 'formāts' un krāsojums stipri līdzīgs. Atšķiras tik galva. Citas Hypoderma ģints sugas (bovis un lineatum) it kā matainākas un tām kāpuri uz mājlopiem, tā kā tās diez vai. Šitai kāpuri dzīvo uz stirnām un briežiem - tā ka nu tur mežā ko tādu sastapt būtu kā reizi laikā. Ja varbūt ir vēl kāds rakurss - kaut štruntīgs - varbūt var palīdzēt līdz galam saprast.


    dziedava 20.janvāris, 21:41

    Paldies, Roland! :)


    lichen_Ro 20.janvāris, 21:37

    Gandrīz droši - Rhizocarpon geographicum ;), viena no manām mīļākajām sugām :) Līdzīgās - R. lecanorinum - cita apotēciju forma. Kā arī nesen atrastai R. viridiatrum, kas sāk dzīvi kā parazīts uz Asicilia vai Rhizocarpon ģints sugām ;) Starp citu - suga ir samērā reta Latvijā, un pārsvarā sastopama Kurzemē, cik es zinu, un pats esmu novērojis. Forša atradne :) Epilīti ir grūta ķērpju grupa ;D


    Laimeslācis 20.janvāris, 21:32

    Paldies, paldies par skaidrojumu, Uldi! Tāpēc arī jautāju.


    roosaluristaja 20.janvāris, 21:00

    Par vālodzes gadījumu nemāku teikt. Jāņem vērā, ka pavasarī un vasarā ķekšu licēju komandai nav laika sēdēt pie datora 24 h dienā un, ja tiek iesūtīts daudz novērojumu, kaut ko var arī nepamanīt. "Pirmie migranti" - tā ir kategorija, kurai ķekši neparādās automātiski. Par purva piekūnu es jau paskaidroju. Ja skatāmies stingri pēc kritērijiem, kas gan nav oficiāli, tad tas nekvalificējas kā interesants novērojums. Jāņem vērā, ka lielākajai daļai sugu grupu vispār nav nekādu kritēriju, pēc kā novērojumus atzīst par "interesantiem". Viss lielā mērā notiek pēc administratora izjūtām. Tāpēc novērotāja vēlme painteresēties, kāda iemesla pēc viņa novērojums ir vai nav interesants, ir tikai atbalstāma.


    Laimeslācis 20.janvāris, 20:48

    Šis jautājums man radās, jo redzēju, ka purva piekūna novērojumi 21.12.2018. un 14.01.2019. ir "interesanti", jo '' reti ziemā", nevis tāpēc lai novērojums tāpat vienkārši tiktu ielikts pie "interesantajiem". Es kā parasts DD lietotājs "interesanto novērojumu" kritērijus nezinu, bet redzu līdzīgus novērojumus, kam šajā ziņā statusi atšķiras. Šī nav pirmā reize, kad es pati, varētu teikt, "uzprasos" uz " interesantajiem", jo nesaprotu, kāpēc tā ir. Varbūt ir izskaidrojams kāpēc, piemēram, vālodze 06.05.2018. Saldus novadā ir "pirmie migranti", bet tajā pašā dienā Zvejniekciemā un Ādažos nav?


    IlzeP 20.janvāris, 20:38

    Skaisti! Pa savu logu vēl neesmu redzējusi, ceru, ka atnāks arī divas mājas tālāk :)


    zemesbite 20.janvāris, 20:30

    Šī taču skaitās sēne uz ķērpja?


    zemesbite 20.janvāris, 20:10

    Paldies, Uldi! :)


    felsi 20.janvāris, 19:51

    Paldies!


    roosaluristaja 20.janvāris, 19:39

    Pirmais ir ziemeļu, otrais garausainais, trešajā attēlā naktssikspārņi.


    zemesbite 20.janvāris, 19:34

    Paldies! Vajadzētu konkretizēt, lai varu sikspārņu novērojumu sadalīt.:)


    Mari 20.janvāris, 19:26

    Visticamāk :)


    LV zilzīlīte 20.janvāris, 19:22

    Varbūt āpsis vai lapsa īsti nezinu.


    roosaluristaja 20.janvāris, 19:15

    Mazais gan.


    Blakts 20.janvāris, 18:47

    Sugas konkrētais nosaukums savā ziņā interpretācija 'par tēmu' (šķetra ir galvenais sugas barības augs), bet nosaukums 'slaidvairogblakts' ņemts no BTCB, 2017. Organismu latviskie nosaukumi (3). Biosistēmu Terminoloģijas Centra Biļetens 1(2): 53–67 (pieejams tiešsaistē: http://www.rpd-science.org/BTCB/V001/BTCB_2_6.pdf), kur atzīmēta slaidvairogblakšu dzimta (Acanthosomatidae). Lai arī viegli piņķerīgs, man jau šķiet, ka gana adekvāts nosaukums šai dzimtai jeb nu nekas tāds cits diži raksturīgs, dzimtu vienojošs nenāk prātā kā vēl šīs blaktis varētu nosaukt.


    sviristelj 20.janvāris, 18:38

    Спасибо большое за информацию, очень интересно! Впредь буду более точна. В Дарзини у водопада записаны Минский и Польский. На запруде было очень много птиц, не выходили на берег, сыты были,видимо. Поэтому записала только EV956, ну и труп там же был. На Югле последнюю пятерку птиц подкармливаем ежедневно, это под торфяным мостом.


    felsi 20.janvāris, 18:36

    Lapiņsēne.


    CerambyX 20.janvāris, 18:36

    Ruslan - panalizē gan! Labprāt aplūkotu šādu statistiku :)


    Vīksna 20.janvāris, 18:19

    12 janvārī dzirdēju, ka Rundāles nov. Ozoldārzā jau dzenis rībināja.Tur gan nenobildēju, nelikšu.


    Matrus 20.janvāris, 18:15

    Problēma ir ar tiem putnu novērojumiem, kuriem manuāli tiek pielikts statuss “interesants”. Nereti šo ķeksi administratori ieliek "sev un saviem draugiem" (to var paanalizēt statistikā), citiem līdzīga statusa novērojumam šāds ķeksis izpaliek, tāpēc, rodas jautājumi... Vēl jautrāk skatīties uz izmantotiem “retumu” paskaidrojumiem, no sērijas - reti N Latvijā, reti Austrumlatvijā, un tml. Show must go on!


    gunitak 20.janvāris, 18:11

    Paldies par atbildēm.


    roosaluristaja 20.janvāris, 18:08

    Mātīte.


    roosaluristaja 20.janvāris, 17:57

    Par to, cik interesants ir purva piekūns ziemā, domas dalās. Man pieejamajā tabulā šis fakts nav atzīmēts kā interesants. Arī lapā www.putni.lv ziemojošu purva piekūnu novērojumi (atškirībā, piemēram, no lauku piekūna novērojumiem) netiek uzskaitīti. Ielikt ķeksi jau, protams, nav grūti. Parasts ziemā viņš arī nav.


    Kukainis 20.janvāris, 17:44

    Sugai dots jauns latviskais nosaukums, tas ir labi. Taču sarežģīts tik pat cik šaurspārnkrāšņvabole.


    Matrus 20.janvāris, 17:28

    Pēc teorijas - par katru gredzenota putna kontroli ir jāziņo Latvijas Gredzenošanas centram. Pēc prakses - par Rīgas paugurniekiem attiecīga gada sākumā apkopotu informāciju par iepriekšējā gada ārzemju gredzenu kontrolēm pats nosūtu uz ārzemju gredzenošanas centriem.


    Laimeslācis 20.janvāris, 17:16

    Man arī vienīgais, kas prātā ienāca, bija ķivulis. Es vēlāk vēl pameklēju zem koka, vai nav kas smagāks nokritis... varbūt kāja, bet nekā - bija apēdis ar visām kājām.


    forelljjanka 20.janvāris, 17:10

    Medījums varētu būt ķivulis.;)


    Laimeslācis 20.janvāris, 17:02

    Vai šis purva piekūns, kurš ir reti ziemā, vairs nav interesants, vai vienkārši paslīdējis garām un nav ielikts pie INTERESANTAJIEM NOVĒROJUMIEM?


    IlzeP 20.janvāris, 16:50

    Latvijas Gredzenošanas centram! Bet var arī ieziņot šeit, atķeksējot "gredzenots putns".


    roosaluristaja 20.janvāris, 16:34

    Varbūt sūrā pundurkamolene(Panellus stipticus). Varbūt nē.


    gunitak 20.janvāris, 16:05

    Ruslan, kur ir jāziņo par ārzemju gulbju gredzeniem? Vai Jūs datus nododat tālāk?


    felsi 20.janvāris, 16:03

    Spāre.


    felsi 20.janvāris, 16:03

    Skudra.


    felsi 20.janvāris, 16:02

    Lapiņsēne.


    Matrus 20.janvāris, 15:56

    Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi! Šajā janvārī Rīgā ziemo ap 180-200 pauguknābja gulbjiem, no tiem ar gredzeniem - 56.


    nekovārnis 20.janvāris, 14:04

    Paldies!:) Sapratu tik ka nav E.minor. No sākuma vairāk uz E.interstinctus sliecos (somu grāmatā tā arī nespēju tās pazīmes nolasīt), bet pēc tam pētot bildes internetā galīgi saputrojos:D Šobrīd 160. blakšu suga man (šis tas gan jāpārbauda rūpīgāk). Būs jāmēģina šogad tikt līdz 200:)


    Blakts 20.janvāris, 13:43

    O, pēc vēdera gala foto nepārprotami Elasmostethus brevis (sānu 'pušķīši' novietoti tālāk uz malu no 'centrālajiem pušķīšiem' kā E.interstinctus). Pēc pašlaik man zināmās informācijas (varbūt kādi novērojumi nav vēl apzināti) šis sanāk otrais novērojums - tiesa hronoloģiski apsteidz pirmo zināmo, kas bija 2018. gada 11. jūlijā (Jaunogres apkārtnē). Super!


    forelljjanka 20.janvāris, 10:35

    Normāls kalnu ķeģis!Maķenīt gaišāku vēderu un mellu strīpu zemestes spalvās(abas pazīmes kalnu -regulāras,pilns nets ar bildēm lidojumā),savukārt parastais bez sarkanas "cepurītes",neesmu nekad redzējis.;) + bildē, lai cik tā izplūdusi būtu jāredz parastā ķeģa nelielā melnā parīkle. Vispār jau štrunts par bildi,galvenais ko Tu tur Sandi redzēji?Normāli apskatot Teva līmeņa putnu pazinējs sugas sajaukt nevar!:DD


    Vīksna 20.janvāris, 00:20

    Paldies !


    LV zilzīlīte 19.janvāris, 23:26

    Nezinu kā citiem bet es pēc šīm bildēm varu droši apgalvot ka tas ir meža sesks . ( :


    Kristers K 19.janvāris, 23:20

    Kolosāls novērojums! :)


    sandis 19.janvāris, 23:17

    Bez sarkanā pieres pleķa? Vai arī te kāda cita izslēdzoša pazīme?


    Edgars Smislovs 19.janvāris, 23:04

    Uz bildes parastais ķegis.


    Wiesturs 19.janvāris, 22:24

    Es teiktu arī, ka sesks. Ģīmis izskatās raibs un kažoks tā kā par gaišu un kuplu ūdelei.


    Wiesturs 19.janvāris, 22:11

    Piekrītu Gunāram. Naktssikspārņi - vai nu ūdeņu, vai dīķu, atkarībā no izmēra. Ja mazāki par to ziemeļu sikspārni, tad ūdeņu, ja lielāki - tad dīķu.


    Wiesturs 19.janvāris, 22:08

    Jep. Manas bildes tik švakas, ka nemaz nelikšu kā atsevišķu novērojumu, tikai šeit kā piebildi :) Ap plkst. 11:30 bija tieši pie Mangaļu mola sākuma. Peldēja iekšā Daugavā, pēc tam pacēlās spārnos un aizlidoja Daugavgrīvas cietokšņa virzienā. P.S. Baltās strīpas šajās bildēs ir maldinošas attiecībā uz "vieglu noteikšanu". No apm. 30 kadriem, ko uzņēmu, tikai 2 kadros tās redz skaidri, un vienā - daļēji. Lielākoties spoguļa malas bija "ierušinātas" spalvās. Tas pats arī vērojot binoklī/teleskopā - lielākoties izskatījās pēc pilnīgi brūnas pīles ar plakanu galvas virsu, un tikai lidojumā patiešām labi varēja redzēt spoguļa gaišās joslas. Nov. kopā ar Inetu Kalniņu.


    Kristers K 19.janvāris, 21:33

    Zem koka apakša bija beigts balodis, kauli.


    Igors 19.janvāris, 20:45

    Kaija (pull) apgredzenota 14/06/2012, Rīgā, Žurku salā- A. Kalvāns, I. Deņisovs


    gunars 19.janvāris, 20:12

    Attēlos bez ziemeļu sikspārņa ir arī brūnais garausainis un divi naktssikspārņi, visticamāk, ūdeņu naktssikspārņi. Bet par pēdējiem 100% drošs neesmu. Gunārs


    roosaluristaja 19.janvāris, 20:01

    Grūti pēc šīm bildēm ko pārliecinošu apgalvot. Dzīvošana šķūnī tā ka vairāk raksturīga seskam. Izmēros abas sugas ir praktiski vienādas. Seski parasti ir gaišāki nekā ūdeles ar salīdzinoši īsāku asti. Tomēr abām sugām ir dažādas krāsu variācijas.


    pustumsa 19.janvāris, 19:56

    Paldies


    pustumsa 19.janvāris, 19:13

    Pret to bērzu izskatījās lielākas par zaļžubītēm. Bet varbūt.


    IevaM 19.janvāris, 18:35

    Paldies, Ivar!


    LV zilzīlīte 19.janvāris, 18:04

    drošvien


    LV zilzīlīte 19.janvāris, 18:03

    1. attēā redz ja ieskatās


    IevaM 19.janvāris, 18:01

    Zaļžubītes?


    IevaM 19.janvāris, 17:35

    Domāju, ka ūdele. Seskam ir raiba seja, šim neko tādu neredz.


    aina 19.janvāris, 17:31

    interesanti, ka medī tikai gar dīķa malu. Pirmajā dienā bija melna taka no dīķa uz siena šķūni. Nenofotografēju. Tagad snieg, un zvēriņš vairs tik aktīvi nemedī.


    LV zilzīlīte 19.janvāris, 17:27

    Diez vai tā būs ūdele pēc 1. attēla noteicu ka ta ir meža sesks ( ķer arī pat vistas )


    aina 19.janvāris, 17:27

    Izrādās, meža sesks ir tas pats parastais sesks. Tad jau vistas jāsargā!


    aina 19.janvāris, 17:21

    Meža sesku nebiju dzirdējusi! Vai vistas arī ķer?


    aina 19.janvāris, 17:20

    vai ūdele?


    LV zilzīlīte 19.janvāris, 17:19

    meža sesks


    Matrus 19.janvāris, 12:01

    По поводу контолей в Дарзини - просьба уточнить, это на Даугаве возле водопада или в запруде? Польский лебедь - самец, родился в 2011 году или ранее. Окольцован в северной Польше (Rewa Plaža, Gdynia, Pomorskiе) 03.02.2014. Последующие пять зим провел в Дарзини и Кенгарагсе. В 2016 и 2017 годах гнездился на озере Машеню в окресностях Риги.


    Matrus 19.janvāris, 11:57

    Cпасибо за контоли лебедей! Все ввел в бызу данных. С Юглы во возрастам - EV968 (6,5+ лет), EP245 (7.5 лет), EP063 (8,5+ лет), EE733 (15,5+ лет). Cамый интересный был EP245, cамец, родился в 2011, зиму 2011-12 провел в Дарзини и Кенгарагсе, потом улетел; после 27.03.2012 контролей небыло 2477 дней, до 07.01.2019, когда снова отмечен на Югле. Таких долгих перерывов между контролями сравнительно мало.


    Matrus 19.janvāris, 11:45

    Paldies par kontrolēm! EK722 (tēviņš, 12,5+ gadus vecs) kopš 2010. gada ligzdojis Sarkandaugavā, parī ar mātīti EE462, kura pēc 2017.g. februāra nav novērota. Tad viņš atrada otru partneri (EV939, 6 gadus veca mātīte), ar kuru ligzdoja 2018. gadā. Dzīve turpinās!


    Matrus 19.janvāris, 11:26

    Paldies par gulbju kontrolēm! Starp tiem ir gan jauni putni (EV950 – 2,5 gadi, EP181 – 6,5 gadi), gan seniori (EK009 – 14,5 gadi, EE117 – 17,5+ gadi un vecākais EE055 – 18,5+ gadi). Vidējais paugurknābja gulbju populācijas vecums – ap 8-10 gadiem, kad ap 90% nomirst.


    dekants 19.janvāris, 09:54

    Paldies par komentāriem. Šis diemžēl bija vienīgais rakurss. Jā, tad sanāk, ka bez papildus rakursiem nevar savākt nepieciešamo minimālo pazīmju komplektu.


    ūdensvistiņa 19.janvāris, 09:50

    Dobumus pieminēju kā pagaidu patvērumu.


    Vīksna 19.janvāris, 09:03

    Paldies !


    Vīksna 19.janvāris, 09:03

    Paldies !


    IevaM 19.janvāris, 00:19

    O, paldies, negaidīti :)


    CerambyX 18.janvāris, 23:44

    Lielais madaru lapsprīžmetis (Epirrhoe rivata)


    felsi 18.janvāris, 22:47

    Varbūt Ceļteku joslainais lapsprīžmetis?


    dziedava 18.janvāris, 21:08

    Nu tad jau jābūt 2018. gadā atklātajai Dacrymyces palmatus, kas aug uz skujkokiem


    IevaM 18.janvāris, 20:43

    Egle, jā


    dziedava 18.janvāris, 19:50

    Izskatās pēc dzeltenās receklenes, bet tā jau it kā uz lapukokiem


    roosaluristaja 18.janvāris, 19:48

    Gan jau, ka egle. Vai lapegle.


    dziedava 18.janvāris, 19:42

    Kas tas par koku?


    dziedava 18.janvāris, 19:27

    Nu uz to gan es nepaļautos :) - koku sugām piespiedu kārtā mazliet ielauzījos, bet akmeņu ķērpji gan man ir tumša bilde. :)


    zemesbite 18.janvāris, 19:15

    Jācer, ka jauna suga! :)


    dziedava 18.janvāris, 19:11

    Diemžēl nav ne jausmas - kas :)


    zemesbite 18.janvāris, 19:07

    Cik interesants! :)


    MJz 18.janvāris, 18:57

    Es šādu kaiju par Kaspijas nesauktu. Nesanāk tur pilns atbilstošu pazīmju komplekts, pat neskaitot tās, ko šajā bildē / pozā nevar redzēt. Manuprāt kājas neatbilst. Tās ir īsas kā sudrabkaijai. Knābis arī tāds ne vairāk kā 50 / 50 - malas it kā paralēlas, bet tomēr gana masīvs. Balta galva janvāra vidū var būt arī sudrabenei.


    dziedava 18.janvāris, 18:49

    Nekas, gan jau kādreiz nokusīs. :)


    zemesbite 18.janvāris, 18:47

    Nevaru sūnas nobildēt, pa nakti sasalis, uzsnidzis sniegs, nevaru vairs atrast. :(


    Kristers K 18.janvāris, 18:46

    Jā visu saprotu, bet es fočēju ar telefonu un man caur telefonu nesanāk uzrādīt vietu tikai caur datoru, Bet datorā nevaru, jo nevar dabūt bildes tāpēc ļoti atvainojos ja man atkārtosies vietas vienkārši komentārā uzrakstīšu īsto vietu.


    zemesbite 18.janvāris, 18:43

    Sēnei nav nekādu redzamu izmaiņu.


    CerambyX 18.janvāris, 17:13

    Nosauktās pazīmes ir labas, lai sazīmētu aizdomīgus putnus starp sudrabkaiju gūzmu ko tad pārbaudīt un pētīt rūpīgāk. Tikai vienas pašas šīs minētās pazīmes bez cita papildus pazīmju kopuma (būtisks, piemēram, ir lidspalvu zīmējums) 100% nevar garantēt, ka konkrētais putns tiešām ir Kaspijas kaija. Aizdomīgs ir - tur es piekrītu, bet... es personīgi šo kā neakceptētu, kā neapgāžamu Kaspijas kaijas novērojumu.


    LV zilzīlīte 18.janvāris, 16:20

    ziemeļu gulbis (varbūt mazais gulbis)


    dziedava 18.janvāris, 15:46

    Attāli liekas līdzīgi, bet bez lielāka tuvplāna es neriskētu minēt.


    zemesbite 18.janvāris, 15:30

    Arī šīs izskatās pēc Merismodes, tikai citā vietā https://dabasdati.lv/lv/observation/6367oogk7hb2o2irevka6po3o0/


    zemesbite 18.janvāris, 15:12

    Atradu vēl vienu čupiņu ar Merismodes (vismaz līdzīgas ir).


    roosaluristaja 18.janvāris, 15:11

    Iespējams Stereum rugosum


    zemesbite 18.janvāris, 15:07

    Kaut kā tas tonis neatbilst, es jau arī izmeklējos, bet neko līdzīgu neatradu. Šorīt mīnusi - tonis atkal gaišs. :) Pievienošu bildi.


    zemesbite 18.janvāris, 14:56

    Nē, aizmirsu paskatīties, parasti pagrabā neeju, lai netraucētu sikspārņus, bet aiziešu, nav tik auksts.


    CerambyX 18.janvāris, 13:25

    Nevajag taču nekādu atstarpi nosaukuma laukā (ja tā būtu - tas noteikti būtu jāizlabo. Lieki un nevjadzīgi klikšķi tikai apgrūtina portāla lietošanas ērtumu) - jāatzīmē kartē punkts un vienkārši jānospiež saglabāt (būtu jau labi, ja punkts saglabātos arī tāpat, bet nu bez tā nevar - poga 'Saglabāt' gan jānospiež obligāti) bez nekāda nosaukuma ievadīšanas un viss būs Ok!


    rubenis roberts 18.janvāris, 12:18

    https://www.youtube.com/watch?v=yTyQ42uvvAA&feature=youtu.be


    rubenis roberts 18.janvāris, 12:04

    https://www.youtube.com/watch?v=RVuP9cu_lv8&feature=youtu.be


    forelljjanka 18.janvāris, 10:41

    Tā pilnīgi noteikti NAV līdaka! Lasis vai taimiņš,ticamāk ,ka lasis.;)Līdakai lemeškaulā vienlaidu zobu laukums vērsts uz rīkles pusi ,aukšžokļa kaulā zobu lielums stipri variē(vairāki izteikti garāki zobi).Te to visu neredz.


    dziedava 18.janvāris, 10:20

    Izskatīju visu krustām šķērsām, man nekas labāks kā Gyalecta flotowii nesanāk. Šajos foto pat ļoti līdzīgi: http://www.flickriver.com/photos/126598284@N05/26074351442/ http://www.flickriver.com/photos/126598284@N05/25564401223/ Tur gan vairāk dzeltenīgi, ne tik intensīvi zaļš, bet Mārītei varbūt ļoooti slapjš un tāpēc koši zaļš bija :)


    IlzeP 18.janvāris, 10:04

    Kad ieliek kartē punktu, vieta vai nu ir jānosauc, vai nosaukuma laukā jānospiež atstarpe un enter taustiņš (gadījumā, ja nevēlas saglabāt vietu ar nosaukumu turpmākai izmantošanai)


    Kristers K 18.janvāris, 09:29

    Jo nevarēju uztādīt vietu


    dziedava 18.janvāris, 08:18

    Vai šī sēne ir skatīta atkārtoti? Kā attīstās, mainās?


    OKK 18.janvāris, 02:22

    ?


    OKK 18.janvāris, 02:21

    Kāpēc līdz šim nav noteikta suga - lĪdaka?


    Vīksna 17.janvāris, 22:46

    Arī lapiņas izrobotām malām un agrāk līdzīga bildēta.


    Vīksna 17.janvāris, 22:39

    Paldies !


    roosaluristaja 17.janvāris, 22:21

    Varbūt lāču sīkstenīte (Lentinellus ursinus)??


    meža_meita 17.janvāris, 21:45

    Liels paldies, Uldi par visiem labojumiem!


    Laimeslācis 17.janvāris, 21:26

    Paldies, Julita! Papētīju bildes un izlasīju aprakstu. Liekas ka varētu būt tā pati suga.


    Vīksna 17.janvāris, 21:06

    Paldies ! Tajā vietā arī pa kādai eglei aug un daudz visādu kritalu.


    Ivars L. 17.janvāris, 20:58

    Jā, man arī izskatās pēc bērza. Tāpēc jau iepriekš ieskatījos piepju "bībelē", un izrādās, ka daudz retāk, bet tomēr atrasta arī uz veselas virknes dažādu lapu koku sugu. Bet es nesaku, ka 100% ir sakņu piepe.


    Vīksna 17.janvāris, 20:51

    Paldies !


    anthicus 17.janvāris, 20:46

    Ectobius sp.


    dziedava 17.janvāris, 20:46

    Tādā pusizdilušā stadijā neņemtos līdz sugai noteikt.


    roosaluristaja 17.janvāris, 20:44

    Man tā kritala pēc lapkoka izsktās. H.annosum taču aug uz skujkokiem.


    zemesbite 17.janvāris, 20:33

    Jā, ja nelīs, vai nesnigs, tad rīt nobildēšu.


    dziedava 17.janvāris, 20:28

    Pamēģini tās sūnas nobildēt, lai var saprast, tieši uz kurām aug! Izskats te mazāk no svara, galvenā ir sūna.


    zemesbite 17.janvāris, 20:20

    Jā, kāda no šīm varētu būt īstā, varbūt ne gluži, bet līdzīgākā šķiet Octospora grimmiae. Arī pagājušajā gadā auga uz sūnām, tās pēc tam palika tādas dīvainas, kā nolaizītas.


    dziedava 17.janvāris, 20:00

    Nē, noteikti nē, izskatās, ka tā varētu būt kāda no Anša 2018. gadā atklātās Octospora ģints (sūnkauseņu) vēl neatklātām sugām - sēnes, sūnu parazīti. Lai noteiktu sugu, jānosaka, uz kādas sūnas aug! Te ir šī ģints pārstāvji smukā tabulā: https://www.mycodb.fr/search.php?source=search&search=go&groupe=P%E9zizes&genre=Octospora Ja neaug uz sūnām, tad gan ir kas cits, bet pēc izmēriem un skata šķiet līdzīgas, un sūnas arī apkārt ir.


    Ivars L. 17.janvāris, 19:59

    Varbūt Heterobasidion annosum.


    felsi 17.janvāris, 19:58

    Varbūt Hemitrichia clavata?


    felsi 17.janvāris, 19:55

    Man arī liekas, ka arcīrija.


    felsi 17.janvāris, 19:54

    Varbūt kāds no ragansviestiem?


    felsi 17.janvāris, 19:48

    Man izskatās pēc Hemitrichia clavulata.


    felsi 17.janvāris, 19:45

    Varbūt rūsganais ragansviests?


    felsi 17.janvāris, 19:43

    Kāds no ragansviestiem? Gludais?


    dziedava 17.janvāris, 19:42

    Fantastiski!! Tās krāsu maiņas novērojumos vien ir ko vērts - ka ir iespēja salīdzināt. Šitāds brīnums nav redzēts..


    Ivars L. 17.janvāris, 19:35

    Lai gan, pagaidām vēl nevar teikt ne jā, ne nē. Vajag sūtīt paraugu uz Daugavpili Rolandam.


    Ivars L. 17.janvāris, 19:03

    :))) Gyalecta acīmredzot atkrīt.


    zemesbite 17.janvāris, 18:59

    Šī taču nav vairoga skropstene?


    zemesbite 17.janvāris, 18:55

    šodien līst lietus, ķērpis mainījis krāsu.


    Ivars L. 17.janvāris, 18:47

    Visticamāk alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus. Bildes lejasdaļā redzamas arī cepurītes. Neparastā klājeniskā forma varētu būt izveidojusies, kā tas nereti redzēts, substrāta stāvokļa maiņas dēļ - kā piezīmēs minēts - izgāzies koks.


    roosaluristaja 17.janvāris, 18:14

    Baltā cūktrifele??


    roosaluristaja 17.janvāris, 17:44

    Rigidiporus crocatus?


    Vīksna 17.janvāris, 17:10

    Paldies !


    IevaM 17.janvāris, 15:36

    Peltigera ķērpis, bet vai var noteikt sugu?


    de kje 17.janvāris, 08:17

    Vau!!


    dziedava 17.janvāris, 00:20

    Paldies, Ivar, par ideju, tas jau būtu ļoti vērtīgi - gialektas uz kokiem ir ļoti reti. :) G. flotowii kaut kad nesen atklāta? 2015. gada taksonu sarakstā vēl nav. Līdzīga izskatās..


    Ivars L. 16.janvāris, 23:07

    Domājams, ka kāda no gialektām: G. truncigena vai G. flotowii utml.


    roosaluristaja 16.janvāris, 18:52

    Tik tuvu mājām un tik nelielos mežu puduros apodziņš nevarētu ligzdot. Droši vien atlidojis no meža masīva, kas ir uz DR.


    dziedava 16.janvāris, 17:40

    Tīmekļainajai atēlijai Athelia arachnoidea internetā ir arī līdzīga skata foto kā šajā novērojumā.


    jayjay 16.janvāris, 17:34

    Dārziņu attekas gulbji EE055 EE117 EK009 EP181 EV950


    MaijaRe 16.janvāris, 14:11

    Paldies - bija tāda aizdoma. Nomainīju.


    Durkts 16.janvāris, 14:09

    vidējais dzenis


    zemesbite 16.janvāris, 13:49

    Vienreizēji! :)


    zemesbite 16.janvāris, 13:46

    Mans pagalms atrodas aizsargājamā teritorijā un blakus ir DMB.


    nekovārnis 16.janvāris, 13:29

    Paldies!:)


    dziedava 16.janvāris, 12:27

    Roland, tas ir uz dižkoka pagalmā.


    lichen_Ro 16.janvāris, 12:10

    Ja tas bija labas vai izcilas kvalitātes DMB, ļoti iespējams ka tā ir Thelotrema lepadinum


    nekovārnis 16.janvāris, 10:25

    Droši vien, ka meža bambāls, bet var būt arī parastais.


    IlzeP 16.janvāris, 08:58

    Jā, ir zināma problēma ar poligonu un maršrutu atlasi. Mēģināsim kaut ko darīt.


    patigunta 16.janvāris, 02:01

    Jau 3.dienu atlasot pupuķu Rīgas novērojumus, nevaru atrast savu pupuķi (t.i. sevis novēroto), pie tam vēl ar foto (vairāk pārdzīvoju, ka man nebija garais objektīvs, bet fakts mulsina).


    patigunta 16.janvāris, 00:12

    Paldies, roosaluristaja, par vairāku sēņu noteikšanuun mana nezināmā novērojuma precizēšanu (uz zīdītājs nenoteikts:)) )!


    patigunta 15.janvāris, 23:54

    Porcelāna tintenes šoruden rakās pa pļavu, veidoja gandrīz mežacūku, vismaz kurmju rakumus. Iepriekšējā gadā bija mierīgākas. Asfaltu (tur blakus ir) vēl nelauza.


    dziedava 15.janvāris, 22:59

    Tiešām bija ļoti skaistas! :)


    patigunta 15.janvāris, 22:36

    Šoruden piestenītes bija krāsainas un villainas, bet atradne ir likvidēta (faktiski "nogājusi pagrīdē" - sporas taču palika), - žogu nojauca, tas gan bija jau apkritis. Tāds žogs laikam skaitās kaut kas piedauzīgs. Tad, kad gribēju tā riktīgi safotogrāfēt, vairs piestenītes neatradu:D


    dziedava 15.janvāris, 21:58

    Sēnes izkaltētas var stāvēt ilgi. Vajag tikai paņemt tā, lai paliek arī pietiekoši, un pētīšanai arī pietiekoši. Un pierakstīt visu info - kad, kur, kas ievācis. Uz kā auga.


    felsi 15.janvāris, 21:37

    Ķērpis.


    felsi 15.janvāris, 21:25

    Kailgliemezis, varbūt milzu?


    felsi 15.janvāris, 21:21

    Varbūt meža bambals?


    felsi 15.janvāris, 21:18

    Varbūt āboliņa sprīžmetis?


    felsi 15.janvāris, 21:17

    Varbūt zāļsvilnis Pyrausta purpuralis?


    felsi 15.janvāris, 21:11

    Naktstauriņs.


    felsi 15.janvāris, 21:09

    Lapiņsēne.


    felsi 15.janvāris, 21:07

    Lapiņsēne.


    felsi 15.janvāris, 21:06

    Varbūt kāda klājeniska sēne?


    felsi 15.janvāris, 21:02

    Lapiņsēne.


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
    © dabasdati.lv
    Saglabāts