Aktīvie lietotāji: 348 Šodien ievadītie novērojumi: 188 Kopējais novērojumu skaits: 2173059
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Clanga pomarina - 2025-06-03 Gaidis Grandāns
    Clanga pomarina - 2025-06-03 Gaidis Grandāns
    Buteo buteo - 2025-06-03 Vītītis
    Grus grus - 2025-06-03 Edgars Smislovs
    Columba oenas - 2025-06-03 Edgars Smislovs
    Pica pica - 2025-06-03 finesse
    Ficedula parva - 2025-06-03 Edgars Smislovs
    Nezināms
    Ignotus
    @ aina
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    Vīksna 03.jūnijs, 02:24

    Paldies !


    Ziemelmeita 02.jūnijs, 22:32

    Paldies,Mārtiń!


    Wiesturs 02.jūnijs, 22:23

    Novērojumam ir acīmredzami nepareizi norādītas koordinātes: sikspārnis ir fotografēts ēkā, bet punkts ielikts vietā, kur nevienas ēkas nav. Pēc kartes nav iespējams saprast, vai un uz kuru no apkārtējām ēkām novērojums attiecas.


    Martins 02.jūnijs, 22:16

    Ja būtu izkadrēta, visticamāk sugu varētu noteikt.


    laumae 02.jūnijs, 21:22

    Paldies, Uģi!


    laumae 02.jūnijs, 20:57

    Paldies par precizējumu, Ivar!


    Ivetta 02.jūnijs, 20:13

    Paldies, Uģi!


    megemege 02.jūnijs, 19:59

    Paldies, Ilze! Jā, izmantoju visai bieži!


    Mari 02.jūnijs, 19:29

    Un pēdējais foto (2.jūn) - 6 dienu attīstības fināls :)


    Mari 02.jūnijs, 19:25

    Paldies, Sandi! Te jau Julitai lielais paldies - atradums bez eksperta vērtējuma tā arī paliktu kā gļotsēne sp. :)


    dziedava 02.jūnijs, 18:44

    Hmm, vēl arī liels klājiens. Dzeltenie man šķiet parasti mazāki. Priedes celms atkal rūsganajam mazāk raksturīgs. Kā jau teicu, ar šitiem ragansviestiem līdz galam skaidrības nav. Lieliski, ka ir attīstība, būs vairāk materiāla, lai saprastu.


    IlzeP 02.jūnijs, 17:55

    Kāpēc ne mātīte? http://www.putni.lv/saxtra.htm (putni.lv ir labs resurss, lai apskatītu sugu attēlus dažādos vecumos un dzimumos)


    IlzeP 02.jūnijs, 17:50

    Jā, šī ir zināma nopietna problēma.


    Ziemelmeita 02.jūnijs, 15:59

    Paldies, Uģi!


    sandis 02.jūnijs, 15:51

    Skaists atradums un skaisti foto! Apsveicu, Marita!


    Vīksna 02.jūnijs, 15:28

    Paldies !


    nekovārnis 02.jūnijs, 15:09

    Oo, smuks! :)


    Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:27

    Paldies,Edgar!


    Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:25

    Paldies,Andri! Arī man jauna suga.


    Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:24

    Paldies,Andri! Jauna suga manā sarakstā.


    adata 02.jūnijs, 13:30

    Ir arī sudrabains apvalciņš, kas jau lobās nost!


    megemege 02.jūnijs, 13:28

    Paldies, Edgar! Tad sanāk , ka tas ir jaunais putns?


    megemege 02.jūnijs, 13:13

    Paldies, Edgar! Jā, tiešām pārskatot vēlreiz video var redzēt, ka acs āda ir melna.


    Mežirbe777 02.jūnijs, 13:02

    Paldies, Ilze! Jā, bija domāts par izvēlnes listi aplikācijā. Ievadot nevarēju izlemt kuru no diviem sinonīmiem ieziņot. :)


    Edgars Smislovs 02.jūnijs, 12:28

    Kaņepītis?


    Zigurds Krievans 02.jūnijs, 12:25

    Blakus upe, pietiekami krūmi, kāpēc nevar uzskatīt ka ir ligzdošanai piemērotā biotopā? varbūt nebija vēl "iejutusies" vietā, un ņēmās pa rapšu lauku:) Ar domāju kādu statusu likt. Ņemot vērā piemērotas vietas tuvumu nolēmu par B. Bet tā - redzēju dažas sekundes, paspēju tikai 2x nofotografēt. Nedziedāja, un vairs neparādījās.


    IlzeP 02.jūnijs, 11:47

    Cyphelium inquinans no datu bāzes ir dzēsta. Diemžēl laikam parādās apilkācijā...


    IlzeP 02.jūnijs, 11:41

    Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos! Vismaz to invazīvo.


    spiigana 02.jūnijs, 11:12

    Neesmu atradusi informāciju, kāpēc reti, bet pļavas bitenei mēdz būt pa kādam šāda ziedam. Tas ir kas īpašs vai kaut kāda mutācija? Varbūt kāds ar botāniku saistīts var paskaidrot :)


    dziedava 02.jūnijs, 10:44

    Marita, ja drīkst, es gribēšu arī paraudziņu un visus foto oriģinālus, jo te ir nobildēta unikāla attīstība. Internetā vispār izdodas atrast tikai vienu plusmīnus foto par tēmu, kur nu ar attīstību!! Ja nu izdodas ar grāmatu, varbūt varētu ielikt grāmatā. Foto uz julita (at) inbox.lv


    Vīksna 02.jūnijs, 10:40

    Paldies !


    Vīksna 02.jūnijs, 10:26

    Paldies !


    Vīksna 02.jūnijs, 10:25

    Paldies ! Trāpās man tie mošķi. Domāju varbūt puskaltusi ziedmuša, pakustināju zaru, bet aizlidoja. Labi, ka ne kā iepriekš - lidoja virsū, dzinu prom.


    CerambyX 02.jūnijs, 10:20

    Fonā uz piepes - mizasblakts Aradus corticalis


    CerambyX 02.jūnijs, 10:15

    Aha


    CerambyX 02.jūnijs, 10:15

    Varbūt briežu ādasspindele Hypoderma diana


    Mo 02.jūnijs, 09:42

    Macrothylacia rubi?


    Mari 02.jūnijs, 08:42

    Oho, super pārsteigums! Paldies, Julita!!! :) Paldies. Inga! :)


    Inga Vītola 02.jūnijs, 07:59

    Cik intereseants un smuks atradums! Super, ka ir arī attīstības stadijas. Apsveicu!


    Mareks Kilups 02.jūnijs, 06:21

    vai šī ir pareizi noteikta suga?


    mufunja 02.jūnijs, 06:03

    Jā.


    ievahaa 02.jūnijs, 00:11

    Ahā, tad skaidrs, tātad jaunuļi. Paldies!


    dziedava 02.jūnijs, 00:08

    Super, šitas gan ir labs!! Dienvidu suga sanāk, Eiropā uz D ir, bet virs Polijas vairs nav. Varbūt laika apstākļi ietekmēja, ka sāka aug dienvidniece


    Mežirbe777 01.jūnijs, 23:53

    DD Datubāzē figurē gan Acolium inquinans, gan Cyphelium inquinans. Pēc aktuālās sistemātikas korektais ir Acolium ģints nosaukums.


    dziedava 01.jūnijs, 22:45

    Ā, ir foto ar lineālu, sanāk 1mm. Ļoti labi. Ir hipotēze. Mājās pārbaudīšu. :))


    dziedava 01.jūnijs, 22:41

    Kāds ir izmērs? Tā viens gabaliņa platums


    KarR 01.jūnijs, 22:24

    6 sugas, bet interesanta ir Potamocorbula amurensis, jauna invazīva gliemene. (Priekšpēdējā rindā, visas izņemot pirmo)


    megemege 01.jūnijs, 21:43

    Iedzeltenais ķauķis.


    Mari 01.jūnijs, 21:40

    6.- 9. foto 1.jūnijs.


    Mari 01.jūnijs, 21:39

    Augļķermeni krietni apstrādājušas pasīkas vabolītes. Īsti nevar saprast par to rudumu, sporas vid 8mkm.


    VijaS 01.jūnijs, 21:38

    Paldies, Julita! :)


    Mari 01.jūnijs, 21:34

    7.-10.foto tapuši 1.jūnijā no svaigi paņemta paraudziņa. Augļķermeņi palika arvien gaišāki, virsējais slānis ar vieglu zeltainu metālisku spīdumu. Sporu diametrs - 7,5-8 mkm, bet pa retam arī lielākas.


    zemesbite 01.jūnijs, 21:16

    Paldies, Marek! :)


    Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:09

    Paldies, jā, bildē pētīju, ka nav tomēr kūlīte bet kaut kas cits.


    dziedava 01.jūnijs, 21:08

    Kūlīte sastāv no atsevišķām vālītēm, bet te ir vienots apvalks ar rakstiņu


    Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:07

    Paldies,Julita!


    nekovārnis 01.jūnijs, 21:04

    Šī drīzāk ziedmuša Dasysyrphus tricinctus - mātīte.


    Ziemelmeita 01.jūnijs, 20:45

    Paldies,Marek!


    gunitak 01.jūnijs, 18:33

    Kāļu baltenis


    zemesbite 01.jūnijs, 15:36

    Paldies, Uģi!


    IlzeP 01.jūnijs, 14:32

    Peļu klijāniem krāsa ļoti variē. Ja bikšainais, tad tas būtu starp vēlākajiem reģistrētajiem migrantiem.


    IlzeP 01.jūnijs, 14:28

    Paskatiet šeit nepieaugušos putnus: http://www.putni.lv/chrrid.htm


    megemege 01.jūnijs, 13:18

    Vakars jau krēsloja, tomēr spārnu apakšas raksts un gaišā galva sniedza šādu manu novērojumu, kad klijāns pacēlās no jumta.


    ievahaa 01.jūnijs, 12:49

    Tā bija mana pirmā doma. Taču krāsojums īsti neatbilst. Bija turpat blakus arī lielie ķīri kādus tos pazīstu - tumšām sejām un sarkaniem knābjiem. Šie bija "kārnāki", brūna visa galva, tai skaitā knābis.


    Aleksejs 01.jūnijs, 11:28

    Kā ir noteikta suga? Varbūt peļu klijāns?


    Vīksna 01.jūnijs, 11:05

    Paldies !


    dziedava 01.jūnijs, 11:02

    Ai, cik žēl. Bija tiešām oranžs?


    mufunja 01.jūnijs, 10:27

    Julita, to droši vien apēda kukaiņi, vai arī to nogāza lietus. Nekas vairs nav palicis pāri.:(:(


    Ziemelmeita 01.jūnijs, 09:41

    Paldies,Kārli!


    Kārlis Levinskis 01.jūnijs, 09:39

    B.bohemicus


    nekovārnis 01.jūnijs, 09:36

    Šis tā kā pēc Leiopus nebulosus izskatās.


    adata 01.jūnijs, 07:33

    Paldies, Vija! Tāda doma man bija, domāju, pavērošu vēl sudrabainu apvalciņu drošībai. Stiklaino kājiņu pamanīju.


    zemesbite 31.maijs, 23:52

    Paldies, Uģi!


    Ziemelmeita 31.maijs, 23:48

    Paldies,Uģi, par labojumiem!


    edge 31.maijs, 23:48

    Mārtiņš izanalizējis visas bildes.


    Ziemelmeita 31.maijs, 23:47

    Paldies,Marek, par labojumiem!


    nekovārnis 31.maijs, 23:20

    Rāceņu vai kāpostu baltenis


    W 31.maijs, 23:08

    Marek, paldies!


    P.Timoščuks 31.maijs, 23:03

    Jā, visticamāk, paldies!


    CerambyX 31.maijs, 22:31

    Grūti saskatīt, bet izskatās sīks - varbūt tomēr Grammoptera ruficornis?


    Amanda 31.maijs, 21:15

    Lielie ķīri


    Ivars Leimanis 31.maijs, 21:05

    Man izskatās, ka lēverainums tāds paknaps. Ko Tu teiktu par Lophozia ventricosa?


    Irbe 31.maijs, 19:51

    Niedru lija


    zemesbite 31.maijs, 19:39

    Paldies, Kārli!


    zemesbite 31.maijs, 19:31

    Paldies, Raivo!


    zemesbite 31.maijs, 19:27

    Paldies, Uģi!


    Gaidis Grandāns 31.maijs, 19:11

    Aizdomas, ka novērojuma vieta nav precīzi atzīmēta


    Pūcis 31.maijs, 18:11

    Kļūda, ievadot datus…


    ekologs 31.maijs, 18:06

    Jā, ļoti iespējams :)


    gunitak 31.maijs, 17:52

    Liels paldies!


    Amanda 31.maijs, 17:46

    Ceru ķauķis


    Lemmus 31.maijs, 17:37

    Tas bija viens no variantiem. :)


    dziedava 31.maijs, 16:15

    Oho! Vispirms te jāsaprot, vai sporu mākonis viegli nāk no kausiņa (tad armijā sporu stadijā vajadzētu būt arī tukšiem kausiņiem), vai arī stingri turas iekšā. Izskatās apaļīgas, tas ir neparasti.


    dziedava 31.maijs, 16:05

    Paldies, Renāt!


    Amanda 31.maijs, 15:23

    Varbūt egļu krustknābis


    Amanda 31.maijs, 15:20

    Mizložņa


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:30

    Šķiet B.humilis, jo krūšu vidū novērojama tumšs laukums, kas B.muscorum nav raksturīgi un matini uz vēdera ir ar izteiktākiem rudākiem akcentiem nekā tas būtu B.muscorum.


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:13

    B.pascuorum


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:12

    B.lapidarius


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:11

    Varam redzēt, ka krūtis ir piesātināti oranžīgas un bez sirmajiem matiņiem krūšu malās. Varētu šķist, ka tēviņam ir koši blondi mati, bet tā ir gaismas spēle. Uz vēdera tergītiem arī neredzās tumšas svītras kā, piemēram B.humilis un nav rudu, sirmu matiņu klājuma kā B.pascuorum. Pats vēdera gals ir balts, tātad noteikti B.hypnorum. :)


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:06

    B.vestalis būtu daudz ar piesātinātāku dzelteno krāsu gan uz krūtīm, gan vēdera tergītiem. Pļavā kad manīts parasti izceļas uz B.bohemicus fona. Šī domāju tieši būs B.bohemicus


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

    B.sylvestris


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

    B.sylvestris


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:53

    Šeit ir samērā grūti pateikt. Lielākā iespēja, ka redzam B.hortorum vai arī B.ruderatus, tomēr nevar arī atmest B.barbutellus (būtu labi redzēt kājas). Iespējams kāds zinošāks ar savu aci spēs nodalīt.


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

    B.pascuorum


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

    Visticamāk B.campestris tēviņš


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:21

    Šķiet būs B.pascuorum


    Ivetta 31.maijs, 10:24

    Paldies, Uģi, par noteiktajiem!


    Kārlis Levinskis 31.maijs, 09:44

    Ja skatās uz kolorītu, matiņu garumu un pakaļējām kājām (neizskatās, ka būtu putekšņu vācelītes) domāju, ka visticamāk varētu būt B.bohemicus. Bet, lai noteiktu uz 100% labākais būtu redzēt vēdera galiņu.


    dziedava 31.maijs, 09:42

    Paldies, Raivo! :)


    Arnis2 31.maijs, 08:10

    Tā ir Sēlija:)


    Mareks Kilups 31.maijs, 07:18

    izskatās, ka pelēkās apgūst arī Latgali!


    Ziemelmeita 31.maijs, 06:45

    Paldies par labojumiem, Uģi!


    Ziemelmeita 31.maijs, 06:43

    Paldies, Raivo!


    Mežirbe777 31.maijs, 03:19

    Parmelia sulcata


    Mežirbe777 31.maijs, 03:18

    Hypogymnia physodes (+ iespējams lihenofīlā sēne)


    Mežirbe777 31.maijs, 03:13

    Physconia distorta


    Mežirbe777 31.maijs, 03:10

    Usnea hirta


    Mežirbe777 31.maijs, 03:07

    + Par H.physodes


    Mežirbe777 31.maijs, 03:06

    Evernia prunastri


    Mežirbe777 31.maijs, 03:05

    Physcia caesia


    Mežirbe777 31.maijs, 03:02

    Physconia distorta


    Mežirbe777 31.maijs, 03:00

    Tas taču Stereocaulon sp. ! Superskaists :)


    Mežirbe777 31.maijs, 02:55

    Platismatia glauca


    Mežirbe777 31.maijs, 02:52

    Parmelia sulcata


    Mežirbe777 31.maijs, 02:51

    Evernia prunastri


    Mežirbe777 31.maijs, 02:50

    Ramalina fraxinea


    Mežirbe777 31.maijs, 02:47

    Hypogymnia physodes


    Mežirbe777 31.maijs, 02:44

    1.Foto E.prunastri un H.physodes / 2. P.sulcata


    Mežirbe777 31.maijs, 02:41

    Hypogymnia physodes


    Mežirbe777 31.maijs, 02:39

    Lecanactis abietina


    Mežirbe777 31.maijs, 02:34

    Hypogymnia tubulosa


    Mežirbe777 31.maijs, 02:30

    Ramalina fastigiata


    Mežirbe777 31.maijs, 02:28

    Caloplaca flavorubescens


    Mežirbe777 31.maijs, 02:27

    Xanthoria parietina


    Mežirbe777 31.maijs, 02:22

    Chaenotheca ferruginea


    Mežirbe777 31.maijs, 02:17

    Xanthoria parietina


    Mežirbe777 31.maijs, 02:16

    Xanthoria parietina


    Mežirbe777 31.maijs, 02:14

    Xanthoria parietina


    Mežirbe777 31.maijs, 02:14

    2. Foto centrā ir pārliecinoša Calicium salicinum :)


    Mežirbe777 31.maijs, 02:12

    Evernia prunastri


    Mežirbe777 31.maijs, 02:08

    Evernia prunastri


    Mežirbe777 31.maijs, 02:01

    Caloplaca flavorubescens


    Mežirbe777 31.maijs, 01:53

    Chaenotheca ferruginea


    Mežirbe777 31.maijs, 01:52

    Izteiksmīga Platismatia glauca :)


    Mežirbe777 31.maijs, 01:48

    Ramalina fraxinea


    Mežirbe777 31.maijs, 01:44

    Būs vien C.furfuracea, morfoloģija var variēt :)


    Mežirbe777 31.maijs, 01:40

    Physcia caesia


    Mežirbe777 31.maijs, 01:38

    Xanthoria parietina


    Mežirbe777 31.maijs, 01:37

    2. Foto krāšņa Physcia caesia. Pirmais foto neatbilstošs.


    Mežirbe777 31.maijs, 01:35

    Physcia caesia


    Mežirbe777 31.maijs, 01:33

    2. Foto noteikti ir C.phaeocephala ( ĪA suga ) 1.visticamāk Calicium viride


    Mežirbe777 31.maijs, 01:25

    Drīzāk Hypogymnia tubulosa :)


    Mežirbe777 31.maijs, 01:18

    Maldinoša Parmelia sulcata?


    CerambyX 31.maijs, 01:17

    Visticamāk Scolopostethus grandis


    Mežirbe777 31.maijs, 01:04

    + Par P.distorta


    Mežirbe777 31.maijs, 01:00

    Chrysothrix candelaris


    Mežirbe777 31.maijs, 00:57

    Ramalina farinacea


    Mežirbe777 31.maijs, 00:53

    Ļoti jau līdzīga Reichlingia leopoldii, bet Renāte lai dod galavārdu. Šo vēl nav sanācis sastapt.


    Mežirbe777 31.maijs, 00:37

    Peltigera rufescens


    Mežirbe777 31.maijs, 00:34

    Evernia prunastri


    Mežirbe777 31.maijs, 00:33

    Platismatia glauca


    Mežirbe777 31.maijs, 00:30

    Xanthoria candelaria


    Mežirbe777 31.maijs, 00:27

    Savādas formas Flavoparmelia caperata? Noteikti kas interesants :)


    Mežirbe777 30.maijs, 23:30

    Ar lielu varbūtību Lachnellula resinaria.


    dziedava 30.maijs, 19:47

    Rūsgans var būt arī pa malām, pakāje


    Mari 30.maijs, 19:43

    Nāksies vēlreiz šo apciemot :)


    dziedava 30.maijs, 19:13

    Tad ir neparasti. Varbūt parastais gļotpūpēdis, varbūt kāda vēl neaprakstīta suga :). Būtu interesanti mikroskopiski pārliecināties, vai atbilst parastajam.


    dziedava 30.maijs, 19:11

    Super! No retā gala un salīdzinoši ļoti agri!


    dziedava 30.maijs, 19:06

    Būtu labi, ja izdotos kaut ko rūsganu novērot, lai apstiprinātu hipotēzi :). Jo ar tiem dzeltenajiem līdz galam nav skaidrības, jā.


    dziedava 30.maijs, 19:04

    Vajadzētu palikt rūsganam. Pavasarī aug rūsganais ragansviests, kas ir dzeltens ar rūsganiem pleķiem, var palikt viss rūsgans, vai tikai kādas rūsganas iezīmes.


    W 30.maijs, 19:01

    Paldies, eksperti - Marek, Uģi, Artur!


    Mari 30.maijs, 18:58

    3., 4., 5., foto 29. maijā. Sanācis ragansviests :) Tikai kāds? Parastais?


    FunnyFox 30.maijs, 18:54

    Man likās dzeltens arī dabā.


    dziedava 30.maijs, 18:37

    Šobrīd noteikti jāglabā mitrumā, varbūt var pat īslaicīgi ūdenī ielikt, lai uzņem pietiekami mitruma. tad var pusaizvērtā kastītē uz mitrām salvetēm, bet jāskatās, lai ir mitrums.


    Mari 30.maijs, 18:33

    Es domāju, ka jā - baltie attīstībā :)


    Mari 30.maijs, 18:32

    Mīksti, gļotaini, paņēmu paraudziņu, baidos vai nobriedīs mājas apstākļos....


    Mari 30.maijs, 18:31

    1. foto 27. maijā; 2., 3., 4. un 5. foto 29. maijā.


    dziedava 30.maijs, 18:30

    Oho, tie brūnie varētu būt baltie attīstībā?! Mīksti? Šobrīd nav ideju, ļoti interesanti


    Eggy 30.maijs, 16:36

    Paldies!


    ivars 30.maijs, 16:33

    Niedru lija.


    mufunja 30.maijs, 16:15

    Paldies Arturs


    ekologs 30.maijs, 15:54

    Melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata).


    ekologs 30.maijs, 15:52

    Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


    dziedava 30.maijs, 11:59

    Tik dzeltens? Vai tikai tā izskatās?


    Vīksna 30.maijs, 08:42

    Paldies !


    Vīksna 30.maijs, 08:40

    Paldies !


    ekologs 30.maijs, 08:37

    Domas vedina uz pazemes kameni (Bombus subterraneus), bet, tas ir tikai pieņēmums :)


    CerambyX 30.maijs, 08:35

    O, forši - jauni atradumi prom no zināmajām Zemgales vietām. Interesanti, ka, ņemot vērā sugas izplatību Igaunijā, tad teorētiski Latvijā būtu jābūt arī Vidzemē un droši vien arī vēl citur. Tagad īstais laiks meklēt! :)


    guta7 30.maijs, 08:07

    Vakar viņu bija diezgan daudz, pat vairāk, nekā atzīmēju.


    guta7 30.maijs, 08:04

    Paldies par skaidrojumu! Noderīgi.


    ekologs 30.maijs, 08:04

    Mīkstspārnis (Cantharis livida).


    guta7 30.maijs, 08:02

    Paldies ar labojumu, Uģi!


    ekologs 30.maijs, 08:02

    Manuprāt, tīruma kamene (Bombus pascuorum).


    ekologs 30.maijs, 07:59

    Zeltastes mūķene (Euproctis similis).


    ekologs 30.maijs, 07:55

    Krāšņblakts (Corizus hyoscyami).


    ekologs 30.maijs, 07:54

    Ošu pļavraibeņa kāpurs (Euphydryas maturna).


    ekologs 30.maijs, 07:44

    Tumšā ēnvabole (Melandrya dubia).


    ekologs 30.maijs, 07:33

    Plakanis (Uleiota planata).


    ekologs 30.maijs, 07:29

    Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


    Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
    © dabasdati.lv
    Saglabāts