Aktīvie lietotāji: 46 Šodien ievadītie novērojumi: 10 Kopējais novērojumu skaits: 1052045
Tu neesi reģistrējies

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Carabidae sp. - 2021-04-10 Vīksna
    Lycosidae sp. - 2021-04-08 Vīksna
    Oniscoidea sp. - 2021-04-10 Vīksna
    Tussilago farfara - 2021-04-10 Vīksna
    Turdus merula - 2021-04-10 Vīksna
    Tritomegas bicolor - 2021-04-10 Vīksna
    Rhyparochromus pini - 2021-04-10 Vīksna
    Nezināms
    @ andrisb
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    marsancija 11.aprīlis, 00:41

    Grūti teikt. Nav no milzīgajām, bet, tā kā par lielu vārnas ligzdai, kaut gan, varētu būt. Kad būšu vēl tuvumā, mēģināšu papētīt :)


    IevaM 11.aprīlis, 00:33

    Vārna?


    IevaM 11.aprīlis, 00:31

    Tas ir mazais tritons


    marsancija 11.aprīlis, 00:07

    Cik sarežģīti ar tām trihijām! Bet vismaz prieks, ka vienu tomēr esmu atradusi:)


    dziedava 10.aprīlis, 23:55

    Viss pareizi. :) Ir kātiņš un izstiepta vālīte. Sporu mākonis nebija apaļīgs (ar izlocītiem pavedieniem, kuru galus nevar redzēt - tā būtu hemitrihijām), bet ka var redzēt brīvus pavedienu galus (daudzi atsevišķi pavedieni ar galu uz āru), tātad trihija, visdrīzāk maldinošā trihija Trichia decipiens. Ja vālītei vāciņš būtu plīsis pa regulāru apli, tad būtu krāterveida trihija Trichia crateriformis.


    marsancija 10.aprīlis, 23:42

    Laikam jau ļoti parasta gļotsēnīte, bet baidos pati ķerties pie noteikšanas. Jālūdz Julita palīgos. Sporas bagātīgi putēja, tāpēc statusu liku "sporu stadijā", cerams, ka pareizi?


    dziedava 10.aprīlis, 23:06

    Jā, Renāt, man ir tāda aizdoma, ja jau pat norvēģu Edvīns zem ziņojuma ielika pārsteigto sejiņu :D


    marsancija 10.aprīlis, 22:56

    Un nevaru teikt, ka tas ir mans novērojums, jo to piefisējusi kamera, kas nav mana:)


    marsancija 10.aprīlis, 22:51

    Te jau gandrīz katrai medību kamerai savs lācis:) Šis izklaidējas (iespējams, arī patreiz) kādus 4,5 km no Rugāju ciema un pārsimts metrus no apdzīvotas mājas, kurā rēja arī šunelis. Pirms kāda gada pēdas redzētas netālu no Balviem, Naudaskalnā piemājas dārzā, u.t.t. Tā, ka šamie kļūst teju vai bezkaunīgi un lieli mežu masīvi viņiem galīgi nav vajadzīgi. Ar to manu drosmi ir kā ir, domāju jau, ka pekainis sen projām, nevarēju iedomāties, ka turpat krūmos tup un gaida vakaru:)


    CerambyX 10.aprīlis, 22:28

    Ja kaut ko baigi nejaucu, tad vajadzētu būt Andrena vaga fāterim.


    meža_meita 10.aprīlis, 22:26

    Būs jauna suga pasaulē! :)))))


    meža_meita 10.aprīlis, 22:24

    Uhhh, kas par novērojumu! Man lācis asociējas ar lieliem purvu/mežu masīviem, bet šeit tomēr tāda mozaīkveida ainava :O Meklēt lāci - nu drosmīgi!


    Laimeslācis 10.aprīlis, 21:37

    Paldies, Julita, par akceptu! :)


    dziedava 10.aprīlis, 21:08

    P.S. Smalks tīkliņš ir galvenā pazīme


    dziedava 10.aprīlis, 21:06

    Šaubu nav :). Kārtīgs smalks tīkliņš.


    Edgars Smislovs 10.aprīlis, 20:51

    Bildē nav ne baltvēderis, ne prīkšķe. Visi krīkļi.


    andrisb 10.aprīlis, 20:37

    Paldies, Julita!


    Laimeslācis 10.aprīlis, 20:26

    Paldies, Inguna, par atsaucību. Es, it kā, vienmēr notīru. Pašai jau liekas ka kārtīgi. Bet to nevar redzēt uz tik mazas virsmiņas. Tieši šobrīd skatos YouTube, kā pareizi tīrīt mikroskopa objektīvus https://www.youtube.com/watch?v=vEQzSDU0-ZQ https://www.youtube.com/watch?v=Tz4Dy5D6kdw


    dziedava 10.aprīlis, 20:16

    Paldies, Inguna, tas izklausās ticami! Atliek tikai tikt pie šņabja ;D


    felsi 10.aprīlis, 20:08

    Lasot diskusiju par miglu pie 1000x palielinājuma, atlika tik pabrīnīties, kad liksta piemeklēja arī mani. Iemesls tiešām nekvalitatīva imersijas eļļa, kas sabiezējusi, tā pieķepina fokusu. Tīrīju ar šnabi, izdevās. Sliktāk nevar būt, jo visos spec. tīrāmajos galvenais ir spirts.


    zane_ernstreite 10.aprīlis, 19:52

    Paldies! Ar šo mazo putnīšu noteikšanu man īpaši nesokas...


    zane_ernstreite 10.aprīlis, 19:51

    Ura! Paldies ))


    IevaM 10.aprīlis, 19:47

    Ūdensvistiņa gan :)


    dziedava 10.aprīlis, 19:07

    Iegūglē, papīrs tīrīšanai


    Laimeslācis 10.aprīlis, 18:53

    Kas tas ir Lens cleaning tissues?


    dziedava 10.aprīlis, 18:52

    Man nav briļļu stiklu šķidruma, brilles mazgāju ar ūdeni.. Mikroskopu slauku tikai ar Lens cleaning tissues


    Laimeslācis 10.aprīlis, 18:45

    Arī aizdomājos, vai ar spirtu drīkst tīrīt. (?) Varbūt ka nedrīkst! Varbūt vajag briļļu stiklu šķidrumu (neesmu vēl pamēģinājusi)? Ar KOH vēl neesmu neko darījusi un nezinu kas tas tāds ir, tikai izlasījusi par to Dabasdatu diskusijās. Kaut kāds izskaidrojums, atrisinājums noteikti ir, tikai jāatrod. Varbūt kāds pieredzējušāks mikroskopētājs būs sadzirdējis mūsu žēlabas un padalīsies pieredzē ;)


    Bumpo 10.aprīlis, 18:27

    Šis jau ir otrais upuris nepilna gada laikā...neskatoties uz to, ka ātruma ierobežojums uzlikts līdz 70km :(


    dziedava 10.aprīlis, 18:25

    Laima, man šodien atteicās 40x palielinājums (pilnīga migla, pat nav ko rādīt :((), bet no mana jau tā knapā piliena eļļas puse izlija, jo pudelīte bija apgāzusies, tāpēc parastām (man zināmām) sugām iemēģinu 100x bez eļļas. T.varia bija diezgan bezjēdzīgi, bet T.persimilis un T.favoginea tāādas bumbiņas, kādas ar eļļu nav redzētas :D. Tu domā, ka ar spirtu vispār drīkst lēcu tīrīt?? Tev jau KOH nav? Manas problēmas ar 40x sākās, kad, taupot eļļu, papildināju paraudziņu, pielejot arī klāt KOH, atliku stikliņu ar eļļu, bet baidījos, vai tas KOH nav ticis uz stikliņa, un ar vati patīrīju stikliņu. Es pat vairs neatceros, vai toreiz 40x vispār lietoju(ja reiz eļļa), bet pēc tam tikai migla. Ehh, kā mums trūkst speca :(((((


    Laimeslācis 10.aprīlis, 18:13

    Ļoti skaistas bumbiņas! :) Bez eļļas!? Man šodien 100x palielinājums galīgi negribēja rādīt. Kad notīrīju to lēcu (zem galdiņa), kas laiž cauri gaismu, palika drusciņ labāk, bet asu bildi, kā sākumā, dabūt nevarēju tāpat.


    Laimeslācis 10.aprīlis, 18:04

    Paldies, Uģi, par skaidrojumu! Interesanti! :)


    DainisGeo 10.aprīlis, 17:42

    Skatīt: https://www.youtube.com/watch?v=KP7bzYGHmJ0


    gunitak 10.aprīlis, 17:15

    Ziemeļu gulbji.


    CerambyX 10.aprīlis, 16:08

    Jā, tas kāpuriņš interesants atradums - kāda jātnieciņa kāpurs, kuri ir zirnekļu parazitoīdī. Iespējams Polysphincta sp., bet varbūt kāda cita. Bieži to negadās pamanīt un ievērot (pats dabā neesmu redzējis)!


    andrisb 10.aprīlis, 15:12

    Paldies, Ivar!


    Grislis 10.aprīlis, 14:57

    Paldies! Kā viss pa ziemu aizmirsies! :)


    dziedava 10.aprīlis, 12:56

    Izskatās kkas ar pelējumu


    dziedava 10.aprīlis, 12:15

    Vajadzētu būt cietai - sēnei


    klaidoņpele 10.aprīlis, 08:15

    šis bija tādā diezgan mitrā bērzu-baltalkšņu pudurī, zem bērza stumbeņa mizas. Pāris soļus tālāk gan sākās arī priežu nogabals...


    klaidoņpele 10.aprīlis, 08:12

    Paldies, Marek! :)


    Mareks Kilups 10.aprīlis, 07:00

    dzeltenie tārtiņi?


    dziedava 10.aprīlis, 00:16

    Andri, es ne! :)


    Ivetta 10.aprīlis, 00:13

    Ir patīkami, pievienojot pirmo novērojumu šajā gadā, jau tajā pašā dienā uzzināt ieraudzītā objekta sugu. Paldies par noteikšanu! :)


    Edgars Smislovs 09.aprīlis, 23:25

    Kaut kas šeit būs sajaukts.


    mazais_ezis 09.aprīlis, 22:41

    Labdien, kas šajā novērojumā ir redzēts? Vistu vanags kokā? Ligzda? Varbūt sajaukts punkts? Varbūt ligzda ir blakus mežā? Aizbraucot uz šo vietu dabā un pārmeklējot mežu atradu tikai meža zvēru barotavu. :)


    andrisb 09.aprīlis, 22:22

    Rakumi, visticamāk, rukša, bet kas kauliņus salasījis? :)


    SA Travel 09.aprīlis, 21:40

    Tiešam Talsu novads? :)


    Mareks Kilups 09.aprīlis, 21:21

    šis "par 99%" būtu varbūt ok, ja vien tas nebūtu agrākais novērojums šajā pavasarī un vispār Latvijā(!). 8.apr. nav neiespējams, tomēr ir ekstrēmi agrs datums, tādēļ šis ir tas gadījums, kad jābūt tikai un vienīgi 100%.


    IlzeP 09.aprīlis, 20:57

    Uģi, es vienkārši pamazām mēģinu aicināt lietotājus vairāk pievērst uzmanību tam, ka arī skaits "no" ir svarīgs. Tas ir bijis aktuāli vienmēr. "OZOLAM" ir tikai viens lauks skaitam (ciparu lauks), nevis divi, un kopš Dabasdatu pirmsākumiem šajā laukā tiek kopēts skaits "no". Lai nezaudētu informāciju, citā (teksta) laukā es manuāli katram novērojumam, kuram dots intervāls, pārrakstu teksta veidā "no-līdz" (kaut gan nezinu, vai tas tālāk tiek lietots). Lielākā daļa problēmu, kas bija programmatūras kļūdu dēļ, ir izlabotas, vēl ir neatrasta viena neliela kļūda, kuras dēļ "līdz" laukā ļoti retos gadījumos parādās nulle. Katru ceturksni eju 2x cauri visiem atlasīto īpaši aizsargājamo un invazīvo sugu noērojumu skaitiem un pārbaudu, vai kaut kur "līdz" nav mazāks par "no". Gada II un III ceturksnim tas aizņem ievērojamu laiku. Pie katras atlases arī vairākiem lietotājiem individuāli pajautāju, ko viņi ir domājuši ar intervālu, ja tas ir atlasījies dīvains. Julita, tas, manuprāt, būtu ļoti subjektīvi, ja es nerīkotos visiem novērojumiem vienādi, bet mēģinātu daļai rēķināt kaut ko pa vidu (atrast "patiesību", piemēram, pieņemt, ka īstais ir "līdz", vai kaut kur pa vidu, ir nepieciešama kaut kāda konsekventa pieeja. Bet labā ziņa ir tā, ka arī "OZOLAM" pavisam drīz ir gaidāmas pārmaiņas :) Dagnis uzticams ziņotājs, tādēļ šoreiz pajautāju viņam :)


    CerambyX 09.aprīlis, 19:31

    Piekrītu Julitai - pat, ja novērotājs ir tiešām atzīmējis tādu intervālu (biežāk gan tās ir DD.lv tehniskās īpatnības, ko lietotāji, kas ziņo retāk, var arī nepiefiksēt - nu ziņojot godīgi skaitu 10 var būt, ka pēc tam saglabājas kā '1-10'), tad nu tā datu eksportētāja un OZOLA problēma kā korekti šādus skaitu intervālus pārnest un saglabāt. Kaut kā neticas arī, ka šis novēroujms ir pirmais šo gadu laikā, kuru datus pārnesot uz OZOLU ir bijis atzīmēts kaut kāds intervāls? Kā tad iepriekšējās šādās situācijās tas tika darīts ja tikai tagad tā pēkšņi ir problēma? :)


    zane_ernstreite 09.aprīlis, 19:22

    Aha, jā, tās sarkanās bikses! ))


    zane_ernstreite 09.aprīlis, 19:21

    Paldies! Tad, kad es pirmo reizi redzēju mazo dzeni Gaujas krūmājos nedaudz citā vietā, tad tas bija ļoti tuvu un tiešām varēja redzēt, ka gluži miniatūrs. Te, pa gabalu, likās, ka mazais, bet nošaubījos.


    Edgars Smislovs 09.aprīlis, 19:20

    Trīspirkstu un mazais dzenis ir vienīgie bez sarkanajām "biksēm". :)


    dziedava 09.aprīlis, 18:53

    Ilze, es teiktu, ja Ozols no intervāla spēj atpazīt tikai apakšējo robežu, tad vaina ir Ozolā. Ja nav iespējams (nav laika vtml. - nav svarīgi) saskaitīt, tad intervāls ir patiesa informācija, bet konkrēts skaitlis ar lielu varbūtību var būt meli. Ozolā labāk ziņot melus nekā patiesību?


    IlzeP 09.aprīlis, 18:46

    Dagni, vai ar skaitu "1-10" ir jāsaprot 10? Ja ir rakstīts šādi, OZOLĀ nonāk skaits 1... Tas attiecas arī uz citiem Taviem āmuļu novērojumiem.


    CerambyX 09.aprīlis, 18:30

    Tāds īpatnējs, bet tomēr sliecos domāt, ka D.ryeii tomēr būs pareizais variants. Ne līdz galam bumierveida forma un D.brunneus bieži vien antenu pēdējā posma galiņš dzeltenīgs un kāju pēdas gaišākas.


    nekovārnis 09.aprīlis, 18:24

    Paldies, Valda! Izsaktās, ka būs īstais - starp sprīžmešiem pat neienāca prātā meklēt.


    Vīksna 09.aprīlis, 18:13

    Ozolu vērpējsprīžmetis Biston strataria, ja kas līdzīgs nav.


    IlzeP 09.aprīlis, 17:53

    Konsultējos ar Jāni Ozoliņu, tas noteikti neesot ūdrs.


    IlzeP 09.aprīlis, 17:50

    Jānis Ozoliņš šo neakceptē kā lāci. Vai tās nevarētu būt, piemēram, pakusušā sniegā izplūdušas suņa pēdas?


    IlzeP 09.aprīlis, 17:46

    Pēda esot lācim par mazu.


    IlzeP 09.aprīlis, 17:44

    Jānis Ozoliņš pieļauj, ka jā


    IlzeP 09.aprīlis, 17:39

    Hmm... Ir variants par pīli...?


    IlzeP 09.aprīlis, 17:37

    Pēc attēla Jānis Ozoliņš komentēja, ka varētu būt, bet varētu būt arī ūdele


    paliec 09.aprīlis, 17:23

    uz koka gabala redzamās čaulas nav gliemji, bet gan vēžu veidotas.


    Martins 09.aprīlis, 16:28

    Šai sugai būtu interesanti piefiksēt arī koka sugu. Izskrejas jau visbiežāk redzamas bērza mizā, retāk baltalkšņos, bet vabole diezgan bieži priežu mežos zem priežu mizas...


    nekovārnis 09.aprīlis, 15:52

    vai arī Gonioctena quinquepunctata :)


    nekovārnis 09.aprīlis, 15:46

    Iespējams Gonioctena intermedia


    nekovārnis 09.aprīlis, 15:39

    Acs vēl šogad nav piešauta, bet man izskatās ka Drymus brunneus


    nekovārnis 09.aprīlis, 15:34

    Jā, lielais asmalis.


    Vīksna 09.aprīlis, 15:20

    Varbūt asmalis, ne līķvabole ?


    galochkin 09.aprīlis, 14:28

    Paldies!! Впервые вижу. :)


    Matrus 09.aprīlis, 14:18

    Лесная завирушка


    galochkin 09.aprīlis, 13:59

    Подскажите пожалуйста что за птичка? Кормилась утром под кормушкой.


    ER 09.aprīlis, 10:35

    Lielais ķīris ar LVR metāla S1320 gredzenots 20.06.2004. kā mazulis pie Saulkalnes (Salaspils nov.). Putns visai cienījamā vecumā!


    Grislis 09.aprīlis, 07:26

    Manuprāt, 1.foto redzams jauns miežubrālis, bet 2.foto liekas saredzu Carex hirta pūkainās lapas.


    armozo 08.aprīlis, 20:37

    Ērglis mazais vai tam stipri līdzīgs redzēts 2020.gadā turp līdzās meža masīvam. Tāpēc pārmeklēju mežu, līdz atradu tādu, palielu ligzdu.


    Ilze Ķuze 08.aprīlis, 20:21

    Oho, īsts noteicējs! :)) Paldies par detalizēto aprakstu!


    zane_ernstreite 08.aprīlis, 19:10

    Nu jā, paldies, ir, kā es domāju - vienā kokā gan dižraibais, gan vidējais. Tūdaļ ielikšu vidējo atsevišķi


    felsi 08.aprīlis, 19:03

    Pievienoju mikroskopiju. Radziņus uz elaterām, sīkus, varu redzēt. Tad jau laikam būs T. persimilis.


    felsi 08.aprīlis, 18:28

    O, paldies! Šitādu nezināju!


    Ivars L. 08.aprīlis, 16:49

    SUGA: plaisājošā diplomitopore Diplomitoporus crustulinus. DZĪVES VIDE: aug neskartos vai maz ietekmētos mitros egļu meža biotopos - purvainās vai nogāžu audzēs. AUGŠANAS SUBSTRĀTS: egļu sausokņi, celmi, bet visbiežāk uz zemei nepieguļošām egļu kritalām. Sāk augt uz 2-3 gadu vecām kritalām, kurām vēl nav atdalījusies miza (līdzīgi kā Phellinus ferrugineofuscus un Phlebia centrifuga - līdz ar to var augt sabiedrībā, kā šajā atradnē). MAKROSKOPISKĀS PAZĪMES:augļķermeņi viengadīgi, klājeniski, līdz 4 mm biezi, no substrāta atdalāmi, svaigi - samērā stingri, bez izteiktas garšas, smarža viegla - patīkama ,sausi - cieti, koksnaini, mala - šaura, balta vai gaiši dzeltenīgi brūna, poru virspuse krēmkrāsā vai ļoti gaiši dzeltenpelēkā (sausa siena) krāsā, novecojot vai sažūstot - dzeltenpelēka līdz gaiši dzeltenbrūna. Poras stūrainas, 3-4 (5) uz mm, ar plānām sieniņām. Sažūstot, stobriņu slānis saraujas - tad ievākts, no substrāta atdalīts paraugs nedaudz ieliecas, bet dabā no substrāta neatdalījies augļķermenis parasti dziļi saplaisā 1-4 cm garos un platos segmentos. Pamata audu slānis balts līdz gaiši dzeltenpelēks, mīksts, nedaudz blīvāks veciem aķ. Stobriņu slānis līdz 3 mm biezs, šķietami piesūcināts ar kādu gaišdzeltenu sveķainu substanci, konsistence samērā blīva. ATŠĶIRŠANA NO DAŽĀM CITĀM PIEPĒM: uz egļu kritalu mizas aug arī biezā slāņpiepe, kas ir daudzgadīga, bet, ja pirmā gada augļķermenis un ikgadējie slāņi vēl nav izveidojušies, atšķirt var palīdzēt tas, ka tā porām ir biezas sieniņas, spoži balta ar vietām gaismu atstarojošu virspusi, kā arī garšas un smaržas īpašības atšķirīgas - skabenais tonis, un, manuprāt, tā ir sīkstāka, gumijaināka. Tāpat uz egļu kritalu mizas aug smirdīgā baltene, kas arī ir viengadīga, bet tai svaigai, saspiežot, ir asa, nepatīkama smaka, konsistence mīksta, želejveida līdz vaskveida. Zvaigžņu baltene parasti aug uz stipri satrupējušas koksnes, un ir daudzgadīga, bet, ja ar' gadās pirmā gada aķ, tai tomēr ir sīkākas poras (5-7 uz mm). Kokvilnas antrodija, manuprāt, veido lielākus, robustākus, nedaudz biezākus aķ, un sažūstot ir trausla, nevis koksnaini stingra. Lindblada pelēkpore ir pelēcīgāka, un tai stobriņu slānis nav piesūcināts ar gaišdzelteno sveķaino substanci. Ceru, ka bieži sastopamās antrodiju sugas (A.serialis, A.sinuosa, A.xantha) ir vairāk vai mazāk iepazītas, dabā atpazīstamas un šeit nevajag "izķidāt". :)


    dziedava 08.aprīlis, 15:16

    Gļotsēni neredzu. Dzeltenā varētu būt kāda sēne.


    davis_wi 08.aprīlis, 15:08

    Paldies par info! Darīts. Bet mulsinoši gan


    IlzeP 08.aprīlis, 14:59

    Vidējo vajadzētu ielikt atsevišķā novērojumā


    Ilze Ķuze 08.aprīlis, 14:08

    Paldies, Ivar!


    Irbe 08.aprīlis, 13:40

    1.foto vidējais.


    Ilona_rasa 08.aprīlis, 13:34

    O, super, paldies par info, Edmund!


    MoreOrLess 08.aprīlis, 13:24

    Tā dažreiz gadās. Vienkārši izdzēs no sava novērojuma nepareizo bildi un uzlādē īsto vēlreiz.


    zane_ernstreite 08.aprīlis, 13:20

    Paldies!


    MoreOrLess 08.aprīlis, 13:18

    :) Paldies, Ilze! Precizēju skaitu uz 6.


    davis_wi 08.aprīlis, 12:59

    Hei! Kaut kas ir noticis ar bildes augšupielādi. Nez kāpēc rādās cita autora bilde....


    ER 08.aprīlis, 12:32

    Lielais ķīris ar zilu plastmasas 2V92 un metāla EG50738 (BTO, UK) gredzenots 2020. gada decembrī Lielbritānijā, nomainot stipri nodilušu un knapi salasāmu LVR gredzenu S7723 vai S7728. Ar to senāk - 14.06.2009. - Latvijā gredzenots mazulis Radžu ūdenskrātuvē, Jēkabpilī.


    AAvj 08.aprīlis, 12:21

    Zaļžubīte


    Inita 08.aprīlis, 11:43

    Manis minētā gan ir bazīdijsēne, bet arī starp asku sēnēm ir līdzīgas...


    Inita 08.aprīlis, 11:14

    Veca :) Bet mākslas darbs - jā!


    Inita 08.aprīlis, 10:57

    Zvaniņu sausdobīte Xeromphalia campanella


    grieze 08.aprīlis, 10:54

    Paldies! Ceru varbūt atkal piejaucēt vasaras naktīm, vismaz reizi 5 gados...


    Inita 08.aprīlis, 10:29

    Klijainā turzene Tubaria furfuracea


    Inita 08.aprīlis, 10:27

    Pēc bildēm salīdzinot nonācu pie Pseudolasiobolus minutissimus. Bet tas tik minējums, te daudzi askusēnes labāk par mani pārzina!


    Inita 08.aprīlis, 10:13

    Būtu paraudziņš, varētu mēģināt mikroskopēt. Nu dikti jau smuka un interesanta!


    Inita 08.aprīlis, 10:11

    Veca... Varētu būt vēlā pundurkamolene, varbūt...


    IlzeP 08.aprīlis, 10:02

    Sesks, kas gan cits.


    IlzeP 08.aprīlis, 09:43

    Ir, ir visa čupiņa garausainie, visiem ausu "radziņi" rēgojas


    dziedava 07.aprīlis, 22:15

    Nu Ivar, Hēnela antrodītēm man speciāli bija jāpēta foto - dabā es tiem bezsakarīgajiem dzeltenumiem nepievērsu uzmanību.:D Un otrs, nesaprotu, kāpēc foto neredzu tās burvīgās poras, kas man piesaistīja uzmanību. Dabā likās tik tipiskas lazdupiepes uz lazdas.. Par alkšņu spulgpiepi šādā skatā nemāku teikt.


    Laimeslācis 07.aprīlis, 21:48

    Eļļu arī vienmēr noslauku un pirms lieku jaunu eļļas pilieniņu uz lēcas, vienmēr noslauku ar spirtu, lai viss tīrs. Brīžiem liekas, ka tas arī atkarīgs no ūdens daudzuma uz stikliņa - ja viss pludo, tad arī miglains. Tas knifs jāmēģina atkost, jo tā tiešām ir, ka reizēm dari visu iespējamo un šķiet, ka viss ir miglains, bet pēc kāda laiciņa ieslēdzu atkal un ir jau labāk. :) Necenšos izspiet jaunu sugu, bet tikko pārskatīju internetā Trichia affinis, gan augļķermeņu, gan sporu un elateru bildes, ļoti jau līdzīgas. Arī tukšie kausiņi smuki ka šūniņas. Tikai es nezinu Trichia affinis visus izmērus un augšanas īpatnības. ;)


    dziedava 07.aprīlis, 21:41

    :D Laikam jau kritala grūti nosakāmā stadijā. Pirmā bija mana versija (to tāpēc droši var atmest, man vajag kritalu mācības), bet par tām divām šaubījās Ansis.


    dziedava 07.aprīlis, 21:21

    Vēlāk padomāšu, ko no tā var secināt. Tīkliņš burvīgs! Man parasti tādu neizdodas dabūt, biežāk sanāk plakans, bet te kā bumbiņa! Par mikroskopu - es jau ar nezinu. Pati uz kādu mēnesi biju to pametusi, jo biju pārliecināta, ka "salauzts" vai kā tml. Man vairs tolaik jau gan 40x, gan 100x bija miglā. Iebāzu galvu spilvenā un neko vairs negribēju redzēt. Bet kad pēc tā ilgā laika pamēģināju vēl, izrādījās, ka nu viss ir skaidrs (nav vairs miglā). :D Viena lieta, par ko pēc tam rūpējos, lai katru reizi uzreiz noslauku eļļu pēc eļļas lietošanas.


    Ivars L. 07.aprīlis, 21:15

    Der arī bērzs un pīlādzis, bet interesanti, kā var būt trīs tik dažādas substrāta versijas. :D


    dziedava 07.aprīlis, 21:10

    Paldies, Ivar! Vai neko nemaina fakts, ka tas tomēr neesot bijis ozols (kā man bija rakstīts sākumā), bet pīlādzis vai bērzs?


    zane_ernstreite 07.aprīlis, 21:01

    Kaut kā mājaslapa uz datora pagalam neiet...


    IlzeP 07.aprīlis, 20:59

    ... vai arī tas ir bijis risinājums lapas atvēršanās paātrināšanai (?)


    IlzeP 07.aprīlis, 20:53

    Šis būs jānoskaidro, katrā ziņā tāds uzdevums - samazināt pēdējo novērojumu skaitu, kas redzami - nav ticis programmētājam dots. Iespējams, ka tas ir nobrucis, labojot kaut ko citu. Ļoti labi saprotu problēmu, jo reizēm ir grūti "noķert" arī visus komentārus, ejot tiem cauri vairākas reizes dienā.


    Ivars L. 07.aprīlis, 20:45

    Tomēr alkšņu spulgpiepe (vecās brūnās) un to sukcesors - Hēnela antrodīte (nelielās dzeltenās).


    CerambyX 07.aprīlis, 20:42

    Jā, to es ar esmu ievērojis, ka "Pēdējie novērojumi" saraksts ir kļuvis īsāks - skaitīju, šķiet sanāk 100 šobrīd? Kādreiz varēja tajā logā visus tajā dienā ziņotos novērojumus redzēt. Ja rādās tikai pēdējie 100, tad taču nekur nevar tā ērti apaskatīt, kādi novērojum ir šajā dienā ziņoti. Piekrītu Edgaram - noteikti pēdējo novērojumu sarakstā jābūt vai nu visiem tās dienas ziņojumiem vai pēdējiem 1000 vai kaut kā tā (ņemot vērā atlanta datu daudzumu - ar 1000 var var būt par īsu. Labāk fiksēti - visi dienas pēdējie novērojumi). Jeb ir vēl kaut kāda sadaļa, kur va redzēt visus vienā dienā pievienotos ziņojumus? Novērojumu atlase? Tas tā neērti...


    Laimeslācis 07.aprīlis, 20:40

    Šķiet ka uz elaterām kaut kādas kārpiņas tomēr ir, bet reti un grūti pirfiksējamas. Gudrāka netiku. ŠĪ gļotsēne ir mani nomocījusi :)


    Laimeslācis 07.aprīlis, 20:30

    Pievienoju vēl sporu un elateru foto. Eļas nav par maz, bet kas par vainu nezinu, varbūt jau esmu kaut ko salauzusi - ar 40 x palielinājumu skaidra bilde, ar 100x miglaina.


    Edgars Smislovs 07.aprīlis, 20:17

    Nesanāk visus pie intersantajiem saķeksēt, bieži vien dēļ īsās pēdējo novērojumu listes, agrāk manuprāt tā liste bija garāka? Vēl jo vairāk tagad, kad bieži liek atlatna novērojumus, nebūtu slikti uztaisīt "Pēdējie novērojumi" listi garāku.


    dziedava 07.aprīlis, 20:01

    Ļoti labi saprotu. :D


    CerambyX 07.aprīlis, 19:47

    Varbūt vajag tomēr sākt ķeksēt? Pavasara putnu migrācijas karstākajā laikā jebkurš palīgs putnu novērojumu caurskatē (īpaši ar tiesībām ķeksēties un labot) ir zelta vērtē! Vēl jo vairāk šogad, kad paralēli LLPA iet - papildus novērojumu daudzums (+ paši admini ar taču dodas aktīvi dabā). Es pats retu reizi ārpus kukaiņiem ieskatos un kaut ko palaboju, bet baigais palīgs Edgaram un Uldim (tā šķiet viņi pēdējā laikā bez maz vai vienīgie, kas piefiksē sugu pirmos pavasara novērojumus) neesmu (atzīšos, ka bieži vien profilā putni stāv izķeksēti, lai nerādās - lai nepalaižu garām svarīgāko kukaiņu frontē). Noteikti būtu labi, ja arī citi putnu moderatori vismaz līdz maija vidum pieslēgots un palīdzētu! Kopā taču vieglāk :) Nu vai vismaz minimālā variantā, ja pamana kādu kļūdu, tad to pa klusu izlabo nevis raksta pārmetumus (jā, šo komentāru es uztvēru pārmetumu par to, ka nav ieķeksēti jūsu redzētie čuņčiņi Kolkā).


    felsi 07.aprīlis, 19:19

    Paldies Uģi!


    felsi 07.aprīlis, 19:18

    Dabā pārliecība!


    felsi 07.aprīlis, 19:17

    Varētu būt, ievācu paraudziņu, kaut kur iejuka(:


    felsi 07.aprīlis, 19:16

    Arī mikroskopēšu!


    felsi 07.aprīlis, 19:16

    Paraudziņš, mikroskopēšu.


    felsi 07.aprīlis, 19:15

    Varētu būt, ja paraudziņš atradīsies, tad pārbaudīšu. Ilgi pētīju un pētu, kaut kas no vienas, kaut kas no otras.:)


    IlzeP 07.aprīlis, 19:07

    Nez. Tā kā neķeksēju gandrīz neko, tad ķeksēt novērojumus, kur pati bijusi klāt, arī neplānoju. Tas nekādā gadījumā nebija pārmetums Edgaram vai kādam citam, tikai informācija par agrākiem čunčiņu novērojumiem.


    CerambyX 07.aprīlis, 18:56

    Ilze, es nesaprotu Tavu komentāru. Lai nu kam, bet Tev jau nu gan vajadzētu būt tam cilvēkam, kas saprot administratoru 'cieto garoziņu' un tam kas drīzāk atbalsta grūtajā cīņā tos, kas cenšas kaut ko darīt, nevis tā raksta publiski komentāru, ka kaut kas nav pamanīts un ieķeksēts.


    IlzeP 07.aprīlis, 18:16

    Šie neskaitās?:) https://dabasdati.lv/lv/observation/24ebc2666b5b050d113aebb0ed3c9ff6/, https://dabasdati.lv/lv/observation/1627572ea1411d468114650302ef3a31/


    grieze 07.aprīlis, 11:14

    Mjā, es vairs fotografēju tikai pierādījumiem :)


    IevaM 07.aprīlis, 10:26

    Daudz ticamāks ir parastais ķeģis, kurš šobrīd vēl uzturas Latvijā (ligzdo ziemeļos). Apmeklē arī barotavas. Mazais ķeģis ir rets un bez bildes vai detalizēta apraksta nevarēs šādu novērojumu apstiprināt.


    Anžella 07.aprīlis, 09:59

    Labdien! Mazs kā ķivulis, tie man te daudz. Krāsojums kā zvirbulim, bet koši sarkana cepurīte uz galvas. Foto nav, jo bail bija nobiedēt. Man ir stiklota veranda un ārpusē barotava putniem. Tik daudz sugu kā šogad, nekad neesmu novērojusi.


    IevaM 07.aprīlis, 09:40

    Kādēļ domājat, ka šī suga? Kā noteikti, varbūt ir bilde?


    dziedava 07.aprīlis, 07:55

    Interesanti! Bet es balsotu par sēni, tādas sporas nav redzētas


    dziedava 07.aprīlis, 07:51

    Bet ja dabā bija pārliecība, tad ok


    dziedava 07.aprīlis, 07:50

    Šī man tik pārliecinoši režģa neizskatās


    dziedava 07.aprīlis, 07:48

    T.decipiens?


    dziedava 07.aprīlis, 07:46

    Ferruginea?


    dziedava 07.aprīlis, 07:40

    Izskatās gari kausiņi kā medainajai


    dziedava 07.aprīlis, 07:39

    Nav krāter?


    Matrus 07.aprīlis, 07:32

    6. aprīlī pie mola nolasīju četrus ķīru gredzenus, no tiem trīs bija jaunie (t.sk. igauņu metāla gredzens)...)


    Irbe 06.aprīlis, 23:56

    Pelēkās pīles


    felsi 06.aprīlis, 22:22

    Ieziņoju par jaunu, jo iepriekšējais uzkārās:)


    pustumsa 06.aprīlis, 22:19

    tad tur bija 2 niedru lijas. Laikam pāris, jo abi riņķoja kopā. otra lija citā novērojumā. Paldies!


    Igors 06.aprīlis, 22:11

    https://dabasdati.lv/lv/observation/4447rurh4n4fmckosnhc2ojln7/


    Ivars L. 06.aprīlis, 21:36

    Ja nu kādreiz sanāks satikties, būs par ko parunāt. :D


    Ilze Ķuze 06.aprīlis, 21:35

    Jā, nu šādi tas atradņu skaits īpaši nepieaugs :D


    Ivars L. 06.aprīlis, 21:07

    Bāigi garš un sapiņķiķirēts stāsts...


    Ivars L. 06.aprīlis, 20:40

    Lazdupiepe tā nav. Visticamāk, tā ir brūnā cietpiepe Phellinus ferruginosus.


    naktsvijole 06.aprīlis, 20:34

    Kā jau komentārā rakstīju, binoklī tikai dzeltens ap kaklu, tāpēc mēģināju fotografēt, lai mājās apskatītos. Pietuvinot attēlu redzamas tikai 3 melnas svītras un C no sāna.


    marsancija 06.aprīlis, 20:26

    Droši vien arī tā varētu nodēvēt statusu. Liku "barojas", jo putns peldēja ūdenī, bet mani ieraugot, aizlidoja. Domājams, ka biotops ir ligzdošanai piemērots.


    artis113 06.aprīlis, 20:23

    Vai šī varētu būt parastā lazdupiepe?


    naktsvijole 06.aprīlis, 20:22

    No sākuma jau likās, ka sējas zosis....


    Ilze Ķuze 06.aprīlis, 20:02

    Un uz kādām pazīmēm būtu jāskatās, ja nav saplaisājusi? :)


    felsi 06.aprīlis, 19:18

    Es tagad cenšos visām trihijām ņemt paraudziņus, pēc ārējā izskata, nepārtraukti šaubas:)


    IevaM 06.aprīlis, 19:15

    Bildes diemžēl nav, jā


    laaga 06.aprīlis, 17:19

    Kāpēc lai es neticētu? Kā jau minēju - žēl, ka šādam īpašam, cik saprotu vienam no visu laiku lielākajiem Baltvaigu zosu novērojumiem Latvijas teritorijā, nav bildes. Domāju, jābūt iespaidīgam skatam.


    grieze 06.aprīlis, 17:03

    Kristap - vai Tu netici, ka Tev bildi vajag???


    Matrus 06.aprīlis, 16:12

    Abas kontroles (25. un 29.03.2021.) ierakstiju datu bāzē. Paldies!


    Matrus 06.aprīlis, 16:12

    Paldies par gulbju kontrolēm, abi atlidojuši agrāk, bet ledus apstākļos uzturējušies Daugavā pie Ķengaraga no 04. līdz 28.03.2021.


    Matrus 06.aprīlis, 16:10

    Paldies par kontrolēm, abi nav novēroti 94 dienas - kopš pēdējā novērojuma Gaiļezerā 30.12.2020.


    Matrus 06.aprīlis, 16:09

    Paldies par gulbja kontroli! LREP166 - 7,5 gadus veca mātīte, datu bāzē 103 kontroles, pērn ar negredzenotu tēviņu ligzoja Dārziņu attekā...)


    AAvj 06.aprīlis, 15:29

    Niedru lija


    pustumsa 06.aprīlis, 15:00

    Nepareizi noteicu"? Man ar tiem plēšiem pustumsā grūti.


    ML 06.aprīlis, 14:37

    Drukas kļūda?


    ML 06.aprīlis, 14:23

    Tātad, ja pareizi saprotu, tad pēc AL definīcijas nav obligāti jāperē un statuss pielietojams arī tad ja putns regulāri apmeklē to.


    laaga 06.aprīlis, 09:36

    Žēl, ka nav bildes :)


    IlzeP 06.aprīlis, 08:19

    Sugu, protams, noteikt var! :) Bieži sastopamas sugas gadījumā, par kuru ziņotājam ir pilnīga pārliecība, gan foto nav obligāti vajadzīgs. Taču var likt arī šādus foto.


    dziedava 05.aprīlis, 23:50

    Vou, šo biju palaidusi garām, super foto! Tie pavedieni gan izskatās neparasti ne vien paši par sevi, bet arī jo vietām plati laukumi, - tā nekur citur internetā un noteicējā neredzu, bet sporas atbilst pēc skata un izmēriem, un pavedienu grubuļainība pati par sevi arī atbilst, un arī neko citu līdzīgāku neredzu.


    dziedava 05.aprīlis, 22:48

    Šobrīd es drīzāk nostātos T.varia pusē :D. Man to sanāca iepazīt vēlāk un lēnāk par Tevi, šai gadā man tā vēl bij visai sveša..


    dziedava 05.aprīlis, 22:46

    Te tomēr neredz, ka būtu vāciņi, kas pa gludu līniju atdalītos. Varbūt trihija, varbūt kas daudz retāks; cik žēl, ka nav paraudziņa :(


    andrisb 05.aprīlis, 22:41

    Paldies, Julita! Paraudziņi būs visi. :)


    lsinka 05.aprīlis, 22:33

    Paldies, Ilze, par ieteikumu! Tā arī nereti daru, bet bieži paiet krietns laiciņš no bildes uzņemšana līdz "pēc tam mājās pie datora". Domāju, ka konkrētās Lauku baložu bildes kvalitāte lielu kaiti putnu uzskaitei nedara, vai ne?


    andrisb 05.aprīlis, 22:32

    Ni, ni, ni. Nekas labāks nav redzams. :(


    Ansis 05.aprīlis, 22:26

    Paldies, Julita!


    zane_ernstreite 05.aprīlis, 22:16

    Paldies! Man atkal šķita, ka priekš meža zeltstarītes par druknu.


    VijaS 05.aprīlis, 22:04

    Paldies, Ieva!


    grieze 05.aprīlis, 21:45

    Malacis! Man jau Ārija pa tālruni stāstīja :P


    dziedava 05.aprīlis, 21:44

    Bet paraudziņu derētu saglabāt


    grieze 05.aprīlis, 21:43

    Pēc bildes skaits nav 1, bet vairāki desmiti.


    dziedava 05.aprīlis, 21:43

    Šim sporām vajadzētu būt ar tīkliņu, nevis punktiņiem, varbūt ar aci to labāk var saprast. Bet mikroskopiski līdzīgās sugas vispār grūti atšķiramas, šobrīd vairāk orientējos uz ārējām pazīmēm


    Laimeslācis 05.aprīlis, 21:28

    Paldies, Ansi! :)


    Laimeslācis 05.aprīlis, 21:27

    Paldies!


    IlzeP 05.aprīlis, 21:26

    Bildes jau var novērojumiem pielikt pēc tam mājās pie datora!


    lsinka 05.aprīlis, 21:24

    Paldies, Jāni, par ieteikumu! Tā arī ierasti darītu, bet pa ceļam un izmantojot Dabasdati mobilo lietotni, šādi ir ātrāk un ērtāk.


    Ansis 05.aprīlis, 21:15

    Mazajai zeltstarītei vajadzētu būt šaurākām lapām


    IlzeP 05.aprīlis, 21:04

    Vai gredzenus neizdevās nolasīt?


    dziedava 05.aprīlis, 19:25

    Liels paldies par tik detalizētu aprakstu! :)


    grieze 05.aprīlis, 19:18

    Jā, ja ir bijuši 20-30 putni 14. februārī, tad tās noteikti nebija sarkanrīklītes.


    VijaS 05.aprīlis, 19:18

    Purvmalas mežs, pārsvarā priedes, bet ir arī bērzi, eglītes. Zemsedzē mellenāji, sūnas biezas kā spilveni, apakšā nedaudz kūdras. Pirms gadiem divdesmit šeit bija dedzis, pēc tam daudzi koki vējā izgāzās nestabilo sakņu sistēmu dēl. Daļa nākamajos gados tika sazāģēti un izvesti. Šī konkrētā kritala atrodas deguma malā, kur postījumi bija mazāki, un visdrīzāk ir kāda no tiem vēlāk zāģētajiem kokiem galotne. Visdrīzāk priede, kaut gan grūti pateikt, jo miza nav saglabājusies.


    andrisb 05.aprīlis, 19:13

    Gredzentiņi ir un raibumi vidū arī ir. Tas ir maksimums.


    andrisb 05.aprīlis, 19:11

    Izmēru nav un sporas pārāk sīkas. :))


    IevaM 05.aprīlis, 17:51

    Pēc kā noteikta suga? Sarkanrīklītes nemēdz būt baros, februārī


    saknenis 05.aprīlis, 17:46

    Large hippophae orchard along Zunds on municipal land, at least 3 varieties judging by berry growth. Completely undisturbed 2014-2021. Vistu vanags from LDF's live stream lives nearby & hunts on this territory. On 16.3.2021, the Northern section of the forest was clearcut, to construct water access for a new motor boat harbor at Matrožu 12. By 26.3, the clearcut doubled in size (about 20-25% of the former orchard area). The private neighbor territory was clearcut of old birches in 2020 to install a gravel parking lot. Please contact directly if it will be possible to protect this tree or orchard.


    Ilmarsok 05.aprīlis, 17:36

    Ieskrēja loga stiklā. Bet dzīvs.


    Rekmanis 05.aprīlis, 17:12

    Vai varat atsūtīt visu zosu bilžu oriģinālus? E-pasts rekmanis@inbox.lv


    pustumsa 05.aprīlis, 16:43

    Tā jau es domāju! Jāmācās atšķirt...


    dziedava 05.aprīlis, 16:04

    Skaisti foto! Diemžēl kapilīcija pavedieni tādas izšķirtspējas foto izskatās līdzīgi vairākām sugām. Atšķiršanai svarīgs parametrs ir arī sporu izmērs. Vai sporu diametru iespējams izmērīt? Bet nu pēc krāsas un formas vajadzētu būt A.ferruginea, sporu izmērs varētu dot tam lielāku pārliecību, ka nav kāds ekstra retums


    Grislis 05.aprīlis, 15:30

    Pievienotas dažas Andra mikroskopētas bildes, vai tas palīdz noteikt?


    felsi 05.aprīlis, 15:14

    Dabas māksla! Zem mizas, domāju atkusis ledus.


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
    © dabasdati.lv
    Saglabāts