Aktīvie lietotāji: 597 Šodien ievadītie novērojumi: 744 Kopējais novērojumu skaits: 2190224
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    - 2025-06-23 Sintija Martinsone
    Agrypnus murinus - 2025-06-23 Ziemelmeita
    Gonepteryx rhamni - 2025-06-23 Ziemelmeita
    Dactylorhiza baltica - 2025-06-23 KristianaO
    Leptura quadrifasciata - 2025-06-23 Ziemelmeita
    Cerambycidae sp. - 2025-06-23 dziedava
    Pica pica - 2025-06-23 finesse
    Nezināms
    Ignotus
    @ visvaldis.s
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    Amanda 23.jūnijs, 18:25

    Peļu klijāns


    erts 23.jūnijs, 15:13

    Liekas salātu baldriņš?


    ekologs 23.jūnijs, 14:15

    Hm... Mīkstblakts (Plesiodema pinetella)?


    ekologs 23.jūnijs, 14:02

    Manuprāt, Bourletiella hortensis. Sugu izvēlne tādu nepiedāvā.


    adata 23.jūnijs, 13:30

    Paldies, Marek! Šiverēja aiz malkas šķūnīša pa visādām kārtiņām .


    nekovārnis 23.jūnijs, 13:01

    Kaut kas neredzēts. Nav gadījumā tīklblakts Oncochila simplex?


    nekovārnis 23.jūnijs, 10:28

    Tāds viltīgs, bet tomēr viena no Callidium coriaceum krāsojuma formām. Ropalopus femoratus uz lapkokiem, un ūsu posmiņi tam platāki visā ūsu garumā.


    dziedava 23.jūnijs, 10:25

    Tad es pagaidām nevaru izskaidrot


    dziedava 23.jūnijs, 10:23

    Pašas sporas arī, protams, svarīgas, tāpēc visas izpūst arī nevajag :)


    dziedava 23.jūnijs, 10:23

    Vālenītēm svarīgi, lai nobriest tiktāl, ka var izpūst sporas, jo mikroskopijā jāredz, vai ārējam tīkliņam ir āķīši. Ja sakalst un nekas nav izpūšams, tad var sanākt arī nenosakāms.


    Ivetta 23.jūnijs, 09:11

    Paldies, Marek!


    adata 23.jūnijs, 07:56

    Te tā kā mazliet rūsganumu arī redz.


    Ziemelmeita 22.jūnijs, 22:54

    Paldies,Lilita!


    nekovārnis 22.jūnijs, 22:39

    Diemžēl tā īsti nevaru saprast. Tik vien ka Alūksne varētu būt viena no vietām, kur A.obscurior meklēt :) Ja pareizi saprotu pazīmes, tad A.obscurior izteikti tumša segspārnu pirmā trešdaļa un trīs baltas joslas aiz tās ar trekniem melniem/tumšbrūniem punktiem. Spriežot pēc ūsu garuma šis varētu būt tēviņš. Eh, derētu līdz Dabas muzejam kaut kā aizgādāt :D


    a.b 22.jūnijs, 22:31

    Tas pats paris, kurš aizvakar Mangaļsalā bija.


    Amanda 22.jūnijs, 20:47

    Sāmsalas dižpīles


    ekologs 22.jūnijs, 20:26

    Kāds no Melanotus vai Hemicrepidius?


    VijaS 22.jūnijs, 20:13

    Sākotnējā krāsa nav novērota, bet substrāts un augšanas laiks, kā arī kopskats ar cieši kopā izkārtotajām vālītēm "velk" uz oranžo aveņgļotsēni, kaut arī sporu izmēri sanāk ne gluži atbilstoši.


    adata 22.jūnijs, 17:48

    Julita, pelējums tas nav. Te līdzīgi kā ar pelēcīgo ragansviestu - bildē izskatās ka ir, bet, ar lupu vērojot, nav, vismaz redzētu pelējuma pūciņu. Laikapstākļi pēc lietus (kad bildēts dzeltenais) saulaini, pa diennakti nevarētu sapelēt. Vieta atklāta, saulaina. Paraugs ir, tad jau redzēs.


    adata 22.jūnijs, 17:23

    Pēc diennakts savā attīstībā apstājusies, apkaltusi. Vālītes vairāk sarkanbrūnas.


    dziedava 22.jūnijs, 12:52

    Nevaru saskatīt sporām tumšāku kārpu grupas, kam būtu jābūt. Bet neesmu tagad pie datora, grūti redzēt.


    mufunja 22.jūnijs, 12:18

    Julita, vai tā varētu būt Līdzīgā cilindrīte?


    mufunja 22.jūnijs, 11:13

    Julita, jā, celms tuvumā ir skujkoks, bet tas auga uz pagājušā gada kļavu lapām.


    dziedava 22.jūnijs, 10:25

    Ja tā ir kūlīte (droši, ka vālītes ārējais tīkliņš nav smalks), tad no zināmajām sanāk krēpjainā Symphytocarpus amaurochaetoides, sporu izmērs atbilst, tikai man šķiet, ka sporu raksta tīkliņam būtu jābūt smalkākam, bet varbūt tā ir, tikai foto to nevar saskatīt. Mazliet vēl mulsina, ka līdz šim šī suga bijusi saistīta ar lapukokiem, bet te ir skujkoka celms.


    adata 21.jūnijs, 21:34

    Jā, pēc skata ir vecrozā krāsā.


    Lietuviete 21.jūnijs, 21:10

    Pievienoju vēl vienu foto, redzams tuvāk. Fotografēts tanī pašā dienā, no rīta.


    Ziemelmeita 21.jūnijs, 19:15

    Paldies,Julita, reti redzēta, jāmācas atšķirt.


    dziedava 21.jūnijs, 19:13

    Nu jā, kaut kādā mērā ir plakana, jā. Un sporu masas krāsa un pat krāsas nianse ir ļoti svarīga.


    Ziemelmeita 21.jūnijs, 19:08

    Šeit plaispika, var redzēt tumšu sporu masu.


    Ziemelmeita 21.jūnijs, 19:07

    01.06. iezińota,saiti neizdodas iekopēt. Bija uz priedes celma. Jā, šai sporu masa gaiši brūna. Kaut kā neaizdomājos, ka tas jau ir rādītājs, ka nav plaispika.


    dziedava 21.jūnijs, 19:01

    Un plaispikai sporu masa ir tumšbrūna, te skaidri redzamas gaišas iekšas.


    dziedava 21.jūnijs, 19:00

    Kur ir iepriekšējā? Vrb nav pareizi noteikta?


    Ziemelmeita 21.jūnijs, 18:20

    Paldies,Julita! Nepańēmu, biju pārliecināta par plaispiku, jo iepriekš atrastā arī bija diezgan pkakana,, bet vieta zināma, nav problēmu garāmbraucot pańemt.


    dziedava 21.jūnijs, 18:14

    Bez mikroskopēšanas droši pateikt nevar, bet varētu būt apkakles palampīte, kas tagad sākusi augt


    dziedava 21.jūnijs, 18:01

    Plaispika gan nebūs, tā ir tāda omulīga pusbumbiņa, nevis klājeniska. Ja ir ievākta, var mikroskopiski pārbaudīt, kā iekšas izskatās.


    zemesbite 21.jūnijs, 17:55

    Paldies, Marek! :}


    dziedava 21.jūnijs, 17:00

    Ja izskatās rozīga, varētu būt neievērotā cilindrīte Stemonitopsis hyperopta


    Andrejs 21.jūnijs, 16:24

    Šogad novēroti ierodoties mēnesi vēlāk nekā parasti ...


    dziedava 21.jūnijs, 15:14

    Apmēram turpat, kur novērota arī pirms gada :)


    KM 21.jūnijs, 01:34

    Jā, absolūti negaidīts atradums, diemžēl laiks tajā dienā bija limitēts, sabiju pašā atklātajā purva daļā tikai kādas 40 min un jau biju pārsteigts par dažādu sugu koncentrāciju. Būtu bijis interesanti pabrist tālāk pa stigu, dziļāk purvā, kas zina cik vēl īpatņu izdotos ieraudzīt starp daudzajiem euphrosyne. Pirmo reizi biju Stiklu purvos, tiešām unikāla lokācija. Pameklēju citos avotos un, piemēram, carambyx.lv rakstīts: "Kurzemē mūsdienās nav zināmi novērojumi, kaut vēsturiski ir bijusi sastopama".


    pustumsa 20.jūnijs, 23:50

    Varbūt kļūdos?


    nekovārnis 20.jūnijs, 22:01

    Jā, tāds tumšs izskatās. Derētu kādas tuvākas bildes.


    nekovārnis 20.jūnijs, 21:39

    Oho! Vismaz dabasdatos noteikti pirmais sūreņu purvraibeņa ziņojums no Kurzemes!


    Ziemelmeita 20.jūnijs, 21:20

    Paldies,Marek!


    Ivetta 20.jūnijs, 21:12

    Paldies, Uģi!


    Ivetta 20.jūnijs, 21:08

    Paldies, Marek!


    nekovārnis 20.jūnijs, 21:02

    Varētu būt bērzu gremzdgrauzis


    Igors 20.jūnijs, 17:03

    Pievienoju īstu kaiju


    Igors 20.jūnijs, 17:01

    Agri no rīta no albuma nokopēju nepareizās fotogrāfijas: https://photos.app.goo.gl/U5YwrEriGg68Wujx9


    megemege 20.jūnijs, 16:59

    Pēc pīkstieniem ligzdā likās, ka ir zvirbuļvanags. Tomēr tagad skatos - peļu klijāns. Lai skata eksperti:)


    dziedava 20.jūnijs, 11:27

    Ja sporu stadijā no tiem pašiem plazmodijiem, kas foto redzami, t.i., viss redzamais droši ir tā pati gļotsēne, tad vajadzētu būt noteiktam pareizi! Ja vieta mazliet cita, tad nav nepieciešams apvienot, īpaši, ja ar visu attīstību! :)


    Ziemelmeita 20.jūnijs, 09:22

    Paldies, Uģi!


    Edgars Smislovs 20.jūnijs, 09:21

    Kāds ir domu gājiens atkārtoti pievienojot to pašu bildi? https://dabasdati.lv/lv/observation/ts6d87g1ti60h5gor7kmmk8no6/


    IlzeP 20.jūnijs, 08:30

    Anša sarakstā ir ar šādu nosaukumu.


    erts 20.jūnijs, 07:16

    Peldošā ričijvācelīte


    erts 20.jūnijs, 06:49

    Violetais deviņvīruspēks - tāda nav sarakstā.


    DaceK 20.jūnijs, 02:59

    Paldies par noteikšanu!


    Miksrieksts 19.jūnijs, 20:35

    Paldies, Valda! Tieši tāpēc pēdu bildēju un šīs abas sugas jaucu.


    Vīksna 19.jūnijs, 19:28

    Vai nav tumšais kailgliemezis, Limax cinereoniger ? Īpaši aizsargājama suga!


    Ivars Leimanis 19.jūnijs, 19:23

    Caurspīdīgā mitrumpiepe Physisporinus vitreus


    ekologs 18.jūnijs, 23:05

    A. vulgare?


    dziedava 18.jūnijs, 22:25

    Nu ja Tu tā saki.. Man viņas visu laiku jūk :DD


    zemesbite 18.jūnijs, 22:23

    Paldies, Renāte! :)


    Ivars Leimanis 18.jūnijs, 20:25

    Droši vien domāta smaillapu lāpstīte Scapania apiculata.


    adata 18.jūnijs, 18:01

    Atradu "Dziedavā", būs pārslainā cukurīte! Man nebijusi suga! (Vēl gan ir līdzīgās tīklsporu, ciešā...)


    adata 18.jūnijs, 17:12

    Julita, apjuku. Man te laikam divi novērojumi ar vienu sugu. Sākumā šķita, ka divas dažādas (domāju, kaut kādi sviesti!). Būs jāapvieno, goglē atradu, ka cukurīšu dzimtas, bet labāk būs paņemt paraugu. Nu dikti smukas un daudz!


    ekologs 18.jūnijs, 16:44

    Hm...Harpalus affinis?


    CerambyX 18.jūnijs, 14:48

    Kaut kāds tāds dīvaini zaļgans spīdums - bet var jau būt, ka rufipes ar tāds ir :D


    adata 18.jūnijs, 14:48

    Paldies, Uģi! Sākumā gan cerēju uz kādu koksngrauzi, parasti tie uz čemurziežiem...


    Kārlis Levinskis 18.jūnijs, 13:55

    Šī būs Bombus rupestris :)


    angel 18.jūnijs, 11:36

    Paldies!


    ekologs 18.jūnijs, 09:13

    Manuprāt, tumšā koksnes skudra (Camponotus herculeanus).


    Ivetta 18.jūnijs, 07:52

    Paldies, Uģi!


    CerambyX 18.jūnijs, 01:26

    Varētu būt arī Aegomorphus obscurior


    dziedava 17.jūnijs, 22:39

    Paldies paldies jums, ka manu nejaušo novērojumu paceļat saulītē :))


    meža_meita 17.jūnijs, 21:09

    Precizēts pēc Raivo papildus ziņas par A.Suijas noteikšanas pazīmēm.


    Mežirbe777 17.jūnijs, 20:58

    Šis ar lielu atrāvienu pirmais sugas atradums DD. Tagad arī vairs nevaru teikt, ka neesmu sugu redzējis :) (Paldies DL "Lubāna mitrājs).


    dziedava 17.jūnijs, 20:42

    :)


    dziedava 17.jūnijs, 20:42

    Paldies, Renāt! :)


    Mežirbe777 17.jūnijs, 20:40

    Paldies par vērību! Lai nerastos pārpratumi , izņemšu.


    Mežirbe777 17.jūnijs, 20:37

    Tālu nebija jāmeklē :) Suga ļoti krāšņa mikroskopā.


    meža_meita 17.jūnijs, 20:34

    Pietam pagalmā :D


    meža_meita 17.jūnijs, 20:33

    Būs jauna suga LV, bet vispirms jāapstiprina mikroskopiski. Malacis!


    meža_meita 17.jūnijs, 20:31

    Attēlos ir gan E.mesomorpha, gan E.prunastri (ceturtais un pēdējais foto) :)


    meža_meita 17.jūnijs, 20:29

    DMB indikatorsuga.


    meža_meita 17.jūnijs, 20:27

    Raivo taisnība. Ļoti laba sudziņa, apkārt nemētājas!


    Ziemelmeita 17.jūnijs, 20:17

    Paldies,Julita, mēģināšu atrast kapilīciju.


    ekologs 17.jūnijs, 20:11

    Skatos uz priekškrūšu vairogu, kāju un taustekļu krāsu un kaut kā domas vedina uz Bembidion bruxellense.


    dziedava 17.jūnijs, 20:05

    Pilienītēm vajag kapilīciju mikroskopēt, tas vēl svarīgāks par sporām. Diez vai daudzveidīgā, tā vēlāka rudens suga. Un pēc sporām vien sugu nevarēs noteikt. Mazliet velk uz maldinošo H.decipiens, bet tā ar tipiski nav vasaras suga. Vajag kapilīciju redzēt.


    laumae 17.jūnijs, 19:40

    Kazbārdis diezgan ātri tuvojas noziedēšanai un tas kļuvis saistošs vienīgi kamenēm. Bet, ņemot vērā Mareka kukaiņzināšanas, īstās sugas iespējams atrastos alternatīvajās Botāniskā dārza dobēs un kolekcijās ;)


    roosaluristaja 17.jūnijs, 18:37

    Iespējams. Man par to nav viedokļa. Bet, ja gļotsēņu speciālisti saka, ka tā ir ragainīte, sugu nomainīt nav grūti


    adata 17.jūnijs, 17:42

    Vai var būt receklene un gļotsēne kopā? Man vairāk atgādina porainās ragainītes plazmodiju, blakus ir jau augļķermeņi.


    Ziemelmeita 17.jūnijs, 16:36

    Pievienoju nobriedušu augļķermeņu un mikroskopijas foto. Varbūt daudzveidīgā pilienīte?


    Siona 17.jūnijs, 15:50

    Oij... tas ir kaut kas, kam man jāatceras pievērst uzmanību... bet ļoti iespējams, jo tur tajā vietā mētājas apkārt pacirsti skujkoki..


    dziedava 17.jūnijs, 15:05

    Paldies, Uldi (par šo un citiem), ar šiem es pinos.


    roosaluristaja 17.jūnijs, 14:38

    Parastais ir gaišbrūns un krietni apaļīgāks


    mufunja 17.jūnijs, 14:07

    Paldies, Uldi, ka apskatīji manas sēnes. Es nezinu, kas tās par sēnēm, bet tās noteikti nav Mainīgā pacelmene . Es tās ļoti labi pazīstu.


    dziedava 17.jūnijs, 13:20

    Šobrīd esmu "iesprūdusi" starp S.foliicola (mazmazliet par lielu, bet pēc Neuberta pat atbilst), S.nigrescens (it kā pārāk liela vienkopus grupa) un S. amaurochaetoides (ir smalks ārējais tīkliņš, kam tad nevajadzētu būt). Mikroskopija ļoti līdzīga Ingunas novērojumam: https://dabasdati.lv/lv/observation/du1lk9s3j8vj4i0ldl3r81m670/


    dziedava 17.jūnijs, 13:06

    Oi, gļotsēņu (un ne tikai) pasaulē zinātnē notiek revolūcija, jā, un Latvija cenšas turēt līdzi, bet nu galva mazliet reibst ;))


    zane_ernstreite 17.jūnijs, 12:27

    Paldies, Marek, par labojumiem/precizējumiem!


    Liepzieds 17.jūnijs, 12:21

    Atceros tos patiesībā pavisam nesenos laikus, kad "vilkpienaine, koksnes" jau bija notikums :)) Un tagad 50+!! Paldies par gļotsēņu apzināšanas un pētniecības revolūciju Latvijā! :)


    mufunja 17.jūnijs, 12:08

    Paldies, Uldis.


    Bekuvecis 17.jūnijs, 11:59

    Arī jaunākajā sēņu sugu apdraudētības izvērtējumā, kas veikts 2024. gadā projekta Life for Species ietvaros, figurē ka "košā" - acīmredzot atkal pēc inerces. Bet, par cik jaunā Sarkanā grāmata joprojām nav iznākusi, vēl ir laiks (pēdējais!) labot. Piekrītu, ka pareizāk būtu "melnējoša" (taču aktīvi neiesaistīšos).


    dziedava 17.jūnijs, 11:43

    Liels paldies, Edgar, par izsmeļošo atbildi! Nezinu, kā nosaukumi radušies, bet intuitīvi melnējošā pasaka vairāk, jo īpaši koša nemaz nav. Košā ir zeltpore. Līdz ar "košo" nosaukumu tās abas būs vieglāk nejauši sajaukt. Bet es te gan neesmu lēmējs :)


    Bekuvecis 17.jūnijs, 11:33

    Gan pagājušā gadsimta 90. gados izveidotajā latvijasdaba.lv, gan 2002. gadā iznākušajā Latvijas piepju konspektā, gan 2024. gadā iznākušajā Latvijas bazīdijsēņu konspektā visur figurē "košā cietpore"; domāju, ka uz šiem abiem konspektiem nosaukums ir mehāniski, bez kādām pārdomām, pārceļojis no 20. gadsimta publikācijām. "Melnējošā cietpore" publiski uzradusies 2000. gadā Ministru Kabineta noteikumos Nr.396, atkārtojusies MK 2004. gada noteikumos Nr.627 un iegājusies plašā apritē, nostumjot malā "košo". Kā šo putru izstrēbt, diskutējiet ar Dabas muzeju.


    Ziemelmeita 17.jūnijs, 11:28

    Paldies,Marek, par labojumiem! Tie mazie brūnie koksngrauži tik līdzīgi.


    Ziemelmeita 17.jūnijs, 11:25

    Paldies,Lilita!


    dziedava 17.jūnijs, 11:04

    Sporas atsevišķi nevajag ievākt! Sporām vnk jābūt nobriedušām, lai paraugs būtu vieglāk nosakāms. Noteikšanai jāskatās ārējās un iekšējās struktūras, formu, tāpēc jāsaglabā viss paraugs, neko nesaspiežot. Pēdējā foto izskatās, ka paraugs ievākts ideālā stāvoklī :), resp., tieši tādu arī vajag - vairāki veseli augļķermeņi kopā ar substrātu - sūnām. Tādu to vajag arī saglabāt. Nu jau ir brūnas, tālāk vajadzētu tikt pašām (t.i., nobriest līdz sausām sporām), nav vairs jāmitrina. Kad sausas, tad ielikt kastītē un viss. Ar vilkpienainēm gan ir tā, ka gaidām Ļeontjeva rakstu, un tad zinātnē būs 50+ vilkpienaiņu sugas aprakstītas :)). Tā ka droši noteikt līdz sugai var arī neizdoties, bet pētniecībai noderēs. Varbūt arī izdodas noteikt.


    dziedava 17.jūnijs, 10:58

    Paldies, Uldi!


    dziedava 17.jūnijs, 10:57

    Kopš kura laika melnējošā kļuvusi par košo?! Tāpēc arī neatradu, jo vienīgais atslēgvārds, pēc kura to atcerējos un meklēju bija "meln" ... Tagad būs bezcerīgi :/


    Liepzieds 17.jūnijs, 10:14

    Kad un kā no šāda būtu ievācamas sporas? Vai kā šādu tālāk uzglabāt? Varbūt pa vasaru patrāpīsies vēl kāds interesantāks paraugs, tad varētu nogādāt kādam zinošam mikroskopētājam.


    nekovārnis 17.jūnijs, 10:13

    O, būs jābrauc uz Botāniko dārzu fotografēt divas man trūkstošas sugas - šīs un Molorchus umbellatarum. Pasaki lūdzu lai neizklīst :D


    nekovārnis 17.jūnijs, 09:40

    Pagrūti to spārnu zīmējumu saskatīt, bet no tā ko var teiktu ka Merodon equestris :)


    dziedava 17.jūnijs, 09:34

    Nākamā dienā galviņas palikušas pelēkas, tādas ir arī 17. jūnija rītā (t.i. 2 dienas pēc ievākšanas)


    nekovārnis 17.jūnijs, 09:27

    Manuprāt M.galloprovincialis. Šī tak priede, vai nē?


    Kadiķis99 17.jūnijs, 08:43

    DMB (dabisku mežu biotopu) speciālā biotopu suga ar ļoti augstu vērtību. Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā pēc Ministru kabineta 2000.g. noteikumiem (2004.g. redakcijā). Suga ierakstīta Sarkanajā grāmatā, 4. kategorijā.


    mufunja 17.jūnijs, 06:45

    Man šķiet, ka zem zāles ir bērza saknes. Netālu ir vecs celms.


    Eggy 16.jūnijs, 23:42

    Jā, tik tiešām! Aizlidot aizlidoja, bet cerams, ka atkopsies. Svīres tieši dzīvo pie mājas jumta, kur atradu.


    dziedava 16.jūnijs, 21:44

    Vajadzētu sākt melnēt, bet porainā struktūra un augšana uz nobirām drīzāk liecina par pārslaino cukurīti.


    StarFlare 16.jūnijs, 21:20

    Izskatās, ka viņai nav astes, varbūt kāds plēšputns ķēra un izrāva.


    Ivars Leimanis 16.jūnijs, 20:57

    Nu, šādas sugas izzūd klusējot.


    Rendija 16.jūnijs, 20:29

    Pievienots attēls kā izskatījās diennakti vēlāk. Turpmākās divas dienas bez izmaiņām.


    dziedava 16.jūnijs, 20:23

    Attīstība netika vērota? Te arī redzams tikai plazmodijs, no kā sugu droši noteikt diemžēl nevar.


    dziedava 16.jūnijs, 20:23

    Uz kā auga?


    Rendija 16.jūnijs, 20:16

    Pievienots.


    dziedava 16.jūnijs, 20:09

    Skaista! Sugu gan tādu nav gadījies dzirdēt..


    dziedava 16.jūnijs, 16:49

    Jauki :)


    Divpēdis 16.jūnijs, 16:11

    Paldies, Marek!


    mufunja 16.jūnijs, 15:54

    Julita, perīdijs ir bezkrāsains.(foto)


    Dzeerve 16.jūnijs, 15:22

    Paldies par precizējumu! :)


    dziedava 16.jūnijs, 14:56

    Labs atradums! Droši vien noteikta pareizi, tikai drošībai vajadzētu pārliecību, ka perīdijs ir bezkrāsains, kas ir svarīga pazīme noteikšanā.


    Vīksna 16.jūnijs, 14:46

    Ziedmuša kas tēlo kameni(skatīt taustekļus).Varbūt Ziedmuša Volucella bombylans.


    zane_ernstreite 16.jūnijs, 07:50

    Ak, trāpīju citā rindiņā, paldies!


    ekologs 16.jūnijs, 07:47

    Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


    W 16.jūnijs, 03:41

    Uģi, paldies!


    sandis 16.jūnijs, 00:37

    Tāds jau arī sākotnējais komentārs, ka šeit vairākas sugas un aizdomas par T. ambigua. Pēdējos divus kadrus izdzēsu, pārējiem tad mainīt sugu uz T. ambigua?


    sandis 16.jūnijs, 00:31

    Piekrītu


    sandis 16.jūnijs, 00:28

    Sens novērojums, parauga nav, laikam pie šāda ID arī jāpaliek


    Ziemelmeita 15.jūnijs, 23:05

    Paldies,Uģi, par labojumiem.


    dziedava 15.jūnijs, 22:55

    Paldies, Uģi, bija jau piemirsies.


    nekovārnis 15.jūnijs, 22:19

    Anastrangalia sp., visdrīzāk A.reyi (Anastrangalia dubia reyi)


    VijaS 15.jūnijs, 22:15

    4.-6. bildes - 15. jūnijā, pēc divām nedēļām.


    VijaS 15.jūnijs, 22:00

    Paldies, Uģi!


    Ziemelmeita 15.jūnijs, 19:19

    Paldies,Edgar!


    Amanda 15.jūnijs, 18:18

    Bildē gaigalas


    Amanda 15.jūnijs, 18:16

    Laukirbe


    ekologs 15.jūnijs, 18:09

    Lapgrauzis (Chrysolina staphylaea).


    ekologs 15.jūnijs, 18:04

    Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


    Amanda 15.jūnijs, 16:38

    Peļu klijāns


    MJz 15.jūnijs, 14:02

    Bildē diezin vai ir klinšu ērglis. Drīzāk mazais.


    ekologs 15.jūnijs, 12:08

    Skrejvabole, iespējams, Chlaenius nitidulus.


    ekologs 15.jūnijs, 12:03

    Sarkankrūšu līķvabole (Oiceoptoma thoracicum).


    ekologs 15.jūnijs, 12:01

    Mīkstspārnis (Cantharis nigricans).


    ekologs 15.jūnijs, 11:58

    Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


    ekologs 15.jūnijs, 11:57

    Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


    dziedava 15.jūnijs, 11:34

    Apakšā skujkoks?


    Ivetta 15.jūnijs, 09:23

    Paldies, Uģi!


    Ziemelmeita 14.jūnijs, 23:53

    Paldies,Uģi, par labojumiem!


    zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:33

    Pētīju un līdz galam tā arī neesmu izpētījusi, paldies!


    zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:30

    Paldies, Uģi, par labojumu!


    adata 14.jūnijs, 21:42

    Šī arī būs porainā ragainīte.


    adata 14.jūnijs, 21:42

    Šī būs porainā ragainīte, kā mazi apaļi sūklīši ar porām.


    megemege 14.jūnijs, 19:41

    Lapkoks.


    ekologs 14.jūnijs, 19:30

    Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


    Ziemelmeita 14.jūnijs, 18:12

    Otra un trešā bilde pēc 10 dienām - 14.06.


    mufunja 14.jūnijs, 15:00

    Protams, Julita, es saprotu. Bet es nevaru iztikt bez taviem padomiem.


    dziedava 14.jūnijs, 14:46

    Var būt, jā! Drīzāk traumēti jauni vilkpienaines augļķermeņi, kad izsmērējušās visas iekšas. Bija tāda hipotēze arī. Sūnās arī vēl nav nobrieduši. Tādas sarkanoranžas vēl jātur mitrumā uz slapjām salvetēm, ja ievāktas, lai pagūst nobriest, nevis sakalst.


    W 14.jūnijs, 14:40

    Paldies, Marek, izlabošu!


    Liepzieds 14.jūnijs, 13:08

    Vai tas nevarētu būt vienkārši vilkpienaines plazmodijs? Turpat blakus sūnā tāda kā 2.attēlā. Sūnoto ievācu.


    dziedava 14.jūnijs, 12:21

    Koksne, uz kā auga, varētu būt skujkoks? Pie novērojuma vērts pierakstīt koka (kritalas) sugu, ja nevar līdz sugai, tad vismaz skujkoks vai lapkoks, var noderēt.


    dziedava 14.jūnijs, 10:16

    Marina, apskatīšu rūpīgāk, kad sanāks laiks. Tagad vajag daudz visu ko reizē pagūt, nav laika iedziļināties. Lākturītes ir no sarežģītajām.


    dziedava 14.jūnijs, 10:09

    Pēc garuma varētu būt Stemonitis foliicola, kas Latvijā vēl nav reģistrēta, bet tai norādīts plazmodijs balts. Vēl tādā izmērā ir Stemonitis inconspicua, kam vispār maz datu pasaulē. Vēl var gadīties pamazāka S.herbatica, kam no iepriekšējiem būtiski atšķiras sporu raksts.


    dziedava 14.jūnijs, 09:59

    Oo, foršiņās mazās uz nobirām. Tagad visiem tās aug, izņemot mani :)) Šķiet, vajadzētu būt vienai sugai, kas visur tagad aktivizējusies, bet tā kā pašai nav, nevaru noteikt, jo vajadzētu mikroskopēt.. Tas, ka ir paraugs, ir lieliski, jo nobriedušas jau stabili vācamā stadijā :)))


    Ivars Leimanis 14.jūnijs, 09:51

    Jā, pavisam noteikti, ka Gbif redzamā J.Smaroda 1942.gada atradne ir kļūdaina, jo atzīmēts, kā tā augusi uz parastās priedes. Līdz ar to herbārija kastē guļ piepe, kuru mūsdienās sauc par melno samtpiepe Ischnoderma benzoinum, kas aug uz skuju kokiem. I.resinosum aug uz lapu kokiem.


    dziedava 14.jūnijs, 09:37

    Interesanti. Šo būtu labi pavērot, kas attīstās. Varbūt lietus pašķaidīta ornažā aveņgļotsēne?


    dziedava 14.jūnijs, 09:34

    Minētais A.Barševska atradums: https://www.facebook.com/arvids.barsevskis/posts/pfbid026WoL2st9fScsYVGNQqiuVf99ci2jS4jd8CpmQH7FnFuggUQsruu9HqaVLPVgm83cl


    dziedava 14.jūnijs, 09:11

    Gludais tas arī nav, bet skaidrs, ka dzeltenums virspusē ir pazudis un vietā nācis brūnganais. Dzeltenais (ko mēs saucam arī par parasto) ragansviests paliek dzeltens arī sporu stadijā (nu tik vien ka melnā sporu masa sāk palikt vairāk redzama nekā virsmas apvalks). Te mani vairāk mulsina baltā krāsa - no kā tā ir?! Pelējums? Un man ir aizdomas, ka īstais "parastais" ragansviests Fuligo septica var. septica pie mums ir novērots ļoti reti. Arvīds Barševskis reiz FB bija ieziņojis attīstību ragansviestam, kas no plazmodija līdz sporu stadijai saglabāja bēšu - dzeltenbrūnu krāsu, ne brīdi neesot pilnīgi balts kā baltais, ne koši dzeltens kā dzeltenais un rūsganais sākumā. Diemžēl parauga man tam eksemplāram nav. Ja mēs neredzam attīstību, tad sporu stadijā varētu padomāt, ka tas ir rūsganais, bet no koši dzeltenā tajā attīstībā nebija ne smakas.


    Ziemelmeita 14.jūnijs, 07:58

    Paldies,Uģi!


    nekovārnis 14.jūnijs, 06:19

    Egļu mazais spīdīgais koksngrauzis


    Vīksna 14.jūnijs, 01:26

    Paldies !


    VitaS 13.jūnijs, 23:35

    Marek, ir kādas idejas par šo?


    Mežirbe777 13.jūnijs, 23:28

    Lielisks atradums! Tad sanāk, ka Gbif redzamā atradne no 1942.gada herbārija materiāla ir kļūdaina un nav ņemama vērā?


    nekovārnis 13.jūnijs, 23:28

    Varbūt Mycetochara flavipes


    zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:17

    Jā, pasteidzos. Gribējās vēl vienu koksngrauzi )) Bet nu šodien tur labuma tāpat bija atliku likām, un nedaudz vēlāk arī gaišais celmgrauzis būs sastopams.


    nekovārnis 13.jūnijs, 23:11

    Otrajā un trešajā foto Anastrangalia reyi


    Ziemelmeita 13.jūnijs, 23:05

    Paldies, Marek!


    nekovārnis 13.jūnijs, 23:04

    Jā, šis tāds mulsinošs, bet tomēr būs vien gaišs L.annularis. Gaišais celmgrauzis tāds slaidāks ar mazliet savādāku svītrojumu. Tam arī vēlāks lidošanas laiks - pārsvarā jūlijs.


    zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

    Dēļ gaišajām kājām


    zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

    Re kā nokļūdījos!


    zane_ernstreite 13.jūnijs, 22:55

    Nu tad man vienkārši paveicās būt īstajā brīdī īstajā vietā ))


    nekovārnis 13.jūnijs, 22:52

    Jā, kaut kā tie Stenurella nigra novērojumi koncentrējas Kurzemē tuvu jūrai/līcim.


    nekovārnis 13.jūnijs, 22:45

    Jā, visdrīzāk jau ka Dinoptera collaris. Dažkārt gadās arī tādi :)


    adata 13.jūnijs, 22:40

    Julita, nezinu, man neizskatās tādā rūsganumā (kā gludais) pēc krāsas. Šis tāds vairāk atgādina kafiju ar pienu. Varbūt lietus traucēja. Paraugs ir paņemts. Pārlaužot iekšiņās redz drupačas dzeltenā krāsā.


    Ivars Leimanis 13.jūnijs, 21:31

    Paldies, Renāt! :)


    meža_meita 13.jūnijs, 20:42

    Skaisti, apsveicu!


    meža_meita 13.jūnijs, 20:41

    Apsveicu Ivar, super!


    Ivars Leimanis 13.jūnijs, 20:05

    Paldies, Ilze!


    Ziemelmeita 13.jūnijs, 19:40

    Paldies,Mārtiņ, sadalīšu novērojumus.


    W 13.jūnijs, 19:09

    Šķita, ka melns Dinoptera collaris, bet uz to fona tāds pārsteidzoši mierīgs un kaut kādā veidā atšķirīgs:)


    Rendija 13.jūnijs, 18:53

    Tiktāl jau sapratu. Un šo būs iespēja apskatīt atkārtoti.


    Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
    © dabasdati.lv
    Saglabāts