Aktīvie lietotāji: 83 Kopējais novērojumu skaits: 608426
Tu neesi reģistrējies

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Halichoerus/Pusa sp. - 2018-11-18 YuJeen
    Scolopax rusticola - 2018-11-18 Aigars
    Dryocopus martius - 2018-11-14 Aigars
    Diplomitoporus flavescens - 2018-11-18 Mari
    Skeletocutis amorpha - 2018-11-18 Mari
    Tremella encephala - 2018-11-18 Mari
    - 2018-11-18 kamene
    Lycopodium annotinum - 2018-11-18 kamene
    Phyllotopsis nidulans - 2018-11-18 kamene
    Branta leucopsis - 2018-11-18 mazais_ezis
    Dendrocopos medius - 2018-11-18 Rallus
    Dendrocopos major - 2018-11-18 Rallus
    Acanthis hornemanni - 2018-11-15 erts
    Sus scrofa - 2018-11-18 elektrolitr
    Picus canus - 2018-11-18 elektrolitr
    Accipiter gentilis - 2018-11-18 DanaH
    Lophophanes cristatus - 2018-11-18 Mangusts
    Amanita muscaria - 2018-11-18 LV zilzīlīte
    Caltha palustris - 2018-11-18 W
    - 2018-11-18 girtsbar
    Emberiza schoeniclus - 2018-11-18 gunitak
    Cygnus cygnus - 2018-11-18 Arnis2
    Podiceps cristatus - 2018-11-18 Arnis2
    Fulica atra - 2018-11-18 Arnis2
    Cygnus olor - 2018-11-18 Arnis2
    Larus argentatus - 2018-11-18 Arnis2
    Aythya marila - 2018-11-18 Arnis2
    Aythya fuligula - 2018-11-18 Arnis2
    Bucephala clangula - 2018-11-18 Arnis2
    Strix aluco - 2018-11-18 dabasmīlis
    Rallus aquaticus - 2018-11-18 Arnis2
    Dendrocopos leucotos - 2018-11-18 LigaL
    Lanius excubitor - 2018-11-18 Rallus
    Alcedo atthis - 2018-11-18 Rallus
    Picoides tridactylus - 2018-11-18 Rallus
    Anas platyrhynchos - 2018-11-18 Rallus
    Cygnus cygnus - 2018-11-18 Rallus
    Bombycilla garrulus - 2018-11-18 arvidds
    Certhia familiaris - 2018-10-31 arvidds
    Carduelis carduelis - 2018-10-20 arvidds
    Egretta alba - 2018-10-20 arvidds
    Egretta alba - 2018-10-02 arvidds
    Sciurus vulgaris - 2018-09-15 arvidds
    - 2018-11-18 LV zilzīlīte
    Syrphidae sp. - 2018-07-31 Vīksna
    Orthotylus flavosparsus - 2018-07-31 Vīksna
    Polypores sp. - 2018-11-15 Vīksna
    Corvus frugilegus - 2018-11-18 Matrus
    Acanthis flammea - 2018-11-15 Matrus
    - 2018-11-15 Vīksna
    Diptera sp. - 2018-07-31 Vīksna
    Acanthis flammea - 2018-11-18 Rallus
    Turdus viscivorus - 2018-11-18 Rallus
    Panurus biarmicus - 2018-11-16 Matrus
    Dendrocopos major - 2018-11-18 gudgalf
    Brachycera - 2018-07-31 Vīksna
    Lanius excubitor - 2018-11-16 Matrus
    Sympecma paedisca - 2018-07-31 Vīksna
    Syrphidae sp. - 2018-07-31 Vīksna
    Accipiter nisus - 2018-11-16 Matrus
    Lanius excubitor - 2018-11-16 Matrus
    Scolopax rusticola - 2018-11-15 Matrus
    Hymenoptera sp. - 2018-07-31 Vīksna
    Turdus viscivorus - 2018-11-15 Matrus
    Phalacrocorax carbo - 2018-11-15 Matrus
    Corvus frugilegus - 2018-11-15 Matrus
    Cygnus olor - 2018-11-17 Mierss
    Accipiter gentilis - 2018-11-15 Matrus
    Gallinago gallinago - 2018-11-15 Matrus
    Bombycilla garrulus - 2018-11-15 Matrus
    Asio otus - 2018-11-14 Matrus
    Bombycilla garrulus - 2018-11-14 Matrus
    Haliaeetus albicilla - 2018-11-14 Matrus
    Nezināms
    @ Ievucis
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    CerambyX 19.novembris, 01:15

    Kā, kā? Pa Duagavu, kā gan savādāk? Nu ne jau atrāpoja no Melnās jūras :D


    YuJeen 18.novembris, 23:46

    Neizdodas atzīmēt precīzu vietu. Ķipsalas pludmalē pie tilta. Pēc salūta gribēju nofočēt kuģus ostā un pamanīju viņu. Izskatās it kā sabraukts. Kā viņš varēja šeit noklūt?


    asaris 18.novembris, 21:59

    Kāda no zvīnenēm Pholiota sp.


    asaris 18.novembris, 21:50

    Ir žubīte


    Vīksna 18.novembris, 16:26

    Paldies !


    Vīksna 18.novembris, 14:50

    Paldies !


    Arnis2 18.novembris, 14:02

    Paldies! Man jau arī tā likās, kamēr xeno-canto neatradu kaut ko pavisam līdzīgu arī ūdensvistiņai.


    Rallus 18.novembris, 13:33

    ir, ir dumbrs


    Ivars L. 18.novembris, 12:30

    Varētu būt kāda sierpiepe.


    Arnis2 18.novembris, 12:12

    Vai tomēr ūdensvistiņa?


    Vīksna 18.novembris, 10:35

    Šoreiz liku nosaukumu, tad bildi, savādāk pazuda.


    LV zilzīlīte 18.novembris, 10:35

    datumu nedaudz sajaucu īstais laiks kad novēroju bija tieši 17.10.2018 - 17. oktobrī


    AinisP 18.novembris, 10:35

    Mazais/vidējais/vai kāda cita vēl retāka ērgļu suga.


    AinisP 18.novembris, 10:30

    Ar šādiem novērojumiem jau nejoko:) Putns tika redzēts salīdzinoši nelielā attālumā, ap 200m. Meta lokus (planējot) virs lauka un domājams, barojās. Diemžēl nav foto. Novērojuma laikā bija nedaudz miglains, kamdēļ drošības pēc tomēr nomainīšu novērojuma statusu uz mazais/vidējais/vai kāda cita vēl retāka ērgļu suga. Respektīvi, nezināms ērglis. Pilnīgi noteikti tas bija kāds no šiem. Sajaukts ar klijānu nav noteikti:):):)


    Vīksna 18.novembris, 10:24

    Tas ir kaut kāds murgs, nez cik reizes pazūd bildes, kad liek nosaukumus.


    Vīksna 18.novembris, 09:44

    Paldies !


    CerambyX 18.novembris, 00:24

    Bet Aini - arī Tavs novērojums taču arī nav īsti nopietns, jeb, manuprāt, nav uzskatāms par droši pierādītu un ticamu novērojumu, jo ir ekstrēmi vēls priekš mazā ērgļa, bet novērojuma aprakstā nav norādītas nekādas redzētās pazīmes u.c. informācija (novērošanas attālums, ilgums utt.) pēc kā varētu izslēgt, ka putns nav bijis vidējais ērglis (Zviedrijā šai sugai, atšķirībā no mazā ērgļa, ir bijuši novērojumi pat decembrī/janvārī, Somijā līdz pat oktobra beigām) vai, piemēram, kāda cita vēl retāka ērgļu suga.


    nekovārnis 17.novembris, 23:26

    Varētu būt kāda Asaphidion ģints skrejvabole, bet neesmu drošs.


    nekovārnis 17.novembris, 23:21

    Koksngrauzis Monochamus sp. Vai datums pareizs? Diezgan pavēlu šai sugai.


    nekovārnis 17.novembris, 23:19

    Otra (apakšā) acainā mārīte.


    dziedava 17.novembris, 22:36

    Šitā no interesantā gala. Varētu būt kāda vālene Clavaria, varbūt Clavaria argillacea?


    AinisP 17.novembris, 21:56

    Kaut kas šogad ir savādāk nekā katru rudeni. Arī man izdevās novērot ļoti vēlu mazo ērgli 29.10.2018. https://dabasdati.lv/lv/observation/9ae750f8f82a78f41144e05224719c79/


    Matrus 17.novembris, 17:37

    Turpat nofilmēts no dažiem metriem arī 13.11.2018.


    Vīksna 17.novembris, 10:15

    Paldies !


    dziedava 17.novembris, 09:35

    Būtu labi visiem novērojumiem norādīt par ko (vismaz kādā krāsā:)) jautājums, jo bieži attēlos ir gana daudzas sugas un nav skaidrs, kurai īsti pievērsties, jo katrs novērojums tomēr apzināti veltīts vienai. Šajā foto visvairāk uzmanību pievērš sarkanā krāsa, kas nav gļotsēne, bet, visticamāk, kas daudz interesantāks - sēne uz ķērpja. Diemžēl nevar īsti saprast, uz kāda ķērpja tā sēne aug. Te DD ir ziņota viena tāda sarkana sēne - Illosporiopsis christiansenii, bet tā aug uz krevu ķērpjiem, Physcia sp., te to nevar saprast. Var būt arī citas tādas sarkanas sēņu sugas uz ķērpjiem. :)


    Mangusts 17.novembris, 01:02

    Paldies! Tad vienkārši ierakstu - Zīriņš (nenoteikts)


    zemesbite 17.novembris, 00:21

    Laikam tomēr ir plakanā skrāpīte, šodien nofotografēju vēlreiz. Tikai ļoti sīka, ieraudzīju tāpēc, ka atšķīrās ar gaiši zaļo toni.


    CerambyX 16.novembris, 22:07

    Melnais zīriņš tas diez vai ir - nav aiz acs raksturīgās 'melnās maskas' turpinājuma u.c. Šādā kvalitātes attēlā manuprāt tā ar 100% pārliecību būs grūti pateikt tieši kura no pārējām zīriņu sugām tā ir. Nu vismaz es nevaru pateikt.


    Vīksna 16.novembris, 20:25

    Šis gan sen bildēts un pie īpašiem nevajadzēja.Šī gada bildētā, ja tā pati suga, tad varbūt 2 vai kāds tur sanāk.


    dziedava 16.novembris, 11:48

    Uz vietas, skatot foto, putnu speciālistiem bija viedoklis, ka varētu būt rubenis, bet tagad, rūpīgāk pieejot noteikšanai, viedoklis mainīts uz "drīzāk mežirbe" :) Tad nu mainu atpakaļ. Paldies par uzmanības pievēršanu!


    Vīksna 16.novembris, 02:46

    Nākošā dienā arī uz sienas bija. vismaz dienas gaismā varēju nobildēt.


    IevaM 15.novembris, 22:33

    Julita, kādēļ pārdomāji, ka rubenis? Man izskatās pēc mežirbes tomēr


    dziedava 15.novembris, 21:21

    Dzēst gan nevajag! :) Lai vai kas tas būtu - varbūt pēkšņi nāk apgaismība! :)


    zemesbite 15.novembris, 20:46

    Varbūt šo novērojumu vajag dzēst, nez vai atradīšu to vietu otrreiz, varbūt tiešām kukaiņi vainīgi. Vasarā nebija laika, tāpēc visu uz dižkoka ieraudzīto sametu vienā putrā. Rezultātā desmitiem novērojumu, kurus tagad mēģinu apstrādāt. Jācer, ka nesalikšu kaut ko vairākas reizes. :)


    zemesbite 15.novembris, 20:39

    Varētu būt Phlebia rufa, tas maliņas nav pārāk atliektas, tikai tā izskatās.


    zemesbite 15.novembris, 20:36

    Tā īsti pārliecināta neesmu. Jāmēģina atrast vēlreiz.


    Aceralba 15.novembris, 19:32

    Redzēju mazā tiltiņa rajonā arī 15.11.2018., paslēpās dekoratīvo smilgu pudurī.


    meža_meita 15.novembris, 18:09

    Jā, paldies! Neizdodas iegaumēt :)


    felsi 15.novembris, 17:38

    Varbūt Hemitrichia clavata?


    felsi 15.novembris, 17:32

    Man liekas, ka sēne Multicavula mucida.


    IlzeP 15.novembris, 16:03

    Vai šim novērojumam nav fotogrāfijas?


    LV zilzīlīte 15.novembris, 15:31

    man šķiet ka melnais zīriņš pieaugušie putni pēc-ligzdošanas spalvu maiņā


    Mangusts 15.novembris, 11:47

    Lielākā ir sudrabkaija, bet mazais - kāds zīriņš?


    AAvj 15.novembris, 10:07

    Tā nav sakritība :(


    Vīksna 15.novembris, 07:24

    Paldies !


    dziedava 15.novembris, 06:36

    Paldies, Baiba! Tas arī bija purvā, kas robežojas ar purvainu mežu. Paskatījos arī foto fotoaparātā, lapas šķēlums tāds, kā vajag, šķiet, arī izskatās.


    dziedava 15.novembris, 06:22

    Grūti saprast, bet vai tie bumbuļi nevar būt kukaiņu darbības pēdas? T.i.,, neaug cieši klāt, bet ir nobirdināmi?


    dziedava 15.novembris, 06:06

    Izskatās, ka varētu būt pajukusi Metatrichia vesparia


    Vīksna 15.novembris, 00:48

    Parkā 14 novembrī zem vairākām sudrabeglēm, sīkas sēnes un daudz.


    dziedava 14.novembris, 22:42

    Krokojums izskatās kā flēbijai, piemēram, Phlebia rufa, bet atliektās maliņas neparasti izskatās, varbūt tomēr nav?


    dziedava 14.novembris, 22:37

    Vai nevar būt sūna - plakanā skrāpīte Radula complanata?


    MJz 14.novembris, 21:39

    Kā kādreiz teica Baumanis - Jā, jā. Viņi tur parasti ir ap šito laiku.


    Laimeslācis 14.novembris, 20:41

    Paldies, Ansi, par gandreni!


    zemesbite 14.novembris, 20:33

    Sūna, vai ķērpis?


    forelljjanka 14.novembris, 19:27

    Prasītos kādi komentāri.Ekstrēmi vēls novērojums.


    kamene 14.novembris, 16:33

    Vai peldošā zemzarīte Cladopodiella fluitans nevarētu būt? Tur pat arī purvs.


    de kje 14.novembris, 14:42

    ok


    Priede 14.novembris, 01:35

    Parasta ozolu birzs 1.3 ha, ja pareizi atceros: vecums 106 gadi, apkārt lauksaimniecības zemes. Bet netālu 100m attālumā cita ozolu birzīte un tad vēl.. Vieta Kurzemē, kur kā cilvēki stāsta pirms 50 gadiem ozolu bijis daudz vairāk, sanāk, ka nu tā kā "parkveida pļavas". Bet melioratori ap 1980. gadu dūšīgi esot spridzinājuši ozolus un atbrīvojuši laukus ērtākai apstrādei. Vēl tagad vietām mežmalās pūst sastumti apsūnojuši ozolu stumbeņi. Varu nosukumi arī nomainīt uz Daedalea , ja tas būtu tas īstais. (Gan jau ar vizuālo apskati vien nepietiek, lai noteiktu kas tā ir par sugu). Iespējams, ka vajag mikroskopu, bet man nav piejams. Paldies, Julita, par precizējumu!


    nekovārnis 13.novembris, 23:06

    Kādu dienu, kad būs mazliet vairāk laika būs kārtīgāk jāiedziļinās. No pirmā skatiena it kā būtu, bet ar to kāpurmušu noteikšanu diezgan liela ķēpa - no tiem vairākiem simtiem Latvijā sastopamo sugu varbūt kādus 10% bez mikroskopa varētu mēģināt noteikt. Ja safotografē mušu no visām pusēm ideālā kvalitātē, tā lai katra sariņa garumu un novietojumu varētu saskatīt, tad vairāk, bet atkal problēma - nav tādu lētu, universālu kāpurmušu noteicēju. Jāgaida kad Latvijā parādīsies kāds kāpurmušu spečuks un jākrāj Dabasdatos fotonovērojumi :)


    Vīksna 13.novembris, 22:46

    Paldies !


    Laimeslācis 13.novembris, 22:29

    Paldies, Marek, par vēršacīti! Vasariņa pagājusi, tauriņi sāk aismirsties!


    Vīksna 13.novembris, 22:10

    Varbūt kāpurmuša Hemyda obscuripennis ?


    Vīksna 13.novembris, 22:10

    Uģa komentārs par kāpurmušu Hemyda obscuripennis.


    Vīksna 13.novembris, 21:50

    Paldies ! Varbūt citreiz labāk nobildēsies. Daži gan, tikai reti trāpās.


    nekovārnis 13.novembris, 21:37

    Grūti pēc šī foto kaut cik droši pateikt, bet manuprāt drīzāk kāds māņsprakšķis.


    dziedava 13.novembris, 16:03

    Jā, paldies, Inguna, Metatrichia vesparia tā noteikti nav, jo tās aug "pušķīšos", bet te - atsevišķas bumbiņas. Mana hipotēze, ka varētu būt Cribraria argillacea, tām raksturīgas blīvi sakopotas bumbiņas uz kritalām bez mizas.


    felsi 13.novembris, 15:19

    Julitai! Man liekas, ka nav pareizi noteikts.


    Vīksna 13.novembris, 15:12

    Paldies !


    dziedava 13.novembris, 14:41

    Kā vismaz DD ietvaros, šķiet, vienīgā, kas redzējusi Trametes gibbosa "dzīvajā", tomēr šaubos, ka šis arī ir šis gadījums. Daedalea quercina uz ozola būtu ticamāks variants. Te izskatās kaut kas "pa vidam" :). Abas manis atrastās Trametes gibbosa bija parkos, iespējams, uz svešzemju sugas koka, tāpēc Latvijā arī nav bieži sastopama suga. Vai šajā apkārtnē nav nekāds parks? Parasts ozola celms?


    Priede 13.novembris, 14:07

    Paldies! Būtu jau pareizi, ja varētu vienmēr atrast to īsto un pareizo sugu. Tāpēc, ka šīs mūsu ievietotās bildītes var atrast internetā ar google palīdzību, un citi no šis informācijas mācās. Diemžēl, no manas puses noteikšana notiek empīriski vai pēc pieredzes, arī pēc augu noteicēja.


    Priede 13.novembris, 13:56

    Paldies par precizējumu!


    roosaluristaja 13.novembris, 13:54

    Uz ozoliem var būt arī Daedalea quercina, kam ir samērā līdzīgs himenofors. Tiesa cepurītes augšpuse neizskatās diez ko atbilstoša šai sugai.


    Priede 13.novembris, 13:34

    Paldies par komentāru! Var, jau būt ka arī Trametes gibbosa, ja skatās pēc stobriņu formas apakšā. Kaut gan no bildēm googlē, tāda cieša pārliecība nerodas.


    Priede 13.novembris, 13:28

    Uz ozola celma


    roosaluristaja 13.novembris, 10:43

    Izskatās jau tā kā pēc Trametes gibbosa


    dekants 13.novembris, 10:17

    Ja Jānim nav pretenziju, tad pievienoju uzzināto informāciju pie novērojuma Piezīmēm. Datus parasti apstrādā eksportētus. Eksportējot datus, novērojuma komentāri nerādās, tādēļ, ja novērojums ir bez piezīmēm tad liela varbūtība, ka šādu interesantu novērojumu vnk izslēdz no datu kopas.


    roosaluristaja 13.novembris, 06:29

    Uz kāda koka celma viņa aug?


    Priede 13.novembris, 02:42

    Varbūt kādam ir viedoklis, kas šī sēne ir par sugu, ja tā tomēr nav Grifola frondosa?


    felsi 12.novembris, 22:06

    Varbūt kāda diderma?


    Vīksna 12.novembris, 20:03

    Paldies !


    dziedava 12.novembris, 15:49

    Paldies, Uldi! :)


    roosaluristaja 12.novembris, 15:48

    Jā, droši vien, ka ir veca jungūnija.


    dziedava 12.novembris, 15:33

    Klau, šeit taču ir arī piepju jungūnija, ne tikai Phellinus tremulae? Vai tomēr nav?


    Ivars L. 12.novembris, 11:48

    Būtu jau forši, ja tiešām būtu T.kmetii (var būt, ka ir ar'). Būtu jauna suga LV! Tomēr ieva kā substrāts vairāk atbilst Tyromyces chioneus. Krāsa vairāk izskatās pēc netīri dzeltenas nevis oranžīgas. Bet es nezinu - nevaru neko ne apstiprināt, ne noliegt. T.kmetii tomēr ļoti reti sastopama suga. Un nav tik viennozīmīgi nosakama pēc attēla. Nepazīstu Ati. Varbūt viņš ir reāls piepju spečuks, atšķirībā, piemēram, no manis, un es te veltīgi kaut ko komentēju, un mums vienkārši jāuzticas Ata versijai?


    nekovārnis 12.novembris, 11:01

    Varbūt Amblyteles armatorius vai kaut kas līdzīgs.


    Vīksna 12.novembris, 02:42

    Paldies !


    Mari 11.novembris, 22:09

    Paldies!


    Ansis 11.novembris, 20:53

    Šī varētu būt arī vietēja! Vidzemes piekrastes mežos īve ir, bet nekad nav redzēta liela, kokveidīga, kā Kurzemē. Tālāk iekšzemē (piem. Katvaros, Līgatnē) īve gadu desmitiem nīkuļo kā melleņu auguma sīkkrūms.


    Vīksna 11.novembris, 20:44

    Paldies !


    Vīksna 11.novembris, 20:43

    Paldies !


    OKK 11.novembris, 19:45

    Ķērpju māņkrabjzirneklis, Philodromus margaritatus


    Vīksna 11.novembris, 17:34

    Vēl diezgan neliktu bilžu.


    Laimeslācis 11.novembris, 17:33

    Man savukārt šo ģimeni paveicas redzēt katru reizi, kad esmu pie M. Baltezera. Šodien visa ģimene, īpaši ad. trenkāja vienu vientuļu svešu juv.


    W 11.novembris, 17:07

    Veidojumi nāca no mizas apakšas pēc kaut kādas, viņiem zināmas regularitātes - svītrās. Mēģināju saskatīt, vai tās būtu lenticeles rindās, bet miza bija ļoti satrūdējusi.


    Matrus 11.novembris, 16:35

    Paldies par gredzenota gulbja kontroli! Paugurknābja gulbis ar gredzenu LR EM610 - mātīte, dzimusi 2009. gadā vai agrāk. Ligzdoja pēdējos sešos gados (2013-2018), domājams, ka M.Baltezerā vai tuvākajā apkārtnē. Tēviņam ir jābūt gredzenam LR EM 608. Šogad kontroļu nebija, apmeklējot M.Baltezeru 13.10.2018. novēroti kopskaitā 4 ad un 1 juv., t.i. tajā dienā šo perējumu tur neredzēju.


    dziedava 11.novembris, 16:22

    Nu es jau ar par balto - ja būtu pelēkais, ļipu ar melno plankumu būtu ievērojusi, kā tiem vairākiem citiem iepriekšējiem..


    forelljjanka 11.novembris, 15:49

    Nosauktās pazīmes ir abām sugām!;)Konkrētais baigi velk tieši uz balto,bet ,tā kā tas ir jaunulis,ķermeņa,kāju proporcijas var būt maldīgas,nav arī īsti redzamas.Neredz ļipu,kas varētu palīdzēt.Ausu malas drīzāk gaišas,tas vairāk par labu baltajam.Biotops tipisks baltajam.70:30 ,ka baltais zaķis.;)


    dziedava 11.novembris, 14:57

    Gļotsēnei vajadzētu būt vai nu iekšā šķidram (jaunai), vai putēt sporām (vecai). Cik saprotu, ne viens, ne otrs nebija. Man izskatās līdzīga pelējuma sēnēm - nebija sajūtas, ka apaug kaut ko? Bet varbūt kaut kas cits. Neesmu tādas ievērojusi. :)


    W 11.novembris, 14:37

    Tā kā švammīte. Mīksta.


    W 11.novembris, 14:36

    Paldies, Julita:)


    dziedava 11.novembris, 14:25

    Domāju, ka nav gļotsēne, bet sēne. Kāda pēc taustes?


    Vīksna 11.novembris, 14:10

    Gan šeit, gan citur pirms kulšanas rapšu laukus indēja un reizēm 3 dienā kūla.


    roosaluristaja 11.novembris, 12:12

    Varētu būt veca Antrodia sinuosa


    dziedava 11.novembris, 11:42

    Varbūt pūkainā sēdene Crepidotus versutus (bieža sēne)


    Laimeslācis 11.novembris, 09:36

    Nomainīju uz (nenoteikts), jo Philodromus aureolus saraksts nepiedāvā.


    Laimeslācis 11.novembris, 09:29

    Paldies, Uģi! Iepazinos un pārlaboju uz Philodromus aureolus.


    Laimeslācis 11.novembris, 09:13

    Paldies, Edgar!


    CerambyX 10.novembris, 23:47

    Kaut kāds Philodromus jau ir, bet diez vai fuscomarginatus. Tad jau drīzāk Philodromus aureolus, bte nu LV kādas 11 sugas (visamz) šajā ģintī - ne visas pēc foto ir viegli nosakāmas.


    Laimeslācis 10.novembris, 23:29

    Paldies, Agri, par zirnekļiem!


    Laimeslācis 10.novembris, 23:26

    Agri, paldies!


    Blakts 10.novembris, 22:54

    100% P.sanguinipes :)


    OKK 10.novembris, 22:48

    Kāds no riteņzirnekļu dzimtas (Araneidae)


    nekovārnis 10.novembris, 22:48

    Manuprāt tomēr būs Vairogblakts Pinthaeus sanguinipes. Nav gan pa rokai abu sugu pazīmju noteicēju, bet galvas forma, 2 un 3 ūsu posmu garumu attiecība, kā arī 5 posma krāsojums manuprāt par labu P.sanguinipes.


    OKK 10.novembris, 22:39

    Māņkrabjzirneklis Philodromus fuscomarginatus


    Grislis 10.novembris, 19:26

    Parasti pierakstu substrātu un biotopu, šoreiz nē un tagad jau diemžēļ neatceros...


    Grislis 10.novembris, 19:19

    Paldies par operatīvu noteikšanu! Varbūt tiešām bija uz egles... likās, ka Phlebia centrifuga jau labi pazīstu, bet šī izrādās tāda mainīga...


    Vīksna 10.novembris, 16:55

    Paldies !


    Ivars L. 10.novembris, 16:08

    Bija aizdomas par Gloeoporus taxicola, bet laikam tomēr kautkāda klājeniska nepiepe.


    Ivars L. 10.novembris, 16:00

    Lai piedod man Valda, bet atļaušos apstrīdēt kritalas koka sugu - tomēr būs egle, jo tā ir Phlebia centrifuga.


    Ivars L. 10.novembris, 15:48

    Droši vien, ka komentārā būs piedomāts pie rakstītā, bet vadot nosaukumu, nospiedies ne tas. Tad nu pats mainu nosaukumu uz zemzobu.


    Laimeslācis 10.novembris, 14:21

    Interesanti! Paldies, Arno, par versiju! Kad pacēlu to vilnu un ieraudzīju ilkņus žokļu kaulos, nodomāju ka varbūt kāds suns kaut ko nelabu apēdis, aizgājis no mājām un nobeidzies.


    Vīksna 10.novembris, 14:15

    Paldies !


    roosaluristaja 10.novembris, 14:11

    Kāda no mīkstpiepēm, droši vien


    roosaluristaja 10.novembris, 14:06

    Tā nav piepe, bet sīkpiepe (Stereum). Īsti tik nevaru saprast, kura.


    megere 10.novembris, 13:59

    Pēc žokļa kauliem un izmēra varētu būt lūša kaķēns. Īsākais ir augšžokļa kauls, garākais ir apakšžokļa kauls.


    roosaluristaja 10.novembris, 13:59

    Phlebia centrifuga uz apsēm neaug


    dziedava 10.novembris, 13:30

    Var redzēt, kā uz kreiso pusi aizstiepušās oranžas stīdziņas - tas ir gļotsēnes plazmodijs, kas uzklājies uz kādas baltas klājeniskas sēnes.


    IlzeP 10.novembris, 11:48

    Sākotnējais jautājums tiešām bija par tehniskām lietām, jo nav grūti aizmirst izmainīt noklusēto novērojuma datumu. Tagad, kad zināms, ka ar datumu viss kārtībā un putns redzēts 5 m attālumā, ielieku atpakaļ pie interesantajiem novērojumiem. Kā jau Uģis raksta, ja nav foto, būtu ieteicams detalizēts novērojuma apraksts, jau ziņojot novērojumu. Tas, protams, ir arī portāla trūkumks, ka šādos gadījumos neizlec brīdinājums, ka vēlaties, piemēram, pievienot konkrētu sugu netipiskā datumā.


    IlzeP 10.novembris, 11:34

    Pagaidām nomainīju uz nenoteiktu rožvaboli.


    dziedava 10.novembris, 11:18

    Vai nevar būt Phlebia centrifuga?


    dziedava 10.novembris, 11:16

    Atkal alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus? :)


    Vīksna 10.novembris, 10:17

    Paldies !


    Ivars L. 10.novembris, 09:43

    Paldies! Vienīgi jautājums: kura suga īsti ir? Zemzobu, kā rakstīts komentārā, vai nekeru, kā ievadīts nosaukumā?


    Rolis 10.novembris, 07:23

    Tad būtu jāizlabo suga. Vai ir iespējams noteikt sugu pēc kāpuriem?


    Janis_S 10.novembris, 00:50

    Atvainojos par savu nešpetno viedokli, protams , ja putnam būtu labpaticies vēl kādas 20 sekundes uzkavēties uz sūdu čupas būtu arī foto. Putns ļoti specifisks, un negribētos filozofēt , kā par dažu ķeģu sugu sadalīšanu, vai apvienošanu.


    CerambyX 10.novembris, 00:25

    Ē nu gan šauj auzās - te ir runa nevis par kaut kādu 'klubiņu, kur mērās ar trešo agrāko, vai septīto vēlāko novērojumu', bet gan visai nopietnu Latvijā sastopamo putnu novērojumu datubāzi (putni.lv), kurā nokļūst tikai ticamas un pārbaudītas ziņas. Un šajā gadījumā es varu tikai piekrist, ka šis ziņojums tā sākotnējā formā (bez te redzamajiem papildus komentāriem) īsti nepavelk līdz kvalitatīva novērojuma latiņai, jo tas ir pilnīgi tukšs - ne pušplēsta vārdiņa piezīmēs par novērojuma apstākļiem (kādā attālumā redzēts, cik ilgi utt. utjp.) u.c. info. Kā tad lai cilvēks no malas izvērtē vai šis, tik tiešām ļoti vēlais un netipiskais pupuķa novērojums ir objektīvi iekļaujams kopējā novērojumu datubāzē? T.i. varbūt te runa nav pat par ticamību, jo pupuķis ir izskatā tiešām raksturīgs putns, lai to nesajauktu, bet varbūt tik tiešām ir nejauši aizmirsies pievienojot datumu ieklikšķināt kalendārā (ja to neizdara, tad automātiski aiziet ziņošanas dienas datums)? Nebūtu pirmais tāds gadījums! Tāpēc nevajag te tagad dusmoties un burt drāmu tikai tāpēc, ka kāds ir pajautājis precizējošu informāciju par šo novērojumu (jo tas tiešām ir sezonai netipisks) - pats vien tomēr esi vainīgs, ka neesi pacenties jau sākotnēji novērojumu pievienot tā, lai nevienam šādi jautājumi nerastos (neesi taču arī pirmo dienu ar pīpi uz jumta - vairums citu Tavu novērojumu taču ir labi dokumentēti un nevienam jautājumi nerodas par redzēto). Tas man tā no malas vērojot baigi uzkrītoši šķiet, ka daudzi ir aizmirsuši (vai varbūt nav neviens īsti iemācījis/paskaidrojis), ka ziņojot jebkādu retas sugas, vai kāda cita iemesla netipisku/intersantu/utml. novērojumu, novērojuma autoram pašam vispirms ir jāieliek mazliet darbiņš no savas puses, lai nodotu vismaz minimālā gadījumā pašu svarīgāko informāciju, kas apstiprinātu šī novērojuma patiesumu. Ja nav foto - tad tie ir pāris teikumi piezīmēs par redzētajām pazīmēm un/vai novērojuma apstākļiem u.c. info. T.i. novērojuma autoram ir novērojums citiem ir jāpierāda vispirms pašam nevis otrādi - jāziņo kā fakts, vot es redzēju un ticiet man! Un tad pārējiem kā ar knaiblēm jāvelk informācija no novērotāja ārā, kas aizņem lieku laiku un enerģiju. Nu un tā ir tāda dabas objektu vērošanas neatņemama sastāvdaļa, ka vienmēr būs neticīgie, kas var novērojumu apšaubīt (tādu vai citu iemeslu dēļ - pārsvarā objektīvu, bet reizēm arī subjektīvu) - tas vienkārši ir jāpieņem. Ja tas tracina/kaitina un šķiet stulbi, tad nu - labāk savus novērojumus tad nevienam neziņot un vērot dabu/putnus/u.c. individuālā kārtā, nemēģinot nemaz iekļauties 'vispārējā kolektīvā' - i pašam būs mierīgāks prāts, i citiem mazāk klapatu. Nu līdzīgi kā spēlējot basketbolu/futbolu pagalmā - ja gribas spēlēt kopā ar citiem, tad kaut kādi noteikumi ir jāievēro jeb nu nevar ņemt, piemēram, basketbola bumbu rokās un nedriblējot diebt pāri visam laukumam. Tad ātri vien neviens ar Tevi vairs negribēs spēlēt kopā. Tas tā - atkāpe ne tikai konkrēti par šo novērojumu, bet par daudzu citu pieredzes mazāk bagāto putnu vērotāju ziņotajiem ziņojumiem te Dabasdatos.


    IevaM 10.novembris, 00:18

    Priede vai egle. Šodien tik daudz kritalu redzēju, ka sajucis. Par tām porām šaubos, bet varbūt nepaskatījos uzmanīgi... :(


    Janis_S 09.novembris, 23:59

    Par cik nopirku, par tik arī pārdevu! Man neinteresē klubiņš, kur mērās ar trešo agrāko, vai septīto vēlāko novērojumu. Viņš tur bija , un āmen!


    Ansis 09.novembris, 23:10

    Apaskatiju paraudziņu - zariņu lapas stipri izliektas (karotes formas); apakšdaļā lapas malējās šūnas īsas, neatšķiras no pārējām plātnes šūnām, kuras pārsvarā neregulāri četrstūrainas, biezsienainas - tā ir zemzobu krūmīte (Thamnobryum subserratum). T. alopecuroides lapas ir gandrīz plakanas.


    Laimeslācis 09.novembris, 23:06

    Paldies, Ansi! :)


    Ansis 09.novembris, 23:03

    Apskatiju paraudziņu: Sporas 30-45 μm platas, ar skaidru tīklveida rakstu - tā ir dobuļu fosombronija (Fossombronia foveolata).


    Ansis 09.novembris, 22:52

    Jā, tas ir īsts velna rutks :)


    Ivars L. 09.novembris, 22:38

    ... kļūda rakstībā - nevis posains, bet porains.


    Ivars L. 09.novembris, 22:36

    Parastie jautājumi: šoreiz ne par garšu :), bet - uz kādas sugas koka kritalas aug, un vai tai sēnei himenofors ir posains (bildē to īsti nevar saprast).


    nekovārnis 09.novembris, 21:01

    Paldies, Uģi!:)


    nekovārnis 09.novembris, 21:00

    Paldies, Uldi!:)


    CerambyX 09.novembris, 19:55

    Ja 3cm, tad noteikti būs rožvaboļu kāpuri - Oryctes pieaudzis kāpurs vismaz 5-6cm (iztaisnotā veidā).


    Vīksna 09.novembris, 19:16

    Paldies !


    Vīksna 09.novembris, 19:15

    Paldies !


    CerambyX 09.novembris, 18:39

    Tā kā Rhopobota ustomaculana - bet tāds viegli apdilis/ne pirmā svaiguma.


    LV zilzīlīte 09.novembris, 18:12

    pelēkajam zaķim ir ap aci tāds kā baltums . auss ārpuse ir gaiši pelēcīga un ausu gali melni.


    felsi 09.novembris, 16:50

    Izskatās pēc blīvās badhamijas.


    felsi 09.novembris, 16:22

    Man arī liekas, ka daudzveidīgā trihija.


    IlzeP 09.novembris, 15:30

    Hmm... Gluži precīza nebiju - daži novērojumi šajos datumos Latvijā ir bijuši. Tomēr, lai šo ieskaitītu par 2. vēlāko novērojumu rudenī (http://www.putni.lv/upuepo.htm), derētu dokumentāli pierādījumi.


    Janis_S 09.novembris, 14:24

    Nekas nav sajaukts! Ir liecinieki! Putns bija 5 metru attālumā! Un tas nav tāds putns, kuru var viegli sajaukt!


    Codex Seraphinianus 09.novembris, 13:56

    Kas par nosaukumu! Paldies!


    Ivars L. 09.novembris, 13:09

    Pēc skata vien var būt līdzīga S.odora.


    dziedava 09.novembris, 12:58

    Tad tomēr vajag to šķērsgriezumu, ehh. Nekad neesmu mēģinājusi ko tādu sēnēm nobildēt.


    Ivars L. 09.novembris, 12:52

    Ja ir tāda brūna mala tad vajag pafotografēt to piepi dažādos pietuvinājumos/attālinājumos, un var nolauzt kādu gabaliņu un nofotografēt arī šķērsgriezumu. Iespējams, ka tad arī varēs noteikt šeit- DD.


    nekovārnis 09.novembris, 12:37

    Paldies! :)


    CerambyX 09.novembris, 12:34

    Jā, Loensia fasciata


    CerambyX 09.novembris, 12:19

    rivata


    CerambyX 09.novembris, 12:17

    Manuprāt nedaudz apdilis Metalampra cinnamomea


    dziedava 09.novembris, 12:17

    Varētu būt kāda sēnīte no Ascobolus ģints, bet tās sugu noteikšanai mēdz skatīt mikroskopā, tā ka nezinu, vai no foto vien suga vispār droši nosakāma.


    dziedava 09.novembris, 12:05

    Man šķiet, ka varētu būt bumbieru pūpēži Lycoperdon pyriforme, viņi tā masveidā mēdz apaugt kokus, celmus.


    dziedava 09.novembris, 12:02

    Cietas vai recekļainas?


    dziedava 09.novembris, 12:01

    Varētu būt Hymenoscyphus calyculus.


    dziedava 09.novembris, 11:34

    Klau, vai šito uz aci (un no foto) var arī iemanīties noteikt, vai vienmēr jātaisa šķērsgriezumi un jāskaita gadskārtas? :) Man ir aizdomas, ka akurāt uz baltajām ar brūnu maliņu es vienmēr esmu atmetusi ar roku un pat nenobildējusi, jo tāpat DD neviens nenoteiks. Baltveidīgās klājeniskās man uz aci visas šķiet vienādas un reti tiek noteiktas arī DD ieziņotas. Tā ka nezinu, vai tādām ir vērts pievērst uzmanību un censties visas ziņot, vai tāpat no "plika ziņojuma" nav nekādas jēgas, ja speciālists nav uz vietas klāt, kad var droši noteikt.


    dziedava 09.novembris, 11:23

    Tieši kaltēšana, cik nu es no tā esmu sapratusi, ir pareizā uzglabāšana šādām sūnām, jo sakaltušas tās var stāvēt gadiem ilgi, un ūdenī atkal atdzīvosies. Mitras vajag saglabāt tās sūnas, kur sugu atšķiršanai svarīga pazīme ir eļļas ķermenīši. Pēc minētā - lapas šūnu forma un izkārtojums - neredzu iemeslu, kāpēc izkaltēta nevarētu derēt.


    Ivars L. 09.novembris, 11:12

    Man tāda nelaba nojauta, ka sakaltēts nederēs, un būs vien jāiešļūc gravā pēc svaiga ex. Tā ir, Ansi?


    IlzeP 09.novembris, 10:37

    Vai šeit ir sajaukts novērojuma datums? Pupuķi šajā gada laikā Latvijā nav sastopami.


    IlzeP 09.novembris, 08:44

    Ansi, Ivars raksta, ka paraugs ir, un jautā, kā to pareizi saglabāt!


    LV zilzīlīte 09.novembris, 08:12

    otrajā bildē centos salīdzināt ķepas ar akmeņu caunu un meža caunu ,bija sarežģīti bet vairāk līdzinājās akmeņu caunai , tad salīdzināju kažoku krāsojumus un tos brūnos pleķus sākumā likās ka meža cauna bet vēl pāris minūtes izpētot , visvairāk līdzinājās akmeņu caunai.


    Rolis 09.novembris, 07:38

    Kāpuru izmērs ap 3 cm un visi aptuveni vienādi. Jāsaka, ka pa kādai beigtai zaļai rožvabolei arī tajās kaudzēs atradu - kopā abās noraktajās kaudzēs 4-6 vaboles.


    Vīksna 08.novembris, 23:01

    Paldies !


    CerambyX 08.novembris, 22:49

    Tāds aizdomīgs. Izmērs? Būtu droši vien jāiemet acs kādā noteicējā, bet tā cik redzēti, tad Oryctes kāpuri dorsāli un visādi citādi tomēr nav tik mataini un elpatveres sānos tādas lielākas, izteiksmīgākas kā brūnu 'pogu' rinda gar sāniem, galvas kapsula lielāka, raupjāku virsmu, žokļi masīvāki u.c.. Manuprāt attēlos redzamie ir kaut kas no rožvabolēm drīzāk - Cetonia aurata, piemēram.. T.i. nav jau teikts, ka kāds/kādi no 282 kāpuriem nebija Oryctes kāpurs/i, jo biotops atbilstošs, bet konkrēti attēlā redzamie, manuprāt tie nav, jo arī Cetonia aurata komposts, lai arī varbūt nav tipiskākais, bet tomēr arī atbilstošs biotops.


    Ievucis 08.novembris, 22:30

    Paldies! :)


    forelljjanka 08.novembris, 22:26

    Brūnā čakste.;)


    felsi 08.novembris, 20:20

    Paldies Edgar!


    dziedava 08.novembris, 19:18

    Nav kāda Fossombronia ?


    Ansis 08.novembris, 18:41

    Ticamāk, ka tā ir Thamnobryum subserratum vai T. neckeroides. Sugas atšķiramas, izpētot mikroskopiskās pazīmes - lapas šūnu formu un izkārtojumu. Bez parauga, nevienu no sugām nevar apstiprināt :( Gaujas baseinā (un vispār ārpus Kurzemes) ir tikai divas T. neckeroides atradnes. Šis ir ļoti vērtīgs atradums!


    CerambyX 08.novembris, 18:24

    Tas manis pieminētais pirmais novērojums tomēr ir bijis maija beigās, tātad tiešām pirmais. Šis tad būs otrs zināmais atradums Latvijā :)


    nekovārnis 08.novembris, 14:13

    Paldies! :) Jau vasarā centos noteikt, bet neveiksmīgi. Tik prātā bija ka kaut kas līdzīgs kaut kur internetā redzēts :)


    CerambyX 08.novembris, 14:00

    O! Ibalia rufipes! Šogad viens eksemplārs ir noķēries arī Zemgales pusē loga lamatās, kas pēc manas informācijas ir/bija pirmais novērojums Latvijā. Jāpaskatās būs datumi - varbūt šis tomēr agrāks un pretendē uz pirmo novērojumu? :) latviski laikam pēc analoģijas ar Ibalia jakovlevii - parazītiskā panglapsena, jo nu Ibaliidae dzimta tuvu radniecīga panglapsenēm, bet ir parazītiski kukaiņi, kas parazitē ragastēs (šī suga - skujkoku ragastēs). Izcils atradums :)


    Ivars L. 08.novembris, 12:42

    Interesanti sakritis, ka tieši šo pašu eksemplāru (pirmajā bildē) šī gada 1.aprīlī piefiksējusi, nofotografējusi un DD ziņojusi arī M.Medne.


    nekovārnis 08.novembris, 12:00

    Hmm, datubāzē jau nodalīts kā Plēvspārņi Crabronidae, tikai nez kāpēc nosaukums absolūti neatsaucas uz pieprasījumu:(


    nekovārnis 08.novembris, 11:42

    Izskatās, ka Dabasdatos būs jānodala Sphecidae un Crabronidae racējlapseņu dzimtas. Kā sapratu kādreiz bija kopā kā Sphecidae, tagad vairs ne. Pirms tam gan jātiek skaidrībā ar latviskajiem nosaukumiem - vai abas racējlapseņu dzimtas vai tikai Sphecidae.


    megere 08.novembris, 11:09

    Paldies.


    IlzeP 08.novembris, 08:19

    Tā kā "Lācītis (nenoteikts)" jau ir tauriņš (daudz mums to lāču! :) ), pievienoju datu bāzei "Beka Leccinum sp., Leccinum sp."


    CerambyX 08.novembris, 00:04

    stimulator vēders tipiski klāts pilnībā ar oranžiem matiņiem. Manuprāt samērā droši, ka C.ulrichi.


    Bekuvecis 07.novembris, 23:14

    Ticot, ka kātiņš melnēja, varu droši teikt tikai vienu: no lācīšu ģints, resp., Leccinum sp. (tādu opciju DD liste šobrīd neparedz). Bet konkrētāk? Tumšbrūna cepurīte + tīri balts kātiņš nelien Latvijā zināmo Leccinum sp. rāmjos, vismaz tipiskajos ne. Mani tas īpaši nepārsteidz: esmu sastapis citādas, taču arī tipiskajos rāmjos nelienošas Leccinum sp. Vai tās ir lokālas mutācijas, kādas retas varietātes vai vēl kas, neņemos spriest.


    felsi 07.novembris, 23:08

    Paldies Marek, bet šitos galīgi nezinu.


    Bekuvecis 07.novembris, 22:59

    Lai gan DD bildēm smukums un kvalitāte neesot no svara, šī ir izcili skaista!


    nekovārnis 07.novembris, 22:32

    Nez, varbūt Nāšuspindele Cephenemyia - C.ulrichii vai C.stimulator?.


    forelljjanka 07.novembris, 21:21

    Pārliecība ir laba lieta,svarīgāk būtu norādīt uz pazīmēm kas to apstiprina!:DD


    forelljjanka 07.novembris, 21:16

    Kāpēc?Kuras ir tās bildēs redzamās pazīmes kas ļauj tā domāt?;)


    LV zilzīlīte 07.novembris, 21:08

    pelēkais zaķis esmu 100% pārliecināta ( :


    LV zilzīlīte 07.novembris, 21:06

    99% akmeņu cauna ( :


    felsi 07.novembris, 20:25

    Pievienoju foto, kas veikts mājas apstākļos 05.11 ap plkst. 22.00.


    dziedava 07.novembris, 18:57

    Paldies, līdzīga ir!


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2018
    © dabasdati.lv
    Saglabāts