Aktīvie lietotāji: 55 Šodien ievadītie novērojumi: 5 Kopējais novērojumu skaits: 580349
Tu neesi reģistrējies

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Nymphalidae sp. - 2018-05-04 benito
    Inachis io - 2018-04-29 benito
    Anthocharis cardamines - 2018-04-29 benito
    Nymphalidae sp. - 2018-07-07 benito
    Turdus viscivorus - 2018-07-08 benito
    Pelophylax ridibunda - 2018-07-22 Mimi Serada
    Pelurga comitata - 2018-07-22 matissbarsuks@gmail.com
    Sympetrum vulgatum - 2018-07-22 Mimi Serada
    Maniola jurtina - 2018-07-22 Mimi Serada
    Argynnis laodice - 2018-07-22 Mimi Serada
    Argynnis aglaja - 2018-07-22 Mimi Serada
    Argynnis adippe - 2018-07-22 Mimi Serada
    - 2018-07-21 asaris
    - 2018-07-21 asaris
    Charadrius dubius - 2018-07-22 Edgars Smislovs
    Sterna hirundo - 2018-07-22 Edgars Smislovs
    Calidris alpina - 2018-07-22 Edgars Smislovs
    Tadorna tadorna - 2018-07-22 Edgars Smislovs
    Sitta europaea - 2018-07-22 pustumsa
    Satyrium ilicis - 2018-07-14 runagoze
    Argynnis laodice - 2018-07-10 runagoze
    Turdus merula - 2018-07-22 Ara
    Lycosidae sp. - 2018-07-22 ytteroy
    Argynnis adippe - 2018-07-10 runagoze
    Egretta alba - 2018-07-22 Ara
    Lycaena dispar - 2018-06-30 runagoze
    - 2018-06-30 runagoze
    Ciconia ciconia - 2018-07-22 Ara
    Abraxas grossulariata - 2018-07-22 sanchox
    Coccinella hieroglyphica - 2018-07-22 W
    Vanellus vanellus - 2018-07-20 picapica
    Passer montanus - 2018-07-20 picapica
    Egretta alba - 2018-07-20 picapica
    Buteo buteo - 2018-07-20 picapica
    Saxicola rubetra - 2018-07-21 picapica
    Saxicola rubetra - 2018-07-20 picapica
    Columba palumbus - 2018-07-20 picapica
    Dryocopus martius - 2018-07-21 picapica
    Troglodytes troglodytes - 2018-07-21 picapica
    Carpocoris fuscispinus - 2018-07-21 picapica
    Colias hyale - 2018-07-21 picapica
    Necydalis major - 2018-07-20 nekovārnis
    - 2018-07-21 picapica
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-22 Mimi Serada
    Lasiommata megera - 2018-07-21 picapica
    Plebeius idas - 2018-07-21 picapica
    Nymphalidae sp. - 2018-07-20 picapica
    Lycaena tityrus - 2018-07-20 picapica
    Polyommatus icarus - 2018-07-20 picapica
    Polyommatus icarus - 2018-07-20 picapica
    Histeridae sp. - 2018-07-22 Mari
    Satyrium w-album - 2018-07-14 picapica
    Pieris brassicae - 2018-07-14 picapica
    Polypores sp. - 2018-07-22 Mari
    Polyporus varius - 2018-07-22 Mari
    Turdus pilaris - 2018-07-22 Aceralba
    Columba palumbus - 2018-07-22 Aceralba
    Inachis io - 2018-07-22 Aceralba
    Accipiter nisus - 2018-07-22 anthicus
    Argynnis paphia - 2018-07-22 Mimi Serada
    Melampyrum nemorosum - 2018-07-15 Santa L
    Thymelicus lineola - 2018-07-15 Santa L
    Nymphalidae sp. - 2018-07-15 Santa L
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-22 Mimi Serada
    Araschnia levana - 2018-07-22 Mimi Serada
    Lasiommata megera - 2018-07-22 Arnis2
    Colias hyale - 2018-07-22 Arnis2
    Aromia moschata - 2018-07-22 runagoze 1
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-22 Arnis2
    Leptidea sinapis - 2018-07-22 Arnis2
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-22 Arnis2
    Inachis io - 2018-07-22 Arnis2
    Pieris brassicae - 2018-07-22 Arnis2
    Hyponephele lycaon - 2018-07-22 Arnis2
    Polyommatus icarus - 2018-07-22 Arnis2
    Lycaena dispar - 2018-07-22 Mimi Serada
    Thymelicus lineola - 2018-07-22 Arnis2
    Pieris napi - 2018-07-22 Arnis2
    Coenonympha pamphilus - 2018-07-22 Arnis2
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-22 gunitak
    Pieris brassicae - 2018-07-22 gunitak
    Plebeius argus - 2018-07-22 gunitak
    Ciconia ciconia - 2018-07-19 ligausis
    Lasiommata megera - 2018-07-21 gunitak
    Calopteryx splendens - 2018-07-21 gunitak
    Platycnemis pennipes - 2018-07-21 gunitak
    Libellula fulva - 2018-07-22 Mimi Serada
    Anas platyrhynchos - 2018-07-21 gunitak
    Talpa europaea - 2018-07-22 DanaH
    Aricia artaxerxes - 2018-07-20 Laimeslācis
    Inachis io - 2018-07-20 Laimeslācis
    Araschnia levana - 2018-07-20 Laimeslācis
    Argynnis adippe - 2018-07-20 Laimeslācis
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-20 Laimeslācis
    Lycaena phlaeas - 2018-07-20 Laimeslācis
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-21 pustumsa
    Aglais urticae - 2018-07-21 pustumsa
    Lycaena tityrus - 2018-07-21 pustumsa
    Aeshna cyanea - 2018-07-20 Laimeslācis
    - 2018-07-21 pustumsa
    Celastrina argiolus - 2018-07-21 pustumsa
    Tetrastes bonasia - 2018-07-22 DanaH
    Coenagrion puella - 2018-07-20 Laimeslācis
    Dendrocopos leucotos - 2018-07-22 DanaH
    Lycaena phlaeas - 2018-07-21 pustumsa
    Polygonia c-album - 2018-07-20 Laimeslācis
    Pernis apivorus - 2018-07-20 Laimeslācis
    Inachis io - 2018-07-21 pustumsa
    Polygonia c-album - 2018-07-21 pustumsa
    - 2018-07-21 pustumsa
    - 2018-07-21 pustumsa
    Pieris napi - 2018-07-21 pustumsa
    Misumena vatia - 2018-07-20 Laimeslācis
    Lycaena tityrus - 2018-07-21 pustumsa
    Scotopteryx chenopodiata - 2018-07-21 pustumsa
    Thymelicus sp. - 2018-07-21 pustumsa
    Sympetrum flaveolum - 2018-07-20 Laimeslācis
    Lycaena dispar - 2018-07-20 Laimeslācis
    Pyrgus alveus - 2018-07-20 Laimeslācis
    Araschnia levana - 2018-07-22 DanaH
    Coenonympha pamphilus - 2018-07-22 DanaH
    Polyommatus amandus - 2018-07-20 Laimeslācis
    Brenthis ino - 2018-07-20 Laimeslācis
    Scolopax rusticola - 2018-07-22 DanaH
    Argynnis paphia - 2018-07-22 DanaH
    Ciconia ciconia - 2018-07-21 pustumsa
    Orthetrum brunneum - 2018-07-20 Laimeslācis
    Phaneroptera falcata - 2018-07-21 pustumsa
    Leptura quadrifasciata - 2018-07-20 Laimeslācis
    Argynnis paphia - 2018-07-20 Laimeslācis
    Libellula quadrimaculata - 2018-07-20 Laimeslācis
    Coenonympha pamphilus - 2018-07-20 Laimeslācis
    Decticus verrucivorus - 2018-07-21 pustumsa
    Galium album - 2018-07-21 pustumsa
    Argynnis adippe - 2018-07-20 Laimeslācis
    Coenonympha pamphilus - 2018-07-21 pustumsa
    Tettigonidae sp. - 2018-07-21 pustumsa
    Egretta alba - 2018-07-20 Edgars Smislovs 1
    Polygonia c-album - 2018-07-20 Laimeslācis
    Grus grus - 2018-07-20 Laimeslācis
    Anas platyrhynchos - 2018-07-20 Edgars Smislovs
    Anas crecca - 2018-07-20 Edgars Smislovs
    Chiasmia clathrata - 2018-07-21 pustumsa
    Anas clypeata - 2018-07-20 Edgars Smislovs
    Anas querquedula - 2018-07-20 Edgars Smislovs
    Saxicola rubetra - 2018-07-21 pustumsa
    Remiz pendulinus - 2018-07-21 pustumsa
    Macroglossum stellatarum - 2018-07-20 Laimeslācis
    Calidris ferruginea - 2018-07-20 Edgars Smislovs
    Egretta alba - 2018-07-22 roosaluristaja
    Tetrastes bonasia - 2018-07-22 roosaluristaja
    Accipiter nisus - 2018-07-22 roosaluristaja 1
    Argynnis paphia - 2018-07-16 Laimeslācis
    Libellula depressa - 2018-07-16 Laimeslācis
    Pyrrhocoris apterus - 2018-07-22 CerambyX
    Celastrina argiolus - 2018-07-16 Laimeslācis
    Lestes sponsa - 2018-07-16 Laimeslācis
    Fulica atra - 2018-07-21 Edgars Smislovs
    Aeshna cyanea - 2018-07-20 Laimeslācis
    Galium palustre - 2018-07-16 Laimeslācis
    Decticus verrucivorus - 2018-07-22 Mimi Serada
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-22 DanaH
    Haliaeetus albicilla - 2018-07-22 DanaH
    Araneus marmoreus - 2018-07-22 baiba_cd
    Columba oenas - 2018-07-21 Matrus
    Notodonta dromedarius - 2018-07-22 Rallus
    Hyponephele lycaon - 2018-07-21 Matrus
    Hipparchia semele - 2018-07-21 Matrus
    Boloria selene - 2018-07-21 Matrus
    Argynnis aglaja - 2018-07-21 Matrus
    Plebeius argus - 2018-07-21 Matrus
    Orthetrum cancellatum - 2018-07-21 Matrus
    Catoptria falsella - 2018-07-22 Rallus
    Geometra papilionaria - 2018-07-22 Rallus
    Inachis io - 2018-07-22 DanaH
    Argynnis paphia - 2018-07-22 DanaH
    Oriolus oriolus - 2018-07-22 Arnis2
    Melitaea athalia - 2018-07-21 Matrus
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-21 Matrus
    Arichanna melanaria - 2018-07-21 Matrus
    Lycaenidae sp. - 2018-07-22 DanaH
    Anas crecca - 2018-07-21 Matrus
    Lycaena phlaeas - 2018-07-21 Matrus
    Thymelicus lineola - 2018-07-21 Matrus
    Celastrina argiolus - 2018-07-21 Matrus
    Libellula quadrimaculata - 2018-07-21 Matrus
    Trichoptera sp. - 2018-07-22 Rallus
    Sympetrum sanguineum - 2018-07-21 Matrus
    Oedipoda caerulescens - 2018-07-21 Matrus
    Oncocera semirubella - 2018-07-22 Rallus
    Hipparchia semele - 2018-07-21 Matrus
    Plebeius argus - 2018-07-21 Matrus
    Lycaena virgaureae - 2018-07-22 Elfiņš
    Orthetrum cancellatum - 2018-07-21 Matrus
    Laphria flava - 2018-07-21 Matrus
    Ematurga atomaria - 2018-07-21 Matrus
    Erythromma najas - 2018-07-21 Matrus
    Parapoynx stratiotata - 2018-07-22 Rallus
    Myathropa florea - 2018-07-18 nekovārnis
    Hyponephele lycaon - 2018-07-21 Matrus
    Lycaena phlaeas - 2018-07-21 Matrus
    Thymelicus lineola - 2018-07-21 Matrus
    Plebeius argus - 2018-07-21 Matrus
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-21 Matrus
    Pieris napi - 2018-07-21 Matrus
    Biston betularia - 2018-07-22 Rallus
    Lycaena tityrus - 2018-07-21 Matrus
    Diphasiastrum complanatum - 2018-07-22 Liepzieds
    Dictyla echii - 2018-07-18 nekovārnis
    Issoria lathonia - 2018-07-21 Ilona_rasa
    Polyommatus icarus - 2018-07-18 nekovārnis
    Diplolepis rosae - 2018-07-18 nekovārnis
    Hipparchia semele - 2018-07-18 nekovārnis
    Acrididae sp. - 2018-07-18 nekovārnis
    Leucorrhinia albifrons - 2018-07-21 Matrus
    Sympetrum danae - 2018-07-21 Matrus
    Plebeius argus - 2018-07-21 Matrus
    Celastrina argiolus - 2018-07-21 Matrus
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-21 Matrus
    Ematurga atomaria - 2018-07-21 Matrus
    Turdus merula - 2018-07-22 karlis88
    Egretta alba - 2018-07-21 Matrus
    Ardea cinerea - 2018-07-21 Matrus
    Tringa glareola - 2018-07-21 Matrus
    Motacilla flava - 2018-07-21 Matrus
    Yponomeuta evonymella - 2018-07-21 Matrus
    Pieris napi - 2018-07-21 Matrus
    Thecla betulae - 2018-07-21 Matrus
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-21 Matrus
    Pieris napi - 2018-07-21 Matrus
    Inachis io - 2018-07-21 Matrus
    Sympetrum sanguineum - 2018-07-21 Matrus
    Lycaena alciphron - 2018-07-21 Matrus
    Dianthus arenarius - 2018-07-21 Matrus
    Hyponephele lycaon - 2018-07-21 Matrus
    Lycaena phlaeas - 2018-07-21 Matrus
    Hipparchia semele - 2018-07-21 Matrus
    Coenonympha pamphilus - 2018-07-21 Matrus
    Melitaea athalia - 2018-07-21 Matrus
    Sympetrum vulgatum - 2018-07-21 Matrus
    Plebeius argus - 2018-07-21 Matrus
    Argynnis paphia - 2018-07-21 Matrus
    Maculinea arion - 2018-07-21 Matrus
    Chalcophora mariana - 2018-07-21 Matrus
    Plebeius argus - 2018-07-21 Matrus
    Erythromma najas - 2018-07-21 Matrus
    Platycnemis pennipes - 2018-07-21 Matrus
    Enallagma cyathigerum - 2018-07-21 Matrus
    Pieris brassicae - 2018-07-21 Matrus
    Anguis fragilis - 2018-07-22 Liepzieds
    Linnaea borealis - 2018-07-22 Liepzieds
    Polygonatum verticillatum - 2018-07-22 Ansis
    Sympetrum danae - 2018-07-21 Matrus
    Plebeius argus - 2018-07-21 Matrus
    Orthetrum cancellatum - 2018-07-21 Matrus
    Lycopodium annotinum - 2018-07-22 Liepzieds
    Orthetrum cancellatum - 2018-07-21 Matrus
    Pieris brassicae - 2018-07-21 Matrus
    Pieris napi - 2018-07-21 Matrus
    Bembix rostrata - 2018-07-21 Matrus
    Ematurga atomaria - 2018-07-21 Matrus
    Lycopodium clavatum - 2018-07-22 Liepzieds
    Tenthredinidae sp. - 2018-07-20 Mimi Serada
    Anguis fragilis - 2018-07-22 Liepzieds
    Vanessa atalanta - 2018-07-21 Rallus
    Syrphus ribesii - 2018-07-20 Mimi Serada
    Anguis fragilis - 2018-07-22 Liepzieds
    Epipactis helleborine - 2018-07-22 Liepzieds
    Hieracium umbellatum - 2018-07-22 Liepzieds
    Parus major - 2018-07-22 MāraB
    Poecile palustris - 2018-07-22 MāraB
    Mergus merganser - 2018-07-21 MāraB
    Haematopus ostralegus - 2018-07-21 MāraB
    Buteo buteo - 2018-07-21 MāraB
    Papilio machaon - 2018-07-22 anthicus
    Periparus ater - 2018-07-22 Rallus
    Neovison vison - 2018-07-20 DainisKR
    Calidris alpina - 2018-07-20 DainisKR
    Corvus cornix - 2018-07-20 DainisKR
    Sterna hirundo - 2018-07-20 DainisKR
    Larus ridibundus - 2018-07-20 DainisKR
    Larus argentatus - 2018-07-20 DainisKR
    Delichon urbicum - 2018-07-20 DainisKR
    Riparia riparia - 2018-07-20 DainisKR
    Hirundo rustica - 2018-07-20 DainisKR
    Phalacrocorax carbo - 2018-07-20 DainisKR
    Motacilla alba - 2018-07-20 DainisKR
    Orthetrum cancellatum - 2018-07-21 gunitak
    Coenonympha pamphilus - 2018-07-21 gunitak
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-21 gunitak
    Thymelicus lineola - 2018-07-21 gunitak
    Vanessa atalanta - 2018-07-21 gunitak
    Hipparchia semele - 2018-07-21 gunitak
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-21 gunitak
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-21 gunitak
    Pieris napi - 2018-07-21 gunitak
    Cygnus olor - 2018-07-20 gunitak
    Falco subbuteo - 2018-07-22 AinisP
    Nezināms
    @ dziedava
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    OKK 23.jūlijs, 02:33

    Riteņzirnekļu dzimta (Araneidae)


    OKK 23.jūlijs, 02:28

    Pēc kādām pazīmēm tieši ezera varde? Zaļā/dīķa/hibrīds


    Mimi Serada 22.jūlijs, 22:53

    Paldies par labojumu!


    Ivars L. 22.jūlijs, 22:52

    Jā, pareizi, ir mainīgā kātiņpiepe!:)


    Ivars L. 22.jūlijs, 22:50

    Esmu apsvēris, bet citu variantu nav - šī ir samtainā onnija. Pirms pāris gadiem tieši tajā vietā esmu bijis, un tur šī sēne auga, gandrīz tai pašā vietā.


    W 22.jūlijs, 21:56

    Paldies!


    Liepzieds 22.jūlijs, 21:33

    Ahā! Paldies :)


    pustumsa 22.jūlijs, 21:15

    Paldies!


    IlzeP 22.jūlijs, 21:01

    Vairākas vālītes viena stublāja galā ir tikai vālīšu staipeknim.


    OKK 22.jūlijs, 20:19

    Zaļais vītolu koksngrauzis Aromia moschata


    OKK 22.jūlijs, 20:18

    Phaneroptera falcata


    gunitak 22.jūlijs, 19:31

    Krūkļu zilenītis.


    gunitak 22.jūlijs, 19:26

    Parastais sīksamtenis.


    ligausis 22.jūlijs, 19:12

    Jā. Kļūdas pēc pievienoju divus, jo šķita, ka neievietojās.


    Liepzieds 22.jūlijs, 17:12

    Vālīšu vai gada staipeknis?


    pustumsa 22.jūlijs, 17:09

    Paldies!


    Vladimirs S 22.jūlijs, 14:18

    Vai nevarēja būt lauku piekūns? Latvijā nekad nebija atrastas bezdelīgu piekūna ligzdas uz augstspriegumu līniju stabiem.


    pustumsa 22.jūlijs, 13:34

    Paldies!


    Bekuvecis 22.jūlijs, 10:37

    Ivar, ātrumā precīzi nenoformulēšu, bet augļķermeņa maliņa man šķiet priekš onnijas gana aizdomīga, gan no augšas, gan no apakšas. Citas iespējas neesi apsvēris?


    Laimeslācis 22.jūlijs, 09:54

    Paldies, Marek, par apsveikumu! :) Gan jau ka viņš ir arī Dundagā, un novēlu arī Jums veiksmi ! :) Atbilde Sandim - sārmenes, nemanīju un vieta, kur atradu tauriņu ir tāda kā pāreja no izcirtuma uz mitru purvaina leju, kur auga purva madara, kaut kādi doņi parastās zeltenes, kaut kādas graudzāles, asi dadži, usnes, avenāji u.c.. Nosaucu tikai tos augus kurus pazīstu un atcerējos. Tālāk izcirtumā nosusināta kūdraina augsne mijas ar mālainu. Tagad pēc Sanda jautājuma man radās labs iemesls apmeklēt vēlreiz šo vietu un iepazīties ar tur augošiem augiem. :)


    IlzeP 22.jūlijs, 08:29

    Jā. Invazīva suga.


    Vīksna 22.jūlijs, 07:48

    Paldies !


    Aleksandra 22.jūlijs, 01:38

    Puķu sprigane, Impatiens glandulifera?


    vilks02 21.jūlijs, 22:36

    nu super es viņu piebaroju ar auzu pārslām ,jau trešo dienu atlido ar draugu-draudzeni,bet kas viņš ir puika vai meitene


    IlzeP 21.jūlijs, 22:33

    Izmucis kādam baložu audzētājam


    vilks02 21.jūlijs, 22:32

    ok bet kāpēc viņš ir ar diviem gredzeniem


    MāraB 21.jūlijs, 22:15

    Mājas balodis


    vilks02 21.jūlijs, 22:02

    barojas uz palodzes


    Anete PB 21.jūlijs, 20:42

    Noteikti O.pallidiflora, gan pēc augtenes, gan izskata.


    nekovārnis 21.jūlijs, 20:29

    Droši vien vismaz sākumā jāpievērš uzmanība punktu izmēram, kaut gan, ja pareizi sapratu tas izmērs var būt diezgan mainīgs abām sugām. Vēl kā pazīme minēta priekškrūšu vairoga forma - C.magnifica apaļīgāka, bet tad droši vien kārtīgi jāizpēta pārdesmit parastās septiņpunktu mārītes, lai sajustu atšķirību:)


    Vīksna 21.jūlijs, 20:19

    Dipsaks laikam nav sarakstā.Brūnais noindēts dārzs.


    Vīksna 21.jūlijs, 20:16

    Pavasarī tajā pusē gan vecās mājvietas indētas, grāvmalas, ceļi.Tagad turpinās un vecās mājvietas nošķūrē, norok. CĪTĪGI VISUR RAPŠU LAUKUS INDĒ PIRMS KULŠANAS, TĀPAT KĀ PĒRN LAUKU PUPU LAUKUS PIRMS KULŠANAS. Un maz kādu interesē, ka blakus ganības govīm vai cilvēkiem dārzi, mājas.


    Fuatra 21.jūlijs, 20:05

    paldies, šaubām jārodas, ja lieli punkti?


    asaris 21.jūlijs, 19:58

    Paldies!


    Wija 21.jūlijs, 19:36

    Tur tiešām nebija dzelzenes.Jā,lēdzerkstes tur netrūka!Jā,un vieta ne jau sausa.Pamitra drīzāk.


    vilks02 21.jūlijs, 19:31

    balodis ar diviem gredzeniem,vienu -zilu otrs melns barojas uz manas palodzes


    felsi 21.jūlijs, 19:17

    Paldies Marek!


    Mimi Serada 21.jūlijs, 18:47

    Paldies, Marek! Atvaino, nepārbaudīju...


    ML 21.jūlijs, 18:39

    Paldies, dzēšam ārā.


    nekovārnis 21.jūlijs, 18:34

    Neesmu drošss, bet manuprāt kāds no smecerniekiem Curculionidae. Sīksmecerniekiem tas acu izvietojums vairāk uz sāniem, ne priekšu/augšu, bet iespējams ka ir kādi izņēmumi.


    nekovārnis 21.jūlijs, 18:15

    Visdrīzāk jau septiņpunktu mārīte. Ja rodas šaubas jācenšas nofotografēt vēders. http://aesgsf.free.fr/V5/ladybugs-coccinella-magnifica-coccinelle-eclatante.html


    nekovārnis 21.jūlijs, 18:06

    Pļavas resngalvītis. Tā kā vairāk pēc melnūsainā - Thymelicus lineola. Diemžēl ūsu galus nevar īsti saskatīt.


    nekovārnis 21.jūlijs, 17:52

    Melnulis Tenebrionidae, varbūt Neatus picipes.


    W 21.jūlijs, 17:45

    Paldies!


    nekovārnis 21.jūlijs, 17:38

    Augšējā foto kāļu baltenis


    W 21.jūlijs, 17:12

    Kāpurs tika nolūkots, noķerts un ievilkts alā, pēc manas bilžu secības gan sanāk ne gluži tā!


    nekovārnis 21.jūlijs, 16:49

    Skrejvabole, varbūt no Amara ģints.


    W 21.jūlijs, 16:42

    Paldies!


    nekovārnis 21.jūlijs, 16:35

    Raibspārnmuša Tephritidae sp., varbūt Terellia tussilaginis vai kaut kas līdzīgs.


    Mimi Serada 21.jūlijs, 16:25

    Paldies, Marek! Pirmo reiz redzēju mušu ar tik resnu un plakanu vēderu :)


    nekovārnis 21.jūlijs, 16:15

    Dzelkšņmuša, manuprāt Stratiomys singularior


    nekovārnis 21.jūlijs, 15:37

    Kāds no raibspārņiem Zygaena sp. Naktstauriņš.


    nekovārnis 21.jūlijs, 15:34

    Foršs atradums! Apsveicu! Atjauno cerības atrast sārmeņu resngalvīti arī Dundagas novadam :) Pēdējos pāris gadus pēc iespējas apskatu sārmeņu audzes, ja gadās pa ceļam, bet pagaidām bez rezultāta.


    Vīksna 21.jūlijs, 14:34

    Paldies !


    de kje 21.jūlijs, 14:16

    ok, Ruslan!


    IlzeP 21.jūlijs, 12:45

    Var jau būt, ka starp stumbru un lielo zaru uz zariņa kāds sēž, bet jēgas no šādiem attēliem gan nav - tāpat neviens nepateiks, ir tas klijāns vai nav


    IlzeP 21.jūlijs, 12:39

    Tagad ir!


    sandis 21.jūlijs, 12:11

    Starp citu, vai sārmenes tajā vietā arī aug? Kāds tur biotops? Jūlija sākumā ar Gaidi Gr. pārbaudījām mazo ērgļu ligzdas citā Raunas novada nostūrī (Drustu pagastā), un Gaidis cita starpā parādīja mežmalā augošas sārmenes. Apcilājām arī sārmeņu resngalvīša tēmu, bet tobrīd prātā pat nenāca, ka šī suga ir atrodama arī šajā Vidzemes daļā.


    dziedava 21.jūlijs, 11:32

    Lielā brūnkāte aug sausās vietās un parazitē uz lielās dzelzenes Centaurea scabiosa - vai tur tāda tiešām bija? Pēc foto man drīzāk izskatās, ka mitra vieta un saimniekaugs varētu būt lēdzerkste - tādā gadījumā ne lielā brūnkāte, bet bālziedu brūnkāte Orobanche pallidiflora.


    Bekuvecis 21.jūlijs, 09:11

    Tikai 2 varianti: vai nu lauvu jumtene (P.leoninus), vai arī iedzeltenā jumtene (P.chrysophaeus). Pat dabā reizēm grūti atšķirt...


    Laimeslācis 21.jūlijs, 08:38

    :) Man arī bija prieks Jūs, Andri, satikt, tikai žēl gan, ka tauriņa tur nebija. Tas naktstauriņš, ko vakar redzēju sārmgalvīša vietā ir rudens sfings, bet resngalvītis, kuru redzēju dziļāk izcirtumā pie Vanagiem aiz grāvja, izskatās pēc parastā. Tā vieta uzrunā - interesanta. :) DD novērojumus salikšu svētdien. :)


    kapso 21.jūlijs, 08:08

    Paldies, un par citām reizēm arī!


    OKK 21.jūlijs, 01:03

    Jā, tā gadās :D


    Rallus 21.jūlijs, 00:58

    interesanti, ka tā bilde ielekusi pie mana novērojuma...


    OKK 21.jūlijs, 00:57

    Bildē ir kaņepītis nevis tauriņš


    OKK 21.jūlijs, 00:56

    Mūru samtenis


    felsi 20.jūlijs, 22:32

    Nav diemžēl sarakstā!


    felsi 20.jūlijs, 22:09

    Paldies Roland! Piesaistīja ar savu skaistumu! Uz akmeņiem Velna grāvī(klēpī).


    IevaM 20.jūlijs, 22:07

    Gada tauriņš, jāņogu raibenis


    CerambyX 20.jūlijs, 21:45

    Pinus sylvestris


    lichen_Ro 20.jūlijs, 21:13

    Dermatocarpon luridum - ĪA suga, reta!


    Fuatra 20.jūlijs, 20:58

    paldies, vismaz dzimta pareiza :)


    Zane 20.jūlijs, 20:35

    Pļavas līnijsprīžmetis Scotopteryx chenopodiata


    Vīksna 20.jūlijs, 20:11

    Eiropas vilknadze.


    gunitak 20.jūlijs, 19:32

    Kāpostu baltenis.


    gunitak 20.jūlijs, 19:28

    Rāceņu baltenis.


    felsi 20.jūlijs, 18:38

    Paldies administrātoriem!


    IevaM 20.jūlijs, 18:05

    Protams. Tur viņu pilns, gan tauriņu, gan olu uz drudzenēm


    Rallus 20.jūlijs, 18:04

    Laima - bija prieks satikties Raunā! Meklējām šodien šo tauriņu, daudz cita interesanta, bet "sārmgalvīti" neizdevās atkārtoti atrast.


    pustumsa 20.jūlijs, 17:45

    0.Labi, ka nofotografēju! Miglaini, bet man pirmais akmeņčakstītes foto! Paldies!


    pustumsa 20.jūlijs, 17:43

    Paldies!


    IlzeP 20.jūlijs, 16:06

    Un kas ir tie baltie punktiņi - kā Anša bildē drudzeņu zilenīša olas?


    Matrus 20.jūlijs, 14:59

    Dodiet ziņu, ja izdosies pārbaudīt, vai pieaugušie putni ir ar gredzeniem.


    IevaM 20.jūlijs, 11:52

    Paldies!


    de kje 20.jūlijs, 11:37

    Margarita, mana pirma reakcija ari bij klija-astes škēlums(sarkanā)...putnu pamaniju braucot caur Aglonai. Putna klātbutne nepatika vārnam un kaijam , kas putnu trenkaja virs Aglonas ezera


    de kje 20.jūlijs, 11:32

    Ruslan, isti nevaru apgalvot, paris uztaisīja ligzdu un sāka perēt, bet pec tam likās ka pameta ligzdu


    Siona 20.jūlijs, 09:47

    Paldies! :)


    Latvju_zēns 20.jūlijs, 08:23

    Pelēkais mušķērājs


    Bekuvecis 20.jūlijs, 07:48

    Agrāk šī būtu skaitījusies Peziza repanda, bet tagad ir zem plašā Peziza varia "jumta".


    Vīksna 20.jūlijs, 07:25

    Paldies !


    Cekulrūsiņš 19.jūlijs, 23:01

    Mazā brūnā zāļpūcīte


    Vīksna 19.jūlijs, 22:41

    Vītolu vējmietiņš.


    sandis 19.jūlijs, 21:40

    Sarkanā klija


    sandis 19.jūlijs, 21:06

    Šo jau nu gan vajadzētu ielikt pie interesantajiem novērojumiem - galu galā jauna atradne.


    dziedava 19.jūlijs, 20:35

    Vai Cordyceps būtu paciets? Nav atkal kaut kāds koka dzinums? Līdzība ar milneni gan arī ir..


    Matrus 19.jūlijs, 20:10

    Neregulārs ligzdotājs Dārziņu attekā, vismaz kopš 2011. gada.


    Matrus 19.jūlijs, 20:09

    Vēsturiski agrākais rudens migranta novērojums Dārziņu attekā! Iepriekšējais rekords bija 09.08.2008.


    Rallus 19.jūlijs, 19:18

    Paldies par modrību. Bija arī bālais zāļsvilnis (angl.: "pale" [bāls] ; zviedriski "blekgult" [bādzeltens]) Udea lutealis - pievienoju ar visu bildi. Biju sajaucis.


    Ivars L. 19.jūlijs, 18:35

    Cordyceps militaris?


    felsi 19.jūlijs, 17:43

    Paldies Julita, tā var būt, dzēsīšu to veco lapu.


    felsi 19.jūlijs, 17:41

    Paldies Egij, tieši tā.


    felsi 19.jūlijs, 17:40

    Paldies Uldi!


    lolitapetkevica 19.jūlijs, 14:51

    Paldies!!


    lolitapetkevica 19.jūlijs, 14:50

    Paldies!!!


    Fuatra 19.jūlijs, 14:26

    paldies


    kamene 19.jūlijs, 11:25

    Kāda no ciesām, visdrīzāk slotiņu ciesa Calamagrostis epigeios.


    Rallus 19.jūlijs, 10:45

    ir, ir mazais


    Laimeslācis 19.jūlijs, 09:39

    Ilze, paldies! :)


    dziedava 19.jūlijs, 09:24

    Tie zaļie radziņi varētu būt liepu lapu radziņērces Eriophyes tiliae pangas, bet vai tā otra lapa tiešām ir liepas lapa? Izskatās pēc tipiskām alkšņu kārpērces Eriophyes laevis pangām.


    IlzeP 19.jūlijs, 09:18

    Tādu neatrodu, kāds ir latīniskais nosaukums?


    IlzeP 19.jūlijs, 09:13

    Domāju, ka mazais ērglis


    roosaluristaja 19.jūlijs, 07:40

    Tumšais kātiņš tā ka vairāk norāda uz Polyporus varius.


    gunitak 19.jūlijs, 06:11

    Meža sīksamtenis.


    Briza 19.jūlijs, 02:38

    Parastā smaržmētra, droši , ka bija šī suga domāta;)


    maariite 19.jūlijs, 01:37

    paciets. bērza sakņu kakls. precīzāk nepateikšu.


    CerambyX 19.jūlijs, 01:12

    prunalis


    Edgars Smislovs 18.jūlijs, 21:50

    Jā tie ir jaunie putni.


    pustumsa 18.jūlijs, 21:40

    Paldies! Jaunie putni?


    Briza 18.jūlijs, 21:27

    Parastā bultene.


    Fuatra 18.jūlijs, 21:21

    paldies, Egija


    Briza 18.jūlijs, 21:17

    Sīkziedu sprigane.


    Briza 18.jūlijs, 21:15

    Purva šeihcērija.


    Briza 18.jūlijs, 21:15

    Parastais baltmeldrs.


    Briza 18.jūlijs, 21:14

    Polijllapu andromeda.


    Laimeslācis 18.jūlijs, 21:07

    Man galvas siluets likās tāds kā savādāks, ne tā kā ērglim, bet kā peļu klijānam. Un viņš uz tā staba izskatījās tāds sīks. Pievienošu vēl kādu bildīti skaidrībai.


    Irbe 18.jūlijs, 20:52

    Tam uz staba izskatās spalvainas kājas kā mazajam ērglim, peļu klijānam dzeltenas bez spalvām.


    Laimeslācis 18.jūlijs, 20:28

    Lūdzu palīdzību! Nevaru saprast.... man liekas, ka uz staba sēž peļu klijāns, bet bildes pievienoju mazā ērgļa novērojumam. Ja nepareizi - labošu? :)


    Laimeslācis 18.jūlijs, 19:51

    Paldies, Sandi, par apsveikumu! :)) Tā bija necerēti veiksmīga diena: zaļās upjuspāres, strautspāre, bērzu zefīrs, un sārmeņu resngalvītis bija vienkārši brīnums! Vēl jau kādu dieniņu te paložņāšu - mīļa man tā Rauna. ! :))


    gunitak 18.jūlijs, 19:36

    Jā, man arī prieks par šiem gulbīšiem! Visi 5 ezerā arī vakar un šodien.


    gunitak 18.jūlijs, 19:29

    Parastais sīksamtenis:)


    sandis 18.jūlijs, 18:15

    WOW, Laima, trīskārt apsveicu! Vidzemes vidienei mega atradums! Raunas novada resngalvīšu liste kļūst aizvien iespaidīgāka - vispirms mazais meža, tagad sārmeņu - Jūs no Raunas novada nedrīkstētu laist projām :)) Izskatās, ka arī Priekuļu novadam cerīga suga.


    Rallus 18.jūlijs, 15:57

    Sarkanīgo toni arī kāju krāsai biju iztēlojies līdzīgu kā šajā bildē spārnu apmales punktējums: https://dabasdati.lv/lv/observation/tg6lc035i8rnjqrm0oqdla84v4/ - tas noteikti ir "sarkanīgāks" par attēlā redzamo. Par to "radziņu" pakaļspārna formai gan - tas ir droši.


    CerambyX 18.jūlijs, 14:53

    Bet kājas taču tieši ir sarkanīgas :D Šajā gadījumā gan labāka pazīme ir pakaļspārnu forma... Šis ir zeltgalvīšu zaļsprīžmetis.


    Matrus 18.jūlijs, 14:01

    Mātīte (LR EK078, vismaz 13 gadus veca, dzimusi 2005. gadā vai agrāk) un tēviņš (LR EK905, vismaz 12 gadus vecs, dzimis 2006. gadā vai agrāk). Prieks par šiem gulbjiem, kuri divus gadus nevarēja tikt līdz mazuļiem (2015, 2016). Abiem vismaz 7 ligzdošanas sezona, kopš 2011.g. Interesanti, ka apmeklējot šo ezeru 20.06.2018. gulbjus neredzēju...


    Irbe 18.jūlijs, 13:56

    Varbūt melnā klija?


    Matrus 18.jūlijs, 13:53

    Vai tas ir tas pats gulbju pāris, kuram viens bija ar gredzenu?


    Matrus 18.jūlijs, 13:53

    Paugurknābja gulbis, tēviņš, dzimis 2010. gadā vai agrāk. Apgredzenots 07.04.2013. Daugavmalā Ķengaragā, turpat laiku pa laikam novērots līdz šim dienam. Paldies par šo novērojumu!


    Matrus 18.jūlijs, 13:47

    Paugurknābja gulbis ar gredzenu LR EK900 ir vismaz 12 gadus vecs tēviņš, dzimis 2006. gadā vai agrāk. Ligzdošana Dārziņu attekā ir zināma kopš 2010. gada, šogad 7 ligzdošanas sezona (iepriekšējos gados ligzdojis ar mātīti LR EE 600). Pērns bija 9 mazuļi, bet šogad viens... Ja otrs partneris ar EE600, viens mazulis droši vien mātītes cienījamā vecuma dēļ (vismaz 15 gadi, dzimusi 2003. gadā vai agrāk). Jāatzīmē, ka Rīgas paugurknābja gulbju pētījuma projekta ietvaros visvecākā mātīte šogad ligzdoja Skultes karjera, šim putnam vismaz 17 gadi (S.Laimes novērojums). Paldies par šo ziņu!


    Rallus 18.jūlijs, 11:37

    Tā kā bildē redzama brūnganā kāju krāsa un līdzīgajai sugai - zeltgalvīšu zaļsprīžmetim kā noteikšanas atšķirība kāju krāsa minēta sarkanīga, tad domājams, ka šis ir krūkļu zaļsprīžmetis.


    Ievucis 18.jūlijs, 09:15

    Paldies!


    dziedava 18.jūlijs, 09:14

    Zeltactiņas kāpurs


    gunitak 18.jūlijs, 07:20

    Paldies, Uldi!


    gunitak 18.jūlijs, 05:26

    Brūnā čakste.


    dziedava 17.jūlijs, 21:06

    Nevar saprast, uz kā aug un kādas konsistences - ciets, mīksts?


    felsi 17.jūlijs, 18:50

    Paldies par labojumu! Dzēsīšu!


    dziedava 17.jūlijs, 18:37

    Paldies! :)


    ivars 17.jūlijs, 17:56

    Lukstu čakstīte.


    ivars 17.jūlijs, 17:56

    Jā.


    ivars 17.jūlijs, 17:55

    Ir ķīķis.


    ivars 17.jūlijs, 17:48

    Plēsis. Nenosakāms.


    ivars 17.jūlijs, 17:47

    Lukstu čakstīte.


    MaDu 17.jūlijs, 17:30

    Paldies, ka palabojāt. Nebiju pārliecinātas, kas tās par sēnēm. ;)


    Bekuvecis 17.jūlijs, 17:19

    Kamēr, Ivar, rakstīji, es jau nomainīju! :) Skaidrs, ka raganu: uz kātiņa nevis pārslas, bet tīkliņš.


    Ivars L. 17.jūlijs, 17:17

    Es nezinu, kas par beku šī ir (varbūt raganu), bet pārslainā gan nav.


    marsons 17.jūlijs, 17:06

    Paldies!


    Astrantia 17.jūlijs, 16:56

    Paldies!


    MāraB 17.jūlijs, 14:01

    Jā, varētu būt ķīķis.


    iljazik 17.jūlijs, 12:34

    Liepu sfings (Mimas tiliae)


    lolitapetkevica 17.jūlijs, 11:58

    Paldies! Lai paaugās,tad vēlreiz safočēšu no apakšas!:)


    Irbe 17.jūlijs, 11:35

    Dzeltenā stērste


    dziedava 17.jūlijs, 11:10

    Man izskatās drīzāk pēc Tatārijas sausserža Lonicera tatarica. Pēc ziedu krāsas no meža sausserža viegli atšķirams, bet pēc augļiem grūtāk. Meža sausserdim, manuprāt, auglīši ir uz īsākiem kātiņiem.


    Matrus 17.jūlijs, 11:02

    Pārbaudiet pēc noteicēja pazīmes purva un meža tilbītēm...)


    MāraB 17.jūlijs, 10:40

    Izskatās pēc teminkas šņibīša.


    W 17.jūlijs, 09:26

    Vai tā nevarētu būt Schizomyia galiorum ?


    W 17.jūlijs, 08:44

    Paldies!


    W 17.jūlijs, 08:29

    Jā, veidojums bija stingrs, nāca ārā no biezas mizas, varētu būt arī kaut kāds jocīgs dzinums. Jāapskatās pēc kāda laika, koku iegaumēju! Paldies!


    Bekuvecis 17.jūlijs, 07:40

    Izskatas ticami. Tikai 160-170 m no vietas, kur auga 2013. gadā. Sporām nebūtu jāmēro tāls ceļš. Ja neapslinkošos, aiziešu apraudzīt jau paaugušos.


    Vīksna 17.jūlijs, 07:24

    Paldies !


    Bekuvecis 17.jūlijs, 07:11

    Izrādās, DD listē epitetam pietrūkstas pēdējais "s". Derētu izlabot.


    Bekuvecis 17.jūlijs, 07:03

    Samtbeka, visticamāk kazu, tomēr par sugu neesmu abs. drošs. Derētu ieviest "Samtbeka (nenoteikta)".


    Bekuvecis 17.jūlijs, 06:56

    Nekur nepaliks, izveidosies! Vēl ir jauna.


    Bekuvecis 17.jūlijs, 06:51

    Mīkstā sēdene (Crepidotus mollis). Tā kā DD sugu listē nav, pagaidām nomainu uz Crepidotus sp.


    Bekuvecis 17.jūlijs, 06:41

    NOTEIKTI nav M. ravenelii. Ne pēc izskata, ne pēc vietas - uz augoša koka!!!


    dziedava 17.jūlijs, 00:48

    Domāju, ka tā nav sēne, bet pašam kokam kaut kāds.. tādi ir redzēti, bet kā veidojas, nezinu.. Bija ciets, stingrs?


    CerambyX 16.jūlijs, 23:35

    Ar ko šis dūņšņibītis mazāk interesants?


    Tauriņu Vērošana 16.jūlijs, 22:52

    Pirmajā bildē - lielais atraitnīšu raibenis


    Rallus 16.jūlijs, 22:40

    Paldies par skaidrības ieviešanu


    pustumsa 16.jūlijs, 22:33

    Pie barotavas bija. Jāatrod foto arhīvā...


    pustumsa 16.jūlijs, 22:19

    Viss kārtībā. Galvenais, ka esam uz Zemes! ,))


    IlzeP 16.jūlijs, 22:15

    Jā, šobrīd DD esošais novadu robežu slānis diemžēl nav precīzs.


    pustumsa 16.jūlijs, 22:14

    Jocīgi. Domāju gan ka tomēr Jūrmalā nav Babītes novads. Kartes kļūda noteikti. Babītes novads ir upes otrā pusē.


    Rallus 16.jūlijs, 21:57

    Viss kārtībā, ja suga pareizi noteikta, tad janvārim tas ir liels žubīšu bars. nav bieži.


    Mari 16.jūlijs, 21:53

    Šī novērojuma vieta atrodas Jūrmalas pilsētā, bet uzrādās, ka Babītes novadā. Agrāk to nebiju ievērojusi, kaut gan arī esmu šo to ziņojusi no šīs vietas. Vai tas ir tāpēc, ka Babītes novada robeža ir tik tuvu?


    Ivars L. 16.jūlijs, 21:51

    Veca sērpiepe.


    Ivars L. 16.jūlijs, 21:49

    Varbūt. Jānes uz Dabas muzeju D.Meijerei. Es diezvai varēšu līdzēt.


    Liepzieds 16.jūlijs, 21:47

    Brūnās čakstes mātīte?


    lolitapetkevica 16.jūlijs, 21:06

    Paldies!!!


    pustumsa 16.jūlijs, 20:54

    Paldies, Valt!


    Latvju_zēns 16.jūlijs, 20:46

    ceru ķauķis


    pustumsa 16.jūlijs, 19:29

    Ļoti atvainojos. Šie dati tika saglabāti ar mobilo aplikāciju janvārī, bet laikam nebija pievienojušies. Šodien atjaunoju aplikācijas darbību un pēkšņi daudzi iepriekšējie novērojumi tika pievienoti.


    maariite 16.jūlijs, 18:22

    Piepe ir ievākta, jo jāmēģina izaudzēt tā mizasblakts. Vai paraudziņš varētu palīdzēt noteikšanā?


    DanaH 16.jūlijs, 15:38

    Pirms gada Miķeļtornī šo sugu izdevās ieraudzīt ... diemžēl vāzē kādā no vietējiem viesu namiem kopā ar turmšsarkano dzeguzeni (pārējie plūktie ziedi, šķiet, nebija aizsargājamie augi). Veicu audzinošo un izglītojošo darbu, un atliek vien cerēt, ka saimnieki ņēma vērā.


    felsi 16.jūlijs, 15:25

    Paldies, tāda doma bija!


    Ivars L. 16.jūlijs, 14:45

    O, vēl viena - Inonotus hispidus. D-Zviedrijā ir, bet Baltijas valstīs tā kā nav atrasta.


    Ivars L. 16.jūlijs, 13:59

    Un vēl viens, pēdējais, variants no manis: rievotā sētaspiepe Gloeophyllum trabeum. Tā kā esat to redzējuši vairāk, dabā, tad izskatot manis piedāvātos variantus , varbūt var kaut ko "izkost".:)


    Ivars L. 16.jūlijs, 13:35

    Vēl interesantāk - līdzīgi izskatās tāda Coriolopsis gallica, kas pie tam var būt arī divgadīga, un līdz ar to vairāk atbilstoša. Latvijā līdz šim nav atrasta. Tuvākā atradne laikam ir dažas atradnes Zviedrijas vidusdaļā, apmēram mūsu platuma grādos (tur tā ir EN kategorijā). Kopumā vairāk R-Eiropas un D-Eiropas suga, ja neskaita citus kontinentus.


    Ivars L. 16.jūlijs, 12:39

    Vai tik nav ziemeļu klimakodone Climacodon septentrionalis - ja cepurīšu apakšā izveidojas adatiņas.


    Ivars L. 16.jūlijs, 12:26

    Mjā.interesanti. Laikam 100% versijas, vismaz man, nebūs. Tā vecā - melnā ir pagājušā gada vai nu apšu spulgpiepe Inonotus rheades vai nu krāšņā sarene Coriolopsis trogii. Tās abas esot viengadīgas - tāpēc dīvains ir jaunais poru slānis apakšā. Uz veca Inonotus varētu augt cita piepe - pagājušajā gadā Latvijā pirmoreiz atrastā dižskābaržu antrodīte Antrodiella faginea, tā ka tas jaunais, gaišais poru slānis varbūt ir šī suga, bet pilnīgi droši nevaru apgalvot.


    pustumsa 16.jūlijs, 12:11

    Paldies!


    lolitapetkevica 16.jūlijs, 10:22

    Sirsnīgs Paldies!!! Visi putniņi,ko esmu sabildējusi Cinīšos,tie ir iemūžināti strikti 1,1 hektāra platībā. Tas iekļauj gan mežiņu,gan krūmāju,gan pļavu,un apdzīvoto zonu.Ideāla vieta sīkputniņiem.Speciāli gan slēpņos nesēžu,bet kad sadzirdu kādu rosību ,fotoaparāts parasti ir pa tvērienam:):) Ļoti pārdzīvoju,kad Valsts meži man tieši blakus uztaisīja kailcirti.Taču ir arī sava veida labums,jo tur tagad bieži viesi ir tieši plēsējputni,kuri katru dienu kautko tvarsta.Arī strazdiem ļoti patīk kailcirtes brikšņos mitināties,un vienmēr ir kādi sīkputniņi,kuri ir ļoti uzmanīgi,un tramīgi.Viņu reakcija aizlaisties ir daudz ātrāka,par mana fotoaparāta reakciju nofokusēt :):):) Un taisnība,cik daudz un interesanti putni pārlido,par cik mums netālu Gauja tek,tad ūdesputni ir ļoti daudz un dažādi,bet to tikai var piefiksēt ar aci,un ausi,un nopūsties....ak atkal forši modeļi aizlaidās ..:):):)


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2018
    © dabasdati.lv
    Saglabāts