Aktīvie lietotāji: 162 Šodien ievadītie novērojumi: 7 Kopējais novērojumu skaits: 623026
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides kameras 2015

2016         2017

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Cladonia sp. - 2019-02-16 Mo
    - 2019-02-16 Mo
    Corvus corax - 2019-02-17 LīgaKrā
    - 2019-02-16 Mo
    Strix aluco - 2019-02-17 LailaG
    Inonotus obliquus - 2019-02-17 LailaG
    Lepidoptera sp. - 2019-02-17 LailaG
    Garrulus glandarius - 2019-02-14 simila
    Dendrocopos major - 2019-02-17 KrisVi
    Coccothraustes coccothraustes - 2019-02-17 Karmena 1
    Sciurus vulgaris - 2019-02-17 KrisVi
    Certhia familiaris - 2019-02-15 KrisVi
    Dendrocopos major - 2019-02-17 Karmena
    Dendrocopos medius - 2019-02-16 Karmena
    Anas platyrhynchos - 2019-02-16 tatia
    Aves sp. - 2019-02-17 tatia
    Strix aluco - 2019-02-17 Rallus
    Cervus elaphus - 2019-02-17 ūdensvistiņa
    Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 ūdensvistiņa
    Periparus ater - 2019-02-17 ūdensvistiņa
    Poecile montanus - 2019-02-17 ūdensvistiņa
    Columba livia domestica - 2019-02-16 tatia
    Chloris chloris - 2019-02-16 tatia
    Lanius excubitor - 2019-02-17 ūdensvistiņa
    Calicium viride - 2015-05-03 Ansis
    Fringilla coelebs - 2019-02-17 tatia
    Buteo buteo - 2019-02-17 tatia
    Chloris chloris - 2019-02-17 ūdensvistiņa
    Dendrocopos major - 2019-02-17 ūdensvistiņa
    Acolium inquinans - 2015-05-23 Ansis 1
    Dendrocopos minor - 2019-02-17 ūdensvistiņa
    Dendrocopos medius - 2019-02-17 ūdensvistiņa
    Columba livia domestica - 2019-02-17 ūdensvistiņa
    Dendrocopos medius - 2019-02-17 Arnis2
    Cygnus olor - 2019-02-17 Arnis2
    Mergus merganser - 2019-02-17 Arnis2
    Perdix perdix - 2019-02-15 ūdensvistiņa
    Bucephala clangula - 2019-02-17 Arnis2
    Fulica atra - 2019-02-17 Arnis2
    Cygnus cygnus - 2019-02-17 Arnis2
    Mollisia sp. - 2015-02-04 Ansis
    Plagiothecium curvifolium - 2015-08-04 Ansis
    Lophozia bicrenata - 2015-08-04 Ansis
    Lophozia excisa - 2015-02-04 Ansis
    - 2019-02-17 felsi
    Poecile palustris - 2019-02-17 felsi
    Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 felsi
    Parus major - 2019-02-17 felsi
    Passer montanus - 2019-02-17 felsi
    Dryocopus martius - 2019-02-17 Rolis
    Typha angustifolia - 2019-02-17 LailaG
    Salticidae sp. - 2019-02-17 Mo
    Glaucidium passerinum - 2019-02-17 Rolis 1
    Tytthaspis sedecimpunctata - 2019-02-17 Mo
    Pyrrhocoris apterus - 2019-02-17 Mo
    Adalia bipunctata - 2019-02-17 Mo
    Lanius excubitor - 2019-02-17 Mo
    Lichenes - 2019-02-17 Aceralba
    - 2019-02-17 Aceralba
    Scoliopteryx libatrix - 2019-02-17 Rolis
    Dryopteris carthusiana - 2019-02-17 Aceralba
    Orthezia urticae - 2015-05-18 Ansis
    Oxalis stricta - 2019-02-17 Aceralba
    Cygnus olor - 2019-02-16 tatia
    Dendrocopos major - 2019-02-17 Aceralba
    Dendrocopos major - 2019-02-17 Aceralba
    Capreolus capreolus - 2019-02-16 Acenes
    Dendrocopos leucotos - 2019-02-17 Aceralba
    Cygnus cygnus - 2019-02-17 Mareks Kilups
    Picus canus - 2019-02-17 Acenes
    Dendrocopos major - 2019-02-17 Acenes
    Chloris chloris - 2019-02-17 Acenes
    Certhia familiaris - 2019-02-17 Aceralba
    Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 Acenes
    Parus major - 2019-02-17 Acenes
    Chloris chloris - 2019-02-17 Aceralba
    Sitta europaea - 2019-02-17 Acenes
    Cinclus cinclus - 2019-02-16 pustumsa 2
    Passer montanus - 2019-02-17 Acenes
    Poecile palustris - 2019-02-17 Acenes
    Sitta europaea - 2019-02-17 pustumsa
    Parus major - 2019-02-17 pustumsa
    Fringilla coelebs - 2019-02-17 Acenes
    Anas platyrhynchos - 2019-02-16 pustumsa
    Emberiza citrinella - 2019-02-17 Acenes
    Tachybaptus ruficollis - 2019-02-16 pustumsa
    Sitta europaea - 2019-02-17 eksperts 3
    Chloris chloris - 2019-02-17 eksperts 3
    Parus major - 2019-02-17 eksperts 3
    Capreolus capreolus - 2019-02-17 pustumsa
    Pica pica - 2019-02-17 pustumsa
    Poecile montanus - 2019-02-17 eksperts 3
    Aves sp. - 2019-02-17 Carum carvi
    Vanellus vanellus - 2019-02-17 pustumsa
    Aegithalos caudatus - 2019-02-17 eksperts 3
    Corvus corax - 2019-02-17 pustumsa
    Emberiza citrinella - 2019-02-17 eksperts 3
    Buteo buteo - 2019-02-17 eksperts 3
    Cygnus olor - 2019-02-16 pustumsa
    Apidae sp. - 2019-02-16 pustumsa
    Anser anser - 2019-02-16 pustumsa
    Anser serrirostris - 2019-02-16 Fuatra
    Alauda arvensis - 2019-02-17 Fuatra
    Brachythecium rutabulum - 2019-02-17 Fuatra
    Lichenes - 2019-02-17 Fuatra
    Scoliopteryx libatrix - 2019-02-17 Fuatra
    Oniscoidea sp. - 2019-02-17 Fuatra
    Ficedula hypoleuca - 2019-02-17 Carum carvi
    Steatoda bipunctata - 2019-02-17 Fuatra
    Nematocera - 2019-02-17 Fuatra
    Nematocera - 2019-02-17 Fuatra
    Nematocera - 2019-02-17 Fuatra
    Cygnus cygnus - 2019-02-16 alyka
    Ardea cinerea - 2019-02-15 Saila
    Culex pipiens - 2019-02-17 Fuatra
    Aves sp. - 2019-02-17 Carum carvi
    Anopheles maculipennis - 2019-02-17 Fuatra
    Larus sp. - 2019-02-16 tatia
    Perdix perdix - 2019-02-15 Fuatra
    Lichenes - 2019-02-15 Fuatra
    Lichenes - 2019-02-15 Fuatra
    Lichenes - 2019-02-15 Fuatra
    Ficedula hypoleuca - 2019-02-17 Carum carvi
    Sciurus vulgaris - 2019-02-17 forelljjanka
    Capreolus capreolus - 2019-02-17 forelljjanka
    Aves sp. - 2019-02-17 Carum carvi
    Sus scrofa - 2019-02-17 forelljjanka
    Larus argentatus - 2019-02-16 tatia
    Cervus elaphus - 2019-02-17 forelljjanka
    Castor fiber - 2019-02-17 forelljjanka
    Mergus albellus - 2019-02-16 tatia
    Cygnus cygnus - 2019-02-16 tatia
    Mergus merganser - 2019-02-17 Andrejs
    Lepus timidus - 2019-02-17 forelljjanka
    Alcedo atthis - 2019-02-16 tatia
    Anas platyrhynchos - 2019-02-16 tatia
    Aves sp. - 2019-02-17 Carum carvi
    Asio otus - 2019-02-17 Latvju_zēns
    Vanellus vanellus - 2019-02-17 valters 2
    Corvus corax - 2019-02-17 Kristers K
    Ardea cinerea - 2019-02-17 Kristers K
    Haliaeetus albicilla - 2019-02-17 Kristers K 1
    Pisaura mirabilis - 2019-02-17 Vīksna
    Cygnus cygnus - 2019-02-17 ievakiri
    Polypores sp. - 2019-02-16 Vīksna
    Larus argentatus - 2019-02-17 Kristers K
    Brachythecium rutabulum - 2019-02-16 Vīksna
    Bucephala clangula - 2019-02-17 Kristers K
    Radula complanata - 2019-02-16 Vīksna
    Mergus merganser - 2019-02-17 Kristers K
    - 2019-02-16 Vīksna
    Thuidium assimile - 2019-02-16 Vīksna
    - 2019-02-16 Vīksna
    Exochomus quadripustulatus - 2019-02-17 nekovārnis
    Pisaura mirabilis - 2019-02-17 nekovārnis
    Neckera pennata - 2019-02-16 Vīksna
    Coccinella septempunctata - 2019-02-17 nekovārnis
    Lichenes - 2019-02-16 Vīksna
    Dicyphus pallicornis - 2019-02-17 nekovārnis 2
    Bulgaria inquinans - 2019-02-16 Vīksna
    Cygnus olor - 2019-02-17 Ara
    Lichenes - 2019-02-10 Vīksna
    Lichenes - 2019-02-10 Vīksna
    Anas platyrhynchos - 2019-02-17 Ara
    Lichenes - 2019-02-10 Vīksna
    Lichenes - 2019-02-10 Vīksna
    Lichenes - 2019-02-10 Vīksna
    Orthotrichum affine - 2019-02-10 Vīksna
    Pica pica - 2019-02-17 Vīksna
    Corvus cornix - 2019-02-17 Ara
    Nematocera - 2019-02-17 Vīksna
    Salix daphnoides subsp. daphnoides - 2019-02-17 Vīksna
    Cygnus olor - 2019-02-17 gunitak
    Cygnus olor - 2019-02-17 gunitak
    Garrulus glandarius - 2019-02-17 gunitak
    Scolopostethus sp. - 2019-02-17 Vīksna
    Scolopostethus thomsoni - 2019-02-17 Vīksna
    Dendrocopos major - 2019-02-17 gunitak
    Alcedo atthis - 2019-02-17 Snifs 2
    - 2019-02-17 asaris
    Polypores sp. - 2019-02-17 asaris
    Grus grus - 2019-02-17 valters
    Egretta alba - 2019-02-17 Natalja
    Anas crecca - 2019-02-17 Natalja
    Sturnus vulgaris - 2019-02-17 Anta.S.
    Anas crecca - 2019-02-17 Ilona_rasa
    Dendrocopos major - 2019-02-17 Pūcis
    Cygnus olor - 2019-02-17 Ilona_rasa
    Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 Ilona_rasa
    Sitta europaea - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Accipiter nisus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Poecile palustris - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Sitta europaea - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Corvus corax - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Dendrocopos minor - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Corvus cornix - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Corvus monedula - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Poecile palustris - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Corvus corax - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Lophophanes cristatus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Parus major - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Parus major - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Buteo lagopus - 2019-02-17 forelljjanka
    Polypores sp. - 2019-02-17 kimkim
    Troglodytes troglodytes - 2019-02-17 forelljjanka
    Polypores sp. - 2019-02-17 kimkim
    Dryocopus martius - 2019-02-17 forelljjanka
    Tetrastes bonasia - 2019-02-17 forelljjanka
    Dendrocopos major - 2019-02-17 Pūcis
    Dryocopus martius - 2019-02-17 gudgalf
    Vanellus vanellus - 2019-02-17 ZARS
    Tetrastes bonasia - 2019-02-17 Ilmārs Tīrmanis
    Haliaeetus albicilla - 2019-02-17 ZARS
    Dermacentor sp. - 2019-02-17 Ilmārs Tīrmanis
    Corvus cornix - 2019-02-17 Anta.S.
    Passer montanus - 2019-02-17 Anta.S.
    Anas platyrhynchos - 2019-02-17 Anta.S.
    Mergus merganser - 2019-02-17 Anta.S.
    Larus ridibundus - 2019-02-17 jayjay
    Formica rufa - 2019-02-17 kimkim
    Buteo buteo - 2019-02-17 sanchox
    Larus ridibundus - 2019-02-17 Anta.S.
    Cygnus cygnus - 2019-02-17 kimkim
    Columba oenas - 2019-02-17 dekants
    Larus argentatus - 2019-02-17 Anta.S.
    Dendrocopos major - 2019-02-17 kimkim
    Anas platyrhynchos - 2019-02-17 Anta.S.
    Fulica atra - 2019-02-17 Anta.S.
    Cygnus olor - 2019-02-17 Anta.S.
    Egretta alba - 2019-02-17 alyka
    Rhytidiadelphus triquetrus - 2019-02-17 kimkim
    Vulpes vulpes - 2019-02-17 Matrus
    Sturnus vulgaris - 2019-02-17 Matrus
    Haliaeetus albicilla - 2019-02-17 MāraB
    Trapezonotus arenarius - 2019-02-17 CerambyX
    Accipiter gentilis - 2019-02-17 DanaH
    Capreolus capreolus - 2019-02-17 Matrus
    Somateria mollissima - 2019-02-17 Latvju_zēns
    Cygnus cygnus - 2019-02-17 kimkim
    Scolopostethus thomsoni - 2019-02-17 CerambyX
    Sciurus vulgaris - 2019-02-17 Acenes 2
    Dryocopus martius - 2019-02-17 Acenes
    Scolopostethus pictus - 2019-02-17 CerambyX
    Scolopostethus affinis - 2019-02-17 CerambyX
    Pica pica - 2019-02-17 mocckba
    Picus canus - 2019-02-17 mocckba
    Buteo buteo - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Capreolus capreolus - 2019-02-17 Pūcis
    Passer montanus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Columba livia domestica - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Corvus cornix - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Columba palumbus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Mergus merganser - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Sitta europaea - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Dendrocopos major - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Ardea cinerea - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Mergus merganser - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Pica pica - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Anas platyrhynchos - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Corvus cornix - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Ardea cinerea - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Anas platyrhynchos - 2019-02-17 Sintija Martinsone
    Pyrrhocoris apterus - 2019-02-17 Izabella
    Pyrrhocoris apterus - 2019-02-17 CerambyX
    Inachis io - 2019-02-17 Izabella 2
    Mergus merganser - 2019-02-17 SintijaK
    Anas platyrhynchos - 2019-02-17 SintijaK
    Mergus merganser - 2019-02-17 SintijaK
    Juniperus communis - 2019-02-17 kimkim
    Vulpes vulpes - 2019-02-17 Pūcis
    Pica pica - 2019-02-17 dekants
    Alauda arvensis - 2019-02-17 dekants
    Parus major - 2019-02-17 SintijaK
    Vanellus vanellus - 2019-02-17 Latvju_zēns 1
    Periparus ater - 2019-02-17 sanchox
    Nucifraga caryocatactes - 2019-02-17 sanchox
    Aegithalos caudatus - 2019-02-17 sanchox
    Anas platyrhynchos - 2019-02-17 SintijaK
    Vanellus vanellus - 2019-02-17 Latvju_zēns
    Sitta europaea - 2019-02-17 SintijaK
    Vulpes vulpes - 2019-02-17 SintijaK
    Anas platyrhynchos - 2019-02-17 SintijaK
    Grus grus - 2019-02-16 gints 1
    Certhia familiaris - 2019-02-17 dekants
    Garrulus glandarius - 2019-02-17 sandrux
    Coccothraustes coccothraustes - 2019-02-17 sandrux
    Cygnus olor - 2019-02-17 sanchox
    Cygnus cygnus - 2019-02-17 sanchox
    Alauda arvensis - 2019-02-17 sanchox
    Vanellus vanellus - 2019-02-17 dekants
    Strix aluco - 2019-02-16 dekants
    Columba oenas - 2019-02-17 Latvju_zēns
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-02-17 Pūcis
    Dendrocopos major - 2019-02-17 sandrux
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-02-17 sandrux
    Chloris chloris - 2019-02-17 sandrux
    Bucephala clangula - 2019-02-17 sandrux
    Garrulus glandarius - 2019-02-17 vigulis
    Poecile palustris - 2019-02-17 vigulis
    Poecile montanus - 2019-02-17 vigulis
    Corvus cornix - 2019-02-17 sandrux
    Dendrocopos minor - 2019-02-17 kimkim
    Bucephala clangula - 2019-02-17 vigulis
    Mergus merganser - 2019-02-17 vigulis
    Gastrodes grossipes - 2019-02-17 Siona
    Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 sandrux
    Sitta europaea - 2019-02-17 sandrux
    Parus major - 2019-02-17 sandrux
    Corvus corax - 2019-02-16 Vabale
    Dendrocopos medius - 2019-02-17 sandrux
    Dendrocopos major - 2019-02-16 Vabale
    Dendrocopos medius - 2019-02-16 Vabale
    Certhia familiaris - 2019-02-16 Vabale
    Sitta europaea - 2019-02-16 Vabale
    Lophophanes cristatus - 2019-02-16 Vabale
    Cinclus cinclus - 2019-02-16 Vabale
    Alcedo atthis - 2019-02-16 Vabale
    Poecile palustris - 2019-02-16 Vabale
    Grus grus - 2019-02-17 Latvju_zēns
    Cyanistes caeruleus - 2019-02-16 Vabale
    Mergus merganser - 2019-02-16 Vabale
    Parus major - 2019-02-16 Vabale
    Dryocopus martius - 2019-02-17 kimkim
    Mergus albellus - 2019-02-17 Arnis2
    Formica rufa - 2019-02-17 kimkim
    Cygnus cygnus - 2019-02-17 vigulis
    Ardea cinerea - 2019-02-16 13ainars
    Columba oenas - 2019-02-17 Latvju_zēns
    Meles meles - 2019-02-17 Latvju_zēns
    - 2019-02-16 fufuks
    Aves sp. - 2019-01-31 KristīneČ
    Corvus corax - 2019-02-17 vigulis
    Corvus cornix - 2019-02-17 vigulis
    Anas platyrhynchos - 2019-01-15 fufuks
    Chloris chloris - 2019-02-17 vigulis
    Parus major - 2019-02-17 vigulis
    Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 vigulis
    Sitta europaea - 2019-02-17 vigulis
    Dendrocopos medius - 2019-02-16 MāraB
    Vulpes vulpes - 2019-02-17 BioEliina
    Rhodobryum roseum - 2019-02-17 kimkim
    Polypores sp. - 2019-02-17 kimkim
    Parus major - 2019-02-17 vigulis
    Dendrocopos major - 2019-02-17 vigulis
    Chrysothrix candelaris - 2019-02-16 Vīksna
    Anser anser - 2019-02-17 Osis
    Capreolus capreolus - 2019-02-17 sanchox
    Curculionidae sp. - 2019-02-16 Vīksna
    - 2019-02-16 Vīksna
    Curculionidae sp. - 2019-02-16 Vīksna
    - 2019-02-16 Vīksna
    Carabus nemoralis - 2019-02-16 Vīksna
    Capreolus capreolus - 2019-02-17 sanchox
    Coccinella septempunctata - 2019-02-16 Vīksna
    Araneae sp. - 2019-02-16 Vīksna
    Capreolus capreolus - 2019-02-17 sanchox
    Tibellus oblongus - 2019-02-16 Vīksna
    Pyrrhocoris apterus - 2019-02-16 Vīksna
    - 2019-02-16 Vīksna
    Asaphidion sp. - 2019-02-16 Vīksna
    Euthrix potatoria - 2019-02-16 Vīksna
    Phragmatobia fuliginosa - 2019-02-16 Vīksna
    Dasypoda sp. - 2019-02-16 Vīksna
    Nematocera - 2019-02-16 Vīksna
    Trichocera sp. - 2019-02-16 Vīksna
    Buteo buteo - 2019-02-17 sanchox
    Capreolus capreolus - 2019-02-17 sanchox
    Troglodytes troglodytes - 2019-02-17 Kurmata
    Nezināms
    @ Dagjak
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    patigunta 18.februāris, 01:05

    Paldies, Tauriņu Vērošana (gribēju jau teikt 04.12.18. :) )


    patigunta 18.februāris, 00:49

    Paldies, Edgar!


    patigunta 18.februāris, 00:12

    Man arī grūti pateikt - bet... vides temperatūra? Mums nav Floridas klimats, pat ne ASV Lielo ezeru rajona klimats, kur zinātnieki uztraukušies par Trachemys scripta invāziju Ēri ezerā, ne par pašiem rupučiem.Varot draudēt nezināmi parazīti un visu zivju izēšana.Man zināmais Tr.s scr. elegans parasti uzturas akvārijā 22- 25 grādu temperatūrā, ja ziemā jāstaigā pa aukstu grīdu, tad ir mazkustīgāks, drīz ielien kādā kaktā, ķepiņas pavisam aukstas. Tuvojas anabioze:D Iespējams - sarkanausu bruņurupuci spēj pie mums veiksmīgi ziemot, vismaz siltās vai vidējās ziemās, ziemas guļa vai anabioze pārciešama. Šis konkrētais rupucis droši vien laimīgāks ir par vientuļu rupuci akvārijā, kuram neviens nevelta uzmanību. Ja izmests, tad veiksmīgā vietā. Zivis un bezmugurkaulniekus viņi ēd gan. Mums akvārijā divas zivis pazuda, līķi netika atrasti. Tomēr - pirms bruņurupuča iegādes ir jābūt apdomīgam, viņi ilgi dzīvo! Iespējams, man zināmo rupuci, kurš nemaz nav mans(iestādes rupucis) , nāksies ņemt pie sevis. Akvāriju nebiju plānojusi... It kā scr. scr. un scr. elegans varot krustoties savā starpā.


    dziedava 17.februāris, 23:43

    Droši vien kāda no molīzijām, iespējams, pelēkā molīzija Mollisia cinerea, bet nezinu, cik droši to var apgalvot bez mikroskopiskiem pētījumiem.


    Vīksna 17.februāris, 23:14

    Paldies !


    felsi 17.februāris, 22:50

    Izskatījās kā sēne ar dobu vidu, uz sūnas nebija, sakni neatradu, sūna bija uz nokaltuša koka.


    dziedava 17.februāris, 22:45

    Tā tiešām ir izskatījās kā sēne (nevis kāda veca auga atlieka)? uz kā auga (uz sūnas, kritalas vai zemes)?


    CerambyX 17.februāris, 22:33

    Peļu klijāns


    Aceralba 17.februāris, 22:27

    Paldies!


    Mo 17.februāris, 20:48

    O, jā, ir - paldies!


    asaris 17.februāris, 20:43

    Domāju ka mārīte Tytthaspis sedecimpunctata


    asaris 17.februāris, 20:37

    Alu pūcīte


    CerambyX 17.februāris, 20:30

    Steatoda bipunctata tā izskatās.


    Carum carvi 17.februāris, 20:12

    Paldies!


    forelljjanka 17.februāris, 19:39

    Nu nē!Varēji kādu sadauzīt,smaķele būtu ne pa jokam!:O Tur pa starpu visādi zirnekļi,mušas ieķepušas,arī tā nav jābūt.Vēl varēji vienkārši olas pagrozīt,jaundētas visas smuki grozās,vecas,pamestas iegūlušās tādā kā vietā,bezmaz pielipušas pie ligzdas materiāla.Zīlītes arī nepieder pie nekādiem ekstrēmagrligzdotājiem,vismaz nekas nav dzirdēts.Aprīļa otra puse,beigas, tad viss sāksies.;)


    Carum carvi 17.februāris, 19:10

    Bet vai tās varētu būt šī gada? Pēc olu satura nevarēja saprast. Laikam jau novēloti šogad iztīrīju..


    forelljjanka 17.februāris, 19:04

    Vajadzētu būt lielajai zīlītei,zilzīlītei gan ļoti līdzīgas,tikai mazākas.Kaut gan, daudzām zīlītēm olas līdzīgas.;)


    Saila 17.februāris, 18:58

    Paldies par labojumu!


    Saila 17.februāris, 18:57

    Paldies par komentāru!


    Carum carvi 17.februāris, 18:53

    Paldies!


    forelljjanka 17.februāris, 18:42

    Kāda no zīlītēm,iespējams zilzīlīte.


    Vīksna 17.februāris, 17:54

    Paldies !


    Kukainis 17.februāris, 16:50

    Rūdolf! Vai Tu to ērci sagūstīji un iesprostoji?


    Vīksna 17.februāris, 16:46

    Paldies !


    Siona 17.februāris, 16:39

    Izskatās pēc septiņpunktu mārītes (Coccinella septempunctata) kāpura! ;)


    Wiesturs 17.februāris, 13:30

    Acleris notana?


    bišudzenis 17.februāris, 12:36

    Vai tiešām noteikts līdz sugai? Bija kādas pazīmes?


    gints 17.februāris, 11:40

    Super :)


    Siona 17.februāris, 10:52

    Tāda rūsgana... nav tomēr rūsganā meža skudra? :)


    Vīksna 17.februāris, 10:46

    Paldies !


    ūdensvistiņa 17.februāris, 10:31

    Izskatās pēc ziemas žubītes.


    dziedava 17.februāris, 10:06

    Tās varētu būt tīklērces Tetranychidae


    kamene 17.februāris, 09:59

    Paldies, Ivar!


    Aceralba 17.februāris, 09:26

    Paldies!


    Aceralba 17.februāris, 09:25

    Paldies!


    Aceralba 17.februāris, 09:24

    Paldies!


    Vīksna 17.februāris, 08:51

    Paldies !


    forelljjanka 17.februāris, 08:23

    Guna,grūti pateikt,visi tie Amerikas līdzinieki parasti ir izturīgāki par Eiropas un izspiež vietējos(Eiropas/Amerikas ūdele,Signāl un c.vēži/platspīļu vēzis),purva bruņurupucis gan ir tik maz(vai vispār ir Kurzemē?),ka šamais,būdams vēl arī viens pats,to neapdraud,bet vai tam klājas īpaši grūti...;) Skumji varbūt vienam!:D Ja pareizi saprotu,ēd viņš zivis,ūdens bezmugurkaulniekus,tās mantas HES-ā netrūkst...


    W 17.februāris, 08:21

    Paldies, Julita:)


    Vīksna 17.februāris, 07:43

    Paldies !


    patigunta 16.februāris, 23:56

    Ar pārziemošanu var apsveikt, bet nedomāju, ka viņam viegli klājies, par bijušo saimnieku un zooveikalu nezinu, ko domāt. Uldi - dzīvnieki ne tikai izbēg, tos arī pamet. Šādus interesantos novērojumus pie sevis pieskaitu dramatiskajiem novērojumiem, atliek cerēt, ka dažiem ir laimīgas beigas. Ja rupucis ir noķerams, tad kāds rupuču mīļotājs varētu dzīvniekam piedāvāt izvēles iespējas. Pašai nācies socializēt un vest pastaigā rupuci, kuram īpašnieks tikai iedeva ar mēru ēst, izmazgāja akvāriju, bet citādi nelikās ne zinis. Pastaigas laikā pamukt var, manējais metās prom pa tramvaja sliedēm... Tik tikko noķēru.


    Ansis 16.februāris, 23:50

    Bildē izskatās taisnas lapas un rizoīdiem bagāti klāts (tūbains) stublājs - tas atbilsts viļņotajai divzobei


    Durkts 16.februāris, 22:50

    klāt ir..


    dziedava 16.februāris, 22:35

    Micarea lignaria līdzīga. Bet vai ir - kas zina..


    dziedava 16.februāris, 22:31

    Man tā kā atgādina Melanohalea sp. (M. olivacea vai M. septentrionalis; bērzs labi der abām), bet droši apgalvot nevaru


    W 16.februāris, 21:24

    Uz pusdzīvas blīgznas kritalas!


    dziedava 16.februāris, 21:02

    Uz kā novērots?


    dziedava 16.februāris, 21:00

    Neparasta..


    forelljjanka 16.februāris, 20:16

    Šamais lopiņš ir atkal veiksmīgi pārziemojis un esot novērots tuvāk HES-a slūžām.


    patigunta 16.februāris, 19:51

    2015. gadā delfīni manīti pie Klaipēdas. Delfinārijs tur nav tālu:)) Vai ir reāli izmukt no delfinārija, gan nezinu. Afalīnas iespējams izmantot arī militāriem mērķiem. Novērojums, protams, patiesi interesants.


    Aceralba 16.februāris, 18:37

    Šodien (16.02.2019.) ~ padsmit metrus no pirmā koka pamanīju kalumus vēl citā kokā (6.-9.foto).


    LV zilzīlīte 16.februāris, 18:35

    Es neko tādu Latvijā neesmu redzējusi dzirdējusi . Fantastiski !!! Bet varbūt būtu jāziņo par to sociālajos tīklos (varbūt) . Bet varbūt tie ir izbēguši...?


    forelljjanka 16.februāris, 17:51

    Tundras sējas zosis.


    IlzeP 16.februāris, 14:04

    Nosaukumu izlaboju. Ehh, divas stundas vēlāk šādus brīnumus tur neredzējām.


    puke 16.februāris, 12:31

    16.02 no rīta pīle turpat pie mola.


    Sintija Martinsone 16.februāris, 11:23

    Lūdzu dzēst šo novērojumu.


    Sintija Martinsone 16.februāris, 11:22

    Lūdzu dzēst šo novērojumu.


    Mareks Kilups 16.februāris, 11:12

    janvāris, jā, protams. uz janvāra novērojuma atkārtojumu varēja cerēt, kad bijām Liepājā centrālajos ziemotāju uzskaišu datumos dažas dienas vēlāk :) bet Ilzei un Ievai tas izdevās Rīgā. nav jau izslēgts, ka tas ir kāds no tiem pašiem šodien redzētajiem putniem... ā nē, zivīm... ā nē sorī - zīdītājiem ;)


    Sintija Martinsone 16.februāris, 11:09

    Fantastiski!


    CerambyX 16.februāris, 10:47

    Latīnisko gan kādam jāpalabo - trunKatus ne pēc ka neizskatās :D


    CerambyX 16.februāris, 10:46

    10.janvārī 1 īpatnis bija Liepājas ostā - tā ka šogad 'uzpeldējums'


    Mareks Kilups 16.februāris, 10:33

    šis ir ļooooti iespaidīgi! vēlreiz apsveicu! (ja par cūkdelfīnu novērojumiem ir redzēti kautkādi apkopojumi (laikam jau saistībā ar Gada dzīvnieka akciju), tad par afalīnu novērojumiem Latvijā neko daudz neesmu redzējis. varbūt Dabasdatos var kāds uztaisīt apkopojumu? pieļauju, ka šis ir pirmais novērojums Latvijā, kad redzēti vienlaikus divi delfīni!?)


    IevaM 16.februāris, 10:09

    Man arī tā šķiet


    dziedava 16.februāris, 09:56

    Ja skujkoks, tad dzeltenā receklene Tremella mesenterica nevarētu būt, jo tā aug uz lapukokiem. Drīzāk Dacrymyces palmatus, kas aug uz skujkokiem.


    CerambyX 16.februāris, 09:27

    Opā, es jau sāku skatīties kalendārā vai nav 1. aprīlis :D Stilīgi! Laikam jau afalīna (Tursiops truncatus)?


    tngu 16.februāris, 09:26

    Tas varētu būt skujkoks. Kadiķis?


    kamene 16.februāris, 09:09

    Paldies!


    Laimeslācis 15.februāris, 20:54

    O! Man prieks un jauna suga! :)


    Vīksna 15.februāris, 20:21

    Paldies ! Vēršmēles, suņmēles tur nav redzētas, neaizmirstules gan pietiekoši.


    dziedava 15.februāris, 19:35

    Tās ir kādas no ciborijām. Uz lazdām it kā augot Ciboria coryli, bet Latvijā, šķiet, neviens īsti nav šķirojis, visas pie spurdžu ciborijām Ciboria amentacea, bet, domāju, mikroskopiski gan jau būtu pierādāmas arī citas sugas. Bet vispār - spurdžu ciborijas esot vienas no pirmajām pavasara sēnēm - tā ka pavasaris klāt! :)


    dziedava 15.februāris, 18:34

    Paldies!


    CerambyX 15.februāris, 18:31

    Šis grūts, jo pirmās stadijas nimfas daudzām sugām visai līdzīgas un nav vēl ieguvušas īsti nekādas pieaugušam īpatnim raksturīgas iezīmes.


    CerambyX 15.februāris, 18:25

    Šis es ar domāju, ka visai droši, ka būs Sehirus luctuosus - ķermeņa virspuse tomēr ar vieglu bronzas atspīdumu, nav 'piķa melna'. Kā arī luctuosus tieši ir saistīta ar neaizmirstulītēm (Myosostis sp.) kamēr morio - g.k. ar vēršmēlēm (bet piemin arī suņmēles, piemēram).


    CerambyX 15.februāris, 18:22

    Paldies, eksemplārs saņemts un, izpētot to tuvumā, jāsaka, ka tas tomēr būs Sehirus luctuosus. Bronzas atspīdums tomēr izteikts un arī citādi viss pārējais tomēr atbilst. Tāds 'trekns' eksemplārs tātad - tuvu sugas maksimālajam iespējamajam izmēram. Pagaidām gribētos teikt, ka pārāk bieža šī suga nav tā ka jebkurā gadījumā foršs atradums :)


    Blakts 15.februāris, 18:11

    Tā izskatās, jā!


    Ilona_rasa 15.februāris, 17:46

    Paldies par noteikšanu!


    Bekuvecis 15.februāris, 16:52

    Novērojuma laiks gan šķērsām...


    Bekuvecis 15.februāris, 16:49

    Otrajā foto redzami tipiski pundurkamolenes kātiņi!


    Bekuvecis 15.februāris, 16:28

    Ir puslocenes, ir. Frišas un skaistas!


    dziedava 15.februāris, 15:38

    Elasmostethus interstinctus?


    dziedava 15.februāris, 14:14

    Kas tā par koka sugu varētu būt? Skujkoks/ lapukoks?


    Laimeslācis 15.februāris, 12:38

    Skaisti! Neesmu speciālists, bet teiktu oranžā puslocene.


    Ilona_rasa 15.februāris, 09:23

    Nu, viņš jau māk maskēties :)


    ūdensvistiņa 15.februāris, 09:05

    Pelēkais.


    de kje 15.februāris, 09:02

    ehhh..sho neizdevaas noverot! :)


    de kje 15.februāris, 09:01

    Busim vienlaicigi noverojuši! :)


    de kje 15.februāris, 08:38

    ok


    Vīksna 14.februāris, 22:03

    Paldies par nosaukumiem !


    cygnologs 14.februāris, 19:27

    Man vienmēr pirmie pavasara vēstnieši (ja runājam par ziemeļu gulbjiem) ir īpatņi ar kakla gredzeniem. Ja ziemas mēnešos tiem bija las;ijumi Vācijā vai Polijā un pēc tam arī Latvijā - tad 100% pavasara migrants :) Vai arī bara lielumam jābūt vismāz virs 30 īpatņiem. Neviens taču nezin cik ziemeļu gulbji katru ziemu par ziemošanas vietu izvēlas Liepājas ezeru.


    Vīksna 14.februāris, 18:39

    Paldies !


    forelljjanka 14.februāris, 17:19

    Nūū,27-jā decembrī pirmie pavasara migranti nu nekādīgi! :DD Sugām, kuras Latvijā vairāk vai mazāk ziemo, jēdziens pirmie pavasara migranti ir ttiikk stiepjams!!!;) Manuprāt būtu atzīmējama vai nu masveidīga migrācija ,vai pierādīta atgriešanās Latvijā no Polijas vai Vācijas,kaut Lietuvas! Gredzenotiem ziemeļniekiem tas nav nekas neiespējams.


    forelljjanka 14.februāris, 17:09

    Paturpinot Ritvaru ,kukaiņu piekūna 1 cy būtu daudz gaišāka galvas virsa un izteiktāka "sejas maska".Savā monitorā gan putnu redzu diezgan brūnu un sliecos vairāk uz purva 1 cy,bet purva jau ir gan.;)


    Rekmanis 14.februāris, 15:49

    Primārās lidspalvas spārna virspusē KP ir bez svītrojuma. Tās ir vienkrāsaini pelēkzilas līdz brūngani melnas atkarībā no putna vecuma. KP nedaudz citas proporcijas šādā pozīcijā - garāka aste; platāki, garāki, un ne tik smaili spārni (salīdzinot ar putnu fotogrāfijā). KP mātītei labi redzama būtu oranžā galva. KP 1cy ķermeņa virspuses krāsojumā dominē brūnais tonis, nevis zilganais tonis, kā putnam fotogrāfijā. KP tēviņš tas noteikti nav. Edgaram bija variants par purva piekūnu. PP M un 1cy tas nav, jo ķermeņa virspuse zilgana, nevis brūna. Bildē spārnu virspusē labi redzamas raibās primārās lidspalvas, kas raksturīgas PP. Zilgani pelēkais ķermeņa virspuses krāsojums norāda uz to, ka tas ir purva piekūna tēviņš. Lūdzu izlabot sugu!


    Matrus 14.februāris, 14:28

    Lūgums pievienot sarakstam šo naktstauriņu sugu.


    Vīksna 14.februāris, 14:11

    Paldies !


    Vīksna 14.februāris, 12:57

    Piepalīdzēšu Uģim ar Mareku kādu blakti pamedīt, cik būs laika, tā jau visu ko bildēju.


    Vīksna 14.februāris, 12:25

    Paldies !


    Vīksna 14.februāris, 12:24

    Paldies !


    kamene 14.februāris, 11:33

    Birztalas skarene Poa nemoralis


    Bekuvecis 14.februāris, 11:01

    Arī rūsganās! Agrāk domāju, ka tās ir trešās izplatītākās Latvijā - pēc skropstainajām (G.fimbriatum) un vainagotajām (G.quadrifidum). Taču pēdējos gados sāk izkatīties (ne tikai pēc DD ziņojumiem), ka varētu būt pat otrās.


    Vīksna 14.februāris, 10:53

    Arī apmēram, kur iepriekšējās zemeszvaigznes bildētas.


    Bekuvecis 14.februāris, 10:53

    Pardon, neuzmanīgi lasīju novērojuma piezīmes + neuzmanīgi pats rakstīju! Pareizi jābūt: rūsganās un skropstainās agrā jaunībā izskatās diezgan līdzīgas. Jaunas sekstainās ir jūtami atšķirīgas.


    Vīksna 14.februāris, 10:51

    Un kādas šīs lūdzu zemeszvaigznes ?


    Durkts 14.februāris, 10:12

    atkal jūtīgā tēma parauta...


    Bekuvecis 14.februāris, 10:10

    Vēl piezīme: rūsganās un sekstainās agrā jaunībā izskatās diezgan līdzīgas, ir viegli sajaukt!


    Bekuvecis 14.februāris, 10:01

    Nu riktīgi rūsgana! :) Un ne tikai.


    CerambyX 14.februāris, 09:55

    Var pie administratores vestibilā to trauciņu (ar norādi ka tas man) atstāt.


    ivars 14.februāris, 09:40

    Ar ko šis novērojums ir interesants?


    Edgars Smislovs 14.februāris, 09:19

    https://dabasdati.lv/lv/observation/7bon4f713lmoj2nhf8os8mh2e7/


    de kje 14.februāris, 09:07

    un kas tad bij shie 4 gab. virs Gaujas?? Velinie promlidotaji vai agrie migranti, vai vnk ''gaujenieki? https://dabasdati.lv/lv/observation/7bon4f713lmoj2nhf8os8mh2e7/


    Laimeslācis 13.februāris, 23:06

    Domāju, ka varēšu uz muzeju, tikai kam nodot, atstāt?


    CerambyX 13.februāris, 22:47

    Ja ir pa ceļam, tad vislabāk būtu nogādāt līdz Latvijas Dabas muzejam - var droši ar smecernieku komplektā, ja nav žēl šķirties no dāvanas :) Ja varbūt LDM nav īsti pa ceļam, tad varam epastā (cerambyx et inbox.lv) precizēt/izdomāt kādu citu variantu kur atstāt šos objektus.


    IlzeP 13.februāris, 22:10

    Skaidrs! Tā kā bija ziņots nenoteikts ķērpis, koncentrējos uz ķērpi.


    Laimeslācis 13.februāris, 21:14

    Priecīga ziņa Uģim! :) Pateicoties auklītei (atrada lēni rāpojam pie atvērta loga pa palodzi), blakts ir pie manis. Dzīva. Ieliku filmiņas trauciņā, kopā ar dažām telpauga lapiņām (lai nav garlaicīgi) :) Vāciņā izdūru caurumiņus. Piektdien man jābūt Rīgā un līdz pusdienlaikam varētu nogādāt, tikai kur? P.S. Zinātnes vārdā varu nodot izpētei arī savu dāvanu - Smecernieku Curculionidae sp. https://dabasdati.lv/lv/observation/risd3senipm0i5pkfr20fsnej5/ bet ja nav vajadzīgs - neglabāšu. :)


    Vīksna 13.februāris, 20:38

    Mazliet kļūme- zeltactiņa.


    IevaM 13.februāris, 19:33

    Paldies!


    Vīksna 13.februāris, 18:31

    Kādreiz zvēre rakstīja, vietējie par svēri sauca.


    dziedava 13.februāris, 18:06

    Priekš brūnās tiešām izskatās par tumšu, ticamāka ir dziedzerainā


    dziedava 13.februāris, 18:01

    Badhāmija gan jau ir. Vai pēc šāda foto droši var noteikt sugu - šaubos, bet hipotēze ir ticama.


    felsi 13.februāris, 17:40

    Tādi paši kāmanā 18.11.18 novērojuma uz lazdas zara.


    felsi 13.februāris, 17:38

    Man liekas, ka dziedzerainā eksīdija.


    felsi 13.februāris, 17:36

    Ragveidīgā kalocera?


    Bekuvecis 13.februāris, 17:06

    Nepārprotams kātiņš ir arī daudziem G.schmidelii eks., sevišķi veciem (arī bildē zemeszvaigzne ir tāda). Tādai sīkaliņai kā G.schmidelii pat tie pāris mm ir gana daudz. Esmu šamējai tādus kātainus eks. atskatījies cik uziet, jo man 2,5 km no mājām ir ikgadēji ražojoša atradne. Taču, die's pasarg', nesaku, ka bildē ir G.schmidelii - tikai norādu, ka arī šādu iespēju te nedrīkstētu izslēgt.


    forelljjanka 13.februāris, 16:32

    https://dabasdati.lv/lv/observation/qihm2l68a6qbmkqs3vu8pgti63/ ;)


    dziedava 13.februāris, 14:15

    Šādos gadījumos, Ilze, es noteikti gribētu, lai saglabātu kā nenoteiktu sēni, jo tas ir daudzkārt vērtīgāks novērojums nekā parasts ķērpis.


    meža_meita 13.februāris, 10:27

    Paldies, Roland! :)


    lichen_Ro 13.februāris, 10:24

    tā ir inficēta Ramalina fraxinea. Lihenofīlas sēnes sugu pateikt bez preparēšanas nav iespējams


    lichen_Ro 13.februāris, 10:21

    Man liekas ka tomēr Chaenotheca trichialis :)


    Durkts 13.februāris, 09:08

    Pa Ventu decembrī/janvārī pie Raņķiem un Lēnu Baznīcas grozījās no 2 - 20 ziemeļu gulbjiem. Tad nozuda, tagad atkal parādās. Nedomāju, ka šie būtu klasiskie migranti, drīzāk - "ventenieki" :)


    bišudzenis 13.februāris, 00:32

    Nepamanīju :)


    Diāna 12.februāris, 23:53

    Par Schmideli un pectinatum atšķirībām - purmajai endoperīdijas kātiņš 1-2 mm, savukārt pwctinatum 4-13 mm. Attēlā kātiņš nepārprotams


    Edgars Smislovs 12.februāris, 23:10

    Novērojuma laiks-10-Nov-2018.


    bišudzenis 12.februāris, 23:05

    Nu šodien pie Grobiñas 14 un pie Skrundas 12. Tas vairāk uzmanības pievēršanai, lai sāk ziñot.


    MJz 12.februāris, 23:02

    Nez vai var būt pārliecināts, ka šie ir pirmie migranti. Es janvārī ap to vietu redzēju 2 ziemeļniekus lidojumā virs Ventas. Kaut gan vakar - 11.02. redzēju arī pārīti uz lauka Rendas apkārtnē.


    Vīksna 12.februāris, 22:47

    Paldies ! Jāpaskatās vairāk mūsu pusē mežā, kurš tad vairāk aug.


    Edgars Smislovs 12.februāris, 21:23

    Interesants novērojums!


    LV zilzīlīte 12.februāris, 21:15

    Man nedaudz žēl dažu kaiju..


    Vīksna 12.februāris, 19:36

    Daudzsēklu balanda nav sarakstā.


    Vīksna 12.februāris, 18:58

    Pilsrundāles pusē visur ar baltiem ziediem, bet Svitenes pusē rozā ziediem mežos sausserži.Un smaržīgie sausserži vietām mežos lielās platībās.


    Vīksna 12.februāris, 17:50

    Domāju, ka grimonis,skaidri gan nezinu.Bet ir , kur daudz viņi mežā saauguši.


    forelljjanka 12.februāris, 16:34

    Ceru ķauķa juv.


    Vīksna 12.februāris, 14:56

    Mauragu rūgtpiene - Picris hieracioides nav sarakstā.


    Vīksna 12.februāris, 14:22

    Kompasa salāts - Lactuca serriola L. nav sarakstā.


    de kje 12.februāris, 14:10

    ehhh..tomer vinjas tur ir!


    de kje 12.februāris, 14:09

    iespaidigi!!


    tatia 12.februāris, 13:05

    Atvainojos, sajaucu sugu. Laboju! :)


    IlzeP 12.februāris, 12:29

    Un ko Andris domā par attēlā redzamo spalvu?


    tatia 12.februāris, 12:18

    Andris, apskatoties divas spalvas (novērojumam to bilde nav pievienota) uzreiz pateica, ka tā ir svītrainā pūce, jauns putns (spārnu sekundārās spalvas). Spalvas un atriju atdevu viņam.


    dziedava 12.februāris, 10:50

    Kāpēc domā, ka Arrhenia retiruga? Ne tāda krāsa, un jo mazāk - tādas izteiktas lapiņas. Tad jau vairāk līdzīga Arrhenia onisca, kas turklāt raksturīga purviem, bet nevaru apgalvot, ka nav vēl kāda līdzīgāka suga.


    dekants 12.februāris, 10:11

    Paldies par balsu ierakstiem - noderēs! Šis bija vairākas minūtes un krūmos virs/pie upītes (vismaz 15m no manis un dzirdams pa gabalu).


    Vladimirs S 12.februāris, 09:38

    Lūgums paskaidrot sugas izvēli, kādi būtu argumenti tam, ka tā ir svītrainā pūce? Spalva pieder ausainās pūcei, bet atšķirt atrijas vidējā izmēra pūcēm (ausainai, meža, purva, svītrainai), kuras barojas ar pelēm, manuprāt, nav iespējams.


    Durkts 12.februāris, 09:02

    redz kā....


    CerambyX 12.februāris, 00:38

    Tas ir vītolu slaidkoksngrauzis (Necydalis major) - samērā reti sastopama suga Latvijā


    CerambyX 12.februāris, 00:36

    Glīti putni


    Vīksna 12.februāris, 00:14

    Paldies !


    Edgars Smislovs 12.februāris, 00:13

    Vai kurmis? http://polistovsky.ru/media1/voices/voices-of-mammals


    Edgars Smislovs 11.februāris, 23:48

    ???


    roosaluristaja 11.februāris, 17:24

    Par zivju ūpi es arī aizdomājos:DDD. Bet atrija vienalga ir par mazu priekš ūpja.


    forelljjanka 11.februāris, 16:24

    Varbūt zivju ūpis ?! :DDD


    tatia 11.februāris, 15:18

    Vakarā tiekos ar Andri Avotiņu, apskatīsim pierādījumus, tad izdibināsim taisnību :)


    nekovārnis 11.februāris, 15:02

    Paldies!:)


    Vladimirs S 11.februāris, 14:51

    Atrija priekš ūpja ir par mazu, spalva izskatās ir ausainās pūces.


    tatia 11.februāris, 12:31

    Jā, Ilze, es jau nosūtīju ziņu pūču izpētes biedrībai, jo izņēmu tās atrijas un spalvas, ko viņiem nodot precīzai sugas noteikšanai. Par tām zivju atliekām man arī pārliecības nav, vairāk balstījos uz spalvām un spalvu kušķi.


    Bekuvecis 11.februāris, 11:32

    Uldi, skropstainajai galīgi neatbilst "skurstenītis" ar pamatnīti tam apkārt. Piekrītu, ka visticamāk ir biezstaru. Tādā gadījumā - īsts retums!


    Bekuvecis 11.februāris, 11:23

    Ir vēl trešā kandidāte, kam piemīt šāds stipri rievots "knābītis" (es teiktu - "skurstenītis") - Šmidela zemeszvaigzne (Geastrum schmidelii). Diemžēl no foto nevar saprast, kas īsti ir ap tās "kakliņu" - vai nu pieķēries kāds gruzis, vai tomēr paliekas no pašas sēnes "apkakles". Un, ja otrais variants, tad - kāda veida "apkakles"? Tā ka korektāk būtu iegrāmatot kā Geastrum sp.


    felsi 11.februāris, 11:09

    Paldies Diānai!


    IlzeP 11.februāris, 11:09

    Zivju atliekām nevajadzētu būt nekādam sakaram ar ūpi, to laikam Uldis gribēja teikt. Spalva gan varētu būt, bet jāprasa pūču speciem.


    felsi 11.februāris, 11:08

    Paldies!


    dziedava 11.februāris, 10:14

    Kas ir šis, es pagaidām atturēšos minēt. Bet ķērpis uz ķērpja gan diezin vai..


    Vīksna 11.februāris, 10:13

    Nemanīju arī komposta salātu.


    Vīksna 11.februāris, 10:07

    Meža dipsaks, bet nav sarakstā.


    Vīksna 11.februāris, 07:35

    Paldies !


    CerambyX 11.februāris, 00:08

    Otiorhynchus ir jā, varbūt arī tiešām sulcatus, bet nu tur sugu noteikšana (bez nopietnākas pieredzes ar šo ģinti) pēc foto tāda 'tricky' padarīšana.


    Vīksna 10.februāris, 23:55

    Paldies !


    tatia 10.februāris, 23:22

    Labojiet, ja esmu kļūdījusies!


    roosaluristaja 10.februāris, 23:19

    Un kāds tam sakars ar ūpi?


    zemesbite 10.februāris, 22:53

    Ķērpis uz ķērpja, laikam, arī nav bijis.


    dziedava 10.februāris, 22:31

    Super, lieliski, viens osis pamazām savāks visas (apzinātās un apzinās jaunas) LV sēņu sugas, kas aug uz ķērpjiem! :)))


    Diāna 10.februāris, 22:22

    Vienkrāsas cerēna nebūs, tai himenofors ir daudz neregulārāks, pie tam konsistence cita. Šī drīzāk varētu būt ieliektā cietpiepe Phellinus conchatus


    Diāna 10.februāris, 22:19

    Peniophora incarnata, domājams


    Diāna 10.februāris, 22:15

    Izskatās pēc parastās sīkpiepes Stereum rugosum. Novērojumiem vajadzētu vienmēr pievienot koka sugu, uz kuras koksnes sēne atrasta, tas ļoti noder...


    Diāna 10.februāris, 22:00

    Šai vajadzētu būt biezstaru zemeszvaigznei Geastrum triplex, pēc foto noteikti nav parastā skropstaina zemeszvaigzne


    Diāna 10.februāris, 21:43

    Šī noteikti nav Geastrum quadrifidum, jo šai sugai peristoms (tas knābītis augšā) ir gluds, attēlā redzamajai - izteikti rievots. Varianti ir Geastrum pectinatum vai G. striatum. Domāju, ka šī visticamāk ir sekstainā zemeszvaigzne Geastrum pectinatum. Manuprāt, sastopama daudz retāk, nekā vainagotā.


    Vīksna 10.februāris, 21:39

    Varbūt ko senāk kā jaunu sugu minēja -riteņzirneklis Gibbaranea gibbosa ?


    Aceralba 10.februāris, 18:58

    Paldies, ļoti jauki, ceru tur kādreiz ieraudzīt arī pašu dzilnu :)


    roosaluristaja 10.februāris, 18:44

    Jā, tipiski melnās dzilnas kalumi.


    roosaluristaja 10.februāris, 18:44

    Tagad jau dokumentācija, domājams, ir normāla. To lapiņsēņu vienkārši ir tik daudz.. Šī nav no tām, ko es spēju atpazīt.


    Aceralba 10.februāris, 18:15

    Nedaudz tālāk vēl uz/pie 2 kokiem bija darbības pēdas (4. un 5.foto).


    kimkim 10.februāris, 18:09

    Aug uz nokaltušās egles stumbra


    kimkim 10.februāris, 18:07

    Pievienoju vēl vienu bildi,no apakšas,kaut gan ne visai veiksmīgi


    forelljjanka 10.februāris, 17:59

    Uģa bildē bija ļoti līdzīga Gastrodes abietum,ja nav pareizi-labojiet.;)


    roosaluristaja 10.februāris, 16:34

    Te cepurītes apakšpusi vajadzēja nobildēt. Šādā skatā - nav variantu.


    Ansis 10.februāris, 16:34

    Pirmajā bildē augšā, koši zaļā ir slotiņu divzobe, zemāk, olīvzaļā tonī - ciprešu hipns; otrajā bildē vairāk redz ķērpi, kladoniju (Cladonia sp.)


    Sintija Martinsone 10.februāris, 16:05

    Sanita, Jums pie Skultes muižas, pie Bīriņiem un Inčukalna novadā visās fotogrāfijās redzama viena un tā pati barotava ar pelēko dzilnu. Laikam gadījusies kāda kļūme, pievienojot foto vai izvēloties novērojuma vietu.


    IevaM 10.februāris, 13:35

    Spīdīgā stāvaine


    roosaluristaja 10.februāris, 12:49

    Šādus jaunus augļķermeņus nav viegli noteikt. Iespējams. parastā apmalpiepe.


    roosaluristaja 10.februāris, 12:47

    Šī arī noteikti nav piepe.Varētu būt želejas flēbija, kaut arī tā pilnīgi pārliecinoši es te pazīmes nevaru saskatīt.


    gunitak 10.februāris, 12:43

    Paldies, Uldi!


    roosaluristaja 10.februāris, 12:40

    Arī šī stingri ņemot nav piepe.


    roosaluristaja 10.februāris, 12:38

    Flēbijas gan pie piepēm nepieder. Himenofors tām ir bez ;porām.


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
    © dabasdati.lv
    Saglabāts