Aktīvie lietotāji: 234 Šodien ievadītie novērojumi: 32 Kopējais novērojumu skaits: 1969701
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides kameras 2015

2016         2017

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Dinoptera collaris - 2024-06-16 KM
    Ochlodes sylvanus - 2024-06-16 KM
    Syrphidae sp. - 2024-06-16 KM
    Syrphidae sp. - 2024-06-16 KM
    Ectemnius sp. - 2024-06-16 KM
    Syrphidae sp. - 2024-06-16 KM
    - 2024-06-16 KM
    Nezināms
    Ignotus
    @ zemesbite
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    dziedava 21.jūnijs, 00:45

    Brūnā sporu masa arī atbilst, gan jau būs :). Es šobrīd iegrimusi savās gļotsēnēs, tāpēc citiem nesanāk izskatīt.


    Kiwi 20.jūnijs, 22:42

    Paldies, Uldi!


    dziedava 20.jūnijs, 21:48

    Ar šo ir interesanti. Pēc garuma, krāsas un formas man dabā atgādināja T.ambigua. Mikroskopija to īsti neapstiprina, T.ambigua elateras parasti ir ar bumbuļiem, šīm bumbuļu nebija, taču elateru gali, kam būtu jābūt 30-60 mkm, tālākais gals varbūt derētu. Tomēr T,ambigua sporas ir lielākas - 11-13 mkm, kamēr šīm, lai arī vecas gļotsēnes, tomēr 2 dažādiem eksemplāriem atrastās sporas, kas no skata bija normāli apaļas, visas bija 8-9 mkm - galīgi garām. T.botrytis arī it kā varētu būt pārbaudāms. Garums gan pamazs, toties elateras bez bumbuļiem. Elateru galiem jābūt gariem - 60-100 mkm. Te pēc maniem rēķiniem vilka vidēji uz 50 mkm. Bet nu tas varētu būt diskutējami, kur sākas gals. Sporām jābūt 9,5-11 mkm, atsevišķos gadījumos no 8,6 mkm. Nu tā, arī šaubīgi. Un tad ir 2023. gada raksts ar izdalītām jaunām sugām. Bortnikov & co "Additions to Trichia botrytis complex (Myxomycetes): 9 new species". Tajā ir tāda suga Trichia gradalia: Sporas - (7.7–) 8.3–9.0 (–9.2) μm - atbilst perfekti Elateru gali 44 (25–58) μm - pēc maniem aprēķiniem iekļaujas Garums - līdz 1,7 mm - atbilst. Varētu teikt - ideāli, bet tur galvenā pazīme ir, ka grupuļainās kājiņas grubuļi turpinās augstāk uz galviņas. 4.,5. foto var redzēt, ka galviņas apakša tiešām ir grubuļaina, bet apraksta foto mēdz būt izteiksmīgāki. Bet vispār kopskats ir līdzīgs. Un vēl, protams, fakts, ka suga ir svaiga, 2023. gads, vienīgās atradnes pasaulē - Karēlijā. Vai mēs ar vecām gļotsēnēm varam tā vieglu roku pasludināt - jā, mums ir 2. valsts pasaulē, kur noteikta šī suga? Būtu jāsagaida jaunas, jo šīm vajadzētu būt pērnajām.


    BI 20.jūnijs, 21:17

    Šobrīd varu pateikt, ka Beļģijas vai Holandes putns, jautāšu viņiem, tad redzēs.


    VitaS 20.jūnijs, 21:15

    Rīt tur būšu atkal. Kādai pazīmei vajadzētu pievērst uzmanību, lai droši noteiktu?


    ekologs 20.jūnijs, 15:22

    Nav kāds no Mordella sp.? Mordella fasciata?


    Ivetta 20.jūnijs, 14:28

    Paldies!


    zemesbite 20.jūnijs, 11:50

    Paldies, Uģi! :)


    zemesbite 20.jūnijs, 11:49

    Uz sniegogas, bet netālu ir saussērdis.


    roosaluristaja 20.jūnijs, 10:12

    Vajadzētu būt plankumainajai


    roosaluristaja 20.jūnijs, 10:08

    Biotops nav atbilstošs baltajam


    dziedava 20.jūnijs, 10:02

    Vajag pievienot foto. Ja pievieno jaunu novērojumu uzreiz ar visām bildēm, tad tagad Dabasdatos laikam pievienotās bildes nepievienojas, jāpievieno vēlreiz, kad novērojums jau reģistrēts.


    ekologs 20.jūnijs, 09:27

    Mīkstspārnis (Cantharis livida) :)


    ekologs 20.jūnijs, 09:21

    Šī būs kāda no Mīkstspārņiem (Cantharidae sp.) :)


    Vīksna 20.jūnijs, 00:54

    Meža vīķis.


    CerambyX 20.jūnijs, 00:39

    Manuprāt pirmais sugas novērojums Latvijā? Dienvidu suga, principā bija/ir sagaidāma, jo ir bijusi konstatēta netālu no Latvijas robežas Baltkreivijā un Lietuvā.


    CerambyX 20.jūnijs, 00:26

    Izskatās, ka uz sausserža. Krāsa un forma arī atbilst cyanescens.


    KM 19.jūnijs, 22:54

    Izskatās kā parastais pļavraibesnis, taču šķirojot fotogrāfijas ieraudzīju, ka pakaļspārna ārējā josla nedaudz tumšāka par gaišdzeltenīgajiem mēnestiņiem, bet varbūt tikai liekas un nav pietiekami tumšāka.


    ekologs 19.jūnijs, 21:24

    Jā, šoreiz tā nepiefiksēju fotogrāfijā. Pielikšu vēl dažus foto, bet arī tajos vēders kārtīgi nav redzams.


    KM 19.jūnijs, 21:22

    Liels paldies par izsmeļošu komentāru. Par nobīdīto šūniņu priekšspārnā nebiju iedomājies, bet jā, tāds šaubīgs izskatās, žēl ka nedabūju apakšu.


    Alvis Āboliņš 19.jūnijs, 20:25

    Piemērotāks statuss būtu "Beigts".


    Irbe 19.jūnijs, 20:20

    Salīdzināt šeit, vai atbilst https://www.featherbase.info/en/species/buteo/buteo


    zemesbite 19.jūnijs, 18:38

    Paldies, Marek! :)


    Amanda 19.jūnijs, 17:35

    Varbūt peļu klijāna


    Igors 19.jūnijs, 17:25

    Paldies


    Mari 19.jūnijs, 15:06

    Pēdējie divi foto - mājas paraudziņš attiecīgi 14. un 19. jūnijā


    Ģimene Kuzhel 19.jūnijs, 14:55

    M. f. thunbergi. Ligzdojošs pāris.


    Ģimene Kuzhel 19.jūnijs, 14:50

    Neparastas krāsas Motacilla flava. Zods ir balts (tipisks Ibērijas pasugai)


    picapica 19.jūnijs, 14:20

    Viena izkritusi spalva


    zane_ernstreite 19.jūnijs, 14:03

    Paldies!


    W 19.jūnijs, 13:12

    Marek, paldies!


    Ziemelmeita 19.jūnijs, 13:11

    Paldies,Marek, par skaidrojumu. Mēgināšu atcerēties, šitos līdzīgos noteikt vēl pietrūkst pieredzes.


    dziedava 19.jūnijs, 13:01

    Šobrīd tāda suga vairs netiek izdalīta un tiek uzskatīta kā L.epidendrum sinonīms. Bet, kā zināms, L.epidendrum tagad tiek dalīta daudzās sugās, tāpēc kas tieši tā ir, šobrīd nevar droši pateikt (nu ja vien neizrādās kāda no jau aprakstītajām)


    mazais_ezis 19.jūnijs, 12:47

    Atbilde uz piezīmi, skatīt manu atbildi, šim pārim parasti 1 cālis: https://dabasdati.lv/lv/observation/iml572jepdtrpclacc29dk2l60/


    nekovārnis 19.jūnijs, 12:40

    Šim kārtīgi pietuvinot bildi var redzēt baltos matiņus uz segspārniem. Arī salīdzinoši slaidais priekškrūšu vairogs un neizteiksmīgie galvas stūri aiz acīm tipiski A.reyi.


    Ziemelmeita 19.jūnijs, 12:37

    Paldies,Marek!


    nekovārnis 19.jūnijs, 12:30

    Šiem Stenurella tēviņiem vajadzētu arī vēderu redzēt, iespējama arī otra suga - Stenurella bifasciata


    dziedava 19.jūnijs, 11:07

    18.06.2024. šo sugu nemanīju


    Irbe 19.jūnijs, 10:58

    Stārķis? Dzērve?


    Irbe 19.jūnijs, 10:57

    Zaļžube


    imis23 19.jūnijs, 10:24

    Saknes ir ļoti dziļas un sīkstas.


    Ilgonis 19.jūnijs, 10:08

    Piekritīšu varbūt izdosies salīdzināt ar jaunuļiem pie mājas,


    CerambyX 19.jūnijs, 09:25

    Hmm, jā - par pakaļspārnu piekrītu, ir tāds netipisks. Priekšspārns gan, manuprāt, ir Ok priekš phoebe - tā viena lielākā šūniņa ārmalā stipri vairāk ievirzīta uz iekšu un 'nojauc' šūnu rindu/kolonu rakstu, kas parastajam pļavaraibenim parasti ir tomēr veido regulāras joslas. Pats tauriņš ar mazliet 'raibs' izskatās, oranžais tonis nav vienā krāsā, kas arī tipiskāk phoebe. Tur apkārtnē suga ir zināma, tā ka nebūtu it kā nekas pārsteidzosšs. Bet jā, nezinu - Hibrīds :D Varbūt šis tas gadījums, kad apakšpuse būtu noderējusi.


    Kiwi 19.jūnijs, 08:17

    Paldies, Ivar, jo vairāk skatos, jo lielākas šaubas! :) Laikam jāpaļaujas uz pirmo iespaidu.


    BI 19.jūnijs, 00:10

    Gredzenots vienīgais cālis ligzdā, tēviņš, Miķeļa kapos. 21.05.2024


    pustumsa 18.jūnijs, 23:47

    Paldies!


    pustumsa 18.jūnijs, 23:47

    Paldies!


    KM 18.jūnijs, 23:30

    Vai nav tomēr parastais pļavraibenis? Diemžēl nevarēju nofotografēt apakšu, bet man pēc pakaļspārna ārējās plankumu joslas liekas, ka phoebei tie plankumi izteikti mēnestiņu formā un attiecīgi arī spārna mala viļņaināka. Šim īpatnim plankumi tādi klučaini liekas, kā parastajam.


    Irbe 18.jūnijs, 23:25

    Melnais mušķērājs juv.?


    Irbe 18.jūnijs, 23:19

    Akmeņčakstīte?


    Ziemelmeita 18.jūnijs, 23:18

    Paldies,Margarita.


    Ziemelmeita 18.jūnijs, 23:18

    Paldies,Margarita.


    Irbe 18.jūnijs, 23:14

    Varētu būt


    Irbe 18.jūnijs, 23:08

    Manuprāt jā


    W 18.jūnijs, 22:47

    Kāds prieks! Paldies!


    CerambyX 18.jūnijs, 21:37

    Jā, super atradums - pirmais Dabasdatos! :) Es diemžēl cietu fiasko, neizdevās šovakar atrast vairs. Nu neko darīt. Reta suga jau ir, bet teorētiski tur A-ZA Latvijas galā suga laikam kaut kur šur un tur dzīvo. Jāmeklē! :)


    nekovārnis 18.jūnijs, 21:03

    No fotogalerijas netiek uz novērojumu. Dažiem tiek, bet vairumam met ārā uz galveno lapu, piemēram, šim. Iegāju caur sarakstu.


    nekovārnis 18.jūnijs, 20:26

    Jā, es te tagad pētu no visām pusēm :) Vakar par šo tik padomāju ka tāds mazliet dīvains, kaut kas pa vidu starp Anastrangalia tēviņu un mātīti, bet L.nigripes opcija pat prātā neienāca. Jā tos spicos priekškrūšu vairoga stūrus var saskatīt. Vēl atšķirības, kas krīt acīs tā sirsnīgi pētot vienu un otru sugu pārstāvjus ir salīdzinoši īsais trešais vai ceturtais ūsu posms (Anastrangalia tas arī īsāks par blakus posmiem bet ne tik izteikti), izteiktais ķīlis pāri priekškrūšu vairogam un salīdzinoši (ar Anastrangalia tēviņiem) īsāks pēdas pirmais posms. Būtu jau labi skaidrāk redzēt to priekškrūšu vairogu un segspārnu beigu daļu no augšas (varbūt vēl kādi foto?) Bet nu jā, izskatās ka ir Lepturalia nigripes :)


    angel 18.jūnijs, 20:00

    Paldies!


    CerambyX 18.jūnijs, 19:53

    Skatot ziedus dabā, mērogā vabole notiekti bijusi lielāka par Anastrangalia. Spicie priekškrūšu stūrīši, mazās 'ribiņas' uz spārniem. Jābūt nigripes :)


    nekovārnis 18.jūnijs, 19:37

    Vēsma, kāds šis likās pēc izmēra salīdzinot ar pārējām Anastrangalia - sīks, mazs, liels?


    Igors 18.jūnijs, 19:34

    https://dabasdati.lv/lv/observation/cilsinl6jpfhb46l0idm9jg1f4/


    megemege 18.jūnijs, 19:03

    Jā, tieši tā lāčtauce! Paldies!


    VijaS 18.jūnijs, 17:21

    Droši vien domāts augs - lāčtauce?


    CerambyX 18.jūnijs, 17:19

    Vai tik nebūs Lepturalia nigripes! Atbraucu pat tagad pastaigāt, bet atkārtot neizdodas :D


    Osis 18.jūnijs, 14:12

    Paldies Uği!


    Ģimene Kuzhel 18.jūnijs, 12:32

    Perfekti! Paldies par informāciju! Ļoti interesanti.


    Irina Klavina 18.jūnijs, 11:11

    Šorīt redzēju Daugapilī!


    Amazone 18.jūnijs, 10:27

    Paldies!


    Ilgonis 18.jūnijs, 10:02

    Paldies par labojumiem. Tā vieta bagātīga - pasens izcirtums ap 100 ha, kurš netiek atjaunots. Domāju ka būs smlts ieguves karjera..


    ivars 18.jūnijs, 09:22

    Purva gan.


    ivars 18.jūnijs, 09:20

    Mazā gaura nebūs, pēc gaigalas jaunuļa izskatās.


    VijaS 18.jūnijs, 09:09

    Paldies, Uģi!


    mufunja 18.jūnijs, 09:07

    Pieņēmums Lycogala terrestre


    Kiwi 18.jūnijs, 08:35

    Vai tomēr būs dīķu tilbīte?


    Kiwi 18.jūnijs, 08:23

    Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


    Kiwi 18.jūnijs, 08:22

    Paldies, Lilita! Bija aizdomas, bet nebiju droša.


    ekologs 18.jūnijs, 07:31

    Paldies Uģi par labojumiem! :)


    ekologs 18.jūnijs, 07:30

    Paldies Uģi! :)


    zane_ernstreite 18.jūnijs, 06:47

    Jā, tā ar šiem resngalvīšiem iet (vai - neiet)... Jāpatur prātā!


    zane_ernstreite 18.jūnijs, 06:46

    Paldies, Uģi!


    IlzeP 18.jūnijs, 06:45

    Paldies, Uģi!


    Ivetta 18.jūnijs, 04:51

    Paldies, Uģi!


    CerambyX 18.jūnijs, 01:00

    Maijvabolēm kūniņa varbūt par vēlu, iespējams jūnijvabole (Amphimallon solstitiale)


    CerambyX 18.jūnijs, 00:59

    Drīzāk kāds tinējsmecernieks 'pie vainas'


    CerambyX 18.jūnijs, 00:38

    Ja tā korekti, tad, manuprāt, ūsu vālīšu krāsu te attēlā nevar saskatīt - ja varbūt izkadrē (vai skatās) maksimālā tuvinājumā, tad varbūt, bet to tad (ja ir redzams) ir labi pierakstīt piezīmēs komentārā :)


    CerambyX 17.jūnijs, 23:31

    Drīzāk parastā žokļdēle vai kāda cita, katrā ziņā ne medicīnas dēle.


    lauraporuka 17.jūnijs, 23:00

    Paldies, Marek! :)


    MJz 17.jūnijs, 21:41

    No miglubildes neko nevar saprast, bet pēc mazās gauras neizskatās.


    W 17.jūnijs, 18:58

    Paldies, Marek! Nebija jau arī citas fotoierīces kā mobilais:)


    nekovārnis 17.jūnijs, 18:56

    Šis tā kā A.reyi, bet nav tāds pārāk pārliecinošs. Pašam bieži vien ar šiem ka vienam uzņem 10+ foto, atnāk mājās, bet nevienā bildē tās pazīmes saskatīt nevar. Galva saliekta uz nepareizo pusi, fokus jebkur, bet ne uz segspārniem, utt. :D Sezonas beigās šo novērojumu paskatīšos vēlreiz - varbūt būšu gudrāks palicis :)


    Ziemelmeita 17.jūnijs, 18:21

    Paldies,Marek! Es priecīga, divdesmitā suga šogad.


    IevaM 17.jūnijs, 17:56

    Vai šī nav jauna gaigala?


    Igors 17.jūnijs, 17:14

    Paldies!


    dziedava 17.jūnijs, 17:04

    Te jau izskatās dzeltenā, ne oranžā..


    Izabella 17.jūnijs, 16:47

    Paldies, Lilita!


    BI 17.jūnijs, 16:33

    Gredzenots pirmā gada putns 22.12.2020. Ganā (GHANA, CAPE COAST, ANOMABU), 05º 10´N 01º 07´W PALDIES vērotājiem un fotogrāfiem. Bija vērts.


    nekovārnis 17.jūnijs, 15:35

    Paldies, Uģi! :)


    VijaS 17.jūnijs, 15:30

    Uz šīs pašas kritalas pirms trīs gadiem arī bija oranžā aveņgļotsēne: https://dabasdati.lv/lv/observation/85bdcbb0978eb9a00705b89a409e34cb/


    jam 17.jūnijs, 15:23

    Atnesa vēl vienu :(, abus aiznesam uz tuvāko dīķi


    Ilgonis 17.jūnijs, 15:00

    Paldies, man jaunums.


    dziedava 17.jūnijs, 14:29

    Galiņi ļoti smaili, kā noasinātam zīmulim, tāpēc droši vien tā būs retāka varietāte - smailā aveņgļotsēne.


    IlzeP 17.jūnijs, 14:10

    Zinu. Kā jau rakstīju, ir pašlaik tāda problēma.


    CerambyX 17.jūnijs, 12:02

    Det. N.Savenkovs


    Mežirbe777 17.jūnijs, 11:26

    Lūgums sugu sarakstā ieviest sugu Candelariella vitellina.


    Kiwi 17.jūnijs, 10:17

    Ilze, vairākas reizes mēģināju dzēst 2.foto, bet neizdodas.


    Kiwi 17.jūnijs, 10:14

    Paldies par sugas noteikšanu, Edgar!


    IlzeP 17.jūnijs, 09:22

    Vajadzētu gan palaist dabā. Bet varētu būt sarežģīti saprast, no kurienes atnests...


    IlzeP 17.jūnijs, 09:19

    Jā, skatos, ka iespeja dzēst bildes vēl nav salabota.


    IlzeP 17.jūnijs, 09:18

    Paldies, Marek!


    Rekmanis 16.jūnijs, 23:53

    Dumbrcāļa mazulis. Vajadzētu aiznest atpakaļ uz ezeru. Var arī izaudzināt paši, bet izdzīvotība parasti ir ļoti zema.


    Irbe 16.jūnijs, 23:18

    Ūdensvistiņa nebūs, varbūt ormanītis...


    Ziemelmeita 16.jūnijs, 23:12

    Paldies,Margarita, vēl viens manas upmalas iemītnieks.


    Mo 16.jūnijs, 23:06

    Papildināju ar nedaudz plašāku kopskatu. Labāks nekas nav. Aug ceļmalā, D pusē tagad izcirtums, nav ēna.


    Irbe 16.jūnijs, 23:04

    Niedru stērste


    Ansis 16.jūnijs, 22:39

    Aizdomīgi izskatās bildēs redzamā paparde - vai tai nav kāda kopskata fotogrāfija ? Droši vien ērgļpaparde, bet ja nu tomēr ēnpaparde!


    VijaS 16.jūnijs, 22:37

    5.-6. bildes - 16. jūnijā.


    ML 16.jūnijs, 22:27

    Labi, dzēšu ārā.


    VijaS 16.jūnijs, 22:26

    5.-7. bildes - 16. jūnijā. Viens plazmodijs sakaltis melns, no otra izdevās atrast nedaudz uz sūnas apakšpuses.


    VijaS 16.jūnijs, 22:13

    4. bilde - 16. jūnijā.


    Ziemelmeita 16.jūnijs, 22:02

    Paldies,Marek!


    Ilgonis 16.jūnijs, 21:51

    Paldies, aizdomas bija


    VijaS 16.jūnijs, 21:49

    7.-8. bildes - 16. jūnijā.


    marapss 16.jūnijs, 21:48

    koksngauzis _ Lamia textor


    nekovārnis 16.jūnijs, 21:35

    Nez, varbūt kāds pigmenta trūkums. Diezgan regulāri gadās aberatīvi īpatņi - gan tādi gaiši, gan arī izrteikti tumši.


    VijaS 16.jūnijs, 21:31

    Paldies, Marek!


    Ilgonis 16.jūnijs, 21:28

    Paldies, kāpēc tik gaišs?


    forelljjanka 16.jūnijs, 21:27

    Tāda dīvaina ūdenskrātuve,sekla,zālēm aizaugusi,turpat krīklis ar 10 cāļiem,gaigalas cālis,otrpus ceļam,vienkārši mežā uz ciņa,krīkļa ligzda ,izcēlās M no kājapakšas,blakus sekls novadgrāvis,kurš nav savienots ar ūdenskrātuvi.


    Ilgonis 16.jūnijs, 21:26

    Paldies, lielajam laikam par agru.


    nekovārnis 16.jūnijs, 21:17

    Pārāk slaids priekš S.maculicornis :)


    nekovārnis 16.jūnijs, 21:14

    Lielais meža raibenis nebūs. Lielais atraitnīšu vai parastais perlamutra.


    Ziemelmeita 16.jūnijs, 20:53

    Paldies,Marek! Man izskatījā,ka ūdu posmiņu pamatnes gaišas, bet diezgan miglainas tās ūsas.


    nekovārnis 16.jūnijs, 20:50

    Pirmajā bildē nenosakāms Anastrangalia tēviņš.


    Ziemelmeita 16.jūnijs, 20:49

    Paldies.Marek!


    ekologs 16.jūnijs, 20:48

    Mh...Kaut kas uz Vimbas pusi.


    jam 16.jūnijs, 19:58

    neesmu pārliecināta ka noteicu pareizi. Atnesa kaķis.


    Kiwi 16.jūnijs, 19:49

    Paldies, Artur, par komentāru! Biju redzējusi tik maijvaboļu kāpurus, šādu stadiju nē. :)


    Kiwi 16.jūnijs, 19:43

    Paldies, Marek! Kaut kā otrais nepareizais foto pievienojies. :)


    Kiwi 16.jūnijs, 19:41

    Paldies, Artur un Marek par sugu noteikšanu!


    dziedava 16.jūnijs, 19:00

    Te pašā vidū tāds kristāls: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=30122


    dziedava 16.jūnijs, 18:58

    Te mikroskopijā redz tikai sporas, vajag pameklēt kristālus, kas kā lauskas izskatās. Ja kalcija kristāli balti, tad jā, parastākā suga. Ja dzeltenoranži, tad retāka - D.vernum.


    BI 16.jūnijs, 18:53

    Gredzenots 27,05,2018. mazulis, Babītes novads


    marsancija 16.jūnijs, 18:34

    Labi, nākošreiz pameklēšu cītīgāk.


    ekologs 16.jūnijs, 18:06

    Nu ko, laikam otrais :)


    Irbe 16.jūnijs, 17:44

    Brūnā čakste nebūs


    mufunja 16.jūnijs, 17:36

    Didymium tussilaginis?


    W 16.jūnijs, 16:21

    Paldies, Marek!


    Army 16.jūnijs, 14:30

    Mazā gaura Latvijā nekad nav ligzdojusi, šaubos vai tā ir bijusi mazā gaura


    IlzeP 16.jūnijs, 14:08

    Ceru, ka pareizi? Ļoti slikta bilde.


    Ziemelmeita 16.jūnijs, 13:07

    Paldies,Ansi, bez ziediem nepazinu.


    ekologs 16.jūnijs, 10:53

    Precīzākai noteikšanai šīm būtu labi arī vēderpusi nobildēt.


    nekovārnis 16.jūnijs, 10:13

    Tēviņš gan tāds aizdomīgs.


    Ziemelmeita 16.jūnijs, 10:02

    Paldies,Marek!


    ekologs 16.jūnijs, 09:13

    Jā, piekrītu :)


    ekologs 16.jūnijs, 09:11

    Tas vairodziņš ir tāds aizdomīgs, bet man kaut kā liekas ka "velk" uz M.sutor.


    nekovārnis 16.jūnijs, 09:11

    Par šo nav pagaidām pārliecības. Vairāk tā kā pēc Monochamus galloprovinciallis, kuram dažkārt ar vairodziņš pārdalīts uz pusēm ar smalku līniju. Monochamus sutor uz priekškrūšu vairoga malām gari atstāvoši matiņi, kuri uz gaišā fona vajadzētu būt redzami. Sezonas beigās apskatīs vēlreiz.


    ekologs 16.jūnijs, 09:09

    Manuprāt, Ziedmuša (Helophilus pendulus) :)


    IlzeP 16.jūnijs, 09:02

    Vai šeit nav nospiedusies cita suga?


    ekologs 16.jūnijs, 08:59

    Iespējams Lauka maijvaboles (Melolontha melolontha) kūniņa :)


    ekologs 16.jūnijs, 08:54

    Lielais egļu koksngrauzis (Monochamus sutor) :)


    ekologs 16.jūnijs, 08:50

    Iespējams kāda no Agonum sp. vai Pterostichus sp. :)


    nekovārnis 16.jūnijs, 08:42

    Otrajā foto melnais sprīžmetis


    ekologs 16.jūnijs, 08:34

    Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


    nekovārnis 16.jūnijs, 08:32

    Anastrangalia sp. tēviņš. Iespējams A.reyi, sezonas beigās paskatīsies vēlreiz.


    ekologs 16.jūnijs, 08:25

    Kameņvabole (Trichius fasciatus) :)


    ekologs 16.jūnijs, 08:24

    Sprakšķis (Agrypnus murinus) :)


    felsi 16.jūnijs, 06:49

    Apkaltusi aveņgļotsēne.


    angel 15.jūnijs, 23:10

    Paldies, Amanda! Tā ir!


    IevaM 15.jūnijs, 20:57

    Varbūt ir bilde? Kā noteikta suga?


    ausma156 15.jūnijs, 19:18

    Sugu noteica Julita Kluša


    dziedava 15.jūnijs, 16:18

    Paldies, Ansi! Lasīju, ka sporogoni nobriest rudenī. Tas nozīmē, ka burkā jāaudzē būs līdz rudenim vai mājās nobriest ātrāk? Ja 7., 8. foto būtu nenobriedušas sporas (it kā izmērs varētu būt), tad man tās drīzāk atgādina Fossombronia foveolata - ar dobuļiem. Bet nu ievākta ir, burkā ieliku. Par audzēšanas prasmēm neesmu droša.


    Ansis 15.jūnijs, 14:57

    Pēdējie foto ir aļģe. Dzelrenās bumbiņas - anterīdiji. Ja ir paņemts paraudziņš, vajag paturēt stikla burkā, mitrumā, lai izaug sporogoni un var apskatīt sporas. Pēc vietas - uz kūdras, ticamāk šķiet Vondračeka fosombroja.


    IlzeP 15.jūnijs, 07:16

    Koksngrauzis (nenoteikts) ir sarakstā!


    IlzeP 15.jūnijs, 07:14

    Arī vēlāk, jau pievienotam novērojumam?


    Bekuvecis 15.jūnijs, 06:41

    Ir nopietnas aizdomas, ka Megacollybia platyphylla, bet. - apakšpuses foto ta' nav...


    Bekuvecis 15.jūnijs, 06:14

    Vai nu Laccaria laccata, vai arī Laccaria bicolor.


    marsancija 15.jūnijs, 00:42

    Un atkal šķiet, trāpīts desmitniekā :) Laba orientācija kukainīšos! Paldies!


    marsancija 15.jūnijs, 00:37

    Tiešām, tā izskatās! Noriskēšu, izlabošu :)


    Sandra.Raudule 15.jūnijs, 00:35

    Šķiet, ka mīkstblakts Atractotomus Mali


    marsancija 15.jūnijs, 00:29

    Jā, paldies, laikam būs īstais!


    Sandra.Raudule 15.jūnijs, 00:29

    Iespējams , ka šis ir Aegomorphus clavipes koksngrauzis.:)


    Sandra.Raudule 15.jūnijs, 00:27

    Iespējams, ka Zilais Ēku Koksngrauzis


    marsancija 15.jūnijs, 00:25

    Paldies, redzu, ka kāds no koksngraužiem, bet nevaru atrast sarakstā "koksngrauzis nenoteikts". Pagaidīšu, līdz gudrāki prāti precizēs :)


    Sandra.Raudule 15.jūnijs, 00:22

    Kāds no koksngraužiem.


    marsancija 15.jūnijs, 00:13

    Kaut kā neizdodas pievienot bildes vairākiem novērojumiem, ne tikai šim.


    VijaS 14.jūnijs, 23:16

    7.-10. bildes - 13. jūnijā.


    dziedava 14.jūnijs, 22:55

    Pēdējie foto dienu vēlāk


    Ziemelmeita 14.jūnijs, 20:10

    Paldies,Margarita!


    Irbe 14.jūnijs, 20:01

    Kāds no mežastrazdiem uztraucas, iespējams, sila strazds


    Ziemelmeita 14.jūnijs, 19:57

    Paldies,Margarita.


    Irbe 14.jūnijs, 19:46

    Ķīvīte


    Paula.Kļaviņa 14.jūnijs, 17:16

    Un dzēst bildes...


    Paula.Kļaviņa 14.jūnijs, 16:59

    Dabasdati kārtīgi neiet. Jau iepriekšējos novērojumos pievienotas vairākas vienādas bildes. Pirms dažām dienām vispār negāja, visu laiku lādējās.


    IlzeP 14.jūnijs, 16:14

    Nezinu, kāpēc. Ir dots uzdevums programmētājam šo salabot.


    mufunja 14.jūnijs, 15:49

    Paldies Julita par labojumu. Es pat nepamanīju.


    Mari 14.jūnijs, 15:01

    Kādēļ vairs nevar izdzēst lieko dubultfoto?


    kristyk 14.jūnijs, 10:43

    Es ļoti atvainojos, Edgar, steigā nepareizi pierakstīju uzvārdu.


    kristyk 14.jūnijs, 10:42

    Sorry. Artūrs Stalažs un Edgars Dreijers....


    kristyk 14.jūnijs, 10:40

    par Krynickillus Melanocaphalus- Wiki uzrādās , ka latvijā tadi ir kopš 1997, kā atsauce izmantota Edgara Stalaža grāmata par gliemjiem Latvijā, lielakajās kapsētās. atverot lapu - ir konstatēta šī suga tieši Lielajos kapos.


    kristyk 14.jūnijs, 10:36

    Nupat paskatījos, kā šo izlaboja Bioblitz PlutoF aplikācijā - tur uzrādās Krynickillus Melanocaphalus ...


    Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
    © dabasdati.lv
    Saglabāts