Aktīvie lietotāji: 52 Šodien ievadītie novērojumi: 326 Kopējais novērojumu skaits: 1407900
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides kameras 2015

2016         2017

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Gracillaria syringella - 2022-05-11 Tomass
    Lycaena hippothoe - 2022-06-23 vizule
    Aeshna isoceles - 2022-06-17 Mimi Serada
    Arcyria obvelata - 2022-06-23 felsi
    Platystomos albinus - 2022-05-10 Tomass
    Tubifera sp. - 2022-06-23 felsi
    Limenitis populi - 2022-06-29 Martins
    Nezināms
    Ignotus
    @ sindi
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    Izabella 29.jūnijs, 15:25

    Paldies, Julita!


    asaris 29.jūnijs, 15:02

    Bišu skudrulītis


    Ivetta 29.jūnijs, 12:16

    Paldies, Uģi!


    zane_ernstreite 29.jūnijs, 11:51

    Paldies, Uģi, par noteiktajām un precizētajām sugām!


    zane_ernstreite 29.jūnijs, 11:47

    Paldies, ņemšu vērā!


    zane_ernstreite 29.jūnijs, 11:46

    Oi, paldies! Tagad žēl, ka neredzēju kaut nedaudz tuvāk...


    dekants 29.jūnijs, 11:36

    Varbūt zīlīte tur tiešām bija, taču ierakstā tā nav 'atrādījusies' un skaļākais solists ir ķivulis.


    IlzeP 29.jūnijs, 11:02

    Ķivuļiem ir gan tumša galvas virsa, gan melnums zem knābja. Un mēdz būt bariņos...


    Martins 29.jūnijs, 10:47

    Jā, biotops tāds nevakarlēpīgs. No līdzīgajiem tarkšķiem var paklausīties gan zemesvēzi, gan zaļo krupi - tiem biotops ir atbilstošāks. Pilnībā gan nevar izslēgt arī smilšu krupi, lai arī pasen tur nav konstatēts nav labu biotopu).


    roosaluristaja 29.jūnijs, 10:43

    Man grūti ko komentēt. Ierakstā dzirdami ķivuļi, dzeguze un svirlītis. Neko no zīlītēm nevaru saklausīt.


    Kiwi 29.jūnijs, 09:50

    Paldies par precizējumu!


    andrisb 29.jūnijs, 09:44

    Paldies, Marek!


    Lasmas 29.jūnijs, 08:59

    Un papildus - melnums zem knābja.


    Lasmas 29.jūnijs, 08:54

    Pēc skata - tipiska zīlīte; mazs, pelēks putns, melna galvas virsa, skaidri zinu, ka zīlīte, tikai domāju purva vai pelēkā. Pēc balss noteicu, ka nav pelēkā. Viņas bija daudz un man tuvumā, bet krūmos neizdevās nofotografēt.


    Irbe 29.jūnijs, 08:43

    Ķivulis


    a.b 29.jūnijs, 08:35

    Paldies par labojumu.


    IlzeP 29.jūnijs, 07:54

    Paldies!


    lauraporuka 29.jūnijs, 07:35

    Paldies, Uģi :)


    Laimeslācis 29.jūnijs, 07:35

    Paldies, Uģi!


    Ivetta 28.jūnijs, 23:32

    Paldies, Uģi, par noteiktajiem!


    CerambyX 28.jūnijs, 23:19

    Otrajā attēlā Stenurella melanura


    Ilgonis 28.jūnijs, 23:15

    nu jā, man jau arī likās ka tas ir tauriņa kāpurs, paldies par tuvošanos patiesībai un prieks ka izdevās veiksmīga bilde


    Toms Čakars 28.jūnijs, 23:08

    Paldies!


    CerambyX 28.jūnijs, 23:05

    Par šo jāpadomā - tā 30/70 par labu tomēr parastākai convergens. Man pašam ir bijuši arī starp convergens bariņiem atsevišķi tumšāki īpatņi, kas liek jau domāt cerībā par lupuli, bet beigās tomēr ne ciskas pilnībā tumšas, ne tās ūsas. Tas 2020. gada novērojums tādā ziņā salīdzinājumā bija absolūti tipisks. Šie sliektos domāt, ka tieši tādi nav. Bet nu teorētiski būtu varbūt jāpārbauda pašam precīzāk, jo nu lupuli pats nekad neesmu redzējis :D


    Ivetta 28.jūnijs, 22:59

    Paldies!


    CerambyX 28.jūnijs, 22:58

    Piekrītu Marekam! :)


    Matrus 28.jūnijs, 22:52

    Ondatra


    bitene 28.jūnijs, 22:43

    Augs attēlā atbilst smaržīgajam mirrim Myrrhis odorata.


    picapica 28.jūnijs, 22:21

    Paldies!


    VitaS 28.jūnijs, 22:07

    Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts


    andrisb 28.jūnijs, 21:44

    Ir arī mazais dzenis (nav sanācis foto), bet šai bija rozā zemaste.


    picapica 28.jūnijs, 21:32

    Paldies!


    zinzin 28.jūnijs, 20:52

    Paldies! Nomainīju!


    laumae 28.jūnijs, 20:08

    Ho, redz kāds tomēr ;] Paldies, Marek!


    IlzeP 28.jūnijs, 20:05

    Ja liek ligzdošanas pazīmi, tad pareizi būtu skaits=1, jo vena ģimene/pāris. Bet vai tik izaugušam putnam var likt RM - neesmu pārliecināta.


    IlzeP 28.jūnijs, 20:03

    Ja dzirdamas mazuļu balsis, var likt pazīmi LM.


    IlzeP 28.jūnijs, 19:55

    Paldies!


    Tasty_Y 28.jūnijs, 19:53

    Šī ir "viltus hortensis" - īstenībā nemoralis. Šķiet, ka ir balta lūpa, bet tā vel ir augšanas procesā, kad gliemezis pilnīgi izaugs, lupa būs brūna. Saprast, ka ir nemoralis var pēc izmēra (liels), strīpām (vienā vienīga strīpa pa vidu ir liels retums prieks hortensis) un formas (relatīvi plakana, saspiesta). Ja ir interese noverot īsto hortensis, var atrast netālu prom, aiz tilta.


    Kiwi 28.jūnijs, 19:37

    Vai šie būs baltās cielavas jaunie putni?


    Irbe 28.jūnijs, 18:30

    Kaņepītim ir neizteikta spārna malas svītriņa, kā šim putnam. Dadzītim tā ir koši dzeltena un pats spārns melns, nevis brūns.


    fotonieks 28.jūnijs, 17:44

    Jā, paldies!


    BioEliina 28.jūnijs, 17:20

    Ka tas ir dadzīša jaunais putns man liek domāt dzeltenā svītriņa uz spārna labajā pusē..


    zinzin 28.jūnijs, 17:09

    Lauku zvirbuļi vēlreiz audzina bērnus tajās pašās mājas vietās. Lido iekšā un ārā mājas stūros un tad atskan skaļa čivināšana.


    nekovārnis 28.jūnijs, 16:13

    Abu pļavas resngalvīšu spārnu krāsojums ir diezgan vienmuļš - bez gaišākiem kvadrātiņiem un taisnstūrīšiem.


    VijaS 28.jūnijs, 15:45

    Apmalīte izteikti rūsgana, virsmai arī tas tonis nav dzeltens, būs vien šī suga.


    Edgars Smislovs 28.jūnijs, 15:15

    Prasās novērojuma apraksts šim novērojumam.


    Edgars Smislovs 28.jūnijs, 15:15

    Varbūt zemesvēzis?


    Edgars Smislovs 28.jūnijs, 15:06

    Varbūt mazais?


    roosaluristaja 28.jūnijs, 13:25

    Dīvaina noteikšanas pazīme. Tālu atvirzītas zieda malējās daivas ir klasiska Baltijas dzegužpirkstītes pazīme. Plankumainās zieds izskatās apmēram šādi https://live.staticflickr.com/560/17919481113_446b2e26b1_b.jpg


    roosaluristaja 28.jūnijs, 13:23

    Nu skaidrs. Būsim zināt


    Bekuvecis 28.jūnijs, 12:34

    Jā, Uldi, tā ir. Taču problēma faktiski ir tur, ka nav īstas skaidrības un vienprātības par robežšķirtni ar vēl citām līdzīgām rumpuču sugām, kurām augļķermeņi akurāt ir šādi sīki un visumā melni. Tāpēc vairs neesmu drošs, ka visi Latvijā iepriekš (kā arī tagad uzietie) rumpuči, kas tikuši pieskaitīti H.queletii vai H.solitiaria, patiešām ir noteikti pareizi, neraugoties uz cienījama konsultatnta piesaisti. Īsti droši man tagad šķiet tikai daži pirmie eks. (no gs. pirmās dekādes), kuru piederību sugai Edgars Vimba apstiprināja pēc mikroskopēšanas.


    dziedava 28.jūnijs, 12:32

    Pēc tā, ka paceļas augstu virs lapām - plankumainā


    Ivetta 28.jūnijs, 12:29

    Paldies, Uldi!


    Ziemelmeita 28.jūnijs, 12:22

    Paldies,Uldi


    roosaluristaja 28.jūnijs, 12:14

    Pēc zieda un lapu plankumu foirmas šai jābūt Baltijas


    roosaluristaja 28.jūnijs, 12:11

    Dīvaini izskatās priekš sēnes. Vai nav kāda gļotsēne?


    roosaluristaja 28.jūnijs, 12:09

    Plankumi šajā gadījumā nav svarīgi. Jāskatās uz ziedkopas un zieda formu. Salīdzinot ar citām dzegužpirkstītēm, šī visbiežāk ir sastopama purvainos mežos


    roosaluristaja 28.jūnijs, 12:06

    Es, protams, neesmu rumpuču pētnieks, bet visos avotos (tādu gan nav daudz), ko esmu apskatījis. H.queletii un H.solitaria tiek uzskatīti par sinonīmiem. Piemēram, https://www.mushroomexpert.com/helvella_queletii.html. Tas pats arī divsējumu grāmatā "Fungi of temperate Europe" u.c. Protams, mūsu dienās cik pētnieku, tik sistemātiku. Droši vien viedokļi par šo dalās.


    MoreOrLess 28.jūnijs, 12:01

    Būs maura retējs, tam vienīgajam šādas lapas.


    meža_meita 28.jūnijs, 11:28

    Paldies Edgar! Pieliku arī sporu attēlu - tiešām skaistas apaļas sporas, vidējais sporu izmērs 9,8 µm. (9.1-10,9 µm).


    Bekuvecis 28.jūnijs, 11:09

    Par H.queletii, H.solitiaria un tml. pilnas skaidrības un vienprātības joprojām nav pat rumpuču īstenākajiem pētniekiem. Tā ka arī ar diagnozi H.queletii vajadzētu būt piesardzīgiem.


    Bekuvecis 28.jūnijs, 11:00

    Sugas 3. novērojums Latvijā. Vienu dienu(!) iepriekš Uģis Ķesteris no LVM pamanīja un ziņoja Dabas muzejam un senes.lv par bagātīgu atradni (apm. 20 eks.) Smiltenes novadā pie Līzespasta (ir atainota senes.lv).


    roosaluristaja 28.jūnijs, 10:30

    Graudainā ķīselene ir želejveida sēne, kas aug uz lapkoku koksnes vēlā rudenī vai maigās ziemās. Šīs ir paliekas no abiniekiem: ikri utml., ko nav gribējis ēst dzīvnieks, kas tos nomedījis.


    Ivetta 28.jūnijs, 09:47

    Paldies, Marek!


    AAvj 28.jūnijs, 09:31

    attēlos peļu klijāns un mazais ērglis


    IlzeP 28.jūnijs, 09:13

    Paldies, Marek!


    Karmena 28.jūnijs, 08:50

    Paldies par labojumu, Marek!


    VijaS 28.jūnijs, 07:54

    Paldies, Ruslan!


    zane_ernstreite 28.jūnijs, 07:53

    Paldies par precizējumu!


    zane_ernstreite 28.jūnijs, 07:50

    Paldies! Ja es tā precīzi neredzu 'āķus' ūsu galā, tad šajās sugās jaucos.


    zane_ernstreite 28.jūnijs, 07:48

    Aha, paldies!


    DainaM 28.jūnijs, 02:43

    Zilaļģe/cianobaktērija Anabaena/Dolichospermum?


    nekovārnis 28.jūnijs, 00:47

    Izskatās ka te iesprukusi sveša bilde ar nepareizu foto un nepareizu autoru zem tā. Tāda pati mārīte Ivetai Leiskinai un arī tas novērojums noformēts kā nenoteikta mārīte.


    nekovārnis 28.jūnijs, 00:08

    Šis vairāk pēc kāda Geotrupes ģints bambāla izskatās. Nez...


    Ivetta 27.jūnijs, 23:47

    Paldies, Marek, par noteiktajām sugām!


    Bounijs 27.jūnijs, 23:47

    Paldies! Nekur nemaniju gaigalas jauno putnu bildes, un blakus ezeriņā peldēja ģimenīte un jaunajiem nebija šāda baltuma... Un šis te, viens pats, mierīgi dzīvojās...


    meža_meita 27.jūnijs, 23:47

    Kurš to vairs atceras :D nemšu vērā


    meža_meita 27.jūnijs, 23:46

    Nē Julita, paviršs novērojums.


    nekovārnis 27.jūnijs, 23:13

    Varbūt celmmušas vai kaut kas tamlīdzīgs.


    felsi 27.jūnijs, 23:10

    Paldies Marek!


    nekovārnis 27.jūnijs, 23:02

    Forši, vēl viens labs punkts kartē! :)


    fotonieks 27.jūnijs, 21:02

    Jā un kā parasti tajā apvidū - daudz krūmu rožu.


    fotonieks 27.jūnijs, 21:01

    Iespējams dižzirdzene.


    Laimeslācis 27.jūnijs, 20:37

    Paldies, Julita!


    Karmena 27.jūnijs, 20:28

    Paldies par sugas noteikšanu, Marek!


    Karmena 27.jūnijs, 20:26

    Paldies par sugas noteikšanu, Julita!


    dziedava 27.jūnijs, 17:19

    Varbūt strautu sniegoga Symphoricarpos albus


    dziedava 27.jūnijs, 17:13

    Minētu, ka sīkais āboliņš Trifolium dubium, bet no šāda foto var tikai minēt :)


    nekovārnis 27.jūnijs, 16:59

    Domāju ka uz viena koka populācija var dzīvot daudzus gadus, varbūt pat desmitgades. Ik pa laikam kāds zars atmirst piedāvājot piemērotu vidi kāpuru attīstībai. Kad uz šī koka populācijai kļūs par šauru sameklēs sev citu.


    dziedava 27.jūnijs, 16:57

    Kaut kas no Carex flava grupas


    kripoks 27.jūnijs, 16:45

    Nu te arī pie tiem zariem būtu jāraušas augšā. Bet tad sanāk, ka principā ar vienu koku viņiem pietiek dzīvošanai? Nu es ne tikai par šo sugu, bet kopumā.


    nekovārnis 27.jūnijs, 16:29

    Izklausās labi. Tad jau siltajos vakaros šie uz tās kļavas šobrīd tusē :) Vakar krēslā meklējot šo sugu izstaigāju aleju Šlīterē. Tur daudz piemērotu kļavu, un arī koksngrauzis tai pusē kādreiz ir redzēts. Bet nekā. Tie sausie zari pārsvarā pie galotnes - klāt netiek.


    kripoks 27.jūnijs, 16:16

    Ir viena liela kļava pie mājām, ar daudz sausiem zariem. :) nu un varbūt pa kādai kaut kur mazajai piemežiņā.


    marsancija 27.jūnijs, 16:10

    Paldies, Marek! Cik viņi visi līdzīgi!


    nekovārnis 27.jūnijs, 16:10

    Starp citu - vai tur apkārtnē ir kādas lielākas, sugas populācijai piemērotas kļavas ar atmirušiem zariem?


    dziedava 27.jūnijs, 15:55

    Kas tur ir domāts kā nosakāmais augs?


    dziedava 27.jūnijs, 15:53

    Varbūt kāda spireja. Spiraea japonica 'Albiflora' izskatās līdzīga, bet nu spirejas nav mans lauciņš.


    Kiwi 27.jūnijs, 15:47

    Paldies, Uldi, par palīdzību sugu noteikšanā!


    dziedava 27.jūnijs, 13:33

    Piezemes lapas jau nav nobildētas?


    dziedava 27.jūnijs, 13:26

    Nu re, abi dzimumi apvienojās :)


    Mimi Serada 27.jūnijs, 13:17

    Nu jā, tāpēc arī saucas "divmāju", vajadzēja iedomāties :) Turpat blakus bija arī garenāki ziedi, ieliku tos kā atsevišķo novērojumu, būs jāapvieno. Paldies, Julita!


    Vīksna 27.jūnijs, 13:07

    Paldies !


    dziedava 27.jūnijs, 12:53

    Otrā pusē lapām soru nebija?


    dziedava 27.jūnijs, 12:36

    Foto būs?


    Toms Čakars 27.jūnijs, 12:30

    Paldies!


    Toms Čakars 27.jūnijs, 12:30

    Paldies!


    roosaluristaja 27.jūnijs, 12:26

    Purva tilbītei šādā biotopā nekādā gadījumā nevar likt "B"


    nekovārnis 27.jūnijs, 12:16

    Izskatās jau ka ir Leioderes kollari (par kādiem 95%:)). Phymatodes testaceus tāds mazliet druknāks un gaišajai formai būtu jābūt vismaz brūnai vai melnai galvai. Arī uz ziediem drīzāk var sastapt L.kollari.


    pustumsa 27.jūnijs, 12:07

    Paldies!


    fotonieks 27.jūnijs, 11:44

    Jā, centīšos! Tikai tagad pie datora ir tāda svelme. Rīt no rīta.


    dziedava 27.jūnijs, 11:29

    Te būtu labāk jāredz lapas


    Mežirbe777 27.jūnijs, 11:16

    Tajā vietā tikai P.abies.Paskrāpējot tiešām bija izteikteikts iekrāsojums kā P.sanguinolentus.Nebūs nobildējies, kādu dienu aizstaigāšu un arī šķērsgriezumu sabildēšu šai sugai.


    dziedava 27.jūnijs, 11:15

    Šim augam sievišķie un vīrišķie ziedi ir uz atsevišķiem augiem un savstarpēji atšķiras, tāpēc izskatās "mainīgs". Patiesībā divu dzimumu ziedi. Šajos foto - vīrišķie ziedi. Sievišķie ziedi ir garenāki un krāsās vairāk variē no baltiem līdz sarkaniem ar baltu vidu.


    nekovārnis 27.jūnijs, 11:06

    Āķīši ūsu vālīšu galos - lielais meža resngalvītis


    Ivars L. 27.jūnijs, 10:51

    Ja iekrāsošanās ir gausāka un blāvāka, tad var būt Physisporinus vitreus vai Sarcoporia polyspora (varētu palīdzēt kvalitatīva šķērsgriezuma bilde biezākā piepes vietā). Ja vien tā tiešām ir egles kritala, nevis, piemēram, apses, jo tad var atrasties vēl citi varianti.


    Mimi Serada 27.jūnijs, 10:51

    Paldies, Julita, šis augs tik mainīgs, es šaubījos.


    nekovārnis 27.jūnijs, 10:49

    Pirmajā foto cita suga - parastais pļavraibenis


    Ivars L. 27.jūnijs, 10:41

    Ja poras piespieduma/skrāpējuma vietā strauji iekrāsojas purpursarkanas, tad Physisporinus sanguinolentus.


    roosaluristaja 27.jūnijs, 10:28

    Katru augu vajag izdalīt kā atsevišķu novērojumu!!


    asaris 27.jūnijs, 09:55

    Kameņvabole


    Matrus 27.jūnijs, 08:24

    Lielajiem ķīriem šāds status būtu jāizmanto tur, kur šie putni ligzdoja. Jaunie putni ap šo laiku atstāj kolonijas un var būt novēroti jebkura ūdenstilpē. Droši vien arī šajā dīķī tie neligzdoja, tāpēc šāds statuss varetu būt neatbilstošs…


    Irbe 27.jūnijs, 01:30

    Varbūt šis http://www.putni.lv/acrsch.htm


    Irbe 27.jūnijs, 00:41

    Vītītis


    Vīksna 27.jūnijs, 00:29

    Paldies !


    dziedava 27.jūnijs, 00:09

    Varētu būt pelēcīgā apse Populus x canescens, bet droši apgalvot sugu neņemos.


    Ivetta 27.jūnijs, 00:04

    Paldies, Marek!


    fotonieks 26.jūnijs, 23:52

    Paldies, speciālistiem! :)


    Zigurds Krievans 26.jūnijs, 23:36

    Paldies


    Mo 26.jūnijs, 23:23

    Blāvā briežvabole


    marsancija 26.jūnijs, 23:08

    Paldies Marekam par sugām!


    marsancija 26.jūnijs, 23:07

    Paldies, Uldi!


    VijaS 26.jūnijs, 22:54

    Paldies par labojumiem, Marek!


    W 26.jūnijs, 22:47

    Paldies, Inga!


    ML 26.jūnijs, 22:12

    Paaldies! Tā jau šķita, ka citu variantu nav, tik tas izmērs krietni virs vidējā šim.


    felsi 26.jūnijs, 22:10

    Pievienoju lapu foto, precīzs apkārtmērs 4,4 metri.


    nekovārnis 26.jūnijs, 21:52

    Kāda Anthaxia sp. krāšņvabole


    nekovārnis 26.jūnijs, 21:26

    Iespējams Pimpla sp.


    nekovārnis 26.jūnijs, 21:20

    Pirmajā foto manuprāt Carpocoris fuscispinus


    IFa 26.jūnijs, 20:49

    Arī varētu būt Banded Burdock Fly (Terellia tussilaginis) (nav dabasdatos), mātīte ar dējēkli uz dadža.


    IFa 26.jūnijs, 20:48

    Banded Burdock Fly (Terellia tussilaginis), latviski nezinu nosaukumu.


    IFa 26.jūnijs, 20:43

    Acidia cognata, suga nav minēta dabasdatos


    IFa 26.jūnijs, 20:40

    Raibspārnmuša Urophora cardui


    Mimi Serada 26.jūnijs, 20:28

    Paldies, Tasty Y!


    IFa 26.jūnijs, 20:27

    Izskatās, ka šai latviski nav nosaukuma, vismaz Dabasdatos, bet man dikti izskatās pēc Banded Burdock Fly (Terellia tussilaginis). Arī nobildētas uz dadža, kurš ir sugai raksturīgais barības augs.


    zane_ernstreite 26.jūnijs, 20:26

    Paldies, Marek!


    IFa 26.jūnijs, 20:17

    Raibspārnmuša Urophora cardui.


    Laimeslācis 26.jūnijs, 20:06

    Paldies, Marek! Par šo i neiedomājos! :)


    roosaluristaja 26.jūnijs, 20:04

    Ausene ir vairāk rudens sēnes un viņām nekad nav tādi kātiņi


    Laimeslācis 26.jūnijs, 19:53

    Diemžēl, bet izdevās uzņemt tikai divus kadrus - šie ātri pamuka. Pieliku otru bildīti, bet tā vēl švakāka. :(


    nekovārnis 26.jūnijs, 19:48

    Tēviņš manuprāt Anastrangalia reyi - priekškrūšu vairogs šaurs, izstiepts, galvas aizmugurējie stūri izskatās noapaļoti. Par sarkanīgo mātīti neesmu drošs.


    nekovārnis 26.jūnijs, 19:43

    Varbūt vēl kāds foto, kur galva vairāk no augšas redzama?


    nekovārnis 26.jūnijs, 19:38

    Paldies :) Arī diezgan krūkļu izpurināju, bet tādās skrajākās vietās tie tādi zemāki, kuplāki. Pakaltuši tur trāpījās vai nu ar ļoti smalkiem zariem, vai resniem ka ne papurināt. Te, bizoknī, tie tādi izstiepušies (3-4m) bija un droši vien neizturēja konkurenci pēc gaismas. Būs jāmēģina vēl šogad papurināt - krūkļu Latvijā pietiek :D Sāka skriet un celties spārnos gan bez kādas pauzes :D


    Tasty_Y 26.jūnijs, 19:29

    Xerolenta obvia


    CerambyX 26.jūnijs, 19:28

    O, labs - apsveicu! 22. datumā no Luknes puses ejot uz Dunikas tīreļu laipu ar kādus 100 krūkļus nopurināju :D Bet šis nenokrita. Būs vien jāturpina krūkļi pētīt :)


    VitaS 26.jūnijs, 18:28

    Lielā gaura


    dziedava 26.jūnijs, 18:24

    Uhh, cik ēdāju! Tūlīt jau būs nokopts..


    VitaS 26.jūnijs, 14:43

    Sausseržu raibenis


    lauraporuka 26.jūnijs, 13:36

    Paldies, Ruslan!


    VitaS 26.jūnijs, 13:07

    Dārza vabole


    VitaS 26.jūnijs, 13:05

    Pļavas vēršacītis


    dziedava 26.jūnijs, 12:40

    Dzegužpuķe gan tā nav. Nevar saprast - uz lapām ir plankumi vai nav?


    grieze 26.jūnijs, 11:53

    Ir krūmu


    roosaluristaja 26.jūnijs, 11:27

    Nezinu, kas tas ir. Jāņem vērā, ka daldīnijas ir vairākas sugas. Ārējais izskats visām nav vienāds. Protams, šķērsgriezums, ja tāds ir iespējams, nenāktu par ļaunu.


    dziedava 26.jūnijs, 11:25

    Daldīnijai (ja tā būtu daldīnija) 10 dienas nav nekas, tā nav kā gļotsēnes, kas mainās un var ātri pazust. Bet kas tas ir - es nezinu.


    zane_ernstreite 26.jūnijs, 11:10

    Šis novērojums, diemžēl, bija jau pirms desmit dienām. Nez vai, vai ir vairs, ko šķērst...


    dziedava 26.jūnijs, 10:59

    Uldi, esi pārliecināts? Pie apakšas tāds izklājums nepavisam neatgādina daldīniju. Te vajadzētu kā minimums šķērsgriezumu


    laumae 26.jūnijs, 10:45

    Pārbaudot agrākus novērojumu, uzskrēju Tavam ziemas ziņojumam - šī megakritala nudien izceļas pat sniegos un starp visiem pārējiem kritalu tūkstošiem. Sērpiepe uzdejo vasarīgu pirueti ;]


    Ivetta 26.jūnijs, 10:13

    Paldies, Marek!


    zane_ernstreite 26.jūnijs, 10:01

    Sēne, nevis piepe. Paldies!


    zane_ernstreite 26.jūnijs, 08:23

    Paldies, Julita! Jau neatceros, ko šeit biju domājusi - lapas vai ziedus, vai abus kopā, bet lai ir Eiropas vilknadze!


    zane_ernstreite 26.jūnijs, 08:21

    Nepamanīju, paldies!


    Karmena 26.jūnijs, 07:31

    Paldies par sugas noteikšanu, Uldi!


    meža_meita 26.jūnijs, 00:35

    Ļoti interesē kas te beigu beigās sanāks. Neregulārie apot., kas dažviet saauguši kopā liek domāt par Arthonia arthonoides :-) bet jāskata mikroskopā.


    Ukaduks 25.jūnijs, 23:53

    Iespaidīgs eksemplārs, vienmēr izrādu cieņu, pārbaudot - vai viss vietās!


    Ilze Ķuze 25.jūnijs, 23:33

    Liels paldies par noteikšanu!


    Tasty_Y 25.jūnijs, 23:33

    Jā, skaidra M. plicatula.


    Tasty_Y 25.jūnijs, 23:31

    Macrogastra sp., reālistiski - plicatula.


    Tasty_Y 25.jūnijs, 23:29

    Macrogastra ventricosa.


    Ilze Ķuze 25.jūnijs, 23:26

    Pievienoju vārpstiņgliemežu foto.


    andrisb 25.jūnijs, 23:26

    Paldies, Julita!


    dziedava 25.jūnijs, 22:54

    Redzamās lapas labajā pusē ir Eiropas vilknadzei, ziedi - baldriānam.


    Arnis2 25.jūnijs, 22:43

    Bilde nav ielikusies.


    kripoks 25.jūnijs, 22:20

    Liels paldies! Atdalīšu :)


    VijaS 25.jūnijs, 20:52

    Bildē gan ir brūnā lācīša kāpurs.


    Ilgonis 25.jūnijs, 20:37

    tautā zināms ka dievsunītis


    dziedava 25.jūnijs, 20:16

    Var papētīt latvijasdaba.lv sugu aprakstus, mauragas/pamauragas ir kurvjziežu dzimtā: https://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/Compositae/


    gunitak 25.jūnijs, 19:46

    Lukstu čakstīte.


    Aleksandra 25.jūnijs, 19:33

    Pēc skata man dzeltenās likās tā regulārāk, kārtīgāk sakārtojušās, gaišās tādas kā haotiski izsvaidījušās.


    dziedava 25.jūnijs, 18:48

    Var arī būt, ka laika gaitā maina krāsu. Būtu jāvēro :)


    Aleksandra 25.jūnijs, 18:20

    Uldi, paldies! Bija doma uz celmeņu pusi.


    Aleksandra 25.jūnijs, 18:19

    Paldies, Julita! Uz TĀS kritalas papilnam bija abas :)


    Aleksandra 25.jūnijs, 18:13

    Paldies, Julita! Zaraino ragainīti tad pievienošu atsevišķi.


    Martins 25.jūnijs, 17:15

    Jā, Ruslanam taisnība! Būtu labi šo novērojumu sadalīt, lai katra suga ir savā novērojumā.


    Matrus 25.jūnijs, 16:24

    Otrajā attēlā trīs Libellula fulva spāres…


    felsi 25.jūnijs, 14:43

    Nu ļoti sīkas bija, lai gaida ziemu, nekada noskaņojuma mikroskopēt. Vēl kaudze no 2021., šausmas!


    W 25.jūnijs, 14:13

    Paldies, Uģi!


    dziedava 25.jūnijs, 12:05

    Fizāras ir smukas, bet kad sāk domāt par noteikšanu, tad prieks mazinās ;)


    dziedava 25.jūnijs, 12:04

    dzeltenās ir retāk nekā baltās :)


    dziedava 25.jūnijs, 12:03

    Pirmās divas jā, pēdējā - cita gļotsēne, zarainā ragainīte.


    Matrus 25.jūnijs, 11:30

    Vai gredzens tika nolasīts?


    Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
    © dabasdati.lv
    Saglabāts