Aktīvie lietotāji: 154 Šodien ievadītie novērojumi: 1 Kopējais novērojumu skaits: 639585
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides kameras 2015

2016         2017

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Lasius fuliginosus - 2019-04-18 Vīksna
    Araneae sp. - 2019-04-18 BioLaura
    Fringilla coelebs - 2019-04-18 BioLaura
    Pyrrhocoris apterus - 2019-04-18 BioLaura
    Mergus merganser - 2019-04-18 rolandsl
    Caltha palustris - 2019-04-18 BioLaura
    Tetrastes bonasia - 2018-05-30 aer
    Scilla siberica - 2019-04-18 BioLaura
    Viola odorata - 2019-04-18 BioLaura
    Dryocopus martius - 2019-04-18 Vīksna
    Viola odorata - 2019-04-16 BioLaura
    Tussilago farfara - 2019-04-16 BioLaura
    Tussilago farfara - 2019-04-16 BioLaura
    Columba livia domestica - 2019-04-17 Gallinago media
    Sciurus vulgaris - 2019-04-18 Vīksna
    Aves sp. - 2019-04-18 Vīksna
    Dendrocopos medius - 2019-04-18 eksperts 3
    Strix aluco - 2019-04-18 eksperts 3
    Inachis io - 2019-04-18 bišudzenis
    Tussilago farfara - 2019-04-18 bišudzenis
    Anser sp. - 2019-04-18 eksperts 3
    Scolopax rusticola - 2019-04-18 bišudzenis
    Sturnus vulgaris - 2019-04-18 Gallinago media
    Emberiza citrinella - 2019-04-18 Ilona_rasa
    Lepus europaeus - 2019-04-18 eksperts 3
    Anas platyrhynchos - 2019-04-18 Gallinago media
    Capreolus capreolus - 2019-04-18 eksperts 3
    Aves sp. - 2019-04-18 eksperts 3
    Gallinago gallinago - 2019-04-18 Ilona_rasa
    Accipiter gentilis - 2019-04-18 Ilona_rasa
    Anthus pratensis - 2019-04-18 Ilona_rasa
    Bucephala clangula - 2019-04-18 eksperts 3
    Turdus viscivorus - 2019-04-18 Ilona_rasa
    Vanellus vanellus - 2019-04-18 Ilona_rasa
    Anas crecca - 2019-04-18 eksperts 3
    Clangula hyemalis - 2019-04-18 Ilona_rasa
    Charadrius dubius - 2019-04-18 Ilona_rasa
    Scolopax rusticola - 2019-04-18 eksperts 3
    Phylloscopus collybita - 2019-04-18 Ilona_rasa
    Dytiscidae sp. - 2019-04-18 Ilona_rasa
    Grus grus - 2019-04-18 eksperts 3
    Prunus padus (syn. Padus avium) - 2019-04-12 de kje
    Pyrrhocoris apterus - 2019-04-18 fotonieks
    Phylloscopus collybita - 2019-04-18 de kje
    Tetrao urogallus - 2019-04-18 Latvju_zēns
    Cervus elaphus - 2019-04-18 girtsbar
    Phylloscopus collybita - 2019-04-18 Inga Eizenberga
    Hirundo rustica - 2019-04-18 Rallus
    Sympecma paedisca - 2019-04-18 Mari
    Phylloscopus collybita - 2019-04-18 Kristers K
    Pyrrhula pyrrhula - 2019-04-18 Kristers K
    Motacilla alba - 2019-04-18 Kristers K
    Erithacus rubecula - 2019-04-18 Kristers K
    Turdus philomelos - 2019-04-18 Kristers K
    Dendrocopos major - 2019-04-18 Kristers K
    Regulus regulus - 2019-04-18 Kristers K
    Anemone ranunculoides - 2019-04-17 kamene
    Phellinus tremulae - 2019-04-18 kamene
    Inachis io - 2019-04-18 kamene
    Falco columbarius - 2019-04-18 Platacis
    Formica rufa - 2019-04-18 kamene
    Castor fiber - 2019-04-18 kamene
    Pylaisia polyantha - 2019-04-18 kamene
    Pinus sylvestris - 2019-04-18 kamene
    Capreolus capreolus - 2019-04-18 kamene
    Picea abies - 2019-04-18 kamene
    Mammalia sp. - 2019-04-18 kamene
    Corydalis solida - 2019-04-18 kamene
    Gagea lutea - 2019-04-18 kamene
    Alauda arvensis - 2019-04-18 de kje
    Glechoma hederacea - 2019-04-18 kamene
    Anthus pratensis - 2019-04-18 de kje
    Actitis hypoleucos - 2019-04-18 kamene
    Turdus iliacus - 2019-04-18 de kje
    Cygnus cygnus - 2019-04-18 de kje
    Cygnus cygnus - 2019-04-18 de kje
    Pica pica - 2019-04-18 de kje
    Pseudomerulius aureus - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Emberiza citrinella - 2019-04-18 editez
    Troglodytes troglodytes - 2019-04-18 ML
    Bucephala clangula - 2019-04-18 megere
    Anas penelope - 2019-04-18 megere
    Tachybaptus ruficollis - 2019-04-18 megere
    Cygnus cygnus - 2019-04-18 megere
    Gallinago gallinago - 2019-04-18 editez
    Chrysosplenium alternifolium - 2019-04-18 Ansis
    Phylloscopus collybita - 2019-04-18 marccins
    Callophrys rubi - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Ficaria verna - 2019-04-18 Alvis Āboliņš
    Aquila pomarina - 2019-04-18 Alvis Āboliņš
    Aquila pomarina - 2019-04-18 Alvis Āboliņš
    Natrix natrix - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Pinus sylvestris - 2019-04-18 Ansis
    Depressaria emeritella - 2019-04-18 sandis
    Orthosia cerasi - 2019-04-18 sandis
    Cleora cinctaria - 2019-04-18 sandis
    Callophrys rubi - 2019-04-18 sandis
    Anas crecca - 2019-04-18 sandis
    Tringa ochropus - 2019-04-18 sandis
    Alcedo atthis - 2019-04-18 sandis
    Pandion haliaetus - 2019-04-17 sandis
    Fringilla montifringilla - 2019-04-17 sandis
    Alauda arvensis - 2019-04-17 sandis
    Numenius arquata - 2019-04-17 sandis
    Prunella modularis - 2019-04-17 sandis
    Emberiza schoeniclus - 2019-04-17 sandis
    Charadrius dubius - 2019-04-17 sandis
    Charadrius dubius - 2019-04-17 sandis
    Gallinago gallinago - 2019-04-17 sandis
    Anser sp. - 2019-04-17 sandis
    Salix repens subsp. rosmarinifolia - 2019-04-18 Ansis
    Diplolepis rosae - 2019-04-15 Mimi Serada 1
    Turdus iliacus - 2019-04-15 Mimi Serada
    Mergus merganser - 2019-04-15 Mimi Serada
    Daphne mezereum - 2019-04-18 meža_meita
    Daphne mezereum - 2019-04-18 meža_meita
    Pseudoplectania nigrella - 2019-04-18 Lemmus
    Tetrastes bonasia - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Tetrastes bonasia - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Circus aeruginosus - 2019-04-18 Platacis
    Gonepteryx rhamni - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Inachis io - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Podiceps cristatus - 2019-04-18 Platacis
    Panurus biarmicus - 2019-04-18 Platacis
    Cygnus cygnus - 2019-04-18 Platacis
    Gagea minima - 2019-04-17 Andrēnkalns
    Haliaeetus albicilla - 2019-04-18 Platacis
    Gagea minima - 2019-04-17 Andrēnkalns
    Egretta alba - 2019-04-18 Platacis
    Larus argentatus - 2019-04-18 Platacis
    Gagea minima - 2019-04-17 Andrēnkalns
    Mergus albellus - 2019-04-18 Platacis
    Aythya ferina - 2019-04-18 Platacis
    Phylloscopus collybita - 2019-04-17 Andrēnkalns
    Natrix natrix - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Mergus albellus - 2019-04-18 Platacis
    Erinaceus sp. - 2019-04-17 tatia
    Anser anser - 2019-04-18 Platacis
    Spinus spinus - 2019-04-17 tatia
    Acanthocinus aedilis - 2019-04-18 laaga
    Certhia familiaris - 2019-04-14 tatia
    Anser sp. - 2019-04-18 Platacis
    Turdus philomelos - 2019-04-14 tatia
    Fringilla coelebs - 2019-04-14 tatia
    Pica pica - 2019-04-14 tatia
    Garrulus glandarius - 2019-04-14 tatia
    Erithacus rubecula - 2019-04-14 tatia
    Tetrastes bonasia - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Anas querquedula - 2019-04-18 Platacis
    Remiz pendulinus - 2019-04-18 Platacis
    Frullania tamarisci - 2019-04-18 Ivars L.
    Pelobates fuscus - 2011-05-24 Durkts 2
    Podiceps grisegena - 2019-04-18 Platacis
    Remiz pendulinus - 2019-04-18 Platacis
    Nymphalis antiopa - 2019-04-18 Platacis
    Rallus aquaticus - 2019-04-18 Platacis
    Callophrys rubi - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Biatora sphaeroides - 2019-04-18 Ivars L. 1
    Byssonectria aggregata - 2019-04-13 Puķu Ilze
    Inachis io - 2019-04-18 Matrus
    Acanthocinus aedilis - 2019-04-18 laaga
    Phellinus chrysoloma - 2019-04-18 Ivars L.
    Natrix natrix - 2019-04-18 Matrus
    Sitta europaea - 2019-04-18 aer
    Turdus philomelos - 2019-04-18 aer
    Helodium blandowii - 2019-04-18 Ansis
    Prunella modularis - 2019-04-18 aer
    Emberiza schoeniclus - 2019-04-18 aer
    Daphne mezereum - 2019-04-18 IevaM
    Jamesoniella autumnalis - 2019-04-18 IevaM
    Grus grus - 2019-04-18 Kristers K
    Dendrocopos minor - 2019-04-17 AndaB
    Bacidia rubella - 2019-04-18 IevaM
    Ciconia ciconia - 2019-04-18 Kristers K
    Larus ridibundus - 2019-04-18 Kristers K
    Troglodytes troglodytes - 2019-04-17 AndaB
    Sturnus vulgaris - 2019-04-18 Kristers K
    Sitta europaea - 2019-04-17 AndaB
    Prunella modularis - 2019-04-18 Kristers K
    Plectrophenax nivalis - 2019-04-18 aer
    Coccothraustes coccothraustes - 2019-04-18 Kristers K
    Anas platyrhynchos - 2019-04-18 Kristers K
    Turdus philomelos - 2019-04-18 Kristers K
    Dendrocopos minor - 2019-04-18 Kristers K
    Fulica atra - 2019-04-17 AndaB
    Dendrocopos major - 2019-04-18 Kristers K
    Passer domesticus - 2019-04-18 DanaH
    Mergus merganser - 2019-04-17 AndaB
    Regulus regulus - 2019-04-18 Kristers K
    Certhia familiaris - 2019-04-18 Kristers K
    Icmadophila ericetorum - 2019-04-13 Puķu Ilze 2
    Natrix natrix - 2019-04-18 IevaM
    Corvus cornix - 2019-04-17 AndaB
    Podiceps cristatus - 2019-04-17 AndaB
    Fulica atra - 2019-04-17 AndaB
    Charadrius dubius - 2019-04-18 aer
    Tringa ochropus - 2019-04-18 aer
    Larus canus - 2019-04-18 aer
    Phylloscopus collybita - 2019-04-18 aer
    Anas platyrhynchos - 2019-04-17 AndaB
    Columba palumbus - 2019-04-18 edmunds77665
    Emberiza citrinella - 2019-04-18 aer
    Cyanistes caeruleus - 2019-04-18 aer
    Turdus philomelos - 2019-04-18 aer
    Phylloscopus collybita - 2019-04-18 aer
    Turdus merula - 2019-04-18 aer
    Fringilla coelebs - 2019-04-18 aer
    Anas platyrhynchos - 2019-04-18 aer
    Sidera lenis (syn. Skeletocutis lenis) - 2019-04-18 Ivars L.
    Erithacus rubecula - 2019-04-18 aer
    Erithacus rubecula - 2019-04-18 aer
    Emberiza citrinella - 2019-04-18 aer
    Serinus serinus - 2019-04-18 aer
    Pseudobryum cinclidioides - 2019-04-18 Ansis
    Tetrastes bonasia - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Cyanistes caeruleus - 2019-04-18 Kristers K
    Parus major - 2019-04-18 Kristers K
    Erithacus rubecula - 2019-04-18 laaga
    Fringilla coelebs - 2019-04-18 Kristers K
    Phoenicurus ochruros - 2019-04-18 RedFox
    Semioscopis steinkellneriana - 2019-04-18 Rallus
    Tetrastes bonasia - 2019-04-18 Gaidis Grandāns
    Hypena rostralis - 2019-04-17 Rallus
    Lophozia obtusa - 2019-04-18 Ansis
    Lycia hirtaria - 2019-04-18 Rallus
    Orthosia incerta - 2019-04-18 Rallus
    Brachionycha nubeculosa - 2019-04-18 Rallus
    Endromis versicolora - 2019-04-18 Rallus 1
    Picus canus - 2019-04-17 kamene
    Dendrocopos minor - 2019-04-17 ūdensvistiņa
    Rhytidiadelphus squarrosus - 2019-04-18 Ansis
    Dendrocopos medius - 2019-04-17 ūdensvistiņa
    Cyanistes caeruleus - 2019-04-17 ūdensvistiņa
    Turdus iliacus - 2019-04-17 ūdensvistiņa
    Botaurus stellaris - 2019-04-17 ūdensvistiņa
    Phylloscopus collybita - 2019-04-17 ūdensvistiņa
    Linaria cannabina - 2019-04-16 ūdensvistiņa
    Cygnus cygnus - 2019-04-14 MoreOrLess
    Phylloscopus collybita - 2019-04-18 nuncijs
    Phoenicurus ochruros - 2019-04-18 nuncijs
    Podiceps grisegena - 2019-04-14 MoreOrLess
    Clangula hyemalis - 2019-04-14 MoreOrLess
    Tringa ochropus - 2019-04-14 MoreOrLess
    Mergus albellus - 2019-04-14 MoreOrLess
    Panurus biarmicus - 2019-04-14 MoreOrLess
    Haliaeetus albicilla - 2019-04-14 MoreOrLess
    Anas platyrhynchos - 2019-04-18 RedStar7
    Phoenicurus ochruros - 2019-04-18 MoreOrLess
    Carpodacus erythrinus - 2019-04-18 MāraB
    Sterna hirundo - 2019-04-17 DainisKR
    Larus ridibundus - 2019-04-17 DainisKR
    Larus argentatus - 2019-04-17 DainisKR
    Corvus cornix - 2019-04-17 DainisKR
    Columba livia domestica - 2019-04-17 DainisKR
    Passer domesticus - 2019-04-17 DainisKR
    Anas platyrhynchos - 2019-04-18 Rallus
    Columba oenas - 2019-04-18 Rallus
    Motacilla alba - 2019-04-17 DainisKR
    Dendrocopos medius - 2019-04-18 Rallus
    Sturnus vulgaris - 2019-04-17 DainisKR
    Sturnus vulgaris - 2019-04-17 DainisKR
    Turdus merula - 2019-04-17 DainisKR
    Anas platyrhynchos - 2019-04-17 DainisKR
    Mergus merganser - 2019-04-17 DainisKR
    Phalacrocorax carbo - 2019-04-17 DainisKR
    Ficedula hypoleuca - 2019-04-18 Aigars 1
    Phylloscopus collybita - 2019-04-18 Acenes
    Lepus europaeus - 2019-04-18 Acenes
    Anthus trivialis - 2019-04-18 Platacis
    Nezināms
    @ dziedava
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    nekovārnis 18.aprīlis, 21:42

    Viens un tas pats koksngrauža foto divās dažādās vietās. Kurš novērojums pareizais?


    Sintija Martinsone 18.aprīlis, 21:26

    Lukstu čakstīte arī mēdz atdarināt mazo svilpi.


    Lemmus 18.aprīlis, 21:12

    Paldies! :)


    fotonieks 18.aprīlis, 20:51

    Neapšaubāmi - koksngrauzis. Tikai kāds?


    fotonieks 18.aprīlis, 20:40

    Var jau būt.


    dekants 18.aprīlis, 17:31

    Telefonā izmantoju "Hi-Q mp3 recorder" maksas versiju. Ļoti labs, ar iespēju ar vienu pieskārienu ekrānam (widget) sākt/beigt ierakstu jebkurā brīdī. Un putniem ātrums svarīgs :)


    Karmena 18.aprīlis, 13:38

    Paldies, Valda!


    Karmena 18.aprīlis, 13:36

    Neesmu speciāliste, tāpēc nevaru apgalvot, ka suga tiešām noteikta pareizi. Cik iespējams, mēģinu pati atrast atbildi uz jautājumu, ko esmu nofotografējusi, taču dažreiz tas neizdodas. Gadās arī kļūdīties, tāpēc ceru, ka zinošāki cilvēki izlabos, ja suga būs noteikta aplam.


    laaga 18.aprīlis, 13:24

    Paldies, to jau zinu :) Problēma, ka telefons ieraksta citā formātā, nekā šeit der, attiecīgi jākonvertē uz mp3. No konvertācijas vietnes atkal nevarēja (vai nemācēju) lejuplādēt uz telefonu, bet tikai dabūt linku uz mp3 failu :) Links no rīta vēl strādāja, acīmredzot tiek pēc laika dzēsts tur ieraksts. Iepriekšējam aparātam biju uzlicis app, kas raksta uzreiz mp3, šim vēl nav sanācis laika uz šo iespringt :)


    dekants 18.aprīlis, 13:13

    Raksta, ka fails neeksistē. Audio visērtāk ir pievienot šeit portālā


    laaga 18.aprīlis, 10:57

    Balss ieraksts https://convertaudio.net/download/2019041713/ZfbkuJCgHWZuVwgV/hnet_Tfb.mp3


    Rallus 18.aprīlis, 10:21

    Bez drošas redzēšanas mazo svilpi pēc balss aprīlī nevajadzētu skaitīt. Jāiet meklēt, kur svilpotājs. te agrākie novērojumi Agra Celmiņa uzturētajā lapā: http://www.putni.lv/eryery.htm


    Rallus 18.aprīlis, 10:15

    Paldies, Uģi, šo sugu vēl nebiju iepriekš novērojis. Spārnu svītras ir arī atšķirīgas tomēr no Semioscopis avellanella.


    ūdensvistiņa 18.aprīlis, 09:29

    Vai tik tas nebija mājas strazds?


    Vīksna 18.aprīlis, 00:35

    Pavasara drojenīte.


    CerambyX 17.aprīlis, 23:40

    Suga tā droši noteikta? Man pašam ar Andrena ģinti pieredze visai maza, bet nu tur sugu vesela jūra - vairāk kā 60 un bieži vien pēc foto noteikšana tāda sarežģīta. Bet nu ja šīs suga ir tāda tipiska un nekas cits līdzīgs nav - tad var jau būt, kāpēc ne.


    felsi 17.aprīlis, 22:17

    Paldies Marek, pirkstiņkļūda! :)


    felsi 17.aprīlis, 22:15

    Paldies, tāda dīvainīte:)


    Vīksna 17.aprīlis, 21:42

    Paldies !


    Lemmus 17.aprīlis, 21:28

    Paldies! Jā, egles kritala, apakšpusē, ievāca arī paraudziņu.


    gunitak 17.aprīlis, 20:47

    Paldies!


    Ivars L. 17.aprīlis, 20:31

    Es domāju, ka tā nav parastā zeltpore, bet, kas tas ir, nevarēšu pateikt.


    Ivars L. 17.aprīlis, 18:09

    Ja uz egles kritalas, tad tumšbrūnā cietpiepe Phellinus ferrugineofuscus.


    ivars 17.aprīlis, 17:05

    Attēlā neviens zīriņš nav redzams.


    de kje 17.aprīlis, 16:07

    Sorri...mazi burtiņi mobilajā, čuņčiņs vulgaris būs istā suga


    IevaM 17.aprīlis, 14:06

    Kā noteikta šī pasuga?


    tatia 17.aprīlis, 10:26

    Paldies, Andris.


    dekants 17.aprīlis, 10:14

    Šis būs dziedātājstrazds - spārni "nav redzami" un tie saplūst ar muguru (sila strazdam izceļas), melnie plankumi uz vēdera veido līnijas (nevis ir izmētāti pa vēderu), vairāk saliecies uz priekšu nekā sila strazds, nav "alus vēderiņš", galva un proporcijas izskatās "pareiza izmēra" (sila strazdam galva šķiet maziņa, apaļīgs vēderiņš)


    Mari 17.aprīlis, 09:30

    Paldies, Ivar!


    meža_meita 17.aprīlis, 08:50

    Voldemār, kāda ir pasta adrese?


    Rallus 17.aprīlis, 08:36

    Paldies par apstiprinājumu, taustos tajos līdzīgajos, toņu niansēs. Spārnu zīmējumiem un līnijām būtu jābūt drošākām pazīmēm identificēšanai.


    Kukainis 17.aprīlis, 07:43

    Atsūti ērci pa pastu, precizēšu sugu un nodošu ērci analīzēm.


    Vīksna 16.aprīlis, 23:14

    Paldies !


    Vīksna 16.aprīlis, 23:13

    Paldies !


    Mari 16.aprīlis, 22:49

    Liels paldies par skaidrojošo komentāru!


    Blakts 16.aprīlis, 22:42

    Trapezonotus sp. - arenarius vai desertus. Tā daudz maz 'viegli' gana precīzi var atšķirt tēviņus pēc ģenitāliju formas, bet mātītes (šī izskatās, ka ir mātīte - visas kājas tumšas?) arī ar ievāktu eksemplāru nav pārāk viegli atšķirt.


    Ansis 16.aprīlis, 22:02

    Droši vien, ka meža zeltstarīte. Jāskata piezemes lapu galotne: meža zeltstarītei tā kapucveida, iesārtajai - plakana; iesārtajai zeltstarītei ziedkopā var būt līdz 14 ziediem, meža zeltstarītei 3-6 ziedi.


    felsi 16.aprīlis, 20:27

    Paldies Tauriņiem!


    felsi 16.aprīlis, 20:26

    Paldies Inita, man arī bija tāda versija!


    felsi 16.aprīlis, 20:25

    Paldies Ivar! Tā var būt, tur izcirsts diezgan labs mežs.


    Vīksna 16.aprīlis, 20:23

    Vispār tuvumā grāvī auga arī brūnais dižmeldrs.


    Vīksna 16.aprīlis, 20:17

    Laikam pārstrādājos, domāju meža zeltstarīti.Nebija laika sīkāk pētīt pusdienas pārtraukumā.


    Vīksna 16.aprīlis, 20:01

    Varbūt tomēr meža ķērsa.


    Vīksna 16.aprīlis, 19:57

    Pie siltumnīcām daudz saaugušas skarbās ķērsas.


    Edgars Smislovs 16.aprīlis, 19:43

    Interesants noverojums.


    Vīksna 16.aprīlis, 18:53

    Paldies !


    Vīksna 16.aprīlis, 18:52

    Paldies !


    Vīksna 16.aprīlis, 18:36

    Paldies !


    Vīksna 16.aprīlis, 18:32

    Paldies !


    de kje 16.aprīlis, 17:17

    Valt! Paldies!. Tik biezhi nesanak sastapt :)


    Latvju_zēns 16.aprīlis, 17:10

    šis būs sila strazds


    LV zilzīlīte 16.aprīlis, 16:03

    Zaļžubītes


    LV zilzīlīte 16.aprīlis, 16:03

    Jā tās ir žubītes.


    LV zilzīlīte 16.aprīlis, 16:02

    Žubīte


    Tauriņu Vērošana 16.aprīlis, 15:50

    2. attēlā no beigām - Orthosia populeti (det. N.Savenkovs)


    Tauriņu Vērošana 16.aprīlis, 15:46

    Otrs, protams, furcifera jā.


    Inita 16.aprīlis, 15:32

    Var būt rievainā sānause Pleurotus cornucopiae . Tai ir tāds izteiktāks kātiņš


    Saulcite 16.aprīlis, 13:52

    Pievienošu,pagaidām netieku pie bildēm.


    Ivars L. 16.aprīlis, 12:14

    Tāpēc jau šķita netipiska, ka nav apšu cietpiepe. :)


    kamene 16.aprīlis, 10:47

    Manuprāt, tā nav plakanpiepe. Līdzās uz kritalas, kas bija pārvēlusies upītei, bija mazāka piepe - tipiska apšu cietpiepe Phellinus tremulae - piekļāvusies stumbram un ķeburaina. Šī bija netipiska, tāpēc arī nobildēju..


    IlzeP 16.aprīlis, 08:15

    Tad labāk būtu skaitu mainīt uz 1. Dati par īpaši aizsargājamām sugām aiziet arī uz Dabas aizsardzības pārvaldes datu bāzi "Ozols".


    Ivars L. 15.aprīlis, 23:41

    Izskatās, ka būs ozola celms, jo piepe, manuprāt, ir košā zeltpore Hapalopilus croceus.


    dziedava 15.aprīlis, 22:41

    Smukas bildes! Suga gan ir viegli nosakāma - pēc galvas liekuma aizmugurē un spīdīguma; nevajag nevienu nogalināt. :/


    KM 15.aprīlis, 22:40

    Jā, skaits, protams, ir ieliksts nosacīts. Piekrastes krūmos bija liels vairums ar zelstarīšu audzēm, visas tuvāk nepētīju un nefotografēju tā ka, visticamāk pārējās varēja būt meža zeltstarītes. Nofotografētā zeltstarīte auga nedaudz atstatus un pievērsa manu uzmanību ar iesārto nokrāsu, to arī atzīmēju kartē.


    Edgars Smislovs 15.aprīlis, 22:01

    Jūras ērglis.


    Martins 15.aprīlis, 21:50

    Jā, bildes ir gana labas, lai to precīzi noteiktu. Ir vēl viena pazīme, ko var izmantot dabā - ja skudru saspiež (saberž), tad ir labi saožama tāda saldena, patīkama smarža. To pašu izdarot ar citām sugām, degunā "iecirtīs" etiķa smarža.


    Mo 15.aprīlis, 21:44

    Šī ir spožā skudra tā droši?


    IevaM 15.aprīlis, 21:37

    Es arī teiktu, ka drīzāk jūras ērglis. Ne peļu klijānam, ne niedru lijai nav tik plati spārni


    meža_meita 15.aprīlis, 21:30

    Paldies Julita! Jā, šodien vairākās vietās redzēju.


    forelljjanka 15.aprīlis, 21:00

    Izskatās pēc jauna jūras ērgļa.


    Kristers K 15.aprīlis, 20:23

    Nav par ko, bet par visiem 100% neesmu galīgi pārliecināts varbūt niedru lija


    DabaLaba 15.aprīlis, 19:29

    Par spārnu platumu nemācēšu teikt, attālums bija pārāks liels. Bet paldies!


    felsi 15.aprīlis, 18:30

    Paldies par sēnītēm!


    felsi 15.aprīlis, 18:29

    Paldies Ivar! Tad esmu domājusi pareizi.


    Kristers K 15.aprīlis, 18:05

    Izskatās pēc peļu klijāna


    Kristers K 15.aprīlis, 18:03

    Cik liels, bija plēsējputna spārnu platums?


    dziedava 15.aprīlis, 17:47

    Nav gļotsēne, sēne - šogad laikam stipri savairojusies, daudz ziņojumu


    dziedava 15.aprīlis, 17:45

    Varētu būt Hypomyces aurantius


    sandis 15.aprīlis, 16:15

    Par sārtgalvīšiem runājot - Latvijas rietumu un centrālajā daļā tas jau sen vairs nav nekas īpašs. Izskatās, ka areāls šogad būs paplašinājies nedaudz uz ZA. Man tomēr liktos, ka Vidzemes centrālajā, austrumu un ziemeļu daļā un Latgalē tā joprojām ir interesanta suga. Tomēr Dabasdatos kaut kā ačgārni tie tiek izcelti - visi rietumdaļas novērojumi ir interesanto sarakstā, kamēr no trim Cēsu apkārtnes novērojumiem kā interesants atzīmēts tikai viens. Neuzprasos uz nokļūšanu "goda listē" (novērojums ieziņots, iekļauts datubāzē, miers mājās), bet nelielu izbrīnu tas tomēr raisa.


    sandis 15.aprīlis, 16:02

    Ir, ir jauna suga Cēsīm. Platacis sāpīgi iedūra, kamēr nedēļas nogalē ķemmējām Krievijas pierobežu :D Vakar tur vairs nebija. Uz to brīdi 191. putnu suga Cēsu pilsētas sarakstā (184 manā listē plus 7 "pelēkajā listē"). Šodien krita nr. 192 - beidzot arī sarkanā klija, turpat pie karjera.


    dziedava 15.aprīlis, 14:25

    Izskatās neparasti!!


    dziedava 15.aprīlis, 14:15

    Šāda ir jāpagaršo - ja rūgta, tad Pertusaria amara


    dziedava 15.aprīlis, 13:46

    Mikroskopiski. Nemikroskopējot pēc noklusēšanas pieņem, ka Austrijas. Ja grib pierādīt pretējo - jāmikroskopē :).


    IlzeP 15.aprīlis, 13:35

    Kā abas agrenes atšķiramas?


    Platacis 15.aprīlis, 11:58

    ir


    Inita 15.aprīlis, 11:30

    Var redzēt, ka kātiņa pamatne sāk melnēt. Tātad kāda no smailās stiklenes Hygrocybe conica varietātēm.


    Inita 15.aprīlis, 11:28

    Būtu nogaršota, uzreiz būtu skaidrs ir Reja stiklene H. mucronata sin. H. reae vai nav. Vispār gribētu mainīt latvisko nosaukumu. Kāda nu tur Reja stiklene, la latīniskais tagad mainīts uz H. mucronata! Tāds Rejs tikpat nevienam neko neizsaka. Rūgtā stiklene labāk atbilst un izsaka galveno īpašību, kā uzreiz atšķirt sugu. Otrs variants - H. insipida - negaršīgā stiklene (arī nejēdzīgs nosaukums - varētu domāt, ka kāda no viņām ir garšīga :) ) Tā ir oranžīga ar dzeltenīgu maliņu.


    Inita 15.aprīlis, 11:17

    Visdrīzāk jā.


    Inita 15.aprīlis, 11:13

    Ja melnē, tad smailā stiklene. izskatās, ka šī nemelnē un tad jau kļūst interesanti. Tālāk nemelnējošās, dzeltenās,oranžās un sarkanās stiklenes iedalās lipīgajās un pat gļotainajās un sausajās vai pat zvīņainajās. Šī izskatās vismaz lipīga, ja ne gļotaina. Tālāk jāskatās lapiņu piestiprināšanās veids - brīvas, taisni pieaugušas, vai nolaidenas. To foto neredz. Tad nu atliek izvēlēties no sarkanajām - H. punicea liela un smaila vismaz sākumā - laikam nederēs. H. reae atbilst rievotā maliņa, bet tā ir ļoti maza un ar izteikti rūgtu garšu, ko vairs nevar pārbaudīt. Atliek H. coccinea vai H. insipida. (no Latvijā līdz šim atrastajām). Tas tā, Uldim Ļoļānam par stikleņu noteikšanu. Latvijā ap 25 sugas (kā skaita). Ziemeļvalstīs kopumā ap 50 sugas, kuras gandrīz visas varētu atrast arī pie mums.


    dekants 15.aprīlis, 10:53

    Sanāk agrākais novērojums ar mazuļiem?


    Inita 15.aprīlis, 10:36

    Mīnijsarkanā stiklene Hygrocybe miniata


    Inita 15.aprīlis, 10:35

    Julitai taisnība!


    dziedava 15.aprīlis, 10:34

    Paldies, Marek!


    Inita 15.aprīlis, 10:34

    Visas melnējošā stiklenes tagad ir Hygrocybe conica smailā stiklene. Tur gan ir kādas 4 varitātes, bet suga viena.


    Inita 15.aprīlis, 10:32

    Izskatās, ka kātiņš melnē? ja melnē tad H. conica, kaut gan tai vajadzētu būt ar smailu cepurīti. Ja tomēr nemelnē, tad varētu būt Reja stiklene Hygrocybe reae. Tai ir rievota maliņa un ļoti rūgta garša. Tā gan ir ļoti maziņa.


    Inita 15.aprīlis, 10:26

    Gaileņu stklene Hygrocybe cantharellus.


    Inita 15.aprīlis, 10:22

    Mīnijsarkanā stiklene Hygrocybe miniata


    Inita 15.aprīlis, 10:21

    Gaileņu stiklene Hygrocybe cantharellus. vai kāda no tai līdzīgajām, reti sastopamajām.


    Inita 15.aprīlis, 10:18

    Oranždzeltenā stiklene


    Inita 15.aprīlis, 10:17

    Ja melnē, tad Hygrocybe conica. ja nemelnē, tad ļoti interesanti!


    Inita 15.aprīlis, 10:14

    Oranždzeltenā


    Inita 15.aprīlis, 10:14

    Oranždzeltenā stklene


    Inita 15.aprīlis, 10:13

    Ir!


    Inita 15.aprīlis, 10:10

    Diezgan droši, ka oranždzeltenā. Vismaz nekas cits no Latvijā jau zināmajām nesanāk.


    Inita 15.aprīlis, 10:09

    Hygrocybe conica smailā stiklene.


    Inita 15.aprīlis, 10:02

    Varētu būt sarkanā stiklene Hygrocybe punicea. Viena no lielākajām stiklenēm.


    Inita 15.aprīlis, 09:56

    Ļoti iespējams, ka smaržīgā stiklene Hygrocybe quieta. Priekš stiklenes diezgan liela, lapiņas izteikti retas. Vajadzētu būt blakšu smakai. (Līdz ar to neteiktu, ka latviskais nosaukums ļoti atbilstošs, bet ne jau es to izdomāju :) ) Vismaz no līdz šim Latvijā atrastajām vislīdzīgākā.


    Aleksandra 15.aprīlis, 09:38

    Paldies, Edgar!


    Rallus 15.aprīlis, 08:36

    Vai saucieni ilgākā laikā dzirdēti vai tik īslaicīgi?


    asaris 14.aprīlis, 21:08

    Austrijas agrene


    baltanda 14.aprīlis, 20:40

    Paldies!


    IlzeP 14.aprīlis, 20:21

    Tāds diezgan neskaidrs mums tas termiņš bija sarunāts...


    forelljjanka 14.aprīlis, 19:50

    Apstiprinu!;)


    baltanda 14.aprīlis, 19:42

    Gribētu, lai kāds apstiprina, vai tā ir sniedze. Redzēju pirmo reizi, tāpēc neesmu pārliecināta.


    dziedava 14.aprīlis, 18:49

    Hmm, blakus bija 3 stumbri uz vienām saknēm, divi droši bērzi, šim paņēmu mizu un bija balta, bērza, bet kas zin, varbūt tā miza tikai izlikās šim kokam, apšu audze tur bija


    Edgars Smislovs 14.aprīlis, 18:48

    Super!


    forelljjanka 14.aprīlis, 18:37

    Nav jauna suga Cēsu pilsētai?;)


    dekants 14.aprīlis, 17:51

    Vai nav tā kā šos vairs kā interesantus neatzīmē?


    Ivars L. 14.aprīlis, 17:11

    Es tomēr domāju, ka tā ir apse un Ceriporiopsis aneirina.


    dekants 14.aprīlis, 14:35

    Meža tilbīte


    marsons 14.aprīlis, 11:52

    Man izskatās, ka drīzāk uz DR-D. Saskaras ar uz DA-A esošajiem pašapmežojušamies poligona smiltājiem -bērziņi un priedītes. Par metriem uz vienu vai otru pusi nestrīdos, bez palīgierīcēm, ja tuvumā nav kādu zīmīgu orientieru, precīzi iezīmēties ir neiespējami, vismaz man. Tad jau jāpāriet uz koordinātēm. Lai kā tas arī nebūtu, vēlreiz tur pastaigāju pa kritalām un atradu vēl vienu ar diviem augļķermeņiem.


    Aleksandra 14.aprīlis, 11:41

    Paldies, Edgar!


    marsons 14.aprīlis, 11:02

    Bez foto redzamā fragmenta vēl ir pārējais stumbrs un tur tuvāk galotnei ir zaru paliekas. Pēc manas pieredzes egļu zari nav vērsti šaurā leņķī uz augšu attiecībā pret stumbru (ir perpendikulāri vai uz leju), bet priedes zari gan. Pēc tā tad arī spriedu.


    Edgars Smislovs 14.aprīlis, 10:22

    Interesants novērojums


    Edgars Smislovs 14.aprīlis, 10:21

    Interesants novērojums


    Edgars Smislovs 14.aprīlis, 10:19

    Interesants novērojums


    Edgars Smislovs 14.aprīlis, 10:16

    Interesants novērojums.


    Ansis 14.aprīlis, 10:11

    Bildēs, domājams, ir iesārtā zeltstarīte. Tā aug upju krastu pļavās. Senlejas nogāzē redzētā varētu būt cita suga (meža zeltstarīte) un augu skaits atradnē nav tik liels.


    IlzeP 14.aprīlis, 09:42

    Nomainīju, taču laiku var izlabot arī novērotājs pats - aizejot uz novērojumu, labajā pusē pie datuma un laika parādās "Mainīt datus".


    felsi 14.aprīlis, 08:43

    To var manīt, ka mežos:)


    Vīksna 14.aprīlis, 08:34

    Paldies !


    nekovārnis 14.aprīlis, 07:35

    Ziedmuša Cheilosia sp., iespējams C.albipila.


    Ivars L. 14.aprīlis, 00:37

    Ja atlasa tepat DD košo zeltporu novērojumu bides, tad redzams, ka to vecie aķ ir brūni.


    dziedava 14.aprīlis, 00:04

    Ka veca, to jau pat es saprotu :), bet kā tādai vecai jāizskatās?


    Ivars L. 13.aprīlis, 23:16

    Tas ir vecs - pērnais augļķermenis.


    Vīksna 13.aprīlis, 23:00

    Paldies !


    dziedava 13.aprīlis, 22:44

    Jā, Inguna, virsma izskatās līdzīga Amaurochaete, bet mājās vēl papētīšu rūpīgāk.


    dziedava 13.aprīlis, 22:41

    Ivar, paldies! Googlē atradu gandrīz identisku foto, bet vai ir arī kāds apraksts, kur minēts tāds brūns biezs poru slānis? Jo vairumā foto nekā tāda nav. Bet ozols bij noklāts ar šīm ne vien vienā šķirbā, bet laikam pat trijās no dažādām pusēm.


    dziedava 13.aprīlis, 22:29

    Paldies, Ansi, šo gan neiedomājos!


    Aleksandra 13.aprīlis, 22:19

    Paldies, Māra!


    OKK 13.aprīlis, 22:05

    Parastais nātru raibenis


    Aceralba 13.aprīlis, 21:56

    Pelēkais.


    Aleksandra 13.aprīlis, 21:45

    Paldies, Kārli un Edgar!


    asaris 13.aprīlis, 21:38

    Lielā gaura


    Irbe 13.aprīlis, 20:42

    Lidojumā divas


    Irbe 13.aprīlis, 20:36

    Pēc sarkanās klijas izskatās


    Ķikuts 13.aprīlis, 18:56

    Pievienojot novērojumu, aizmirsu norādīt precīzu laiku. Mazais ērglis redzēts plkst.13:34.


    felsi 13.aprīlis, 18:18

    Izskatās pēc Amaurochaete atra !


    DabaLaba 13.aprīlis, 16:57

    Jā, paldies!


    gunitak 13.aprīlis, 16:05

    Paldies!


    DabaLaba 13.aprīlis, 15:55

    Paldies!


    DabaLaba 13.aprīlis, 15:54

    Paldies!


    Irbe 13.aprīlis, 15:21

    Mazais - vienīgais, kam zem astes nav nekā sarkana.


    gunitak 13.aprīlis, 14:44

    Šaubos starp baltmugurdzeni un mazo dzeni.


    Irbe 13.aprīlis, 14:36

    Vai domāji šo? http://www.putni.lv/spacly.htm


    Irbe 13.aprīlis, 14:33

    Dziedātājstrazds


    Irbe 13.aprīlis, 14:31

    Dziedātājstrazds


    Irbe 13.aprīlis, 14:22

    https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


    Ivars L. 13.aprīlis, 13:54

    Manuprāt košā zeltpore Hapalopilus croceus.


    Ivars L. 13.aprīlis, 00:26

    Šī arī sanāk platdaivu rikardija?


    Ivars L. 13.aprīlis, 00:21

    Tad jau šī arī sanāk platdaivu rikardija.


    Ansis 12.aprīlis, 22:37

    Lapoņa zaru gali ir gaišāki, tie varētu būt platdaivu rikardijas zariņi ar vairķermenīšiem, kas stipri atgādina pirkstaino rikardiju. Pēdējai nebūs atrodami platāki lapoņi sūnas klājiena sānos un zariņu galos neveidojas vairķermenīši, tie nav gaišāki.


    Ansis 12.aprīlis, 22:30

    Būs gan cinobrpiepe, tikai ar ziemā izbalējušu apmali.


    Vīksna 12.aprīlis, 21:36

    Paldies !


    Vīksna 12.aprīlis, 21:33

    Paldies !


    Bekuvecis 12.aprīlis, 18:42

    Foto ar supersīkajām tomēr atradu un nosūtīju uz e-pastu.


    Bekuvecis 12.aprīlis, 18:03

    Agrā pavasarī mēdz būt tik sīkas! Sk., piemēram: http://www.senes.lv/Foto_hronika_2014_03.htm. (Gadās pat vēl sīkākas, tik uz sitiena neatradu to foto.)


    marsancija 12.aprīlis, 17:34

    Paldies Ilzei Priedniecei par sugas precizēšanu. Nezināju, kura no dzilnām ir spējīga uz tādu varoņdarbu.


    dziedava 12.aprīlis, 16:19

    O, par to, ka varētu būt Gada, pat neaizdomājos :)


    IevaM 12.aprīlis, 16:07

    Vajadzētu būt gada putnam :) Mežirbe


    Ivars L. 12.aprīlis, 15:21

    Spriežot pēc atradnes punkta kartē, retinātais priežu sils ir uz R-DR-D, nevis uz A.


    Ivars L. 12.aprīlis, 14:57

    Kāpēc tik ļoti viennozīmīgi priede? Pēc redzamā fragmenta izskatās stipri sadalījusies, apsūnojusi, faktiski pēc skata nenosakāmas sugas kritala...


    Ivars L. 12.aprīlis, 14:47

    Vai tiešām nav Pycnoporus cinnabarinus?


    dziedava 12.aprīlis, 13:14

    Vai nav par sīku? Sākumā ar par to domāju, bet tad likās, ka varbūt ķērpjsēne, ne šī sēne, vizuāli citāda likās. Skatu no apakšas tikai jaunnedēļ varēšu pielikt


    Bekuvecis 12.aprīlis, 13:04

    Bildē gan pagrūti atpazīt, bet tomēr būs.


    marsons 12.aprīlis, 10:35

    Paldies, visas tātad apšu smalkpiepītes! Man likās, ka ir atšķirīgas. Piemēram, šī, izžāvējot gabaliņu, praktiski nemainīja krāsu, bet tās citas kļuva stipri tumšākas, dzeltenbrūnas.


    marsons 12.aprīlis, 10:23

    Paldies! Viennozīmīgi priedes kritala.


    ivars 12.aprīlis, 09:31

    Jā, dziedātājs.


    LV zilzīlīte 12.aprīlis, 08:06

    Varbūt Dziedātājstrazds ?


    artis113 11.aprīlis, 22:09

    Paldies, nezināju:)


    MJz 11.aprīlis, 22:01

    Šī pilnīgi noteikti nav vistilbe. Šīs tūkstošgades sākumā Papē rudeņos ķēru vistilbs un mērkaziņas, pie reizes mērot tām knābja garumus. Ar +/- dažiem mm var teikt, ka vistilbei knābja garums ir 4 cm, bet mērkaziņai 7 cm. Tātad vistilbei knābja garums tikai nedaudz garāks par galvu, bet mērkaziņai knābis vairāk kā 2 x pārsniedz galvas izmērus. Šādas proporcijas gan neizslēdz ķikutu.


    Aceralba 11.aprīlis, 21:48

    Paldies!


    Aceralba 11.aprīlis, 21:46

    Paldies, pieklājīgs vecums :)


    dziedava 11.aprīlis, 19:16

    Lielāka virsmas tuvinājuma nav? Un cik liela? Varbūt ir kas cits


    meža_meita 11.aprīlis, 18:45

    Ivar, pievienoju, bet tikpat švaka.


    forelljjanka 11.aprīlis, 18:41

    Pirmajā bildē visas-cekulpīles,otrajā arī 3 gaigalas.Lielās gauras ,vismaz foto,nav nevienas.;)


    forelljjanka 11.aprīlis, 18:38

    Būs atkal mūsu lielākais dzenis-melnā dzilna.Instruments kalšanai ir gana jaudīgs,jo savas mājas-dobumu var izkalt vienā no blīvākajām koksnēm Latvijā-priedē!;)


    marsancija 11.aprīlis, 17:07

    Gribētu zināt, kurš no dzeņveidīgajiem ir spējīgs uz ko tādu. Izbrīnu rada fakts, ka blīgzna ir tiai nokaltusi, nevis satrupējusi. Koksne ir pamatīgi cieta, bet skaidas ne pa jokam- var sacensties ar bebru.


    forelljjanka 11.aprīlis, 16:38

    Interesanti,ka es nekad neko līdzīgu neesmu mežā atradis(kaut gan es tur esmu katru brīvu brīdi:DD),bet loģika saka,ka tā ir melnā dzilna.Kaut vai pēc pielietotā "instrumenta" lieluma un jaudas.Tieši tāpat ar Laimas novērojumu,melnā vien būs.;)


    Ivars L. 11.aprīlis, 13:53

    Vēl kāda bilde nav?


    KrisVi 11.aprīlis, 13:44

    Liels paldies par izsmeļošo skaidrojumu. Es vēl tikai mācos atpazīt putnus. Pēc Jūsu skaidrojuma sāku labāk saprast bridējputnus, palasīju vēlreiz aprakstus internetā un apskatījos pieejamos video. Tā tik tiešām būs mērkaziņa, paceļoties tai sākumā bij tāds saraustīts lidojums kā zigzag veidā, pamazām uzņēma augstumu, sākumā lidoja zemu. Aizlidoja tālu prom. Skaņu tiešām nedzirdēju, tomēr tai dienā bij liels vējš, galvā cepure+kapuce, kas varbūt traucēja sadzirdēt klusas skaņas. Priecājos par katru ieraudzītu un iepazītu putnu. Paldies par palīdzēšanu atpazīšanā!


    ER 11.aprīlis, 12:38

    LARRID ar S2325 un dzeltenu plastmasas K154 gredzenots 18.06.2010. kā mazulis Babītes ezerā (Dmitrijs Boiko).


    ER 11.aprīlis, 12:04

    LARRID ar S7608 gredzenots 15.04.2009. kā pieaudzis (2g+) putns Rīgā, 56°57'N 24°07'E (Aigars Kalvāns).


    dziedava 11.aprīlis, 11:59

    O, paldies Ivar, neienāca prātā.


    dekants 11.aprīlis, 11:35

    Piekrītu par paugurknābja


    AndaB 11.aprīlis, 11:34

    Liels paldies! Jums taisnība - svilpju mātītes. :)


    IlzeP 11.aprīlis, 10:36

    Datu bāzē ir ar citu nosaukumu


    artis113 11.aprīlis, 10:25

    Nav iespējams pievienot sugu: baltkrūtainais ezis Erinaceus concolor


    IevaM 11.aprīlis, 09:49

    Labs apraksts :) Tā ir svilpja mātīte


    meža_meita 11.aprīlis, 07:32

    Ivar, Liels paldies!


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
    © dabasdati.lv
    Saglabāts