Aktīvie lietotāji: 159 Kopējais novērojumu skaits: 610756
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides kameras 2015

2016         2017

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Pulsatilla patens - 2010-04-20 marsancija
    Trapa natans - 2013-07-09 marsancija 1
    Lichenes - 2018-12-15 marsancija
    Bufo bufo - 2018-05-14 Vīksna
    Pselaphidae sp. - 2018-05-14 Vīksna
    Araneae sp. - 2018-05-10 Vīksna
    Clytus arietis - 2018-05-10 Vīksna
    Cassida sp. - 2018-05-10 Vīksna
    Gastropoda sp. - 2018-05-10 Vīksna
    Platycerus caraboides - 2018-05-10 Vīksna
    Cuscuta epithymum - 2018-08-05 marsancija
    Tulipa sylvestris - 2018-05-10 Vīksna
    Araneae sp. - 2018-05-10 Vīksna
    Mimas tiliae - 2016-05-26 KM
    Campanula patula - 2018-06-10 marsancija
    Clavicorona pyxidata - 2017-08-29 marsancija 1
    Galium boreale - 2018-08-01 marsancija
    Succisa pratensis - 2018-07-30 marsancija
    Nardus stricta - 2018-07-27 marsancija
    Araneae sp. - 2018-12-15 Kristers K
    Anthus petrosus - 2018-12-15 tngu
    Strix aluco - 2018-12-15 ievakiri
    Anthus petrosus - 2018-12-14 DainisKR
    Clangula hyemalis - 2018-12-14 DainisKR
    Plecotus auritus - 2018-12-15 Vabale
    Clangula hyemalis - 2018-12-14 DainisKR
    Larus argentatus - 2018-12-14 DainisKR
    Phalacrocorax carbo - 2018-12-14 DainisKR
    Erithacus rubecula - 2018-12-13 DainisKR
    Turdus merula - 2018-12-13 DainisKR
    Parus major - 2018-12-13 DainisKR
    Corvus cornix - 2018-12-13 DainisKR
    Sclerophora pallida - 2018-09-01 meža_meita
    Tetrastes bonasia - 2018-12-15 forelljjanka
    Tetrastes bonasia - 2018-12-15 forelljjanka
    Dendrocopos leucotos - 2018-12-15 Alvis Āboliņš
    Melitaea diamina - 2007-06-23 KM
    Hirudinea sp. - 2018-05-12 Vīksna
    Coleoptera sp. - 2018-05-12 Vīksna
    Dendrocopos medius - 2018-12-15 PutnuDraugsNagļos
    Dendrocopos major - 2018-12-15 PutnuDraugsNagļos
    Asellus aquaticus - 2018-05-12 Vīksna
    Corvus corax - 2018-12-15 Aceralba
    Pyrrhula pyrrhula - 2018-12-15 Aceralba
    Plecoptera sp. - 2018-05-12 Vīksna
    Sitta europaea - 2018-12-15 Aceralba
    Apidae sp. - 2018-05-12 Vīksna
    Araneae sp. - 2018-05-12 Vīksna
    Nematocera - 2018-05-12 Vīksna
    Dendrocopos major - 2018-12-15 Aceralba
    Carabus nemoralis - 2018-05-12 Vīksna
    Pterostichus melanarius - 2018-05-12 Vīksna
    Anas platyrhynchos - 2018-12-15 gunitak
    Larus argentatus - 2018-12-15 gunitak
    Cygnus olor - 2018-12-15 gunitak
    Fulica atra - 2018-12-15 gunitak
    Sciurus vulgaris - 2018-12-15 Aceralba
    Physcomitrium pyriforme - 2018-05-04 Vīksna
    Bucephala clangula - 2018-12-15 gunitak
    Dendrocopos major - 2018-12-15 gunitak
    Fomes fomentarius - 2018-12-15 gunitak
    Anser albifrons - 2018-12-15 Marianna17
    Fomitopsis pinicola - 2018-12-15 gunitak
    Phlebia tremellosa - 2018-12-15 gunitak
    - 2018-12-15 gunitak
    - 2018-12-15 gunitak
    Crucibulum laeve - 2018-12-15 gunitak
    Dendrocopos medius - 2018-12-15 dekants
    Ardea cinerea - 2018-12-15 Marianna17
    Parnassia palustris - 2018-08-04 marsancija
    Epipactis palustris - 2018-07-03 marsancija
    Fringilla coelebs - 2018-12-15 Kristers K
    Corvus monedula - 2018-12-15 vigulis
    Egretta alba - 2018-12-15 Rallus
    Corvus frugilegus - 2018-12-15 vigulis
    Falco tinnunculus - 2018-12-15 Rallus
    Sciurus vulgaris - 2018-12-12 Rallus
    Glaucidium passerinum - 2018-12-15 Rallus
    Capreolus capreolus - 2018-12-11 Rallus
    Castor fiber - 2018-12-11 Rallus
    Capreolus capreolus - 2018-12-11 Rallus
    Lanius excubitor - 2018-12-11 Rallus
    Glaucidium passerinum - 2018-12-11 Rallus
    Anser albifrons - 2018-12-10 Rallus
    Ardea cinerea - 2018-12-10 Rallus
    Mergus merganser - 2018-12-15 Astrantia
    Mergus albellus - 2018-12-15 Mix
    Turdus pilaris - 2018-12-15 vigulis
    Dendrocopos major - 2018-12-15 Astrantia
    Columba livia domestica - 2018-12-15 vigulis
    Anas platyrhynchos - 2018-12-15 vigulis
    Corvus cornix - 2018-12-15 vigulis
    Larus canus - 2018-12-15 vigulis
    Cygnus olor - 2018-12-15 vigulis
    Nucifraga caryocatactes - 2018-12-15 Tringa
    Anas platyrhynchos - 2018-12-15 girtsbar
    Cinclus cinclus - 2018-12-15 putnologs
    Talpa europaea - 2018-12-15 Vabale
    Corvus corax - 2018-12-15 Tringa
    Cervus elaphus - 2018-12-15 Vabale
    Talpa europaea - 2018-12-15 Vabale
    Capreolus capreolus - 2018-12-15 Vabale
    - 2014-09-13 Aleksandra
    Mus musculus - 2018-12-15 Vabale
    - 2014-09-13 Aleksandra
    Certhia familiaris - 2018-12-15 nuncijs
    Pyrrhula pyrrhula - 2018-12-15 Astrantia
    Coccothraustes coccothraustes - 2018-12-15 Astrantia
    Chloris chloris - 2018-12-15 Astrantia
    Cyanistes caeruleus - 2018-12-15 Astrantia
    Passer domesticus - 2018-12-15 Astrantia
    Passer montanus - 2018-12-15 Astrantia
    Parus major - 2018-12-15 Astrantia
    Lutra lutra - 2018-12-15 Vabale
    Acanthis flammea - 2018-12-15 Ilze_Sa
    Lutra lutra - 2018-12-15 Vabale
    Castor fiber - 2018-12-15 Vabale
    Lutra lutra - 2018-12-15 Vabale
    Castor fiber - 2018-12-15 Vabale
    Castor fiber - 2018-12-15 Vabale
    Talpa europaea - 2018-12-15 Vabale
    Actaea spicata - 2018-05-12 Vīksna
    Tingis cardui - 2018-05-12 Vīksna
    Nezināms
    @ girtsbar
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    OKK 16.decembris, 00:23

    Fantastiski skaists foto!


    Vīksna 15.decembris, 22:38

    Paldies !


    marsancija 15.decembris, 22:35

    Paldies!


    IevaM 15.decembris, 22:30

    Tā ir lapkoku svečtursēne


    Vīksna 15.decembris, 22:15

    Grāvmalas utt. vietām nomiglotas.


    Vīksna 15.decembris, 22:08

    Paldies !


    Igors 15.decembris, 21:24

    Šajā vietā kopš 06/12/2018 https://dabasdati.lv/lv/observation/iqlrb1bas8i9tisddc1q1ciat4/


    IevaM 15.decembris, 21:20

    Man arī tā šķiet :)


    Vīksna 15.decembris, 20:03

    Paldies ! Tur viņš arī lidinājās.Uz Klāvu pusi bija neskarts mežiņš, bet uz rudeni zāģēja nost.Tajos mežos neesmu ligzdas meklējusi.Bet apkārt riktīgi indē arī grāvjus, dārzus šķūrē nost, rok grāvjus un mazos mežus nozāģē, laikam no zemniekiem.


    forelljjanka 15.decembris, 19:12

    Manuprāt, pelēkais.;)


    Latvju_zēns 15.decembris, 17:28

    Baltpieres zoss


    gunitak 15.decembris, 17:08

    Paldies, Inguna!


    felsi 15.decembris, 17:08

    Īstā posas piepe.


    felsi 15.decembris, 17:06

    Želejas flēbija


    felsi 15.decembris, 17:05

    Sēne parastā piestenīte.


    Ansis 15.decembris, 16:43

    Pirmajā foto, augumā mazākā ir alksnāja pūšļcepurene (Physcomitrium pyriforme); to varētu izdalīt atsevišķā ziņojumā.


    Vīksna 15.decembris, 10:03

    Paldies !


    Vīksna 15.decembris, 09:30

    Vēl 12 maijā bildēts. Visa egļu audze vēžās strīpām izbraukāta , blakus mitrā vieta ar bērziem nozāģēta.Kur mikroliegums vēl pēc normāla meža izskatās.


    Vīksna 15.decembris, 09:17

    Paldies !


    Vīksna 14.decembris, 23:52

    Sakopta mājvieta - noindēta, tāpat kā tuvējie ceļi un grāvmalas.


    Vīksna 14.decembris, 23:22

    Sakopts dziļais robežgrāvis - noindēts,(lai gan aizliegts) noarts, arī krūmi vairs neaug !


    Vīksna 14.decembris, 21:55

    Paldies !


    IlzeP 14.decembris, 21:43

    Jaunais putns


    Fuatra 14.decembris, 21:40

    pelēkbrūnā zāļpūcīte manuprāt


    Vīksna 14.decembris, 20:02

    Paldies !


    CerambyX 14.decembris, 19:59

    Vizuāli līdzīgi ir vairāki - ja nav kāds ekstrēms retums, tad šim vajadzētu būt Athous haemorrhoidalis, manuprāt.


    Vīksna 14.decembris, 17:12

    Šādi sprakšķi vairākas sugas, vai viena ?


    Vīksna 14.decembris, 15:53

    Vairākas reizes nevarēju pievienot, lai gan viss bija sarakstīts.Arī pūkbites uz kā parazitē tur kleķa sienā bija.Augstāk pat medus bišu spiests jau kādu laiku dzīvo.


    Klintslejas 14.decembris, 14:50

    Jābūt 2. Nezinu, kur tas 1-2 radies. Šodien gan tikai viens ziemeļnieks atrādijās. Tūlīt pievienošu jauno novērojumu.


    Aleksandra 14.decembris, 10:11

    Paldies, Uldi!


    Vīksna 13.decembris, 23:17

    Paldies !


    OKK 13.decembris, 23:12

    Parastā jāntārpiņa tēviņš


    Aleksandra 13.decembris, 23:09

    Paldies, Julita! Pārskatot Dziedavas bildes, man arī tā likās :)


    Ansis 13.decembris, 20:50

    Varētu būt dakrimicēte Dacrymyces stillatus.


    CerambyX 13.decembris, 20:26

    Purva zīlīte


    CerambyX 13.decembris, 20:26

    Purva zīlīte


    CerambyX 13.decembris, 20:26

    Purva zīlīte


    CerambyX 13.decembris, 20:25

    Purva zīlīte


    CerambyX 13.decembris, 20:24

    Gan jau purva


    CerambyX 13.decembris, 20:24

    Purva zīlīte


    CerambyX 13.decembris, 20:24

    Gan jau ar purva zīlīte


    CerambyX 13.decembris, 20:24

    Purva zīlīte


    CerambyX 13.decembris, 20:23

    Purva zīlīte


    Vīksna 13.decembris, 17:50

    Paldies ! Pārējo vēlāk.


    Vīksna 13.decembris, 16:56

    Īsti neatceros, bet vai tik šis - I.Šulcu ieinteresēja.


    Vīksna 13.decembris, 16:17

    Paldies par nosaukumiem !


    Vīksna 13.decembris, 16:16

    Atvaino, domāju, ka nepareizi ko uzspiedusi.


    marsancija 13.decembris, 15:51

    Paldies par sugas labojumu!


    Vīksna 13.decembris, 15:26

    Paldies !


    paliec 13.decembris, 15:25

    Sarkanajam kailgliemezism ķermeņa aizmugurē nav ķīlis. citiem vārdiem sakot, "astīte" izskatās citādi. Sarkanajam kailgliemezim pašreiz LV ir zināmas 5 populācijas un visas atrodas Dienvidkurzemē.


    roosaluristaja 13.decembris, 15:04


    IlzeP 13.decembris, 14:09

    Vai šī ģints jāliek zem "citas sēnes"?


    Vīksna 13.decembris, 12:13

    Paldies ! Varbūt pie kanāla arī bildēju.


    nekovārnis 13.decembris, 11:46

    Man jau ar izskatās pēc Galerucella nymphaeae, bet šī suga šķiet diezgan cieši saistīta ar ūdeņiem un ūdensaugiem (lēpēm, utml), tāpēc neesmu drošs.


    nekovārnis 13.decembris, 11:37

    Arī daudz iespējamo variantu. Bez nopietna noteicēja nekā:(


    nekovārnis 13.decembris, 11:25

    Kaut kāda Cylindromyia droši vien jau ir, bet drīzāk varētu būt Cylindromyia pilipes vai Cylindromyia brassicaria vai vēl kaut kas tamlīdzīgs:) Diemžēl kāpurmušas, kaut arī tādas ļoti krāšņas, ir ļoti sarežģīta grupa. Pieejamie resursu ir ļoti maz un tie ir fragmentāri. Specializētā literatūra ļoti dārga. Tā kā pagaidām droši vien 95% kāpurmušu ies kā kāpurmuša (nenoteikta) un gaidīs savas grupas speciālistu. Lai šim speciālistam nākotnē atvieglotu darbu ieteiktu kāpurmušas fotografēt pēc iespējas detalizētāk un vairākos rakursos. Svarīgas pazīmes var būt gan sariņu izkārtojums uz galvas, ķermeņa vai kājām (no augšas vai sāniem), gan spārnu dzīslojums, gan seja un vēl viss kaut kas:)


    marsancija 13.decembris, 10:25

    Jau rakstīju, ka neesmu pārliecināta par sugu. Būtu labi, ja kāds precizētu.


    Vīksna 13.decembris, 09:45

    Paldies ! Tauriņus vēlāk turpināšu likt, pārmaiņām ko citu.


    W 13.decembris, 02:06

    Lūdzu pievienojiet sarakstam, kurš to spēj!


    W 13.decembris, 02:05

    Paldies, Ansi!


    CerambyX 13.decembris, 01:01

    Nu jā, kāpēc ne tumšais kailgiemezis?


    OKK 13.decembris, 00:16

    https://dabasdati.lv/lv/article/sarkanais-kailgliemezis-2012-gada-gliemis/2012/


    OKK 13.decembris, 00:15

    Diez vai sarkanais kailgliemezis, viņš Latvijā ir ļoti rets...


    zemesbite 12.decembris, 21:49

    Nē, šķidrums nenāca.


    dziedava 12.decembris, 21:45

    Mīksta, bet šķidrums ārā nenāk? Man izskatās pēc sēnes, kkas oranžajai galertenei līdzīgs


    asaris 12.decembris, 21:35

    Lapgrauzis Galerucella nymphaeae?


    zemesbite 12.decembris, 20:09

    Varbūt Cylindromyia bicolor?


    zemesbite 12.decembris, 20:02

    Gymnosoma nudifrons?


    marsancija 12.decembris, 20:01

    Kļūda. Martā.


    zemesbite 12.decembris, 19:58

    Gymnosoma rotundatum?


    roosaluristaja 12.decembris, 19:42

    Tas tiešām ir fotografēts decembrī?? Atbilstoši grāmatas "Eesti imetajad" informācijai mazuļi roņiem dzimst februārī martā, agrākais janvāra beigās


    felsi 12.decembris, 18:00

    Varētu būt.


    felsi 12.decembris, 17:42

    Paldies Ansi! Leucostoma sp. līdzīga.


    Vīksna 12.decembris, 16:30

    Paldies !


    Vīksna 12.decembris, 13:08

    Paldies ! Pati nevaru saprast kas likts, kas nav, īpaši no tauriņiem, kuri gandrīz katru nakti sezonā bildēti.


    Anete PB 12.decembris, 12:46

    Es šogad atradu Rāznas apkārtnē aizaugošā mitrā pļavā (biotops 6270_3, ļoti degradējies (suņuburkšķi, nātres, daudz vīgriežu) un nedaudz uz pārpurvošanos velk (bija purvpapardes)).


    Grislis 12.decembris, 12:34

    Re kā esmu palaidusi garām interesantu atradumu! Jā, Julita, tas ir interesants, jo vairāk tāpēc, ka pēdējā laikā katru gadu pa kādai atradnei nāk klāt, reti, bet tomēr. Arī man protams atmiņā šīs sugas klājieni Lietuvas A daļā, rietumos nebija, un visur staignos, pat nedaudz avoksnainos mežos. Tāda atradne mums bija arī pagājušajā gadā kopā ar Viju. Ar priežu klātbūtni man šī suga nesaistās, bet tā varētu būt.


    Vīksna 12.decembris, 11:20

    Paldies !


    meža_meita 12.decembris, 10:16

    Malacis, Daiga! :)


    Vīksna 12.decembris, 09:23

    Pameklē vēl(arī sev), ja nav ko likt DD, ne visiem brilles vai augstākā biologa izglītība. Manējo gan jau kāds specs vai kritiķis palabos.


    Astrantia 12.decembris, 07:07

    Paldies!


    OKK 12.decembris, 02:09

    Pat vienā vārdā 2 kļūdas :(


    OKK 12.decembris, 02:07

    Kas ir "Krstiāns"?


    OKK 12.decembris, 00:56

    Visdrīzāk Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus)


    Vīksna 11.decembris, 23:57

    Paldies !


    CerambyX 11.decembris, 23:44

    Griezējbite Coelioxys sp.


    Vīksna 11.decembris, 23:28

    Vai šī kāda bite ?


    Vīksna 11.decembris, 23:23

    Paldies par tik daudz nosaukumiem !


    Ansis 11.decembris, 22:27

    Varētu būt asku sēne Leucostoma massarianum (Cytospora massariana)


    IlzeP 11.decembris, 22:23

    Man šķiet, ka tumšie spārni arī liecina par parazītkameni


    Ansis 11.decembris, 22:21

    Izskatās pāc asku sēnes Valsa nivea (Cytospora nivea)


    marsancija 11.decembris, 21:12

    Konstatēts, ka tā ir mātīte un šī atradneir piefiksēta. Nav vēl īsti skaidrs, vai ziemo Latvijā.


    nekovārnis 11.decembris, 20:51

    Foršs novērojums!:)


    Fuatra 11.decembris, 20:30

    vēl viens!


    Vīksna 11.decembris, 19:48

    Paldies !


    CerambyX 11.decembris, 19:38

    Nu jā izskatās, ka ir tiešām kāda no parazītkamenēm Psithyrus (pakaļkāju stilbi bez gluda laukuma, kur kamenes 'parastās' vāc putekšņus) un no tām tādā krāsojumā (viss ķermenis melns, vien vēdera gals oranžs) laikam tiešām ir tikai Psithyrus (Bombus) rupestris (nu vismaz no parastajām sugā. Par 'retumiem' jāpapēta).


    Vīksna 11.decembris, 19:29

    Paldies !


    Wiesturs 11.decembris, 18:33

    Jā, nu nepārprotami Naterers. Otrajā bildē skaidri var redzēt ausu garumu un formu - izņemot garausaino, kam tās ir vēl garākas, citam nevienam tik garas un šauras ausis nav.


    Wiesturs 11.decembris, 18:18

    Varētu būt Bombus rupestris (ja Bombus)? Tā pēc kopskata varētu būt, bet nezinu, kādas pazīmes jāskatās.


    nekovārnis 11.decembris, 17:27

    Izskatās, ka jā. Atrodu tikai vienu līdzīgu - Hemyda vittata, bet tai dzelteno vēderu pārdala gandrīz nepārtraukta melna josla.


    zemesbite 11.decembris, 17:11

    Vai kāpurmuša Hemyda Obscuripennis?


    zemesbite 11.decembris, 16:50

    Nē, šķidrs tas nebija, tikai ļoti plāns. Nofotografēju tagad, kad ir sauss. Varbūt tas vispār nav nekas, vienkārši miza? :)


    Kristers K 11.decembris, 15:59

    Ups man vienkārši nesaglabājās.


    Vīksna 11.decembris, 15:49

    Paldies !


    Vīksna 11.decembris, 15:48

    Paldies !


    kamene 11.decembris, 15:43

    Smailā skrajlape Plagiomnium cuspidatum


    kamene 11.decembris, 15:39

    Spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens


    kamene 11.decembris, 15:38

    Slotiņu divzobe Dicranum scoparium


    roosaluristaja 11.decembris, 15:03

    Varbūt veca Hapalopilus aurantiacus?


    Vīksna 11.decembris, 13:59

    Paldies ! Bagātīgi baltalkšņa kritala bija noaugusi,3 bildē stumbra turpinājums.Varbūt aukstums to formu nedaudz pamainījis.


    dziedava 11.decembris, 13:49

    Foto neizdevās pievienot?


    Saila 11.decembris, 13:43

    Paldies par komentāriem! Turpināšu vērot. Mēģināšu saskatīt vēdera apspalvojumu, nofotografēt. Dziesma mūsējam gan īpaša - tā arī viņu dara atšķirīgu.


    dziedava 11.decembris, 13:27

    Nē, pēc oranžās galertenes man neizskatās gan. Ir ļoti daudz tml. sugu, kas varbūt aug arī Latvijā, bet neviens nav mēģinājis tās noteikt. Ja ko līdzīgu redz, lielākoties mēģina iebāzt vienā vai otrā jau zināmā kastītē, bet patiesībā tā varbūt ir kāda jauna suga, - pat ne tāpēc, ka reta, bet tāpēc, ka neviens nav papūlējies noteikt. Ir, piemēram, tāda galvainā galertene Dacrymyces capitatus, kas līdzīga, bet šobrīd neņemos droši apgalvot, ka ir tieši šī vai tomēr kāda cita.


    Vīksna 11.decembris, 13:05

    Paldies !


    dziedava 11.decembris, 12:59

    Varbūt Trichia decipiens. No Hemitrichia clavata šajā stadijā grūti atšķirama.


    dziedava 11.decembris, 12:31

    Tā tiešām nav sēne, bet gļotsēne, bet nav arī ragansviests. Tā ir gļotsēne sporu stadijā (viss lielais klājums ir izkaisītās sporas), un tāda tā var būt sastopama cauru gadu. Jaunām gļotsēnēm veidot augļķermeņus vajag noteiktus apstākļus, bet, kad sporas jau izputējušas - tās arī paliek, kamēr vējš vai kādi citi apstākļi neiznēsā. Te pašā labajā pusē, arī apakšā zem klājuma un pa kreisi tālāk apakšā var redzēt saglabājušos arī atsevišķus augļķermeņus - apgrieztus konusiņus. Šī ir kāda no trihijām. Varbūt Trichia favoginea (minējums).


    dziedava 11.decembris, 12:24

    Tas brūnais? Grūti saprast, kas (kāds!) tas varētu būt - izskatās šķidrs! :D Varbūt var aprakstīt kaut ko vairāk?


    marsons 11.decembris, 12:22

    Paldies!


    marsons 11.decembris, 12:19

    Slēdziens "Sēne (nenoteikta)" mani nesajūsmina. Laikam aizsūtīšu attēlus un īsu aprakstu uz kādu citu vietni, lai iegūtu, kā tagad moderni saka - "otro viedokli".


    marsons 11.decembris, 12:07

    Paldies!


    zemesbite 11.decembris, 12:02

    Julita, ja tā drīkst, izdzēstās sūnas vietā ieliku citu novērojumu, tikai nezinu, kas tas ir - ķērpis, vai sēne. :)


    kamene 11.decembris, 09:25

    Abinieku sūrene Polygonum amphibium


    Kristers K 11.decembris, 08:24

    Labi paldies!


    IlzeP 11.decembris, 07:59

    Paldies par vērtīgu datu ziņošanu!


    KM 11.decembris, 00:36

    Pie savām bērnībā vāktajām kolekcijām piekļuvu nesen, tapēc publicēju datus tikai tagad. Neesmu nevienu aizskāris vai kritizējis, šādas lietas mani neinteresē un gluži vienkārši tam nav laika. Mani vienīgi interesē, lai dati nonāktu tur kur tiem jābūt, nevis stāv atvilktnē un krāj putekļus.


    Vīksna 10.decembris, 23:22

    Paldies ! Vienu brīdi pat uz jautājuma zīmes mikroliegums bija.Citā vietā plēsējputna ligzda bija nogāzta. Melnā stārķa ligzda veca vēl gan stāv,tuvumā vēl cits piemērots ozols,tikai mednieki jau mastu strīpu salikuši uz to pusi.


    Durkts 10.decembris, 22:53

    :) Es tad rakstītu, ka nav redzēti 12 putni, kaut speciāli meklēti ;)


    CerambyX 10.decembris, 22:38

    Ir pareizi - Lamia textor.


    Laimeslācis 10.decembris, 22:35

    Paldies, Jāni! Noņemšu un ielikšu atsevišķā novērojumā.


    forelljjanka 10.decembris, 22:17

    Ligzda atrodas mazā ērgļa mikroliegumā.


    forelljjanka 10.decembris, 22:10

    Ir tur arī ķerras.;)


    Laimeslācis 10.decembris, 21:59

    Paldies, Edgar un Ilze!


    asaris 10.decembris, 21:51

    Parastais sņibītis


    Kristers K 10.decembris, 21:41

    *Bernāni


    Kristers K 10.decembris, 21:41

    Kārli Bērmani neesi pārliecināts kas tas ir?


    Aleksandra 10.decembris, 21:26

    Paldies, Ieva un Ruslan!


    felsi 10.decembris, 21:25

    Paldies!


    Vīksna 10.decembris, 20:25

    Pat galertenes savādāk izskatās, vismaz uz skujkokiem.Pēc kārtas visas biju ielikusi.


    asaris 10.decembris, 20:17

    Pēc šī https://www.naturespot.org.uk/content/id-guide-helophilus, ja Latvijā nav vēl kāda līdziga suga sanāk Helophilus pendulus.


    roosaluristaja 10.decembris, 20:09

    Izskatās pēc oranžajām galertenēm, bet tās gan uz lapu kokiem ir reti.


    roosaluristaja 10.decembris, 20:06

    Kaut kādas dīvainas sīkas sēnes. Domāju, ka tās nav receklenes un eksīdijas jau nu ne tik.


    Kambars 10.decembris, 20:05

    Paldies!!!


    asaris 10.decembris, 20:02

    Izskatās pēc vītolu koksngrauža Lamia textor.


    Bekuvecis 10.decembris, 19:51

    Ir! Par cik DD listē visteņu vsp nav, nomainīju uz Tricholoma sp., kas arī NAV nepareizi.


    Vīksna 10.decembris, 19:48

    Vairāk gan kukaiņus bildēju, bet reizēm arī citu, un paldies visiem, kas man pieraksta sugu nosaukumus !


    Bekuvecis 10.decembris, 19:48

    Abas divas brūnās receklenes vien būs, tikai dažādā vecumā un attiecīgi piedzīvojušas atšķirīgus laikapstākļus. Akurāt tādu pašu "pāri" esmu novērojis pirms 2 gadiem un 15 dienām, resp. līdzīgos apstāķļos.


    roosaluristaja 10.decembris, 19:28

    Te manuprāt ir vairākas sugas. Tumšā ir Tremella foliacea, bet gaišā varētu būt kas cits.


    IlzeP 10.decembris, 18:56

    Tā kā purva un pelēkā zīlīte ir pēc izskata ļoti līdzīgas, esmu ieviesusi iespēju ziņot arī "Purva/pelēkā zīlīte Poecile sp." Šo gan riskēju nosaukt par purva, jo domas sakrita ar Jāņa.


    IlzeP 10.decembris, 18:48

    Jā, nulle nav paredzēta


    IlzeP 10.decembris, 18:46

    Decembrī gan vajadzētu būt pieaugušo putnu tērpam


    IlzeP 10.decembris, 18:45

    Pie barotavām vidējie dzeņi nāk, par to nav šaubu. Cik sapratu, šeit bija jautājums tieši par čiekuru lobīšanu. Nosakot šīs abas sugas, jāņem vērā, ka dižraibo dzeņu jaunuļiem arī ir galvas virsa sarkana, var aplūkot, piemēram, http://www.putni.lv/denmaj.htm


    Vīksna 10.decembris, 17:30

    Paldies !


    CerambyX 10.decembris, 17:21

    Kāds no daudzajiem jātnieciņiem


    CerambyX 10.decembris, 17:19

    Xanthorhoe ferrugata


    CerambyX 10.decembris, 17:17

    Tinējs, Acleris rhombana, manuprāt.


    Vīksna 10.decembris, 17:16

    Paldies !


    CerambyX 10.decembris, 17:16

    Tinējs Pandemis dumetana tā kā


    CerambyX 10.decembris, 17:13

    Svilnis Ostrinia nubilalis


    CerambyX 10.decembris, 17:12

    Skudras


    Vīksna 10.decembris, 17:10

    Paldies ! Tur bija vairāki, dažādu putnu balsis, vairs neatceros.Ar sēnēm, kukaiņiem vienkāršāk.


    CerambyX 10.decembris, 17:10

    Otiorhynchus sp. - raucus vai kas uz to pusi.


    forelljjanka 10.decembris, 16:44

    Meža tā gan nav,varētu būt purva.Kārtējo reizi varu tikai atgādināt,purva/pelēko atšķirt pēc bildēm var,bet tas ir sarežģīti,savukārt-pēc dziesmas vai sauciena,vienkāršāk par vienkāršu.Jāklausās,jāatcerās(jāieraksta telefonā),zīlītes neklusē!;)


    Kristers K 10.decembris, 15:50

    Man šķiet, ka tā ir meža zīlīte taču neesmu pārliecināts


    Kristers K 10.decembris, 15:11

    Paldies Aivi T :)


    Kristers K 10.decembris, 15:10

    Vladimir atvaino bet es neesmu vainīgs,ka jūs manā novērojumā neredzat, ka gārni esmu redzējis 8Septembrī


    kamene 10.decembris, 14:57

    Paldies, Krister! Salīdzināju ar citiem šīs sugas attēliem - jā, ir līdzīgi. Ja tik nav vēl kāda ļoti līdzīga suga.


    Durkts 10.decembris, 14:55

    Vai būtu jāliek "skaits -1", ja putnu nav? Vai arī sistēma neļauj likt "0"?


    Durkts 10.decembris, 14:53

    Vladimir, nespēj aizmirst šo: "https://dabasdati.lv/lv/observation/0050n7ldc3ifuqjk0o12c1oa73/"? Man šķiet, ka Jums, kā pieaugušam cilvēkam, nebūtu šādi "jājoko", bet savādākā veidā jāveicina jaunekļa interese par dabu?!


    Kristers K 10.decembris, 13:04

    Līdzīga (Trichia favoginea) apskaties vārbūt ir tā pati suga.


    Kristers K 10.decembris, 12:59

    Jā tā ir gļotsēne. Kad atnākšu no skolas paskatīšos kas tā par gļotsēni pierakstos.


    Vīksna 10.decembris, 10:36

    N.Savenkova, I.Šulca Latvijas tauriņu katalogā (2010) norādīts: „Ļoti reti, suga ir zināma tikai no vienas vai dažām atradnēm, vienā vai atsevišķos eksemplāros. Latvijā konstatēts līdz 1960. gadam, pēc tam vairs nav konstatēts.”Tikai tagad viens novērojums un šis. 1999 g. nebija vēl DD, un kāpēc tik izcilu novērojumu 2015 g. nepievienoja, neziņoja speciālistiem ? Agris, Krstiāns, pārsvarā liek un komentē-viena persona OKK, kopēji novērojumi, regulāri citus kritizē, aizskar.


    Saila 10.decembris, 10:12

    Tā kā mums sētā uzturās gan dižraibais, gan vidājais dzenis, atsķirība ir labi novērojama. Mūsu vidējam dzenim ir riktīga sarkana panku frizūra un sarkana pavēdere, arī melnie un baltie laukumi ir citadaki, nekā dižraibajam dzenim. Čiekuru lobīšanas vietu mūsu sētas elektrības stabos ir iekopis dižraibais dzenis, bet vidējo esmu redzējusi tur uzlaižamies. Turpmak uzmanīgak pavērošu, ko viņs tur dara. Tas, ka viņš bija pie barotavas uz palodzes ir fakts. Šovasar bija iespēja novērot, kā viņš pieaug. Sākumā pēc izlidošanas ( nezinu, kur ligzda, te daudz vecu koku) dzīvojās daudz pa pagalma zālienu, bija ļoti skaļš un pat nāca pretīm, jo gribēja ēst, bet, kad neko nedabūja, palaidās prom. Bijām noraizējušies, ka viņu nenotver kāds klijāns vai lapsa, vai kaimiņu kaķis.Vispār viņš joprojām ir diezgan skaļš un piefiksējams. Ceru, ka atlidos kādreiz atkal uz barotavu un varēšu nofotogrāfēt:)


    Kristers K 10.decembris, 07:50

    Ups vispār laikam man šinī telefonā bija bildes no Kaņiera ezera ar gārni nupareizām video


    Kristers K 10.decembris, 07:49

    Pēc tā kad viņš ir liels ar dzeltenu knābi un garām kājām .


    OKK 09.decembris, 23:47

    Foto, protams, nav? Pēc kādām pazīmēm noteici, ka lielais baltais gārnis?


    OKK 09.decembris, 22:40

    Šis novērojums nez kāpēc neparādās "Novērojumu atlase" un arī netika pieminēts kā izcils DD 10. gadu pastāvēšanas Kopsapulces video Piterāna atskaitē, tāpēc Piterāna atskaiti vērtēju tikai kā 8 no 10 ballēm


    Laimeslācis 09.decembris, 22:00

    Paldies, Ansi! :) Šis novērojums palicis laikam no tiem laikiem, kad savam novērojumam sugu vēl nevarēja nomainīt.


    nekovārnis 09.decembris, 21:50

    Kāds Cryptocephalus sp.


    Laimeslācis 09.decembris, 21:44

    O, paldies, Marek! :)


    nekovārnis 09.decembris, 21:43

    Tā izskatās.


    Steeler 09.decembris, 21:42

    Pamanīju tik šodien saraksti un, tā kā no sikspārņiem neko nesaprotu, pievienoju vēl 2 bildes ... ja nu palīdz :D


    Laimeslācis 09.decembris, 21:20

    Vai šis arī varētu būt tauriņš Diurnea lipsiella? Vadījos pēc Uģa noteiktā mana tauriņa - tāds dikti līdzīgs.


    asaris 09.decembris, 21:09

    Sikspārnis (nenoteikts).


    asaris 09.decembris, 21:09

    Smecernieks, Phyllobius sp.


    asaris 09.decembris, 20:54

    Paldies!


    CerambyX 09.decembris, 20:53

    Pelosia muscerda


    IlzeP 09.decembris, 19:39

    Šeit 'piesējusies' viena bilde nevietā - ar lielo zīlīti


    asaris 09.decembris, 19:33

    Paldies!


    Aleksandra 09.decembris, 19:01

    Paldies, Inita!


    Bekuvecis 09.decembris, 18:31

    Par cik šī stiklene gana bieži ir nevis oranža, bet sulīgi dzeltena, pērn vai aizpērn ar Initu vienojāmies, ka turpmāk būtu jādēvē nevis par oranžo, bet gan oranždzelteno.


    Inita 09.decembris, 18:24

    Bālā mušmire Amanita citrina


    Inita 09.decembris, 18:21

    Celmene Armillaria sp.


    asaris 09.decembris, 17:23

    Vai iespējams sugu pievienot datu bāzei?


    asaris 09.decembris, 17:23

    Vai iespējams datubāzei pievienot - Oranžā stiklene Hygocybe persistens?


    Laimeslācis 09.decembris, 17:15

    Paldies, Edgar! Jā - ir tomēr dziedātājstrazds!


    AAvj 09.decembris, 15:57

    Vai tiešām vidējais dzenis lupina čiekurus? Kā atšķīrāt no dižraibā dzeņa?


    Edgars Smislovs 09.decembris, 15:11

    Manuprāt dziedātājstrazds.


    Durkts 09.decembris, 14:37

    Vienlaikus redzēti trīs. 4. eksemplārs uz jautājuma zīmes. .


    Laimeslācis 09.decembris, 08:13

    Ilze, Uģi, paldies! :)


    Tauriņu Vērošana 09.decembris, 02:39

    Te būs kāda smaga kļūda gadījusies.


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2018
    © dabasdati.lv
    Saglabāts