Putnu gredzenošana kā pētīšanas metode ir zināma mazliet vairāk nekā 100 gadus, kad dāņu skolotājs Mortensens aplika mājas stazdiem alumīnija gredzenus, lai noskaidrotu, vai tie ir tie paši putni, kas katru gadu atgriežas viņa mājās. Ir zinātnes vēsturnieki, kas uzskata, ka tikai tajā brīdī ornitoloģija kļuva par īstu zinātni. Par tādu, kam ir pašai sava pētniecības metode.

Pateicoties gredzenošanai, pētnieki varēja atšķirt putnu individuāli un pētījumi ieguva pavisam citas perspektīvas. Varēja noskaidrot kurp putni lido, cik ilgu laiku prasa pārlidojumi, cik ilgi tie dzīvo un daudzus citus saistītus jautājumus. Gadu gaitā ir uzkrāts ļoti plašs materiāls par daudzu sugu migrāciju ceļiem un ziemošanas vietām, un absolūti lielākā daļa šo zināšanu balstās tikai uz gredzenotu putnu atkārtotām kontrolēm. Lai cik "nepraktisks" daudziem varētu šķist šādu zināšanu kopums, ir situācijas, kad tās pēkšņi sāk interesēt visus - (it īpaši politiķus un mediju pārstāvjus), piemēram, kad farmācijas industrija ar mediju palīdzību uzpūš putnu gripas briesmas, ir labi zināt, vai jebkādi putni šādā vai tādā virzienā, (kā tiek pārvietots bīstamais vīruss) vispār lido. Vai, daudz biežāk un gandrīz visiem lidmašīnu lietotājiem ir svarīgi, lai lidmašīnu maršruti nešķērsotu putnu migrācijas trases laikā un telpā. Tā kā (atcerieties skolā mācīto fiziku!) sadursmes spēks uz abām tajā iesaistītajām pusēm iedarbojas vienādi, un spēks ir par kārtu vairāk atkarīgs no sadursmes subjektu ātruma, 200 g smaga kaija uz daudzas tonnas smagu pasažieru laineri iedarbojas ar apmēram 9 tonnu lielu spēku. Pietiekami, lai tas slikti beigtos jebkurai lidmašīnai...

Klasiskajai gredzenošanai tomēr ir kāds būtisks trūkums - visu informāciju, kas rakstīta uz gredzena, iespējams iegūt tikai tad, kad putns atkal nonācis cilvēku rokās. XX gs. pirmajā pusē, kad galvenā pētniecības metode bija putnu šaušana, atradumi krājās samērā ātri un par medījamām sugām to daudzums ātri vien sasniedza dažāda veida analīzei nepieciešamus apjomus, kamēr par retām un apdraudētām sugām, vai, vēl lielākā mērā par sīkajiem putniem, tādā veidā uzkrāto zināšanu apjoms ilgi saglabājās nepietiekams.

Nākamā revolūcija bija tādu gredzenu izgudrošana, kurus iespējams nolasīt no attāluma, putnu nenoķerot. Vispirms tika izmantoti dažādu krāsu gredzeni, kas speciālos pētījumos ļāva putnus iezīmēt tā, lai tos varētu atšķirt pēc dažādas krāsu gredzenu kombinācijas. Šādiem pētījumiem ejot plašumā, plaši sāka lietot gredzenus ar burtu un ciparu kodiem, kuri gredzenam ir uzrakstīti no divām vai trim pusēm, tā lai gredzena saturs pilnībā ir redzams no jebkuras vienas puses (un putnam nav "jāapiet apkārt", lai gredzenu izlasītu). Šādu gredzenu lietošanas efektivitāti ievērojami palielināja ļoti plašā interese par putnošanu kā par vaļasprieku un kvalitatīvas optikas (un fototehnikas) pieejamība, kas ievērojami atvieglo gredzenu nolasīšanu.

Lai gan melnais stārķis ir liels putns, tā dzīves veida dēļ vēl līdz XX gs. 90. gadiem tā bija viena no vissliktāk zināmajām Eiropas lielo putnu sugām. Koordinēta šī putna izpēte Eiropā sākās tikai pēc Ķemeros notikušās starptautiskās konferences 1993. gadā, kad Eiropas valstīs sāka mērķtiecīgi gredzenot melnos stārķus, izmantojot krāsainus no attāluma nolasāmus gredzenus ar vienotu kodu sistēmu. Valsti apzīmē pirmais burts uz gredzena (lasot no apakšpuses) un Latvijai tas ir 0 (Igaunijai 7, bet Lietuvai - V). Kopš 1993. gada ar krāsainiem gredzeniem Latvijā ir apgredzenots vairāk par 1100 melno stārķu.

Apkopojot informāciju par gredzenu nolasījumiem, kas veikti gan svarīgākajā stārķu atpūtas vietā gāju ceļā uz Āfriku - Izraēlā, gan jebkur citur, kur redzēti putni ar gredzeniem, zinām visu, ko šobrīd varam pateikt par putnu atgriešanos vai neatgriešanos pie dzimtajām ligzdām, par pirmās ligzdošanas vecumu un attālumu no dzimtās ligzdas, par mirtstību un citiem svarīgiem dzīves aspektiem. Latvijā visi gredzenotie mazuļi ir arī mērīti un svērti, un tas, savukārt, ļāvis noteikt lielākas daļas putnu dzimumu (dzimumu noteikšanas pareizība lielai daļai putnu ir pārbaudīta, veicot papildus analīzi ar DNS marķieriem, ko iegūst no vienas izrautas spalvas).

Tikai tā mēs zinām, ka tēviņi cenšas atgriezties un ligzdot dzimtās ligzdas apkārtnē, vai pat tajā, bet mammas dodas prom (no 60 līdz 300 un, iespējams, pat >1000 km no dzimtās ligzdas). Tikai pateicoties šiem mērījumiem, ir konstatēta pagaidām neizskaidrota atšķirība jauno putnu mirstībā pirmajā gadā pēc ligzdas atstāšanas - mammas iet bojā daudz vairāk, nekā tēviņi. Iespējams, ka skaidrojums ir saistīts ar ķermeņa svaru, kas mātītēm ir vidēji par 10% mazāks un, gadījumā, ja ietekmi izraisa piesārņojums (hlororganiski savienojumi vai dzīvsudrabs, vai citi, pagaidām nezināmi savienojumi un to kombinācija), kas iedardojas pēc "sliekšņa principa" - ietekme sāk izpausties, pārsniedzot noteiktu piesārņojuma līmeni uz svara kilogramu, mātītēm šis līmenis tiek sasniegts ātrāk, un viņas cieš daudz vairāk. Gredzenu nolasījumi gāju trasē liecina arī to, ka kaut kas (slikts) ir noticis aptuveni pēdējo desmit gadu laikā. Ja 1996. gadā no 86 apgredzenotiem jaunajiem putniem Izraēlā tajā pašā rudenī tika redzēti 18 (gandrīz 20%) un redzēto putnu dzimuma īpatsvars bija tāds pat, kā ligzdās, tad 2014. gadā no vairāk nekā 100 apgredzenotajiem putniem Izraēlā tika redzēts tikai viens - un arī tikai pateicoties GPS raidītājam, kas ļāva putnu atrast. Tā kā raidītāji tomēr ir ļoti dārgs izpētes veids, gredzenošana savu nozīmi nezaudē joprojām un situācijas kritiskuma apzināšanai svarīgs ir gan katrs apgredzenots putns (ar pilnu "pasi" par tā stāvokli un dzimumu), gan vēl vairāk - katrs nolasīts gredzens, vienlaga vai putns ir atrasts beigts, vai, vēl vairāk - ja tas redzēts dzīvs un ar atkārtotu nolasījumu palīdzību putna gaitām ir iespējams sekot visa mūža ilgumā.

Pagaidām vēl abiem mazuļiem divu dienu vecuma atšķirība ļauj tos atšķirt tāpat, bet putniem pieaugot vizuālā atšķirība pazudīs un tad tikai gredzenu numuri ļaus pateikt, kurš ir kurš. Mērījumi ļaus pateikt arī putnēnu dzimumu un, tikko novērtējums tiks veikts, darīsim to zināmu arī stārķu dzīves vērotājiem. Ceram arī uz stārķu dzīves vērotāju atsaucību gredzenotu putnu kontrolēs, pievēršot uzmanību redzēto putnu kājām un ziņojot par putniem, kurus izdotos redzēt kaut kur "dzīvajā".

Māris Strazds

Redakcijas piezīme: melno stārķu Zīles un Ozola mazuļu gredzenošana gaidāma piektdienas (12. jūnija) pēcpusdienā.