|
 2021. gadā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorija ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansējumu veic pavasarī migrējošo zosu monitoringa programmas izveidošanai nepieciešamo izpēti. Šo pētījumu Bioloģijas institūts veic sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai radītu priekšnoteikumus zemkopības nozares konfliktu novēršanai ar caurceļojošajām zosīm.
Baltpieres zosis Anser albifrons. Foto: Igors Deņisovs
Ņemot vērā to, ka [...]
 Latvijas Ornitoloģijas biedrība laidusi klajā grāmatu "Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Putnu skaits, izplatība un to pārmaiņas". Publikācija, kuras 512 lappusēs apkopota informācija par visām vairāk nekā 220 Latvijā ligzdojošo putnu sugām un to skaita un izplatības pārmaiņām, uzskatāma par pēdējās desmitgadēs apjomīgāko un informatīvi bagātāko izdevumu par putniem Latvijā.
Grāmatas autori ir Viesturs Ķerus, [...]
 Februāra sākumā saņēmām priecīgu ziņu, ka Igaunijas ZR daļā ir novērots viens no mūsu "kameru ligzdu" jaunajiem jūras ērgļiem – Bose, kas 2018. gada vasaras beigās atstāja ligzdu Kurzemes ziemeļu daļā.
Jūras ērgļu mazuļi Bose (lielākais, pa kreisi) un Knips ligzdā 2018. gada 7. jūnijā. Foto: Jānis Ķuze
Putns viesojās pie īpaši ērgļu piebarošanai izveidotas barotavas, [...]
 [jeb stāsts par kukaiņu pētniecības rīkiem, kas ir vērtīgi palīgi sugu medībās].
Tie kas portālu Dabasdati.lv lieto regulāri iespējams būs pamanījuši, ka ir atsevišķi dabas vērotāji, kas ir īpaši ražīgi tieši kukaiņu novērojumu ziņotāji. Un ne tikai novērojumu skaitliskā ziņā, bet ir arī visai liela ziņoto sugu daudzveidība. Protams, rodas loģisks jautājums - kā viņiem tas [...]
 Janvāra beigās Latvijas Ornitoloģijas biedrības rīkotajā akcijā "Ziņo par putniem dārzā" 280 putnu barošanās vietās Latvijā saskaitīti 9838 putni, pārstāvot 53 putnu sugas.
"Šogad putnu vērotāji bijuši īpaši naski, jo esam saņēmuši visvairāk ziņojumu piecu gadu laikā, kopš akcija norisinās arī Latvijā. Ja pērn uzzinājām, kas barojas ziemā 40 dārzos, tad šogad ziņotāji vēroja 280 [...]
 Ir pienācis laiks atskatīties uz aizgājušo 2020. gadu - kā mums Dabasdatos ir veicies ar blakšu novērojumiem? Šī gada sākums ir gana pateicīgs šādām apcerīgām pārdomām, jo pārmaiņas pēc aiz loga ir dziļi sniegi - jebkādi nopietnāki blakšu meklējumi pagaidām jāatliek. Tie, kas Dabasdatos notiekošajam seko gana uzmanīgi, droši vien būs pamanījuši, ka arī šogad [...]
 Ziemīgajā 31. janvārī dabas novērojumu portāls Dabasdati.lv ir sasniedzis apaļu rekordu – tajā reģistrēts miljonais dabas novērojums. Tas ir sveiciens no vasaras – 2020. gada 6. jūnijā Talsu novadā novērotais mazais svilpis, ko portālā 31. janvārī reģistrējis Normunds Zeidaks.
Mazais svilpis Carpodacus erythrinus. Foto: Viktors Ivanovs
"Dabasdati.lv jau vairāk nekā divpadsmit gadus ir Latvijā lielākais dabas novērojumu [...]
 2020. gads noslēdzās mājsēdes zīmē, kas daļai no mums radīja vairāk iespēju būt dabā, bet daļai padarīja nokļūšanu sev iemīļotās dabas vērošanas vietās sarežģītāku.
Šoziem sākās datu vākšana Latvijas ziemojošo putnu atlantam, un putnu novērojumu daudzums un īpatsvars līdz ar to palielinājās – decembrī tika ziņoti 12 547 putnu novērojumi jeb 90% no visiem novērojumiem [...]
 Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2021 ir izvēlējusies smailo stikleni Hygrocybe conica. Tā ir Latvijā visbiežāk sastopamā un visvieglāk atšķiramā stikleņu suga. Cepurītes krāsa variē no dzeltenīgas līdz oranžai un pat izteikti sarkanai. Tomēr ir kāda pazīme, pēc kuras smailā stiklene viegli atšķirama no citām stikleņu sugām: šai sugai un arī tās varietātēm augļķermeņi [...]
 Divirbuļu vilkābele Crataegus laevigata (Poir.) DC. ir liels krūms vai zems, līdz 8 m augsts koks, kam raksturīgas sīkas, 1,5-3 cm garas, sekli daivainas lapas, īsi 1-1,5 cm gari ērkšķi. Galvenā pazīme, kas to labi atšķir no citām Latvijas savvaļas vilkābelēm – divi irbuļi ziedā (šo pazīmi var redzēt arī augļu laikā), līdz ar to [...]
|
|