Aktīvie lietotāji: 232 Šodien ievadītie novērojumi: 221 Kopējais novērojumu skaits: 2208742
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2025. gada janvāris-marts
Pievienots 2025-04-30 21:42:25

Ziņoto novērojumu skaits 2025. gada pirmajā ceturksnī (47 999) bija par 7 tūkstošiem mazāks, nekā pērn (55 002), arī ziņotāju skaits ceturksnī bija nedaudz mazāks (infografika raksta beigās). Pagājusī ziema bija pēdējā Latvijas ziemojošo putnu atlanta ziema, taču datu vākšana ligzdojošo putnu atlantam, kas varētu palielināt novērojumu skaitu martā, noslēdzās jau pērn. Ziņojumu skaita kritumu varētu būt ietekmējušas arī ieilgušās portāla tehniskās problēmas.

Martā tika uzsākta pāreja uz jauno portālu dabasdati.ornitho.lv, kuru jau testē daži no dabasdati.lv ilggadīgiem lietotājiem, kā arī tajā ziņoja Eiropas Putnu uzskaišu padomes (European Bird Census Council, EBCC) 23. konferences "Bird Numbers 2025: Synergies in monitoring for conservation" ("Putni skaitļos 2025: sinerģijas monitoringā dabas aizsardzībai") dalībnieki. Konference notika Rīgā no 31. marta līdz 4. aprīlim.

Līdz ceturkšņa beigām jaunajā portālā bija ziņoti 1945 novērojumi (1927 no tiem – putnu), kas arī ir integrēti šajā pārskatā. Liels lūgums jaunā portāla izmēģinātājiem katru novērojumu ziņot tikai vienā no portāliem, lai pēc pēdējās datu migrācijas uz jauno portālu (kad vecais savu darbību beigs) neveidotos dublikāti! Ja ir vēlme kādu īpašu novērojumu ieziņot abos (piemēram, ja esat jau sācis izmantot jauno portālu, bet vēlaties, lai retas sugas novērojums parādītos vecajā, kuru vēl lieto vairums novērotāju), lūdzu, atzīmējiet sev, ka šis novērojums no viena vai otra portāla vēlāk dzēšams!

Pagājusī ziema, vismaz tās lielākā daļa, kā nu jau ierasts, bija silta. Līdz ar to nekāds pārsteigums nebija janvārī novērotās putnu sugas  zosis, pa kādam lauku cīrulim, ķīvītei, baltajai cielavai; ziemeļu gulbju un dzērvju novērojumi ienāca jau no februāra sākuma. Pateicoties Jānim Ķirsim, šoziem pirmo reizi Latvijā ziemas mēnešos novērota tumšā čakstīte Saxicola torquatus (5.-6. janvārī pie Rozulas Cēsu novadā).

Lai gan uznāca arī sala un sniega periods, visvairāk pieskatītajam putnam šoziem Latvijā – jaunajam gaišajam šņibītim Calidris alba – izdevās sekmīgi pārziemot uz Mangaļsalas mola. Portālā gada pirmajā ceturksnī reģistrēti 50 šī putna novērojumi, februārī pat 8 dienas pēc kārtas (no 5. līdz 12. datumam)! Galvenais šņibīša pieskatītājs – Sergejs Bikirski (22 novērojumi šajā ceturksnī). Divas reizes gaišais šņibītis redzēts arī Buļļusalas piekrastē (12. janvārī novēroja Margarita Krišlauka un 19. janvārī Mareks Kilups), kas varbūt varētu būt tas pats putns, un vēl viens gaišais šņibītis novērots pie jūras Akmensraga apkārtnē Dienvidkurzemes novadā (Edgars Smislovs 20. janvārī).


Mangaļsalas mola ziemotājs 
gaišais šņibītis Calidris alba. Foto: Edgars Trops

Savukārt kādai plīvurpūcei Tyto alba tā nepaveicās – tā tika atrasta beigta 4. janvārī šķūņa bēniņos Saldus novadā (Dabasdatos ziņoja Ieva Vavilova).

Šoziem tika ziņota tikai viena svītrainā pūce Surnia ulula Laugas purva apkārtnē Saulkrastu novadā, kuru pirmais 11. februārī novēroja Jānis Ķirsis. Pūce šajā vietā uzturējās un tika daudzu aplūkota līdz 25. februārim. 9. februārī Edgars Smislovs un Atis Ļahs Nīcas laukos Dienvidkurzemes novadā izcēla 3 purva pūces Asio flammeus (un turpat novēroja arī 4 lauku lijas Circus cyaneus).

Neparastā Latvijas vietā konstatēti 2 ziemojoši cekulainie cīruļi Galerida cristata – Vidzemē, Brutuļu apkārtnē Smiltenes novadā tos 9. un 23. februārī nofotografēja Anhelita Kamenska. Putni atradās netālu no lopu novietnes, kopā ar dzeltenajām stērstēm, lauku un mājas zvirbuļiem.


Cekulainais cīrulis Galerida cristata. Foto: Anhelita Kamenska

Tukumā 8. februārī nofotografēts Rietumu dzilnīša Sitta europaea caesia pazīmēm atbilstošs putns (A. Vjaters, ieziņojusi Ilona Gaile).


Potenciāls Rietumu dzilnītis Sitta europaea caesia. Foto: A. Vjaters

Vladimirs Smislovs 20. janvārī jūrmalā pie Ziemupes atrada ziemeļu sullas Morus bassanus spalvu. Interesanti, ka putnu iespējams noteikt pēc vienas pelēcīgas spalvas! Šis ir traktēts kā D kategorijas novērojums (putni.lv; D kategorija – "šaubas par izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu").

Ceturksnī reģistrēts gredzenpīles Aythya collaris 2. novērojums Latvijā – putnu pamanīja Rita Šuvcāne 9. janvārī Jēkabpilī. Pēc tam, līdz 15. janvārim, pīle uzturējās turpat un to apmeklēja citi putnu vērotāji.


Gredzenpīle Aythya collaris. Foto: Atis Ļahs 

30. martā Ēva Krēsla Kaņiera ezerā (Tukuma novads) pamanīja baltaci Aythya nyroca (17. novērojums Latvijā; putni.lv), kas Kaņiera takas torņa tuvumā uzturējās un pievilināja putnu vērotājus arī aprīlī.


Baltacis Aythya nyroca. Foto: Artūrs Bogorodickis

Savukārt jūrā pie Mērsraga (Talsu novads) marta beigās novēroti divi krāšņās pūkpīles Somateria spectabilis tēviņi – 30. martā 2. gada putnu novēroja Ivars Brediks un Justs Krapāns, bet 31. martā pieaugušu tēviņu Artūrs Bogorodickis.

Šajā laika periodā portālā ieziņoti arī divi ļoti interesanti agrāki novērojumi – Pētera Dakņa automātiskajā skaņu ierakstītājā ierakstītā lielās čipstes Anthus richardi balss no Užavas laukiem Ventspils novadā 2024. gada 20. septembrī (2. ticamais novērojums Latvijā; putni.lv) un Normunda Zeidaka 2024. gada 19. februārī Balvu novadā nofotografētā ziemeļpūce (9. pārliecinoši pierādītais novērojums Latvijā kopš 1910. gada; putni.lv).


Ziemeļpūce Strix nebulosa. Foto: Normunds Zeidaks

Siltās ziemas dēļ novēroti vairāki nomodā esoši Gada dzīvnieki eži – 1. janvārī Valda Ērmane ieziņoja iepriekšējā dienā Svitenes apkārtnē Bauskas novadā redzēto ezi, savukārt Vilis Bukšs ieziņoja Gvido Lielmaņa 5. janvārī Viļakā nofotografētu ezi.


Ezis Erinaceus sp. Foto: Gvido Lielmanis

Attiecībā uz kukaiņiem, atrasta Latvijai jauna vaboļu suga – pelējumgrauzis Atomaria alpina, kuru Aleksandrs Balodis 21. janvārī Upesleju apkārtnē (Ropažu novadā) atrada uz piepes, kas auga uz vecas blīgznas. Sugu noteica Dmitrijs Teļnovs.


Pelējumgrauzis Atomaria alpina. Foto: Aleksandrs Balodis

Pateicoties Julitas Klušas neizsīkstošajai enerģijai darboties gļotsēņu "lauciņā", ceturksnī Latvijas saraksts bagātinājies ar trim jaunām gļotsēņu sugām. Viena no tām – violetsmalkā lākturīte Cribraria lepida, kuru Julita atrada 22. martā pie Gaujas, Krustiņu apkārtnē Siguldas novadā, ir jauna suga visā Baltijā.


Violetsmalkā lākturīte Cribraria lepida. Foto: Julita Kluša

Abas pārējās ir Rīgā atrastas sugas:

1) Jūlijas dzelksnīti Badhamia juliae Julita konstatēja Rīgā, Lāčupes stacijas tuvumā. Pasaulē suga zinātniskās publikācijās reģistrēta tikai divās valstīs – Vācijā (2021. g.) un Norvēģijā (2024. g.). Vēl zināma arī Spānijā (publicēts Facebook). Sugas hipotēzi apstiprināja Pako Moreno Gomezs (Paco Moreno Gámez), kurš ir viens no dažiem pētniekiem pasaulē, kas šo sugu ir noteicis;

2) sūnlielā pumpurīte Physarum bryomacrocarpum, kuru Julita atrada Rīgā, Dzirciema apkārtnē uz dzīvas papeles mizas ielas malā jau pagājušā gada 10. decembrī. Mikroskopējot paraugu 27. janvārī, izdevās saskatīt sugas pazīmes. Arī šīs sugas hipotēzi apstiprināja Pako Moreno Gomezs (Paco Moreno Gámez), kurš šo sugu atradis Spānijā. Suga aprakstīta 2021. gadā Vācijā, vēl zināma Spānijā.


Jūlijas dzelksnīte Badhamia juliae.
Foto: Julita Kluša

Šie nebija vienīgie interesantie Julitas gļotsēņu atradumi Rīgā. 12. janvārī mežā starp Kleistiem un Lāčupes staciju viņai izdevās konstatēt ķeburkāju pilienīti Trichia longipalpis ar neparastām elaterām, kādas atrastas vēl tikai divās citās valstīs, savukārt 21. februārī uz Vērmanes dārza hibrīdās zirgkastaņas mizas – 2. atradni Latvijā tārpveida garenmizainei Gulielmina vermicularis.

Latvijas sēņu sarakstam ceturksnī potenciāli nākušas klāt divas sugas:

1) Juris Smaļinskis 25. janvārī Latgaļu apkārtnē netālu no Ķeguma ūdenskrātuves Ogres novadā nofotogrāfēja sēni, kas auga celma dobumā uz celmeņu rizomorfas. Julita Kluša paraugu mikroskopēja un sugas hipotēzi – Pseudographiella variiseptata – pēc foto izteica Džonatans Maks (Jonathan Mack); šī būtu jauna suga Latvijai, pasaulē ir apzināti tikai daži novērojumi (gbif.org tikai 5);

2) Renāte Kaupuža 9. martā Ludzas novadā uz ķērpja Acarospora fuscata atrada jaunu lihenofīlo sēņu sugu Latvijai – sēni Stigmidium fuscatae.


Iespējams, sēne
Pseudographiella variiseptata. Foto: Juris Smaļinskis, Julita Kluša


Lihenofīla sēne Stigmidium fuscatae. Foto: Renāte Kaupuža

21. februārī Grotūžu apkārtnē Madonas novadā, 130 gadus vecu egļu damaksnī uz divu blakus augošu vecu egļu stumbu sveķainām rētām Raivo Ivulāns atrada divas retas ķērpju sugas, kurām abām šīs ir 3. atradnes Latvijā – kalnāju henotopsi Chaenothecopsis montana un strīpaino sveķu henotopsi Chaenothecopsis oregana.


Kalnāju henotopsis Chaenothecopsis montana. Foto: Raivo Ivulāns

Bez tam Raivo izdevās konstatēt (10. martā Cēsu novadā) arī ārkārtīgi reto cifēliju Cyphelium sp., kam sugas noteikšanai būtu vajadzīga DNS izpēte. Ķērpis auga uz senas koka ēkas, kur Raivo to jau bija pamanījis 2024. gada septembrī, kad nebija laika ievākt paraugu un noteikt sugu.

1000 novērojumu slieksni gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 9 Dabasdatu ziņotāji, īpaši izceļoties Astrai Kalvei ar 2661 novērojumu un Inesei Skabai ar 2643 novērojumiem. Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (3232), ievērojami pārsniedzot citus (2. vieta Gunai Taubei ar 1564 attēliem).

Lai jums visiem interesantiem vērojumiem bagāta vasara!

Ilze Priedniece

2025-04-30

 

Pēdējie novērojumi
Myxomycetes sp. - 2025-07-21 mufunja
Pentatoma rufipes - 2025-07-21 Filips Bobinskis
Geastrum sp. - 2025-07-21 mufunja
Bufo viridis - 2025-07-21 fufuks
Myxomycetes sp. - 2025-07-21 mufunja
Stratiomys potamida - 2025-07-21 ekologs
Lepidoptera sp. - 2025-07-21 pustumsa
Nezināms
Ignotus
@ KristīneČ
Pēdējie komentāri novērojumiem
Durkts 21.jūlijs, 16:24

ja godīgi man šabu nebija- pirms tam apskatīju ar binokli,netālu bija kraukļi - augumu atšķirības pamanāmas. foto ir no vēderpuses. bet pameklēšu kameru


adata 21.jūlijs, 15:41

Velk uz papagaiļu pumpurīti?


adata 21.jūlijs, 15:23

Ui, šitā gan skaista, gan interesanta, tik rūpīgi apaugt katru stiebriņu un lapiņu!


W 21.jūlijs, 14:01

Paldies, Uģi!


dziedava 21.jūlijs, 10:45

Ļoti interesanrti, neparasta vieta :)


Lietuviete 21.jūlijs, 09:55

Piepilsētas mežā uz celiņa, kuru klāja mīksts smalku skaidiņu segums.


dziedava 21.jūlijs, 09:45

Visdrīzāk tumsnējā vālenīte Stemonitis fusca. Kādā vietā (biotopā) auga?


Lietuviete 21.jūlijs, 09:38

Pievienoju foto.


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:20

Atkal ne 'lācītis', bet cits 'zvērs'!


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:18

Pati skaistākā bērzlape!


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:09

Nu nevajag itin visas bekas apsaukāt par 'lācīšiem' (Leccinum)! To vidū ir vēl virkne citu 'zvēru", arī šī (starp citu, reta un aizsargājama).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:31

Gan jau zālājā paslēpies kāds līdz ar zemi nozāģēts vecs celms. Jo tīģeru sīkstenes tās neapšaubāmi ir, bet uz augsnes tās NEKAD neaug.


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:26

Vēl viens no tiem retajiem gadījumiem, kad tīģeru sīkstenes aug nevis uz pārmitras, bet gan uz pasausas koksnes (laikam uz necila celma, jo nevienu stumbeni tur neatceros).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:18

Tagad, septiņus gadus vēlāk, ir skaidrs, ka tīģeru sīkstene pie mums (tāpat kā šur tur citur pasaulē) aug ne tikai uz caurcaurēm izmirkušas koksnes, bet paretam arī uz celmiem un stumbeņiem sausākās vietas. Šis būs viens no tādiem gadījumiem, kuru Latvijā ir kopumā zināms apm. pusducis (daži ir ieziņoti tepat DabasDatos).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:10

Tīģeru sīkstene - pārliecinājos uz vietas. Lai gan parasti šī suga aug vēlā pavasarī vai vasaras sākumā uz palos caurcaurēm izmirkušas koksnes, paretam uzrodas arī uz celmiem vai stumbeņiem sausākās vietās, turklāt vairāk uz vasaras vidu. Sk. arī http://www.senes.lv/species/lentinus_tigrinus_5.htm.


ekologs 21.jūlijs, 07:14

Paldies, Uģi!


dziedava 21.jūlijs, 03:10

Cik uzskatāms 3. foto! :) Es tādu sauktu par A.affinis, bet kas zin, kas vēl izrādīsies, kad šī ģints būs sadalīta jaunās sugās.


dziedava 21.jūlijs, 03:03

Foto?


dziedava 21.jūlijs, 03:00

Bet Tu zem kājām paskatījies nejauši vai meklēji apzināti? Man sāk šķist, ka ar mauriņu gļotsēnēm ir līdzīgi kā ar pilsētas dzīvo koku gļotsēnēm - ja uztrenē redzi, tur var izrādīties gan uz masu, gan sugu skaitu plaša neatklāta pasaule


Vīksna 21.jūlijs, 00:42

Paldies !


VitaS 21.jūlijs, 00:23

Krūkļu zilenītis


VijaS 20.jūlijs, 22:49

6.-8. bildes - 33 stundas vēlāk, mājas apstākļos.


VijaS 20.jūlijs, 22:21

Nu šad tad jau zem kājām arī jāpaskatās :D Tur kādus 5 metrus tālāk bija vēl vairāki pleķīši ar tādām pašām.


dziedava 20.jūlijs, 20:07

Tu varētu pastāstīt, kā Tev izdevās Ceriņdārza mauriņā pamanīt gļotsēnes. Tu neskatījies uz kokiem un krūmiem?


Vīksna 20.jūlijs, 19:33

Arī 20. jūlijā koksngrauzis turpat izcirtumā uz izgāztās priedes.


Amanda 20.jūlijs, 10:38

Bezdelīgu piekūns


gunitak 20.jūlijs, 08:04

Parastais samtenis


IlzeP 20.jūlijs, 07:56

Pēdējā laikā foto diemžēl var pievienot tikai jau ieziņotam novērojumam. Var ieziņot un tad tūlīt vēlreiz atvērt turpat kreisajā pusē no jaunākajiem novērojumiem.


ekologs 19.jūlijs, 23:24

Ceļteku lācītis (Parasemia plantaginis).


picapica 19.jūlijs, 21:22

nopriecājos, ka foto var pievienot, bet - nekā! pat it kā pievienoja un - nav.. Kā tas izdodas - noslēpums ....Kur droši, nav problēmu- bez bildēm, bet ja šaubas...


ekologs 19.jūlijs, 18:59

Mīkstblakts (Orthocephalus saltator)?


ekologs 19.jūlijs, 18:50

Nu ļoti izskatās pēc pazemes kamenes (Bombus subterraneus) :)


Kiwi 19.jūlijs, 16:10

Paldies, Gunita!


ekologs 19.jūlijs, 11:30

Ceļteku raibspārnim ir 6 izteikti sarkani plankumi. Te paliek divi varianti, vai nu sausseržu raibspārnis (Zygaena lonicerae) vai amoliņa raibspārnis (Zygaena vicia). Manuprāt, otrais variants, bet nu raibspārnis (Zygaena sp.) ir :)


ekologs 19.jūlijs, 11:23

Te pēc mārsilu raibspārņa izskatās (Zygaena minos).


ekologs 19.jūlijs, 11:17

Mitrene tā nebūs. Līķvaboles kāpurs (Silpha sp.).


gunitak 19.jūlijs, 10:55

Kāļu baltenis


Mari 19.jūlijs, 10:42

Sporas 7-8 mkm, kapilīcija pavedienu diametrs 3mkm.


Justs K 19.jūlijs, 10:05

Vizuāli apskatīju ar binokli, konstatēju arī 'bikses', šī ir vienīgā bilde, kas uzņemta pēc kāda brīža caur tālskati, varbūt krūmos ne to esmu noķēris


Justs K 19.jūlijs, 09:54

Ķemmējot bridējus atskaņoju balsi un ļoti ātri atsaucās, īsti ieraksts nav, bet vairākkārt tika dzirdēta gan balss, gan saucieni.


Edgars Smislovs 18.jūlijs, 23:34

Dziesma vai sauciens dzirdēts/ierakstīts? Vizuāli īsti neatbilst ar izteikto rudo nokrāsu, uzacs svītras garumu un kāju krāsu.


VitaS 18.jūlijs, 22:28

Vai varētu būt Dolichovespula sylvestris?


VitaS 18.jūlijs, 20:24

Pirms diviem gadiem bija līdzīgs koksngrauzis un mēs ilgi pētījām ir/nav dzelksnīši vai tikai matiņi. Tad šoreiz zināju, ko meklēt :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:14

O, ļoti labi redzami dzelksnīši ūsu posmiņu augšdaļā. Pirmo reizi redzu tik labi dokumentētu Ropalopus clavipes pazīmi! :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:00

Tā kā reyi, bet sezonas beigās paskatīsies vēlreiz.


Ziemelmeita 18.jūlijs, 19:46

Paldies, Marek, par labojumiem!


nekovārnis 18.jūlijs, 19:30

Jā, tā izskatās :)


Ziemelmeita 18.jūlijs, 16:52

Paldies,Amanda un Uldi!


Alvis Āboliņš 18.jūlijs, 16:05

Atbrauca uz mājām bagāžniekā.


Amanda 18.jūlijs, 13:04

Gaigalas


Amanda 18.jūlijs, 13:03

Dzilnītis


Saulics 18.jūlijs, 10:54

Video: https://youtube.com/shorts/JmIuPj_JZME?si=NbA0Xxz3EDfW6knq


dziedava 18.jūlijs, 09:39

Skaidrs. Domāju, ka jāvar noteikt no foto, tikai vajag pieradināt redzi, kas ir kas. Cerams, ar laiku izdosies. :)


Kiwi 18.jūlijs, 09:09

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Paldies, Lilita!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Julita, man tieši tāda pat asociācija - zemenes ar putkrējumu! :D Mazliet arī iegrābos tai putkrējumā... :) Diemžēl pavērot nevarēšu, jo biju aizbraukusi zemenēs uz komerclauku, nebija līdzi nekas, kur varētu ievietot paraudziņu.


dziedava 18.jūlijs, 08:45

Paldies, Lilita!


bitene 18.jūlijs, 08:31

Manuprāt, tas ir Akantu baltdadzis Onopordum acanthium


Mari 18.jūlijs, 07:25

Vai šis varētu būt Anastrangalia sanguinolenta ?


guta7 18.jūlijs, 06:46

Paldies par noteikšanu, Uģi! Neko tādu nebiju redzējusi.


FunnyFox 17.jūlijs, 22:02

Laimiņa ziedos palielā platībā ganījās milzīgs daudzums kameņu un bišu, un pa starpu ganījās viens skudrulītis.


Osis 17.jūlijs, 19:53

Paldies Uģi!


Amanda 17.jūlijs, 19:26

Pelēkais mušķērājs


IlzeP 17.jūlijs, 16:51

Paldies, Renāte!


zane_ernstreite 17.jūlijs, 07:56

Nu vismaz tomēr lapsene )) Paldies, Uģi!


Vīksna 17.jūlijs, 00:40

Paldies !


zemesbite 17.jūlijs, 00:37

Paldies, Uģi, par labojumiem! :)


zemesbite 17.jūlijs, 00:27

Dadžu, laikam, vienīgās ir melnas, bet, varbūt, jāmaina atpakaļ uz Bombus sp.?


CerambyX 17.jūlijs, 00:14

Jā, tā man ar izskatās, bet nu nomainīju uz Bombus sp. jo nu noteikti nav sylvarum :)


ekologs 16.jūlijs, 23:20

Manuprāt, Dadžu kamene (Bombus soroeensis).


CerambyX 16.jūlijs, 23:18

Varbūt arī E.maura


CerambyX 16.jūlijs, 23:12

Piekrītu Marekam - manuprāt, Formica truncorum ir ticamākais variants.


CerambyX 16.jūlijs, 23:05

Kārklu vai augļkoku


Divpēdis 16.jūlijs, 22:57

O, skaisti! Paldies, Marek!:)


zane_ernstreite 16.jūlijs, 22:54

Paldies, Uģi, par labojumiem/precizējumiem!


dziedava 16.jūlijs, 22:48

Zemenes ar putukrējumu .. vai saldējumu :DD Siekala tek, citās kategorijās grūti domāt. :) Būtu jauki, ja varētu pavērot, kā attīstās, jo varbūt baltais ragansviests, bet varbūt tomēr pārslainā cukurīte. Drīzāk jau ragansviests


Ziemelmeita 16.jūlijs, 22:44

Paldies,Uģi,par sugu noteikšanu un labojumiem!


mufunja 16.jūlijs, 22:41

Paldies,Uģis. Interesanti.


CerambyX 16.jūlijs, 22:34

Tie baltie ir no zāģlapsnes kāpura (tur uz lapas ar redzams) siekalām veidoti 'radziņi'.


dziedava 16.jūlijs, 22:29

Ahā, tad tomēr ragansviests, bet rūsganais.


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Paldies, Uģi!


zemesbite 16.jūlijs, 20:44

Skaista :)


CerambyX 16.jūlijs, 20:24

Šis gan interesanti - var tik domāt un pīt teorijas kā un no kurienes parādījusies :)


nekovārnis 16.jūlijs, 17:10

Ja, piešauj aci šos Pseudovadonia livida var diezgan viegli atšķirt no pārējiem, pēc melnajām ūsām ar salīdzinoši īsajiem posmiņiem. Citiem ūsu posmiņi garāki, arī ķemveidīgāki.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 12:06

Paldies,Uldi! Tā jau izskatījās.


RedStar7 16.jūlijs, 10:30

Mazliet par sugu šaubos, jo vai upes zīriņam nevajadzēja būt melnai spārna malai?


RedStar7 16.jūlijs, 10:21

Ilgi pētīju to pieaugušo zīriņu, bet viennozīmīgas skaidrības man nav. Knābis tā kā būtu, bet astei pēc idejas jābūt garākai un vai kājām arī nebūtu jābūt īsākām? Bet blakus atkal ir cits zīriņš ar manāmi garāku knābi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 09:06

Paldies,Lilita!


bitene 16.jūlijs, 09:05

Manuprāt, šis augs ir ārstniecības baldriāns. Madara noteikti nav, jo augam ir 5 vainaglapas.


nekovārnis 16.jūlijs, 08:16

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 16.jūlijs, 08:15

Šie mēdz būt diezgan raibi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 07:30

Paldies,Ansi!


Mari 16.jūlijs, 07:21

Pladies, Marek! Samulsināja tie ļoti raibie segspārni, šis bija stipri atšķirīgs no pārējiem :)


CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Ivetta 14.jūlijs, 22:36

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem!


nekovārnis 14.jūlijs, 21:57

Domāju ka M.urussovi. Monochamus saltuarius dzeltenais vairodziņš pārdalīts ar joslu bez matiņiem.


dziedava 14.jūlijs, 21:44

Oho, cik lielas sporas! Plānoju arī savu mikroskopēt (to, kas palika balts), būs ar ko salīdzināt.


IlzeP 14.jūlijs, 21:36

Otrais izskatās pēc žubītes, pirmais - īsti nezinu, bet pēc lauku zvirbuļa arī neizskatās.


zemesbite 14.jūlijs, 21:35

Paldies, Marek! :)


IlzeP 14.jūlijs, 21:33

Varbūt palīdzētu izkadrēšana?


IlzeP 14.jūlijs, 21:31

Manuprāt, tumšais, jo vienkrāsaina mantija.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:31

Formica obscuriventris ir Ziemeļamerikas suga. Šī varētu būt Formica truncorum. Cits variants - F.sanguinea, bet tai tumšāka galva.


IlzeP 14.jūlijs, 21:27

Grifs tas ir - bildi redzēju. Bet drīzāk melnais.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:14

Ķirmis, visdrīzāk Ptilinus sp. mātīte


nekovārnis 14.jūlijs, 21:06

Stenocorus meridianus tumšā forma


Ziemelmeita 14.jūlijs, 21:06

Paldies,Marek!


mufunja 14.jūlijs, 20:46

:(


dziedava 14.jūlijs, 20:07

Lieku uz poraino :)


dziedava 14.jūlijs, 19:57

Slikti. Tad es nezinu, kas tas ir.


Ziemelmeita 14.jūlijs, 19:55

Paldies, Julita!


mufunja 14.jūlijs, 19:50

Julita, es redzu caurspīdīgs balts


dziedava 14.jūlijs, 19:18

Nevaru saprast, vai varētu būt Diderma cinereum. It kā atbilst, bet kapilīcijam rakstīts, ka brūns, galos gaišāks. Foto izskatās balts/caurspīdīgs. Bet varbūt pārgaismots, tāpēc? Varbūt pati labāk saproti, vai ir brūns kapilīcijs?


zemesbite 14.jūlijs, 19:10

Paldies, Julita! :)


Andrejs 14.jūlijs, 18:04

Paldies !


dziedava 14.jūlijs, 18:01

Jā, galā melna, bet pa vidam violeti sarkana


Osis 14.jūlijs, 17:40

ir


VitaP. 14.jūlijs, 17:31

Cik saprotu, tādā gadījumā jākļūst melnai. Pavērošu.


dziedava 14.jūlijs, 16:54

Mani darītu aizdomīgu, ka ir dzeltens, malās ir tumši dzeltens un vēl daži sarkanīgi punktiņi - liecina par rūsgano


mufunja 14.jūlijs, 16:28

Jā:). Šajā posmā es viņu neredzēju.


Martins 14.jūlijs, 15:52

Pēc biotopa sugu nedrīkst noteikt, taču biotops var kalpot kā norāde - Limax maximus parasti (!) ir apdzīvotās vietās, tuvu pie mājām, kamēr tumšais kailgliemezis ir vairāk meža/parku suga. Abu sugu dzīvotnes var pārklāties (kā tas ir arī Siguldā), bet tumšais kailgliemezis apdzīvotās vietās ienāk "dziļāk", nekā milzu kailgliemezis mežā.


Martins 14.jūlijs, 15:49

Tumšie kailgliemeži mēdz būt arī pavisam gaiši, tikai ar dažiem plankumiem. Bet galvenā pazīme, ar ko atšķirt no Limax maximus ir tā, ka milzu kailgliemezim uz mantijas (gliemeža priekšējā daļa - "apkakle") vienmēr ir labi saskatāmi tumši plankumi, bet tumšajam kailgliemezim mantija ir vienkrāsaina, bez plankumiem.


Martins 14.jūlijs, 15:45

Būtu labi, ja šo attēlu vai nu izkadrētu vai sastopot nākamo gliemezi, fotografētu no kāda 10-20 cm attāluma. Pēc šī attēla pavisam droši nevar patiekt, ka tas ir spānis.


dziedava 14.jūlijs, 15:45

Izskatās milzīgs. Derētu pavērot attīstību, iespējams, nav ragansviests, bet milzu brefeldija


megemege 14.jūlijs, 15:43

Paldies! Es pat varu iedomāties no kurienes var būt šajā vietā sila ķirzaka! Pagājušajā gadā netālu šai vietai bija pļavā savesti no meža priežu saknes ar visām sūnām. Varbūt tas varētu būt iemesls šīs ķirzakas atrašanos pilsētā!?


dziedava 14.jūlijs, 15:36

Cik skaisti, līdz ar sarkano stadiju!


Ansis 14.jūlijs, 14:19

1.foto ir dienu agrāk - 21.jūnijā


ekologs 14.jūlijs, 13:29

Šī būs sila ķirzaka (Lacerta agilis).


bitene 14.jūlijs, 12:34

Fragariocoptes setiger?


dziedava 14.jūlijs, 11:30

Jā, ievācu tikai tāpēc, ka pētu ragansviestus, mēģinu saprast, kas mums ir, un kāpēc baltajiem mēdz būt sporas ar un bez tumšākām kārpu grupām, varbūt kādu likumsakarību atklāšu. Un šetev, te pavisam cits sporu izmērs, kas nekādi nerīmējas balto ragansviestu 6-8 mkm robežās. Ilgi šaubījos, bet nu aprakstam atbilst, pēc Neuberta atslēgas vispār ļoti viegli pēc sporu izmēra aiziet uz F.intermedia, un alternatīvais ar tādu izmēru ir paciņu ragansviests, ko mēs labi zinām, un šis tas nav. Igaunijā ir zināms un Eiropā vispār arī, mēs tikai bijām pamanījušies to nepamanīt.


adata 14.jūlijs, 10:52

Nu gan! Apsveicu! Tāds it kā necils atradums, bet ko vērts!


Mari 14.jūlijs, 09:30

Tāda dīvaina vīgrieze. Varbūt dārzbēglis? :)


mufunja 14.jūlijs, 08:54

Jā, Julita, šogad to ir daudz. Krāsa ir sarkanoranža.


BI 14.jūlijs, 00:22

Gredzenotas 16.06.2024. Liepājas ezers


MJz 13.jūlijs, 23:41

Nav bildes pieliktas.


meža_meita 13.jūlijs, 23:34

Paldies, paldies! Ivar - pievienoju kopskata bildi. Auga uz lapkokiem ar gludu mizu (lazdām, pīlādžiem) dažādos augstumos virs zemes. Laukumiņi pārsvarā kādi max 4x5 cm2, protams var vairāki lapoņi saaug kopā, tad klājiens ir lielāks. Vienā vietā bija arī uz veca oša, bet tā mazāk tipiski.


dziedava 13.jūlijs, 22:27

Varbūt apkakles palampīte


ekologs 13.jūlijs, 21:55

Kāds no Eudonia vai Scoparia?


Alvis Āboliņš 13.jūlijs, 21:46

Vai M.Strazdam ir nosūtīts? Varbūt viņš spēs atšifrēt.


Ziemelmeita 13.jūlijs, 21:03

Paldies,Marek!


W 13.jūlijs, 21:01

Paldies, Uģi!


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:59

domājams, ka jaunie krauķi. tādā skaitā noteikti nebūs melnā vārna, kur vēl iekšzemē un vienā no viskrauķiskākajām Latvijas vietām.


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:58

ļoti šķiet, ka nepareizi izvēlēta suga. pēc kādām pazīmēm noteikts?


adata 13.jūlijs, 15:11

Vai tik nebūs tumšais kailgliemezis, tikai gaišais eksemplārs, mantija bez raibumiem. Žēl, ka nav pēdas bildes.


adata 13.jūlijs, 14:51

Tīruma (matainas) āboliņš.


Antarktīda 13.jūlijs, 14:14

Izmērs ap 20cm,resns,pelēcīgs ar melniem punktiem uz muguras.Neredzēti milzīgs kailgliemezis


ekologs 13.jūlijs, 13:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


dziedava 13.jūlijs, 13:10

Tonis ir balts vai tomēr dzeltenīgs?


dziedava 13.jūlijs, 13:09

Apkaltusi, līdz galam nenobriedusi


dziedava 13.jūlijs, 13:05

Daudz gan te viņas! Krāsa nobriedušai bija brūna vai te tikai tā izskatās? Vajadzēja būt sarkanoranžīgākai..


dziedava 13.jūlijs, 11:58

P.S. Izlocīto galviņu dēļ izskatīti tika arī P.polycephalum un P.compressum, bet pirmajam neatbilda kājas krāsa, otrajam - sporu raksts, un dzeltenīgie kapilīcija mezgli vispār nekur īsti neiekļaujas.


dziedava 13.jūlijs, 11:52

Pēc noteicējiem nekam īsti neatbilst. Šobrīdējā hipotēze, ka dīvaini un ne līdz galam attīstījies P.album, jo perīdijs arī neplaisā un "iekšas" nav redzamas. Tiklab var būt kāda man nezināma suga, tāpēc vēl paliek "izskatīšanā".


Filips Bobinskis 13.jūlijs, 08:48

Anthocoris nemorum?


megemege 13.jūlijs, 00:07

Jā, vispār bija tāda pacieta, paldies Julita!


dziedava 12.jūlijs, 23:36

Ja paspaidītu, tad neizšķīstu, kā to dara gļotsēnes


laumae 12.jūlijs, 23:24

Paldies, Marek, par vērību! Nejauši esmu piefiksējusi abas līdzīgās sugas. Šis tiešām ir lielais priežu, bet blakus krautnē - lielais egļu koksngrauzis.


Eggy 12.jūlijs, 22:57

Paldies, izlabošu! Viņas visas saulē tik spīdīgas un līdzīgas. :)


nekovārnis 12.jūlijs, 22:54

Šis manuprāt lielais priežu koksngrauzis, Monochamus galloprovincialis


W 12.jūlijs, 22:46

Marek, paldies par sugas noteikšanu!


W 12.jūlijs, 22:32

Uģi, paldies!


Lietuviete 12.jūlijs, 22:23

Liels paldies, Marek, par sugu noteikšanu un visiem labojumiem!


nekovārnis 12.jūlijs, 22:17

1. un 3. foto Potosia cuprea.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:45

Paldies,Uģi, redzētas tikai olas.


CerambyX 12.jūlijs, 21:43

Vai arī otrs alkšņu lapgrauzis (Linaeidea/Plagiosterna aenea). Droši vien, ja nav redzēts pats olu atstājējs, tad lai ir lapgrauzis sp.


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:30

Jā,alkšņa lapa.


CerambyX 12.jūlijs, 21:26

Ja tā alkšņa lapa, tad varbūt alkšņu zilais lapgrauzis Agelastica alni?


nekovārnis 12.jūlijs, 21:16

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 12.jūlijs, 21:11

Paldies,Marek! Kā man tā sajuka zināmas sugas!!!


ekologs 12.jūlijs, 19:08

Uģi, paldies!


CerambyX 12.jūlijs, 18:55

Varbūt - vizuāli it kā atbilst, bet nu es galīgi neņemos pateikt kaut ko par Aleochara sugām :D


ekologs 12.jūlijs, 16:49

Manuprāt, Aleochara bipustulata. ko Uģis, Mareks domā?


ekologs 12.jūlijs, 16:27

Stygnocoris fuligineus?


DaceK 12.jūlijs, 14:01

Paldies par noteikšanu!


dziedava 12.jūlijs, 11:12

Ja īsa (līdz 2mm) un rozīga, tad Stemonitopsis hyperopta


V_Ilze 12.jūlijs, 00:39

Foto neskaidrs, jo fotogrāfēts no uzņemta video,,bet var redzēt divus pieaugušus laukirbju putnus ar mazajiem cālīšiem.


Ivetta 11.jūlijs, 22:27

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:16

Paldies, Marek!


adata 11.jūlijs, 19:15

Mazais mārsils.


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:15

Paldies, Lilita!


nekovārnis 11.jūlijs, 16:58

Iespējams Opesia grandis


mufunja 11.jūlijs, 15:56

Meitenes, šī ir viņa:)


nekovārnis 11.jūlijs, 15:39

Manuprāt Potosia cuprea


nekovārnis 11.jūlijs, 15:09

Manuprāt Araneus angulatus tēviņš


Karmena 11.jūlijs, 12:07

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 11.jūlijs, 11:07

Vēl var ielikt lielajā FB grupā un pajautāt D.Ļeontjevam


dziedava 11.jūlijs, 10:46

Ja paspaidot izšķīst, nevis ir recekļains (no foto nevar droši saprast), tad varētu būt kāda ragainīte Ceratiomyxa sp.


dziedava 11.jūlijs, 10:45

Lai droši noteiktu, par jaunu, būtu jāvēro attīstība.


dziedava 11.jūlijs, 10:41

Marina, es saprotu, ka par šo ir hipotēze Lycogala alisaulianovae. Tā ir aprakstīta "jau" 2023. gadā, jāmeklē raksts "Fifteen new species from the myxomycete genus Lycogala", tur ir labi foto. Nav laika iedziļināties rakstā, bet attēli ir līdzīgi, jā! Un sporu masa ar laiku maina krāsu, tāpēc no zilas varētu kļūt šāda pelēkzila. Vajadzētu rūpīgi izlasīt visu rakstu un parametrus, varbūt izdotos pierādīt, būtu izcili! :))


ekologs 11.jūlijs, 10:31

Lēcējzirneklis (Evarcha falcata).


ekologs 11.jūlijs, 10:28

Vilkzirneklis (Acantholycosa lignaria).


ekologs 11.jūlijs, 10:25

Koksngrauzis (Stictoleptura maculicornis).


IlzeP 10.jūlijs, 22:16

Paldies par skaidrojumu!


adata 10.jūlijs, 22:16

Tāpēc gaidu Marinas mikroskopiju. Tā krāsa tāda raksturīga, koksne iekrāsojas, nezinu, vai kādai vēl ir tāda.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts