Aktīvie lietotāji: 153 Kopējais novērojumu skaits: 2228270
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2025. gada janvāris-marts
Pievienots 2025-04-30 21:42:25

Ziņoto novērojumu skaits 2025. gada pirmajā ceturksnī (47 999) bija par 7 tūkstošiem mazāks, nekā pērn (55 002), arī ziņotāju skaits ceturksnī bija nedaudz mazāks (infografika raksta beigās). Pagājusī ziema bija pēdējā Latvijas ziemojošo putnu atlanta ziema, taču datu vākšana ligzdojošo putnu atlantam, kas varētu palielināt novērojumu skaitu martā, noslēdzās jau pērn. Ziņojumu skaita kritumu varētu būt ietekmējušas arī ieilgušās portāla tehniskās problēmas.

Martā tika uzsākta pāreja uz jauno portālu dabasdati.ornitho.lv, kuru jau testē daži no dabasdati.lv ilggadīgiem lietotājiem, kā arī tajā ziņoja Eiropas Putnu uzskaišu padomes (European Bird Census Council, EBCC) 23. konferences "Bird Numbers 2025: Synergies in monitoring for conservation" ("Putni skaitļos 2025: sinerģijas monitoringā dabas aizsardzībai") dalībnieki. Konference notika Rīgā no 31. marta līdz 4. aprīlim.

Līdz ceturkšņa beigām jaunajā portālā bija ziņoti 1945 novērojumi (1927 no tiem – putnu), kas arī ir integrēti šajā pārskatā. Liels lūgums jaunā portāla izmēģinātājiem katru novērojumu ziņot tikai vienā no portāliem, lai pēc pēdējās datu migrācijas uz jauno portālu (kad vecais savu darbību beigs) neveidotos dublikāti! Ja ir vēlme kādu īpašu novērojumu ieziņot abos (piemēram, ja esat jau sācis izmantot jauno portālu, bet vēlaties, lai retas sugas novērojums parādītos vecajā, kuru vēl lieto vairums novērotāju), lūdzu, atzīmējiet sev, ka šis novērojums no viena vai otra portāla vēlāk dzēšams!

Pagājusī ziema, vismaz tās lielākā daļa, kā nu jau ierasts, bija silta. Līdz ar to nekāds pārsteigums nebija janvārī novērotās putnu sugas  zosis, pa kādam lauku cīrulim, ķīvītei, baltajai cielavai; ziemeļu gulbju un dzērvju novērojumi ienāca jau no februāra sākuma. Pateicoties Jānim Ķirsim, šoziem pirmo reizi Latvijā ziemas mēnešos novērota tumšā čakstīte Saxicola torquatus (5.-6. janvārī pie Rozulas Cēsu novadā).

Lai gan uznāca arī sala un sniega periods, visvairāk pieskatītajam putnam šoziem Latvijā – jaunajam gaišajam šņibītim Calidris alba – izdevās sekmīgi pārziemot uz Mangaļsalas mola. Portālā gada pirmajā ceturksnī reģistrēti 50 šī putna novērojumi, februārī pat 8 dienas pēc kārtas (no 5. līdz 12. datumam)! Galvenais šņibīša pieskatītājs – Sergejs Bikirski (22 novērojumi šajā ceturksnī). Divas reizes gaišais šņibītis redzēts arī Buļļusalas piekrastē (12. janvārī novēroja Margarita Krišlauka un 19. janvārī Mareks Kilups), kas varbūt varētu būt tas pats putns, un vēl viens gaišais šņibītis novērots pie jūras Akmensraga apkārtnē Dienvidkurzemes novadā (Edgars Smislovs 20. janvārī).


Mangaļsalas mola ziemotājs 
gaišais šņibītis Calidris alba. Foto: Edgars Trops

Savukārt kādai plīvurpūcei Tyto alba tā nepaveicās – tā tika atrasta beigta 4. janvārī šķūņa bēniņos Saldus novadā (Dabasdatos ziņoja Ieva Vavilova).

Šoziem tika ziņota tikai viena svītrainā pūce Surnia ulula Laugas purva apkārtnē Saulkrastu novadā, kuru pirmais 11. februārī novēroja Jānis Ķirsis. Pūce šajā vietā uzturējās un tika daudzu aplūkota līdz 25. februārim. 9. februārī Edgars Smislovs un Atis Ļahs Nīcas laukos Dienvidkurzemes novadā izcēla 3 purva pūces Asio flammeus (un turpat novēroja arī 4 lauku lijas Circus cyaneus).

Neparastā Latvijas vietā konstatēti 2 ziemojoši cekulainie cīruļi Galerida cristata – Vidzemē, Brutuļu apkārtnē Smiltenes novadā tos 9. un 23. februārī nofotografēja Anhelita Kamenska. Putni atradās netālu no lopu novietnes, kopā ar dzeltenajām stērstēm, lauku un mājas zvirbuļiem.


Cekulainais cīrulis Galerida cristata. Foto: Anhelita Kamenska

Tukumā 8. februārī nofotografēts Rietumu dzilnīša Sitta europaea caesia pazīmēm atbilstošs putns (A. Vjaters, ieziņojusi Ilona Gaile).


Potenciāls Rietumu dzilnītis Sitta europaea caesia. Foto: A. Vjaters

Vladimirs Smislovs 20. janvārī jūrmalā pie Ziemupes atrada ziemeļu sullas Morus bassanus spalvu. Interesanti, ka putnu iespējams noteikt pēc vienas pelēcīgas spalvas! Šis ir traktēts kā D kategorijas novērojums (putni.lv; D kategorija – "šaubas par izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu").

Ceturksnī reģistrēts gredzenpīles Aythya collaris 2. novērojums Latvijā – putnu pamanīja Rita Šuvcāne 9. janvārī Jēkabpilī. Pēc tam, līdz 15. janvārim, pīle uzturējās turpat un to apmeklēja citi putnu vērotāji.


Gredzenpīle Aythya collaris. Foto: Atis Ļahs 

30. martā Ēva Krēsla Kaņiera ezerā (Tukuma novads) pamanīja baltaci Aythya nyroca (17. novērojums Latvijā; putni.lv), kas Kaņiera takas torņa tuvumā uzturējās un pievilināja putnu vērotājus arī aprīlī.


Baltacis Aythya nyroca. Foto: Artūrs Bogorodickis

Savukārt jūrā pie Mērsraga (Talsu novads) marta beigās novēroti divi krāšņās pūkpīles Somateria spectabilis tēviņi – 30. martā 2. gada putnu novēroja Ivars Brediks un Justs Krapāns, bet 31. martā pieaugušu tēviņu Artūrs Bogorodickis.

Šajā laika periodā portālā ieziņoti arī divi ļoti interesanti agrāki novērojumi – Pētera Dakņa automātiskajā skaņu ierakstītājā ierakstītā lielās čipstes Anthus richardi balss no Užavas laukiem Ventspils novadā 2024. gada 20. septembrī (2. ticamais novērojums Latvijā; putni.lv) un Normunda Zeidaka 2024. gada 19. februārī Balvu novadā nofotografētā ziemeļpūce (9. pārliecinoši pierādītais novērojums Latvijā kopš 1910. gada; putni.lv).


Ziemeļpūce Strix nebulosa. Foto: Normunds Zeidaks

Siltās ziemas dēļ novēroti vairāki nomodā esoši Gada dzīvnieki eži – 1. janvārī Valda Ērmane ieziņoja iepriekšējā dienā Svitenes apkārtnē Bauskas novadā redzēto ezi, savukārt Vilis Bukšs ieziņoja Gvido Lielmaņa 5. janvārī Viļakā nofotografētu ezi.


Ezis Erinaceus sp. Foto: Gvido Lielmanis

Attiecībā uz kukaiņiem, atrasta Latvijai jauna vaboļu suga – pelējumgrauzis Atomaria alpina, kuru Aleksandrs Balodis 21. janvārī Upesleju apkārtnē (Ropažu novadā) atrada uz piepes, kas auga uz vecas blīgznas. Sugu noteica Dmitrijs Teļnovs.


Pelējumgrauzis Atomaria alpina. Foto: Aleksandrs Balodis

Pateicoties Julitas Klušas neizsīkstošajai enerģijai darboties gļotsēņu "lauciņā", ceturksnī Latvijas saraksts bagātinājies ar trim jaunām gļotsēņu sugām. Viena no tām – violetsmalkā lākturīte Cribraria lepida, kuru Julita atrada 22. martā pie Gaujas, Krustiņu apkārtnē Siguldas novadā, ir jauna suga visā Baltijā.


Violetsmalkā lākturīte Cribraria lepida. Foto: Julita Kluša

Abas pārējās ir Rīgā atrastas sugas:

1) Jūlijas dzelksnīti Badhamia juliae Julita konstatēja Rīgā, Lāčupes stacijas tuvumā. Pasaulē suga zinātniskās publikācijās reģistrēta tikai divās valstīs – Vācijā (2021. g.) un Norvēģijā (2024. g.). Vēl zināma arī Spānijā (publicēts Facebook). Sugas hipotēzi apstiprināja Pako Moreno Gomezs (Paco Moreno Gámez), kurš ir viens no dažiem pētniekiem pasaulē, kas šo sugu ir noteicis;

2) sūnlielā pumpurīte Physarum bryomacrocarpum, kuru Julita atrada Rīgā, Dzirciema apkārtnē uz dzīvas papeles mizas ielas malā jau pagājušā gada 10. decembrī. Mikroskopējot paraugu 27. janvārī, izdevās saskatīt sugas pazīmes. Arī šīs sugas hipotēzi apstiprināja Pako Moreno Gomezs (Paco Moreno Gámez), kurš šo sugu atradis Spānijā. Suga aprakstīta 2021. gadā Vācijā, vēl zināma Spānijā.


Jūlijas dzelksnīte Badhamia juliae.
Foto: Julita Kluša

Šie nebija vienīgie interesantie Julitas gļotsēņu atradumi Rīgā. 12. janvārī mežā starp Kleistiem un Lāčupes staciju viņai izdevās konstatēt ķeburkāju pilienīti Trichia longipalpis ar neparastām elaterām, kādas atrastas vēl tikai divās citās valstīs, savukārt 21. februārī uz Vērmanes dārza hibrīdās zirgkastaņas mizas – 2. atradni Latvijā tārpveida garenmizainei Gulielmina vermicularis.

Latvijas sēņu sarakstam ceturksnī potenciāli nākušas klāt divas sugas:

1) Juris Smaļinskis 25. janvārī Latgaļu apkārtnē netālu no Ķeguma ūdenskrātuves Ogres novadā nofotogrāfēja sēni, kas auga celma dobumā uz celmeņu rizomorfas. Julita Kluša paraugu mikroskopēja un sugas hipotēzi – Pseudographiella variiseptata – pēc foto izteica Džonatans Maks (Jonathan Mack); šī būtu jauna suga Latvijai, pasaulē ir apzināti tikai daži novērojumi (gbif.org tikai 5);

2) Renāte Kaupuža 9. martā Ludzas novadā uz ķērpja Acarospora fuscata atrada jaunu lihenofīlo sēņu sugu Latvijai – sēni Stigmidium fuscatae.


Iespējams, sēne
Pseudographiella variiseptata. Foto: Juris Smaļinskis, Julita Kluša


Lihenofīla sēne Stigmidium fuscatae. Foto: Renāte Kaupuža

21. februārī Grotūžu apkārtnē Madonas novadā, 130 gadus vecu egļu damaksnī uz divu blakus augošu vecu egļu stumbu sveķainām rētām Raivo Ivulāns atrada divas retas ķērpju sugas, kurām abām šīs ir 3. atradnes Latvijā – kalnāju henotopsi Chaenothecopsis montana un strīpaino sveķu henotopsi Chaenothecopsis oregana.


Kalnāju henotopsis Chaenothecopsis montana. Foto: Raivo Ivulāns

Bez tam Raivo izdevās konstatēt (10. martā Cēsu novadā) arī ārkārtīgi reto cifēliju Cyphelium sp., kam sugas noteikšanai būtu vajadzīga DNS izpēte. Ķērpis auga uz senas koka ēkas, kur Raivo to jau bija pamanījis 2024. gada septembrī, kad nebija laika ievākt paraugu un noteikt sugu.

1000 novērojumu slieksni gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 9 Dabasdatu ziņotāji, īpaši izceļoties Astrai Kalvei ar 2661 novērojumu un Inesei Skabai ar 2643 novērojumiem. Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (3232), ievērojami pārsniedzot citus (2. vieta Gunai Taubei ar 1564 attēliem).

Lai jums visiem interesantiem vērojumiem bagāta vasara!

Ilze Priedniece

2025-04-30

 

Pēdējie novērojumi
Maianthemum bifolium - 2025-08-31 bitene
Agaricus sp. - 2025-08-31 mufunja
Buteo buteo - 2025-08-31 Antarktīda
Lycopodium clavatum - 2025-08-31 bitene
Turdus pilaris - 2025-08-31 Acenes
Ardea alba - 2025-08-31 pustumsa
Phalacrocorax carbo - 2025-08-31 pustumsa
Nezināms
Ignotus
@ megemege
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 31.augusts, 09:59

Paldies, Marek!


dziedava 31.augusts, 08:49

Cik daudz!


dziedava 31.augusts, 08:40

Jā, Iveta. Turklāt nesen ievēroju, ka svarīga gaisma. Man kastītē visu laiku bija melns (likās nenobriedis, tāpāc turēju ciet), bet tad atvēru un pēkšņt tas ieguva dzeltenu krāsu :D


adata 31.augusts, 08:02

Njā... Šādus puslīdz nobriedināt līdz sporām dikti grūti. Vēl pēc ekspedīcijām, kad to paraudziņu tik daudz! Konkrēti šeit - dabā redzams dzeltens ragansviests, bet iztraucējot paliek nesaprotama zaļgana pļeka... Veiksmes spēle, izdosies vai neizdosies.


ekologs 30.augusts, 22:34

Scaphidema metallicum?


VijaS 30.augusts, 22:16

6. bilde - paraudziņš pēc piecarpus stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - nākamajā vakarā, pēc 27 stundām.


VijaS 30.augusts, 22:05

4.-6. bildes - pēc sešarpus stundām dabā. 7. bilde - paraudziņš pēc 14 stundām, 8. bilde - pēc 36 stundām.


dziedava 30.augusts, 21:58

Nobrieduši dzeltenas? Gan jau P.virescens


VijaS 30.augusts, 21:44

4. bilde - nākamajā vakarā, paraudziņš mājās.


VijaS 30.augusts, 21:24

5. bilde - pēc 10 stundām, atbraucot mājās. Tagad no tumši zaļganām atkal kļuvušas dzeltenas.


VijaS 30.augusts, 20:13

Tagad jau ir pelēks..


dziedava 30.augusts, 19:59

Man tādu melno pilna māja


VijaS 30.augusts, 19:22

5. bilde - pēc 36 stundām, atbraucot mājās.


ekologs 30.augusts, 18:17

Bišu skudrulītis (Trichodes apiarius).


ekologs 30.augusts, 18:15

Sprakšķis (Ampedus sp.).


Amanda 30.augusts, 17:24

Niedru lija


VijaS 30.augusts, 16:46

Un tas pat nebija ar nodomu, tikai sagadīšanās :)


Amanda 30.augusts, 16:37

Parastais šņibītis


dziedava 30.augusts, 15:42

Cik precīzi vienādi izdevies nobildēt.


adata 30.augusts, 14:44

Ak, mātītēm tāda nemaz nav!


adata 30.augusts, 14:36

Paldies, Marek! Rags laikam vēlāk izaug, tāpēc sašaubījos.


ekologs 30.augusts, 14:12

Nevarētu būt Pselactus spadix?


VijaS 30.augusts, 13:53

6. bilde pēc 38 stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - 29. augusta vakarā (+57h). Nebriest, turpināšu mitrināt.


ievakiri 30.augusts, 13:23

Lūdzu palīdzību plēša noteikšanā


Ziemelmeita 30.augusts, 12:16

Paldies.Uldi!


ekologs 30.augusts, 11:07

Drošības labad nomainīju uz Calathus sp. Paldies par komentāriem, Marek! :)


nekovārnis 30.augusts, 11:03

Man pat ne tik daudz tā krāsa, cik priekškrūšu vairoga forma/proporcijas.


ekologs 30.augusts, 10:43

Pieliku klāt vēl vienu, pietuvinātu foto. Diemžēl nekas labāks vairs nav.


Ziemelmeita 30.augusts, 10:32

Paldies,Julita, par noderīgu skaidrojumu.


ekologs 30.augusts, 10:26

Jā, pēc fotogrāfijas tā ir, neviennozīmīgi. Bildēju tumsā ar spilgtu gaismu, līdz ar ko segspārni tādi gaiši izskatās, bet dzīvē bija diezgan tumši.


VijaS 30.augusts, 10:14

3. bilde - pēc astoņām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:09

4. bilde - pēc četrām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:06

5. bilde pēc nepilnām četrām stundām, plazmodijs savilcies uz augšu, vairs nav stīdziņu uz apakšējām sūnām.


dziedava 30.augusts, 08:58

Šajā gadījumā noteicošais ir kārpu izvietojums, kas te ir izteikti nevienmērīgs, nav blīvs kā F.laevis vajadzētu būt. Sporas lai arī pamatā apaļas, tomēr var redzēt arī iegarenus eksemplārus. Vienā pusē gaišākas izskatās arī F.luteonitens, vienmērīgs gaišums būtu gludā ragansviesta gadījumā.


nekovārnis 30.augusts, 08:09

Vairāk pēc nucum nekā glandium, bet bez tādas 100% pārliecības. Derētu to ūsu vālīti precīzi no augšas redzēt lai var izmērīt garuma-platuma attiecību.


adata 30.augusts, 07:58

Pēc krāsas atbilstu paciņu ragansviestam, vēlāk varētu novērot izteiktāk veidojušās "paciņas".


nekovārnis 30.augusts, 07:53

Šis man tā kā pēc Calathus cinctus vairāk izskatās. Nav gan man baigās zināšanas par skrejvabolēm :)


nekovārnis 29.augusts, 19:36

Njā, kurš būtu domājis ka retumus vairumā var izpurināt no bulvāru loka apstādījumiem :D Bet tā jau ir, pilsētā, visu acu priekšā, reti kuram gribas līst krūmus :D


dziedava 29.augusts, 16:40

Par sugu nedaudz šaubos. Ir pāris līdzīgi atradumi, dažādos biotopos, un ar nelielām atšķirībām, bet caur noteicējiem viss aiziet uz vienu sugu. Vrb kkas tiek palaists garām.


ekologs 29.augusts, 16:09

Vītolu urbējs (Cossus cossus).


ekologs 29.augusts, 15:17

Zaļais vītolu koksngrauzis (Aromia moschata).


ekologs 29.augusts, 13:51

Makstene (Trichoptera sp.).


ekologs 29.augusts, 12:45

Lielais ūdenscirslis (Neomys fodiens).


ekologs 29.augusts, 12:39

Laupītājmuša (Asilidae sp.).


ekologs 29.augusts, 12:36

Skarpijmuša (Panorpa sp.).


ekologs 29.augusts, 12:33

Zeltactiņa (Chrysopidae sp.).


dziedava 29.augusts, 08:36

Vēl jauna :)


ekologs 28.augusts, 22:46

Piepjmīlis (Endomychus coccineus).


anthicus 28.augusts, 22:34

Pēc šāda rakursa bildes sugu un ģints noteikt nav iespējams. Pareizāk būtu mainīt noteikšanu uz "Unionidae".


zemesbite 28.augusts, 21:42

Paldies, Uldi!


ekologs 28.augusts, 21:38

Uģi, Marek, Jūsuprāt, kurš no - C. glandium vai C. nucum? Pēc taustēkļu galiem izskatās, ka C. nucum.


guta7 28.augusts, 20:13

Paldies, Uģi!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


ekologs 28.augusts, 12:57

Airblakts tā nebūs. Manuprāt, Alydus calcaratus.


ekologs 28.augusts, 12:47

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Jāuzvelk cimdi vai var arī paņemt pabiezu lupatu, tad uzmanīgi pieglaužot spārnus pie ķermeņa, jāpaņem rokās. Būtu labi uznest bēniņos, bet, ir jāpārliecinās, ka tur ir kāda izeja. Ja blakām nav ēkas, tad var uzlikt kaut kādā paaugstinājumā, kur netiek klāt plēsēji (kaķi u.c.).


mufunja 28.augusts, 12:13

Paldies Uldis.


mufunja 28.augusts, 12:11

Es domāju, ka egle


megemege 28.augusts, 11:50

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 28.augusts, 10:26

Manuprāt čemurpūkaine nav


roosaluristaja 28.augusts, 09:47

Veca kārpsēne. Sugu noteikt praktiski nav iespējams


roosaluristaja 28.augusts, 09:41

Tas manuprāt ir kaut kas no pirenomicētēm


roosaluristaja 28.augusts, 09:21

Kātiņpiepēm ir poras


roosaluristaja 28.augusts, 09:18

Pārāk veca


Ziemelmeita 27.augusts, 22:07

Paldies,Uģi!


adata 27.augusts, 20:55

Varbūt labirinta rāpulīte?


zemesbite 27.augusts, 20:34

Paldies, Ilze! Pārskatīju vairākkārt, bet neatradu. Vai tikai man neveras statistika, jeb tā ir vispārēja problēma?


zemesbite 27.augusts, 20:29

Paldies, Uģi!


zemesbite 27.augusts, 20:28

Paldies, Iveta!


pustumsa 27.augusts, 20:01

Paldies. Tāda bija versija.


megemege 27.augusts, 17:51

Šo dikti pētīju, varbūt sapinos :) https://dabasdati.lv/lv/image/7ig6lfrtfmut4dka1ifv78ni80/670730 Gribētos, tad saprast šo divu sugu atšķirību.


Ziemelmeita 27.augusts, 17:47

Pievienoju mikroskopijas bildes. Viena puse ir gaišāka,labi redz tumšās kārpas, sporas apaļas.


Ivars Leimanis 27.augusts, 17:44

Egle vai priede?


ivars 27.augusts, 17:04

Akmeņu vien būs.


BI 27.augusts, 12:00

Gredzenots 02.06.2025 Biķernieki, Rīga. Nelaiķis tur atrodas jau vismaz no 21.08. Ja šis atradējs nelaiķi atstājis, tad organizēšu tā savākšanu.


IlzeP 27.augusts, 10:55

Man parādījās, ka ir


dziedava 27.augusts, 10:04

Pietiek ar sporām. Sporu forma (apaļas vai arī ovālas), kārpu izvietojums (blīvi vai skraji), un vai viena puse gaišāka. Izmēru nevajag, tie līdzīgi.


adata 27.augusts, 09:32

Ar tādām atsevišķām bumbiņām ragansviests noteikti nebūs, visticamāk kāda pumpurīte vai kas cits.


adata 27.augusts, 08:27

Šī arī no viltīgo gala, put kā gļotsēne, arī krāsu pamainīja... Pirmo reizi ar tādu sastopos, tāpēc tāds aplauziens!


Ziemelmeita 27.augusts, 08:25

Skatijos pēc iepriekš citā vietā atrastā, vizuāli tāds pats. Ir paraugs, paskatīšos sporas. Vai pietiek ar sporām, vai vēl kas jāskata?


Bekuvecis 26.augusts, 22:32

Jā. Nupat arī izlaboju. Hygrocybe punicea būs jaunajā Sarkanajā grāmatā kategorijā CR (kritiski apdraudēta), tāpēc tāda esošo novērojumu revīzija.


dziedava 26.augusts, 22:21

Kā zināma suga?


VijaS 26.augusts, 22:07

Paldies, Mik! :) Tur jātrāpa tādā nelielā sausā uzkalnītē citādi ļoti slapjā mežā. Šo redzēju tikai vienu, bet priežu sviestbeku viņai apkārt bija padaudz.


Amanda 26.augusts, 22:06

Vistu vanags


zemesbite 26.augusts, 21:50

Paldies par vārpstiņgliemežu noteikšanu! Cochlicopa lubrica nav datu bāzē.


zemesbite 26.augusts, 21:41

Paldies, Uģi!


Miksrieksts 26.augusts, 21:24

Rīt Silava brauc meklēt vēl Tavā vietiņā un cerams taps parauglaukums ;) Paldies mīļš, Vija!


mufunja 26.augusts, 20:46

:)


mufunja 26.augusts, 20:45

Paldies, Edgar. Tad tā ir Smailā stiklene?


mufunja 26.augusts, 20:41

Nē, uz skujkokiem


ekologs 26.augusts, 20:21

Manuprāt, lielais tritons (Triturus cristatus). Āda tāda tumša un grumbuļaina.


Ivetta 26.augusts, 19:58

Statuss super:))


LMM 26.augusts, 19:19

Cochlicopa lubrica


LMM 26.augusts, 19:16

Macrogastra plicatula


LMM 26.augusts, 19:16

Clausilia bidentata


Ivars Leimanis 26.augusts, 16:49

Ja uz lapu koka, tad tā būtu alkšņu mīkstpiepe.


Bekuvecis 26.augusts, 11:04

Nebūs gan. Visā kātiņa augumā un šur tur uz lapiņām acīmredzams melnējums, kads Hygrocybe punicea nekādi nepienākas.


ekologs 26.augusts, 10:34

Te izskatās pēc lielās nātru sviļņpūcītes (Hypena proboscidalis).


ekologs 26.augusts, 10:26

Lauku baloža (Columba palumbus) jaunulis.


Kiwi 26.augusts, 09:07

Paldies, Iveta, par sugas precizējumu!


Kiwi 26.augusts, 09:06

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Ivetta 25.augusts, 23:34

Oho! Es vēl viņu īsti negribēju fotografēt, jo nebija brilles paņēmušās reizē, un viņa izskatījās pēc lielas skudras :)) Paldies, Uģi!


Osis 25.augusts, 22:02

Paldies Uģi!


adata 25.augusts, 15:44

Šīs gan mīlīgas, kā tādas dārgumu lādītes ar monētiņām!


kamene 25.augusts, 14:01

Paldies, Renāte!


BI 25.augusts, 09:03

Paldies Uģim par labojumu.


Rallus 25.augusts, 04:36

Izcili nostrādãts!


VijaS 24.augusts, 22:24

Mikroskopēju. Appelējušas pūkainas, bet sugu noteikt varēja.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:55

Izsmalcinātas prasības cimperlīgajām pilsētniecēm. Paldies!


dziedava 24.augusts, 21:35

Ivar, biotopa (substrāta) apraksts atseviški te nav izcelts, ir piezīmju lauks pašai priekš sevis, lai zinātu, kur atrasts, un ir noteikšanas pazīmju lauks, kur ir uzsvērts, ka uz sūnām, jo tā ir svarīga pazīme. Tā kā mums suga jauna, par šīs sugas apdzīvotajām sūnu sugām statistika ir 1 gab. Diemžēl sugas aprakstītājs laikam sūnas nav pazinis, visu atradņu aprakstos ir “auf Moos” un viss. Bet kopumā, pētot gļotsēnes uz dzīvajiem kokiem, es teiktu, ka ne gluži konkrētai sūnu sugai ir nozīme, bet mikrobiotopam uz koka stumbra, kas sevī ietver diezgan noteiktu sūnu/ķērpju sugu komplektu, ka nu jau es pa gabalu jūtu “čuju” - šite var būt, un šite ne. Piemēram, uz hipniem var kkas augt mežā, bet pilsētnieces uz hipniem neaugs. Hipni, vāverastītes, nea. Bet komplektiņš ar pūkcepurenēm, vijzobēm ir labs, tādā vērts meklēt. Resp., kur sūnas blīvi neapklāj visu stumbru, bet kur pliks stumbrs mijas ar sūnām un ķērpjiem.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:09

Ā, tiešām, nosaukums perfekts (nemaz nepamanīju salikteņa otro daļu). Es aiz garlaicības tik gribēju piekasīties pie substrāta apraksta, kur nekas nav minēts par sūnām. :) Sūnu sugu ziņā tās droši vien nav izvēlīgas?


Alvis Āboliņš 24.augusts, 20:54

Paldies! Izskatās pēc pārlidošanu uz citu barošanās vietu.


guta7 24.augusts, 20:54

Pievienoju, kā izskatās patlaban.


guta7 24.augusts, 20:48

Tieši tik, gribētos teikt, ka lillā.


dziedava 24.augusts, 20:43

Oho, tiešām tik rozā?


adata 24.augusts, 20:04

Rozīgais?


dziedava 24.augusts, 20:00

Ivar, ko Tu ar to gribēji teikt? Tieši tā arī jābūt, nosaukumā ir "stumbrsūnu" jeb uz dzīvu koku stumbru sūnām augoša gļotsēne.


Ivars Leimanis 24.augusts, 19:46

Foto izskatās, kā tā neaug tieši uz kļavas stumbra (mizas), bet uz sūnas (Orthotrichum).


mufunja 24.augusts, 19:07

Paldies Julita :)


angel 24.augusts, 18:59

Paldies!


dziedava 24.augusts, 18:54

Nu tad paliks nenoteikts.


IlzeP 24.augusts, 17:19

Šķiet, ka toreiz bija cits objektīvs - grūti pateikt. Bet nedomāju, ka gļotsēne bija tik maza - drīzāk kādi 4 cm.


dziedava 24.augusts, 15:28

Tur nav divi ragansviesti? Viens baltais augšā un varbūt gludais sānā? Derētu tuvāki foto


Ivetta 23.augusts, 22:59

Paldies, Marek!


megemege 23.augusts, 21:15

Augstums bija virs koku galotnēm. Lidoja paralēli šosejai, tad attālinājās. Likās, ka abi it kā būtu loku metuši. Nešķērsojot šoseju virzījās Z virz. Abi lidoja ar nelielu atstarpi. Pirmajā dienā 16.08., kad manīti netālu ūdenī, paceļoties, visi 5 lidoja tajā pašā virzienā.


angel 23.augusts, 21:09

Paldies!


VijaS 23.augusts, 18:13

Vajadzētu būt, šķiet, paņēmu. Jāpameklē.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 18:07

Jaunu, nezināmu teritoriju un ligzdu meklēšanai. Kaut šajā laikā jau sākusies migrācija un pārlidošanas var būt tikai starp barošanās vietām.


zemesbite 23.augusts, 16:58

Paldies, Kārli!


megemege 23.augusts, 14:10

Kāpēc jautàjat?


megemege 23.augusts, 14:09

Jā! Sapņi reiz piepildās!:)


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:15

Veiksmīgs novērojums! 12. augustā pavirši skatoties redzēju tikai baltos gārņus. 22. augustā lauks nožuvis un putnu vairs nav. Viens melnais stārķis tikai pārlidoja.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:11

Kāds bija lidojuma virziens, augstums? Vai abi lidoja kopā?


evijaoou 23.augusts, 11:28

Ir vēl bildes, ja noder.


dziedava 23.augusts, 11:22

Kāds ir Canon vāciņa izmērs? Resp., vai gļotsēne ir mazāka par 3 cm? Ja ir, tad mainu uz R.jurana


dziedava 23.augusts, 10:46

Paraugs ir pie Tevis?


dziedava 23.augusts, 09:21

Paldies, Iveta! Ar tiem Rīgas kokiem ir tā, ka no vienas puses gribas pētīt, jo tur ir vēl viss kas atklājams, no otras puses tur sanāk daudz darba - jāmikroskopē viss, jo no skata vien praktiski nevar droši noteikt neko. Un tad ir daudz vākumu un daudz darba..


dziedava 23.augusts, 08:56

Tādām sugām raksturīgas ieplakas. Apkārt var būt visāds mežs, bet tad ir mazāka vai lielāka mitra, varbūt staigna, ieplaka ar nobirām. Skatos, ka blakus kartē iezīmēta kāda ūdenstece un baltalkšņi jau arī parasti mitrākās vietās aug.


W 23.augusts, 06:19

Paldies, Vija! Tas gan jauks pārsteigums:)


zemnieks 22.augusts, 23:22

Vismaz pāris minūtes nekustējās.


Ziemelmeita 22.augusts, 22:22

Paldies,Uģi,par labojumiem!


CerambyX 22.augusts, 22:03

Varbūt parastais zilenītis


Mari 22.augusts, 21:25

Tur ir jauktu koku mežs (egles+lapukoki), bet konkrētajā placītī pārsvarā lapu koki - liepas, baltalkšņi, bērzi. Vieta mitra, bet ne staignājs, blakus meža ūdens grāvis. Kritala, no kuras bija nemts parauga gabaliņš, gan bija krietni mitra.


ekologs 22.augusts, 21:23

Iespējams Poecilochirus carabi.


VijaS 22.augusts, 18:36

Lindblādija?


dziedava 22.augusts, 13:25

Kas tā varētu būt par organismu grupu? Sīki gaiši kriksīši uz sūnām, un ar tik skaisti oranžām iekšām ar granulām


dziedava 22.augusts, 10:08

Oi, paskatīju, ka man tekstā kļūda - P.nitens ir ar tumšāku kārpu grupām sporas. Zinātnieki vispār strīdas, vai tāda suga ir atzīstama par atsevišķu sugu, vai tie ir sinonīmi, tāpēc arī P.nitens ir maz atradņu pasaulē. Baltijā, protams, nav. Bet Polijā, piemēram, ir. Tāpēc būtu labi, ja kkas no parauga saglabātos. Jebkurā gadījumā tas būtu retums. Es vispār sporām pievēršu lielu uzmanību un šaubos, ka ar tādām atšķirībām varētu būt viena suga. Vēl jautājums, vai vieta bija mitra? Manējais līdzīgais atradums bija staignā ieplakā.


ekologs 22.augusts, 09:20

Gliemežu skrejvabole (Cychrus caraboides).


ekologs 22.augusts, 09:19

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


Mari 22.augusts, 09:00

Paldies, Julita, par pamatīgo izpētes darbu! :) Domāju, varbūt man tomēr mēģināt mikroskopēt tās sīksīkās otra augļķermeņa atlūzas, vismaz sporu izmērs būs skaidrāks un mēģināšu uzmanīgi papētīt kapilīciju.


VijaS 22.augusts, 07:27

Mikroskopēju - atbilst zāļu dzelksnītei. Augļķermeņu diametrs 0,5-0,55mm. Sporas 9,5-10mkm.


Kiwi 22.augusts, 06:26

Paldies, Kārli un Ilze!


Kiwi 22.augusts, 06:25

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 22.augusts, 06:24

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


megemege 21.augusts, 22:10

Paldies, Ansi!


dziedava 21.augusts, 22:03

P.S. tajos pēdējos foto īsti nevar saprast, vai tie dzeltenie "bumbuļi" ir uz perīdija vai varētu būt meklētie kapilīcija mezgli?


dziedava 21.augusts, 22:02

Ir divi varianti, Physarum luteolum un Physarum nitens. Ja kaļķa mezgli ir lieli. P.luteolum sporas 8,5-11 µm, bet P.nitens - 7-9 µm. P.luteolum vienmērīgi kārpainas, bet P.luteolum - ar tumšāku kārpu grupām. Man savulaik Edvīns Johannesens noteica Physarum cf. luteolum, jo man bija sporas 8-10 mkm, bet ar tumšāku kārpu grupām. Te arī ir tumšāku kārpu grupas - tātad mans variants vai arī P.nitens. Te var apskatīties manējo, t.sk., kā izskatās lieli kapilīcija mezgli šajā gadījumā: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2981&ftips1=96 Ja tādus mezglus šķērsgriezumā nevar saskatīt, tad man šobrīd nav variantu.


BI 21.augusts, 17:03

Gredzenots 02.06.2025. Biķernieku mežs, pret Stigas ielu


adata 21.augusts, 16:58

Apsveicu!


adata 21.augusts, 12:44

Ja uz skujkoka, tad būs oranžā aveņgļotsēne, citas tik apelsīnu oranžas nav.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 12:25

B.sylvarum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

Domāju, ka šo arī varētu tomēr pie B.campestris pieskaitīt


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:32

Varētu pielikt pie B.pascuorum


ekologs 21.augusts, 11:31

Izskatās kāda no Harpalus ģints. Iespējams Harpalus rufipes.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:24

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:15

Lūkojoties uz matiņu formu un krāsu, visticamāk te būs B.rupestris tēviņa tumšā forma


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Visticamāk B.soroeensis


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Tagad gan varu droši teikt, ka B.hypnorum


Matrus 21.augusts, 10:42

Paldies par gulbja kontroli, tas ir tēviņš no vietējā perējuma, papildināju datu bāzi!


Matrus 21.augusts, 10:41

Pateicos par paugurknābja gulbja kontroli! Mātīte, 17 gadi vai vairāk (2008-), ligzdo Gaiļezerā 9 gadus pēc kārtas (!) (kopskaitā izaudzināja 47 mazuļus), pērn uz ezeru atlidoja cits agresīvs pāris un šie “vecie” gulbji tika izdzīti no ezera, tāpēc Drauga spārns visu ģimeni pārvietoja uz Kaņieri…, bet nākamajā gadā tie bija atpakaļ savā ezerā. Septiņus gadus no tiem ligzdoja ar vienu tēviņu (LR EP 268), bet kopš 2024. gada tēviņš cits (bez gredzena).


dziedava 21.augusts, 07:52

Šis novērojums ir identisks šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/7cdfb995ca4812d66f9cb7b9cd8eb340/ Šo vajadzētu izdzēst, lai nedublējas.


dziedava 21.augusts, 07:47

Ar melnu kolumellu un žirafes ādu ir 3 sugas: D.nigripes: sporas 7-10 mkm, ar tumšāku kārpu grupām; kājiņas garums ievērojami lielāks nekā galviņas diametrs (D=0,3-0,5 mm), kājiņa virzienā uz augšpusi paliek sarkanbrūna; D.minus: sporas 8-10(-11) mkm, ar tumšāku kārpu grupām, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,4-0,6 mm); D.melanospermum: sporas 10-12 mkm, NAV tumšāku kārpu grupu, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,5-1 mm); Šajā novērojumā vairāki mērījumi sanāk uz robežas - D=0,5 mm (ja pareizi saskatīju), sporas ~10 mkm, kājiņas - galviņas diametra attiecību īsti nevar saskatīt. Līdz ar to ar pārliecību noteikt sugu nevaru, ja vēl arī nevar saprast, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Sporām derētu zināt plašāku amplitūdu, vai drīzāk iet uz 8 mkm, vai uz 12 mkm.


W 21.augusts, 06:33

Paldies, Iveta:)


dziedava 20.augusts, 22:43

Apsveicu! :)


Kārlis Levinskis 20.augusts, 22:04

Stipri atgādina izbalējušu B.barbutellus


adata 20.augusts, 20:31

Šādi kuriozi ir vislabākie, kad gļotsēnes skrien ātrāk par domām. Īsta dopinga deva!


dziedava 20.augusts, 20:27

Iveta, ir ievākts un ir arī viegli sasniedzamā attālumā, lai pa laikam pārbaudītu :) Smieklīgākais, ka, apsekojot parka dzīvos kokus, pamanīju mulču un padomāju, ka varētu tak man piespēlēt arī kādu gļotsēni mulčā. Gribēju pietupties un sākt pētīt, kad pamanīju tādu aizdomīgu dzeltenu plantāciju. Pirmā doma - nu nevar tak būt gļotsēne, es to tikai vēl taisījos sākt meklēt?! :D


adata 20.augusts, 20:24

Šis interesants, diez kas sanāks? Priekš ragansviesta tā kā par "plānu".


Ziemelmeita 20.augusts, 18:14

Paldies,Uģi, par labojumiem!


CerambyX 20.augusts, 16:46

Jaunie putni.


mufunja 20.augusts, 15:23

kolumella ir melna un žirafes āda :)


mufunja 20.augusts, 15:10

Nē. Es vienmēr kaut ko aizmirstu :( :(


dziedava 20.augusts, 14:37

Sporām bija tumšāku kārpu grupas?


mufunja 20.augusts, 13:32

Uldis, šī ir mušmire, bet es nevaru saprast, kura.Var būt Amanita excelsa?


Ivetta 20.augusts, 13:18

Paldies, Uģi!


Mežirbe777 20.augusts, 12:16

Paldies par padomu, Kārli !


dziedava 20.augusts, 11:02

Skaisti! :))


Ivetta 20.augusts, 11:01

Paldies !


zane_ernstreite 20.augusts, 10:31

Esmu bijusi pavirša, paldies, Marek!


zane_ernstreite 20.augusts, 08:32

Paldies, Iveta!


ekologs 20.augusts, 07:55

Jā, varētu būt zilais praulenis (Platycerus caraboides).


Mo 20.augusts, 07:32

Platycerus caraboides?


dziedava 19.augusts, 21:17

Osis, melnalksnis, vilkābele.. Domāju, ka šitie kokus sugas baigi nešķiro.


dziedava 19.augusts, 21:16

Bet par to, ka koka suga tikai sakrīt, saku, jo Kuntam aprakstītajos paraugos ātrumā ozolu vispār neatradu (meklēju), visādas kļavas uc. koki bija.


dziedava 19.augusts, 21:15

Noteikti sagadīšanās. Es vispār pie šitā dienu mocījos, jo viss atbilst, izņemot "zilganā", - bet zilganais ir (jābūt) vietās, kur nav kaļķa. Šī bija bagātīgi ar kaļķi, varbūt tāpēc arī zilgano neatradu. Bet variantu citu nav. B.dubia ir balta no ārpuses un balta iekšpusē. Te ārpuse skaidri bāli dzeltena - tik skaidri, ka es dabā vrb pat bez brillēm jau domāju, ka būs B.flavoglauca, tā ka ārpuse NAV tīri balta. Un tad ir P.lakhanpalii (tagad jau Nannengaella lakhanpalii), kam dzeltens ir no āras un iekšā, turklāt izteikti plazmodiokarpi. Tā ka līdzīgās sugas arī nesanāk. Pats perīdija granulējums sakrīt, kopskats, sporas utml. ir līdzīgi kā pieejamos foto.


VijaS 19.augusts, 21:02

Šeit, tāpat kā pirmajā novērojumā Rīgā, substrāts ir piramidālais ozols. Nez, tikai sagadīšanās, vai sugai raksturīga specifika..?


ekologs 19.augusts, 19:49

Melnais priežu celmu koksngrauzis (Spondylis buprestoides).


ekologs 19.augusts, 18:42

Skujkoku sarkanais koksngrauzis (Stictoleptura rubra).


ekologs 19.augusts, 18:41

Izskatās pēc Pogonocherus hispidulus.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts