Aktīvie lietotāji: 471 Šodien ievadītie novērojumi: 4 Kopējais novērojumu skaits: 2167572
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes 2024. gadā, gļotsēņu atslēga un dažāda statistika
Pievienots 2025-05-24 18:46:20

Nolijis kārtīgs lietus, kritalas izmērcētas, varam gaidīt, ka līdz ar saulaināku laiku vairāk sāks augt arī gļotsēnes, tāpēc ir laiks atskatīties uz pagājušo.

Lai arī šķita, ka iepriekšējo gadu aktivitātes nepārspēt, 2024. gads noslēdzās ar jaunu rekordu – pirmoreiz viena gada laikā Dabasdatos ziņots vairāk nekā 5000 gļotsēņu novērojumu!

Pirmās gļotsēnes tika ziņotas jau 2024. gada 1. janvārī (ziņoja Marina Šlapakova-Pjankova un Vija Sīmansone) un gada pēdējās – 31. decembrī (ziņoja Evita Veinberga un Julita Kluša).


Divas 2024. gada 31. decembrī atrastās gļotsēņu sugas 2025. gadā tika noteiktas kā jaunas sugas Latvijā – Jūlijas dzelksnīte Badhamia juliae (zināma tikai Vācijā, Norvēģijā un Spānijā; attēlā pa kreisi) un aplīšu pumpurīte Physarum orbis (zināma tikai divās valstīs – Vācijā un Francijā). Abas atrastas uz dzīviem kokiem Rīgā, netālu no mājām; pirmā – uz bērza, otrā uz kļavas. Foto: Julita Kluša

Pavisam 2024. gadā tika atrastas un ieziņotas 5022 gļotsēnes, bet kopā ar 2024. gadā ieziņotiem senākiem novērojumiem – 5066 atradumi, senākie no kuriem ir no 2020. un 2021. gada.


Gļotsēņu ziņojumu skaits Dabasdatos pa gadiem

Arī 2025. gads sācies labi – līdz 16. maijam Dabasdatos ziņoti jau vairāk nekā 900 novērojumi un kopējais gļotsēņu ziņojumu skaits pārsniedz 24 100 novērojumus, lielais novērojumu skaits ļoti palīdz apzināt sugu sastopamību un izplatību visā Latvijā. Paldies par to!

Īpašs paldies visiem ziņotājiem, kas papildus gļotsēnes ziņojumam līdz ar foto pievieno arī substrāta un biotopa aprakstu un/vai pievieno attīstības vērojumus – tas ir ļoti palīdzējis gļotsēņu sugu labākai izpratnei un, iedvesmojoties no daudzajiem vērtīgajiem datiem, izveidot arī testa versiju online gļotsēņu atslēgai. Ar tās palīdzību, atzīmējot tikai tos datus, kas konkrētajā gadījumā ir droši noskaidrojami, iespējams uzzināt hipotēzes redzētajai gļotsēnes sugai/ģintij/dzimtai.

Pagaidām atslēgā ietverta informācija par nedaudz vairāk nekā 100 sugām (galvenokārt tās, par kurām ir vairāk datu), bet līdz ar jauniem datiem varētu tikt pievienotas arī jaunas sugas.


Divi no anketas jautājumiem, kuri iekļauti gļotsēņu atslēgā tikai pateicoties Dabasdatu lietotāju atsaucībai, publicējot par atradni papildu datus.

Ja līdz 2024. gadam tikai Ingunai Riževai bija izdevies pārsniegt 850 novērojumu skaitu gadā, tad 2024. gadā visi trīs čaklākie ziņotāji to ir pārsnieguši! Marina Šlapakova-Pjankova savu iepriekšējo sasniegumu (367 novērojumi gadā) vairāk nekā divkāršoja (862), lai sīvi cīnītos ar Viju Sīmansoni par 2.-3. vietu; arī es personīgi savu iepriekšējo rekordu (845 novērojumi) vairāk nekā divkāršoju (1702 novērojumi). No pārējiem vislielākais lēciens ir Evitai Veinbergai (no 15 novērojumiem 2023. gadā līdz 166 novērojumiem 2024. gadā).


Čaklākie ziņotāji 2024. gadā.

Ja novērojumu skaits ir audzis, tad to diemžēl nevar teikt par ziņotāju skaitu, kas vairākus gadus turas apmēram vienādi (~100 ziņotāji gadā), bet jauni ziņotāji klāt nāk arvien mazāk. Vai nu gļotsēņu ziņošana Dabasdatos jauniem lietotājiem nešķiet lietderīga, vai arī pārāk sarežģīta portāla tehnisko īpatnību dēļ.


Jauni gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos pa gadiem.

2024. gadā noteikti 29 Latvijā jauni gļotsēņu taksoni (25 sugas, 4 varietātes). Tostarp 18 jaunas sugas Baltijā!


2024. gadā noteiktās Baltijā jaunās sugas (trīs no tām atrastas jau 2023. gadā) un to atradēji.

No Baltijā jaunajām sugām divas ir pēcsniedzītes, ko pavasarī atrada Marina Šlapakova-Pjankova; retākā no tām – glītā lampīte Lamproderma pulchellum – reģistrēta tikai 10 valstīs. Šoziem pastāvīgas vairāku mēnešu sniega segas nebija, līdz ar to pēcsniedzīšu atradumi izpaliek.

Pēc izsludinātā aicinājuma meklēt gļotsēnes uz bastarda tūsklapēm tūsklapju cukurīti atrada Ausma Piroga un Marina Šlapakova-Pjankova. Pēc literatūrā publicētiem datiem (apkopoti myx.dk) šī suga reģistrēta tikai 7 valstīs, bet varētu būt biežāk sastopama, nekā meklēta. Arī šogad vēl var pagūt apskatīt tūsklapes, vai tām lapu apakšpusē nav raksturīgie gļotsēņu sakopojumi (2024. gada atradumi ir jūnija sākumā).


Tūsklapju cukurīte Didymium tussilaginis – jauna suga Baltijā. Foto: Ausma Piroga

Ivetai Bukšai 2024. gadā noteiktas divas interesantas un Baltijā jaunas gļotsēņu sugas – ganībās uz zāles augoša Dāmsa pumpurīte Physarum daamsii (atrasta 2023. gada oktobrī), kas reģistrēta tikai 13 valstīs, un uz kūtsmēslu kaudzes augošs pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea, kas no līdzīgām sugām viegli atšķirams pēc sporām ar tīklotu rakstu.


Pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea un kūtsmēslu kaudze, uz kuras tas atrasts. Foto: Iveta Bukša, Julita Kluša (sporu foto).

Savukārt Valdai Ērmanei jaunu sugu Baltijā – zāļu dzelksnīti – izdevies atrast uz pelašķa.


Zāļu dzelksnīte Badhamia foliicola. Foto: Valda Ērmane

Bet neparasta substrāta ziņā visus pārspēja Renāte Kaupuža, atrodot jaunu sugu Baltijā – kārpsporu cukurīti – uz mitrumā un ēnā pamesta zābaka zoles un šņorēm.


Kārpsporu cukurīte Didymium verrucisporum. Foto: Renāte Kaupuža

Saprotams, ka gļotsēnēm ne visi novērojumi tiek noteikti uzreiz un vispār, jo tam bez arvien jaunām zināšanām vēl nereti nepieciešama paraugu ievākšana un mikroskopēšana (kam, savukārt, nepieciešamas ne tikai zināšanas un iespējas, bet arī laiks), tāpēc sugas var tikt noteiktas arī tikai pēc gada vai vairākiem gadiem.

Un tomēr no 2024. gada gļotsēņu ziņojumiem gandrīz 3/4 jau ir noteiktas līdz sugai, kas, manuprāt, ir daudz. Visvairāk līdz sugai nenoteikto ir pilienīšu dzimtas gļotsēnes (1/3 no visām nenoteiktajām), kā arī vālenītes (šokolādes gļotsēnes) Stemonitis sp., sprodzītes Arcyria sp. un lākturītes Cribraria sp. (katrā no šīm ģintīm 6-12% novērojumu no visiem nenoteiktajiem), jo lielai daļai šo sugu noteikšanai nepieciešama mikroskopēšana. Pumpurītes Physarum sp. un dzelksnītes Badhamia sp. arī parasti jāmikroskopē, bet šādu atradumu parasti ir gan mazāk, gan par to paraugiem vairāk rūpējas, lai tie tiktu līdz mikroskopēšanai, jo sugas varētu būt retākas. Tādējādi nenoteiktas sugas pa abām ģintīm kopā veido mazāk nekā 5% no visiem nenoteiktajiem novērojumiem 2024. gadā.


Gļotsēņu taksonu skaits Latvijā, kas reģistrēts līdz attiecīgajam gadam, salīdzinājumā ar Dabasdatos noteikto taksonu skaitu viena attiecīgā gada laikā.

Skatot grafiku par katrā gadā vispār zināmo un noteikto taksonu skaitu salīdzinājumu, mani pārsteidza, ka tikai vienā 2024. gadā no ziņotajiem novērojumiem noteikts gandrīz tikpat taksonu (206), cik tikai pirms diviem gadiem vispār Latvijā bija atklāts (208). Tātad strauji augušas gan zināšanas par dažādiem taksoniem, gan prasmes to visu arī dabā atrast.

Analizējot statistiku par konkrētiem ziņotajiem taksoniem – cik novērojumu un cik ziņotāju tiem 2024. gadā un pa visiem gadiem kopā –, var ievērot vairākas agrāk ne tik bieži ziņotas sugas, kuras 2024. gadā vairāk cilvēku iemācījušies atrast, kā piemēram, režģa gļotsēni Hemitrichia serpula, mālkrāsas lākturīti Cribraria argillacea, violeto šūnaini Siphoptychium violaceum, rūsgano lākturīti Cribraria rufa un parasto lindblādiju Lindbladia tubulina. Un par to liels prieks!

Iedvesmojoties no Anša Opmaņa sastādītajām sūnu izplatības kartēm, kas mani motivējušas vairāk papētīt sūnas retāk apsekotās vietās, šogad pirmo reizi Dabasdatu vēsturē izveidotas arī gļotsēņu izplatības kartes ar novērojumu un taksonu skaitu pa 10x10 km kvadrātiem. Ceru, ka tas šī raksta lasītājus rosinās paskatīties un iedvesmoties gļotsēnes papētīt arī kādā līdz šim tukšākā kvadrātā.


Gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu novērojumu skaitu kvadrātos pieejama šeit.


Gļotsēņu taksonu skaits pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu taksonu skaitu kvadrātos pieejama šeit. Drusku mazāka izmēra fails, bet ar pagastu robežām.

Laikam nav liels brīnums, ka gan novērojumu, gan taksonu skaita kartes līdzīgas jeb skaidra korelācija – jo vairāk novērojumu, jo vairāk taksonu.

Tālāk vairāk statistikas par pašiem ziņotājiem, daļēji iedvesmojoties no Mareka Ieviņa publicētās statistikas par koksngraužu novērojumiem Latvijā.


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu Dabasdatos (2009-2024)


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais ražīgākais gads).


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu Dabasdatos (2009-2024)


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais produktīvākais gads).

Par statistikas apkopošanu un kartēm jāpateicas manam dēlam Dzintaram Klušam, bet vienu manu lūgumu viņš sākotnēji pārprata – "gada laikā" izlasīja kā "gadalaikā", un tā rezultātā tapa vēl nebijusi statistika par gļotsēņu ziņotāju novērojumu un taksonu skaitu vienā gadalaikā. Visvairāk taksonu visiem 16 čaklākajiem ziņotājiem bija rudenī, lai gan gadalaiks ar lielāko novērojumu skaitu atkarībā no ziņotāja variēja. No 73 ziņotājiem, kam vienā gadalaikā (visus gadus kopā skaitot) ir vismaz 10 novērojumi, visvairāk novērojumu tieši rudenī bija apmēram pusei – 36 ziņotājiem, vasarā nedaudz mazākam skaitam – 32 ziņotājiem. Bija arī tādi, kas gļotsēnēm visvairāk pievērsušies pavasarī (Andris Klepers, Miks Rieksts Hofmanis un Mareks Ieviņš) vai pat ziemā (Arta Joma).

Tālāk statistika ar čaklāko ziņotāju novērojumu un ziņoto taksonu skaitu atkarībā no gadalaika.


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu ziemā un pavasarī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu ziemā un pavasarī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu vasarā un rudenī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu vasarā un rudenī

Noslēgumā īss 2024. gada gļotsēņu notikumu pārskats:

* Gada gļotsēne tiek izvirzīta jau 3. reizi; šoreiz izvēle veikta FB grupas "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem" balsojumā; visvairāk balsis saņem režģa gļotsēne Hemitrichia serpula.

* Latvijā pirmā pēcsniedzīšu ekspedīcija (10.-11. aprīlī Latgalē).

* Pirmoreiz Slīteres ceļotāju dienās gļotsēņu lekcija un pārgājiens dabā (7. septembrī).

* Gļotsēņu mācības LIFE FOR SPECIES seminārā dabas izziņas speciālistiem (25., 26. septembrī Kuldīgas apkārtnē).

* Latvijā pirmais koka ēkas gļotsēņu pētījums gada garumā (novērotas 14 sugas), kam sekoja raksts par gļotsēņu pētījumiem Latvijā kopumā. Pilnās versijas abiem rakstiem lasāmas Dziedavā: "Gļotsēņu pētījums uz šķūnīša" un "Gļotsēņu pētījumi Latvijā"

* Prezentācija Dabasdatu sanāksmē par gļotsēņu sastopamību uz dažādiem substrātiem, ne tikai uz kritalām.

Latvijas aktuālais gļotsēņu taksonu saraksts

Katram taksonam papildus minēts tā ziņotāju skaits, kā arī novērojumu skaits Dabasdatos kopumā, 1x1 km un 10x10km kvadrātos. No esošajiem datiem izvērtēta to sastopamība.

Lielāks ziņotāju skaits kādai sugai ne vienmēr nozīmē biežāk sastopamu sugu, reizēm tas tikai liecina, ka suga vieglāk ievērojama. Īpaši uzskatāmi tas ir milzu brefeldijai Brefeldia maxima, kas lielo izmēru dēļ ir vieglāk pamanāma. Pēc ziņotāju skaita tā ir 26. vietā, bet pēc sastopamības pa 10x10 km kvadrātiem – 52. vietā.

Vairāk 10x10km kvadrātu nozīmē, ka vairāk aptverta visa Latvijas teritorija (un suga gana viegli ievērojama), savukārt vairāk 1x1 km kvadrātu nozīmē, ka suga ir biežāk sastopama (un arī ievērojama).

Visbiežāk novērotā suga pēc novērojumu, kvadrātu un ziņotāju skaita ir koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum aggr. (kas patiesībā ir sugu grupa, kas šobrīd tiek dalīta sīkāk), bet pārējo sugu secība atkarībā no statistikas veida mainās. Augstāk (ar lielāku ziņojumu un kvadrātu skaitu) sanāk ne tikai tās sugas, kas sastopamas biežāk, bet arī tās, kam pievērsta lielāka uzmanība.

Suga ir būtiski augstākā vietā pēc 1x1 km kvadrātu skaita (salīdzinot ar vietu 10x10 km kvadrātu sarakstā), ja tā sastopama tikai specifiskās vietās Latvijā, īpašos biotopos. Bet tur, kur ir, tur ir salīdzinoši bieži sastopama un ievērojama. Tādas, piemēram, ir dabisku mežu biotopu ar lielām trupošām kritalām sugas purpura lākturīte Cribraria purpurea, violetā šūnaine Siphoptychium violaceum, garkājas lampīte Lamproderma columbinum, tāda ir arī Gada gļotsēne 2025 – režģa gļotsēne Hemitrichia serpula, kas raksturīga slapjākiem biotopiem ar lapkoku kritalām. Bet pēc minētā kritērija visvairāk izceļas nesen Rīgā atklātā dažādkrāsu dzelksnīte Badhamia versicolor, kas šobrīd atrasta tikai Rīgā. Pagaidām atklāts jautājums, vai tā ir sastopama apdzīvotās vietās arī ārpus Rīgas.

Savukārt pretēji (suga būtiski augstākā vietā ir pēc 10x10 km kvadrātu skaita) ir tām sugām, kas ir varbūt izplatītas pa visu Latviju, bet aug vietās, ko gļotsēņotāji retāk apseko. Piemēram, tāda ir pārslainā cukurīte Didymium spongiosum, kas biežāk apaug dzīvus augus un mēdz augt arī pļavās.

Augstāk aprakstītie faktori arī tika ņemti vērā, izvērtējot, kādu sastopamības biežumu Latvijā attiecīgajam taksonam noteikt. Sastopamības biežums "0" noteikts tām sugām, kas Latvijā ir reģistrētas pēc senākiem literatūras datiem, bet Dabasdatos nav droši noteiktu ziņojumu. Tas nenozīmē, ka šīs sugas ir izzudušas, iespējams, mēs neesam vēl iemācījušies tās atrast vai noteikt.

Droši noteiktie Dabasdatos ziņotie gļotsēņu taksoni līdz ar foto un aprakstiem atrodami arī mājaslapā glotsenes.dziedava.lv, kur nesen ieviests arī sadalījums pa dzimtām.

Julita Kluša

2025-05-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Crex crex - 2025-05-28 apogs apogs
Caprimulgus europaeus - 2025-05-28 apogs apogs
Strix aluco - 2025-05-28 apogs apogs
Crex crex - 2025-05-28 artis113
Strix uralensis - 2025-05-27 apogs apogs
Caprimulgus europaeus - 2025-05-27 apogs apogs
Vanellus vanellus - 2025-05-27 artis113
Nezināms
Ignotus
@ Laimeslācis
Pēdējie komentāri novērojumiem
megemege 28.maijs, 00:11

27.05. plkst. 18:47 novērots ligzdā viens peļu klijāna mazulis. Brīdi pat likās, ka ligzdā vēl viens kustas, bet 100% pārliecība nebija. Pievienotas bildes.


ekologs 27.maijs, 23:06

Ok, skaidrs! Paldies arī par pārējiem labojumiem :)


zemesbite 27.maijs, 22:49

Paldies, Uģi!


Martins 27.maijs, 22:41

Limax ater nebūs - tā suga var būt no sarkanas lidz melni, taču kopumā vienkrāsaina. Šim eksemplāram labi redzami melnie plankumi un svītras, kas raksturīgi L.cinereoniger.


dekants 27.maijs, 22:18

Lielajai čakstei sakļauta aste (sēžot) no apakšpuses viscaur balta. Brūnajai čakstei astes galā plata, melna svītra.


Ivars Leimanis 27.maijs, 22:09

Es jau neko! Skaidrs, ka ekspertiem ir labi zināms, kapēc kāds kukaiņa novērojums uzskatāms par interesantu. Es tikai arī sagribēju to uzzināt. :) Paldies, Uģi, par infu!


CerambyX 27.maijs, 21:57

drīzāk melanarius


CerambyX 27.maijs, 21:53

Suga tai vabolei, kas pa labi :)


CerambyX 27.maijs, 21:51

Dytiscus sp. ir, bet ne marginalis


CerambyX 27.maijs, 21:51

Man ar pēc Andrena vaga izskatās, pat ja varbūt tāds nedaudz vēlāks īpatnis (visbiežāk suga agrāk pavasarī - pat martā, bet g.k. aprīlī).


Ziemelmeita 27.maijs, 21:40

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 27.maijs, 21:35

Paldies,Artur un Uģi!


CerambyX 27.maijs, 21:33

Šī teorētiski 'vieglāk' atrodama suga (dzīvo uz pēterenēm saulainās un sausākās vietās), bet tikai 2013. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēta, kas acīmredzot pēdējos 5-7gados diezgan izplatījusies. Droši vien kaut kad drīz varbūt arī sasniegs tādu 'biežumu' (vismaz ziņoto novērojumu skaita ziņā), ka varēs pie interesantajiem arī neatzīmēt, bet pagaidām jau, manuprāt, ir labi izcelt, lai pievērstu uzmanību šīs sugas atradumiem.


Ivars Leimanis 27.maijs, 21:21

Tas pats interesantums - "Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra."?


Ziemelmeita 27.maijs, 21:18

Paldies,Artur,par sugu noteikšanu!


Mari 27.maijs, 21:11

Mēģināšu apsekot pēc pāris dienām :)


dziedava 27.maijs, 21:05

Oho, interesanti, kas tur izaugs


ekologs 27.maijs, 21:04

Manuprāt, melnā mežaskudra tā nebūs. Vairāk uz tumšās koksnes skudras pusi, bet te vēl kādam jāpaskatās.


Eggy 27.maijs, 20:47

Paldies!


ekologs 27.maijs, 20:41

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:35

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:28

Mazais priežu smecernieks (Hylobius pinastri).


ekologs 27.maijs, 20:20

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:10

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:08

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


Ziemelmeita 27.maijs, 18:03

Paldies,Artur!


mufunja 27.maijs, 14:21

Paldies Arturs :)


ekologs 27.maijs, 13:42

Brūnā smilšvabole (Cicindela hybrida).


ekologs 27.maijs, 13:40

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


dziedava 27.maijs, 12:54

Varbūt ir skats pa lielāku gabalu? Varētu būt sprodzīte, bet mazliet dīvains skats.


dziedava 27.maijs, 12:52

Attīstība netika novērota? Tas ir pats sākums, sugu no tā diemžēl nevarēs noteikt.


ekologs 27.maijs, 11:36

Lapgrauzis (Donacia sp.).


ekologs 27.maijs, 11:33

Lapgrauzis (Gonioctena viminalis).


ekologs 27.maijs, 11:29

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


Ivars Leimanis 27.maijs, 10:29

Oki, skaidrs, "mīklaina" suga. :) Paldies, Marek!


nekovārnis 27.maijs, 10:10

Arī. Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra.


nekovārnis 27.maijs, 10:09

Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra.


Ivars Leimanis 27.maijs, 09:53

Un šis?


Ivars Leimanis 27.maijs, 09:51

Kāpēc šis ir īpaši interesats? Ar ko izceļas uz pārējo fona?


ekologs 27.maijs, 07:46

Vilkzirneklis Pardosa sp. Iespējams Pardosa amentata.


ekologs 27.maijs, 07:34

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis).


ekologs 27.maijs, 07:32

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


ekologs 27.maijs, 07:29

Zilais praulenis (Platycerus caraboides).


ekologs 27.maijs, 07:26

Mitrene tā nebūs. Kādas līķvaboles kāpurs gan.


Ziemelmeita 27.maijs, 06:44

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 27.maijs, 06:43

Paldies, Julita!


VijaS 26.maijs, 21:30

Paldies, Renāt! Vai šo tā droši var atšķirt no Collema flaccidum, kuru es atradu janvārī līdzīgā vietā un par kuru vēl FB bija diskusija?


ekologs 26.maijs, 20:23

Jā, akmeņu lamene tā nebūs. Manuprāt vairāk atbilst tīruma kamenei (Bombus pascuorum).


VitaS 26.maijs, 19:54

Akmeņu kamene tā nebūs. Tām sarkans vēdera gals.


IlzeP 26.maijs, 16:13

Man izskatās pēc brūnās čakstes tēviņa


guta7 26.maijs, 14:38

Paldies, Artur, par palīdzību noteikšanā!


ekologs 26.maijs, 11:44

Krāšņblakts (Corizus hyoscyami).


ekologs 26.maijs, 11:43

Krabjzirneklis (Misumena vatia).


spiigana 26.maijs, 09:30

Mīņājos ar šo čaksti, varbūt kāds gudrāks var pēc bildes noteikt. Man liekas, ka vajadzētu būt lielajai, jo lidojumā bija ļoti balta un savādāka kā ļoti bieži redzētās brūnās. Vispār izskatījās savādāka. Bet mani mulsina tumšā zemaste un arī tas tumšums uz pieres, kas nav ne vienai, ne otrai, bet neizskatās arī pēc ēnas. Ļoti gribētos noteikti, ja iespējams.


spiigana 26.maijs, 09:27

Varētu būt arī tā, nomainīju uz nenoteikti kāpelētājķauķi. Ja viņš tur vēl būs, mēģināšu noprecizēt pēc balss :) .


Durkts 26.maijs, 08:39

pateicos


ekologs 25.maijs, 23:16

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis).


ekologs 25.maijs, 23:13

Prusaks (Ectobius sp.)


ekologs 25.maijs, 23:12

Rakstainā mārīte (Propylea quatuordecimpunctata).


ekologs 25.maijs, 22:31

Manuprāt, līķvabole (Silpha obscura).


ekologs 25.maijs, 22:18

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


angel 25.maijs, 22:17

Paldies!


forelljjanka 25.maijs, 22:05

Projekcija īsa,masīvs knābis,nevar izslēgt krūmu.Dziesma tāda līgana,plūstoša pretstatā purva saraustītajai ar daudzu sugu putnu balsu iepīšanu,tipiski bezdelīgas brīdinājums un c.


Lemmus 25.maijs, 20:57

Paldies par komentāru,Raivo!


megere 25.maijs, 17:57

Paldies.


spiigana 25.maijs, 12:29

Neesmu pilnīgi pārliecināta, bet dziesma likās tāda kā putni.lv (un Merlins arī teica, ka purva).


Siona 25.maijs, 09:14

Liels paldies! :)


Siona 25.maijs, 09:13

Paldies! :)


ekologs 25.maijs, 00:33

Viennozīmīgi Skrejvabole (Panagaeus sp.). Manuprāt, atbilst Panagaeus bipustulatus.


ekologs 25.maijs, 00:25

Lēcējzirneklis (Heliophanus flavipes).


CerambyX 24.maijs, 23:52

Gan jau kāda deformācija/trauma attīstības laikā


Bekuvecis 24.maijs, 22:31

Apstiprinu - ir. Nenormāli agri!


bog288 24.maijs, 21:27

parastā sērpiepe


BI 24.maijs, 20:40

Horvāti vēl neko nav atbildējuši


adata 24.maijs, 19:54

Man sanāca gada sēne, pie cepurītes kātiņš zaļš. Ja kļūdos, labojiet.


a.b 24.maijs, 16:37

https://dabasdati.lv/lv/observation/m8f1ve94a9cik6tjf9lfl915e6/


ekologs 24.maijs, 13:59

Daudzveidīgā mārīte (Harmonia axyridis).


megere 24.maijs, 13:28

Baltpieres zoss.


megere 24.maijs, 13:14

Vai tik nebūs pļavas silpurene.


dziedava 24.maijs, 12:00

Tas bija tieši zemsedzē, ne uz kritalas? Attīstību pavērot droši vien nebūs iespēju?


Vladimirs S 23.maijs, 20:43

Vai ir ieraksts vai foto?


IlzeP 23.maijs, 13:25

Ieliku sarakstā


Ziemelmeita 23.maijs, 13:17

Paldies, padoms noderēs.


guta7 23.maijs, 11:28

Ja violetas putekšnīcas, tad varētu būt rūgtā ķērsa Cardamine amara. Varbūt noder!;)


ekologs 23.maijs, 09:58

Iespējams jumstiņkodes (Ypsolopha parenthesella) kāpurs.


Vīksna 23.maijs, 09:36

Paldies !


zane_ernstreite 23.maijs, 08:03

Paldies, Uģi!


Mežirbe777 22.maijs, 22:49

+1 balss par P.hysterium. Pāris reizes šāda ir atradusies, ir arī viens novērojums DD.


ekologs 22.maijs, 22:13

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


zemesbite 22.maijs, 22:10

Paldies, Artur!


ekologs 22.maijs, 22:07

Mīkstspārnis (Cantharis obscura).


ekologs 22.maijs, 21:59

Praulenis (Platycerus sp.).


ekologs 22.maijs, 21:55

Rakstainā mārīte (Propylea quatuordecimpunctata).


zane_ernstreite 22.maijs, 19:57

Paldies, Uģi, vismaz mans domu gājiens ir bijis pareizs!


Osis 22.maijs, 17:03

Sīkāk ieskatoties laikam tomēr būs upes


Santoo 22.maijs, 16:08

Šodien saulaina dieniņa, pie Karogu karjera cēli ritinājās paŕi ceļam karaliskais Zalktis, atbraucu mājās un mežmalas pļaviņā ieraudzīju Glodenīti.


dziedava 22.maijs, 13:12

Šobrīd nomainu nosaukumu uz Reticularia jurana, lai pavisam nepazūd, jo tas sanāk tuvākā no zināmajām versijām, tikai izmērā par lielu. Un uz sajūtām, ka īsti nav, bet nav arī citu variantu. Tas varētu būt Vijas-Rendijas gļotpūpēdis :D, jo te ir ļoti līdzīgs novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/dfb6d880d0b66c6d6be866f15871d28a/


Osis 21.maijs, 21:57

Paldies Amanda!!!


Amanda 21.maijs, 21:44

Bildē ķīķis


W 21.maijs, 19:14

Paldies par skaidrojumu!


mufunja 21.maijs, 14:24

Paldies. Jā, mežā.


Kukainis 21.maijs, 14:07

Dažkārt tumšajam kailgliemezim ir arī gaiši laukumi. Pieļauju, ka šim kailgliemezim gaišie laukumi dominē t.i. albīns. Izmērs un virsmas struktūra atbilstoša. Ja mežā, tad droši ir šī suga.


ivars 21.maijs, 11:25

Melnkakla gārgale.


ekologs 21.maijs, 11:01

Ir arī mazais priežu smecernieks (Hylobius pinastri) :)


mufunja 21.maijs, 08:05

Es daudz nezinu par kukaiņiem, bet esmu šos redzējis jau agrāk, tikai mazus. Šis noteikti ir liels.:) :)


Vīksna 20.maijs, 21:48

Paldies ! Kamēr pa dārzu ņēmos, man arī ko interesantu atzīmē.


CerambyX 20.maijs, 21:01

Ups :D


ekologs 20.maijs, 20:56

Samtērce (Trombidiidae sp.).


ekologs 20.maijs, 20:37

Te drīzāk bija domāts Lielais priežu smecernieks (Hylobius abietis) :) Kaut kas laikam pārleca, saspaidījās :)


VijaS 20.maijs, 20:30

Uģi, te droši vien kaut kas cits ar eglēm saistīts bija domāts?


ekologs 20.maijs, 20:29

Līķvabole (Thanatophilus sinuatus).


VijaS 20.maijs, 20:27

Paldies, Valda, par grīšļiem! :)


ekologs 20.maijs, 20:26

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 20.maijs, 20:23

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


ekologs 20.maijs, 20:16

Šis būs Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


Ziemelmeita 20.maijs, 17:13

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


Ziemelmeita 20.maijs, 15:59

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu.


ekologs 20.maijs, 14:39

Paldies, Uģi!


CerambyX 20.maijs, 12:48

Jā, mirmicoides! Super - jauna suga Latvijai! Sen jau šo gaidīju (un arī centos atrast) :)


Martins 20.maijs, 10:28

Tagad suga skaidra. No, mazajām (sērkociņa resnuma) spārēm šī ir vienīgā sarkanā krāsā. Klajumspāres būs 2-3 reizes resnākas un spārnus turēs izplestus.


dziedava 20.maijs, 10:22

Paldies! Jā, uz dzīvajiem kokiem vēl ir "kur rakt". Vasaras otrā pusē, rudenī būs jāsāk nopietnāka izpēte, jo pagājušā gadā šo nišu atklāju tikai 18. novembrī - stipri pavēlu..


zemesbite 20.maijs, 01:22

Oho! Apsveicu! :)


edge 19.maijs, 22:44

Tā kā nav izdevies iegūt pārliecinošu foto, suga tiek mainīta uz nenoteiktu klijkaiju.


KM 19.maijs, 22:23

Manuprāt, tomēr parastais zilenītis, nevis tumšbrūnais. Lieki plankumi uz priekšspārna.


Laimeslācis 19.maijs, 21:48

Paldies!


guta7 19.maijs, 21:42

Paldies par skaidrojumu. Visai bieži atrodu, bet saprotu, ka noteikt līdz sugai ir grūti.


nekovārnis 19.maijs, 21:27

Hmm, Himacerus mirmicoides?


Grislis 19.maijs, 20:16

Ļoti jauniņš, bet izskatās pēc Carex elongata.


Ziemelmeita 19.maijs, 20:12

Paldies,Valda! Papētīšu ar lupu.


Grislis 19.maijs, 20:10

Jā, varētu būt krastmalas grīslis, bet pavasarī līdzīgs ir arī slaidais grīslis, kas aug līdzīgos apstākļos. Lai tos atšķirtu, jāsaskaita cik daļās dalās drīksna (sievišķā zieda daļa, kas nāk ārā no puslīša). Ja dalās 2 daļās, tad slaidais grīslis. Ja dalās 3 daļās, tad krastmalas grīslis. Tas protams dabā labāk saskatāms ar lupu :) Var arī apskatīt apakšējo lapu makstis - krastmalas grīslism tās ir sarkanīgas, bet slaidajam grīslism brūnas. Foto redzamie eksemplāri man vairāk izskatās pēc slaidā grīšļa, bet tā kā minētās pazīmes nav redzamas, tad negalvoju.


ekologs 19.maijs, 19:53

Hm... Bombus vestalis?


Ziemelmeita 19.maijs, 19:29

Paldies,Valda un Marek!


Grislis 19.maijs, 19:03

Paldies noteicējiem, tomēr tas nav pavasara grīslis. Ar tādu pašu kuplu putekšņlapu ziedu vārpiņu pavasaros ir arī virsāja grīslis Carex ericetorum. 3.foto ir redzams ļoti tipisks virsāja grīšļa eksemplārs - neliels, bet ciešā cerā, lapas daudz, tumši zaļas, stīvas, nedaudz izliektas uz leju lokveidā. Kad sievišķajās vārpiņās nogatavojas pūslīši, tad tos sedz segplēksnes, kuru malas ir balti plēvjainas, bārkšainas (turpretim pavasara grīslim segplēksnes neasi smailas, nav plēvjainas). Turklāt pavasara grīslis parasti aug pļavās, ne mežos.


ekologs 19.maijs, 18:57

Zilā eļļas vabole (Meloe violaceus).


ekologs 19.maijs, 18:54

Skrejvabole (Carabidae sp).


ekologs 19.maijs, 18:48

Un atkal es kaut kā nonāku, iespējams, līdz Anaspis frontalis.


dziedava 19.maijs, 18:45

Iepriekš noteikta kļūdaini par tuvāko no zināmajām sugām, jo par 2024. gadā izdoto grāmatu (vienīgā vieta, kur var izlasīt sugas pilnīgu aprakstu līdz ar kvalitatīviem foto) vēl neko nezināju. Iepriekš noteiktā suga raksturīga uz kritalām, kamēr P.orbis - uz dzīviem kokiem, esot saistība ar ķērpjiem.


Ziemelmeita 19.maijs, 18:43

Paldies,Valda!


Ziemelmeita 19.maijs, 18:43

Paldies,Mārtiņ! Bilde kamerā, vēlāk vakarā pievienošu.


Martins 19.maijs, 17:41

Sarkanā klajumspāre nebūs - šai sugai stipri par agru - agrākie novērojumi ir tikai jūnija beigās.


Vīksna 19.maijs, 17:34

Sprakšķis.


Vīksna 19.maijs, 17:32

Krabjzirneklis Xysticus ulmi.


E L Jenots 19.maijs, 13:33

paldies


Platacis 19.maijs, 13:07

Te jau laikam man ir jāaizstāvas, jo Edgars redzēja to, ko redzēja, bet no bildēm mums ar Jēkabu bija jānosaka, jo Jēkabs skatījās binoklī. Mēs fotoatēlos tiešām redzam garo asti, kas gan ir ļoti blāva, jo tieva un konvertējot tā pazūd vai ir grūti akcentējama, šeit saite, kur ir apvilkts ēnojums, ko redzu https://failiem.lv/u/4xkfgaba8y , kas noteikti nav nekādi 7cm, bet ir teju spārna garumā, pie tam slīpi lidojošam putnam, par silueta smagnējumu pievienotajās bildēs var piekrist, bet ne jau salīdzināt ar citā rakursā planējošu putnu, bet tajā pašā saitē ir redzams arī atbilstošāks siluets. Toties visās bildēs var redzēt, ka nekādi spoguļi nespīd no spārniem, vēders un kakls ir gaišs. Izskatot bildes tika gūts apliecinājums tam, ko Edgars redzēja un man nebija nekāda pamata apstrīdēt, jo spēju saskatīt fotoatēlā pieauguša īpatņa garo asti.


Martins 19.maijs, 12:33

Paldies, Andri! Pētniecība gan ir periodiska, bet tomēr dati noder. Piemēram gatavojot sugas novērtējumu Latvijas Sarkanajai grāmatai (https://sarkanagramata.lu.lv/) pārskatīju arī DD novērojumus. Daudz nebija, jo dēles tomēr nav cilvēki iemīļotākā sugu grupa :) , taču jaunas atradnes bija. Un sugas statuss pēc jaunākā vērtējuma ir NT (Near Threatened) – gandrīz apdraudēta suga.


Ziemelmeita 19.maijs, 12:33

Paldies, Andri!


fufuks 19.maijs, 10:57

57.047444, 23.186302, ja nu kāds pēta.


Rallus 19.maijs, 09:25

Pazīmes no foto visticamāk tomēr liecina par īsastes klijkaijas pieaugušā putna gaišo formu: samērā plati spārni, baltais vēders nav plakans / pieplacināts, bet izteiksmīgs lokveida uz leju. Kopumā izskatās smagnējāka, trešajā bildē galva redzama ar izteiktu kontūru. Šeit salīdzinājumam foto no Zviedrijas dienu iepriekš: https://www.artportalen.se/Media/Image/5857008 ar gaišās formas veco putnu. Īsastes klijkaijai ir spics astes gals un tas var būt labi saskatāms, kas pieminēts par novēroto. Astes spalvu garums sasniedz līdz 7 cm un rada iespaidu par "garasti".


meža_meita 19.maijs, 08:24

Julita, vaboļu mēsli iekš satrupējuša celma. Kad iešu garām, paskatīšos, kā būs attīstījusies, bet ja es viņu satraumēju, vai attīstīsies?


IlzeP 18.maijs, 22:57

Bildē tas pats augs, kas šajā novērojumā: https://dabasdati.lv/lv/observation/fd4f3cf5fea61185e0ecdeea9fcd6575/ Kurš no abiem ziņotajiem novērojumiem ir pareizais?


IlzeP 18.maijs, 22:55

Neizdodas "atslēpt".


Ziemelmeita 18.maijs, 21:55

Paldies,Valda, par grīšłu noteikšanu !


Ziemelmeita 18.maijs, 21:54

Paldies,Valda!


Martins 18.maijs, 21:33

Medicīnas dēļu atradnes nav nepieciešams slēpt - šai sugai nav ne formāli noteikts ierobežotas pieejamības statuss, ne arī pēc būtības slēpjams. Es pat teiktu, ka šo ir vērts izcelt kā interesantu novērojumu (bet tad droši vien jāskatās vai nav vēl kāds medicīnas dēļes novērojums, kas nav "iecelts saulītē").


Grislis 18.maijs, 21:32

Varētu būt Carex ericetorum. Pārāk jauns. Grīšļus vislabāk var noteikt nevis to ziedēšanas laikā (kā citus augus), bet gan tad, kad ir gatavi pūslīši - vasarā.


Grislis 18.maijs, 21:29

Pavasarī grīšļus ir grūti noteikt, vizuāli Carex acuta vai C. acutiformis.


Martins 18.maijs, 21:28

Šos nevarēs droši noteikt pēc bildes. Vairumā gadījumu vārpstiņgliemežu noteikšanai svarīgās pazīmes slēpjas čaulas atverē - forma + iekšpusē redzamie valnīši, "zobiņi"... Tur vajag iespējami labāku bildi čaulas ieejai. Ja gliemezis ir daļēji vēl ieejas atverē (kā tas viens eksemplārs attēlā), tad ar kādu skujiņu vai zariņu viņu vajag pabakstīt, lai ievelkas dziļāk čaulā (aiz līkuma).


Vīksna 18.maijs, 21:21

Lielgalvmuša Myopa sp.


Grislis 18.maijs, 21:19

100% neesmu pārliecināta, bet tā izskatās.


Grislis 18.maijs, 20:56

Šis tiešām izskatās pēc kāda hibrīda... Derētu redzēt ievākto herbāriju.


Grislis 18.maijs, 20:38

Varētu būt. Tur bija jāpaskata knābīša šķēlums, kas foto nav redzams.


dziedava 18.maijs, 20:34

Paldies, Valda!


Grislis 18.maijs, 20:15

Piekrītu Ulda versijai - vizuāli visticamāk Carex acutiformis. Ja ir lupa, tad šiem augstajiem grīšļiem der paskaitīt, cik daļās dalās drīksna - ja 2, tad var būt Carex acuta, ja 3, tad Carex acutiformis.


Grislis 18.maijs, 20:06

Biotops tomēr diemžēl nav piemērots C. davalliana. Visticamāk - jauns Carex elongata.


Vīksna 18.maijs, 17:20

Paldies !


Vīksna 18.maijs, 16:13

Vai šī varētu būt lakstīgala ? Kur tiešām dziedāja, neskaidra bilde. Jau nedēļu mājās dzied, senāk tikai tālāk varēja dzirdēt.


zemesbite 18.maijs, 14:35

Paldies, Ansi!


zemesbite 18.maijs, 14:34

Paldies, Uģi!


ekologs 18.maijs, 14:18

Septiņpunktu mārīte (Coccinella septempunctata).


ekologs 18.maijs, 14:14

Medicīnas dēle (Hirudo medicinalis).


nekovārnis 18.maijs, 13:20

Visdrīzāk jau Clytra quadripunctata, bet drošībai labāk jāredz punktējums gar priekškrūšu vairoga malu.


Tadevire 18.maijs, 13:08

Paldies, par ieteikumu, ņemsim vērā.


Ziemelmeita 18.maijs, 12:27

Paldies,Ansi!


Ziemelmeita 18.maijs, 12:26

Paldies,Artur!


ekologs 18.maijs, 12:24

Bombus terrestris/lucorum noteikti nav. Pašlaik jau labāk likt nenoteiktu :)


IlzeP 18.maijs, 12:07

Noteica Ansis Opmanis


IlzeP 18.maijs, 11:55

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:52

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:47

Šai vajadzētu būt bijušai čurkstei


IlzeP 18.maijs, 11:35

Šī staču bija čurkstes? Bija pazudis nosaukums.


IlzeP 18.maijs, 09:52

Valda noteica kā Carex elata. Kura pasuga?


IlzeP 18.maijs, 09:50

Valda: "Carex riparia, iespējams, ka C. acutiformis, bet tas pavasarī būtu zilganāks."


IlzeP 18.maijs, 09:45

Novērojums bija zaudējis nosaukumu; pārnoteica Valda Baroniņa.


IlzeP 18.maijs, 09:42

Novērojums bija zaudējis nosaukumu; pārnoteica Valda Baroniņa.


sandis 17.maijs, 20:09

Laiks un vieta sakrīt, bet nesakrīt skaits - šajā novērojumā 2, otrā - 1. Apskatot šos visus kļūdainos gadījumus, šķiet, ka dzēšamie tomēr nav bijuši dublikāti. Arī tad, ja sakrīt vieta un laiks, tie var būt no vienas vietas un vienā laikā (minūtē) ieziņoti dažādi novērojumi.


sandis 17.maijs, 20:05

Nepateikšu, kas tas ir bijis, bet laikam jau jādzēš.


Ziemelmeita 17.maijs, 20:04

Paldies,Artur,Ilze,Uģi! Labākas bildes nav. Mainīt uz pascuorum vai nenoteiktu?


ekologs 17.maijs, 18:20

Arī, jā


CerambyX 17.maijs, 12:41

Gan jau pascuorum


IlzeP 17.maijs, 12:32

Terrestris/lucorum noteikti nav, bet vai nav kāda bilde, kur pakaļgals labāk redzams?


ekologs 17.maijs, 12:15

Te, manuprāt, būs Koku kamene (Bombus hypnorum) :)


IlzeP 17.maijs, 09:54

Kādēļ gan lai viņi neizdzīvotu? Tā ir normāla ligzdošanas vieta meža pūcei, vecāki viņus tur baro! Tikai, lūdzu, nevajag tos apmeklēt, lai par agru neizdzītu no slēptuves.


IlzeP 17.maijs, 09:30

Šis jau gan laikam nebūs dublikāts https://dabasdati.lv/lv/observation/ed0c6e85072ffa055caada86fe47844a/ , jo sakrīt vieta, bet nesakrīt laiks.


IlzeP 17.maijs, 09:27

Sandi, vai šis varētu būt dublikāts novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/0647ced56476033aeff90352be7bc0db/ ? Šis dzēšamas?


IlzeP 17.maijs, 09:19

Nebija sugas nosaukuma datu bāzē; ceru, ka bija domāta parastā priede.


Tadevire 16.maijs, 23:20

Ziņkārības mocīti, šodien aizbraucām apraudzīt pūčulēnus. Pirmo reizi tie tika uzieti vecā šķūnī, starp dažādām vecām mantām. Uz šodien (pēc 3 dienām) pūčulēni ir mainījuši savu "vietiņu" , tuvāk izejas durvīm. Moka jautājumi - vai tiem ir iespēja izdzīvot? Vai ir novērotas šādas izdzīvošanas situācijas arī citviet?


Jānis Ķuze 16.maijs, 23:03

Paldies par ziņojumu! Putnu gredzenoju 15.06.2003. rajonā pie Engures ezera kā vienu no diviem jaunuļiem ligzdā. Interesanti, ka šo gadu laikā tas vēl nekur nebija reģistrēts, šis ir pirmais un vienīgais novērojums. Uz labās kājas Latvia Riga 089.


Tadevire 16.maijs, 22:51

Nestrīdēšos :)


Ziemelmeita 16.maijs, 14:25

Paldies,Edgar, par palīdzību putnu noteikšanā!


Ģimene Kuzhel 16.maijs, 13:35

https://submit.cr-birding.org/animals/145627/


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts