Aktīvie lietotāji: 309 Šodien ievadītie novērojumi: 383 Kopējais novērojumu skaits: 2201322
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes 2024. gadā, gļotsēņu atslēga un dažāda statistika
Pievienots 2025-05-24 18:46:20

Nolijis kārtīgs lietus, kritalas izmērcētas, varam gaidīt, ka līdz ar saulaināku laiku vairāk sāks augt arī gļotsēnes, tāpēc ir laiks atskatīties uz pagājušo.

Lai arī šķita, ka iepriekšējo gadu aktivitātes nepārspēt, 2024. gads noslēdzās ar jaunu rekordu – pirmoreiz viena gada laikā Dabasdatos ziņots vairāk nekā 5000 gļotsēņu novērojumu!

Pirmās gļotsēnes tika ziņotas jau 2024. gada 1. janvārī (ziņoja Marina Šlapakova-Pjankova un Vija Sīmansone) un gada pēdējās – 31. decembrī (ziņoja Evita Veinberga un Julita Kluša).


Divas 2024. gada 31. decembrī atrastās gļotsēņu sugas 2025. gadā tika noteiktas kā jaunas sugas Latvijā – Jūlijas dzelksnīte Badhamia juliae (zināma tikai Vācijā, Norvēģijā un Spānijā; attēlā pa kreisi) un aplīšu pumpurīte Physarum orbis (zināma tikai divās valstīs – Vācijā un Francijā). Abas atrastas uz dzīviem kokiem Rīgā, netālu no mājām; pirmā – uz bērza, otrā uz kļavas. Foto: Julita Kluša

Pavisam 2024. gadā tika atrastas un ieziņotas 5022 gļotsēnes, bet kopā ar 2024. gadā ieziņotiem senākiem novērojumiem – 5066 atradumi, senākie no kuriem ir no 2020. un 2021. gada.


Gļotsēņu ziņojumu skaits Dabasdatos pa gadiem

Arī 2025. gads sācies labi – līdz 16. maijam Dabasdatos ziņoti jau vairāk nekā 900 novērojumi un kopējais gļotsēņu ziņojumu skaits pārsniedz 24 100 novērojumus, lielais novērojumu skaits ļoti palīdz apzināt sugu sastopamību un izplatību visā Latvijā. Paldies par to!

Īpašs paldies visiem ziņotājiem, kas papildus gļotsēnes ziņojumam līdz ar foto pievieno arī substrāta un biotopa aprakstu un/vai pievieno attīstības vērojumus – tas ir ļoti palīdzējis gļotsēņu sugu labākai izpratnei un, iedvesmojoties no daudzajiem vērtīgajiem datiem, izveidot arī testa versiju online gļotsēņu atslēgai. Ar tās palīdzību, atzīmējot tikai tos datus, kas konkrētajā gadījumā ir droši noskaidrojami, iespējams uzzināt hipotēzes redzētajai gļotsēnes sugai/ģintij/dzimtai.

Pagaidām atslēgā ietverta informācija par nedaudz vairāk nekā 100 sugām (galvenokārt tās, par kurām ir vairāk datu), bet līdz ar jauniem datiem varētu tikt pievienotas arī jaunas sugas.


Divi no anketas jautājumiem, kuri iekļauti gļotsēņu atslēgā tikai pateicoties Dabasdatu lietotāju atsaucībai, publicējot par atradni papildu datus.

Ja līdz 2024. gadam tikai Ingunai Riževai bija izdevies pārsniegt 850 novērojumu skaitu gadā, tad 2024. gadā visi trīs čaklākie ziņotāji to ir pārsnieguši! Marina Šlapakova-Pjankova savu iepriekšējo sasniegumu (367 novērojumi gadā) vairāk nekā divkāršoja (862), lai sīvi cīnītos ar Viju Sīmansoni par 2.-3. vietu; arī es personīgi savu iepriekšējo rekordu (845 novērojumi) vairāk nekā divkāršoju (1702 novērojumi). No pārējiem vislielākais lēciens ir Evitai Veinbergai (no 15 novērojumiem 2023. gadā līdz 166 novērojumiem 2024. gadā).


Čaklākie ziņotāji 2024. gadā.

Ja novērojumu skaits ir audzis, tad to diemžēl nevar teikt par ziņotāju skaitu, kas vairākus gadus turas apmēram vienādi (~100 ziņotāji gadā), bet jauni ziņotāji klāt nāk arvien mazāk. Vai nu gļotsēņu ziņošana Dabasdatos jauniem lietotājiem nešķiet lietderīga, vai arī pārāk sarežģīta portāla tehnisko īpatnību dēļ.


Jauni gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos pa gadiem.

2024. gadā noteikti 29 Latvijā jauni gļotsēņu taksoni (25 sugas, 4 varietātes). Tostarp 18 jaunas sugas Baltijā!


2024. gadā noteiktās Baltijā jaunās sugas (trīs no tām atrastas jau 2023. gadā) un to atradēji.

No Baltijā jaunajām sugām divas ir pēcsniedzītes, ko pavasarī atrada Marina Šlapakova-Pjankova; retākā no tām – glītā lampīte Lamproderma pulchellum – reģistrēta tikai 10 valstīs. Šoziem pastāvīgas vairāku mēnešu sniega segas nebija, līdz ar to pēcsniedzīšu atradumi izpaliek.

Pēc izsludinātā aicinājuma meklēt gļotsēnes uz bastarda tūsklapēm tūsklapju cukurīti atrada Ausma Piroga un Marina Šlapakova-Pjankova. Pēc literatūrā publicētiem datiem (apkopoti myx.dk) šī suga reģistrēta tikai 7 valstīs, bet varētu būt biežāk sastopama, nekā meklēta. Arī šogad vēl var pagūt apskatīt tūsklapes, vai tām lapu apakšpusē nav raksturīgie gļotsēņu sakopojumi (2024. gada atradumi ir jūnija sākumā).


Tūsklapju cukurīte Didymium tussilaginis – jauna suga Baltijā. Foto: Ausma Piroga

Ivetai Bukšai 2024. gadā noteiktas divas interesantas un Baltijā jaunas gļotsēņu sugas – ganībās uz zāles augoša Dāmsa pumpurīte Physarum daamsii (atrasta 2023. gada oktobrī), kas reģistrēta tikai 13 valstīs, un uz kūtsmēslu kaudzes augošs pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea, kas no līdzīgām sugām viegli atšķirams pēc sporām ar tīklotu rakstu.


Pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea un kūtsmēslu kaudze, uz kuras tas atrasts. Foto: Iveta Bukša, Julita Kluša (sporu foto).

Savukārt Valdai Ērmanei jaunu sugu Baltijā – zāļu dzelksnīti – izdevies atrast uz pelašķa.


Zāļu dzelksnīte Badhamia foliicola. Foto: Valda Ērmane

Bet neparasta substrāta ziņā visus pārspēja Renāte Kaupuža, atrodot jaunu sugu Baltijā – kārpsporu cukurīti – uz mitrumā un ēnā pamesta zābaka zoles un šņorēm.


Kārpsporu cukurīte Didymium verrucisporum. Foto: Renāte Kaupuža

Saprotams, ka gļotsēnēm ne visi novērojumi tiek noteikti uzreiz un vispār, jo tam bez arvien jaunām zināšanām vēl nereti nepieciešama paraugu ievākšana un mikroskopēšana (kam, savukārt, nepieciešamas ne tikai zināšanas un iespējas, bet arī laiks), tāpēc sugas var tikt noteiktas arī tikai pēc gada vai vairākiem gadiem.

Un tomēr no 2024. gada gļotsēņu ziņojumiem gandrīz 3/4 jau ir noteiktas līdz sugai, kas, manuprāt, ir daudz. Visvairāk līdz sugai nenoteikto ir pilienīšu dzimtas gļotsēnes (1/3 no visām nenoteiktajām), kā arī vālenītes (šokolādes gļotsēnes) Stemonitis sp., sprodzītes Arcyria sp. un lākturītes Cribraria sp. (katrā no šīm ģintīm 6-12% novērojumu no visiem nenoteiktajiem), jo lielai daļai šo sugu noteikšanai nepieciešama mikroskopēšana. Pumpurītes Physarum sp. un dzelksnītes Badhamia sp. arī parasti jāmikroskopē, bet šādu atradumu parasti ir gan mazāk, gan par to paraugiem vairāk rūpējas, lai tie tiktu līdz mikroskopēšanai, jo sugas varētu būt retākas. Tādējādi nenoteiktas sugas pa abām ģintīm kopā veido mazāk nekā 5% no visiem nenoteiktajiem novērojumiem 2024. gadā.


Gļotsēņu taksonu skaits Latvijā, kas reģistrēts līdz attiecīgajam gadam, salīdzinājumā ar Dabasdatos noteikto taksonu skaitu viena attiecīgā gada laikā.

Skatot grafiku par katrā gadā vispār zināmo un noteikto taksonu skaitu salīdzinājumu, mani pārsteidza, ka tikai vienā 2024. gadā no ziņotajiem novērojumiem noteikts gandrīz tikpat taksonu (206), cik tikai pirms diviem gadiem vispār Latvijā bija atklāts (208). Tātad strauji augušas gan zināšanas par dažādiem taksoniem, gan prasmes to visu arī dabā atrast.

Analizējot statistiku par konkrētiem ziņotajiem taksoniem – cik novērojumu un cik ziņotāju tiem 2024. gadā un pa visiem gadiem kopā –, var ievērot vairākas agrāk ne tik bieži ziņotas sugas, kuras 2024. gadā vairāk cilvēku iemācījušies atrast, kā piemēram, režģa gļotsēni Hemitrichia serpula, mālkrāsas lākturīti Cribraria argillacea, violeto šūnaini Siphoptychium violaceum, rūsgano lākturīti Cribraria rufa un parasto lindblādiju Lindbladia tubulina. Un par to liels prieks!

Iedvesmojoties no Anša Opmaņa sastādītajām sūnu izplatības kartēm, kas mani motivējušas vairāk papētīt sūnas retāk apsekotās vietās, šogad pirmo reizi Dabasdatu vēsturē izveidotas arī gļotsēņu izplatības kartes ar novērojumu un taksonu skaitu pa 10x10 km kvadrātiem. Ceru, ka tas šī raksta lasītājus rosinās paskatīties un iedvesmoties gļotsēnes papētīt arī kādā līdz šim tukšākā kvadrātā.


Gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu novērojumu skaitu kvadrātos pieejama šeit.


Gļotsēņu taksonu skaits pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu taksonu skaitu kvadrātos pieejama šeit. Drusku mazāka izmēra fails, bet ar pagastu robežām.

Laikam nav liels brīnums, ka gan novērojumu, gan taksonu skaita kartes līdzīgas jeb skaidra korelācija – jo vairāk novērojumu, jo vairāk taksonu.

Tālāk vairāk statistikas par pašiem ziņotājiem, daļēji iedvesmojoties no Mareka Ieviņa publicētās statistikas par koksngraužu novērojumiem Latvijā.


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu Dabasdatos (2009-2024)


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais ražīgākais gads).


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu Dabasdatos (2009-2024)


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais produktīvākais gads).

Par statistikas apkopošanu un kartēm jāpateicas manam dēlam Dzintaram Klušam, bet vienu manu lūgumu viņš sākotnēji pārprata – "gada laikā" izlasīja kā "gadalaikā", un tā rezultātā tapa vēl nebijusi statistika par gļotsēņu ziņotāju novērojumu un taksonu skaitu vienā gadalaikā. Visvairāk taksonu visiem 16 čaklākajiem ziņotājiem bija rudenī, lai gan gadalaiks ar lielāko novērojumu skaitu atkarībā no ziņotāja variēja. No 73 ziņotājiem, kam vienā gadalaikā (visus gadus kopā skaitot) ir vismaz 10 novērojumi, visvairāk novērojumu tieši rudenī bija apmēram pusei – 36 ziņotājiem, vasarā nedaudz mazākam skaitam – 32 ziņotājiem. Bija arī tādi, kas gļotsēnēm visvairāk pievērsušies pavasarī (Andris Klepers, Miks Rieksts Hofmanis un Mareks Ieviņš) vai pat ziemā (Arta Joma).

Tālāk statistika ar čaklāko ziņotāju novērojumu un ziņoto taksonu skaitu atkarībā no gadalaika.


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu ziemā un pavasarī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu ziemā un pavasarī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu vasarā un rudenī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu vasarā un rudenī

Noslēgumā īss 2024. gada gļotsēņu notikumu pārskats:

* Gada gļotsēne tiek izvirzīta jau 3. reizi; šoreiz izvēle veikta FB grupas "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem" balsojumā; visvairāk balsis saņem režģa gļotsēne Hemitrichia serpula.

* Latvijā pirmā pēcsniedzīšu ekspedīcija (10.-11. aprīlī Latgalē).

* Pirmoreiz Slīteres ceļotāju dienās gļotsēņu lekcija un pārgājiens dabā (7. septembrī).

* Gļotsēņu mācības LIFE FOR SPECIES seminārā dabas izziņas speciālistiem (25., 26. septembrī Kuldīgas apkārtnē).

* Latvijā pirmais koka ēkas gļotsēņu pētījums gada garumā (novērotas 14 sugas), kam sekoja raksts par gļotsēņu pētījumiem Latvijā kopumā. Pilnās versijas abiem rakstiem lasāmas Dziedavā: "Gļotsēņu pētījums uz šķūnīša" un "Gļotsēņu pētījumi Latvijā"

* Prezentācija Dabasdatu sanāksmē par gļotsēņu sastopamību uz dažādiem substrātiem, ne tikai uz kritalām.

Latvijas aktuālais gļotsēņu taksonu saraksts

Katram taksonam papildus minēts tā ziņotāju skaits, kā arī novērojumu skaits Dabasdatos kopumā, 1x1 km un 10x10km kvadrātos. No esošajiem datiem izvērtēta to sastopamība.

Lielāks ziņotāju skaits kādai sugai ne vienmēr nozīmē biežāk sastopamu sugu, reizēm tas tikai liecina, ka suga vieglāk ievērojama. Īpaši uzskatāmi tas ir milzu brefeldijai Brefeldia maxima, kas lielo izmēru dēļ ir vieglāk pamanāma. Pēc ziņotāju skaita tā ir 26. vietā, bet pēc sastopamības pa 10x10 km kvadrātiem – 52. vietā.

Vairāk 10x10km kvadrātu nozīmē, ka vairāk aptverta visa Latvijas teritorija (un suga gana viegli ievērojama), savukārt vairāk 1x1 km kvadrātu nozīmē, ka suga ir biežāk sastopama (un arī ievērojama).

Visbiežāk novērotā suga pēc novērojumu, kvadrātu un ziņotāju skaita ir koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum aggr. (kas patiesībā ir sugu grupa, kas šobrīd tiek dalīta sīkāk), bet pārējo sugu secība atkarībā no statistikas veida mainās. Augstāk (ar lielāku ziņojumu un kvadrātu skaitu) sanāk ne tikai tās sugas, kas sastopamas biežāk, bet arī tās, kam pievērsta lielāka uzmanība.

Suga ir būtiski augstākā vietā pēc 1x1 km kvadrātu skaita (salīdzinot ar vietu 10x10 km kvadrātu sarakstā), ja tā sastopama tikai specifiskās vietās Latvijā, īpašos biotopos. Bet tur, kur ir, tur ir salīdzinoši bieži sastopama un ievērojama. Tādas, piemēram, ir dabisku mežu biotopu ar lielām trupošām kritalām sugas purpura lākturīte Cribraria purpurea, violetā šūnaine Siphoptychium violaceum, garkājas lampīte Lamproderma columbinum, tāda ir arī Gada gļotsēne 2025 – režģa gļotsēne Hemitrichia serpula, kas raksturīga slapjākiem biotopiem ar lapkoku kritalām. Bet pēc minētā kritērija visvairāk izceļas nesen Rīgā atklātā dažādkrāsu dzelksnīte Badhamia versicolor, kas šobrīd atrasta tikai Rīgā. Pagaidām atklāts jautājums, vai tā ir sastopama apdzīvotās vietās arī ārpus Rīgas.

Savukārt pretēji (suga būtiski augstākā vietā ir pēc 10x10 km kvadrātu skaita) ir tām sugām, kas ir varbūt izplatītas pa visu Latviju, bet aug vietās, ko gļotsēņotāji retāk apseko. Piemēram, tāda ir pārslainā cukurīte Didymium spongiosum, kas biežāk apaug dzīvus augus un mēdz augt arī pļavās.

Augstāk aprakstītie faktori arī tika ņemti vērā, izvērtējot, kādu sastopamības biežumu Latvijā attiecīgajam taksonam noteikt. Sastopamības biežums "0" noteikts tām sugām, kas Latvijā ir reģistrētas pēc senākiem literatūras datiem, bet Dabasdatos nav droši noteiktu ziņojumu. Tas nenozīmē, ka šīs sugas ir izzudušas, iespējams, mēs neesam vēl iemācījušies tās atrast vai noteikt.

Droši noteiktie Dabasdatos ziņotie gļotsēņu taksoni līdz ar foto un aprakstiem atrodami arī mājaslapā glotsenes.dziedava.lv, kur nesen ieviests arī sadalījums pa dzimtām.

Julita Kluša

2025-05-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Streptopelia turtur - 2025-07-08 Vītītis
Sternula albifrons - 2025-07-08 Aleksejs
Poecile montanus - 2025-07-08 AmandineD
Orthetrum cancellatum - 2025-06-26 VitaS
Adalia bipunctata - 2025-07-08 zane_ernstreite
Lygistopterus sanguineus - 2025-07-08 zane_ernstreite
Libellula fulva - 2025-06-26 VitaS
Nezināms
Ignotus
@ Aldimaa
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 08.jūlijs, 15:08

Plazmodijs, jāvēro


dziedava 08.jūlijs, 14:34

Domā, ka no pagājušā, sēnes iekonservēja :)


ekologs 08.jūlijs, 14:09

Jūlijvabole (Anomala dubia).


IlzeP 08.jūlijs, 12:55

Sēne?


Ivetta 08.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi!


ekologs 08.jūlijs, 08:42

Grūti saprast, iespējams, ka kādas ērcītes (Acari sp.).


ekologs 08.jūlijs, 08:36

Sprakšķis (Ampedus sp.), iespējams, A. nigrinus.


ekologs 08.jūlijs, 08:30

Es teiktu, ka meža bambals (Anoplotrupes stercorosus). Pavasara bambalim (Trypocopris vernalis) segspārni ir tādi gludāki un spīdīgāki, bez izteiktām rievām.


ekologs 08.jūlijs, 08:24

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


Mari 07.jūlijs, 21:52

Pievienoju vienu 7. jūlijā tapušu foto (5.) Dažām jau saskatāms virsmas raksts.


VijaS 07.jūlijs, 21:16

Tā arī nesapratu, vai svaiga, vai no pagājušā rudens zem mizas saglabājusies.. :)


dziedava 07.jūlijs, 20:50

Sporas vilkpienainēm ļoti līdzīgas, gaišas, nezinu, vai no tā ko var noteikt. Te svarīgs ir virsmas raksts, perīdija mikroskopija, kapilīcija (ko grūti saprast) mikroskopija


IlzeP 07.jūlijs, 20:30

Paldies!


Mari 07.jūlijs, 20:09

Gaidu, kad varēs apskatīt sporas, nevaru saprast kurā brīdī tās būs pietiekoši nobriedušas :)


Ziemelmeita 07.jūlijs, 20:05

Paldies,Lilita!


dziedava 07.jūlijs, 19:53

Jauns plazmodijs, sugu tādā stadijā nevar noteikt. Būtu jāvēro, kā attīstās, kas izaug.


dziedava 07.jūlijs, 19:52

Man sen nav redzēti


dziedava 07.jūlijs, 19:51

Dažas koniskas, dažas apaļas, man bija līdzīga. Kad būs laiks, jāpastudē jaunais Ļeontjeva raksts, ātri pārskrienot šķita, ka līdzīga suga ir statp jaunaprakstītajām. Tagad neesmu mājās, nevaru apskatīt.


IlzeP 07.jūlijs, 19:39

Vai foto no kameras būtu iespējams pielikt?


Mari 07.jūlijs, 19:16

Sīkas apm. 1,5-2 mm, uz stipri satrūdējušas un izmirkušas nelielas bērza kritalas. 1.,.2 foto 2.jūjijā; 3., 4. foto no paraudziņa 3. jūlijā.


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:07

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:06

Paldies,Inese un Ilze!


Aleksejs 07.jūlijs, 19:01

Vakar vakarā tieši tur dzirdēju viņu, tad varbūt uzturas lokāli.


Mo 07.jūlijs, 18:49

Partenopes?


enesija 07.jūlijs, 17:48

Lycosidae Pardosa sp.


enesija 07.jūlijs, 17:47

Linyphiidae


nekovārnis 07.jūlijs, 16:54

Izskatās ka Stenurella sp. tēviņš. Ja vēders pelēks - S.melanura, ja oranžs - S.bifasciata.


nekovārnis 07.jūlijs, 16:42

Noslinkoju paskatīties :) Spīdīgs ir, pēdas (tarsi) varēja būt gaiškas. Ielikšu pagaidām kā sp.


anthicus 07.jūlijs, 16:34

Saperda scalaris


Ziemelmeita 07.jūlijs, 15:57

Paldies,Lilita!


ekologs 07.jūlijs, 15:14

Smecernieks (Cionus sp.).


ekologs 07.jūlijs, 15:11

Jā, tie abi ļoti līdzīgi...


IlzeP 07.jūlijs, 15:02

Kaut kas nav labi ar novērošanas datumu.


W 07.jūlijs, 13:53

Vai tas varētu būt Cionus thapsus? Sarakstā neatradu.


CerambyX 07.jūlijs, 13:45

Drīzāk Prionychus melanarius, manuprāt.


IlzeP 07.jūlijs, 12:34

Noskaidrošu, vai nav kāds sinonīms


nekovārnis 07.jūlijs, 11:41

Paldies par info :)


bitene 07.jūlijs, 11:09

Varbūt Kāpurmuša Cylindromyia interrupta?


Ivetta 07.jūlijs, 10:22

Paldies, Artur!


IlzeP 07.jūlijs, 10:15

Vai šis ir dublikāts novērojumam ar foto (https://dabasdati.lv/lv/observation/fokse0koq7qbt5b0e2th0a0ou4/), dzēšams?


nekovārnis 07.jūlijs, 09:42

Salix sp. arī sugas ēdienkartē. https://coleonet.de/coleo/texte/chrysomela.htm


nekovārnis 07.jūlijs, 09:40

Vismaz imago Chrysomela populi - melni segspārnu gali.


nekovārnis 07.jūlijs, 09:31

Iespējams ir M.variegatus


kamene 07.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi. Rūsas sēne Puccinia asarina - nav sarakstā.


W 07.jūlijs, 07:10

Artur, paldies:)


ekologs 07.jūlijs, 07:06

Vairogblakts (Eurydema oleracea).


ekologs 07.jūlijs, 07:04

Lapgrauzis (Smaragdina sp.).


ekologs 07.jūlijs, 06:55

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 07.jūlijs, 06:47

Zaļā vairogvabole (Cassida viridis).


ekologs 07.jūlijs, 06:45

Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes).


ekologs 07.jūlijs, 06:38

Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


ekologs 07.jūlijs, 06:28

Koksngraužveida praulvabole (Pseudocistela ceramboides).


ekologs 07.jūlijs, 06:22

Manuprāt, melnā praulvabole (Prionychus ater).


ekologs 07.jūlijs, 06:17

Skrejvabole (Carabus nemoralis).


Mežirbe777 07.jūlijs, 02:20

Beidzot tiku pārskatīt bildes un arī ievākto paraugu ar 40x lupu. Jāpiekrīt, ka diži gļotsēniski neizskatās. Tā notiek, kad no galvas zina tikai pētāmo substrātu, bet ne paša potenciāli atrodamā objekta izskatu :D Vieta šķita perspektīva sugai, jāatgriežas un jāmeklē kamēr atrodas, ja lietus nebūs ieviesis dižas korekcijas.


zemesbite 06.jūlijs, 23:41

Paldies, Uģi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Uldi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Marek!


Kiwi 06.jūlijs, 21:39

Paldies, Uģi!


Ansis 06.jūlijs, 18:34

Bez foto šo noteikt nevarēs.


dziedava 06.jūlijs, 14:39

Gļotsēnes nemēdz būt ar šādu konsistenci. Pataustot tā neizšķīstu, neizjuktu. Tā ir sēne.


Ivetta 06.jūlijs, 11:09

Paldies, Uģi!


dziedava 06.jūlijs, 09:30

Bet, jā, piebildīšu, ka nodevu paraugu, jo man bija aizdomas, ka tā nav paša Ļeontjeva pēc foto noteiktā suga, es iebildu, ka mana ir citādāka :)). Tas arī tika pierādīts sekvencējot. :))


dziedava 06.jūlijs, 09:27

Raivo, godīgi sakot, nezinu, nav prātā tāds gadījums :). Biju domājusi par to, ka vispār jau latvieši ir atraduši sugas, kas aprakstītas kā jaunas, zinu, ka uz atsegumiem augošā sūna - mēlītes sīkvijzobe Tortula lingulata - ir aprakstīta pēc Latvijas parauga, bet tas bija sen :) (1880). Konkrēti Dabasdatu aspektā nebiju domājusi. Tagad jau zinātnē ir vairāk iespēju un jaunu sugu aprakstīšana vairs nav tik ekskluzīva lieta kā pagātnē. Konkrētajā gadījumā trāpījos ar pareizo paraugu pareizajā vietā (gļotsēņu kongresā), kur man bija iespēja to nodot personīgi Ļeontjevam.


Mežirbe777 06.jūlijs, 03:27

Šis sanāk pirmais DD novērojums kādai sugai, kura recenzētā publikācijā aprakstīta kā jauna, vai arī iepriekš ir bijis tāds precedents? Ja jā, tad tas tikai kārtējo reizi pierāda vietnes neatsveramo lomu dabas vērtību izpētē valstī :)


Vīksna 05.jūlijs, 23:10

Paldies !


Mari 05.jūlijs, 22:49

Paldies, Julita! :)


Mari 05.jūlijs, 22:16

Jā, tas ir vecais labais milimetru papīrs :)


Vīksna 05.jūlijs, 21:28

Atstāto apšu puduri cirsmā (varbūt pat ligzdu vieta), vējš visu izgāzis.


Vīksna 05.jūlijs, 21:13

Zāģēta egļu audze ar vēl šo to tur bija, un vēl kāda egle blakus palikusi, cirsmā nelieli ozoli atstāti.


laumae 05.jūlijs, 21:09

No stipri vējainās pievakares šis bija vienīgais skaidrais portretējums, bet diezgan droši atceros, ka bija S.melanura. Mana pirmā S.bifasciata vēl gaida kaut kur Zemgalē ;]


Vīksna 05.jūlijs, 21:04

Tomēr cits. Paldies !


Vīksna 05.jūlijs, 20:47

Paldies !


nekovārnis 05.jūlijs, 20:19

Šim nav vēl kāds foto citā rakursā, lai mātīti labāk var saskatīt. Tāda aizdomīga (S.bifasciata?), bet varbūt tikai tāds apgaismojums :)


Ziemelmeita 05.jūlijs, 20:15

Paldies,Marek!


dziedava 05.jūlijs, 19:27

Rūtiņas garums ir 1mm?


IlzeP 05.jūlijs, 18:25

Paldies, Uģi, par naktstauriņiem!


Vīksna 05.jūlijs, 16:54

Paldies !


CerambyX 05.jūlijs, 15:57

Gan jau rūsas sēne Puccinia asarina


CerambyX 05.jūlijs, 15:51

Jā, gan jau Globiceps flavomaculatus,


zemesbite 05.jūlijs, 13:00

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 12:08

Paldies, Marek, par precizējumiem!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:03

Paldies!


Filips Bobinskis 05.jūlijs, 09:32

Vai kāda no Globiceps?


Ivetta 05.jūlijs, 09:04

Paldies, Uģi, par veltīto laiku visiem noteiktajiem!


Ziemelmeita 05.jūlijs, 07:47

Paldies,Uģi, par visiem labojumiem un precizējumiem.


dziedava 05.jūlijs, 07:32

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:08

Un paldies, Uģi, par visiem sprakšķu utt. precizējumiem/noteikšanu!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:03

Un tak likās pašai sākumā, ka brūnvālīšu... Paldies, Uģi!


KM 05.jūlijs, 00:57

Paldies, sadalīšu divos novērojumos


CerambyX 05.jūlijs, 00:41

Drīzāk Coelioxys conica


CerambyX 05.jūlijs, 00:27

Šādi zaļi spīdīgie 3 ārēji līdzīgas sugas (aureolus, hypochaeridis, sericeus).


CerambyX 05.jūlijs, 00:20

Vēdera krāsu neredz, bet drīzāk otra suga (Anogcodes melanurus)


CerambyX 05.jūlijs, 00:16

Otrajā attēlā - parastais pļavraibenis


adata 04.jūlijs, 20:43

To vēl nesaprotu, pēc kādām pazīmēm atšķirt uz aci lampītes no lākturītēm.


ER 04.jūlijs, 20:42

Ligzdojošās zaļās vārnas ar baltiem gredzeniem "DD" un "HV" ir man jau zināmais pāris, ko pie ligzdas vairs nevajadzētu traucēt. Abi gredzenoti kā mazuļi pie Silakroga, attiecīgi 2018. un 2022. gadā. Citu putnu gredzeni tuvākajā apkārtnē gan šogad nav nolasīti, tā ka ziņas par tiem būtu ievērojami vērtīgākas.


Ivars Leimanis 04.jūlijs, 20:36

Lieliski! Laba ziņa, ka nav pavisam pie mums izzudis! Apsveicu ar atrašanu! Uz kā aug? Uz oša? Uz jauna (kāds D)? Cik augstu? Cik cm2 ķērpja laukums?


Amanda 04.jūlijs, 20:18

Mājas strazds


Amanda 04.jūlijs, 20:15

Izskatās pēc meža tilbītes


aer 04.jūlijs, 19:43

Jā, tur bija cits strazds!


ekologs 04.jūlijs, 17:58

Uģi, paldies!


IlzeP 04.jūlijs, 17:03

Šis foto jau bija pievienots iepriekšējam novērojumam.


ekologs 04.jūlijs, 16:40

Mh... Tāds neliels, Hydrophilus caraboides?


adata 04.jūlijs, 15:57

Vai šai var būt cits sugas variants, sašaubījos, jo ļoti sīka, lasīju, ka jābūt 2,5-5mm, šai pat nav divu.


zane_ernstreite 04.jūlijs, 15:47

Paldies, Ilze! Biju šodien tajā vietā skatīt vaboles un viena no naktsvijolēm vēl nebija noziedējusi. Nobildēju ziedkopu detalizētāk (pievienoju fotogrāfiju). Jā, pēc raksta redzu - tiešām zaļziedu!


adata 04.jūlijs, 15:44

Kritala atradās ēnainā vietā, zem papardēm.


Wiesturs 04.jūlijs, 12:53

Pilnīgi noteikti nav mazais vakarsikspārnis, kurš, pirmkārt, ir Latvijā ekstrēmi rets un, otrkārt, varētu būt sastopams tikai pašā LV dienvidu daļā. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka tas arī izskatās pilnīgi savādāk :) Ja nav zināma suga, Dabasdatos ir opcija "sikspārnis (nenoteikts)" (tāda šeit ir arī daudziem citiem radījumiem, kas nespeciālistam nav viegli nosakāmi). Rakstīt "Nenoteikts" ir ievērojami labāk, nekā minēt un norādīt nepareizu sugu.


Mežirbe777 04.jūlijs, 12:01

Vienkārši kolosāls nosaukums. Smaids pa visu seju :D


IlzeP 04.jūlijs, 11:03

Vai šeit nav kļūda sugas izvēlē?


IlzeP 04.jūlijs, 10:44

Valda Pilāta komentārs: "Aizdomīgi melns (kā pogainais), bet tā kā nekādas sugu raksturojošas pazīmes nav saskatāmas, iesaku norādīt kā nenoteiktu roni."


ML 04.jūlijs, 10:27

Āmen.


Ivetta 04.jūlijs, 10:21

Paldies, Mārtiņ!


IlzeP 04.jūlijs, 10:00

Pazīmes nav saskatāmas, apraksta trūkst (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:58

Atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Vajadzētu arī mērogu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:56

Kārtējais atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Lielo suņu pēdas mēdz būt dažādas...


IlzeP 04.jūlijs, 09:54

J. Ozoliņš neatzīst par pierādītu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:53

Aļņa vai brieža zobu pēdas (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:51

J.Ozoliņš neatzīst par pierādījumu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:48

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Tas gaišais apmatojums uz kājām ir mulsinošs, bet galva kā meža tomēr."


IlzeP 04.jūlijs, 09:47

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nevar saprast apmatojuma krāsu. Meža caunai maijā vajadzētu būt tumši brūnai, akmeņcaunas ir gaišākas, pelēcīgas."


IlzeP 04.jūlijs, 09:46

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nav redzama galvenā pazīme – pakakles plankuma forma, bet, ja novērojums veikts tiešām decembrī, tad akmeņu cauna pēc neapmatotajām pēdām."


IlzeP 04.jūlijs, 09:44

Jāskatās putekšlapu novietojums, te bija raksts par atšķiršanu: https://dabasdati.lv/lv/article/zied-naktsvijoles/2018/


Ziemelmeita 04.jūlijs, 08:46

Paldies,Uldi!


zane_ernstreite 04.jūlijs, 07:43

Paldies par precizējumu! Neesmu iepratusies tās atšķirt.


Mežirbe777 04.jūlijs, 01:17

Brīnumskaista suga ! Šis gan jau bija ilgi gaidīts "ķeksīts" :)


adata 03.jūlijs, 22:45

Va te virsiņa nav rūsgana? Nu man tā izskatās...


IlzeP 03.jūlijs, 22:04

Paldies par info!


IlzeP 03.jūlijs, 22:02

Valda Baroniņa: "Ziedkopas forma kā D.fucksii, arī biotops izskatās tai piemērots (purvains mežs?). Diemžēl nav labi saskatāms, vai zieda lūpai ir garā vidusdaļa…"


IlzeP 03.jūlijs, 22:00

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:59

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:58

Valda Baroniņa: "Drīzāk D. baltica – gan pēc zieda formas, gan gareniski izstieptajiem lapu plankumiem (D.maculata ir ieapaļi) un arī pēc biotopa (D.maculata parasti purvos nevis pļavās)."


IlzeP 03.jūlijs, 21:57

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:56

Valda Baroniņa: "Drīzāk D.baltica. Spriežot pēc zieda un biotopa. Diemžēl lapas nav redzamas."


IlzeP 03.jūlijs, 21:55

Pēc foto noteica Valda Baroniņa. Cik var saskatīt – putekšnīcas nav paralēlas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:53

Valda: "Izskatās tomēr pēc zaļziedu, putekšnīcas nav paralēlas, piesis pie pamata nedaudz platāks."


IlzeP 03.jūlijs, 21:52

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:51

Pēc lapām vien naktsvijoles grūti nosakāmas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:46

Pēc foto noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 03.jūlijs, 21:25

Diviem novērojumiem pievienots viens un tas pats foto. No neīstā datuma novērojuma jādzēš.


IlzeP 03.jūlijs, 21:17

Tomēr nomainīju uz nenoteiktu bruņurupuci, ja nav pārliecības par īpaši aizsargājamu sugu.


adata 03.jūlijs, 21:11

Sanāk, skrēja no punkta uz leju, Pļaviņu māju virzienā.


adata 03.jūlijs, 21:08

Pati neredzēju, bet izskatās, ka jauns, jo mazs augumā. Arī video tā skriešana tāda apjukusi, kā izbiedēta, skrēja apdzīvotas vietas virzienā.


IlzeP 03.jūlijs, 20:31

Vai nevarētu būt bijis lauku balodis?


IlzeP 03.jūlijs, 20:27

Ja domāta dziesma, un vecajā mežā ir lieli dobumaini koki, labāk izmantot atlanta pazīmi "D".


IlzeP 03.jūlijs, 19:59

Ja redzēts, ka putns ielido, statuss varētu būt V vai AL, nevis LL, kas atbilst atrastai ligzdai pēc ligzdošanas, jau tukšai.


Ziemelmeita 03.jūlijs, 19:54

Paldies,Ilze, atradu īsto,izlaboju.


IlzeP 03.jūlijs, 19:27

Šis arī tāds šaubīgs, bildē īsti nevar krāsu saprast.


IlzeP 03.jūlijs, 19:26

Tumša mantija - domāju, ka tumšais. Pie tam mežā.


Eggy 03.jūlijs, 19:16

Saprotu,ka tad jāpaņem rokās. Kādu mazuli var pacelt vai labāk mammu?


IlzeP 03.jūlijs, 19:08

Apakšpuse jāredz.


IlzeP 03.jūlijs, 19:07

Labot uz kamolaino?


IlzeP 03.jūlijs, 18:54

Izskatās ka dublikāts šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/c94f7058126cd12b5cf9675e5620714c/ . Viens dzēšamas.


IlzeP 03.jūlijs, 18:32

Labāk būtu nomainīt ar foto no kameras.


IlzeP 03.jūlijs, 18:24

Vai tas ir jauns lācēns?


IlzeP 03.jūlijs, 18:20

Kāpēc Jūs domājat, ka tas bija lūsis?


IlzeP 03.jūlijs, 18:12

Vai sikspārnis bija pagrabā? (Jautājums attiecībā uz statusu "ziemo".)


IlzeP 03.jūlijs, 18:09

Šo novērojumu bez foto nevarēsim akceptēt. Lidvāveres Latvijā, visdrīzāk, ir izmirušas. Ko dzīvnieks darīja?


IlzeP 03.jūlijs, 18:03

Punkts gan ielicies nepareizā vietā.


IlzeP 03.jūlijs, 17:28

Man izskatās, ka šis foto dublējas ar citu novērojumu.


IlzeP 03.jūlijs, 17:19

Izskatās, ka šie arī ir divi (otrs novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/fffd328e35bb8145eaeba506c94a7012/ )


IlzeP 03.jūlijs, 17:18

Vai šis ir dublikāts novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/bb97040d717164def43fe3ebf61fdaae/ ? Ja tā, vienu vajadzētu dzēst.


adata 03.jūlijs, 16:41

Es "lieku" uz oranžo aveņgļotsēni, katrai "šūniņai" punktiņi vidū. Varbūt kļūdos.


IlzeP 03.jūlijs, 15:30

Tā kā abas naktsvijoļu sugas ir ļoti līdzīgas, nebūtu slikti pievienot foto.


IlzeP 03.jūlijs, 15:18

Tik bagātīgai atradnei arī kāds foto noderētu.


IlzeP 03.jūlijs, 14:57

Vai foto nebūs?


ekologs 03.jūlijs, 13:48

Hmm... Nevarētu būt Enicmus transversus?


IlzeP 03.jūlijs, 13:20

Vai pēdējā foto nav pļavas (?)


IlzeP 03.jūlijs, 13:05

Šī būs pļavas.


Aceralba 03.jūlijs, 13:01

Paldies!


IlzeP 03.jūlijs, 12:32

Šeit trūkst foto.


IlzeP 03.jūlijs, 12:24

Manuprāt, pļavas.


IlzeP 03.jūlijs, 12:11

Izskatās pēc ziemeļu, vismaz pirmais.


zemesbite 03.jūlijs, 10:47

Paldies, Marek! :)


Bekuvecis 03.jūlijs, 10:15

Šī novērojuma sakarā Jums nosūtīta e-vēstule no senes.lv


nekovārnis 03.jūlijs, 10:15

Atkārtoti novērojumi labi noder fenoloģijai :)


nekovārnis 03.jūlijs, 10:12

Tas latviskais nosaukums mulsinošs, jo biežāk sastopama tieši egļu kritalās. Moricsalā viena tupēja uz apses kritalas :)


ekologs 02.jūlijs, 22:39

Paldies, Marek!


zemesbite 02.jūlijs, 22:32

Marek, vai tas nekas, ja kādas sugas koksngrauzi atkārtoti nofotografēju tajā pašā vietā? Statistika man neveras, tāpēc nevaru paskatīties kur ko esmu fotografējusi.


adata 02.jūlijs, 22:24

Te varētu būt arī kas cits, jo masa nav vienā gabalā, bet pikās. Būtu jāvēro vai neveidojas bumbiņas, kas maina krāsu uz zaļganu, sanāktu zaļganā pumpurīte.


dziedava 02.jūlijs, 22:20

Paldies, Marek, man tā šķita, bet samulsināja, ka uz egles.


nekovārnis 02.jūlijs, 21:43

Antēnas raibas - Stictoleptura maculicornis


adata 02.jūlijs, 21:42

Žēl, ka neredz, vai ir gļotaina kājiņa, tad būtu kājainā ragainīte, jo aug diezgan atsevišķi, ja kājiņas nav, tad porainā ragainīte.


Eggy 02.jūlijs, 21:05

Labi, paldies! Pievienošu kādu skaidrāk saprotamu bildi, kad izdosies. Baigi speciāli netraucēju, bet šad tad ģimene iziet pastaigās. :)


roosaluristaja 02.jūlijs, 20:44

Pēdējos ~ 10 gados nav drošu ziņu par brūnkrūtainā eža sastapšanu Latvijā. Te sugu precīzi pateikt nevar. Ticams jau, ka ziemeļu baltkrūtainais.


Ziemelmeita 02.jūlijs, 18:46

Paldies,Uldi!


kamene 02.jūlijs, 10:15

Daļa zied, daļa vēl pumpuros.


kamene 02.jūlijs, 10:04

Paldies, Mārtiņ! Pirmo reizi tādu redzēju.


kamene 02.jūlijs, 10:02

Paldies, Mārtiņ! Varbūt tik smuks no netipiskas barības palicis.


adata 02.jūlijs, 08:05

Varētu būt smailā aveņgļotsēne, galiņi ieskatoties spici.


Matrus 01.jūlijs, 22:52

Pareizi!


dziedava 01.jūlijs, 21:47

Jā, Iveta :)


dziedava 01.jūlijs, 21:42

Kad būšu mājās (nākamnedēļ?) paskatīšos rūpīgāk. Sporas nav pārgatavojušās, bet nav nobriedušas, tad ir lielas. Jāmēra mazākās, jo tās tad ir visnobriedušākās.


laumae 01.jūlijs, 21:42

Paldies par noteikšanu, Uģi!


adata 01.jūlijs, 21:36

Gļotas pēdu/apmali neredz, varētu būt parastā lindblādija?


adata 01.jūlijs, 21:30

Dzeltenā ir porainā ragainīte, balto grūti saprast, varbūt ir zarainā.


Orvilks 01.jūlijs, 20:03

Liekas, ka sasteidzu ar apgalvojumu , ticamāk, ka kamolainā pulkstenīte


Ziemelmeita 01.jūlijs, 16:32

Paldies, Mārtiņ, par spāru noteikšanu!


mufunja 01.jūlijs, 12:21

Julita, tā varētu būt Lākturīte sīkā? Izskatās ļoti līdzīga aprakstam.Tikai sporas ir ļoti pārgatavojušās :):)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts