Aktīvie lietotāji: 251 Šodien ievadītie novērojumi: 1 Kopējais novērojumu skaits: 2211903
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes 2024. gadā, gļotsēņu atslēga un dažāda statistika
Pievienots 2025-05-24 18:46:20

Nolijis kārtīgs lietus, kritalas izmērcētas, varam gaidīt, ka līdz ar saulaināku laiku vairāk sāks augt arī gļotsēnes, tāpēc ir laiks atskatīties uz pagājušo.

Lai arī šķita, ka iepriekšējo gadu aktivitātes nepārspēt, 2024. gads noslēdzās ar jaunu rekordu – pirmoreiz viena gada laikā Dabasdatos ziņots vairāk nekā 5000 gļotsēņu novērojumu!

Pirmās gļotsēnes tika ziņotas jau 2024. gada 1. janvārī (ziņoja Marina Šlapakova-Pjankova un Vija Sīmansone) un gada pēdējās – 31. decembrī (ziņoja Evita Veinberga un Julita Kluša).


Divas 2024. gada 31. decembrī atrastās gļotsēņu sugas 2025. gadā tika noteiktas kā jaunas sugas Latvijā – Jūlijas dzelksnīte Badhamia juliae (zināma tikai Vācijā, Norvēģijā un Spānijā; attēlā pa kreisi) un aplīšu pumpurīte Physarum orbis (zināma tikai divās valstīs – Vācijā un Francijā). Abas atrastas uz dzīviem kokiem Rīgā, netālu no mājām; pirmā – uz bērza, otrā uz kļavas. Foto: Julita Kluša

Pavisam 2024. gadā tika atrastas un ieziņotas 5022 gļotsēnes, bet kopā ar 2024. gadā ieziņotiem senākiem novērojumiem – 5066 atradumi, senākie no kuriem ir no 2020. un 2021. gada.


Gļotsēņu ziņojumu skaits Dabasdatos pa gadiem

Arī 2025. gads sācies labi – līdz 16. maijam Dabasdatos ziņoti jau vairāk nekā 900 novērojumi un kopējais gļotsēņu ziņojumu skaits pārsniedz 24 100 novērojumus, lielais novērojumu skaits ļoti palīdz apzināt sugu sastopamību un izplatību visā Latvijā. Paldies par to!

Īpašs paldies visiem ziņotājiem, kas papildus gļotsēnes ziņojumam līdz ar foto pievieno arī substrāta un biotopa aprakstu un/vai pievieno attīstības vērojumus – tas ir ļoti palīdzējis gļotsēņu sugu labākai izpratnei un, iedvesmojoties no daudzajiem vērtīgajiem datiem, izveidot arī testa versiju online gļotsēņu atslēgai. Ar tās palīdzību, atzīmējot tikai tos datus, kas konkrētajā gadījumā ir droši noskaidrojami, iespējams uzzināt hipotēzes redzētajai gļotsēnes sugai/ģintij/dzimtai.

Pagaidām atslēgā ietverta informācija par nedaudz vairāk nekā 100 sugām (galvenokārt tās, par kurām ir vairāk datu), bet līdz ar jauniem datiem varētu tikt pievienotas arī jaunas sugas.


Divi no anketas jautājumiem, kuri iekļauti gļotsēņu atslēgā tikai pateicoties Dabasdatu lietotāju atsaucībai, publicējot par atradni papildu datus.

Ja līdz 2024. gadam tikai Ingunai Riževai bija izdevies pārsniegt 850 novērojumu skaitu gadā, tad 2024. gadā visi trīs čaklākie ziņotāji to ir pārsnieguši! Marina Šlapakova-Pjankova savu iepriekšējo sasniegumu (367 novērojumi gadā) vairāk nekā divkāršoja (862), lai sīvi cīnītos ar Viju Sīmansoni par 2.-3. vietu; arī es personīgi savu iepriekšējo rekordu (845 novērojumi) vairāk nekā divkāršoju (1702 novērojumi). No pārējiem vislielākais lēciens ir Evitai Veinbergai (no 15 novērojumiem 2023. gadā līdz 166 novērojumiem 2024. gadā).


Čaklākie ziņotāji 2024. gadā.

Ja novērojumu skaits ir audzis, tad to diemžēl nevar teikt par ziņotāju skaitu, kas vairākus gadus turas apmēram vienādi (~100 ziņotāji gadā), bet jauni ziņotāji klāt nāk arvien mazāk. Vai nu gļotsēņu ziņošana Dabasdatos jauniem lietotājiem nešķiet lietderīga, vai arī pārāk sarežģīta portāla tehnisko īpatnību dēļ.


Jauni gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos pa gadiem.

2024. gadā noteikti 29 Latvijā jauni gļotsēņu taksoni (25 sugas, 4 varietātes). Tostarp 18 jaunas sugas Baltijā!


2024. gadā noteiktās Baltijā jaunās sugas (trīs no tām atrastas jau 2023. gadā) un to atradēji.

No Baltijā jaunajām sugām divas ir pēcsniedzītes, ko pavasarī atrada Marina Šlapakova-Pjankova; retākā no tām – glītā lampīte Lamproderma pulchellum – reģistrēta tikai 10 valstīs. Šoziem pastāvīgas vairāku mēnešu sniega segas nebija, līdz ar to pēcsniedzīšu atradumi izpaliek.

Pēc izsludinātā aicinājuma meklēt gļotsēnes uz bastarda tūsklapēm tūsklapju cukurīti atrada Ausma Piroga un Marina Šlapakova-Pjankova. Pēc literatūrā publicētiem datiem (apkopoti myx.dk) šī suga reģistrēta tikai 7 valstīs, bet varētu būt biežāk sastopama, nekā meklēta. Arī šogad vēl var pagūt apskatīt tūsklapes, vai tām lapu apakšpusē nav raksturīgie gļotsēņu sakopojumi (2024. gada atradumi ir jūnija sākumā).


Tūsklapju cukurīte Didymium tussilaginis – jauna suga Baltijā. Foto: Ausma Piroga

Ivetai Bukšai 2024. gadā noteiktas divas interesantas un Baltijā jaunas gļotsēņu sugas – ganībās uz zāles augoša Dāmsa pumpurīte Physarum daamsii (atrasta 2023. gada oktobrī), kas reģistrēta tikai 13 valstīs, un uz kūtsmēslu kaudzes augošs pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea, kas no līdzīgām sugām viegli atšķirams pēc sporām ar tīklotu rakstu.


Pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea un kūtsmēslu kaudze, uz kuras tas atrasts. Foto: Iveta Bukša, Julita Kluša (sporu foto).

Savukārt Valdai Ērmanei jaunu sugu Baltijā – zāļu dzelksnīti – izdevies atrast uz pelašķa.


Zāļu dzelksnīte Badhamia foliicola. Foto: Valda Ērmane

Bet neparasta substrāta ziņā visus pārspēja Renāte Kaupuža, atrodot jaunu sugu Baltijā – kārpsporu cukurīti – uz mitrumā un ēnā pamesta zābaka zoles un šņorēm.


Kārpsporu cukurīte Didymium verrucisporum. Foto: Renāte Kaupuža

Saprotams, ka gļotsēnēm ne visi novērojumi tiek noteikti uzreiz un vispār, jo tam bez arvien jaunām zināšanām vēl nereti nepieciešama paraugu ievākšana un mikroskopēšana (kam, savukārt, nepieciešamas ne tikai zināšanas un iespējas, bet arī laiks), tāpēc sugas var tikt noteiktas arī tikai pēc gada vai vairākiem gadiem.

Un tomēr no 2024. gada gļotsēņu ziņojumiem gandrīz 3/4 jau ir noteiktas līdz sugai, kas, manuprāt, ir daudz. Visvairāk līdz sugai nenoteikto ir pilienīšu dzimtas gļotsēnes (1/3 no visām nenoteiktajām), kā arī vālenītes (šokolādes gļotsēnes) Stemonitis sp., sprodzītes Arcyria sp. un lākturītes Cribraria sp. (katrā no šīm ģintīm 6-12% novērojumu no visiem nenoteiktajiem), jo lielai daļai šo sugu noteikšanai nepieciešama mikroskopēšana. Pumpurītes Physarum sp. un dzelksnītes Badhamia sp. arī parasti jāmikroskopē, bet šādu atradumu parasti ir gan mazāk, gan par to paraugiem vairāk rūpējas, lai tie tiktu līdz mikroskopēšanai, jo sugas varētu būt retākas. Tādējādi nenoteiktas sugas pa abām ģintīm kopā veido mazāk nekā 5% no visiem nenoteiktajiem novērojumiem 2024. gadā.


Gļotsēņu taksonu skaits Latvijā, kas reģistrēts līdz attiecīgajam gadam, salīdzinājumā ar Dabasdatos noteikto taksonu skaitu viena attiecīgā gada laikā.

Skatot grafiku par katrā gadā vispār zināmo un noteikto taksonu skaitu salīdzinājumu, mani pārsteidza, ka tikai vienā 2024. gadā no ziņotajiem novērojumiem noteikts gandrīz tikpat taksonu (206), cik tikai pirms diviem gadiem vispār Latvijā bija atklāts (208). Tātad strauji augušas gan zināšanas par dažādiem taksoniem, gan prasmes to visu arī dabā atrast.

Analizējot statistiku par konkrētiem ziņotajiem taksoniem – cik novērojumu un cik ziņotāju tiem 2024. gadā un pa visiem gadiem kopā –, var ievērot vairākas agrāk ne tik bieži ziņotas sugas, kuras 2024. gadā vairāk cilvēku iemācījušies atrast, kā piemēram, režģa gļotsēni Hemitrichia serpula, mālkrāsas lākturīti Cribraria argillacea, violeto šūnaini Siphoptychium violaceum, rūsgano lākturīti Cribraria rufa un parasto lindblādiju Lindbladia tubulina. Un par to liels prieks!

Iedvesmojoties no Anša Opmaņa sastādītajām sūnu izplatības kartēm, kas mani motivējušas vairāk papētīt sūnas retāk apsekotās vietās, šogad pirmo reizi Dabasdatu vēsturē izveidotas arī gļotsēņu izplatības kartes ar novērojumu un taksonu skaitu pa 10x10 km kvadrātiem. Ceru, ka tas šī raksta lasītājus rosinās paskatīties un iedvesmoties gļotsēnes papētīt arī kādā līdz šim tukšākā kvadrātā.


Gļotsēņu novērojumu skaits Dabasdatos pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu novērojumu skaitu kvadrātos pieejama šeit.


Gļotsēņu taksonu skaits pa 10x10 km kvadrātiem (2009.-2024.). Lielāka izmēra karte ar konkrētu taksonu skaitu kvadrātos pieejama šeit. Drusku mazāka izmēra fails, bet ar pagastu robežām.

Laikam nav liels brīnums, ka gan novērojumu, gan taksonu skaita kartes līdzīgas jeb skaidra korelācija – jo vairāk novērojumu, jo vairāk taksonu.

Tālāk vairāk statistikas par pašiem ziņotājiem, daļēji iedvesmojoties no Mareka Ieviņa publicētās statistikas par koksngraužu novērojumiem Latvijā.


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu Dabasdatos (2009-2024)


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais ražīgākais gads).


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu Dabasdatos (2009-2024)


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko taksonu skaitu viena gada laikā (iekavās attiecīgais produktīvākais gads).

Par statistikas apkopošanu un kartēm jāpateicas manam dēlam Dzintaram Klušam, bet vienu manu lūgumu viņš sākotnēji pārprata – "gada laikā" izlasīja kā "gadalaikā", un tā rezultātā tapa vēl nebijusi statistika par gļotsēņu ziņotāju novērojumu un taksonu skaitu vienā gadalaikā. Visvairāk taksonu visiem 16 čaklākajiem ziņotājiem bija rudenī, lai gan gadalaiks ar lielāko novērojumu skaitu atkarībā no ziņotāja variēja. No 73 ziņotājiem, kam vienā gadalaikā (visus gadus kopā skaitot) ir vismaz 10 novērojumi, visvairāk novērojumu tieši rudenī bija apmēram pusei – 36 ziņotājiem, vasarā nedaudz mazākam skaitam – 32 ziņotājiem. Bija arī tādi, kas gļotsēnēm visvairāk pievērsušies pavasarī (Andris Klepers, Miks Rieksts Hofmanis un Mareks Ieviņš) vai pat ziemā (Arta Joma).

Tālāk statistika ar čaklāko ziņotāju novērojumu un ziņoto taksonu skaitu atkarībā no gadalaika.


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu ziemā un pavasarī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu ziemā un pavasarī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko novērojumu skaitu vasarā un rudenī


Gļotsēņu ziņotāji ar lielāko noteikto taksonu skaitu vasarā un rudenī

Noslēgumā īss 2024. gada gļotsēņu notikumu pārskats:

* Gada gļotsēne tiek izvirzīta jau 3. reizi; šoreiz izvēle veikta FB grupas "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem" balsojumā; visvairāk balsis saņem režģa gļotsēne Hemitrichia serpula.

* Latvijā pirmā pēcsniedzīšu ekspedīcija (10.-11. aprīlī Latgalē).

* Pirmoreiz Slīteres ceļotāju dienās gļotsēņu lekcija un pārgājiens dabā (7. septembrī).

* Gļotsēņu mācības LIFE FOR SPECIES seminārā dabas izziņas speciālistiem (25., 26. septembrī Kuldīgas apkārtnē).

* Latvijā pirmais koka ēkas gļotsēņu pētījums gada garumā (novērotas 14 sugas), kam sekoja raksts par gļotsēņu pētījumiem Latvijā kopumā. Pilnās versijas abiem rakstiem lasāmas Dziedavā: "Gļotsēņu pētījums uz šķūnīša" un "Gļotsēņu pētījumi Latvijā"

* Prezentācija Dabasdatu sanāksmē par gļotsēņu sastopamību uz dažādiem substrātiem, ne tikai uz kritalām.

Latvijas aktuālais gļotsēņu taksonu saraksts

Katram taksonam papildus minēts tā ziņotāju skaits, kā arī novērojumu skaits Dabasdatos kopumā, 1x1 km un 10x10km kvadrātos. No esošajiem datiem izvērtēta to sastopamība.

Lielāks ziņotāju skaits kādai sugai ne vienmēr nozīmē biežāk sastopamu sugu, reizēm tas tikai liecina, ka suga vieglāk ievērojama. Īpaši uzskatāmi tas ir milzu brefeldijai Brefeldia maxima, kas lielo izmēru dēļ ir vieglāk pamanāma. Pēc ziņotāju skaita tā ir 26. vietā, bet pēc sastopamības pa 10x10 km kvadrātiem – 52. vietā.

Vairāk 10x10km kvadrātu nozīmē, ka vairāk aptverta visa Latvijas teritorija (un suga gana viegli ievērojama), savukārt vairāk 1x1 km kvadrātu nozīmē, ka suga ir biežāk sastopama (un arī ievērojama).

Visbiežāk novērotā suga pēc novērojumu, kvadrātu un ziņotāju skaita ir koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum aggr. (kas patiesībā ir sugu grupa, kas šobrīd tiek dalīta sīkāk), bet pārējo sugu secība atkarībā no statistikas veida mainās. Augstāk (ar lielāku ziņojumu un kvadrātu skaitu) sanāk ne tikai tās sugas, kas sastopamas biežāk, bet arī tās, kam pievērsta lielāka uzmanība.

Suga ir būtiski augstākā vietā pēc 1x1 km kvadrātu skaita (salīdzinot ar vietu 10x10 km kvadrātu sarakstā), ja tā sastopama tikai specifiskās vietās Latvijā, īpašos biotopos. Bet tur, kur ir, tur ir salīdzinoši bieži sastopama un ievērojama. Tādas, piemēram, ir dabisku mežu biotopu ar lielām trupošām kritalām sugas purpura lākturīte Cribraria purpurea, violetā šūnaine Siphoptychium violaceum, garkājas lampīte Lamproderma columbinum, tāda ir arī Gada gļotsēne 2025 – režģa gļotsēne Hemitrichia serpula, kas raksturīga slapjākiem biotopiem ar lapkoku kritalām. Bet pēc minētā kritērija visvairāk izceļas nesen Rīgā atklātā dažādkrāsu dzelksnīte Badhamia versicolor, kas šobrīd atrasta tikai Rīgā. Pagaidām atklāts jautājums, vai tā ir sastopama apdzīvotās vietās arī ārpus Rīgas.

Savukārt pretēji (suga būtiski augstākā vietā ir pēc 10x10 km kvadrātu skaita) ir tām sugām, kas ir varbūt izplatītas pa visu Latviju, bet aug vietās, ko gļotsēņotāji retāk apseko. Piemēram, tāda ir pārslainā cukurīte Didymium spongiosum, kas biežāk apaug dzīvus augus un mēdz augt arī pļavās.

Augstāk aprakstītie faktori arī tika ņemti vērā, izvērtējot, kādu sastopamības biežumu Latvijā attiecīgajam taksonam noteikt. Sastopamības biežums "0" noteikts tām sugām, kas Latvijā ir reģistrētas pēc senākiem literatūras datiem, bet Dabasdatos nav droši noteiktu ziņojumu. Tas nenozīmē, ka šīs sugas ir izzudušas, iespējams, mēs neesam vēl iemācījušies tās atrast vai noteikt.

Droši noteiktie Dabasdatos ziņotie gļotsēņu taksoni līdz ar foto un aprakstiem atrodami arī mājaslapā glotsenes.dziedava.lv, kur nesen ieviests arī sadalījums pa dzimtām.

Julita Kluša

2025-05-24

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Podiceps cristatus - 2025-07-28 Amanda
Larus fuscus - 2025-07-28 Amanda
Corvus corone cornix - 2025-07-28 Amanda
Larus argentatus - 2025-07-28 Amanda
Larus canus - 2025-07-28 Amanda
Larus cachinnans - 2025-07-28 Amanda1
Cygnus olor - 2025-07-28 Amanda
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
CerambyX 28.jūlijs, 22:57

Kāda cita Tenthredo ģitnts suga.


dziedava 28.jūlijs, 22:30

Pārējais varētu atbilst D.deplanatum


dziedava 28.jūlijs, 22:27

Un atkal mani mulsina kapilīcijs. Kapilīcijam jābūt brūnam, bet te tas izskatās caurspīdīgs..


VijaS 28.jūlijs, 22:07

Dažas sporas atradās, tās ar tīklotu rakstiņu, kas veidots no adatiņām.


megemege 28.jūlijs, 21:59

Paldies! Neticami augstu, klāt neviens netiks:)


Eggy 28.jūlijs, 21:35

Paldies! Vai varētu būt, ka tiek apdzīvota šī zaru čupa? Atrodas ārpus ģimenes locekļa īpašumam, taču varētu sazināties, lai kaimiņi čupu neaiztiek uz kādu laiku, ja nepieciešams.


Bekuvecis 28.jūlijs, 21:34

Lai arī gana reti, tomēr reizēm šī sēne pamanās uzkāpt augstu kokā!


mufunja 28.jūlijs, 21:21

Julita droši vien ir vairāk līdzīga Diderma deplanatum?


laumae 28.jūlijs, 21:18

Paldies, Uģi, par sugu precizējumiem!


megemege 28.jūlijs, 21:14

Brūnā čakste


Ziemelmeita 28.jūlijs, 20:37

Paldies, Edgar!


Aleksejs 28.jūlijs, 19:07

Paskatījos, tiešām izskatās pēc melnām.


dziedava 28.jūlijs, 18:32

Skaisti! :) Vai nav Physarum album? Tā mēdz līdzīgi izdaiļot


StarFlare 28.jūlijs, 17:58

Gugatņi gan tie nebūs,bet gan kāda no puskuitalām. Liktu uz melno puskuitalu.


IlzeP 28.jūlijs, 17:54

Tad novērojuma punktu redz tikai portāla administratori.


IlzeP 28.jūlijs, 17:54

Ir iespēja ieķeksēt "Slēpt precīzu atrašanās vietu", taču jāziņo pareizā atrašanās vieta.


IlzeP 28.jūlijs, 17:50

Tagad ir :)


dziedava 28.jūlijs, 17:08

Super! :) Bet jāmikroskopē


Aigars 28.jūlijs, 14:31

Vai nav kļūda ar novērojuma punktu - vai pa tiešām ligzda atrodas stāvlaukumā. Ja nav vēlmes publiskot ligzdas punktu, var atsūtīt man uz e-pastu - raptor_cr@inbox.lv.


Miksrieksts 28.jūlijs, 14:19

Paldies, Edgar! Interesanti gan!


dziedava 28.jūlijs, 13:54

Visdrīzāk Diderma effusum (vai Diderma deplanatum), jāskata sporas - precīzs izmērs un vai ir tumšāku kārpu grupas.


Justs K 28.jūlijs, 13:28

Paldies Edgaram un Agrim par precizējumu


Justs K 28.jūlijs, 13:25

Tomēr otrs ir ceru ķauķis, liels paldies Edgaram un Agrim par precizējumu :)


Amanda 28.jūlijs, 13:23

Ceru ķauķis


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:07

Šajās dienās viskautkur aug kā negudra, bezmaz katrā otrajā zālājā pa dažām. Kapēc tāds neredzēts "bums" - kas to lai zina...


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:00

Apspriedāmies ar Initu D. (viņa pati pašlaik nevar iekomentēt). Nedaudz mulsinošs (bet ne hipotēzi akurāt noraidošs) mums šķiet daudzu lapiņu robainums. Bez tam Initai ir aizdomas par tīmekļa palieku esamību uz lapiņām, kas nevarētu būt pūkainēm. Taču piemērotu tīmekleni - lielu, druknu utt. - pagaidām nevaram iedomāties ne viens, ne otrs... Vajadzīga papildus informācija. Vai mīkstums griezumā nedaudz sārtojās (šeit nevar saskatīt, taču foto tas bieži vien pazūd)? Kādā krāsā sporas? Varbūt var vēl iegūt sporu birumrakstu?


bitene 28.jūlijs, 10:04

Geastrum striatum - nav dabsdati.lv sugu sarakstā


IlzeP 28.jūlijs, 08:22

Paldies, pievienoju sarakstam.


Bekuvecis 28.jūlijs, 07:13

Tā pati vien ir. Daudzas sēnes ir pat ļoooti bagātas ar sinonīmiem...


Cardinal 28.jūlijs, 00:06

Paņēmu paraudziņu


Justs K 27.jūlijs, 23:51

Varbūt salīdzinājumam noder video ar pirmo putnu: https://photos.app.goo.gl/ttrZcQvPKSH4w3eW6


Justs K 27.jūlijs, 23:29

Vizuāli novērtēju gaišo "kronīti" pēc līdzības ar pirmo novēroto putnu. Arī šim līnija bija vairāk vienlaidus nevis viegli svītrota kā ceru ķauķim.


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 23:03

Pēc šiem foto/video pilnvērtīga noteikšana, manuprāt, pārāk izaicinoša, bez pieredzes sugu noteikšanā teiktu drīzāk ceru ķauķis, nemācēšu gan izskaidrot, balstoties tikai uz sejas krāsojumu - vaiga tumšumu un tā formu (līdzīgi kā vītītis/čunčiņš).


Justs K 27.jūlijs, 22:26

Mape ar foto un video no otrā putna, kas fiksēts kamēr pirmais dzied pļavā. Izcēlās no krasta tuvās puses un pārlidoja uz niedrēm otrā pusē. https://photos.app.goo.gl/r8AZBo5jMRKrcUy28


angel 27.jūlijs, 22:20

Paldies!


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Varbūt ir foto?


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Otrais putns noteikts izslēdzot ceru ķauķi?


nekovārnis 27.jūlijs, 21:27

Etorofus pubescens pēc izmēra tikpat liels. Pirmais ko skatos ir priekškrūšu vairogs. E.pubescens pie segspārniem tas stipri paplatinās - priekškrūšu vairoga un segspārnu malas veido tādu kā nepārtrauktu liektu līniju. S.rubra priekškrūšu vairoga aizmugurējā daļa drīzāk sašaurinās un tā ārējās malas atdurās segspārnu plecos. Kaut kā tā :) E.pubescens atšķirībā no S.rubra nav gluži visur, bet kur ir tur var būt diezgan lielā skaitā.


Amanda 27.jūlijs, 21:14

Lielais ķīris


IlzeP 27.jūlijs, 19:43

Initas man dotajā sarakstā ir "Conocybe apala (syn. Conocybe albipes), bālā samtmicīte" - vai tā ir vēl cita suga?


sandis 27.jūlijs, 19:36

Paldies, Marek, tad tomēr Stictoleptura rubra. Likās, ka šis bija salīdzinoši mazs priekš S. rubra.


Rimix 27.jūlijs, 18:38

Paldies par komentāru! Cik atradu dabasdatu novērojumos, iepriekš arī redzēts netālu - Rubeņos.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:40

Labāk tomēr nepārsteigšos: lai gan vairāk izskatās pēc lauvu jumtenes (tā arī ir daudz biežāk sastopama), ja nu tomēr tāda košāka iedzeltenā jumtene?!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:33

Konkrētāk, pienbaltā samtmicīte (Conocybe lactea, Conocybe apala), taču nav DD sugu sarakstā.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:27

Foto galīgi pietrūkst asuma/detalizētības drošai diagnozei, taču pēc aptuvena izskata un augtenes u.c. - nevis vairoga skropstene, bet gan oranžsarkanā melastiza.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:22

Rūsganā vai Peka, bez pagaršošanas nepateikt!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:15

Pēc šiem foto vien NEVARU 100% APGALVOT (tā ka lūdzu nesteidzieties ar ielabošanu!), bet stipri izskatās pēc milzu pūkaines (Tricholoma colossus) - sugas, kura Latvijā iepriekšējo reizi manīta 1970. gadā, kad to uz Dabas muzeju no nenoskaidrotas vietas bija atvedis nezināms sēņu izstādes apmeklētājs. Tūlīt pat mēģināšu sazināties ar Initu D.


guta7 27.jūlijs, 16:52

Paldies, Uģi, par kļūdu labojumiem un palīdzēšanu noteikšanā!


Justs K 27.jūlijs, 16:20

Otrs putns nedziedāja


Amanda 27.jūlijs, 13:29

Niedru lija


nekovārnis 27.jūlijs, 12:15

Tā izskatās


dziedava 27.jūlijs, 10:15

Izskatās neparasti..


ekologs 27.jūlijs, 08:35

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 27.jūlijs, 07:41

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 22:04

Paldies,Uģi!


CerambyX 26.jūlijs, 21:59

Manuprāt, diezgan droši, ka purva zīlīte.


Ivetta 26.jūlijs, 21:57

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 21:50

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 26.jūlijs, 21:46

B.rupestris


Amanda 26.jūlijs, 21:05

Mazais ērglis


Amanda 26.jūlijs, 21:04

Mazais ērglis


zemesbite 26.jūlijs, 20:44

Paldies, Uģi! )


zemesbite 26.jūlijs, 20:41

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 26.jūlijs, 20:29

Stictoleptura rubra - tēviņš


pustumsa 26.jūlijs, 20:11

Paldies! Zem liepas arī atradām.


DāvidsS 26.jūlijs, 19:36

Tā ir pelēkā zīlīte


Ziemelmeita 26.jūlijs, 18:17

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


CerambyX 26.jūlijs, 15:35

Kāda cita, varbūt Bombylius minor vai kaut kas uz to pusi


CerambyX 26.jūlijs, 15:06

Suga noteikta pareizi, reta suga.


CerambyX 26.jūlijs, 15:05

Tauriņu foto neredzu :)


megemege 26.jūlijs, 14:54

BIŠU SKUDRULĪTIS Trichodes apiarius (L.)


Amanda 26.jūlijs, 11:42

Erickiņš


megemege 26.jūlijs, 10:48

Paldies Edgar, netiku skaidrībā!


dziedava 26.jūlijs, 10:07

Paldies, Ansi, par noteiktajiem paraugiem!


dziedava 26.jūlijs, 09:45

Drīzāk jau pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:44

Jāredz attīstība. Balta ar baltu kājiņu un apaļīgu galviņu jauna var būt gan sprodzīte, gan pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:41

Super! Būs iepaticies :))


adata 26.jūlijs, 09:19

Julita! Tā atkal ir šeit!


Ansis 25.jūlijs, 23:19

Suga ir īstā; kompānijā ar pagaidām Latvijā reti noteikto Rhizogemma staphylina


dziedava 25.jūlijs, 23:11

Tas ir kas interesants!! Vajadzētu ievākt paraudziņu, lai var mikroskopēt un noteikt sugu.


IlzeP 25.jūlijs, 21:58

Pievienoju sarakstam.


adata 25.jūlijs, 21:19

Jā, biju piemirsusi, tā kā līdzīga ir. Es jau Dziedavas pārskatu visvairāk izmantoju, atrodu dzimtu, ģinti, tad ar izslēgšanas metodi pētu un atrodu.


Ziemelmeita 25.jūlijs, 21:18

Paldies,Marek! Ielikšu vēlreiz, lai ir abas sugas.


dziedava 25.jūlijs, 21:09

Te ir tās pirmais atradums, šogad 8. jūlijā: https://dabasdati.lv/lv/observation/2911aa52fca53b29f1ba4ba15d4a78fe/


dziedava 25.jūlijs, 21:07

Tai es te ieliku linku. Tikko atklāta, jā, nav paspēts, tagad, sezonā, nav iespējams paspēt.


Ivetta 25.jūlijs, 21:07

Paldies, Marek! :)


adata 25.jūlijs, 21:07

Skatījos Dziedavā, tur pie pumpurītēm nav Brauna. Laikam nav paspēts.


dziedava 25.jūlijs, 21:02

Man ar tām Brauna pumpurītēm bija līdzīga sajūta - nu nav zaļganā un sākuma skats arī citāds, tāpēc jau domāju, vai nebūs tā pati :)


nekovārnis 25.jūlijs, 20:53

Uz baltajām ziedlapām visdrīzāk S.melanura, bet tas uz dzeltenā zieda manuprāt Anastrangalia sanguinolenta tēviņš.


adata 25.jūlijs, 20:37

Pievienoju foto, nekas jēdzīgs tur nav redzams. Ar lupu skatoties īsti zaļganā pumpurīte arī nav (arī plazmodija krāsa šķiet citāda), tāpēc šaubījos, uz ko mainīt. Kājiņas nav. Ir paraugs, bet ne īsti labā kvalitātē, apkalta, lielākā palielinājumā dažas bumbiņas varbūt saskatītu, ir tā kā nobriedušas.. Spratu, ka šāda tipa plazmodijiem nepatīk , ka izkustina, iztraucē, apkaltst, kaut arī turēti mitrumā kā vajag. Kaut kad aizsūtīšu.


zemesbite 25.jūlijs, 19:32

Paldies, Marek! :)


Martins 25.jūlijs, 17:38

Pēc pazīmēm atbilst austrumu glodenei Anguis colchica (DD sugu katalogā šīs sugas pagaidām nav).


dziedava 25.jūlijs, 15:13

Es domāju šo: https://dabasdati.lv/lv/observation/29c0254f6be1d792a41fadf205b10bf8/


dziedava 25.jūlijs, 15:10

Izskatās līdzīgs kā man bija. Nav nobriedis brūns ar dzeltenoranžu rakstu?


dziedava 25.jūlijs, 15:08

1. foto izskatās pēc jaunas šokolādes, bet 2. drīzāk porainā ragainīte


dziedava 25.jūlijs, 15:05

Varbūt konglomerāta (vai zemesriekstu) pumpurīte


dziedava 25.jūlijs, 14:52

Vrb var ielikt lielajā FB grupā. Maziņas, smukiņas, bet man nav skaidrs, kas varētu būt.


Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 10:07

Atvainojos par drukas kļūdu, tur ir "novērots". Ņemot vērā, ka mums pastāv šie abi nosaukumi, vienkārši viens šķiet vairāk "vēsturisks", tad tā noteikti nebūs kļūda paturēt to.


IlzeP 25.jūlijs, 09:16

Laikam tomēr pagaidām atstāšu, kā ir. Betija Rubene komentēja, ka "runājot ar cilvēkiem lietoju "lielā/mazā zemes kamene", bet tas vairāk ir pieraduma pēc. Man šķiet, ka vienkàrši šobrīd nav konsekvences šajā jautājumā. Ja man būtu jāizvēlas, es paliktu pie lielā un mazā, jo ļoti līdzīgas, lucorum tiešām ir mazāka, pie tam tēviņi ir ar gaišiem matiņiem, kā šajā novērojumā - ne ar ko “melnu” neasociējas". Kārli, vai Tavā rakstītajā "novērts" ir domāts "novērsts" vai "novērots"? :)


nekovārnis 25.jūlijs, 09:11

Stictoleptura maculicornis ūsu posmiņi garāki, un pie pamatnes, vismaz ūsu vidusdaļā, gaiši.


IlzeP 25.jūlijs, 08:49

Paldies!


Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 01:27

Skatoties uz jaunākajām publikācijām, tur noteikti dominē "melnā kamene". Domāju, ka būtu jāmaina datubāzē nosaukums. Savukārt B.terrestris vajadzētu būt vienkārši "zemes kamene". :)


dziedava 24.jūlijs, 22:35

Tiešām gļotsēne, nevis kāda ~nektrija?


dziedava 24.jūlijs, 22:06

Šādām jāskata, vai cieši turas kausiņā, vai viegli nāk no kausiņa laukā.


dziedava 24.jūlijs, 22:03

Varbūt melnā celmlodīte


IlzeP 24.jūlijs, 20:23

Kārli, tātad jālabo? Bet B.terrestris tā kā tā ir lielā zemes kamene, kaut gan mazās nav?


IlzeP 24.jūlijs, 20:21

Nesen bija ieziņots šāds netipiski gaišs tumšais kailgliemezis... ?


megemege 24.jūlijs, 19:53

Cietas.


dziedava 24.jūlijs, 19:47

Nebija cietas? Ja cietas, tad sēnes


Ziemelmeita 24.jūlijs, 19:45

Šogad izdevās redzēt ziedam. Pēc speciālistu intereses par šo atradni un lūguma, augs tika ievākts un nosūtīts uz Daugavpils universitāti. Šodien saņēmu atbildi, ka tiešām tā ir zilganā brūnkāte, tikai netipiski sīka un ar tumšāku ziedu krāsu kā parasti. Izskatās, ka Vidzemē līdz šim nav atrasta, visi atradumi reģistrēti Latgales pusē.


ekologs 24.jūlijs, 18:58

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


zemesbite 24.jūlijs, 18:54

Paldies, Ansi, par labojumiem! :)


zemesbite 24.jūlijs, 18:45

Paldies, Kārli! :)


dziedava 24.jūlijs, 18:28

Nu pilnīgs rudens :). Physarum leucophaeum varbūt; jāmikroskopē.


DaceV 24.jūlijs, 16:35

Tai gan lielu uzmanību nepievērsu, bet šķiet bija laupītājmuša.


megemege 24.jūlijs, 15:20

Jā, ievākšu Vijai!


ivars 24.jūlijs, 14:45

Zivjudzenis.


dziedava 24.jūlijs, 14:37

izklausās labs biotops :D. Jāmikroskopē.


guta7 24.jūlijs, 13:02

Paldies, Ilze un Kārli!


Ziemelmeita 24.jūlijs, 12:32

Paldies,Inese un Lilita!


Filips Bobinskis 24.jūlijs, 12:26

Vai Idaea biselata?


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 11:43

Ja nemaldos, tad "melnā kamene" ir vairāk sarunvalodā izmantotais nosaukums, bet "mazā zemes kamene" par B.lucorum ir novērts, piemēram, jau 1973.gadā Imanta Damrozes grāmatā par kameņu audzēšanu.


Incīc 24.jūlijs, 11:12

Vai kāds zin,kas šis varētu būt? Aizsargājams vai invaziva suga?


mandele 24.jūlijs, 10:23

Digitalis purpurea, dārzbēglis


mandele 24.jūlijs, 10:19

Pēc fotogrāfijas - nepārprotami Digitalis purpurascens


dziedava 24.jūlijs, 09:55

Iveta, ragansviesti joprojām ir "pētīšanas procesā". Ceru kkad šosezon atrast laiku un salikt visus mūsu atrastos veidus lielajā gļotsēņu grupā FB ar jautājumu, vai kāds tos arī ir pētījis un kko no tā sapratis :D. Rūsganais manā izpratnē ir 2 krāsu veidojums (un ar 2 apvalkiem it kā). Sākumā dzeltens plazmodijs, tad sāk rasties tie sarkanie-rūsganie pleķi, un beigās viss paliek rūsgans, bet, teiksim, pārlaužot, iekšā joprojām būtu kkas arī dzeltens, vai ir dzeltenīga pakāje kā palieka no plazmodija stadijas. Šajā novērojumā es neko dzeltenu nesaskatu. Apkārt pakāje arī ir balta, tāpēc rūsganais tas nav. Traumētās vietās gļotsēnes mēdz iekrāsoties tumšākas. Šis izskatās pēc rozīgā, mani vienīgi mulsina fakts, ka mans rozīgais mājās kļuva pilnīgi balts, tāpēc par šo varietāti arī nav līdz galam skaidrs.


dziedava 24.jūlijs, 09:47

Paldies, Ansi! :)


IlzeP 24.jūlijs, 09:14

Tikai tagad pamanīju, ka B. lucorum latviski ir melnā kamene (hmm, kas tur tik melns, it īpaši, ja salīdzina ar B.terrestris...). Tad man laikam jāmaina latviskais nosaukums sugu pārim lielā/mazā zemes kamene? Senāk B.lucorum bija mazā zemes kamene.


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:11

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:09

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:08

B.lucorum tēviņš


adata 24.jūlijs, 08:05

Šo skatos vairākas reizes un nesaprotu - pēc Julitas teiktā, ar tādiem sarkaniem pleķiem būtu jābūt rūsganajam, bet tā krāsa - pavisam rozā...


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.campestris


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:00

B.pascuorum


Ansis 23.jūlijs, 23:14

11. foto ir aļģe (Desmococcus olivaceus?); paraudziņā šai sugai raksturīgie 4-6 stūrainie vairķermenīši


Kārlis Levinskis 23.jūlijs, 22:45

Šādi patiesībā varētu izskatīties vairākas sugas. Šo fenotipa izpausmi rada pārāk liela melanīna produkcija organismā. Tas var skart lielu daļu sugu, piemēram, B.ruderatus, B.terrestris, B.sylvarum vai pat B.hypnorum. Tomēr, ja uzmanīgi skatās uz šo bildi, tad visticamāk šis īpatnis tiešām būs B.soroeensis. :)


Ziemelmeita 23.jūlijs, 22:07

Paldies,Marek,par labojumiem!


angel 23.jūlijs, 20:44

Paldies!


adata 23.jūlijs, 20:26

Otrajā attēlā zem vilkpienaines ir arī kāda cilindrīte, var to arī ieziņot.


nekovārnis 23.jūlijs, 19:53

Paldies, laura! Jā, domāju ka A.reyi.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 15:49

Paldies,Ansi, par labojumiem un sūnu noteikšanu!


dziedava 23.jūlijs, 12:31

Jā, te derētu saprast, vai dzeltenā krāsa arī figurē, tad rūsganais


zemesbite 23.jūlijs, 12:21

Paldies, Ansi! :)


Amanda 23.jūlijs, 11:36

Brūnā čakste


Ansis 23.jūlijs, 09:52

Kāda auga dīgsts ar sēklu


adata 23.jūlijs, 08:34

Skaisti interesants, rūsganais?


adata 23.jūlijs, 08:07

Neredz veidojamies paciņas, visticamāk dzeltenais ragansviests.


adata 23.jūlijs, 08:03

Te īsti neredz veidojošās paciņas, visticamāk zaļganā pumpurīte.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 00:06

Paldies,Ansi!


dziedava 22.jūlijs, 23:59

Paldies, Ansi!


megemege 22.jūlijs, 23:32

Paldies, Ansi!:)


Ziemelmeita 22.jūlijs, 21:35

Paldies,Amanda!


Amanda 22.jūlijs, 21:31

Niedru lijas


laumae 22.jūlijs, 10:03

Paldies, Marek! Pievienoju papildus foto. Varbūt noder!


dziedava 22.jūlijs, 09:42

Šo mikroskopēju, bet epipogiju pumpurītes pie manis nav, Vija, to Tev pašai būs jāmikroskopē :)


kamene 22.jūlijs, 09:00

Paldies, Marek!


Mari 21.jūlijs, 21:48

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:48

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:45

Paldies,Ruslan!


nekovārnis 21.jūlijs, 21:42

Šis man tā kā pēc A.reyi tēviņa izskatās - neizteiksmīgi galvas aizmugurējie stūri, priekškrūšu vairoga augšdaļa izskatās mataina, melnā josla segspārnu galos šaura. Sezonas beigās uzmetīs acis vēlreiz.


dziedava 21.jūlijs, 21:37

Varbūt baltā krāterīte?


nekovārnis 21.jūlijs, 21:29

Jā, bērzu briežvabole, mātīte.


Mari 21.jūlijs, 20:51

Varbūt Bērzu briežvabole?


Mari 21.jūlijs, 20:41

Paldies, Julita! :)


dziedava 21.jūlijs, 17:28

Es ar tā domāju :)


Durkts 21.jūlijs, 16:24

ja godīgi man šabu nebija- pirms tam apskatīju ar binokli,netālu bija kraukļi - augumu atšķirības pamanāmas. foto ir no vēderpuses. bet pameklēšu kameru


adata 21.jūlijs, 15:41

Velk uz papagaiļu pumpurīti?


adata 21.jūlijs, 15:23

Ui, šitā gan skaista, gan interesanta, tik rūpīgi apaugt katru stiebriņu un lapiņu!


W 21.jūlijs, 14:01

Paldies, Uģi!


dziedava 21.jūlijs, 10:45

Ļoti interesanrti, neparasta vieta :)


Lietuviete 21.jūlijs, 09:55

Piepilsētas mežā uz celiņa, kuru klāja mīksts smalku skaidiņu segums.


dziedava 21.jūlijs, 09:45

Visdrīzāk tumsnējā vālenīte Stemonitis fusca. Kādā vietā (biotopā) auga?


Lietuviete 21.jūlijs, 09:38

Pievienoju foto.


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:20

Atkal ne 'lācītis', bet cits 'zvērs'!


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:18

Pati skaistākā bērzlape!


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:09

Nu nevajag itin visas bekas apsaukāt par 'lācīšiem' (Leccinum)! To vidū ir vēl virkne citu 'zvēru", arī šī (starp citu, reta un aizsargājama).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:31

Gan jau zālājā paslēpies kāds līdz ar zemi nozāģēts vecs celms. Jo tīģeru sīkstenes tās neapšaubāmi ir, bet uz augsnes tās NEKAD neaug.


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:26

Vēl viens no tiem retajiem gadījumiem, kad tīģeru sīkstenes aug nevis uz pārmitras, bet gan uz pasausas koksnes (laikam uz necila celma, jo nevienu stumbeni tur neatceros).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:18

Tagad, septiņus gadus vēlāk, ir skaidrs, ka tīģeru sīkstene pie mums (tāpat kā šur tur citur pasaulē) aug ne tikai uz caurcaurēm izmirkušas koksnes, bet paretam arī uz celmiem un stumbeņiem sausākās vietas. Šis būs viens no tādiem gadījumiem, kuru Latvijā ir kopumā zināms apm. pusducis (daži ir ieziņoti tepat DabasDatos).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:10

Tīģeru sīkstene - pārliecinājos uz vietas. Lai gan parasti šī suga aug vēlā pavasarī vai vasaras sākumā uz palos caurcaurēm izmirkušas koksnes, paretam uzrodas arī uz celmiem vai stumbeņiem sausākās vietās, turklāt vairāk uz vasaras vidu. Sk. arī http://www.senes.lv/species/lentinus_tigrinus_5.htm.


ekologs 21.jūlijs, 07:14

Paldies, Uģi!


dziedava 21.jūlijs, 03:10

Cik uzskatāms 3. foto! :) Es tādu sauktu par A.affinis, bet kas zin, kas vēl izrādīsies, kad šī ģints būs sadalīta jaunās sugās.


dziedava 21.jūlijs, 03:03

Foto?


dziedava 21.jūlijs, 03:00

Bet Tu zem kājām paskatījies nejauši vai meklēji apzināti? Man sāk šķist, ka ar mauriņu gļotsēnēm ir līdzīgi kā ar pilsētas dzīvo koku gļotsēnēm - ja uztrenē redzi, tur var izrādīties gan uz masu, gan sugu skaitu plaša neatklāta pasaule


Vīksna 21.jūlijs, 00:42

Paldies !


VitaS 21.jūlijs, 00:23

Krūkļu zilenītis


VijaS 20.jūlijs, 22:49

6.-8. bildes - 33 stundas vēlāk, mājas apstākļos.


VijaS 20.jūlijs, 22:21

Nu šad tad jau zem kājām arī jāpaskatās :D Tur kādus 5 metrus tālāk bija vēl vairāki pleķīši ar tādām pašām.


dziedava 20.jūlijs, 20:07

Tu varētu pastāstīt, kā Tev izdevās Ceriņdārza mauriņā pamanīt gļotsēnes. Tu neskatījies uz kokiem un krūmiem?


Vīksna 20.jūlijs, 19:33

Arī 20. jūlijā koksngrauzis turpat izcirtumā uz izgāztās priedes.


Amanda 20.jūlijs, 10:38

Bezdelīgu piekūns


gunitak 20.jūlijs, 08:04

Parastais samtenis


IlzeP 20.jūlijs, 07:56

Pēdējā laikā foto diemžēl var pievienot tikai jau ieziņotam novērojumam. Var ieziņot un tad tūlīt vēlreiz atvērt turpat kreisajā pusē no jaunākajiem novērojumiem.


ekologs 19.jūlijs, 23:24

Ceļteku lācītis (Parasemia plantaginis).


picapica 19.jūlijs, 21:22

nopriecājos, ka foto var pievienot, bet - nekā! pat it kā pievienoja un - nav.. Kā tas izdodas - noslēpums ....Kur droši, nav problēmu- bez bildēm, bet ja šaubas...


ekologs 19.jūlijs, 18:59

Mīkstblakts (Orthocephalus saltator)?


ekologs 19.jūlijs, 18:50

Nu ļoti izskatās pēc pazemes kamenes (Bombus subterraneus) :)


Kiwi 19.jūlijs, 16:10

Paldies, Gunita!


ekologs 19.jūlijs, 11:30

Ceļteku raibspārnim ir 6 izteikti sarkani plankumi. Te paliek divi varianti, vai nu sausseržu raibspārnis (Zygaena lonicerae) vai amoliņa raibspārnis (Zygaena vicia). Manuprāt, otrais variants, bet nu raibspārnis (Zygaena sp.) ir :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts