Aktīvie lietotāji: 277 Šodien ievadītie novērojumi: 452 Kopējais novērojumu skaits: 2225636
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2025. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds kopš 2012. gada izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Šopavasar tiešraide tiek nodrošināta jūras ērgļa ligzdas, zivjērgļa ligzdas, vistu vanaga ligzdām divās teritorijās, melnās klijas ligzdas, kurā šogad ligzdo peļu klijāni, lauku piekūna būra, divām mazā ērgļa ligzdām, divām melnā stārķa ligzdām, baltā stārķa ligzdas, svīres būra, kurā šopavasar pirms svīru atgriešanās jau ligzdoja mājas strazdi, kā arī no zemūdens pasaules.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Dabas vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes apkārtnē. Šobrīd to apdzīvo jūras ērgļi Milda un Zorro.

Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja sekmīgi – tā bija viena no četrām tai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi. 2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti – atrašanas brīdī tā bija tikai ceturtā līdz tam Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Laikā kopš 2015. gada ligzda pēc ligzdošanas sezonas beigām ir nokritusi trīs reizes, tomēr ērgļi to vienmēr ir atjaunojuši.

Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

Pārskats par ligzdas apdzīvotības vēsturi (Vērotāja, Dabasdati forums)

2015. gadā ligzdu apdzīvoja ērgļu pāris Durbe un Roberts. Izdēja divas olas, no kurām izšķīlās viens mazulis, kas vēlāk sekmīgi atstāja ligzdu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā Milda un Raimis sekmīgi ligzdoja – katru gadu izauga divi mazuļi. 2021. gada 28. martā Raimis vairs neatlidoja uz ligzdu. Milda perēja divas olas. Pēc Raimja pazušanas Mildai pievienojās vairāki sveši ērgļi. Mazuļi gāja bojā dažas dienas pēc izšķilšanās. Kopš 2021. gada aprīļa beigām ligzdā ar Mildu kopā uzturas tēviņš, kuram dots vārds K kungs. 2022. gada 18. februārī K kungs redzēts pēdējo reizi. 2022. gada 20. februārī ligzdā parādās tēviņš, kuram dots pagaidu vārds S kungs. 15. un 18.martā Milda izdēja divas olas. 16.martā S kungam deva vārdu Voldis. 23.martā sveša jūras ērgļu mātīte apēda abas olas. 2023. gadā Milda ligzdoja kopā ar Voldi. Pāris izaudzināja divus mazuļus. Rudenī Voldis no teritorijas pazuda. Gada nogalē Milda ļoti reti apmeklē ligzdas koku, kopā ar Mildu uzturas 2017. gadā šķīlies tēviņš ar gredzenu H492. 2024. gadā Milda kopā ar tēviņu H492 atjaunoja ligzdu. Tēviņam H492 deva vārdu Hugo. Martā Milda izdēja divas olas. Tad Hugo pazuda. Milda, palikusi viena, aizvien biežāk atstāja ligzdu. Aprīlī ligzdas teritorijā parādījās cits tēviņš, kuru sāka saukt par Zorro/Zori. Aprīļa beigās, kad Milda bija prom, krauklis no ligzdas aiznesa abas olas. Līdz gada beigām Milda uzturas kopā ar Zorro/Zori.

2025. gadā Milda ir uzsākusi ligzdošanu ar Zorro/Zori.


LAUKU PIEKŪNS Falco tinnunculus

Šis būris atrodas Ogres novada Krapes pagastā un tika uzlikts 2021. gada janvārī. Pirmos divus gadus tas bija tukšs, bet 2023. gadā tajā sekmīgi ligzdoja piekūnu pāris, izvedot piecus mazuļus. Būris atrodas apsē, aptuveni astoņu metru augstumā. Tiešsaistes kameras sistēma tika izveidota 2024. gada sākumā. Pirmajā tiešraides gadā lauka piekūni būrī ligzdoja sekmīgi, izvedot četrus jaunos putnus.

Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā. Latvijā atgriežas marta beigās. Ligzdā parasti ir 3-8 olas. Olas perē 28 dienas. Olu dēšana parasti notiek laikā no aprīļa beigām līdz maija beigām. Mazuļus gredzeno laikā no 20. jūnija līdz 20. jūlijam. Barojas ar sīkajiem grauzējiem (pelēm, strupastēm), ķirzakām, lieliem kukaiņiem – vabolēm un spārēm un citiem nelieliem dzīvniekiem. Lauku piekūnu ligzdošanu vecā kraukļa ligzdā, kas atrodas augstsprieguma līnijas balstā, Imants Jakovļevs konstatēja jau 2002. gadā, vācot datus otrajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam. Ligzdošana augstsprieguma līnijās Skrīveru, Aizkraukles un Lielvārdes apkārtnē tika novērota arī turpmākos gados. Pēc Aigara Kalvāna raksta Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnālā "Putni dabā" 2014. gadā, kur tika aprakstīta lauku piekūnu ligzdošana būros Liepājas pusē, Imants Jakovļevs Skrīveru pagastā uzlika pirmo lauku piekūna būri. 2018. gadā bija izvietoti jau 10 būri, un 2020. gadā pirmais būris tika aizņemts, vēlāk sezonā to atstāja seši lauku piekūna mazuļi. Pašlaik Ogres novada Krapes, Lielvārdes, Lēdmanes un Jumpravas pagastos un Aizkraukles novada Aizkraukles un Skrīveru pagastos kopā ir izlikti 20 lauku piekūnam domāti būri. 2023. gadā astoņos no tiem sekmīgi ligzdoja lauku piekūni. Šai sugai domātajos būros reizēm ligzdo arī meža un ausainās pūces.

Kameras sistēmu izveidoja un izvietoja Jānis Rudzītis, Imants Jakovļevs un Jānis Ķuze. 


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Ligzda atrodas Kurzemē, kā liecina Aigara Kalvāna rīcībā esošā informācija, tā ir zināma kopš 2004. gada. Ligzda veidota nolīkušas vecas priedes galotnes zaru sazarojumā. No 2007. līdz 2023. gadam ligzda ir bijusi apdzīvota katru gadu, turklāt tikai 2007., 2010. un 2019. gadā ligzdošana tajā nav bijusi sekmīga. Pārējos gados ligzdu atstāja 1-3 jaunie zivjērgļi. 2023. gadā tēviņš un mātīte bija bez gredzeniem, līdz ar to šo putnu izcelsme mums nav zināma.

Kameras sistēmu 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Pirmajā tiešraides gadā zivjērgļi ligzdoja sekmīgi, ligzdu atstāja divi jaunie putni.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis Rīgā

Tiešraide no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas tapusi ar BKUS darbinieku iniciatīvu un pateicoties SIA "Riekstukalns" atbalstam. 

Vistu vanagu ligzdošana Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā ir zināma kopš 2015. gada. Šobrīd teritorijā netālu viena no otras atrodas divas vistu vanaga ligzdas, kuras abas ir labā stāvoklī, bet trešā, vēsturiski senākā ligzda jau ir nokritusi. Visas ligzdas ir uzbūvētas vecās priedēs. Iepriekšējos gados vistu vanagu pāris ir pārmaiņus ligzdojis visās trīs ligzdās. Interesanti, ka līdz šim katru gadu ligzdošana ir bijusi sekmīga. 2024. gadā vanagi ligzdoja ligzdā Nr. 2.un izaudzināja četrus jaunos putnus.

Latvijā vistu vanags ir apdraudēta putnu suga. Lai arī šobrīd tas vēl nav iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tomēr tas ir iekļauts to sugu sarakstā, kuru ligzdošanas vietu aizsardzībai ir veidojami mikroliegumi.

Paldies par sadarbību Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai! Paldies par atbalstu SIA "Riekstu kalns" un SIA "Rewind"! Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Jānis Rudzītis, Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis. Tiešraides straumēšanas sākums: 2024. gada 28. februāris.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis Zemgalē

Vistu vanagu ligzda ir atrasta 2021. gada sākumā, strādājot pie mazo ērgļu tiešsaistes kameras (eglē) sistēmas atjaunošanas. Tā atrodas nepilnu 200 metru attālumā no mazo ērgļu ligzdas. Atrašanas gadā vanagi ligzdoja sekmīgi, izvedot trīs jaunos putnus. Gadu vēlāk ligzda bija apdzīvota, bet nesekmīga, savukārt 2023. gadā atkal sekoja sekmīgs ligzdošanas gads, ligzdu atstāja divi jaunie putni. Ņemot vērā nelielo attālumu starp ligzdām, ir iespējams, ka redzēsim kaimiņu ligzdu apmeklēšanas mēģinājumus. Tiešraide no ligzdas uzsākta 2025. gada sākumā.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda atrašanas brīdī bija vismaz piecus gadus veca (materiāls ligzdas apakšējā daļā jau ir daļēji sadalījies). Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. 2018. gadā ligzdošana netika uzsākta, lai gan ērgļi ligzdu apmeklēja. 2019. gadā ērgļi izdēja olu, tomēr tā neizšķīlās. 2020. gadā ligzdošana netika uzsākta, lai gan ērgļi ligzdu apmeklēja. 2021. gadā ērgļi izdēja vienu olu, tomēr to sabojāja dižraibais dzenis. 2022. gadā notika sekmīga ligzdošana, ligzdu atstāja viens jaunais putns. 2023. gadā sekmīga ligzdošana, viens jaunais putns. 2024. gadā sekmīga ligzdošana, viens jaunais putns.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.


SVĪRE/MĀJAS STRAZDS

Tiešraide no svīres būra tiek nodrošināta sadarbībā ar Cēsu pili.

Svīre ir viens no biežāk novērojamajiem putniem Cēsu pilsdrupās. Visticamāk, svīres pils ēku pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad Cēsīs atradusies Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Arī turpmākajos gadsimtos varenās pils mūri bija nozīmīga svīru ligzdošanas vieta.

Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir 1 līdz 3 baltas olas. Gadā ir viens perējums.

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tieši tādēļ putnu pazinēji par vasaras sākumu mēdz uzskatīt svīru atgriešanos, bet svīru saucienu trūkums augusta beigās jau liecina par vasaras aiziešanu.

Katru gadu (kopš tiešraižu uzsākšanas 2022. gadā) būrī ir izauguši divi mazuļi. Šogad, svīrēm atgriežoties, būrī jau ligzdoja mājas strazdi.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Tiešraidē redzamā ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā. Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda atrašanas brīdī bija vismaz piecus gadus veca. Ligzdā mazie ērgļi ir sekmīgi ligzdojuši katru gadu laikā kopš tās atrašanas (2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023. un 2024. gadā).

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei! 


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra Ogres novadā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, melno stārķu ligzdošanas iecirknis šeit ir zināms vismaz kopš 2003. gada, tomēr šī ligzda ir atrasta tikai 2021. gada janvārī. Ligzda varētu būt būvēta 2010. gadā pēc iepriekšējās ligzdas pamešanas. 2021. gadā mazuļu nebija, 2022. sekmīgi izvesti trīs jaunie putni. Iepriekšējā ligzdā šajā teritorijā viens no vecajiem putniem bija gredzenots, savukārt šajā ligzdā 2022. gadā abi ligzdojošie vecie putni bija bez gredzeniem.

Tiešsaistes kamera pie šīs ligzdas izvietota 2023. gada sākumā (Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis).

Pirmajā gadā stabils pāris neizveidojās un ligzdošana netika uzsākta. 2024. gadā melnie stārķi ligzdoja sekmīgi, ligzdu atstāja četri jaunie putni.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra "Rīgas mežu" teritorijā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, ligzdas vieta ir zināma kopš 2003. gada, pēc izmēra un citām pazīmēm novērtēts, ka tā būvēta šeit 2001. gadā. Kopš 2006. gada šī ligzda ir pārbaudīta gandrīz katru gadu. Mazuļi bijuši 2006., 2007., 2008., 2009., 2011., 2015., 2018., 2020., 2021., 2022., 2023. gadā, bet samērā daudzi no tiem ir gājuši bojā (badā) turpat pie ligzdas vai tajā. Galvenais iemesls ir tas, ka ligzdas apkārtnē ir liels daudzums grāvju, kas atkarībā no ziemas un pavasara gaitas stārķim var radīt maldinošu iespaidu, ka barības būs pieejams ļoti daudz. Sezonas gaitā situācija var ļoti strauji mainīties, un mazuļus vairs nav ar ko barot. Pilnīgi droši ir zināms, ka sekmīga tā ir bijusi 2011. gadā, jo viens tā gada jaunais putns ir atzīmējies šajā apkārtnē 2019. gadā, kad dabiskā ligzda bija nokritusi. Fotoslazdos, kas vairākus gadus bijuši pie šīs ligzdas, ir atzīmējies arī Lietuvā gredzenots putns (jauna mātīte). 2020. gada februāra sākumā nokritušās ligzdas vietā uzbūvēta mākslīgā ligzdas pamatne (Jānis Ķuze, M. Strazds un SIA "Rīgas meži" mežsargs Oskars Taupmanis) tieši tanī vietā (un augstumā), kur bija dabiskā ligzda, 14,3 m virs zemes.

Tiešsaistes sistēmu pie ligzdas 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī SIA “Rīgas meži” pārstāvjiem Edmundam Račinskim un Oskaram Taupmanim.

Pirmajā tiešraides sezonā melnie stārķi ligzdu apmeklēja, tomēr stabils pāris neizveidojās un ligzdošana netika uzsākta. 2025. gada sākumā kameras sensors ir pārvietots tuvāk ligzdai.


BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas tiek nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls". Ligzda atrodas Tukuma novadā, tiešraide uzsākta 2021. gada pavasarī. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm. Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.

Pārskats par ligzdas apdzīvotības vēsturi (Vērotāja, Dabasdati forums)

2021. gadā balto stārķu pāris Fāze un Volts izdēja 6 olas. Konkurējošā mātīte vienu no olām izmeta no ligzdas, bet no 5 olām izšķīlās mazuļi. Diemžēl 2. jūnijā konkurējošā mātīte vienu pēc otra no ligzdas izmeta trīs mazuļus, bet nākošajā dienā, 3. jūnijā, izmeta atlikušos divus. 2022. gadā ligzdu apdzīvoja cits balto stārķu pāris - Mamma un Tētis. Tika izdētas 5 olas, 4 mazuļi izšķīlās, piektais nomira šķilšanās laikā. Ligzdošana bija sekmīga, izlidoja visi četri jaunie putni. 2023. gadā ligzdu apdzīvoja tas pats 2022. gada pāris - Mamma un Tētis. Mātīte izdēja sešas olas, pirmo olu tēviņš izmeta. Izšķīlās pieci mazuļi, barības trūkuma dēļ vecāki likvidēja divus jaunākos. Izlidoja trīs vecākie stārķēni. 2024. gadā ligzdu apdzīvoja iepriekšējo gadu mātīte Mamma un jauns tēviņš Tuks. Mātīte izdēja piecas olas. Izšķīlās pieci mazuļi, vecāki likvidēja jaunāko mazuli. Izlidoja četri vecākie stārķēni.


MELNĀ KLIJA/PEĻU KLIJĀNS

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. 2024. gadā klijas ligzdošanas vieta nebija zināma, tā paša gada rudenī iepriekš zināmo ligzdu rajonā tika atrasta pusuzbūvēta ligzda kļavā, uz kuru 2025. gada sākumā tika pārcelta tiešsaistes sistēma.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei.

2025. gadā šeit ligzdo peļu klijānu (Buteo buteo) pāris.


LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024

 

 

 

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  


PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Pararge aegeria - 2025-08-20 Aceralba
Monochamus galloprovincialis - 2025-08-20 Aceralba
- 2025-08-23 artis113
- 2025-08-23 artis113
Pentatomidae sp. - 2025-08-19 Aceralba
Propylea quatuordecimpunctata - 2025-08-19 Aceralba
Parnassia palustris - 2025-08-23 Mežirbe777
Nezināms
Ignotus
@ paliec
Pēdējie komentāri novērojumiem
megemege 23.augusts, 21:15

Augstums bija virs koku galotnēm. Lidoja paralēli šosejai, tad attālinājās. Likās, ka abi it kā būtu loku metuši. Nešķērsojot šoseju virzījās Z virz. Abi lidoja ar nelielu atstarpi. Pirmajā dienā 16.08., kad manīti netālu ūdenī, paceļoties, visi 5 lidoja tajā pašā virzienā.


angel 23.augusts, 21:09

Paldies!


VijaS 23.augusts, 18:13

Vajadzētu būt, šķiet, paņēmu. Jāpameklē.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 18:07

Jaunu, nezināmu teritoriju un ligzdu meklēšanai. Kaut šajā laikā jau sākusies migrācija un pārlidošanas var būt tikai starp barošanās vietām.


zemesbite 23.augusts, 16:58

Paldies, Kārli!


megemege 23.augusts, 14:10

Kāpēc jautàjat?


megemege 23.augusts, 14:09

Jā! Sapņi reiz piepildās!:)


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:15

Veiksmīgs novērojums! 12. augustā pavirši skatoties redzēju tikai baltos gārņus. 22. augustā lauks nožuvis un putnu vairs nav. Viens melnais stārķis tikai pārlidoja.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:11

Kāds bija lidojuma virziens, augstums? Vai abi lidoja kopā?


evijaoou 23.augusts, 11:28

Ir vēl bildes, ja noder.


dziedava 23.augusts, 11:22

Kāds ir Canon vāciņa izmērs? Resp., vai gļotsēne ir mazāka par 3 cm? Ja ir, tad mainu uz R.jurana


dziedava 23.augusts, 10:46

Paraugs ir pie Tevis?


dziedava 23.augusts, 09:21

Paldies, Iveta! Ar tiem Rīgas kokiem ir tā, ka no vienas puses gribas pētīt, jo tur ir vēl viss kas atklājams, no otras puses tur sanāk daudz darba - jāmikroskopē viss, jo no skata vien praktiski nevar droši noteikt neko. Un tad ir daudz vākumu un daudz darba..


dziedava 23.augusts, 08:56

Tādām sugām raksturīgas ieplakas. Apkārt var būt visāds mežs, bet tad ir mazāka vai lielāka mitra, varbūt staigna, ieplaka ar nobirām. Skatos, ka blakus kartē iezīmēta kāda ūdenstece un baltalkšņi jau arī parasti mitrākās vietās aug.


W 23.augusts, 06:19

Paldies, Vija! Tas gan jauks pārsteigums:)


zemnieks 22.augusts, 23:22

Vismaz pāris minūtes nekustējās.


Ziemelmeita 22.augusts, 22:22

Paldies,Uģi,par labojumiem!


CerambyX 22.augusts, 22:03

Varbūt parastais zilenītis


Mari 22.augusts, 21:25

Tur ir jauktu koku mežs (egles+lapukoki), bet konkrētajā placītī pārsvarā lapu koki - liepas, baltalkšņi, bērzi. Vieta mitra, bet ne staignājs, blakus meža ūdens grāvis. Kritala, no kuras bija nemts parauga gabaliņš, gan bija krietni mitra.


ekologs 22.augusts, 21:23

Iespējams Poecilochirus carabi.


VijaS 22.augusts, 18:36

Lindblādija?


dziedava 22.augusts, 13:25

Kas tā varētu būt par organismu grupu? Sīki gaiši kriksīši uz sūnām, un ar tik skaisti oranžām iekšām ar granulām


dziedava 22.augusts, 10:08

Oi, paskatīju, ka man tekstā kļūda - P.nitens ir ar tumšāku kārpu grupām sporas. Zinātnieki vispār strīdas, vai tāda suga ir atzīstama par atsevišķu sugu, vai tie ir sinonīmi, tāpēc arī P.nitens ir maz atradņu pasaulē. Baltijā, protams, nav. Bet Polijā, piemēram, ir. Tāpēc būtu labi, ja kkas no parauga saglabātos. Jebkurā gadījumā tas būtu retums. Es vispār sporām pievēršu lielu uzmanību un šaubos, ka ar tādām atšķirībām varētu būt viena suga. Vēl jautājums, vai vieta bija mitra? Manējais līdzīgais atradums bija staignā ieplakā.


ekologs 22.augusts, 09:20

Gliemežu skrejvabole (Cychrus caraboides).


ekologs 22.augusts, 09:19

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


Mari 22.augusts, 09:00

Paldies, Julita, par pamatīgo izpētes darbu! :) Domāju, varbūt man tomēr mēģināt mikroskopēt tās sīksīkās otra augļķermeņa atlūzas, vismaz sporu izmērs būs skaidrāks un mēģināšu uzmanīgi papētīt kapilīciju.


VijaS 22.augusts, 07:27

Mikroskopēju - atbilst zāļu dzelksnītei. Augļķermeņu diametrs 0,5-0,55mm. Sporas 9,5-10mkm.


Kiwi 22.augusts, 06:26

Paldies, Kārli un Ilze!


Kiwi 22.augusts, 06:25

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 22.augusts, 06:24

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


megemege 21.augusts, 22:10

Paldies, Ansi!


dziedava 21.augusts, 22:03

P.S. tajos pēdējos foto īsti nevar saprast, vai tie dzeltenie "bumbuļi" ir uz perīdija vai varētu būt meklētie kapilīcija mezgli?


dziedava 21.augusts, 22:02

Ir divi varianti, Physarum luteolum un Physarum nitens. Ja kaļķa mezgli ir lieli. P.luteolum sporas 8,5-11 µm, bet P.nitens - 7-9 µm. P.luteolum vienmērīgi kārpainas, bet P.luteolum - ar tumšāku kārpu grupām. Man savulaik Edvīns Johannesens noteica Physarum cf. luteolum, jo man bija sporas 8-10 mkm, bet ar tumšāku kārpu grupām. Te arī ir tumšāku kārpu grupas - tātad mans variants vai arī P.nitens. Te var apskatīties manējo, t.sk., kā izskatās lieli kapilīcija mezgli šajā gadījumā: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2981&ftips1=96 Ja tādus mezglus šķērsgriezumā nevar saskatīt, tad man šobrīd nav variantu.


BI 21.augusts, 17:03

Gredzenots 02.06.2025. Biķernieku mežs, pret Stigas ielu


adata 21.augusts, 16:58

Apsveicu!


adata 21.augusts, 12:44

Ja uz skujkoka, tad būs oranžā aveņgļotsēne, citas tik apelsīnu oranžas nav.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 12:25

B.sylvarum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

Domāju, ka šo arī varētu tomēr pie B.campestris pieskaitīt


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:32

Varētu pielikt pie B.pascuorum


ekologs 21.augusts, 11:31

Izskatās kāda no Harpalus ģints. Iespējams Harpalus rufipes.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:24

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:15

Lūkojoties uz matiņu formu un krāsu, visticamāk te būs B.rupestris tēviņa tumšā forma


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Visticamāk B.soroeensis


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Tagad gan varu droši teikt, ka B.hypnorum


Matrus 21.augusts, 10:42

Paldies par gulbja kontroli, tas ir tēviņš no vietējā perējuma, papildināju datu bāzi!


Matrus 21.augusts, 10:41

Pateicos par paugurknābja gulbja kontroli! Mātīte, 17 gadi vai vairāk (2008-), ligzdo Gaiļezerā 9 gadus pēc kārtas (!) (kopskaitā izaudzināja 47 mazuļus), pērn uz ezeru atlidoja cits agresīvs pāris un šie “vecie” gulbji tika izdzīti no ezera, tāpēc Drauga spārns visu ģimeni pārvietoja uz Kaņieri…, bet nākamajā gadā tie bija atpakaļ savā ezerā. Septiņus gadus no tiem ligzdoja ar vienu tēviņu (LR EP 268), bet kopš 2024. gada tēviņš cits (bez gredzena).


dziedava 21.augusts, 07:52

Šis novērojums ir identisks šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/7cdfb995ca4812d66f9cb7b9cd8eb340/ Šo vajadzētu izdzēst, lai nedublējas.


dziedava 21.augusts, 07:47

Ar melnu kolumellu un žirafes ādu ir 3 sugas: D.nigripes: sporas 7-10 mkm, ar tumšāku kārpu grupām; kājiņas garums ievērojami lielāks nekā galviņas diametrs (D=0,3-0,5 mm), kājiņa virzienā uz augšpusi paliek sarkanbrūna; D.minus: sporas 8-10(-11) mkm, ar tumšāku kārpu grupām, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,4-0,6 mm); D.melanospermum: sporas 10-12 mkm, NAV tumšāku kārpu grupu, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,5-1 mm); Šajā novērojumā vairāki mērījumi sanāk uz robežas - D=0,5 mm (ja pareizi saskatīju), sporas ~10 mkm, kājiņas - galviņas diametra attiecību īsti nevar saskatīt. Līdz ar to ar pārliecību noteikt sugu nevaru, ja vēl arī nevar saprast, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Sporām derētu zināt plašāku amplitūdu, vai drīzāk iet uz 8 mkm, vai uz 12 mkm.


W 21.augusts, 06:33

Paldies, Iveta:)


dziedava 20.augusts, 22:43

Apsveicu! :)


Kārlis Levinskis 20.augusts, 22:04

Stipri atgādina izbalējušu B.barbutellus


adata 20.augusts, 20:31

Šādi kuriozi ir vislabākie, kad gļotsēnes skrien ātrāk par domām. Īsta dopinga deva!


dziedava 20.augusts, 20:27

Iveta, ir ievākts un ir arī viegli sasniedzamā attālumā, lai pa laikam pārbaudītu :) Smieklīgākais, ka, apsekojot parka dzīvos kokus, pamanīju mulču un padomāju, ka varētu tak man piespēlēt arī kādu gļotsēni mulčā. Gribēju pietupties un sākt pētīt, kad pamanīju tādu aizdomīgu dzeltenu plantāciju. Pirmā doma - nu nevar tak būt gļotsēne, es to tikai vēl taisījos sākt meklēt?! :D


adata 20.augusts, 20:24

Šis interesants, diez kas sanāks? Priekš ragansviesta tā kā par "plānu".


Ziemelmeita 20.augusts, 18:14

Paldies,Uģi, par labojumiem!


CerambyX 20.augusts, 16:46

Jaunie putni.


mufunja 20.augusts, 15:23

kolumella ir melna un žirafes āda :)


mufunja 20.augusts, 15:10

Nē. Es vienmēr kaut ko aizmirstu :( :(


dziedava 20.augusts, 14:37

Sporām bija tumšāku kārpu grupas?


mufunja 20.augusts, 13:32

Uldis, šī ir mušmire, bet es nevaru saprast, kura.Var būt Amanita excelsa?


Ivetta 20.augusts, 13:18

Paldies, Uģi!


Mežirbe777 20.augusts, 12:16

Paldies par padomu, Kārli !


dziedava 20.augusts, 11:02

Skaisti! :))


Ivetta 20.augusts, 11:01

Paldies !


zane_ernstreite 20.augusts, 10:31

Esmu bijusi pavirša, paldies, Marek!


zane_ernstreite 20.augusts, 08:32

Paldies, Iveta!


ekologs 20.augusts, 07:55

Jā, varētu būt zilais praulenis (Platycerus caraboides).


Mo 20.augusts, 07:32

Platycerus caraboides?


dziedava 19.augusts, 21:17

Osis, melnalksnis, vilkābele.. Domāju, ka šitie kokus sugas baigi nešķiro.


dziedava 19.augusts, 21:16

Bet par to, ka koka suga tikai sakrīt, saku, jo Kuntam aprakstītajos paraugos ātrumā ozolu vispār neatradu (meklēju), visādas kļavas uc. koki bija.


dziedava 19.augusts, 21:15

Noteikti sagadīšanās. Es vispār pie šitā dienu mocījos, jo viss atbilst, izņemot "zilganā", - bet zilganais ir (jābūt) vietās, kur nav kaļķa. Šī bija bagātīgi ar kaļķi, varbūt tāpēc arī zilgano neatradu. Bet variantu citu nav. B.dubia ir balta no ārpuses un balta iekšpusē. Te ārpuse skaidri bāli dzeltena - tik skaidri, ka es dabā vrb pat bez brillēm jau domāju, ka būs B.flavoglauca, tā ka ārpuse NAV tīri balta. Un tad ir P.lakhanpalii (tagad jau Nannengaella lakhanpalii), kam dzeltens ir no āras un iekšā, turklāt izteikti plazmodiokarpi. Tā ka līdzīgās sugas arī nesanāk. Pats perīdija granulējums sakrīt, kopskats, sporas utml. ir līdzīgi kā pieejamos foto.


VijaS 19.augusts, 21:02

Šeit, tāpat kā pirmajā novērojumā Rīgā, substrāts ir piramidālais ozols. Nez, tikai sagadīšanās, vai sugai raksturīga specifika..?


ekologs 19.augusts, 19:49

Melnais priežu celmu koksngrauzis (Spondylis buprestoides).


ekologs 19.augusts, 18:42

Skujkoku sarkanais koksngrauzis (Stictoleptura rubra).


ekologs 19.augusts, 18:41

Izskatās pēc Pogonocherus hispidulus.


megemege 19.augusts, 17:34

Paldies, Ilze!


IlzeP 19.augusts, 15:29

Ja neviens neprotestē, mainu uz pūkaino mīkstpiepi - līdzīga ir.


IlzeP 19.augusts, 15:27

Raksturīga lapu koku pamatnēm, tāda spīdīga, it kā gumijota.


ekologs 19.augusts, 15:08

Dārzu joslpūcīte (Noctua pronuba).


mufunja 19.augusts, 14:54

Uldis,tas nevar būt Ascotremella faginea?Es nekad neesmu redzējis šādas krāsas Exidia nigricans.


Osis 19.augusts, 14:12

Paldies Kārli!


megemege 19.augusts, 12:07

Varbūt tā ir alpu raganzālīte? Ansis noteikti zinās! https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=12785


dziedava 19.augusts, 11:18

Paldies, Kārli!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:15

Šķiet, ka B.veteranus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:14

Šeit tomēr būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.rupestris


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:55

B.bohemicus


mufunja 19.augusts, 10:50

Paldies, Julita. Atceros, ka redzēju to Dziedava.lv, bet vakar nevarēju to atrast. Bet tagad es to ieraudzīju :)


megemege 19.augusts, 10:41

Paldies jums! Tad nu ieviešiet lūdzu pareizas korekcijas!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:40

Uzmanīgi aplūkojot matiņu izkārtojumu, krāsu un formu, domas vairāk vedina uz B.sylvestris


dziedava 19.augusts, 10:32

Jā, Iveta, esmu ievērojusi, ka ar papildu apgaismojumu bildējot tās tumšās kļūst sarkanbrūnākas. Un tā diemžēl var kļūdaini noteikt sugu :/. Grūti jau arīn izsekot, vai bildē ir tāda, kā bija dabā.


dziedava 19.augusts, 10:30

Gļotsēnes nemēdz būt pūkainas :) [ja nu ar pelējumu]


megemege 19.augusts, 09:38

Bija pūkaina, Nebija cieta.


VijaS 19.augusts, 09:20

Parastā zeltene.


VijaS 19.augusts, 09:17

Pūkaino mīkstpiepi atgādina. Kāda uz tausti?


Ivars Leimanis 19.augusts, 08:48

Atvainojos, Orthocaulis attenuatus, nevis "Crossocalyx attenuatus" (vēl nav atmiņā jaunie nosaukumi). :)


adata 19.augusts, 07:53

Pēc pirmās bildes es arī sliecos uz tumsnējo, otrā jau brūnāka...


adata 19.augusts, 07:44

Šī diez vai būs lielā, lapas savādākas un augums.


VijaS 19.augusts, 07:41

Arī pēc tievās gludlapes izskatās.


VijaS 19.augusts, 07:39

Ragainīte nav noteikti. Neapgalvoju simtprocentīgi, bet šis man atgādināja vienu manu lākturīšu pīlārsēnes novērojumu uz vecas lindblādijas https://dabasdati.lv/lv/observation/25cdbe20550636adc8d677b84bf68c60/


VijaS 19.augusts, 07:25

Man pēc tievās gludlapes izskatās.


Mari 19.augusts, 07:24

Paldies, Julita! :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

Šķiet, ka te arī visticamāk būs B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:47

B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:44

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:43

Šķiet, ka B.lucorum tēviņš


Ziemelmeita 18.augusts, 23:28

Par B.hortorum domāju tapēc, ka vēdergala krāsojums ir tā kā svītrińās, ne viss kopā un aiz galvas dzeltenais krāsojums ir tā kā pusaplī ap melno. Salīdzinot ar internetā pieejamo informāciju, likās vislīdzīgākā


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:22

Šķiet, ka B.pratorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:21

Te arī B.rupestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:21

Lai arī B.lapidarius tēviņi var ar laiku saulē izbalēt, šis īpatnis vairāk atbildīs B.rupestris tēviņam :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:19

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:19

B.rupestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:17

B.hortorum tēviņiem tiešām ir iespējams neliels dzeltenīgs krāsojums uz vēdera tergītiem pirms sākas balti matiņi, bet šis īpatnis mani vedina domāt uz kādu no parazītkamenēm. Mani ļoti ieinteresēja, ko jūs izmantojāt, kā galveno noteicošo īpašību, lai liktu punktu uz B.hortorum? Ievēroju arī, ka šim īpatnim ir izteikti īsi matiņi uz kājām, kas šķiet ļoti interesanti :)


Ziemelmeita 18.augusts, 23:12

Paldies, Kārli!


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.rupestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:07

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:06

B.rupestris


dziedava 18.augusts, 23:06

Piekrītu versijai :)). Forša suga! Un vēl ar visu plazmodiju! :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:06

Šeit ja nemaldos te būs B.humilis - 1. un 3. attēlā, bet 2. attēlā būs B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:04

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:04

Šī noteikti būs parazītkamene, šķiet B.bohemicus :)


ekologs 18.augusts, 22:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:59

Skatoties uz ķermeņa formu un krāsojumu domas vairāk iet uz B.pratorum pusi :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:54

B.pascuorum


Ivetta 18.augusts, 22:34

Paldies, Uģi!


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:28

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:28

B.rupestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:27

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


ekologs 18.augusts, 22:24

Arī tā liekas :)


Ziemelmeita 18.augusts, 22:22

Paldies,Kārli!


Ziemelmeita 18.augusts, 22:21

Paldies,Artur! Vińa tik veikli aizskrēja, ka vairāk neko neizdevās redzēt.


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:21

Šķiet, ka B.soroeensis


ekologs 18.augusts, 22:20

Manuprāt, piepjvabole (Triplax russica).


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:19

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:18

B.pascuorum


ekologs 18.augusts, 22:17

Manuprāt, Dytiscus dimidiatus, bet nu tur jāredz vēderpuse.


Ivars Leimanis 18.augusts, 21:41

Geocalyx graveolens bidēs nav redzama, bet tajos "salātos" ir saskatāma Crossocalyx attenuatus.


Osis 18.augusts, 21:32

Paldies Uģi!


Ziemelmeita 18.augusts, 20:42

Paldies,Julita! Droši vien,tas,kas ne pa tēmu,ir no sūnas ticis kas klāt. Nesapratu,kas tas ir, tapēc pieliku bildi.


dziedava 18.augusts, 20:21

Te kapilīcijam vajag saskatīt, vai tam redzamajam tīkliņam ir āķīši vai nav, un sporām - vai tās ir ar kārpām vai ar tīkliņu. Šādā tuvinājumā diemžēl ne vienu, ne otru, nevar saskatīt. Bet ja ir liela (ap 1cm), tad pēc krāsas un kājiņas garuma spriežot, visticamāk, ka tumsnējā S.fusca :)


dziedava 18.augusts, 20:18

Tas 3. foto no apakšas nav pa tēmu. Sporām svarīgi saskatīt rakstiņu, 2. foto no apakšas datorprogrammā vajadzēja pagriezt tumšāku (lielāku Exposure), lai var saskatīt, ka tur kārpas ir arī ar tumšākām grupām. Bet ja es zinu, ka jābūt, tad saskatu. :) Jebkurā gadījumā, šaubu nav, noteikts pareizi :))


Ivars Leimanis 18.augusts, 20:09

Antrodia sinuosa


Ziemelmeita 18.augusts, 20:09

Šodien izbrīvēju brīdi mikroskopēšanai. Cerams,ka saskatīju visu,kas bija jāredz.


Siona 18.augusts, 19:43

Pievienoju arī sporu bildi! :)


meža_meita 18.augusts, 16:53

Es nākamajā braucienā apskatīšu. :)


Justs K 18.augusts, 16:28

Jā, te izskatās, ka telefonā punktu būšu neprecīzi atzīmējis, vajadzētu būt pļavā. Bet cik atceros, tad par sugu nebija nekādu šaubu pēc balss nosakot.


dziedava 18.augusts, 16:05

Cik žēl, ka Inguna šo nepiedzīvoja. Jā, vismaz tikdaudz, ka jauna suga Latvijā, es tolaik sapratu, bet līdz pareizajai sugai toreiz aizrakties nepratu :/. Klupšanas akmens bija nepareizi noteikta ģints. Zināmā mērā tas tikai nozīmē, ka pareizi vien ir, ka reorganoizē Trichia/Hemitrichia/Oligonema ģintis, jo īsti saprotams tas dalījums, acīmredzot, nebija.


dziedava 18.augusts, 16:01

Interesanta suga, atrasta un aprakstīta jau 19. gs. beigās, bet pasaulē apzināts pavisam maz atradņu. Cik man izdevās "savilkt galus", tad pēc 2011. gada neviena jauna atradne nav reģistrēta. Varbūt kko nezinu vai palaidu garām, bet jebkurā gadījumā suga reti noteikta, googlē foto līdz šim nebija vispār. Tomēr pēc mikroskopijām nosakāma salīdzinoši viegli - nav no grūtajām sugām, ja zina, ko skatīties. Un mums sanāk jau apzinātas (bet iepriekš nepareizi noteiktas) jau 3 atradnes - 2021., 2024. un 2025. gadā.


megemege 18.augusts, 15:04

Šim arī ir paraudziņš!


megemege 18.augusts, 14:42

Julita, man ir paraudziņš!


Ziemelmeita 18.augusts, 14:28

Paldies,Uģi, par labojumiem.


mufunja 18.augusts, 14:11

Paldies, Julita. Es saglabāju paraugu. Nosūtīšu to tev, kad būs iespēja.


čūskis 18.augusts, 13:20

Šim novērojumam noteikti vajadzētu foto - atradne tālu no citām zināmajām Latvijā, arī blakus esošajā Igaunijā sastopams tikai DA daļā, kas ir tālu no šī punkta. Iespājams sajaukts ar varžkrupi, kuram arī var būt izteikti tumši plankumi (šādi gadījumi ir zināmi).


dziedava 18.augusts, 11:15

Tās nav garenas izstieptas "bumbiņas"? Ir kājiņa? No tuvinātā foto to īsti nevar saprast


Mareks Kilups 18.augusts, 08:12

vai šeit varētu būt kas sajaukts? pļavu tilbītei mežs nebūs piemērots biotops. varbūt meža tilbīte?


CerambyX 18.augusts, 01:57

Punkts izskatās ir LVM mežos, tad bez mikrolieguma laikam cerība uz aizsardzību ir visai niecīga, bet vārpstiņgliemeži tur nepalīdzēs, diemžēl.


Rekmanis 18.augusts, 01:23

Paldies par informāciju. Vai jāievāc stereokaulona paraugs, lai noteiktu vai tas ir saxatile, subcoralloides vai dactylophyllum?


meža_meita 18.augusts, 00:22

Par tālu attēls, lai noteiktu sugu.


meža_meita 18.augusts, 00:21

Nav komentāru... Tadu dzīvajā pat neesmu redzējusi!


meža_meita 18.augusts, 00:17

šos tikai mikroskopiski, reti!


meža_meita 18.augusts, 00:16

Lai dievs nogrābstās... Es zinu, ka Tu domāju tos baltos pušķīšus,-tie ir stereocauloni (ar bildi ir par maz, bet tie ir reti sastopami). Attēlos gan pamanīju ko vēl labāku - Mužo ksantoparmēliju, nu episki, apsveicu!


dziedava 17.augusts, 23:30

Tas taču saldējums! Tik apetelīgi izskatās.. :D


dziedava 17.augusts, 23:25

Paldies, Ivar!


megemege 17.augusts, 22:18

Jā, Iveta!:)


Ivars Leimanis 17.augusts, 21:55

Jaunas liesmainās egļpiepes.


mufunja 17.augusts, 19:57

Nu, nezinu, kad tikšu mežā :(


adata 17.augusts, 19:48

Bēšais ragansviests, vai milzu bredfeldija... Diez kā izskatās vēlāk?


adata 17.augusts, 19:28

Šī būs kūlīte, blīvi saspiedusies trapecītes formā.


Mari 17.augusts, 19:09

6. foto - kātiņa struktūra


Mari 17.augusts, 19:06

Versija - Apaļīgā sprodzīte (Arcyria pomiformis).


Martins 17.augusts, 18:31

Aiga! Drošai sugu noteikšanai tomēr būtu nepieciešams redzēt pašus eksemplārus. Ja vēlies, varu noteikt sugas, bet par ar noteikšanu saistītajiem praktiskajiem jautājumiem, sazināmies e-pastā. Kā jau koren ezri aprakstīja - noteikšanai pēc foto ir nepieciešms daudz detaļu. Nezinu konkrētos apdraudējumus konkrētajai teritorijai, bet Tavs domu gājiens ir pareizs - jo vairāk aizsargājamu sugu/biotopu, jo lielākas iespējas kaut ko pasargāt. Un vietās, kur ir viena vārstiņgliemežu suga, it īpaši, ja tā nav Cocholodia laminata vai Macrogastra plicatula, bieži mēdz būt vēl citas.


megemege 17.augusts, 16:44

Pēdējo teikumu , ko rakstiet es no jums arī gaidīju! Vai tiešām tas, ko esmu novērojusi ir clausilia sugas! Paldies! Izskatās, ka ornitologi glābs arī gliemežus:)


adata 17.augusts, 12:55

Ha, ak tad jārāpo ne tikai pie gļotsēnēm...


LMM 17.augusts, 12:40

Jā jūs gribat nofotografēt tā, lai būtu identificējams: 1. Iekļaujiet vismaz vienu foto, kur čaula ir redzama pilnīgi taisni, šādi: https://inaturalist-open-data.s3.amazonaws.com/photos/409650198/medium.jpeg un no citas puses: https://inaturalist-open-data.s3.amazonaws.com/photos/409650281/medium.jpeg lietojiet zibspuldzi. 2. Mēriet garumu precīzi, līdz milimetram 3. Dabūjiet failus ārā no jūsu ierīces, nefotografējiet ekrānus, tas boja kvalitāti. Jā ir tehniskie sarežģījumi, pastāstiet ChatGPT, tas bieži var izdomāt risinājumu. 4. Ja jūs gribat satikt ekspertus, es iesaku lietot INatutalist, bet patiesībā ari tur liela daļa cilvēku īpaši nevēlas identificēt vārpstiņgliemežus, ja foto nav skaidri. Ja jūs gribat zināt, vai kaut viena no tam sugām ir aizsargājama - atbilde ir "jā", pie mums visas clausilia sugas ir aizsargājamas.


inita_h 17.augusts, 12:19

Paldies!


ekologs 17.augusts, 12:14

Mazā (vienraga) briežvabole (Sinodendron cylindricum), mātīte.


ekologs 17.augusts, 12:11

Sarkanspārnis (Platycis minutus).


ekologs 17.augusts, 12:00

Koksngrauzis (Obrium cantharinum).


ekologs 17.augusts, 11:49

Skujkoku sarkanais koksngrauzis (Stictoleptura rubra).


IlzeP 17.augusts, 10:29

Paldies, Vija!


IlzeP 17.augusts, 10:29

O! Šādu var noteikt! (Interesantu statusu tajā karstumā un odu mākonī biju ielikusi...)


megemege 17.augusts, 09:25

Es saprotu pēc apraksta, ka neesmu izdarījusi uzdevumu eksperta līmenī. Tomēr centos! Tieši šis, zem kā mēs komentējam vārpstiņas izmērs bija 1,5 mm. Pēc jūsu nosauktām sugām vairāk sliecos uz Macrogastra plicatula. Cenšos atrast ekspertu, kas izietu uz kontaktu, kas būtu spējīgs palīdzēt un noteikt sugas, jo vēlos šo teritoriju aizsargāt! Cik nojauta saka, ka ar lielo raganzālīti šeit nepietiks!


megemege 17.augusts, 08:40

Jā! Iveta! Es gandrīz rāpoju, lai tos iemūžinātu!


adata 17.augusts, 08:03

Liela veiksme daudzus redzēt vienuviet!


adata 17.augusts, 07:47

Ļoti skaista!


LMM 17.augusts, 02:37

Šeit iespējams ir Macrogastra plicatula. Citos novērojumos es redzu kādu no Clausilia sugām, bidentata vai dubia ir iespējama. Ir viena garlaicīga Cochlodina laminata. Lielāka daļa no ekspertiem jums teiktu, ka pēc jūsu foto noteikt sugu nav iespējams.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts