Aktīvie lietotāji: 303 Šodien ievadītie novērojumi: 558 Kopējais novērojumu skaits: 2190038
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2025. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds kopš 2012. gada izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Šopavasar tiešraide tiek nodrošināta jūras ērgļa ligzdas, zivjērgļa ligzdas, vistu vanaga ligzdām divās teritorijās, melnās klijas ligzdas, kurā šogad ligzdo peļu klijāni, lauku piekūna būra, divām mazā ērgļa ligzdām, divām melnā stārķa ligzdām, baltā stārķa ligzdas, svīres būra, kurā šopavasar pirms svīru atgriešanās jau ligzdoja mājas strazdi, kā arī no zemūdens pasaules.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Dabas vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes apkārtnē. Šobrīd to apdzīvo jūras ērgļi Milda un Zorro.

Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja sekmīgi – tā bija viena no četrām tai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi. 2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti – atrašanas brīdī tā bija tikai ceturtā līdz tam Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Laikā kopš 2015. gada ligzda pēc ligzdošanas sezonas beigām ir nokritusi trīs reizes, tomēr ērgļi to vienmēr ir atjaunojuši.

Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

Pārskats par ligzdas apdzīvotības vēsturi (Vērotāja, Dabasdati forums)

2015. gadā ligzdu apdzīvoja ērgļu pāris Durbe un Roberts. Izdēja divas olas, no kurām izšķīlās viens mazulis, kas vēlāk sekmīgi atstāja ligzdu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā Milda un Raimis sekmīgi ligzdoja – katru gadu izauga divi mazuļi. 2021. gada 28. martā Raimis vairs neatlidoja uz ligzdu. Milda perēja divas olas. Pēc Raimja pazušanas Mildai pievienojās vairāki sveši ērgļi. Mazuļi gāja bojā dažas dienas pēc izšķilšanās. Kopš 2021. gada aprīļa beigām ligzdā ar Mildu kopā uzturas tēviņš, kuram dots vārds K kungs. 2022. gada 18. februārī K kungs redzēts pēdējo reizi. 2022. gada 20. februārī ligzdā parādās tēviņš, kuram dots pagaidu vārds S kungs. 15. un 18.martā Milda izdēja divas olas. 16.martā S kungam deva vārdu Voldis. 23.martā sveša jūras ērgļu mātīte apēda abas olas. 2023. gadā Milda ligzdoja kopā ar Voldi. Pāris izaudzināja divus mazuļus. Rudenī Voldis no teritorijas pazuda. Gada nogalē Milda ļoti reti apmeklē ligzdas koku, kopā ar Mildu uzturas 2017. gadā šķīlies tēviņš ar gredzenu H492. 2024. gadā Milda kopā ar tēviņu H492 atjaunoja ligzdu. Tēviņam H492 deva vārdu Hugo. Martā Milda izdēja divas olas. Tad Hugo pazuda. Milda, palikusi viena, aizvien biežāk atstāja ligzdu. Aprīlī ligzdas teritorijā parādījās cits tēviņš, kuru sāka saukt par Zorro/Zori. Aprīļa beigās, kad Milda bija prom, krauklis no ligzdas aiznesa abas olas. Līdz gada beigām Milda uzturas kopā ar Zorro/Zori.

2025. gadā Milda ir uzsākusi ligzdošanu ar Zorro/Zori.


LAUKU PIEKŪNS Falco tinnunculus

Šis būris atrodas Ogres novada Krapes pagastā un tika uzlikts 2021. gada janvārī. Pirmos divus gadus tas bija tukšs, bet 2023. gadā tajā sekmīgi ligzdoja piekūnu pāris, izvedot piecus mazuļus. Būris atrodas apsē, aptuveni astoņu metru augstumā. Tiešsaistes kameras sistēma tika izveidota 2024. gada sākumā. Pirmajā tiešraides gadā lauka piekūni būrī ligzdoja sekmīgi, izvedot četrus jaunos putnus.

Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā. Latvijā atgriežas marta beigās. Ligzdā parasti ir 3-8 olas. Olas perē 28 dienas. Olu dēšana parasti notiek laikā no aprīļa beigām līdz maija beigām. Mazuļus gredzeno laikā no 20. jūnija līdz 20. jūlijam. Barojas ar sīkajiem grauzējiem (pelēm, strupastēm), ķirzakām, lieliem kukaiņiem – vabolēm un spārēm un citiem nelieliem dzīvniekiem. Lauku piekūnu ligzdošanu vecā kraukļa ligzdā, kas atrodas augstsprieguma līnijas balstā, Imants Jakovļevs konstatēja jau 2002. gadā, vācot datus otrajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam. Ligzdošana augstsprieguma līnijās Skrīveru, Aizkraukles un Lielvārdes apkārtnē tika novērota arī turpmākos gados. Pēc Aigara Kalvāna raksta Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnālā "Putni dabā" 2014. gadā, kur tika aprakstīta lauku piekūnu ligzdošana būros Liepājas pusē, Imants Jakovļevs Skrīveru pagastā uzlika pirmo lauku piekūna būri. 2018. gadā bija izvietoti jau 10 būri, un 2020. gadā pirmais būris tika aizņemts, vēlāk sezonā to atstāja seši lauku piekūna mazuļi. Pašlaik Ogres novada Krapes, Lielvārdes, Lēdmanes un Jumpravas pagastos un Aizkraukles novada Aizkraukles un Skrīveru pagastos kopā ir izlikti 20 lauku piekūnam domāti būri. 2023. gadā astoņos no tiem sekmīgi ligzdoja lauku piekūni. Šai sugai domātajos būros reizēm ligzdo arī meža un ausainās pūces.

Kameras sistēmu izveidoja un izvietoja Jānis Rudzītis, Imants Jakovļevs un Jānis Ķuze. 


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Ligzda atrodas Kurzemē, kā liecina Aigara Kalvāna rīcībā esošā informācija, tā ir zināma kopš 2004. gada. Ligzda veidota nolīkušas vecas priedes galotnes zaru sazarojumā. No 2007. līdz 2023. gadam ligzda ir bijusi apdzīvota katru gadu, turklāt tikai 2007., 2010. un 2019. gadā ligzdošana tajā nav bijusi sekmīga. Pārējos gados ligzdu atstāja 1-3 jaunie zivjērgļi. 2023. gadā tēviņš un mātīte bija bez gredzeniem, līdz ar to šo putnu izcelsme mums nav zināma.

Kameras sistēmu 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Pirmajā tiešraides gadā zivjērgļi ligzdoja sekmīgi, ligzdu atstāja divi jaunie putni.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis Rīgā

Tiešraide no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas tapusi ar BKUS darbinieku iniciatīvu un pateicoties SIA "Riekstukalns" atbalstam. 

Vistu vanagu ligzdošana Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā ir zināma kopš 2015. gada. Šobrīd teritorijā netālu viena no otras atrodas divas vistu vanaga ligzdas, kuras abas ir labā stāvoklī, bet trešā, vēsturiski senākā ligzda jau ir nokritusi. Visas ligzdas ir uzbūvētas vecās priedēs. Iepriekšējos gados vistu vanagu pāris ir pārmaiņus ligzdojis visās trīs ligzdās. Interesanti, ka līdz šim katru gadu ligzdošana ir bijusi sekmīga. 2024. gadā vanagi ligzdoja ligzdā Nr. 2.un izaudzināja četrus jaunos putnus.

Latvijā vistu vanags ir apdraudēta putnu suga. Lai arī šobrīd tas vēl nav iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tomēr tas ir iekļauts to sugu sarakstā, kuru ligzdošanas vietu aizsardzībai ir veidojami mikroliegumi.

Paldies par sadarbību Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai! Paldies par atbalstu SIA "Riekstu kalns" un SIA "Rewind"! Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Jānis Rudzītis, Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis. Tiešraides straumēšanas sākums: 2024. gada 28. februāris.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis Zemgalē

Vistu vanagu ligzda ir atrasta 2021. gada sākumā, strādājot pie mazo ērgļu tiešsaistes kameras (eglē) sistēmas atjaunošanas. Tā atrodas nepilnu 200 metru attālumā no mazo ērgļu ligzdas. Atrašanas gadā vanagi ligzdoja sekmīgi, izvedot trīs jaunos putnus. Gadu vēlāk ligzda bija apdzīvota, bet nesekmīga, savukārt 2023. gadā atkal sekoja sekmīgs ligzdošanas gads, ligzdu atstāja divi jaunie putni. Ņemot vērā nelielo attālumu starp ligzdām, ir iespējams, ka redzēsim kaimiņu ligzdu apmeklēšanas mēģinājumus. Tiešraide no ligzdas uzsākta 2025. gada sākumā.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda atrašanas brīdī bija vismaz piecus gadus veca (materiāls ligzdas apakšējā daļā jau ir daļēji sadalījies). Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. 2018. gadā ligzdošana netika uzsākta, lai gan ērgļi ligzdu apmeklēja. 2019. gadā ērgļi izdēja olu, tomēr tā neizšķīlās. 2020. gadā ligzdošana netika uzsākta, lai gan ērgļi ligzdu apmeklēja. 2021. gadā ērgļi izdēja vienu olu, tomēr to sabojāja dižraibais dzenis. 2022. gadā notika sekmīga ligzdošana, ligzdu atstāja viens jaunais putns. 2023. gadā sekmīga ligzdošana, viens jaunais putns. 2024. gadā sekmīga ligzdošana, viens jaunais putns.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.


SVĪRE/MĀJAS STRAZDS

Tiešraide no svīres būra tiek nodrošināta sadarbībā ar Cēsu pili.

Svīre ir viens no biežāk novērojamajiem putniem Cēsu pilsdrupās. Visticamāk, svīres pils ēku pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad Cēsīs atradusies Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Arī turpmākajos gadsimtos varenās pils mūri bija nozīmīga svīru ligzdošanas vieta.

Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir 1 līdz 3 baltas olas. Gadā ir viens perējums.

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tieši tādēļ putnu pazinēji par vasaras sākumu mēdz uzskatīt svīru atgriešanos, bet svīru saucienu trūkums augusta beigās jau liecina par vasaras aiziešanu.

Katru gadu (kopš tiešraižu uzsākšanas 2022. gadā) būrī ir izauguši divi mazuļi. Šogad, svīrēm atgriežoties, būrī jau ligzdoja mājas strazdi.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Tiešraidē redzamā ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā. Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda atrašanas brīdī bija vismaz piecus gadus veca. Ligzdā mazie ērgļi ir sekmīgi ligzdojuši katru gadu laikā kopš tās atrašanas (2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023. un 2024. gadā).

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei! 


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra Ogres novadā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, melno stārķu ligzdošanas iecirknis šeit ir zināms vismaz kopš 2003. gada, tomēr šī ligzda ir atrasta tikai 2021. gada janvārī. Ligzda varētu būt būvēta 2010. gadā pēc iepriekšējās ligzdas pamešanas. 2021. gadā mazuļu nebija, 2022. sekmīgi izvesti trīs jaunie putni. Iepriekšējā ligzdā šajā teritorijā viens no vecajiem putniem bija gredzenots, savukārt šajā ligzdā 2022. gadā abi ligzdojošie vecie putni bija bez gredzeniem.

Tiešsaistes kamera pie šīs ligzdas izvietota 2023. gada sākumā (Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis).

Pirmajā gadā stabils pāris neizveidojās un ligzdošana netika uzsākta. 2024. gadā melnie stārķi ligzdoja sekmīgi, ligzdu atstāja četri jaunie putni.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra "Rīgas mežu" teritorijā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, ligzdas vieta ir zināma kopš 2003. gada, pēc izmēra un citām pazīmēm novērtēts, ka tā būvēta šeit 2001. gadā. Kopš 2006. gada šī ligzda ir pārbaudīta gandrīz katru gadu. Mazuļi bijuši 2006., 2007., 2008., 2009., 2011., 2015., 2018., 2020., 2021., 2022., 2023. gadā, bet samērā daudzi no tiem ir gājuši bojā (badā) turpat pie ligzdas vai tajā. Galvenais iemesls ir tas, ka ligzdas apkārtnē ir liels daudzums grāvju, kas atkarībā no ziemas un pavasara gaitas stārķim var radīt maldinošu iespaidu, ka barības būs pieejams ļoti daudz. Sezonas gaitā situācija var ļoti strauji mainīties, un mazuļus vairs nav ar ko barot. Pilnīgi droši ir zināms, ka sekmīga tā ir bijusi 2011. gadā, jo viens tā gada jaunais putns ir atzīmējies šajā apkārtnē 2019. gadā, kad dabiskā ligzda bija nokritusi. Fotoslazdos, kas vairākus gadus bijuši pie šīs ligzdas, ir atzīmējies arī Lietuvā gredzenots putns (jauna mātīte). 2020. gada februāra sākumā nokritušās ligzdas vietā uzbūvēta mākslīgā ligzdas pamatne (Jānis Ķuze, M. Strazds un SIA "Rīgas meži" mežsargs Oskars Taupmanis) tieši tanī vietā (un augstumā), kur bija dabiskā ligzda, 14,3 m virs zemes.

Tiešsaistes sistēmu pie ligzdas 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī SIA “Rīgas meži” pārstāvjiem Edmundam Račinskim un Oskaram Taupmanim.

Pirmajā tiešraides sezonā melnie stārķi ligzdu apmeklēja, tomēr stabils pāris neizveidojās un ligzdošana netika uzsākta. 2025. gada sākumā kameras sensors ir pārvietots tuvāk ligzdai.


BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas tiek nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls". Ligzda atrodas Tukuma novadā, tiešraide uzsākta 2021. gada pavasarī. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm. Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.

Pārskats par ligzdas apdzīvotības vēsturi (Vērotāja, Dabasdati forums)

2021. gadā balto stārķu pāris Fāze un Volts izdēja 6 olas. Konkurējošā mātīte vienu no olām izmeta no ligzdas, bet no 5 olām izšķīlās mazuļi. Diemžēl 2. jūnijā konkurējošā mātīte vienu pēc otra no ligzdas izmeta trīs mazuļus, bet nākošajā dienā, 3. jūnijā, izmeta atlikušos divus. 2022. gadā ligzdu apdzīvoja cits balto stārķu pāris - Mamma un Tētis. Tika izdētas 5 olas, 4 mazuļi izšķīlās, piektais nomira šķilšanās laikā. Ligzdošana bija sekmīga, izlidoja visi četri jaunie putni. 2023. gadā ligzdu apdzīvoja tas pats 2022. gada pāris - Mamma un Tētis. Mātīte izdēja sešas olas, pirmo olu tēviņš izmeta. Izšķīlās pieci mazuļi, barības trūkuma dēļ vecāki likvidēja divus jaunākos. Izlidoja trīs vecākie stārķēni. 2024. gadā ligzdu apdzīvoja iepriekšējo gadu mātīte Mamma un jauns tēviņš Tuks. Mātīte izdēja piecas olas. Izšķīlās pieci mazuļi, vecāki likvidēja jaunāko mazuli. Izlidoja četri vecākie stārķēni.


MELNĀ KLIJA/PEĻU KLIJĀNS

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. 2024. gadā klijas ligzdošanas vieta nebija zināma, tā paša gada rudenī iepriekš zināmo ligzdu rajonā tika atrasta pusuzbūvēta ligzda kļavā, uz kuru 2025. gada sākumā tika pārcelta tiešsaistes sistēma.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei.

2025. gadā šeit ligzdo peļu klijānu (Buteo buteo) pāris.


LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024

 

 

 

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  


PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Turdus philomelos - 2025-06-23 angel
Thymelicus sp. - 2025-06-23 IlzeP
Lasiommata megera - 2025-06-23 IlzeP
Dendrocopos leucotos - 2025-06-23 jpriedn
Cygnus cygnus - 2025-06-23 jpriedn
Valerianella locusta - 2025-06-23 erts
Fuligo septica var. flava - 2025-06-23 angel
Nezināms
Ignotus
@ Kikadabā
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 23.jūnijs, 14:15

Hm... Mīkstblakts (Plesiodema pinetella)?


ekologs 23.jūnijs, 14:02

Manuprāt, Bourletiella hortensis. Sugu izvēlne tādu nepiedāvā.


adata 23.jūnijs, 13:30

Paldies, Marek! Šiverēja aiz malkas šķūnīša pa visādām kārtiņām .


nekovārnis 23.jūnijs, 13:01

Kaut kas neredzēts. Nav gadījumā tīklblakts Oncochila simplex?


nekovārnis 23.jūnijs, 10:28

Tāds viltīgs, bet tomēr viena no Callidium coriaceum krāsojuma formām. Ropalopus femoratus uz lapkokiem, un ūsu posmiņi tam platāki visā ūsu garumā.


dziedava 23.jūnijs, 10:25

Tad es pagaidām nevaru izskaidrot


dziedava 23.jūnijs, 10:23

Pašas sporas arī, protams, svarīgas, tāpēc visas izpūst arī nevajag :)


dziedava 23.jūnijs, 10:23

Vālenītēm svarīgi, lai nobriest tiktāl, ka var izpūst sporas, jo mikroskopijā jāredz, vai ārējam tīkliņam ir āķīši. Ja sakalst un nekas nav izpūšams, tad var sanākt arī nenosakāms.


Ivetta 23.jūnijs, 09:11

Paldies, Marek!


adata 23.jūnijs, 07:56

Te tā kā mazliet rūsganumu arī redz.


Ziemelmeita 22.jūnijs, 22:54

Paldies,Lilita!


nekovārnis 22.jūnijs, 22:39

Diemžēl tā īsti nevaru saprast. Tik vien ka Alūksne varētu būt viena no vietām, kur A.obscurior meklēt :) Ja pareizi saprotu pazīmes, tad A.obscurior izteikti tumša segspārnu pirmā trešdaļa un trīs baltas joslas aiz tās ar trekniem melniem/tumšbrūniem punktiem. Spriežot pēc ūsu garuma šis varētu būt tēviņš. Eh, derētu līdz Dabas muzejam kaut kā aizgādāt :D


a.b 22.jūnijs, 22:31

Tas pats paris, kurš aizvakar Mangaļsalā bija.


Amanda 22.jūnijs, 20:47

Sāmsalas dižpīles


ekologs 22.jūnijs, 20:26

Kāds no Melanotus vai Hemicrepidius?


VijaS 22.jūnijs, 20:13

Sākotnējā krāsa nav novērota, bet substrāts un augšanas laiks, kā arī kopskats ar cieši kopā izkārtotajām vālītēm "velk" uz oranžo aveņgļotsēni, kaut arī sporu izmēri sanāk ne gluži atbilstoši.


adata 22.jūnijs, 17:48

Julita, pelējums tas nav. Te līdzīgi kā ar pelēcīgo ragansviestu - bildē izskatās ka ir, bet, ar lupu vērojot, nav, vismaz redzētu pelējuma pūciņu. Laikapstākļi pēc lietus (kad bildēts dzeltenais) saulaini, pa diennakti nevarētu sapelēt. Vieta atklāta, saulaina. Paraugs ir, tad jau redzēs.


adata 22.jūnijs, 17:23

Pēc diennakts savā attīstībā apstājusies, apkaltusi. Vālītes vairāk sarkanbrūnas.


dziedava 22.jūnijs, 12:52

Nevaru saskatīt sporām tumšāku kārpu grupas, kam būtu jābūt. Bet neesmu tagad pie datora, grūti redzēt.


mufunja 22.jūnijs, 12:18

Julita, vai tā varētu būt Līdzīgā cilindrīte?


mufunja 22.jūnijs, 11:13

Julita, jā, celms tuvumā ir skujkoks, bet tas auga uz pagājušā gada kļavu lapām.


dziedava 22.jūnijs, 10:25

Ja tā ir kūlīte (droši, ka vālītes ārējais tīkliņš nav smalks), tad no zināmajām sanāk krēpjainā Symphytocarpus amaurochaetoides, sporu izmērs atbilst, tikai man šķiet, ka sporu raksta tīkliņam būtu jābūt smalkākam, bet varbūt tā ir, tikai foto to nevar saskatīt. Mazliet vēl mulsina, ka līdz šim šī suga bijusi saistīta ar lapukokiem, bet te ir skujkoka celms.


adata 21.jūnijs, 21:34

Jā, pēc skata ir vecrozā krāsā.


Lietuviete 21.jūnijs, 21:10

Pievienoju vēl vienu foto, redzams tuvāk. Fotografēts tanī pašā dienā, no rīta.


Ziemelmeita 21.jūnijs, 19:15

Paldies,Julita, reti redzēta, jāmācas atšķirt.


dziedava 21.jūnijs, 19:13

Nu jā, kaut kādā mērā ir plakana, jā. Un sporu masas krāsa un pat krāsas nianse ir ļoti svarīga.


Ziemelmeita 21.jūnijs, 19:08

Šeit plaispika, var redzēt tumšu sporu masu.


Ziemelmeita 21.jūnijs, 19:07

01.06. iezińota,saiti neizdodas iekopēt. Bija uz priedes celma. Jā, šai sporu masa gaiši brūna. Kaut kā neaizdomājos, ka tas jau ir rādītājs, ka nav plaispika.


dziedava 21.jūnijs, 19:01

Un plaispikai sporu masa ir tumšbrūna, te skaidri redzamas gaišas iekšas.


dziedava 21.jūnijs, 19:00

Kur ir iepriekšējā? Vrb nav pareizi noteikta?


Ziemelmeita 21.jūnijs, 18:20

Paldies,Julita! Nepańēmu, biju pārliecināta par plaispiku, jo iepriekš atrastā arī bija diezgan pkakana,, bet vieta zināma, nav problēmu garāmbraucot pańemt.


dziedava 21.jūnijs, 18:14

Bez mikroskopēšanas droši pateikt nevar, bet varētu būt apkakles palampīte, kas tagad sākusi augt


dziedava 21.jūnijs, 18:01

Plaispika gan nebūs, tā ir tāda omulīga pusbumbiņa, nevis klājeniska. Ja ir ievākta, var mikroskopiski pārbaudīt, kā iekšas izskatās.


zemesbite 21.jūnijs, 17:55

Paldies, Marek! :}


dziedava 21.jūnijs, 17:00

Ja izskatās rozīga, varētu būt neievērotā cilindrīte Stemonitopsis hyperopta


Andrejs 21.jūnijs, 16:24

Šogad novēroti ierodoties mēnesi vēlāk nekā parasti ...


dziedava 21.jūnijs, 15:14

Apmēram turpat, kur novērota arī pirms gada :)


KM 21.jūnijs, 01:34

Jā, absolūti negaidīts atradums, diemžēl laiks tajā dienā bija limitēts, sabiju pašā atklātajā purva daļā tikai kādas 40 min un jau biju pārsteigts par dažādu sugu koncentrāciju. Būtu bijis interesanti pabrist tālāk pa stigu, dziļāk purvā, kas zina cik vēl īpatņu izdotos ieraudzīt starp daudzajiem euphrosyne. Pirmo reizi biju Stiklu purvos, tiešām unikāla lokācija. Pameklēju citos avotos un, piemēram, carambyx.lv rakstīts: "Kurzemē mūsdienās nav zināmi novērojumi, kaut vēsturiski ir bijusi sastopama".


pustumsa 20.jūnijs, 23:50

Varbūt kļūdos?


nekovārnis 20.jūnijs, 22:01

Jā, tāds tumšs izskatās. Derētu kādas tuvākas bildes.


nekovārnis 20.jūnijs, 21:39

Oho! Vismaz dabasdatos noteikti pirmais sūreņu purvraibeņa ziņojums no Kurzemes!


Ziemelmeita 20.jūnijs, 21:20

Paldies,Marek!


Ivetta 20.jūnijs, 21:12

Paldies, Uģi!


Ivetta 20.jūnijs, 21:08

Paldies, Marek!


nekovārnis 20.jūnijs, 21:02

Varētu būt bērzu gremzdgrauzis


Igors 20.jūnijs, 17:03

Pievienoju īstu kaiju


Igors 20.jūnijs, 17:01

Agri no rīta no albuma nokopēju nepareizās fotogrāfijas: https://photos.app.goo.gl/U5YwrEriGg68Wujx9


megemege 20.jūnijs, 16:59

Pēc pīkstieniem ligzdā likās, ka ir zvirbuļvanags. Tomēr tagad skatos - peļu klijāns. Lai skata eksperti:)


dziedava 20.jūnijs, 11:27

Ja sporu stadijā no tiem pašiem plazmodijiem, kas foto redzami, t.i., viss redzamais droši ir tā pati gļotsēne, tad vajadzētu būt noteiktam pareizi! Ja vieta mazliet cita, tad nav nepieciešams apvienot, īpaši, ja ar visu attīstību! :)


Ziemelmeita 20.jūnijs, 09:22

Paldies, Uģi!


Edgars Smislovs 20.jūnijs, 09:21

Kāds ir domu gājiens atkārtoti pievienojot to pašu bildi? https://dabasdati.lv/lv/observation/ts6d87g1ti60h5gor7kmmk8no6/


IlzeP 20.jūnijs, 08:30

Anša sarakstā ir ar šādu nosaukumu.


erts 20.jūnijs, 07:16

Peldošā ričijvācelīte


erts 20.jūnijs, 06:49

Violetais deviņvīruspēks - tāda nav sarakstā.


DaceK 20.jūnijs, 02:59

Paldies par noteikšanu!


Miksrieksts 19.jūnijs, 20:35

Paldies, Valda! Tieši tāpēc pēdu bildēju un šīs abas sugas jaucu.


Vīksna 19.jūnijs, 19:28

Vai nav tumšais kailgliemezis, Limax cinereoniger ? Īpaši aizsargājama suga!


Ivars Leimanis 19.jūnijs, 19:23

Caurspīdīgā mitrumpiepe Physisporinus vitreus


ekologs 18.jūnijs, 23:05

A. vulgare?


dziedava 18.jūnijs, 22:25

Nu ja Tu tā saki.. Man viņas visu laiku jūk :DD


zemesbite 18.jūnijs, 22:23

Paldies, Renāte! :)


Ivars Leimanis 18.jūnijs, 20:25

Droši vien domāta smaillapu lāpstīte Scapania apiculata.


adata 18.jūnijs, 18:01

Atradu "Dziedavā", būs pārslainā cukurīte! Man nebijusi suga! (Vēl gan ir līdzīgās tīklsporu, ciešā...)


adata 18.jūnijs, 17:12

Julita, apjuku. Man te laikam divi novērojumi ar vienu sugu. Sākumā šķita, ka divas dažādas (domāju, kaut kādi sviesti!). Būs jāapvieno, goglē atradu, ka cukurīšu dzimtas, bet labāk būs paņemt paraugu. Nu dikti smukas un daudz!


ekologs 18.jūnijs, 16:44

Hm...Harpalus affinis?


CerambyX 18.jūnijs, 14:48

Kaut kāds tāds dīvaini zaļgans spīdums - bet var jau būt, ka rufipes ar tāds ir :D


adata 18.jūnijs, 14:48

Paldies, Uģi! Sākumā gan cerēju uz kādu koksngrauzi, parasti tie uz čemurziežiem...


Kārlis Levinskis 18.jūnijs, 13:55

Šī būs Bombus rupestris :)


angel 18.jūnijs, 11:36

Paldies!


ekologs 18.jūnijs, 09:13

Manuprāt, tumšā koksnes skudra (Camponotus herculeanus).


Ivetta 18.jūnijs, 07:52

Paldies, Uģi!


CerambyX 18.jūnijs, 01:26

Varētu būt arī Aegomorphus obscurior


dziedava 17.jūnijs, 22:39

Paldies paldies jums, ka manu nejaušo novērojumu paceļat saulītē :))


meža_meita 17.jūnijs, 21:09

Precizēts pēc Raivo papildus ziņas par A.Suijas noteikšanas pazīmēm.


Mežirbe777 17.jūnijs, 20:58

Šis ar lielu atrāvienu pirmais sugas atradums DD. Tagad arī vairs nevaru teikt, ka neesmu sugu redzējis :) (Paldies DL "Lubāna mitrājs).


dziedava 17.jūnijs, 20:42

:)


dziedava 17.jūnijs, 20:42

Paldies, Renāt! :)


Mežirbe777 17.jūnijs, 20:40

Paldies par vērību! Lai nerastos pārpratumi , izņemšu.


Mežirbe777 17.jūnijs, 20:37

Tālu nebija jāmeklē :) Suga ļoti krāšņa mikroskopā.


meža_meita 17.jūnijs, 20:34

Pietam pagalmā :D


meža_meita 17.jūnijs, 20:33

Būs jauna suga LV, bet vispirms jāapstiprina mikroskopiski. Malacis!


meža_meita 17.jūnijs, 20:31

Attēlos ir gan E.mesomorpha, gan E.prunastri (ceturtais un pēdējais foto) :)


meža_meita 17.jūnijs, 20:29

DMB indikatorsuga.


meža_meita 17.jūnijs, 20:27

Raivo taisnība. Ļoti laba sudziņa, apkārt nemētājas!


Ziemelmeita 17.jūnijs, 20:17

Paldies,Julita, mēģināšu atrast kapilīciju.


ekologs 17.jūnijs, 20:11

Skatos uz priekškrūšu vairogu, kāju un taustekļu krāsu un kaut kā domas vedina uz Bembidion bruxellense.


dziedava 17.jūnijs, 20:05

Pilienītēm vajag kapilīciju mikroskopēt, tas vēl svarīgāks par sporām. Diez vai daudzveidīgā, tā vēlāka rudens suga. Un pēc sporām vien sugu nevarēs noteikt. Mazliet velk uz maldinošo H.decipiens, bet tā ar tipiski nav vasaras suga. Vajag kapilīciju redzēt.


laumae 17.jūnijs, 19:40

Kazbārdis diezgan ātri tuvojas noziedēšanai un tas kļuvis saistošs vienīgi kamenēm. Bet, ņemot vērā Mareka kukaiņzināšanas, īstās sugas iespējams atrastos alternatīvajās Botāniskā dārza dobēs un kolekcijās ;)


roosaluristaja 17.jūnijs, 18:37

Iespējams. Man par to nav viedokļa. Bet, ja gļotsēņu speciālisti saka, ka tā ir ragainīte, sugu nomainīt nav grūti


adata 17.jūnijs, 17:42

Vai var būt receklene un gļotsēne kopā? Man vairāk atgādina porainās ragainītes plazmodiju, blakus ir jau augļķermeņi.


Ziemelmeita 17.jūnijs, 16:36

Pievienoju nobriedušu augļķermeņu un mikroskopijas foto. Varbūt daudzveidīgā pilienīte?


Siona 17.jūnijs, 15:50

Oij... tas ir kaut kas, kam man jāatceras pievērst uzmanību... bet ļoti iespējams, jo tur tajā vietā mētājas apkārt pacirsti skujkoki..


dziedava 17.jūnijs, 15:05

Paldies, Uldi (par šo un citiem), ar šiem es pinos.


roosaluristaja 17.jūnijs, 14:38

Parastais ir gaišbrūns un krietni apaļīgāks


mufunja 17.jūnijs, 14:07

Paldies, Uldi, ka apskatīji manas sēnes. Es nezinu, kas tās par sēnēm, bet tās noteikti nav Mainīgā pacelmene . Es tās ļoti labi pazīstu.


dziedava 17.jūnijs, 13:20

Šobrīd esmu "iesprūdusi" starp S.foliicola (mazmazliet par lielu, bet pēc Neuberta pat atbilst), S.nigrescens (it kā pārāk liela vienkopus grupa) un S. amaurochaetoides (ir smalks ārējais tīkliņš, kam tad nevajadzētu būt). Mikroskopija ļoti līdzīga Ingunas novērojumam: https://dabasdati.lv/lv/observation/du1lk9s3j8vj4i0ldl3r81m670/


dziedava 17.jūnijs, 13:06

Oi, gļotsēņu (un ne tikai) pasaulē zinātnē notiek revolūcija, jā, un Latvija cenšas turēt līdzi, bet nu galva mazliet reibst ;))


zane_ernstreite 17.jūnijs, 12:27

Paldies, Marek, par labojumiem/precizējumiem!


Liepzieds 17.jūnijs, 12:21

Atceros tos patiesībā pavisam nesenos laikus, kad "vilkpienaine, koksnes" jau bija notikums :)) Un tagad 50+!! Paldies par gļotsēņu apzināšanas un pētniecības revolūciju Latvijā! :)


mufunja 17.jūnijs, 12:08

Paldies, Uldis.


Bekuvecis 17.jūnijs, 11:59

Arī jaunākajā sēņu sugu apdraudētības izvērtējumā, kas veikts 2024. gadā projekta Life for Species ietvaros, figurē ka "košā" - acīmredzot atkal pēc inerces. Bet, par cik jaunā Sarkanā grāmata joprojām nav iznākusi, vēl ir laiks (pēdējais!) labot. Piekrītu, ka pareizāk būtu "melnējoša" (taču aktīvi neiesaistīšos).


dziedava 17.jūnijs, 11:43

Liels paldies, Edgar, par izsmeļošo atbildi! Nezinu, kā nosaukumi radušies, bet intuitīvi melnējošā pasaka vairāk, jo īpaši koša nemaz nav. Košā ir zeltpore. Līdz ar "košo" nosaukumu tās abas būs vieglāk nejauši sajaukt. Bet es te gan neesmu lēmējs :)


Bekuvecis 17.jūnijs, 11:33

Gan pagājušā gadsimta 90. gados izveidotajā latvijasdaba.lv, gan 2002. gadā iznākušajā Latvijas piepju konspektā, gan 2024. gadā iznākušajā Latvijas bazīdijsēņu konspektā visur figurē "košā cietpore"; domāju, ka uz šiem abiem konspektiem nosaukums ir mehāniski, bez kādām pārdomām, pārceļojis no 20. gadsimta publikācijām. "Melnējošā cietpore" publiski uzradusies 2000. gadā Ministru Kabineta noteikumos Nr.396, atkārtojusies MK 2004. gada noteikumos Nr.627 un iegājusies plašā apritē, nostumjot malā "košo". Kā šo putru izstrēbt, diskutējiet ar Dabas muzeju.


Ziemelmeita 17.jūnijs, 11:28

Paldies,Marek, par labojumiem! Tie mazie brūnie koksngrauži tik līdzīgi.


Ziemelmeita 17.jūnijs, 11:25

Paldies,Lilita!


dziedava 17.jūnijs, 11:04

Sporas atsevišķi nevajag ievākt! Sporām vnk jābūt nobriedušām, lai paraugs būtu vieglāk nosakāms. Noteikšanai jāskatās ārējās un iekšējās struktūras, formu, tāpēc jāsaglabā viss paraugs, neko nesaspiežot. Pēdējā foto izskatās, ka paraugs ievākts ideālā stāvoklī :), resp., tieši tādu arī vajag - vairāki veseli augļķermeņi kopā ar substrātu - sūnām. Tādu to vajag arī saglabāt. Nu jau ir brūnas, tālāk vajadzētu tikt pašām (t.i., nobriest līdz sausām sporām), nav vairs jāmitrina. Kad sausas, tad ielikt kastītē un viss. Ar vilkpienainēm gan ir tā, ka gaidām Ļeontjeva rakstu, un tad zinātnē būs 50+ vilkpienaiņu sugas aprakstītas :)). Tā ka droši noteikt līdz sugai var arī neizdoties, bet pētniecībai noderēs. Varbūt arī izdodas noteikt.


dziedava 17.jūnijs, 10:58

Paldies, Uldi!


dziedava 17.jūnijs, 10:57

Kopš kura laika melnējošā kļuvusi par košo?! Tāpēc arī neatradu, jo vienīgais atslēgvārds, pēc kura to atcerējos un meklēju bija "meln" ... Tagad būs bezcerīgi :/


Liepzieds 17.jūnijs, 10:14

Kad un kā no šāda būtu ievācamas sporas? Vai kā šādu tālāk uzglabāt? Varbūt pa vasaru patrāpīsies vēl kāds interesantāks paraugs, tad varētu nogādāt kādam zinošam mikroskopētājam.


nekovārnis 17.jūnijs, 10:13

O, būs jābrauc uz Botāniko dārzu fotografēt divas man trūkstošas sugas - šīs un Molorchus umbellatarum. Pasaki lūdzu lai neizklīst :D


nekovārnis 17.jūnijs, 09:40

Pagrūti to spārnu zīmējumu saskatīt, bet no tā ko var teiktu ka Merodon equestris :)


dziedava 17.jūnijs, 09:34

Nākamā dienā galviņas palikušas pelēkas, tādas ir arī 17. jūnija rītā (t.i. 2 dienas pēc ievākšanas)


nekovārnis 17.jūnijs, 09:27

Manuprāt M.galloprovincialis. Šī tak priede, vai nē?


Kadiķis99 17.jūnijs, 08:43

DMB (dabisku mežu biotopu) speciālā biotopu suga ar ļoti augstu vērtību. Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā pēc Ministru kabineta 2000.g. noteikumiem (2004.g. redakcijā). Suga ierakstīta Sarkanajā grāmatā, 4. kategorijā.


mufunja 17.jūnijs, 06:45

Man šķiet, ka zem zāles ir bērza saknes. Netālu ir vecs celms.


Eggy 16.jūnijs, 23:42

Jā, tik tiešām! Aizlidot aizlidoja, bet cerams, ka atkopsies. Svīres tieši dzīvo pie mājas jumta, kur atradu.


dziedava 16.jūnijs, 21:44

Vajadzētu sākt melnēt, bet porainā struktūra un augšana uz nobirām drīzāk liecina par pārslaino cukurīti.


StarFlare 16.jūnijs, 21:20

Izskatās, ka viņai nav astes, varbūt kāds plēšputns ķēra un izrāva.


Ivars Leimanis 16.jūnijs, 20:57

Nu, šādas sugas izzūd klusējot.


Rendija 16.jūnijs, 20:29

Pievienots attēls kā izskatījās diennakti vēlāk. Turpmākās divas dienas bez izmaiņām.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Attīstība netika vērota? Te arī redzams tikai plazmodijs, no kā sugu droši noteikt diemžēl nevar.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Uz kā auga?


Rendija 16.jūnijs, 20:16

Pievienots.


dziedava 16.jūnijs, 20:09

Skaista! Sugu gan tādu nav gadījies dzirdēt..


dziedava 16.jūnijs, 16:49

Jauki :)


Divpēdis 16.jūnijs, 16:11

Paldies, Marek!


mufunja 16.jūnijs, 15:54

Julita, perīdijs ir bezkrāsains.(foto)


Dzeerve 16.jūnijs, 15:22

Paldies par precizējumu! :)


dziedava 16.jūnijs, 14:56

Labs atradums! Droši vien noteikta pareizi, tikai drošībai vajadzētu pārliecību, ka perīdijs ir bezkrāsains, kas ir svarīga pazīme noteikšanā.


Vīksna 16.jūnijs, 14:46

Ziedmuša kas tēlo kameni(skatīt taustekļus).Varbūt Ziedmuša Volucella bombylans.


zane_ernstreite 16.jūnijs, 07:50

Ak, trāpīju citā rindiņā, paldies!


ekologs 16.jūnijs, 07:47

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


W 16.jūnijs, 03:41

Uģi, paldies!


sandis 16.jūnijs, 00:37

Tāds jau arī sākotnējais komentārs, ka šeit vairākas sugas un aizdomas par T. ambigua. Pēdējos divus kadrus izdzēsu, pārējiem tad mainīt sugu uz T. ambigua?


sandis 16.jūnijs, 00:31

Piekrītu


sandis 16.jūnijs, 00:28

Sens novērojums, parauga nav, laikam pie šāda ID arī jāpaliek


Ziemelmeita 15.jūnijs, 23:05

Paldies,Uģi, par labojumiem.


dziedava 15.jūnijs, 22:55

Paldies, Uģi, bija jau piemirsies.


nekovārnis 15.jūnijs, 22:19

Anastrangalia sp., visdrīzāk A.reyi (Anastrangalia dubia reyi)


VijaS 15.jūnijs, 22:15

4.-6. bildes - 15. jūnijā, pēc divām nedēļām.


VijaS 15.jūnijs, 22:00

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 15.jūnijs, 19:19

Paldies,Edgar!


Amanda 15.jūnijs, 18:18

Bildē gaigalas


Amanda 15.jūnijs, 18:16

Laukirbe


ekologs 15.jūnijs, 18:09

Lapgrauzis (Chrysolina staphylaea).


ekologs 15.jūnijs, 18:04

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


Amanda 15.jūnijs, 16:38

Peļu klijāns


MJz 15.jūnijs, 14:02

Bildē diezin vai ir klinšu ērglis. Drīzāk mazais.


ekologs 15.jūnijs, 12:08

Skrejvabole, iespējams, Chlaenius nitidulus.


ekologs 15.jūnijs, 12:03

Sarkankrūšu līķvabole (Oiceoptoma thoracicum).


ekologs 15.jūnijs, 12:01

Mīkstspārnis (Cantharis nigricans).


ekologs 15.jūnijs, 11:58

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


ekologs 15.jūnijs, 11:57

Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


dziedava 15.jūnijs, 11:34

Apakšā skujkoks?


Ivetta 15.jūnijs, 09:23

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 14.jūnijs, 23:53

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:33

Pētīju un līdz galam tā arī neesmu izpētījusi, paldies!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:30

Paldies, Uģi, par labojumu!


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī arī būs porainā ragainīte.


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī būs porainā ragainīte, kā mazi apaļi sūklīši ar porām.


megemege 14.jūnijs, 19:41

Lapkoks.


ekologs 14.jūnijs, 19:30

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


Ziemelmeita 14.jūnijs, 18:12

Otra un trešā bilde pēc 10 dienām - 14.06.


mufunja 14.jūnijs, 15:00

Protams, Julita, es saprotu. Bet es nevaru iztikt bez taviem padomiem.


dziedava 14.jūnijs, 14:46

Var būt, jā! Drīzāk traumēti jauni vilkpienaines augļķermeņi, kad izsmērējušās visas iekšas. Bija tāda hipotēze arī. Sūnās arī vēl nav nobrieduši. Tādas sarkanoranžas vēl jātur mitrumā uz slapjām salvetēm, ja ievāktas, lai pagūst nobriest, nevis sakalst.


W 14.jūnijs, 14:40

Paldies, Marek, izlabošu!


Liepzieds 14.jūnijs, 13:08

Vai tas nevarētu būt vienkārši vilkpienaines plazmodijs? Turpat blakus sūnā tāda kā 2.attēlā. Sūnoto ievācu.


dziedava 14.jūnijs, 12:21

Koksne, uz kā auga, varētu būt skujkoks? Pie novērojuma vērts pierakstīt koka (kritalas) sugu, ja nevar līdz sugai, tad vismaz skujkoks vai lapkoks, var noderēt.


dziedava 14.jūnijs, 10:16

Marina, apskatīšu rūpīgāk, kad sanāks laiks. Tagad vajag daudz visu ko reizē pagūt, nav laika iedziļināties. Lākturītes ir no sarežģītajām.


dziedava 14.jūnijs, 10:09

Pēc garuma varētu būt Stemonitis foliicola, kas Latvijā vēl nav reģistrēta, bet tai norādīts plazmodijs balts. Vēl tādā izmērā ir Stemonitis inconspicua, kam vispār maz datu pasaulē. Vēl var gadīties pamazāka S.herbatica, kam no iepriekšējiem būtiski atšķiras sporu raksts.


dziedava 14.jūnijs, 09:59

Oo, foršiņās mazās uz nobirām. Tagad visiem tās aug, izņemot mani :)) Šķiet, vajadzētu būt vienai sugai, kas visur tagad aktivizējusies, bet tā kā pašai nav, nevaru noteikt, jo vajadzētu mikroskopēt.. Tas, ka ir paraugs, ir lieliski, jo nobriedušas jau stabili vācamā stadijā :)))


Ivars Leimanis 14.jūnijs, 09:51

Jā, pavisam noteikti, ka Gbif redzamā J.Smaroda 1942.gada atradne ir kļūdaina, jo atzīmēts, kā tā augusi uz parastās priedes. Līdz ar to herbārija kastē guļ piepe, kuru mūsdienās sauc par melno samtpiepe Ischnoderma benzoinum, kas aug uz skuju kokiem. I.resinosum aug uz lapu kokiem.


dziedava 14.jūnijs, 09:37

Interesanti. Šo būtu labi pavērot, kas attīstās. Varbūt lietus pašķaidīta ornažā aveņgļotsēne?


dziedava 14.jūnijs, 09:34

Minētais A.Barševska atradums: https://www.facebook.com/arvids.barsevskis/posts/pfbid026WoL2st9fScsYVGNQqiuVf99ci2jS4jd8CpmQH7FnFuggUQsruu9HqaVLPVgm83cl


dziedava 14.jūnijs, 09:11

Gludais tas arī nav, bet skaidrs, ka dzeltenums virspusē ir pazudis un vietā nācis brūnganais. Dzeltenais (ko mēs saucam arī par parasto) ragansviests paliek dzeltens arī sporu stadijā (nu tik vien ka melnā sporu masa sāk palikt vairāk redzama nekā virsmas apvalks). Te mani vairāk mulsina baltā krāsa - no kā tā ir?! Pelējums? Un man ir aizdomas, ka īstais "parastais" ragansviests Fuligo septica var. septica pie mums ir novērots ļoti reti. Arvīds Barševskis reiz FB bija ieziņojis attīstību ragansviestam, kas no plazmodija līdz sporu stadijai saglabāja bēšu - dzeltenbrūnu krāsu, ne brīdi neesot pilnīgi balts kā baltais, ne koši dzeltens kā dzeltenais un rūsganais sākumā. Diemžēl parauga man tam eksemplāram nav. Ja mēs neredzam attīstību, tad sporu stadijā varētu padomāt, ka tas ir rūsganais, bet no koši dzeltenā tajā attīstībā nebija ne smakas.


Ziemelmeita 14.jūnijs, 07:58

Paldies,Uģi!


nekovārnis 14.jūnijs, 06:19

Egļu mazais spīdīgais koksngrauzis


Vīksna 14.jūnijs, 01:26

Paldies !


VitaS 13.jūnijs, 23:35

Marek, ir kādas idejas par šo?


Mežirbe777 13.jūnijs, 23:28

Lielisks atradums! Tad sanāk, ka Gbif redzamā atradne no 1942.gada herbārija materiāla ir kļūdaina un nav ņemama vērā?


nekovārnis 13.jūnijs, 23:28

Varbūt Mycetochara flavipes


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:17

Jā, pasteidzos. Gribējās vēl vienu koksngrauzi )) Bet nu šodien tur labuma tāpat bija atliku likām, un nedaudz vēlāk arī gaišais celmgrauzis būs sastopams.


nekovārnis 13.jūnijs, 23:11

Otrajā un trešajā foto Anastrangalia reyi


Ziemelmeita 13.jūnijs, 23:05

Paldies, Marek!


nekovārnis 13.jūnijs, 23:04

Jā, šis tāds mulsinošs, bet tomēr būs vien gaišs L.annularis. Gaišais celmgrauzis tāds slaidāks ar mazliet savādāku svītrojumu. Tam arī vēlāks lidošanas laiks - pārsvarā jūlijs.


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Dēļ gaišajām kājām


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Re kā nokļūdījos!


zane_ernstreite 13.jūnijs, 22:55

Nu tad man vienkārši paveicās būt īstajā brīdī īstajā vietā ))


nekovārnis 13.jūnijs, 22:52

Jā, kaut kā tie Stenurella nigra novērojumi koncentrējas Kurzemē tuvu jūrai/līcim.


nekovārnis 13.jūnijs, 22:45

Jā, visdrīzāk jau ka Dinoptera collaris. Dažkārt gadās arī tādi :)


adata 13.jūnijs, 22:40

Julita, nezinu, man neizskatās tādā rūsganumā (kā gludais) pēc krāsas. Šis tāds vairāk atgādina kafiju ar pienu. Varbūt lietus traucēja. Paraugs ir paņemts. Pārlaužot iekšiņās redz drupačas dzeltenā krāsā.


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 21:31

Paldies, Renāt! :)


meža_meita 13.jūnijs, 20:42

Skaisti, apsveicu!


meža_meita 13.jūnijs, 20:41

Apsveicu Ivar, super!


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 20:05

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.jūnijs, 19:40

Paldies,Mārtiņ, sadalīšu novērojumus.


W 13.jūnijs, 19:09

Šķita, ka melns Dinoptera collaris, bet uz to fona tāds pārsteidzoši mierīgs un kaut kādā veidā atšķirīgs:)


Rendija 13.jūnijs, 18:53

Tiktāl jau sapratu. Un šo būs iespēja apskatīt atkārtoti.


Martins 13.jūnijs, 18:45

Te ir divas suga - pirmajā attēlā ir Libellula fulva, bet otrajā - Libellula depressa.


spiigana 13.jūnijs, 18:25

Paldies, Mārtiņ! Neesmu gliemežu speciālists, laikam noticēju guglim... Papētīšu un būšu uzmanīgāka ;) .


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts