Tiešraides 2025. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds kopš 2012. gada izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Šopavasar tiešraide tiek nodrošināta jūras ērgļa ligzdas, zivjērgļa ligzdas, vistu vanaga ligzdām divās teritorijās, melnās klijas ligzdas, lauku piekūna būra, divām mazā ērgļa ligzdām, divām melnā stārķa ligzdām un baltā stārķa ligzdas, kā arī no zemūdens pasaules.

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Dabas vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes apkārtnē. Šobrīd to apdzīvo jūras ērgļi Milda un Zorro.

Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja sekmīgi – tā bija viena no četrām tai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi. 2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti – atrašanas brīdī tā bija tikai ceturtā līdz tam Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Laikā kopš 2015. gada ligzda pēc ligzdošanas sezonas beigām ir nokritusi trīs reizes, tomēr ērgļi to vienmēr ir atjaunojuši.

Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

Pārskats par ligzdas apdzīvotības vēsturi (Vērotāja, Dabasdati forums)

2015. gadā ligzdu apdzīvoja ērgļu pāris Durbe un Roberts. Izdēja divas olas, no kurām izšķīlās viens mazulis, kas vēlāk sekmīgi atstāja ligzdu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā Milda un Raimis sekmīgi ligzdoja – katru gadu izauga divi mazuļi. 2021. gada 28. martā Raimis vairs neatlidoja uz ligzdu. Milda perēja divas olas. Pēc Raimja pazušanas Mildai pievienojās vairāki sveši ērgļi. Mazuļi gāja bojā dažas dienas pēc izšķilšanās. Kopš 2021. gada aprīļa beigām ligzdā ar Mildu kopā uzturas tēviņš, kuram dots vārds K kungs. 2022. gada 18. februārī K kungs redzēts pēdējo reizi. 2022. gada 20. februārī ligzdā parādās tēviņš, kuram dots pagaidu vārds S kungs. 15. un 18.martā Milda izdēja divas olas. 16.martā S kungam deva vārdu Voldis. 23.martā sveša jūras ērgļu mātīte apēda abas olas. 2023. gadā Milda ligzdoja kopā ar Voldi. Pāris izaudzināja divus mazuļus. Rudenī Voldis no teritorijas pazuda. Gada nogalē Milda ļoti reti apmeklē ligzdas koku, kopā ar Mildu uzturas 2017. gadā šķīlies tēviņš ar gredzenu H492. 2024. gadā Milda kopā ar tēviņu H492 atjaunoja ligzdu. Tēviņam H492 deva vārdu Hugo. Martā Milda izdēja divas olas. Tad Hugo pazuda. Milda, palikusi viena, aizvien biežāk atstāja ligzdu. Aprīlī ligzdas teritorijā parādījās cits tēviņš, kuru sāka saukt par Zorro/Zori. Aprīļa beigās, kad Milda bija prom, krauklis no ligzdas aiznesa abas olas. Līdz gada beigām Milda uzturas kopā ar Zorro/Zori.

2025. gadā Milda ir uzsākusi ligzdošanu ar Zorro/Zori.

LAUKU PIEKŪNS Falco tinnunculus

Šis būris atrodas Ogres novada Krapes pagastā un tika uzlikts 2021. gada janvārī. Pirmos divus gadus tas bija tukšs, bet 2023. gadā tajā sekmīgi ligzdoja piekūnu pāris, izvedot piecus mazuļus. Būris atrodas apsē, aptuveni astoņu metru augstumā. Tiešsaistes kameras sistēma tika izveidota 2024. gada sākumā. Pirmajā tiešraides gadā lauka piekūni būrī ligzdoja sekmīgi, izvedot četrus jaunos putnus.

Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā. Latvijā atgriežas marta beigās. Ligzdā parasti ir 3-8 olas. Olas perē 28 dienas. Olu dēšana parasti notiek laikā no aprīļa beigām līdz maija beigām. Mazuļus gredzeno laikā no 20. jūnija līdz 20. jūlijam. Barojas ar sīkajiem grauzējiem (pelēm, strupastēm), ķirzakām, lieliem kukaiņiem – vabolēm un spārēm un citiem nelieliem dzīvniekiem. Lauku piekūnu ligzdošanu vecā kraukļa ligzdā, kas atrodas augstsprieguma līnijas balstā, Imants Jakovļevs konstatēja jau 2002. gadā, vācot datus otrajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam. Ligzdošana augstsprieguma līnijās Skrīveru, Aizkraukles un Lielvārdes apkārtnē tika novērota arī turpmākos gados. Pēc Aigara Kalvāna raksta Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnālā "Putni dabā" 2014. gadā, kur tika aprakstīta lauku piekūnu ligzdošana būros Liepājas pusē, Imants Jakovļevs Skrīveru pagastā uzlika pirmo lauku piekūna būri. 2018. gadā bija izvietoti jau 10 būri, un 2020. gadā pirmais būris tika aizņemts, vēlāk sezonā to atstāja seši lauku piekūna mazuļi. Pašlaik Ogres novada Krapes, Lielvārdes, Lēdmanes un Jumpravas pagastos un Aizkraukles novada Aizkraukles un Skrīveru pagastos kopā ir izlikti 20 lauku piekūnam domāti būri. 2023. gadā astoņos no tiem sekmīgi ligzdoja lauku piekūni. Šai sugai domātajos būros reizēm ligzdo arī meža un ausainās pūces.

Kameras sistēmu izveidoja un izvietoja Jānis Rudzītis, Imants Jakovļevs un Jānis Ķuze. 

ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Ligzda atrodas Kurzemē, kā liecina Aigara Kalvāna rīcībā esošā informācija, tā ir zināma kopš 2004. gada. Ligzda veidota nolīkušas vecas priedes galotnes zaru sazarojumā. No 2007. līdz 2023. gadam ligzda ir bijusi apdzīvota katru gadu, turklāt tikai 2007., 2010. un 2019. gadā ligzdošana tajā nav bijusi sekmīga. Pārējos gados ligzdu atstāja 1-3 jaunie zivjērgļi. 2023. gadā tēviņš un mātīte bija bez gredzeniem, līdz ar to šo putnu izcelsme mums nav zināma.

Kameras sistēmu 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Pirmajā tiešraides gadā zivjērgļi ligzdoja sekmīgi, ligzdu atstāja divi jaunie putni.

VISTU VANAGS Accipiter gentilis Rīgā

Tiešraide no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas tapusi ar BKUS darbinieku iniciatīvu un pateicoties SIA "Riekstukalns" atbalstam. 

Vistu vanagu ligzdošana Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā ir zināma kopš 2015. gada. Šobrīd teritorijā netālu viena no otras atrodas divas vistu vanaga ligzdas, kuras abas ir labā stāvoklī, bet trešā, vēsturiski senākā ligzda jau ir nokritusi. Visas ligzdas ir uzbūvētas vecās priedēs. Iepriekšējos gados vistu vanagu pāris ir pārmaiņus ligzdojis visās trīs ligzdās. Interesanti, ka līdz šim katru gadu ligzdošana ir bijusi sekmīga. 2024. gadā vanagi ligzdoja ligzdā Nr. 2.un izaudzināja četrus jaunos putnus.

Latvijā vistu vanags ir apdraudēta putnu suga. Lai arī šobrīd tas vēl nav iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tomēr tas ir iekļauts to sugu sarakstā, kuru ligzdošanas vietu aizsardzībai ir veidojami mikroliegumi.

Paldies par sadarbību Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai! Paldies par atbalstu SIA "Riekstu kalns" un SIA "Rewind"! Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Jānis Rudzītis, Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis. Tiešraides straumēšanas sākums: 2024. gada 28. februāris.

VISTU VANAGS Accipiter gentilis Zemgalē

Vistu vanagu ligzda ir atrasta 2021. gada sākumā, strādājot pie mazo ērgļu tiešsaistes kameras (eglē) sistēmas atjaunošanas. Tā atrodas nepilnu 200 metru attālumā no mazo ērgļu ligzdas. Atrašanas gadā vanagi ligzdoja sekmīgi, izvedot trīs jaunos putnus. Gadu vēlāk ligzda bija apdzīvota, bet nesekmīga, savukārt 2023. gadā atkal sekoja sekmīgs ligzdošanas gads, ligzdu atstāja divi jaunie putni. Ņemot vērā nelielo attālumu starp ligzdām, ir iespējams, ka redzēsim kaimiņu ligzdu apmeklēšanas mēģinājumus. Tiešraide no ligzdas uzsākta 2025. gada sākumā.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda atrašanas brīdī bija vismaz piecus gadus veca (materiāls ligzdas apakšējā daļā jau ir daļēji sadalījies). Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. 2018. gadā ligzdošana netika uzsākta, lai gan ērgļi ligzdu apmeklēja. 2019. gadā ērgļi izdēja olu, tomēr tā neizšķīlās. 2020. gadā ligzdošana netika uzsākta, lai gan ērgļi ligzdu apmeklēja. 2021. gadā ērgļi izdēja vienu olu, tomēr to sabojāja dižraibais dzenis. 2022. gadā notika sekmīga ligzdošana, ligzdu atstāja viens jaunais putns. 2023. gadā sekmīga ligzdošana, viens jaunais putns. 2024. gadā sekmīga ligzdošana, viens jaunais putns.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Tiešraidē redzamā ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā. Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda atrašanas brīdī bija vismaz piecus gadus veca. Ligzdā mazie ērgļi ir sekmīgi ligzdojuši katru gadu laikā kopš tās atrašanas (2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023. un 2024. gadā).

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei! 

MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra Ogres novadā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, melno stārķu ligzdošanas iecirknis šeit ir zināms vismaz kopš 2003. gada, tomēr šī ligzda ir atrasta tikai 2021. gada janvārī. Ligzda varētu būt būvēta 2010. gadā pēc iepriekšējās ligzdas pamešanas. 2021. gadā mazuļu nebija, 2022. sekmīgi izvesti trīs jaunie putni. Iepriekšējā ligzdā šajā teritorijā viens no vecajiem putniem bija gredzenots, savukārt šajā ligzdā 2022. gadā abi ligzdojošie vecie putni bija bez gredzeniem.

Tiešsaistes kamera pie šīs ligzdas izvietota 2023. gada sākumā (Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis).

Pirmajā gadā stabils pāris neizveidojās un ligzdošana netika uzsākta. 2024. gadā melnie stārķi ligzdoja sekmīgi, ligzdu atstāja četri jaunie putni.

MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra "Rīgas mežu" teritorijā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, ligzdas vieta ir zināma kopš 2003. gada, pēc izmēra un citām pazīmēm novērtēts, ka tā būvēta šeit 2001. gadā. Kopš 2006. gada šī ligzda ir pārbaudīta gandrīz katru gadu. Mazuļi bijuši 2006., 2007., 2008., 2009., 2011., 2015., 2018., 2020., 2021., 2022., 2023. gadā, bet samērā daudzi no tiem ir gājuši bojā (badā) turpat pie ligzdas vai tajā. Galvenais iemesls ir tas, ka ligzdas apkārtnē ir liels daudzums grāvju, kas atkarībā no ziemas un pavasara gaitas stārķim var radīt maldinošu iespaidu, ka barības būs pieejams ļoti daudz. Sezonas gaitā situācija var ļoti strauji mainīties, un mazuļus vairs nav ar ko barot. Pilnīgi droši ir zināms, ka sekmīga tā ir bijusi 2011. gadā, jo viens tā gada jaunais putns ir atzīmējies šajā apkārtnē 2019. gadā, kad dabiskā ligzda bija nokritusi. Fotoslazdos, kas vairākus gadus bijuši pie šīs ligzdas, ir atzīmējies arī Lietuvā gredzenots putns (jauna mātīte). 2020. gada februāra sākumā nokritušās ligzdas vietā uzbūvēta mākslīgā ligzdas pamatne (Jānis Ķuze, M. Strazds un SIA "Rīgas meži" mežsargs Oskars Taupmanis) tieši tanī vietā (un augstumā), kur bija dabiskā ligzda, 14,3 m virs zemes.

Tiešsaistes sistēmu pie ligzdas 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī SIA “Rīgas meži” pārstāvjiem Edmundam Račinskim un Oskaram Taupmanim.

Pirmajā tiešraides sezonā melnie stārķi ligzdu apmeklēja, tomēr stabils pāris neizveidojās un ligzdošana netika uzsākta. 2025. gada sākumā kameras sensors ir pārvietots tuvāk ligzdai.

BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas tiek nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls". Ligzda atrodas Tukuma novadā, tiešraide uzsākta 2021. gada pavasarī. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm. Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.

Pārskats par ligzdas apdzīvotības vēsturi (Vērotāja, Dabasdati forums)

2021. gadā balto stārķu pāris Fāze un Volts izdēja 6 olas. Konkurējošā mātīte vienu no olām izmeta no ligzdas, bet no 5 olām izšķīlās mazuļi. Diemžēl 2. jūnijā konkurējošā mātīte vienu pēc otra no ligzdas izmeta trīs mazuļus, bet nākošajā dienā, 3. jūnijā, izmeta atlikušos divus. 2022. gadā ligzdu apdzīvoja cits balto stārķu pāris - Mamma un Tētis. Tika izdētas 5 olas, 4 mazuļi izšķīlās, piektais nomira šķilšanās laikā. Ligzdošana bija sekmīga, izlidoja visi četri jaunie putni. 2023. gadā ligzdu apdzīvoja tas pats 2022. gada pāris - Mamma un Tētis. Mātīte izdēja sešas olas, pirmo olu tēviņš izmeta. Izšķīlās pieci mazuļi, barības trūkuma dēļ vecāki likvidēja divus jaunākos. Izlidoja trīs vecākie stārķēni. 2024. gadā ligzdu apdzīvoja iepriekšējo gadu mātīte Mamma un jauns tēviņš Tuks. Mātīte izdēja piecas olas. Izšķīlās pieci mazuļi, vecāki likvidēja jaunāko mazuli. Izlidoja četri vecākie stārķēni.

MELNĀ KLIJA

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni ligzdoja trīs citās ligzdās, no kurām divas tika novērotas ar tiešsaistes kameru (bērzā 2020., 2021. un 2022. gadā un liepā 2023. gadā). Ligzda liepā nokrita 2023./2024. gada ziemā, nogāžoties kokam. 2024. gadā ligzdošanas vieta nebija zināma, tā paša gada rudenī te iepriekš zināmo ligzdu rajonā tika atrasta pusuzbūvēta ligzda kļavā, uz kuru 2025. gada sākumā tika pārcelta tiešsaistes sistēma. Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei.

2025. gada martā ligzdu apmeklē klijānu (Buteo buteo) pāris.

LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!

VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024

ATBALSTĪTĀJI