Aktīvie lietotāji: 380 Šodien ievadītie novērojumi: 30 Kopējais novērojumu skaits: 2172901
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2025. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds kopš 2012. gada izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Šopavasar tiešraide tiek nodrošināta jūras ērgļa ligzdas, zivjērgļa ligzdas, vistu vanaga ligzdām divās teritorijās, melnās klijas ligzdas, kurā šogad ligzdo peļu klijāni, lauku piekūna būra, divām mazā ērgļa ligzdām, divām melnā stārķa ligzdām, baltā stārķa ligzdas, svīres būra, kurā šopavasar pirms svīru atgriešanās jau ligzdoja mājas strazdi, kā arī no zemūdens pasaules.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Dabas vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes apkārtnē. Šobrīd to apdzīvo jūras ērgļi Milda un Zorro.

Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja sekmīgi – tā bija viena no četrām tai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi. 2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti – atrašanas brīdī tā bija tikai ceturtā līdz tam Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Laikā kopš 2015. gada ligzda pēc ligzdošanas sezonas beigām ir nokritusi trīs reizes, tomēr ērgļi to vienmēr ir atjaunojuši.

Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

Pārskats par ligzdas apdzīvotības vēsturi (Vērotāja, Dabasdati forums)

2015. gadā ligzdu apdzīvoja ērgļu pāris Durbe un Roberts. Izdēja divas olas, no kurām izšķīlās viens mazulis, kas vēlāk sekmīgi atstāja ligzdu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā Milda un Raimis sekmīgi ligzdoja – katru gadu izauga divi mazuļi. 2021. gada 28. martā Raimis vairs neatlidoja uz ligzdu. Milda perēja divas olas. Pēc Raimja pazušanas Mildai pievienojās vairāki sveši ērgļi. Mazuļi gāja bojā dažas dienas pēc izšķilšanās. Kopš 2021. gada aprīļa beigām ligzdā ar Mildu kopā uzturas tēviņš, kuram dots vārds K kungs. 2022. gada 18. februārī K kungs redzēts pēdējo reizi. 2022. gada 20. februārī ligzdā parādās tēviņš, kuram dots pagaidu vārds S kungs. 15. un 18.martā Milda izdēja divas olas. 16.martā S kungam deva vārdu Voldis. 23.martā sveša jūras ērgļu mātīte apēda abas olas. 2023. gadā Milda ligzdoja kopā ar Voldi. Pāris izaudzināja divus mazuļus. Rudenī Voldis no teritorijas pazuda. Gada nogalē Milda ļoti reti apmeklē ligzdas koku, kopā ar Mildu uzturas 2017. gadā šķīlies tēviņš ar gredzenu H492. 2024. gadā Milda kopā ar tēviņu H492 atjaunoja ligzdu. Tēviņam H492 deva vārdu Hugo. Martā Milda izdēja divas olas. Tad Hugo pazuda. Milda, palikusi viena, aizvien biežāk atstāja ligzdu. Aprīlī ligzdas teritorijā parādījās cits tēviņš, kuru sāka saukt par Zorro/Zori. Aprīļa beigās, kad Milda bija prom, krauklis no ligzdas aiznesa abas olas. Līdz gada beigām Milda uzturas kopā ar Zorro/Zori.

2025. gadā Milda ir uzsākusi ligzdošanu ar Zorro/Zori.


LAUKU PIEKŪNS Falco tinnunculus

Šis būris atrodas Ogres novada Krapes pagastā un tika uzlikts 2021. gada janvārī. Pirmos divus gadus tas bija tukšs, bet 2023. gadā tajā sekmīgi ligzdoja piekūnu pāris, izvedot piecus mazuļus. Būris atrodas apsē, aptuveni astoņu metru augstumā. Tiešsaistes kameras sistēma tika izveidota 2024. gada sākumā. Pirmajā tiešraides gadā lauka piekūni būrī ligzdoja sekmīgi, izvedot četrus jaunos putnus.

Lauku piekūns ir tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā. Latvijā atgriežas marta beigās. Ligzdā parasti ir 3-8 olas. Olas perē 28 dienas. Olu dēšana parasti notiek laikā no aprīļa beigām līdz maija beigām. Mazuļus gredzeno laikā no 20. jūnija līdz 20. jūlijam. Barojas ar sīkajiem grauzējiem (pelēm, strupastēm), ķirzakām, lieliem kukaiņiem – vabolēm un spārēm un citiem nelieliem dzīvniekiem. Lauku piekūnu ligzdošanu vecā kraukļa ligzdā, kas atrodas augstsprieguma līnijas balstā, Imants Jakovļevs konstatēja jau 2002. gadā, vācot datus otrajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam. Ligzdošana augstsprieguma līnijās Skrīveru, Aizkraukles un Lielvārdes apkārtnē tika novērota arī turpmākos gados. Pēc Aigara Kalvāna raksta Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnālā "Putni dabā" 2014. gadā, kur tika aprakstīta lauku piekūnu ligzdošana būros Liepājas pusē, Imants Jakovļevs Skrīveru pagastā uzlika pirmo lauku piekūna būri. 2018. gadā bija izvietoti jau 10 būri, un 2020. gadā pirmais būris tika aizņemts, vēlāk sezonā to atstāja seši lauku piekūna mazuļi. Pašlaik Ogres novada Krapes, Lielvārdes, Lēdmanes un Jumpravas pagastos un Aizkraukles novada Aizkraukles un Skrīveru pagastos kopā ir izlikti 20 lauku piekūnam domāti būri. 2023. gadā astoņos no tiem sekmīgi ligzdoja lauku piekūni. Šai sugai domātajos būros reizēm ligzdo arī meža un ausainās pūces.

Kameras sistēmu izveidoja un izvietoja Jānis Rudzītis, Imants Jakovļevs un Jānis Ķuze. 


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Ligzda atrodas Kurzemē, kā liecina Aigara Kalvāna rīcībā esošā informācija, tā ir zināma kopš 2004. gada. Ligzda veidota nolīkušas vecas priedes galotnes zaru sazarojumā. No 2007. līdz 2023. gadam ligzda ir bijusi apdzīvota katru gadu, turklāt tikai 2007., 2010. un 2019. gadā ligzdošana tajā nav bijusi sekmīga. Pārējos gados ligzdu atstāja 1-3 jaunie zivjērgļi. 2023. gadā tēviņš un mātīte bija bez gredzeniem, līdz ar to šo putnu izcelsme mums nav zināma.

Kameras sistēmu 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Pirmajā tiešraides gadā zivjērgļi ligzdoja sekmīgi, ligzdu atstāja divi jaunie putni.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis Rīgā

Tiešraide no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijas tapusi ar BKUS darbinieku iniciatīvu un pateicoties SIA "Riekstukalns" atbalstam. 

Vistu vanagu ligzdošana Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā Rīgā ir zināma kopš 2015. gada. Šobrīd teritorijā netālu viena no otras atrodas divas vistu vanaga ligzdas, kuras abas ir labā stāvoklī, bet trešā, vēsturiski senākā ligzda jau ir nokritusi. Visas ligzdas ir uzbūvētas vecās priedēs. Iepriekšējos gados vistu vanagu pāris ir pārmaiņus ligzdojis visās trīs ligzdās. Interesanti, ka līdz šim katru gadu ligzdošana ir bijusi sekmīga. 2024. gadā vanagi ligzdoja ligzdā Nr. 2.un izaudzināja četrus jaunos putnus.

Latvijā vistu vanags ir apdraudēta putnu suga. Lai arī šobrīd tas vēl nav iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tomēr tas ir iekļauts to sugu sarakstā, kuru ligzdošanas vietu aizsardzībai ir veidojami mikroliegumi.

Paldies par sadarbību Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai! Paldies par atbalstu SIA "Riekstu kalns" un SIA "Rewind"! Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Jānis Rudzītis, Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis. Tiešraides straumēšanas sākums: 2024. gada 28. februāris.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis Zemgalē

Vistu vanagu ligzda ir atrasta 2021. gada sākumā, strādājot pie mazo ērgļu tiešsaistes kameras (eglē) sistēmas atjaunošanas. Tā atrodas nepilnu 200 metru attālumā no mazo ērgļu ligzdas. Atrašanas gadā vanagi ligzdoja sekmīgi, izvedot trīs jaunos putnus. Gadu vēlāk ligzda bija apdzīvota, bet nesekmīga, savukārt 2023. gadā atkal sekoja sekmīgs ligzdošanas gads, ligzdu atstāja divi jaunie putni. Ņemot vērā nelielo attālumu starp ligzdām, ir iespējams, ka redzēsim kaimiņu ligzdu apmeklēšanas mēģinājumus. Tiešraide no ligzdas uzsākta 2025. gada sākumā.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda atrašanas brīdī bija vismaz piecus gadus veca (materiāls ligzdas apakšējā daļā jau ir daļēji sadalījies). Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. 2018. gadā ligzdošana netika uzsākta, lai gan ērgļi ligzdu apmeklēja. 2019. gadā ērgļi izdēja olu, tomēr tā neizšķīlās. 2020. gadā ligzdošana netika uzsākta, lai gan ērgļi ligzdu apmeklēja. 2021. gadā ērgļi izdēja vienu olu, tomēr to sabojāja dižraibais dzenis. 2022. gadā notika sekmīga ligzdošana, ligzdu atstāja viens jaunais putns. 2023. gadā sekmīga ligzdošana, viens jaunais putns. 2024. gadā sekmīga ligzdošana, viens jaunais putns.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.


SVĪRE/MĀJAS STRAZDS

Tiešraide no svīres būra tiek nodrošināta sadarbībā ar Cēsu pili.

Svīre ir viens no biežāk novērojamajiem putniem Cēsu pilsdrupās. Visticamāk, svīres pils ēku pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad Cēsīs atradusies Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Arī turpmākajos gadsimtos varenās pils mūri bija nozīmīga svīru ligzdošanas vieta.

Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir 1 līdz 3 baltas olas. Gadā ir viens perējums.

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tieši tādēļ putnu pazinēji par vasaras sākumu mēdz uzskatīt svīru atgriešanos, bet svīru saucienu trūkums augusta beigās jau liecina par vasaras aiziešanu.

Katru gadu (kopš tiešraižu uzsākšanas 2022. gadā) būrī ir izauguši divi mazuļi. Šogad, svīrēm atgriežoties, būrī jau ligzdoja mājas strazdi.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Tiešraidē redzamā ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā. Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda atrašanas brīdī bija vismaz piecus gadus veca. Ligzdā mazie ērgļi ir sekmīgi ligzdojuši katru gadu laikā kopš tās atrašanas (2018., 2019., 2020., 2021., 2022., 2023. un 2024. gadā).

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei! 


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra Ogres novadā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, melno stārķu ligzdošanas iecirknis šeit ir zināms vismaz kopš 2003. gada, tomēr šī ligzda ir atrasta tikai 2021. gada janvārī. Ligzda varētu būt būvēta 2010. gadā pēc iepriekšējās ligzdas pamešanas. 2021. gadā mazuļu nebija, 2022. sekmīgi izvesti trīs jaunie putni. Iepriekšējā ligzdā šajā teritorijā viens no vecajiem putniem bija gredzenots, savukārt šajā ligzdā 2022. gadā abi ligzdojošie vecie putni bija bez gredzeniem.

Tiešsaistes kamera pie šīs ligzdas izvietota 2023. gada sākumā (Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis).

Pirmajā gadā stabils pāris neizveidojās un ligzdošana netika uzsākta. 2024. gadā melnie stārķi ligzdoja sekmīgi, ligzdu atstāja četri jaunie putni.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra "Rīgas mežu" teritorijā

Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, ligzdas vieta ir zināma kopš 2003. gada, pēc izmēra un citām pazīmēm novērtēts, ka tā būvēta šeit 2001. gadā. Kopš 2006. gada šī ligzda ir pārbaudīta gandrīz katru gadu. Mazuļi bijuši 2006., 2007., 2008., 2009., 2011., 2015., 2018., 2020., 2021., 2022., 2023. gadā, bet samērā daudzi no tiem ir gājuši bojā (badā) turpat pie ligzdas vai tajā. Galvenais iemesls ir tas, ka ligzdas apkārtnē ir liels daudzums grāvju, kas atkarībā no ziemas un pavasara gaitas stārķim var radīt maldinošu iespaidu, ka barības būs pieejams ļoti daudz. Sezonas gaitā situācija var ļoti strauji mainīties, un mazuļus vairs nav ar ko barot. Pilnīgi droši ir zināms, ka sekmīga tā ir bijusi 2011. gadā, jo viens tā gada jaunais putns ir atzīmējies šajā apkārtnē 2019. gadā, kad dabiskā ligzda bija nokritusi. Fotoslazdos, kas vairākus gadus bijuši pie šīs ligzdas, ir atzīmējies arī Lietuvā gredzenots putns (jauna mātīte). 2020. gada februāra sākumā nokritušās ligzdas vietā uzbūvēta mākslīgā ligzdas pamatne (Jānis Ķuze, M. Strazds un SIA "Rīgas meži" mežsargs Oskars Taupmanis) tieši tanī vietā (un augstumā), kur bija dabiskā ligzda, 14,3 m virs zemes.

Tiešsaistes sistēmu pie ligzdas 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī SIA “Rīgas meži” pārstāvjiem Edmundam Račinskim un Oskaram Taupmanim.

Pirmajā tiešraides sezonā melnie stārķi ligzdu apmeklēja, tomēr stabils pāris neizveidojās un ligzdošana netika uzsākta. 2025. gada sākumā kameras sensors ir pārvietots tuvāk ligzdai.


BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas tiek nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls". Ligzda atrodas Tukuma novadā, tiešraide uzsākta 2021. gada pavasarī. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm. Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.

Pārskats par ligzdas apdzīvotības vēsturi (Vērotāja, Dabasdati forums)

2021. gadā balto stārķu pāris Fāze un Volts izdēja 6 olas. Konkurējošā mātīte vienu no olām izmeta no ligzdas, bet no 5 olām izšķīlās mazuļi. Diemžēl 2. jūnijā konkurējošā mātīte vienu pēc otra no ligzdas izmeta trīs mazuļus, bet nākošajā dienā, 3. jūnijā, izmeta atlikušos divus. 2022. gadā ligzdu apdzīvoja cits balto stārķu pāris - Mamma un Tētis. Tika izdētas 5 olas, 4 mazuļi izšķīlās, piektais nomira šķilšanās laikā. Ligzdošana bija sekmīga, izlidoja visi četri jaunie putni. 2023. gadā ligzdu apdzīvoja tas pats 2022. gada pāris - Mamma un Tētis. Mātīte izdēja sešas olas, pirmo olu tēviņš izmeta. Izšķīlās pieci mazuļi, barības trūkuma dēļ vecāki likvidēja divus jaunākos. Izlidoja trīs vecākie stārķēni. 2024. gadā ligzdu apdzīvoja iepriekšējo gadu mātīte Mamma un jauns tēviņš Tuks. Mātīte izdēja piecas olas. Izšķīlās pieci mazuļi, vecāki likvidēja jaunāko mazuli. Izlidoja četri vecākie stārķēni.


MELNĀ KLIJA/PEĻU KLIJĀNS

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. 2024. gadā klijas ligzdošanas vieta nebija zināma, tā paša gada rudenī iepriekš zināmo ligzdu rajonā tika atrasta pusuzbūvēta ligzda kļavā, uz kuru 2025. gada sākumā tika pārcelta tiešsaistes sistēma.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei.

2025. gadā šeit ligzdo peļu klijānu (Buteo buteo) pāris.


LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024

 

 

 

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  


PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

 

Pēdējie novērojumi
Dryocopus martius - 2025-06-03 Aigars
Dryocopus martius - 2025-06-03 Aigars
Ficedula parva - 2025-06-03 Aigars
Caprimulgus europaeus - 2025-06-03 Aigars
Strix aluco - 2025-06-03 Gaidis Grandāns
Crex crex - 2025-06-03 apogs apogs
Caprimulgus europaeus - 2025-06-03 apogs apogs
Nezināms
Ignotus
@ W
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 03.jūnijs, 02:24

Paldies !


Ziemelmeita 02.jūnijs, 22:32

Paldies,Mārtiń!


Wiesturs 02.jūnijs, 22:23

Novērojumam ir acīmredzami nepareizi norādītas koordinātes: sikspārnis ir fotografēts ēkā, bet punkts ielikts vietā, kur nevienas ēkas nav. Pēc kartes nav iespējams saprast, vai un uz kuru no apkārtējām ēkām novērojums attiecas.


Martins 02.jūnijs, 22:16

Ja būtu izkadrēta, visticamāk sugu varētu noteikt.


laumae 02.jūnijs, 21:22

Paldies, Uģi!


laumae 02.jūnijs, 20:57

Paldies par precizējumu, Ivar!


Ivetta 02.jūnijs, 20:13

Paldies, Uģi!


megemege 02.jūnijs, 19:59

Paldies, Ilze! Jā, izmantoju visai bieži!


Mari 02.jūnijs, 19:29

Un pēdējais foto (2.jūn) - 6 dienu attīstības fināls :)


Mari 02.jūnijs, 19:25

Paldies, Sandi! Te jau Julitai lielais paldies - atradums bez eksperta vērtējuma tā arī paliktu kā gļotsēne sp. :)


dziedava 02.jūnijs, 18:44

Hmm, vēl arī liels klājiens. Dzeltenie man šķiet parasti mazāki. Priedes celms atkal rūsganajam mazāk raksturīgs. Kā jau teicu, ar šitiem ragansviestiem līdz galam skaidrības nav. Lieliski, ka ir attīstība, būs vairāk materiāla, lai saprastu.


IlzeP 02.jūnijs, 17:55

Kāpēc ne mātīte? http://www.putni.lv/saxtra.htm (putni.lv ir labs resurss, lai apskatītu sugu attēlus dažādos vecumos un dzimumos)


IlzeP 02.jūnijs, 17:50

Jā, šī ir zināma nopietna problēma.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 15:59

Paldies, Uģi!


sandis 02.jūnijs, 15:51

Skaists atradums un skaisti foto! Apsveicu, Marita!


Vīksna 02.jūnijs, 15:28

Paldies !


nekovārnis 02.jūnijs, 15:09

Oo, smuks! :)


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:27

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:25

Paldies,Andri! Arī man jauna suga.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:24

Paldies,Andri! Jauna suga manā sarakstā.


adata 02.jūnijs, 13:30

Ir arī sudrabains apvalciņš, kas jau lobās nost!


megemege 02.jūnijs, 13:28

Paldies, Edgar! Tad sanāk , ka tas ir jaunais putns?


megemege 02.jūnijs, 13:13

Paldies, Edgar! Jā, tiešām pārskatot vēlreiz video var redzēt, ka acs āda ir melna.


Mežirbe777 02.jūnijs, 13:02

Paldies, Ilze! Jā, bija domāts par izvēlnes listi aplikācijā. Ievadot nevarēju izlemt kuru no diviem sinonīmiem ieziņot. :)


Edgars Smislovs 02.jūnijs, 12:28

Kaņepītis?


Zigurds Krievans 02.jūnijs, 12:25

Blakus upe, pietiekami krūmi, kāpēc nevar uzskatīt ka ir ligzdošanai piemērotā biotopā? varbūt nebija vēl "iejutusies" vietā, un ņēmās pa rapšu lauku:) Ar domāju kādu statusu likt. Ņemot vērā piemērotas vietas tuvumu nolēmu par B. Bet tā - redzēju dažas sekundes, paspēju tikai 2x nofotografēt. Nedziedāja, un vairs neparādījās.


IlzeP 02.jūnijs, 11:47

Cyphelium inquinans no datu bāzes ir dzēsta. Diemžēl laikam parādās apilkācijā...


IlzeP 02.jūnijs, 11:41

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos! Vismaz to invazīvo.


spiigana 02.jūnijs, 11:12

Neesmu atradusi informāciju, kāpēc reti, bet pļavas bitenei mēdz būt pa kādam šāda ziedam. Tas ir kas īpašs vai kaut kāda mutācija? Varbūt kāds ar botāniku saistīts var paskaidrot :)


dziedava 02.jūnijs, 10:44

Marita, ja drīkst, es gribēšu arī paraudziņu un visus foto oriģinālus, jo te ir nobildēta unikāla attīstība. Internetā vispār izdodas atrast tikai vienu plusmīnus foto par tēmu, kur nu ar attīstību!! Ja nu izdodas ar grāmatu, varbūt varētu ielikt grāmatā. Foto uz julita (at) inbox.lv


Vīksna 02.jūnijs, 10:40

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:26

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:25

Paldies ! Trāpās man tie mošķi. Domāju varbūt puskaltusi ziedmuša, pakustināju zaru, bet aizlidoja. Labi, ka ne kā iepriekš - lidoja virsū, dzinu prom.


CerambyX 02.jūnijs, 10:20

Fonā uz piepes - mizasblakts Aradus corticalis


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Aha


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Varbūt briežu ādasspindele Hypoderma diana


Mo 02.jūnijs, 09:42

Macrothylacia rubi?


Mari 02.jūnijs, 08:42

Oho, super pārsteigums! Paldies, Julita!!! :) Paldies. Inga! :)


Inga Vītola 02.jūnijs, 07:59

Cik intereseants un smuks atradums! Super, ka ir arī attīstības stadijas. Apsveicu!


Mareks Kilups 02.jūnijs, 06:21

vai šī ir pareizi noteikta suga?


mufunja 02.jūnijs, 06:03

Jā.


ievahaa 02.jūnijs, 00:11

Ahā, tad skaidrs, tātad jaunuļi. Paldies!


dziedava 02.jūnijs, 00:08

Super, šitas gan ir labs!! Dienvidu suga sanāk, Eiropā uz D ir, bet virs Polijas vairs nav. Varbūt laika apstākļi ietekmēja, ka sāka aug dienvidniece


Mežirbe777 01.jūnijs, 23:53

DD Datubāzē figurē gan Acolium inquinans, gan Cyphelium inquinans. Pēc aktuālās sistemātikas korektais ir Acolium ģints nosaukums.


dziedava 01.jūnijs, 22:45

Ā, ir foto ar lineālu, sanāk 1mm. Ļoti labi. Ir hipotēze. Mājās pārbaudīšu. :))


dziedava 01.jūnijs, 22:41

Kāds ir izmērs? Tā viens gabaliņa platums


KarR 01.jūnijs, 22:24

6 sugas, bet interesanta ir Potamocorbula amurensis, jauna invazīva gliemene. (Priekšpēdējā rindā, visas izņemot pirmo)


megemege 01.jūnijs, 21:43

Iedzeltenais ķauķis.


Mari 01.jūnijs, 21:40

6.- 9. foto 1.jūnijs.


Mari 01.jūnijs, 21:39

Augļķermeni krietni apstrādājušas pasīkas vabolītes. Īsti nevar saprast par to rudumu, sporas vid 8mkm.


VijaS 01.jūnijs, 21:38

Paldies, Julita! :)


Mari 01.jūnijs, 21:34

7.-10.foto tapuši 1.jūnijā no svaigi paņemta paraudziņa. Augļķermeņi palika arvien gaišāki, virsējais slānis ar vieglu zeltainu metālisku spīdumu. Sporu diametrs - 7,5-8 mkm, bet pa retam arī lielākas.


zemesbite 01.jūnijs, 21:16

Paldies, Marek! :)


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:09

Paldies, jā, bildē pētīju, ka nav tomēr kūlīte bet kaut kas cits.


dziedava 01.jūnijs, 21:08

Kūlīte sastāv no atsevišķām vālītēm, bet te ir vienots apvalks ar rakstiņu


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:07

Paldies,Julita!


nekovārnis 01.jūnijs, 21:04

Šī drīzāk ziedmuša Dasysyrphus tricinctus - mātīte.


Ziemelmeita 01.jūnijs, 20:45

Paldies,Marek!


gunitak 01.jūnijs, 18:33

Kāļu baltenis


zemesbite 01.jūnijs, 15:36

Paldies, Uģi!


IlzeP 01.jūnijs, 14:32

Peļu klijāniem krāsa ļoti variē. Ja bikšainais, tad tas būtu starp vēlākajiem reģistrētajiem migrantiem.


IlzeP 01.jūnijs, 14:28

Paskatiet šeit nepieaugušos putnus: http://www.putni.lv/chrrid.htm


megemege 01.jūnijs, 13:18

Vakars jau krēsloja, tomēr spārnu apakšas raksts un gaišā galva sniedza šādu manu novērojumu, kad klijāns pacēlās no jumta.


ievahaa 01.jūnijs, 12:49

Tā bija mana pirmā doma. Taču krāsojums īsti neatbilst. Bija turpat blakus arī lielie ķīri kādus tos pazīstu - tumšām sejām un sarkaniem knābjiem. Šie bija "kārnāki", brūna visa galva, tai skaitā knābis.


Aleksejs 01.jūnijs, 11:28

Kā ir noteikta suga? Varbūt peļu klijāns?


Vīksna 01.jūnijs, 11:05

Paldies !


dziedava 01.jūnijs, 11:02

Ai, cik žēl. Bija tiešām oranžs?


mufunja 01.jūnijs, 10:27

Julita, to droši vien apēda kukaiņi, vai arī to nogāza lietus. Nekas vairs nav palicis pāri.:(:(


Ziemelmeita 01.jūnijs, 09:41

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 01.jūnijs, 09:39

B.bohemicus


nekovārnis 01.jūnijs, 09:36

Šis tā kā pēc Leiopus nebulosus izskatās.


adata 01.jūnijs, 07:33

Paldies, Vija! Tāda doma man bija, domāju, pavērošu vēl sudrabainu apvalciņu drošībai. Stiklaino kājiņu pamanīju.


zemesbite 31.maijs, 23:52

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 23:48

Paldies,Uģi, par labojumiem!


edge 31.maijs, 23:48

Mārtiņš izanalizējis visas bildes.


Ziemelmeita 31.maijs, 23:47

Paldies,Marek, par labojumiem!


nekovārnis 31.maijs, 23:20

Rāceņu vai kāpostu baltenis


W 31.maijs, 23:08

Marek, paldies!


P.Timoščuks 31.maijs, 23:03

Jā, visticamāk, paldies!


CerambyX 31.maijs, 22:31

Grūti saskatīt, bet izskatās sīks - varbūt tomēr Grammoptera ruficornis?


Amanda 31.maijs, 21:15

Lielie ķīri


Ivars Leimanis 31.maijs, 21:05

Man izskatās, ka lēverainums tāds paknaps. Ko Tu teiktu par Lophozia ventricosa?


Irbe 31.maijs, 19:51

Niedru lija


zemesbite 31.maijs, 19:39

Paldies, Kārli!


zemesbite 31.maijs, 19:31

Paldies, Raivo!


zemesbite 31.maijs, 19:27

Paldies, Uģi!


Gaidis Grandāns 31.maijs, 19:11

Aizdomas, ka novērojuma vieta nav precīzi atzīmēta


Pūcis 31.maijs, 18:11

Kļūda, ievadot datus…


ekologs 31.maijs, 18:06

Jā, ļoti iespējams :)


gunitak 31.maijs, 17:52

Liels paldies!


Amanda 31.maijs, 17:46

Ceru ķauķis


Lemmus 31.maijs, 17:37

Tas bija viens no variantiem. :)


dziedava 31.maijs, 16:15

Oho! Vispirms te jāsaprot, vai sporu mākonis viegli nāk no kausiņa (tad armijā sporu stadijā vajadzētu būt arī tukšiem kausiņiem), vai arī stingri turas iekšā. Izskatās apaļīgas, tas ir neparasti.


dziedava 31.maijs, 16:05

Paldies, Renāt!


Amanda 31.maijs, 15:23

Varbūt egļu krustknābis


Amanda 31.maijs, 15:20

Mizložņa


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:30

Šķiet B.humilis, jo krūšu vidū novērojama tumšs laukums, kas B.muscorum nav raksturīgi un matini uz vēdera ir ar izteiktākiem rudākiem akcentiem nekā tas būtu B.muscorum.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:13

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:12

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:11

Varam redzēt, ka krūtis ir piesātināti oranžīgas un bez sirmajiem matiņiem krūšu malās. Varētu šķist, ka tēviņam ir koši blondi mati, bet tā ir gaismas spēle. Uz vēdera tergītiem arī neredzās tumšas svītras kā, piemēram B.humilis un nav rudu, sirmu matiņu klājuma kā B.pascuorum. Pats vēdera gals ir balts, tātad noteikti B.hypnorum. :)


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:06

B.vestalis būtu daudz ar piesātinātāku dzelteno krāsu gan uz krūtīm, gan vēdera tergītiem. Pļavā kad manīts parasti izceļas uz B.bohemicus fona. Šī domāju tieši būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:53

Šeit ir samērā grūti pateikt. Lielākā iespēja, ka redzam B.hortorum vai arī B.ruderatus, tomēr nevar arī atmest B.barbutellus (būtu labi redzēt kājas). Iespējams kāds zinošāks ar savu aci spēs nodalīt.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

Visticamāk B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:21

Šķiet būs B.pascuorum


Ivetta 31.maijs, 10:24

Paldies, Uģi, par noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 31.maijs, 09:44

Ja skatās uz kolorītu, matiņu garumu un pakaļējām kājām (neizskatās, ka būtu putekšņu vācelītes) domāju, ka visticamāk varētu būt B.bohemicus. Bet, lai noteiktu uz 100% labākais būtu redzēt vēdera galiņu.


dziedava 31.maijs, 09:42

Paldies, Raivo! :)


Arnis2 31.maijs, 08:10

Tā ir Sēlija:)


Mareks Kilups 31.maijs, 07:18

izskatās, ka pelēkās apgūst arī Latgali!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:45

Paldies par labojumiem, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:43

Paldies, Raivo!


Mežirbe777 31.maijs, 03:19

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 03:18

Hypogymnia physodes (+ iespējams lihenofīlā sēne)


Mežirbe777 31.maijs, 03:13

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:10

Usnea hirta


Mežirbe777 31.maijs, 03:07

+ Par H.physodes


Mežirbe777 31.maijs, 03:06

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 03:05

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 03:02

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:00

Tas taču Stereocaulon sp. ! Superskaists :)


Mežirbe777 31.maijs, 02:55

Platismatia glauca


Mežirbe777 31.maijs, 02:52

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 02:51

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:50

Ramalina fraxinea


Mežirbe777 31.maijs, 02:47

Hypogymnia physodes


Mežirbe777 31.maijs, 02:44

1.Foto E.prunastri un H.physodes / 2. P.sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 02:41

Hypogymnia physodes


Mežirbe777 31.maijs, 02:39

Lecanactis abietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:34

Hypogymnia tubulosa


Mežirbe777 31.maijs, 02:30

Ramalina fastigiata


Mežirbe777 31.maijs, 02:28

Caloplaca flavorubescens


Mežirbe777 31.maijs, 02:27

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:22

Chaenotheca ferruginea


Mežirbe777 31.maijs, 02:17

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:16

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:14

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:14

2. Foto centrā ir pārliecinoša Calicium salicinum :)


Mežirbe777 31.maijs, 02:12

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:08

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:01

Caloplaca flavorubescens


Mežirbe777 31.maijs, 01:53

Chaenotheca ferruginea


Mežirbe777 31.maijs, 01:52

Izteiksmīga Platismatia glauca :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:48

Ramalina fraxinea


Mežirbe777 31.maijs, 01:44

Būs vien C.furfuracea, morfoloģija var variēt :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:40

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 01:38

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 01:37

2. Foto krāšņa Physcia caesia. Pirmais foto neatbilstošs.


Mežirbe777 31.maijs, 01:35

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 01:33

2. Foto noteikti ir C.phaeocephala ( ĪA suga ) 1.visticamāk Calicium viride


Mežirbe777 31.maijs, 01:25

Drīzāk Hypogymnia tubulosa :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:18

Maldinoša Parmelia sulcata?


CerambyX 31.maijs, 01:17

Visticamāk Scolopostethus grandis


Mežirbe777 31.maijs, 01:04

+ Par P.distorta


Mežirbe777 31.maijs, 01:00

Chrysothrix candelaris


Mežirbe777 31.maijs, 00:57

Ramalina farinacea


Mežirbe777 31.maijs, 00:53

Ļoti jau līdzīga Reichlingia leopoldii, bet Renāte lai dod galavārdu. Šo vēl nav sanācis sastapt.


Mežirbe777 31.maijs, 00:37

Peltigera rufescens


Mežirbe777 31.maijs, 00:34

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 00:33

Platismatia glauca


Mežirbe777 31.maijs, 00:30

Xanthoria candelaria


Mežirbe777 31.maijs, 00:27

Savādas formas Flavoparmelia caperata? Noteikti kas interesants :)


Mežirbe777 30.maijs, 23:30

Ar lielu varbūtību Lachnellula resinaria.


dziedava 30.maijs, 19:47

Rūsgans var būt arī pa malām, pakāje


Mari 30.maijs, 19:43

Nāksies vēlreiz šo apciemot :)


dziedava 30.maijs, 19:13

Tad ir neparasti. Varbūt parastais gļotpūpēdis, varbūt kāda vēl neaprakstīta suga :). Būtu interesanti mikroskopiski pārliecināties, vai atbilst parastajam.


dziedava 30.maijs, 19:11

Super! No retā gala un salīdzinoši ļoti agri!


dziedava 30.maijs, 19:06

Būtu labi, ja izdotos kaut ko rūsganu novērot, lai apstiprinātu hipotēzi :). Jo ar tiem dzeltenajiem līdz galam nav skaidrības, jā.


dziedava 30.maijs, 19:04

Vajadzētu palikt rūsganam. Pavasarī aug rūsganais ragansviests, kas ir dzeltens ar rūsganiem pleķiem, var palikt viss rūsgans, vai tikai kādas rūsganas iezīmes.


W 30.maijs, 19:01

Paldies, eksperti - Marek, Uģi, Artur!


Mari 30.maijs, 18:58

3., 4., 5., foto 29. maijā. Sanācis ragansviests :) Tikai kāds? Parastais?


FunnyFox 30.maijs, 18:54

Man likās dzeltens arī dabā.


dziedava 30.maijs, 18:37

Šobrīd noteikti jāglabā mitrumā, varbūt var pat īslaicīgi ūdenī ielikt, lai uzņem pietiekami mitruma. tad var pusaizvērtā kastītē uz mitrām salvetēm, bet jāskatās, lai ir mitrums.


Mari 30.maijs, 18:33

Es domāju, ka jā - baltie attīstībā :)


Mari 30.maijs, 18:32

Mīksti, gļotaini, paņēmu paraudziņu, baidos vai nobriedīs mājas apstākļos....


Mari 30.maijs, 18:31

1. foto 27. maijā; 2., 3., 4. un 5. foto 29. maijā.


dziedava 30.maijs, 18:30

Oho, tie brūnie varētu būt baltie attīstībā?! Mīksti? Šobrīd nav ideju, ļoti interesanti


Eggy 30.maijs, 16:36

Paldies!


ivars 30.maijs, 16:33

Niedru lija.


mufunja 30.maijs, 16:15

Paldies Arturs


ekologs 30.maijs, 15:54

Melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata).


ekologs 30.maijs, 15:52

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


dziedava 30.maijs, 11:59

Tik dzeltens? Vai tikai tā izskatās?


Vīksna 30.maijs, 08:42

Paldies !


Vīksna 30.maijs, 08:40

Paldies !


ekologs 30.maijs, 08:37

Domas vedina uz pazemes kameni (Bombus subterraneus), bet, tas ir tikai pieņēmums :)


CerambyX 30.maijs, 08:35

O, forši - jauni atradumi prom no zināmajām Zemgales vietām. Interesanti, ka, ņemot vērā sugas izplatību Igaunijā, tad teorētiski Latvijā būtu jābūt arī Vidzemē un droši vien arī vēl citur. Tagad īstais laiks meklēt! :)


guta7 30.maijs, 08:07

Vakar viņu bija diezgan daudz, pat vairāk, nekā atzīmēju.


guta7 30.maijs, 08:04

Paldies par skaidrojumu! Noderīgi.


ekologs 30.maijs, 08:04

Mīkstspārnis (Cantharis livida).


guta7 30.maijs, 08:02

Paldies ar labojumu, Uģi!


ekologs 30.maijs, 08:02

Manuprāt, tīruma kamene (Bombus pascuorum).


ekologs 30.maijs, 07:59

Zeltastes mūķene (Euproctis similis).


ekologs 30.maijs, 07:55

Krāšņblakts (Corizus hyoscyami).


ekologs 30.maijs, 07:54

Ošu pļavraibeņa kāpurs (Euphydryas maturna).


ekologs 30.maijs, 07:44

Tumšā ēnvabole (Melandrya dubia).


ekologs 30.maijs, 07:33

Plakanis (Uleiota planata).


ekologs 30.maijs, 07:29

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts