Aktīvie lietotāji: 59 Šodien ievadītie novērojumi: 40 Kopējais novērojumu skaits: 1635042
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2022. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau 11 gadus izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Pašlaik var vērot tiešraidi no divām jūras ērgļa ligzdām, divām mazā ērgļa ligzdām, zivjērgļa, melnās klijas, vistu vanaga, melnā stārķa un baltā stārķa ligzdas, kā arī no zemūdens pasaules.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja katru gadu izauga divi mazuļi. 2021. gadā izšķīlās divi mazuļi, taču pazuda Raimis un barības nebija pietiekami, lai tie izdzīvotu.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

Forums latviešu valodā


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Slīteres nacionālajā parkā

Jūras ērgļu ligzdošanas teritorija šajā vietā ir zināma kopš 2010. gada – sākotnēji ērgļi ligzdoja aptuveni 20 gadus vecā mākslīgajā ligzdā, tad pārcēlās un 200 metrus tālāk uzbūvēja tiešraidē vērojamo ligzdu, kurā ligzdoja 2013. gadā. Nākamos piecus gadus ligzda bija neapdzīvota, un vieta, uz kuru bija pārcēlušies putni, nezināma. 2018./2019. gada ziemā ligzdu apmeklēja klinšu ērgļu pāris, tomēr viens no putniem bija nepilnīgi pieaudzis un ligzdošana pavasarī netika uzsākta.

Kameras sistēma pie ligzdas ir uzstādīta 2019. gada sākumā. Rudenī ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris, abi putni ir bez gredzeniem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka vismaz viens vai, iespējams, abi ērgļi ir šai teritorijai jauni – 2013. gadā, kad šajā ligzdā pēdējo reizi tika konstatēta sekmīga ligzdošana, mātīte bija gredzenota.

Ligzda ir būvēta priedē aptuveni 15 metru augstumā, blakus tai ir iekārusies pusizgāzusies priede, kas vējainā laikā beržas pret ligzdas koku, radot čīkstošu troksni. Šī iemesla dēļ mikrofons ir novietots nevis pie ligzdas, kā tas ir citos gadījumos, bet nedaudz nostāk uz zara. Līdz ar to ligzdas skaņas nav tik intīmas.

Šī ir viena no divām jūras ērgļa teritorijām, kas bijušas zināmas Slīteres nacionālā parka teritorijā (vēl trešajā teritorijā ligzda savulaik atradās uzreiz aiz parka robežas). Domājams, ka putni barojas gan jūrā, gan iekšzemē, tomēr par to labu priekšstatu gūsim tad, ja tiks uzsākta ligzdošana.

Kameras sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies Helmutam Hofmanim par palīdzību sistēmas uzturēšanā!

Forums latviešu valodā


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā ligzdošana tika uzsākta, mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās. 2020. gada pavasarī ligzdu apmeklēja vairāki ērgļi, taču ligzdošana netika uzsākta. 2021. gadā ligzdošana šajā ligzdā bija nesekmīga ērgļu pāra olu saknāba dižraibais dzenis.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.

Pēdējos trīs gadus ērgļu pāris Anna un Andris sekmīgi izaudzināja pa vienam mazulim.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi. 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā Teo un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt, taču 1. maijā tiešraides sistēmu sabojāja negaiss un tālākās norises ligzdā nevarējām vērot. 2019. gadā ligzdā atgriezās Teo, taču pāris neizveidojās un ligzdošana nebija sekmīga. Arī 2020. un 2021. gadā ligzdošana bija nesekmīga mazuļus no ligzdas aiznesa vistu vanags.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.


MELNĀ KLIJA Milvus migrans

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni ligzdoja citā ligzdā, savukārt šī, kas ir būvēta vecā bērzā, ir atrasta 2017. gadā. Gan atrašanas gadā, gan divos turpmākajos gados šajā ligzdā klijas sekmīgi ligzdoja.

Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.

Tiešraides sistēma pie ligzdas ir uzbūvēta 2020. gada marta beigās, gan 2020., gan 2021. gadā ligzdā sekmīgi izauga trīs mazuļi.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei. Paldies Aigaram Kalvānam par informāciju par ligzdas apdzīvotības vēsturi.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Pāris, kas šeit ligzdoja līdz 2020. gadam, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū bija zināma ar savu īpašo raksturu tā mēdza uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni bija pieraduši un tiem nepievērsa uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto. 2020. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

2021. gadā šajā ligzdā ligzdoja cits vistu vanagu pāris jaunāki putni, kuriem izauga trīs mazuļi.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Translāciju ilgstoši atbalsta darbaspars.lv.

Forums latviešu valodā


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Šī ligzda Siguldas novadā ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija, ir par 2017. gadu, kad izšķīlās četri mazuļi, un izauga trīs.

Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Ligzda atrodas boreālajā mežā ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce) un riekstrozis.

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja. 2019. gadā tēviņš neatrada partneri, un ligzdošana nenotika, 2020. gadā ligzdu apmeklēja vairāki melnie stārķi, taču ligzdošana netika uzsākta. 2021. gadā ligzdā izauga trīs mazuļi, kaut gan pārim bija grutības ar barības sagādi.

Kameras sistēma ir uzstādīta, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam.


BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls".

Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.

Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.

Forums latviešu valodā


SVĪRE

Tiešraide no svīres būra tiek nodrošināta sadarbībā ar Cēsu pili.

Svīre, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad izraudzījusi par 2022. gada putnu, ir viens no biežāk novērojamajiem putniem Cēsu pilsdrupās. Visticamāk, svīres pils ēku pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad Cēsīs atradusies Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Arī turpmākajos gadsimtos varenās pils mūri bija nozīmīga svīru ligzdošanas vieta.

Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir 1 līdz 3 baltas olas. Gadā ir viens perējums.

Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tieši tādēļ putnu pazinēji par vasaras sākumu mēdz uzskatīt svīru atgriešanos, bet svīru saucienu trūkums augusta beigās jau liecina par vasaras aiziešanu.


LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!

Forums latviešu valodā

 


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  


PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Strix uralensis - 2023-06-05 Gaidis Grandāns
Strix uralensis - 2023-06-05 Gaidis Grandāns
Milvus milvus - 2023-06-04 sindi
Crex crex - 2023-06-05 KrisVi
Scolopax rusticola - 2023-06-04 KrisVi
Strix aluco - 2023-06-04 KrisVi
Scolopax rusticola - 2023-06-04 KrisVi
Nezināms
Ignotus
@ lolitapetkevica
Pēdējie komentāri novērojumiem
LailaG 04.jūnijs, 23:56

Paldies,Uģi.


pētniece 04.jūnijs, 23:45

Nevar jau zināt,cik balto, cik pelēko.


guta7 04.jūnijs, 23:24

Paldies par labojumu!


roosaluristaja 04.jūnijs, 22:51

"Specifiskais lidpojums" manuprāt nav diez ko pārliecinoša pazīme. Ausainā pūce lido tieši tāpat un sāk medīt jau krēslā.


roosaluristaja 04.jūnijs, 22:49

Kāpēc vajadzīgs "gārnis nenoteikts"? Var ziņot abas sugas


pētniece 04.jūnijs, 22:20

Nevarēju izmainīt sugu uz Gārnis nenoteikts.


Ilgonis 04.jūnijs, 22:17

paldies, interesants


ekologs 04.jūnijs, 21:47

Dzeltenrakstainais lapkoku koksngrauzis (Saperda scalaris) :)


dziedava 04.jūnijs, 21:46

Pareizi! Meklējiet īpašās apses Latvijas mežos :)


roosaluristaja 04.jūnijs, 21:25

Šādos gadījumos pareizi ir lietot pazīmi RM


FunnyFox 04.jūnijs, 21:11

Dārzā sadalot nozāģētu ozola stumbru, 2 nedēļu laikā novēroti vairāki īpatņi.


felsi 04.jūnijs, 21:09

Varbūt īpašās apses?:)


ekologs 04.jūnijs, 20:56

Koksngrauzis (Leiopus nebulosus/linnei) :)


ekologs 04.jūnijs, 20:44

Tumšais apšu koksngrauzis (Rusticoclytus rusticus) :)


ekologs 04.jūnijs, 20:37

Melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata) :)


dziedava 04.jūnijs, 19:45

Nu šogad tad gaidu Ķemeros! :D


VijaS 04.jūnijs, 19:36

Drīzāk jau jāsaka, ka Inguna pārņēmusi monopoltiesības, man pagājušajā gadā nevienas nebija... :D


piceriko 04.jūnijs, 19:32

Paldies!


dziedava 04.jūnijs, 19:30

Bet vispār - es arī gribu viņu atrast :), jūs te ar Viju privatizējušas visas atradnes :)


cielava 04.jūnijs, 19:30

Precizējums - diemžēl šogad, vismaz pagaidām, neligzdo - cauna aizbiedēja un/vai aprija (vismaz vienu, spriežot pec dzirdētajām skaņām, noteikti)


dziedava 04.jūnijs, 19:27

Saki, nekāda ne īpašā, parasta suga?! :D 1,5km no otras Tavas atradnes. Interesanti, cik liela teritorija tām sanāk viena populācija?


felsi 04.jūnijs, 19:14

Pievienoju mikroskopiju.


LailaG 04.jūnijs, 19:08

Paldies,Artur!


IlzeP 04.jūnijs, 17:51

Te jau pavisam pēc kaņepīšiem izskatās :)


gints 04.jūnijs, 17:45

Paldies, Edgaram Dzenim par balss ieraksta apstiprinājumu!


cielava 04.jūnijs, 17:32

https://www.youtube.com/watch?v=IG4xP-Rjscw


cielava 04.jūnijs, 17:24

nu skaidrs, kāpēc pažobelēs šogad nečivina zvirbuļi un strazdi, arī svīres pazuda neizligzdojušas


DaceK 04.jūnijs, 16:12

Jā, Alvi, Tev taisnība, melnais erickiņš. Nu jau izlidojuši, modernā ligzda tukša.


spiigana 04.jūnijs, 13:43

Paldies, Uldi! Nebiju pārliecināta par savu versiju, domāju, varbūt jaunais putns. Ķīķis neienāca prātā, tagad zināšu, ka tas arī te mīt :) .


Gaidis Grandāns 04.jūnijs, 13:29

Vai pareizi ievadīta suga un nav nejauši sajaukta ar "dārza ķauķi". Sēlijā reta suga!


dziedava 04.jūnijs, 13:16

Pārāk riskanti no plazmodija noteikt :)


dziedava 04.jūnijs, 13:11

Pārāk jauna, lai noteiktu līdz sugai un pat ģintij


ekologs 04.jūnijs, 13:03

Mitrene gan nebūs. Tas ir kāpurs, iespējams, kādai no Līķvabolēm :)


SimbaLK 03.jūnijs, 22:17

3 mazuļi un vecāks sasaucas


Edgars Smislovs 03.jūnijs, 20:06

Erickiņš ?


Lietuviete 03.jūnijs, 18:08

Liels paldies, Edgar, par sugu noteikšanu!


ekologs 03.jūnijs, 17:53

Manuprāt, Skrejvabole (Calathus melanocephalus) :)


Lietuviete 03.jūnijs, 17:46

Paldies, Artur!


ekologs 03.jūnijs, 17:08

Ceļteku lācītis (Parasemia plantaginis) :)


ekologs 03.jūnijs, 16:40

Vai nav gadījumā Apšu pavasarsprīžmetis (Archiearis notha)?


ekologs 03.jūnijs, 16:22

Manuprāt Sibinia pellucens. Sugu izvēlnē tādu nepiedāvā.


adata 03.jūnijs, 15:37

Paldies par dārza ķauķīti!


adata 03.jūnijs, 15:29

Paldies par noteikšanu, lai arī pati jau atpazinu. Šis novērojums kā apliecinājums tam, ka tas ķauķītis tepat vien manā apkārtnē dzīvo. Katru dienu nedzirdu, bet kad ir, padzied bērzā, ābelē, aizlido uz krūmāju.


ekologs 03.jūnijs, 15:12

Manuprāt, Sarkanais mīkstspārnis (Cantharis rufa) :)


roosaluristaja 03.jūnijs, 10:05

Ja tas ir fotografēts septembrī, varētu būt parastā vītolu miķelīte. Vieta ir piemērota tāda tipa sugām, kas nav šeit vietējās


piceriko 03.jūnijs, 10:01

Pievienoju foto ar mazuļiem, lai ir precīzāka atpazīstamība.


roosaluristaja 03.jūnijs, 10:01

Varētu būt Pilosella aurantiaca. Adventīva suga


MoreOrLess 03.jūnijs, 08:28

Jā, tad jautājums par īsto sugu!


roosaluristaja 03.jūnijs, 06:44

Es personīgi tur neko tādu nespēju sasklausīt. Dārza ķauķis ir aktīvs, sarkanrīklīte, čuņčiņš


Lemmus 03.jūnijs, 05:44

Paldies par sugu noteikšanu,Marek!


Gederts 02.jūnijs, 23:46

Šī gan neizskatās kā sālsastere. Būs kautkāda cita miķelīte. Lapas dikti robainas.


marsancija 02.jūnijs, 21:07

Jauna suga Lekstei :) Pagājušajā vasarā uz dambja vēl neredzēju nevienu.


Ivars Leimanis 02.jūnijs, 19:30

Visticamāk, rindu antrodija Antrodia serialis.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 16:03

Paldies,Marek! Meklēju pie garkājodiem,bet nemācēju atrast.


felsi 02.jūnijs, 16:02

:)


dziedava 02.jūnijs, 15:58

O, interesanti! :)


Lemmus 02.jūnijs, 15:13

Šī bija blakus iepriekšējam novērojumam.


Lemmus 02.jūnijs, 15:12

Ievācu! Es padomāju par košo,bet samulsināja plakanā forma.


dziedava 02.jūnijs, 14:52

Paraudziņu ievāci? :D Tagad šīm Ļeontjevs izdalījis sugas, šī varētu būt Lycogala roseosporum


adata 02.jūnijs, 13:26

Paldies, Aini, par info, atpazinu. Brūnspārnu ķauķis šajā vietā ir ieziņots, svilpi vēl vaktēju bērzā. No šī punkta ir aizsūtīts arī "piecminūtes" ieraksts, tur arī vajadzētu būt klusajam ķauķim.


dziedava 02.jūnijs, 10:07

Tu mani iedvesmoji, ielaboju visur lākturīti! Laikam jāmēģina Dabasdatus latviskot pakāpeniski pa ģintij, jo visu uzreiz nespēju pavilkt


Mareks Kilups 02.jūnijs, 09:30

šim novērojumam vajadzētu mainīt pazīmi uz N. tā vieta nav platknābim piemērots ligzdošanas biotops, suga noteikti tur neligzdoja.


Ivetta 02.jūnijs, 08:20

Paldies, Uģi!


felsi 01.jūnijs, 20:53

Pievienoju mikroskopiju, Tava pieredze, kribrārija jeb lākturīte:)


Vīksna 01.jūnijs, 20:12

Apsveicu !


Vīksna 01.jūnijs, 20:10

Apsveicu !


Ivars Leimanis 01.jūnijs, 19:10

Paldies, Ansi!


cielava 01.jūnijs, 17:46

Precizēju - lai arī entuziastiskas, bija redzamas tikai to vienu rītu. Gan jau svīres patrieca


Dzeerve 01.jūnijs, 17:40

Paldies!


angel 01.jūnijs, 17:39

Paldies!


a.b 01.jūnijs, 15:51

Skaidrs. Paldies !


nekovārnis 01.jūnijs, 15:49

Meža zilenītis - tēviņš. Ne sīkā zilenīša tēviņam, ne mātītei nav zila spārnu virspuse (brūna, pelēkbrūna).


Monta Heidemane 01.jūnijs, 15:15

Paldies, Lilita!


Kiwi 01.jūnijs, 14:51

Paldies, Edgar!


CerambyX 01.jūnijs, 11:35

O, mana sapņu suga :D


CerambyX 01.jūnijs, 10:49

Det. N.Savenkovs


CerambyX 01.jūnijs, 10:44

Suga precizēta pēc N.Savenkova komentāra.


dziedava 01.jūnijs, 08:34

Gļotsēne tā nebūs, tā ir sēne, rūsas sēne, kas aug tieši uz priežu skujām


marsancija 01.jūnijs, 00:50

Vai varētu būt populus nigra?


marsancija 01.jūnijs, 00:15

Paldies, Uģi! Jaucu tinējus ar tīklkodēm:)


AinisP 31.maijs, 23:58

Pirmajā audio failā - ir arī lukstu čakstīte, brūnspārnu ķauķis un 1x iedziedas arī mazais svilpis. Otrajā audio failā - dzied arī brūnspārnu ķauķis un 1x zilzīlīte.


ekologs 31.maijs, 23:42

Paldies!


Ilgonis 31.maijs, 22:48

Paldies, es tikai vienreiz paspēju nobildēt, bet agrāk neredzēts


felsi 31.maijs, 22:38

Pievienoju mikroskopiju, apmulsu, A. minuta?


guta7 31.maijs, 22:13

Paldies!


Alef1 31.maijs, 22:12

Drošvien ka porcellio scaber krāsu morfs. Sarkani lāsumotā ir ļoti līdzīga kā "šķirne" Porcellio scaber lava: https://www.roachcrossing.com/for-sale/non-roach/rough-isopod-6/ https://insektenliebe.com/de/shop/porcellio-scaber-lava/ Cita suga ir tā ar baltu "kleitu", visdrīzāk ka ka oniscus asellus.


CerambyX 31.maijs, 22:11

Trešajā foto - dzeltenais gāršas resngalvītis


Alef1 31.maijs, 22:02

Trachelipus rathkii.


Alef1 31.maijs, 22:01

Porcellio scaber neparasti tumšs eksemplārs. To gat droši varētu pateikt ja būtu vēderpuses fotogrāfija, porcellio ir 2 pāri vēderkāju plaušu (balti plankumi).


Ilze Ķuze 31.maijs, 21:50

Paldies, Edgar! Cik jauki, ka varēja noteikt!


marsancija 31.maijs, 21:29

Paldies, Edgar!


CerambyX 31.maijs, 21:21

Izskatās, kas segliņš. Tad tur divi varianti - cagnagella un irrorella.. Tad nu tomēr paliek Yponomeuta sp. :)


Ilze Ķuze 31.maijs, 21:11

Paldies, Ansi!


angel 31.maijs, 21:08

Liels paldies par noteikšanu! Ierakstīts arī ir!


Ilgonis 31.maijs, 20:00

Paldies, diemžēl augu nepazīstu, tāpēc otreiz nobildēju situāciju ar augu, kurš izskatās pēc viengadīga lakstauga un foto pievienoju novērojumam


adata 31.maijs, 19:37

Paldies Edgar! Pašai pārsteigums gan par šo, gan par dzilnu!


felsi 31.maijs, 19:27

Ideja laba!


dziedava 31.maijs, 19:19

Njā, kas to zina, kas tas varētu būt. Bet vari ielikt FB grupā kā parasts mirstīgais un pavaicāt Ļeontjeva domas.


Irbe 31.maijs, 19:19

Melnā dzilna


Ivetta 31.maijs, 19:12

Paldies, Uģi!


felsi 31.maijs, 18:07

Man izskatās pēc Tubiferas applanata, žēl, ka tad neievācu paraudziņus.


felsi 31.maijs, 18:01

Pievienoju mikroskopiju.


davis_wi 31.maijs, 17:56

Sorry, atradu, kā var.


davis_wi 31.maijs, 17:55

Vairs nevar no lietotnes pievienotajiem ziņojumiem audio pievienot?


mufunja 31.maijs, 17:37

bet šaubu nav)) paldies


Ivetta 31.maijs, 15:14

Paldies, Uģi!


CerambyX 31.maijs, 14:32

Nē, parastais ir pirmais no sīksamteņiem, kas parādās - parasti jau maija vidū (+/- atkarībā no sezonas agruma/vēluma). Purva sīksamtenis gan šogad šajā laikā ar varētu lidot, jo šķiet ir tāda agra vasara.


spiigana 31.maijs, 14:28

Paldies, Uģi! Parastajam nav ļoti agrs?


Ilgonis 31.maijs, 14:17

Paldies, bieži redzēta bet līdz šim nepazīta


Izabella 31.maijs, 13:46

Paldies!


Ziemelmeita 31.maijs, 13:21

Paldies Ansi par sūnu noteikšanu.


Ziemelmeita 31.maijs, 13:20

Paldies,Ansi!


nekovārnis 31.maijs, 13:07

Paldies, Uģi! :)


dziedava 31.maijs, 12:44

Reku notikumu attīstība - pēc dienas dzeltenais kļuva rūsgans! https://www.facebook.com/groups/myx.lv/posts/1014448273056993


Karmena 31.maijs, 12:13

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


zane_ernstreite 31.maijs, 11:49

Jā, krāsojums visai raksturīgs. Skatos vaboles lielākoties Mareka Ieviņa blogā, un šo kaut kā neatradu, kaut to, ka smecernieks, visumā biju sapratusi


zane_ernstreite 31.maijs, 11:42

Paldies, Uģi! Likās, ka smecernieks, bet man, protams, daudz kas var likties ))


CerambyX 31.maijs, 11:42

Tā kā smecernieks Polydrusus picus - šķiet gana raksturīga un nesajaucama suga. Neesmu gan pārliecināts vai suga ir Latvijā pirms tam konstatēta. Vismaz 2012. gada Latvijas smecernieku apkopojumā minēta vien kā potenciāla suga (konstatēta Lietuvā), bet nu varbūt kāds šo 11 gadu laikā ir tomēr atradis? Kas zin?... :)


CerambyX 31.maijs, 11:23

Deguns nedaudz aplipis ar smiltīm, bet cik varu saskatīt, tad, manuprāt, testudinaria. Pirmajā foto kur no augšas - deguna vidējā daļa sanāk tāda kā ievirzīta nedaudz uz iekšu, novietota dziļāk kā malējās. E.maura viss deguns tā kā plakans, visas 3 daļas vairāk vai mazāk vienā līmenī.


ekologs 31.maijs, 10:57

Paldies, Marek! :)


ekologs 31.maijs, 10:57

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 31.maijs, 10:55

Šiem sugas var palīdzēt noteikt augs uz kā kāpuri barojas.


ekologs 31.maijs, 10:53

Varbūt pagaidīsim, ko Uģis teiks?


ekologs 31.maijs, 10:52

Laikam Marek taisnība Tev ir:) Ja pietuvina to bildi, kur bruņublakts guļ uz muguras un aplūko vēdera apakšpusi pie ģenitālijām, tad forma atgādina Eurygaster testudinaria.


CerambyX 31.maijs, 10:52

Man ar vairāk kā saulii, bet nu jā - tā 80/20 :)


ekologs 31.maijs, 10:40

Mh...Jā, ārēji ļoti līdzīgas. Pielikšu klāt vēl bildes:)


nekovārnis 31.maijs, 10:36

Izskatās, ka sīkais. Otrajā foto, malā, tas ar zilajiem spārniem gan cita suga.


nekovārnis 31.maijs, 10:24

Ar Eurygaster bruņublaktīm nejūtos pārāk drošs, bet manuprāt šī ir Eurygaster testudinaria - deguna vidusdaļa šķiet ieliekta uz leju, nevis vienā līmenī ar malējām daļām kā E.maura?


megere 31.maijs, 10:12

Tā nu gan nebūs zebiekste. Vairāk izskatās pēc akmens caunas.


kamene 31.maijs, 09:25

Paldies, Uģi. Jauna suga pagalmā.


kamene 31.maijs, 09:20

Paldies! Tādi vērpumi šur tur pie mums parādās.


Mežirbe777 31.maijs, 08:23

Orchis mascula.


Carum carvi 30.maijs, 23:42

Sīkais vai meža?


Carum carvi 30.maijs, 23:41

Āboliņa sprīžmetis


Carum carvi 30.maijs, 23:40

Kāpostu


dziedava 30.maijs, 23:27

Nekas cits nesanāca, tāda krāsa arī vairāk raksturīga parastajam.


Alef1 30.maijs, 21:05

Laputis ir mārīšu pamatbarība, šur tur tās pat speciāli izlaida šim nolūkam.


adata 30.maijs, 21:03

Varētu būt baltblusiņas. Kaitēklis, īpaši siltumnīcā.


andrisb 30.maijs, 20:26

Paldies!


dziedava 30.maijs, 19:49

Visticamāk, jā. Varētu likties, ka šī tāda parasta suga, bet man pašai tikai kādi 5 novērojumi, gandrīz visi pagājušā gadā..


Ziemelmeita 30.maijs, 19:18

Otrā rītā arī izmaińu nav,tikai zem mizas veidojas kūlīte


Ziemelmeita 30.maijs, 18:49

Paldies,Julita, par tik ātru noteikšanu. Tad jau droši vien pārējās arī ir tās pašas. Visas atrastas uz priedes koksnes.


Irbe 30.maijs, 18:45

Varbūt krūmu ķauķis


Lietuviete 30.maijs, 16:35

Paldies!


Monta Heidemane 30.maijs, 16:04

Paldies!


adata 30.maijs, 15:48

Cekulainā ziepenīte.


Kiwi 30.maijs, 15:37

Paldies, Marek!


Kiwi 30.maijs, 15:36

Paldies, Uģi!


CerambyX 30.maijs, 12:39

Grūti tā attēlā saskatīt, varbūt kādas cikādiņas.


Karmena 30.maijs, 12:39

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


Rekmanis 30.maijs, 12:11

Niedru lijas tēviņš


VitaS 30.maijs, 12:09

Trejlapu puplaksis


IlzeP 30.maijs, 11:52

Drīzāk pēc lijas izskatās.


nekovārnis 30.maijs, 11:35

Iespējams daudzveidīgās mārītes (Harmonia axyridis) kāpurs. Mārītes ēd laputis :)


dziedava 30.maijs, 10:56

Mikroskopijā no maza gabaliņa jau visu varēja labi saprast :). Tai potenciālajai jaunajai sugai laikam vajadzētu būt tumšākai. Te izskatās, ka ir labs piemērs, kā varētu izskatīties: https://www.gbif.org/occurrence/3894180306 Un augot uz melnajiem plūškokiem - vērts pievērst uzmanību, ja nu tādus redz :)


VitaS 30.maijs, 10:09

Pat neiedomājos, ka var būt tāda līdzība. Paldies!


kamene 30.maijs, 09:17

Paldies! Tāds man uz garāžas durvīm tupēja.


nekovārnis 30.maijs, 02:54

Izskatot iespējamos variantus tā kā pēc sarkankrūšu līķvaboles kāpura izskatās.


Vīksna 30.maijs, 00:06

Pļavas spulgnaglene.


a.b 29.maijs, 23:52

Paldies.


Irbe 29.maijs, 23:04

Purva ķauķis


Irbe 29.maijs, 22:48

Mazais ērglis


CerambyX 29.maijs, 22:28

Hipparchia alcyone is 'almost' impossible in that location. Without photo proof unfortunately it is impossible to accept this observation as this species.


Aceralba 29.maijs, 22:06

Paldies :)


felsi 29.maijs, 20:54

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 29.maijs, 20:12

Nu super, apsveicu! :)


Lemmus 29.maijs, 19:31

Paldies,Uģi!


Lietuviete 29.maijs, 17:55

Neesmu pārliecināta, vai tas ir zivjērglis.


ekologs 29.maijs, 17:14

Jā, man arī liekas, ka Scymnus frontalis :)


bitene 29.maijs, 17:12

Pierādījums ir ievākts, tikai jāsarunā kā nodot.


anthicus 29.maijs, 16:31

Scymnus frontalis (sugas nav DD sarakstā).


Irbe 29.maijs, 15:58

Pļavu čipste?


CerambyX 29.maijs, 15:21

O, apsveicu - šis interesants atradums! Jauna suga Latvijai (noteikšanu apstiprina Nikolajs Savenkovs)! Ja gadās vēl kādreiz tādu pamanīt - nebūtu slikti sagūstīt kādā trauciņā, lai ir vēsturei eksemplārs kā pierādījums, Dabas muzejā par to priecāsimies. Suga gan ārēji visai raksturīga. Lai arī tuvākajās kaimiņvalstīs laikam nav konstatēta, esot izplatījusies, piemēram, Dānijā, tā ka varbūt sugas konstatēšana bija teorētiski sagaidāma. Super - šogad laikam pirmā jaunā tauriņu suga Latvijai :)


ekologs 29.maijs, 14:30

Eh...sacerējos:) Paldies!


CerambyX 29.maijs, 14:06

Drīzāk Amara fulva vai kaut kas tāds. Prieksrūšu vairogs baigi plats nu un sabulosa laikam Latvijā nav sastopama/konstatēta.


Ivetta 29.maijs, 13:45

Paldies, Uģi!


ekologs 29.maijs, 13:09

Mīkstspārnis (Cantharis rustica) :)


ekologs 29.maijs, 13:01

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis) :


ekologs 29.maijs, 12:33

Lapseņzirneklis gan nebūs :) Tas ir kāds no lēcējzirnekļiem, Lēcējzirneklis (Salticidae sp.) :)


IlzeP 29.maijs, 11:01

Ir, ir iedzeltenais


VitaS 29.maijs, 10:58

Tik interesants eksemplārs :) Un par noteikšanu, ne Tev vienai tā gadās. Man sanāca vaboli no blakts neatšķirt...


marsancija 29.maijs, 10:46

Kas pazaudējis šo skaisto spalvu? Tumši brūna ar pelēcīgu nokrāsu lejas daļā. Kātam apmēram trešdaļa balta, tālāk pāriet tumši brūnā. Sānskatā ļoti izteikta S- veida forma. Atļaušos izteikt aptuvenus minējumus- dzērve vai liels plēšputns?


ekologs 29.maijs, 10:16

Manuprāt Skrejvabole (Amara sabulosa). Sugu izvēlne tādu nepiedāvā. Ko teiks Uģis, Mareks?


Dzeerve 29.maijs, 09:57

Tiešām! Ļoti atvainojos un paldies par labojumu!


Kiwi 29.maijs, 09:32

Paldies, Uģi, par labojumu, laikam nepareizi uzspiedās....


kripoks 29.maijs, 08:59

:))))


kripoks 29.maijs, 08:59

Vakar biju apņēmusies sugas pati noteikt, izskatās, ka neveiksmīgi gan tauriņiem, gan blaktīm, gan graužiem


Irbe 29.maijs, 08:02

Mājas čurkste


picapica 29.maijs, 00:10

Paldies!


CerambyX 28.maijs, 23:25

Oho, super!


CerambyX 28.maijs, 23:25

Tā kā uz pakaļspārna balts laukums, tad domāju, ka parastais, bet nu tāds aberants jeb netipisks īpatnis ar reducētiem plankumiem. Pirmajā brīdī pat gan iešāvās prātā vai nevar būt kaut kas retāks... Bet nu šķiet nekas cits nesanāk.


CerambyX 28.maijs, 23:20

Interesanti, ka redzamā lapsenīte nav pati bumbuļu panglapsene bet kāds šīs sugas parazitoīds, kas dēj olas tās kāpuros - Torymus sp. vai kas līdzīgs.


CerambyX 28.maijs, 23:16

Bruņutis, iespējams grimoņu bruņuts Parthenolecanium corni (nosaukums relatīvi mānīgs - dzīvo arī uz daudziem citiem augiem ne tikai grimoņiem, tajā skaitā upenēm) vai kaut kas līdzīgs.


Mareks Kilups 28.maijs, 21:20

paldies! sastapts uz avenes.


IlgaK 28.maijs, 21:04

Paldies!


VijaS 28.maijs, 20:50

Pēc divām nedēļām nekas vairs nav palicis.


Randra 28.maijs, 19:55

https://www.youtube.com/watch?v=K54J_ejZCcs


Kiwi 28.maijs, 19:30

Paldies, Mārtiņ!


ekologs 28.maijs, 17:09

Vairogblakts (Eurydema oleracea) :)


Dzeerve 28.maijs, 17:02

Paldies! :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2023
© dabasdati.lv
Saglabāts