Jūras ērglis (Haliaeetus albicilla)

Jūras ērglis ir lielākais no Latvijā ligzdojošajiem plēsīgajiem putniem (garums: 70-102 cm). Putna spārnu izplētums var sasniegt pat 2,5 metrus. Jūras ērgļi pārtiek galvenokārt no zivīm un ūdensputniem, ziemas laikā arī no maitas. 

Jūras ērgļi ligzdo vecos mežos, parasti lielāku ūdenstilpju tuvumā. Pieaugušie putni visu gadu cenšas uzturēties savā ligzdošanas iecirknī, ko pamet tikai bargākajā ziemas laikā. Nepieaugušie putni klejo lielos attālumos. Ziemā putni parasti sastopami jūrmalā un pie neaizsalušām, ūdensputniem bagātām iekšzemes ūdenstilpnēm, kā arī rajonos, kur atrodams kāds kritis dzīvnieks.

Jūras ērglis. Foto: Jānis Ķuze

Savu masīvo ligzdu jūras ērgļi būvē liela koka galotnes daļā. Vienu un to pašu ligzdu putnu pāris parasti izmanto vairākus gadus pēc kārtas, to katru gadu papildinot. Ligzdu būvē abi pāra putni. Jūras ērgļi ligzdošanu uzsāk agri – jau februāra beigās vai marta sākumā tie izdēj 1–3 olas, ko perē apmēram 5 nedēļas. Perēšana tiek uzsākta pēc pirmās olas izdēšanas, līdz ar to mazuļi izšķiļas ar laika intervālu. Perē abi vecāki, tomēr vairumu šī darba padara mātīte. Ligzdot uzsāk piecu gadu vecumā.

Jūras ērglis lidojumā. Foto: Jānis Ķuze

Jūras ērglis ir sastopams tikai Eirāzijā, sugas izplatības areāls sniedzas līdz pašiem Krievijas austrumiem. Eiropā tā izplatība ir stipri fragmentēta. Eiropā ligzdo apmēram 5–6,6 tūkstoši jūras ērgļu pāru. Jūras ērglis ir iekļauts Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā un to aizsardzībai ir veidojami mikroliegumi. Pateicoties aizsardzības pasākumiem, to kopējais skaits pēdējās desmitgadēs ir pieaudzis. Latvijā ligzdo aptuveni 100 jūras ērgļu pāri.

Teksts: Jānis Ķuze