Tiešraides no aizsargājamu putnu ligzdām 2019. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau astoto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Šobrīd tiešraidē var vērot jūras ērgļa, vistu vanaga, ūpja, melnā stārķa, zivjērgļa un mazā ērgļa ligzdu. Šogad pirmo reizi tiešsaistē skatāma arī zemūdens pasaule – nēģu nārsta vieta Raķupē.

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. Ligzdā izauga divi mazuļi. Pēc ligzdošanas sezonas ligzda pamazām sabruka, taču jūras ērgļu pāris drīz vien sāka ligzdu atjaunot.

2018./2019. gada ziemā jūras ērgļu pāris regulāri apmeklēja ligzdu un gatavojās ligzdošanai. Martā tika izdētas divas olas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Šī vistu vanaga ligzda atrodas priežu nogabalā Rīgas pievārtē – un ir viena no vecākajām un, iespējams, lielākajām zināmajām šī putna ligzdām. Uzbūvēta iespaidīgas, aptuveni 150-200 gadus vecas priedes augšējā daļā, tā augstumā sasniedz aptuveni pusotru metru.

Teritorija ir zināma kopš 1993. gada, kad vistu vanagu pāris ligzdoja aptuveni 200 metru attālumā. Ligzda, ko tagad vērojam, tika uzbūvēta nākamajā vai aiznākamajā gadā, līdz ar to varam uzskatīt, ka tā ir vairāk nekā 20 gadus veca. Ap ligzdu iepriekš atrastie baložu un kaiju plūkumi liecina par to, ka ligzdas saimnieki nespecializējas tikai uz vienu medījumu objektu.

Vanagu nekustamais īpašums šoziem ir bijis pievilcīgs arī caunai, par ko liecināja biezais mēslu slānis ligzdā, kā arī ligzdas pamatnē izkašņātais iedobums. Iespējams, ka šogad putni paņems “brīvdienas” ligzdošanā, tomēr ligzdas ilglaicība dod pamatu uzskatīt, ka tajā vēl izaugs ne viena vien jaunā vanagu paaudze.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Arnis Zacmanis, Ģirts Strazdiņš, Jānis Rudzītis un Jānis Ķuze.

ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu un ir nodrošināta nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

No 2013. līdz 2017. gadam ik sezonu šajā ligzdā ligzdošana noritēja sekmīgi. 2017. gadā tiešraidē varējām vērot, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi. Apkopojums par notikumiem ūpju ligzdā 2017. gadā: https://dabasdati.lv/lv/article/upju-... Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana šajā sezonā nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta.

2019. gada ziemas beigās-pavasarī ūpis regulāri apmeklē ligzdu un mēģina sasaukt dzīvesbiedri.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.

MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Ligzda atrodas Siguldas novadā, kamera, sākotnēji - fotoslazds, pie tās uzstādīta 2018. gadā. Ligzda ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas.

Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna.

Ligzda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem.

Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir nevis tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - jo ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Ligza atrodas vecā boreālā mežā ar 150-200 gadus vcām priedēm un eglēm. Tāpēc ir iespējams, ka kameras acs vai skaņa notvers arī kādu pūču sugu un riekstrozi.

Pirmā sezona, par kuru pētniekiem ir pilnvērtīga informācija, ir 2017. gads, kad izšķīlās četri mazuļi, bet izauga trīs. Lai izbarotu arī ceturto, vecākiem acīmredzot pietrūka barības, jo putns gāja bojā jau krietni liels, turpat ligzdā. Nekādu ziņu par plēsēju ietekmi nav, jo pie ligzdas atradās fotoslazds (automātiskā kamera) līdz pat tās izvešanai. Pēdējais jaunais putns ligzdu atstāja 6. septembrī. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga. Pirmā melno stārķu mātīte ligzdā ieradās 5. aprīlī un pirmais tēviņš - 7. aprīlī, taču pēc dažām dienām tos padzina cits stārķu pāris. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem. Sākot no 12. aprīļa tika izdētas piecas olas, no kurām četras izšķīlās (18.-20. maijā). Visi četri mazuļi sekmīgi sasniedza lidspēju un pēdējo reizi redzēti atgriežamies ligzdā 8.-10. augustā.

2019. gadā kameras sistēma ir uzstādīta 24. martā, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam par palīdzību, izvietojot kameras sensoru un mikrofonu.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē - Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi (no trim mazuļiem ligzdu atstāja divi, jo trešo aiznesa jauns jūras ērglis). 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā (Teo) un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tiešraide bija vērojama no 6. aprīļa, un sākumā ligzdā tika novēroti vairāki zivjērgļi. Sākot ar 19. aprīli Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt. Diemžēl 1. maija negaiss sabojāja tiešraides sistēmu. Zivjērgļi šo negaisu veiksmīgi pārdzīvoja, tomēr 30. jūnijā, kad bija plānota mazuļu gredzenošana, ligzda izrādījās tukša – ligzdošana nebija bijusi sekmīga.

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nav zināma.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina I (ligzda bērzā)

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš. Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina II (ligzda eglē)

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā, kad ērgļi ligzdoja sekmīgi – ligzdu atstāja viens jaunais putns. Diemžēl savu pirmo lidojumu uz ziemošanas vietām tas nepiedzīvoja – 2019. gada sākumā jau pieauguša jaunā putna atliekas tika atrastas uz zemes aptuveni 100 metru attālumā no ligzdas.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

NĒĢI (nārsta vieta Raķupē)

Pirmā Latvijas Dabas fonda tiešraides kamera no zemūdens pasaules ierīkota nēģu nārstošanas vietā Raķupē.

Paredzams, ka nēģu nārstošana sāksies maija pirmajā pusē un turpināsies divas līdz trīs nedēļas. Daudzo upes baseinā esošo purvu dēļ ūdens Raķupē ir tumšs, tādēļ redzamība nav tāda, kā strautos un upītēs, ko baro galvenokārt avoti. Naktī kameras skatu izgaismo prožektors.

Raķupe ir Irbes baseina upe, kas ir samērā dziļa un ar pastāvīgi augstu ūdens līmeni. Līdz ar to tā ir viena no retajām nēģu un lašveidīgo nārsta upēm, kura ir brīva no bebru aizsprostiem. Tāpēc Raķupē laikā no 2015.-2017. gadam tika veikta Latvijā pirmā mākslīgās nēģu nārsta vietas ierīkošana – tika radīta mākslīga straujtece. Latvijā šāda tipa upē tik apjomīgi apsaimniekošanas darbi tika veikti pirmo reizi, un pēc darbu veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novēroti daudzi desmiti nārstojošu upes nēģu Lampetra fluviatilis un strauta nēģu Lampetra planeri. Līdz ar to Raķupe ir arī ievērojams paraugs tam, kā iespējams aizsargāt retās sugas un atjaunot Latvijā nozīmīgu zvejas resursu. Vairāk informācijas par zivju nārsta vietas izveidi dabas liegumā “Raķupes ieleja” var lasīt Helmuta Hofmaņa rakstā rakstu krājumā “AKTUĀLI BIOTOPU UN SUGU DZĪVOTŅU APSAIMNIEKOŠANAS PIEMĒRI LATVIJĀ”.

Kamerā redzamo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā. 

VĒSTURE

2015
2016
2017
2018

ATBALSTĪTĀJI