Aktīvie lietotāji: 278 Šodien ievadītie novērojumi: 57 Kopējais novērojumu skaits: 2209785
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides no aizsargājamu putnu ligzdām 2019. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau astoto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Šobrīd tiešraidē var vērot jūras ērgļa, vistu vanaga, ūpja, melnā stārķa, zivjērgļa un mazā ērgļa ligzdu. Šogad pirmo reizi tiešsaistē skatāma arī zemūdens pasaule nēģu nārsta vieta Raķupē.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 

 

Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās


 

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. Ligzdā izauga divi mazuļi. Pēc ligzdošanas sezonas ligzda pamazām sabruka, taču jūras ērgļu pāris drīz vien sāka ligzdu atjaunot.

2018./2019. gada ziemā jūras ērgļu pāris regulāri apmeklēja ligzdu un gatavojās ligzdošanai. Martā tika izdētas divas olas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

 


 

VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Šī vistu vanaga ligzda atrodas priežu nogabalā Rīgas pievārtē – un ir viena no vecākajām un, iespējams, lielākajām zināmajām šī putna ligzdām. Uzbūvēta iespaidīgas, aptuveni 150-200 gadus vecas priedes augšējā daļā, tā augstumā sasniedz aptuveni pusotru metru.

Teritorija ir zināma kopš 1993. gada, kad vistu vanagu pāris ligzdoja aptuveni 200 metru attālumā. Ligzda, ko tagad vērojam, tika uzbūvēta nākamajā vai aiznākamajā gadā, līdz ar to varam uzskatīt, ka tā ir vairāk nekā 20 gadus veca. Ap ligzdu iepriekš atrastie baložu un kaiju plūkumi liecina par to, ka ligzdas saimnieki nespecializējas tikai uz vienu medījumu objektu.

Vanagu nekustamais īpašums šoziem ir bijis pievilcīgs arī caunai, par ko liecināja biezais mēslu slānis ligzdā, kā arī ligzdas pamatnē izkašņātais iedobums. Iespējams, ka šogad putni paņems “brīvdienas” ligzdošanā, tomēr ligzdas ilglaicība dod pamatu uzskatīt, ka tajā vēl izaugs ne viena vien jaunā vanagu paaudze.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Arnis Zacmanis, Ģirts Strazdiņš, Jānis Rudzītis un Jānis Ķuze.

 



ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu un ir nodrošināta nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

No 2013. līdz 2017. gadam ik sezonu šajā ligzdā ligzdošana noritēja sekmīgi. 2017. gadā tiešraidē varējām vērot, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi. Apkopojums par notikumiem ūpju ligzdā 2017. gadā: https://dabasdati.lv/lv/article/upju-... Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana šajā sezonā nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta.

2019. gada ziemas beigās-pavasarī ūpis regulāri apmeklē ligzdu un mēģina sasaukt dzīvesbiedri.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


 

MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Ligzda atrodas Siguldas novadā, kamera, sākotnēji - fotoslazds, pie tās uzstādīta 2018. gadā. Ligzda ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas.

Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna.

Ligzda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem.

Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir nevis tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - jo ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Ligza atrodas vecā boreālā mežā ar 150-200 gadus vcām priedēm un eglēm. Tāpēc ir iespējams, ka kameras acs vai skaņa notvers arī kādu pūču sugu un riekstrozi.

Pirmā sezona, par kuru pētniekiem ir pilnvērtīga informācija, ir 2017. gads, kad izšķīlās četri mazuļi, bet izauga trīs. Lai izbarotu arī ceturto, vecākiem acīmredzot pietrūka barības, jo putns gāja bojā jau krietni liels, turpat ligzdā. Nekādu ziņu par plēsēju ietekmi nav, jo pie ligzdas atradās fotoslazds (automātiskā kamera) līdz pat tās izvešanai. Pēdējais jaunais putns ligzdu atstāja 6. septembrī. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga. Pirmā melno stārķu mātīte ligzdā ieradās 5. aprīlī un pirmais tēviņš - 7. aprīlī, taču pēc dažām dienām tos padzina cits stārķu pāris. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem. Sākot no 12. aprīļa tika izdētas piecas olas, no kurām četras izšķīlās (18.-20. maijā). Visi četri mazuļi sekmīgi sasniedza lidspēju un pēdējo reizi redzēti atgriežamies ligzdā 8.-10. augustā.

2019. gadā kameras sistēma ir uzstādīta 24. martā, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam par palīdzību, izvietojot kameras sensoru un mikrofonu.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


 

ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē - Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi (no trim mazuļiem ligzdu atstāja divi, jo trešo aiznesa jauns jūras ērglis). 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā (Teo) un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tiešraide bija vērojama no 6. aprīļa, un sākumā ligzdā tika novēroti vairāki zivjērgļi. Sākot ar 19. aprīli Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt. Diemžēl 1. maija negaiss sabojāja tiešraides sistēmu. Zivjērgļi šo negaisu veiksmīgi pārdzīvoja, tomēr 30. jūnijā, kad bija plānota mazuļu gredzenošana, ligzda izrādījās tukša – ligzdošana nebija bijusi sekmīga.

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nav zināma.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.


 

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina I (ligzda bērzā)

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš. Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


 

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina II (ligzda eglē)

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā, kad ērgļi ligzdoja sekmīgi – ligzdu atstāja viens jaunais putns. Diemžēl savu pirmo lidojumu uz ziemošanas vietām tas nepiedzīvoja – 2019. gada sākumā jau pieauguša jaunā putna atliekas tika atrastas uz zemes aptuveni 100 metru attālumā no ligzdas.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


 

NĒĢI (nārsta vieta Raķupē)

Pirmā Latvijas Dabas fonda tiešraides kamera no zemūdens pasaules ierīkota nēģu nārstošanas vietā Raķupē.

Paredzams, ka nēģu nārstošana sāksies maija pirmajā pusē un turpināsies divas līdz trīs nedēļas. Daudzo upes baseinā esošo purvu dēļ ūdens Raķupē ir tumšs, tādēļ redzamība nav tāda, kā strautos un upītēs, ko baro galvenokārt avoti. Naktī kameras skatu izgaismo prožektors.

Raķupe ir Irbes baseina upe, kas ir samērā dziļa un ar pastāvīgi augstu ūdens līmeni. Līdz ar to tā ir viena no retajām nēģu un lašveidīgo nārsta upēm, kura ir brīva no bebru aizsprostiem. Tāpēc Raķupē laikā no 2015.-2017. gadam tika veikta Latvijā pirmā mākslīgās nēģu nārsta vietas ierīkošana – tika radīta mākslīga straujtece. Latvijā šāda tipa upē tik apjomīgi apsaimniekošanas darbi tika veikti pirmo reizi, un pēc darbu veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novēroti daudzi desmiti nārstojošu upes nēģu Lampetra fluviatilis un strauta nēģu Lampetra planeri. Līdz ar to Raķupe ir arī ievērojams paraugs tam, kā iespējams aizsargāt retās sugas un atjaunot Latvijā nozīmīgu zvejas resursu. Vairāk informācijas par zivju nārsta vietas izveidi dabas liegumā “Raķupes ieleja” var lasīt Helmuta Hofmaņa rakstā rakstu krājumā “AKTUĀLI BIOTOPU UN SUGU DZĪVOTŅU APSAIMNIEKOŠANAS PIEMĒRI LATVIJĀ”.

Kamerā redzamo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā

 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Tringa glareola - 2025-07-24 Edgars Smislovs
Vanellus vanellus - 2025-07-24 Edgars Smislovs
Bufo calamita - 2025-07-24 Martins
Bufo calamita - 2025-07-24 Martins
Circus aeruginosus - 2025-07-24 finesse
Trichius fasciatus - 2025-07-24 Ziemelmeita
Chalcididae sp. - 2025-07-24 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
mandele 24.jūlijs, 10:23

Digitalis purpurea, dārzbēglis


mandele 24.jūlijs, 10:19

Pēc fotogrāfijas - nepārprotami Digitalis purpurascens


dziedava 24.jūlijs, 09:55

Iveta, ragansviesti joprojām ir "pētīšanas procesā". Ceru kkad šosezon atrast laiku un salikt visus mūsu atrastos veidus lielajā gļotsēņu grupā FB ar jautājumu, vai kāds tos arī ir pētījis un kko no tā sapratis :D. Rūsganais manā izpratnē ir 2 krāsu veidojums (un ar 2 apvalkiem it kā). Sākumā dzeltens plazmodijs, tad sāk rasties tie sarkanie-rūsganie pleķi, un beigās viss paliek rūsgans, bet, teiksim, pārlaužot, iekšā joprojām būtu kkas arī dzeltens, vai ir dzeltenīga pakāje kā palieka no plazmodija stadijas. Šajā novērojumā es neko dzeltenu nesaskatu. Apkārt pakāje arī ir balta, tāpēc rūsganais tas nav. Traumētās vietās gļotsēnes mēdz iekrāsoties tumšākas. Šis izskatās pēc rozīgā, mani vienīgi mulsina fakts, ka mans rozīgais mājās kļuva pilnīgi balts, tāpēc par šo varietāti arī nav līdz galam skaidrs.


dziedava 24.jūlijs, 09:47

Paldies, Ansi! :)


IlzeP 24.jūlijs, 09:14

Tikai tagad pamanīju, ka B. lucorum latviski ir melnā kamene (hmm, kas tur tik melns, it īpaši, ja salīdzina ar B.terrestris...). Tad man laikam jāmaina latviskais nosaukums sugu pārim lielā/mazā zemes kamene? Senāk B.lucorum bija mazā zemes kamene.


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:11

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:09

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:08

B.lucorum tēviņš


adata 24.jūlijs, 08:05

Šo skatos vairākas reizes un nesaprotu - pēc Julitas teiktā, ar tādiem sarkaniem pleķiem būtu jābūt rūsganajam, bet tā krāsa - pavisam rozā...


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.campestris


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:00

B.pascuorum


Ansis 23.jūlijs, 23:14

11. foto ir aļģe (Desmococcus olivaceus?); paraudziņā šai sugai raksturīgie 4-6 stūrainie vairķermenīši


Kārlis Levinskis 23.jūlijs, 22:45

Šādi patiesībā varētu izskatīties vairākas sugas. Šo fenotipa izpausmi rada pārāk liela melanīna produkcija organismā. Tas var skart lielu daļu sugu, piemēram, B.ruderatus, B.terrestris, B.sylvarum vai pat B.hypnorum. Tomēr, ja uzmanīgi skatās uz šo bildi, tad visticamāk šis īpatnis tiešām būs B.soroeensis. :)


Ziemelmeita 23.jūlijs, 22:07

Paldies,Marek,par labojumiem!


angel 23.jūlijs, 20:44

Paldies!


adata 23.jūlijs, 20:26

Otrajā attēlā zem vilkpienaines ir arī kāda cilindrīte, var to arī ieziņot.


nekovārnis 23.jūlijs, 19:53

Paldies, laura! Jā, domāju ka A.reyi.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 15:49

Paldies,Ansi, par labojumiem un sūnu noteikšanu!


dziedava 23.jūlijs, 12:31

Jā, te derētu saprast, vai dzeltenā krāsa arī figurē, tad rūsganais


zemesbite 23.jūlijs, 12:21

Paldies, Ansi! :)


Amanda 23.jūlijs, 11:36

Brūnā čakste


Ansis 23.jūlijs, 09:52

Kāda auga dīgsts ar sēklu


adata 23.jūlijs, 08:34

Skaisti interesants, rūsganais?


adata 23.jūlijs, 08:07

Neredz veidojamies paciņas, visticamāk dzeltenais ragansviests.


adata 23.jūlijs, 08:03

Te īsti neredz veidojošās paciņas, visticamāk zaļganā pumpurīte.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 00:06

Paldies,Ansi!


dziedava 22.jūlijs, 23:59

Paldies, Ansi!


megemege 22.jūlijs, 23:32

Paldies, Ansi!:)


Ziemelmeita 22.jūlijs, 21:35

Paldies,Amanda!


Amanda 22.jūlijs, 21:31

Niedru lijas


laumae 22.jūlijs, 10:03

Paldies, Marek! Pievienoju papildus foto. Varbūt noder!


dziedava 22.jūlijs, 09:42

Šo mikroskopēju, bet epipogiju pumpurītes pie manis nav, Vija, to Tev pašai būs jāmikroskopē :)


kamene 22.jūlijs, 09:00

Paldies, Marek!


Mari 21.jūlijs, 21:48

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:48

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:45

Paldies,Ruslan!


nekovārnis 21.jūlijs, 21:42

Šis man tā kā pēc A.reyi tēviņa izskatās - neizteiksmīgi galvas aizmugurējie stūri, priekškrūšu vairoga augšdaļa izskatās mataina, melnā josla segspārnu galos šaura. Sezonas beigās uzmetīs acis vēlreiz.


dziedava 21.jūlijs, 21:37

Varbūt baltā krāterīte?


nekovārnis 21.jūlijs, 21:29

Jā, bērzu briežvabole, mātīte.


Mari 21.jūlijs, 20:51

Varbūt Bērzu briežvabole?


Mari 21.jūlijs, 20:41

Paldies, Julita! :)


dziedava 21.jūlijs, 17:28

Es ar tā domāju :)


Durkts 21.jūlijs, 16:24

ja godīgi man šabu nebija- pirms tam apskatīju ar binokli,netālu bija kraukļi - augumu atšķirības pamanāmas. foto ir no vēderpuses. bet pameklēšu kameru


adata 21.jūlijs, 15:41

Velk uz papagaiļu pumpurīti?


adata 21.jūlijs, 15:23

Ui, šitā gan skaista, gan interesanta, tik rūpīgi apaugt katru stiebriņu un lapiņu!


W 21.jūlijs, 14:01

Paldies, Uģi!


dziedava 21.jūlijs, 10:45

Ļoti interesanrti, neparasta vieta :)


Lietuviete 21.jūlijs, 09:55

Piepilsētas mežā uz celiņa, kuru klāja mīksts smalku skaidiņu segums.


dziedava 21.jūlijs, 09:45

Visdrīzāk tumsnējā vālenīte Stemonitis fusca. Kādā vietā (biotopā) auga?


Lietuviete 21.jūlijs, 09:38

Pievienoju foto.


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:20

Atkal ne 'lācītis', bet cits 'zvērs'!


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:18

Pati skaistākā bērzlape!


Bekuvecis 21.jūlijs, 09:09

Nu nevajag itin visas bekas apsaukāt par 'lācīšiem' (Leccinum)! To vidū ir vēl virkne citu 'zvēru", arī šī (starp citu, reta un aizsargājama).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:31

Gan jau zālājā paslēpies kāds līdz ar zemi nozāģēts vecs celms. Jo tīģeru sīkstenes tās neapšaubāmi ir, bet uz augsnes tās NEKAD neaug.


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:26

Vēl viens no tiem retajiem gadījumiem, kad tīģeru sīkstenes aug nevis uz pārmitras, bet gan uz pasausas koksnes (laikam uz necila celma, jo nevienu stumbeni tur neatceros).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:18

Tagad, septiņus gadus vēlāk, ir skaidrs, ka tīģeru sīkstene pie mums (tāpat kā šur tur citur pasaulē) aug ne tikai uz caurcaurēm izmirkušas koksnes, bet paretam arī uz celmiem un stumbeņiem sausākās vietas. Šis būs viens no tādiem gadījumiem, kuru Latvijā ir kopumā zināms apm. pusducis (daži ir ieziņoti tepat DabasDatos).


Bekuvecis 21.jūlijs, 08:10

Tīģeru sīkstene - pārliecinājos uz vietas. Lai gan parasti šī suga aug vēlā pavasarī vai vasaras sākumā uz palos caurcaurēm izmirkušas koksnes, paretam uzrodas arī uz celmiem vai stumbeņiem sausākās vietās, turklāt vairāk uz vasaras vidu. Sk. arī http://www.senes.lv/species/lentinus_tigrinus_5.htm.


ekologs 21.jūlijs, 07:14

Paldies, Uģi!


dziedava 21.jūlijs, 03:10

Cik uzskatāms 3. foto! :) Es tādu sauktu par A.affinis, bet kas zin, kas vēl izrādīsies, kad šī ģints būs sadalīta jaunās sugās.


dziedava 21.jūlijs, 03:03

Foto?


dziedava 21.jūlijs, 03:00

Bet Tu zem kājām paskatījies nejauši vai meklēji apzināti? Man sāk šķist, ka ar mauriņu gļotsēnēm ir līdzīgi kā ar pilsētas dzīvo koku gļotsēnēm - ja uztrenē redzi, tur var izrādīties gan uz masu, gan sugu skaitu plaša neatklāta pasaule


Vīksna 21.jūlijs, 00:42

Paldies !


VitaS 21.jūlijs, 00:23

Krūkļu zilenītis


VijaS 20.jūlijs, 22:49

6.-8. bildes - 33 stundas vēlāk, mājas apstākļos.


VijaS 20.jūlijs, 22:21

Nu šad tad jau zem kājām arī jāpaskatās :D Tur kādus 5 metrus tālāk bija vēl vairāki pleķīši ar tādām pašām.


dziedava 20.jūlijs, 20:07

Tu varētu pastāstīt, kā Tev izdevās Ceriņdārza mauriņā pamanīt gļotsēnes. Tu neskatījies uz kokiem un krūmiem?


Vīksna 20.jūlijs, 19:33

Arī 20. jūlijā koksngrauzis turpat izcirtumā uz izgāztās priedes.


Amanda 20.jūlijs, 10:38

Bezdelīgu piekūns


gunitak 20.jūlijs, 08:04

Parastais samtenis


IlzeP 20.jūlijs, 07:56

Pēdējā laikā foto diemžēl var pievienot tikai jau ieziņotam novērojumam. Var ieziņot un tad tūlīt vēlreiz atvērt turpat kreisajā pusē no jaunākajiem novērojumiem.


ekologs 19.jūlijs, 23:24

Ceļteku lācītis (Parasemia plantaginis).


picapica 19.jūlijs, 21:22

nopriecājos, ka foto var pievienot, bet - nekā! pat it kā pievienoja un - nav.. Kā tas izdodas - noslēpums ....Kur droši, nav problēmu- bez bildēm, bet ja šaubas...


ekologs 19.jūlijs, 18:59

Mīkstblakts (Orthocephalus saltator)?


ekologs 19.jūlijs, 18:50

Nu ļoti izskatās pēc pazemes kamenes (Bombus subterraneus) :)


Kiwi 19.jūlijs, 16:10

Paldies, Gunita!


ekologs 19.jūlijs, 11:30

Ceļteku raibspārnim ir 6 izteikti sarkani plankumi. Te paliek divi varianti, vai nu sausseržu raibspārnis (Zygaena lonicerae) vai amoliņa raibspārnis (Zygaena vicia). Manuprāt, otrais variants, bet nu raibspārnis (Zygaena sp.) ir :)


ekologs 19.jūlijs, 11:23

Te pēc mārsilu raibspārņa izskatās (Zygaena minos).


ekologs 19.jūlijs, 11:17

Mitrene tā nebūs. Līķvaboles kāpurs (Silpha sp.).


gunitak 19.jūlijs, 10:55

Kāļu baltenis


Mari 19.jūlijs, 10:42

Sporas 7-8 mkm, kapilīcija pavedienu diametrs 3mkm.


Justs K 19.jūlijs, 10:05

Vizuāli apskatīju ar binokli, konstatēju arī 'bikses', šī ir vienīgā bilde, kas uzņemta pēc kāda brīža caur tālskati, varbūt krūmos ne to esmu noķēris


Justs K 19.jūlijs, 09:54

Ķemmējot bridējus atskaņoju balsi un ļoti ātri atsaucās, īsti ieraksts nav, bet vairākkārt tika dzirdēta gan balss, gan saucieni.


Edgars Smislovs 18.jūlijs, 23:34

Dziesma vai sauciens dzirdēts/ierakstīts? Vizuāli īsti neatbilst ar izteikto rudo nokrāsu, uzacs svītras garumu un kāju krāsu.


VitaS 18.jūlijs, 22:28

Vai varētu būt Dolichovespula sylvestris?


VitaS 18.jūlijs, 20:24

Pirms diviem gadiem bija līdzīgs koksngrauzis un mēs ilgi pētījām ir/nav dzelksnīši vai tikai matiņi. Tad šoreiz zināju, ko meklēt :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:14

O, ļoti labi redzami dzelksnīši ūsu posmiņu augšdaļā. Pirmo reizi redzu tik labi dokumentētu Ropalopus clavipes pazīmi! :)


nekovārnis 18.jūlijs, 20:00

Tā kā reyi, bet sezonas beigās paskatīsies vēlreiz.


Ziemelmeita 18.jūlijs, 19:46

Paldies, Marek, par labojumiem!


nekovārnis 18.jūlijs, 19:30

Jā, tā izskatās :)


Ziemelmeita 18.jūlijs, 16:52

Paldies,Amanda un Uldi!


Alvis Āboliņš 18.jūlijs, 16:05

Atbrauca uz mājām bagāžniekā.


Amanda 18.jūlijs, 13:04

Gaigalas


Amanda 18.jūlijs, 13:03

Dzilnītis


Saulics 18.jūlijs, 10:54

Video: https://youtube.com/shorts/JmIuPj_JZME?si=NbA0Xxz3EDfW6knq


dziedava 18.jūlijs, 09:39

Skaidrs. Domāju, ka jāvar noteikt no foto, tikai vajag pieradināt redzi, kas ir kas. Cerams, ar laiku izdosies. :)


Kiwi 18.jūlijs, 09:09

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Paldies, Lilita!


Kiwi 18.jūlijs, 09:08

Julita, man tieši tāda pat asociācija - zemenes ar putkrējumu! :D Mazliet arī iegrābos tai putkrējumā... :) Diemžēl pavērot nevarēšu, jo biju aizbraukusi zemenēs uz komerclauku, nebija līdzi nekas, kur varētu ievietot paraudziņu.


dziedava 18.jūlijs, 08:45

Paldies, Lilita!


bitene 18.jūlijs, 08:31

Manuprāt, tas ir Akantu baltdadzis Onopordum acanthium


Mari 18.jūlijs, 07:25

Vai šis varētu būt Anastrangalia sanguinolenta ?


guta7 18.jūlijs, 06:46

Paldies par noteikšanu, Uģi! Neko tādu nebiju redzējusi.


FunnyFox 17.jūlijs, 22:02

Laimiņa ziedos palielā platībā ganījās milzīgs daudzums kameņu un bišu, un pa starpu ganījās viens skudrulītis.


Osis 17.jūlijs, 19:53

Paldies Uģi!


Amanda 17.jūlijs, 19:26

Pelēkais mušķērājs


IlzeP 17.jūlijs, 16:51

Paldies, Renāte!


zane_ernstreite 17.jūlijs, 07:56

Nu vismaz tomēr lapsene )) Paldies, Uģi!


Vīksna 17.jūlijs, 00:40

Paldies !


zemesbite 17.jūlijs, 00:37

Paldies, Uģi, par labojumiem! :)


zemesbite 17.jūlijs, 00:27

Dadžu, laikam, vienīgās ir melnas, bet, varbūt, jāmaina atpakaļ uz Bombus sp.?


CerambyX 17.jūlijs, 00:14

Jā, tā man ar izskatās, bet nu nomainīju uz Bombus sp. jo nu noteikti nav sylvarum :)


ekologs 16.jūlijs, 23:20

Manuprāt, Dadžu kamene (Bombus soroeensis).


CerambyX 16.jūlijs, 23:18

Varbūt arī E.maura


CerambyX 16.jūlijs, 23:12

Piekrītu Marekam - manuprāt, Formica truncorum ir ticamākais variants.


CerambyX 16.jūlijs, 23:05

Kārklu vai augļkoku


Divpēdis 16.jūlijs, 22:57

O, skaisti! Paldies, Marek!:)


zane_ernstreite 16.jūlijs, 22:54

Paldies, Uģi, par labojumiem/precizējumiem!


dziedava 16.jūlijs, 22:48

Zemenes ar putukrējumu .. vai saldējumu :DD Siekala tek, citās kategorijās grūti domāt. :) Būtu jauki, ja varētu pavērot, kā attīstās, jo varbūt baltais ragansviests, bet varbūt tomēr pārslainā cukurīte. Drīzāk jau ragansviests


Ziemelmeita 16.jūlijs, 22:44

Paldies,Uģi,par sugu noteikšanu un labojumiem!


mufunja 16.jūlijs, 22:41

Paldies,Uģis. Interesanti.


CerambyX 16.jūlijs, 22:34

Tie baltie ir no zāģlapsnes kāpura (tur uz lapas ar redzams) siekalām veidoti 'radziņi'.


dziedava 16.jūlijs, 22:29

Ahā, tad tomēr ragansviests, bet rūsganais.


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Paldies, Uģi!


zemesbite 16.jūlijs, 20:44

Skaista :)


CerambyX 16.jūlijs, 20:24

Šis gan interesanti - var tik domāt un pīt teorijas kā un no kurienes parādījusies :)


nekovārnis 16.jūlijs, 17:10

Ja, piešauj aci šos Pseudovadonia livida var diezgan viegli atšķirt no pārējiem, pēc melnajām ūsām ar salīdzinoši īsajiem posmiņiem. Citiem ūsu posmiņi garāki, arī ķemveidīgāki.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 12:06

Paldies,Uldi! Tā jau izskatījās.


RedStar7 16.jūlijs, 10:30

Mazliet par sugu šaubos, jo vai upes zīriņam nevajadzēja būt melnai spārna malai?


RedStar7 16.jūlijs, 10:21

Ilgi pētīju to pieaugušo zīriņu, bet viennozīmīgas skaidrības man nav. Knābis tā kā būtu, bet astei pēc idejas jābūt garākai un vai kājām arī nebūtu jābūt īsākām? Bet blakus atkal ir cits zīriņš ar manāmi garāku knābi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 09:06

Paldies,Lilita!


bitene 16.jūlijs, 09:05

Manuprāt, šis augs ir ārstniecības baldriāns. Madara noteikti nav, jo augam ir 5 vainaglapas.


nekovārnis 16.jūlijs, 08:16

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 16.jūlijs, 08:15

Šie mēdz būt diezgan raibi.


Ziemelmeita 16.jūlijs, 07:30

Paldies,Ansi!


Mari 16.jūlijs, 07:21

Pladies, Marek! Samulsināja tie ļoti raibie segspārni, šis bija stipri atšķirīgs no pārējiem :)


CerambyX 15.jūlijs, 20:54

Osis + tāds tumšs krāsojums - manuprāt, arī lepidus.


VitaS 15.jūlijs, 17:15

Šis ir birztalas nārbulis (Melampyrum nemorosum).


VitaP. 15.jūlijs, 13:22

Šobrīd vairāk uz brūno.


zane_ernstreite 15.jūlijs, 09:41

Paldies, Ruslan, par precizēšanu!


ekologs 15.jūlijs, 00:01

Lai būtu lielāka iespēja noteikt sikspārni līdz sugai, protams, ja ir iespējams, tad būtu ieteicams nofotogrāfēt sikspārņa ausis un ausu radziņu formu :)


ekologs 14.jūlijs, 23:55

Cassida stigmatica?


guta7 14.jūlijs, 23:10

Marek, paldies par zilenīšu labojumiem!


VijaS 14.jūlijs, 23:09

Paldies, Marek, par labojumiem! :)


MJz 14.jūlijs, 22:57

Ja tā ir bilde no novērotā putna (nevis kaut kur paņemta), tad tā ir pietiekami laba, lai skaidri varētu pateikt, ka bildē ir melnais grifs.


Ivetta 14.jūlijs, 22:36

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem!


nekovārnis 14.jūlijs, 21:57

Domāju ka M.urussovi. Monochamus saltuarius dzeltenais vairodziņš pārdalīts ar joslu bez matiņiem.


dziedava 14.jūlijs, 21:44

Oho, cik lielas sporas! Plānoju arī savu mikroskopēt (to, kas palika balts), būs ar ko salīdzināt.


IlzeP 14.jūlijs, 21:36

Otrais izskatās pēc žubītes, pirmais - īsti nezinu, bet pēc lauku zvirbuļa arī neizskatās.


zemesbite 14.jūlijs, 21:35

Paldies, Marek! :)


IlzeP 14.jūlijs, 21:33

Varbūt palīdzētu izkadrēšana?


IlzeP 14.jūlijs, 21:31

Manuprāt, tumšais, jo vienkrāsaina mantija.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:31

Formica obscuriventris ir Ziemeļamerikas suga. Šī varētu būt Formica truncorum. Cits variants - F.sanguinea, bet tai tumšāka galva.


IlzeP 14.jūlijs, 21:27

Grifs tas ir - bildi redzēju. Bet drīzāk melnais.


nekovārnis 14.jūlijs, 21:14

Ķirmis, visdrīzāk Ptilinus sp. mātīte


nekovārnis 14.jūlijs, 21:06

Stenocorus meridianus tumšā forma


Ziemelmeita 14.jūlijs, 21:06

Paldies,Marek!


mufunja 14.jūlijs, 20:46

:(


dziedava 14.jūlijs, 20:07

Lieku uz poraino :)


dziedava 14.jūlijs, 19:57

Slikti. Tad es nezinu, kas tas ir.


Ziemelmeita 14.jūlijs, 19:55

Paldies, Julita!


mufunja 14.jūlijs, 19:50

Julita, es redzu caurspīdīgs balts


dziedava 14.jūlijs, 19:18

Nevaru saprast, vai varētu būt Diderma cinereum. It kā atbilst, bet kapilīcijam rakstīts, ka brūns, galos gaišāks. Foto izskatās balts/caurspīdīgs. Bet varbūt pārgaismots, tāpēc? Varbūt pati labāk saproti, vai ir brūns kapilīcijs?


zemesbite 14.jūlijs, 19:10

Paldies, Julita! :)


Andrejs 14.jūlijs, 18:04

Paldies !


dziedava 14.jūlijs, 18:01

Jā, galā melna, bet pa vidam violeti sarkana


Osis 14.jūlijs, 17:40

ir


VitaP. 14.jūlijs, 17:31

Cik saprotu, tādā gadījumā jākļūst melnai. Pavērošu.


dziedava 14.jūlijs, 16:54

Mani darītu aizdomīgu, ka ir dzeltens, malās ir tumši dzeltens un vēl daži sarkanīgi punktiņi - liecina par rūsgano


mufunja 14.jūlijs, 16:28

Jā:). Šajā posmā es viņu neredzēju.


Martins 14.jūlijs, 15:52

Pēc biotopa sugu nedrīkst noteikt, taču biotops var kalpot kā norāde - Limax maximus parasti (!) ir apdzīvotās vietās, tuvu pie mājām, kamēr tumšais kailgliemezis ir vairāk meža/parku suga. Abu sugu dzīvotnes var pārklāties (kā tas ir arī Siguldā), bet tumšais kailgliemezis apdzīvotās vietās ienāk "dziļāk", nekā milzu kailgliemezis mežā.


Martins 14.jūlijs, 15:49

Tumšie kailgliemeži mēdz būt arī pavisam gaiši, tikai ar dažiem plankumiem. Bet galvenā pazīme, ar ko atšķirt no Limax maximus ir tā, ka milzu kailgliemezim uz mantijas (gliemeža priekšējā daļa - "apkakle") vienmēr ir labi saskatāmi tumši plankumi, bet tumšajam kailgliemezim mantija ir vienkrāsaina, bez plankumiem.


Martins 14.jūlijs, 15:45

Būtu labi, ja šo attēlu vai nu izkadrētu vai sastopot nākamo gliemezi, fotografētu no kāda 10-20 cm attāluma. Pēc šī attēla pavisam droši nevar patiekt, ka tas ir spānis.


dziedava 14.jūlijs, 15:45

Izskatās milzīgs. Derētu pavērot attīstību, iespējams, nav ragansviests, bet milzu brefeldija


megemege 14.jūlijs, 15:43

Paldies! Es pat varu iedomāties no kurienes var būt šajā vietā sila ķirzaka! Pagājušajā gadā netālu šai vietai bija pļavā savesti no meža priežu saknes ar visām sūnām. Varbūt tas varētu būt iemesls šīs ķirzakas atrašanos pilsētā!?


dziedava 14.jūlijs, 15:36

Cik skaisti, līdz ar sarkano stadiju!


Ansis 14.jūlijs, 14:19

1.foto ir dienu agrāk - 21.jūnijā


ekologs 14.jūlijs, 13:29

Šī būs sila ķirzaka (Lacerta agilis).


bitene 14.jūlijs, 12:34

Fragariocoptes setiger?


dziedava 14.jūlijs, 11:30

Jā, ievācu tikai tāpēc, ka pētu ragansviestus, mēģinu saprast, kas mums ir, un kāpēc baltajiem mēdz būt sporas ar un bez tumšākām kārpu grupām, varbūt kādu likumsakarību atklāšu. Un šetev, te pavisam cits sporu izmērs, kas nekādi nerīmējas balto ragansviestu 6-8 mkm robežās. Ilgi šaubījos, bet nu aprakstam atbilst, pēc Neuberta atslēgas vispār ļoti viegli pēc sporu izmēra aiziet uz F.intermedia, un alternatīvais ar tādu izmēru ir paciņu ragansviests, ko mēs labi zinām, un šis tas nav. Igaunijā ir zināms un Eiropā vispār arī, mēs tikai bijām pamanījušies to nepamanīt.


adata 14.jūlijs, 10:52

Nu gan! Apsveicu! Tāds it kā necils atradums, bet ko vērts!


Mari 14.jūlijs, 09:30

Tāda dīvaina vīgrieze. Varbūt dārzbēglis? :)


mufunja 14.jūlijs, 08:54

Jā, Julita, šogad to ir daudz. Krāsa ir sarkanoranža.


BI 14.jūlijs, 00:22

Gredzenotas 16.06.2024. Liepājas ezers


MJz 13.jūlijs, 23:41

Nav bildes pieliktas.


meža_meita 13.jūlijs, 23:34

Paldies, paldies! Ivar - pievienoju kopskata bildi. Auga uz lapkokiem ar gludu mizu (lazdām, pīlādžiem) dažādos augstumos virs zemes. Laukumiņi pārsvarā kādi max 4x5 cm2, protams var vairāki lapoņi saaug kopā, tad klājiens ir lielāks. Vienā vietā bija arī uz veca oša, bet tā mazāk tipiski.


dziedava 13.jūlijs, 22:27

Varbūt apkakles palampīte


ekologs 13.jūlijs, 21:55

Kāds no Eudonia vai Scoparia?


Alvis Āboliņš 13.jūlijs, 21:46

Vai M.Strazdam ir nosūtīts? Varbūt viņš spēs atšifrēt.


Ziemelmeita 13.jūlijs, 21:03

Paldies,Marek!


W 13.jūlijs, 21:01

Paldies, Uģi!


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:59

domājams, ka jaunie krauķi. tādā skaitā noteikti nebūs melnā vārna, kur vēl iekšzemē un vienā no viskrauķiskākajām Latvijas vietām.


Mareks Kilups 13.jūlijs, 19:58

ļoti šķiet, ka nepareizi izvēlēta suga. pēc kādām pazīmēm noteikts?


adata 13.jūlijs, 15:11

Vai tik nebūs tumšais kailgliemezis, tikai gaišais eksemplārs, mantija bez raibumiem. Žēl, ka nav pēdas bildes.


adata 13.jūlijs, 14:51

Tīruma (matainas) āboliņš.


Antarktīda 13.jūlijs, 14:14

Izmērs ap 20cm,resns,pelēcīgs ar melniem punktiem uz muguras.Neredzēti milzīgs kailgliemezis


ekologs 13.jūlijs, 13:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


dziedava 13.jūlijs, 13:10

Tonis ir balts vai tomēr dzeltenīgs?


dziedava 13.jūlijs, 13:09

Apkaltusi, līdz galam nenobriedusi


dziedava 13.jūlijs, 13:05

Daudz gan te viņas! Krāsa nobriedušai bija brūna vai te tikai tā izskatās? Vajadzēja būt sarkanoranžīgākai..


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts