Aktīvie lietotāji: 271 Šodien ievadītie novērojumi: 100 Kopējais novērojumu skaits: 2256106
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides no aizsargājamu putnu ligzdām 2019. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau astoto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Šobrīd tiešraidē var vērot jūras ērgļa, vistu vanaga, ūpja, melnā stārķa, zivjērgļa un mazā ērgļa ligzdu. Šogad pirmo reizi tiešsaistē skatāma arī zemūdens pasaule nēģu nārsta vieta Raķupē.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 

 

Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās


 

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. Ligzdā izauga divi mazuļi. Pēc ligzdošanas sezonas ligzda pamazām sabruka, taču jūras ērgļu pāris drīz vien sāka ligzdu atjaunot.

2018./2019. gada ziemā jūras ērgļu pāris regulāri apmeklēja ligzdu un gatavojās ligzdošanai. Martā tika izdētas divas olas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

 


 

VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Šī vistu vanaga ligzda atrodas priežu nogabalā Rīgas pievārtē – un ir viena no vecākajām un, iespējams, lielākajām zināmajām šī putna ligzdām. Uzbūvēta iespaidīgas, aptuveni 150-200 gadus vecas priedes augšējā daļā, tā augstumā sasniedz aptuveni pusotru metru.

Teritorija ir zināma kopš 1993. gada, kad vistu vanagu pāris ligzdoja aptuveni 200 metru attālumā. Ligzda, ko tagad vērojam, tika uzbūvēta nākamajā vai aiznākamajā gadā, līdz ar to varam uzskatīt, ka tā ir vairāk nekā 20 gadus veca. Ap ligzdu iepriekš atrastie baložu un kaiju plūkumi liecina par to, ka ligzdas saimnieki nespecializējas tikai uz vienu medījumu objektu.

Vanagu nekustamais īpašums šoziem ir bijis pievilcīgs arī caunai, par ko liecināja biezais mēslu slānis ligzdā, kā arī ligzdas pamatnē izkašņātais iedobums. Iespējams, ka šogad putni paņems “brīvdienas” ligzdošanā, tomēr ligzdas ilglaicība dod pamatu uzskatīt, ka tajā vēl izaugs ne viena vien jaunā vanagu paaudze.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Arnis Zacmanis, Ģirts Strazdiņš, Jānis Rudzītis un Jānis Ķuze.

 



ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu un ir nodrošināta nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

No 2013. līdz 2017. gadam ik sezonu šajā ligzdā ligzdošana noritēja sekmīgi. 2017. gadā tiešraidē varējām vērot, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi. Apkopojums par notikumiem ūpju ligzdā 2017. gadā: https://dabasdati.lv/lv/article/upju-... Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana šajā sezonā nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta.

2019. gada ziemas beigās-pavasarī ūpis regulāri apmeklē ligzdu un mēģina sasaukt dzīvesbiedri.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


 

MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Ligzda atrodas Siguldas novadā, kamera, sākotnēji - fotoslazds, pie tās uzstādīta 2018. gadā. Ligzda ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas.

Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna.

Ligzda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem.

Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir nevis tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - jo ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Ligza atrodas vecā boreālā mežā ar 150-200 gadus vcām priedēm un eglēm. Tāpēc ir iespējams, ka kameras acs vai skaņa notvers arī kādu pūču sugu un riekstrozi.

Pirmā sezona, par kuru pētniekiem ir pilnvērtīga informācija, ir 2017. gads, kad izšķīlās četri mazuļi, bet izauga trīs. Lai izbarotu arī ceturto, vecākiem acīmredzot pietrūka barības, jo putns gāja bojā jau krietni liels, turpat ligzdā. Nekādu ziņu par plēsēju ietekmi nav, jo pie ligzdas atradās fotoslazds (automātiskā kamera) līdz pat tās izvešanai. Pēdējais jaunais putns ligzdu atstāja 6. septembrī. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga. Pirmā melno stārķu mātīte ligzdā ieradās 5. aprīlī un pirmais tēviņš - 7. aprīlī, taču pēc dažām dienām tos padzina cits stārķu pāris. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem. Sākot no 12. aprīļa tika izdētas piecas olas, no kurām četras izšķīlās (18.-20. maijā). Visi četri mazuļi sekmīgi sasniedza lidspēju un pēdējo reizi redzēti atgriežamies ligzdā 8.-10. augustā.

2019. gadā kameras sistēma ir uzstādīta 24. martā, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam par palīdzību, izvietojot kameras sensoru un mikrofonu.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


 

ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē - Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi (no trim mazuļiem ligzdu atstāja divi, jo trešo aiznesa jauns jūras ērglis). 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā (Teo) un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tiešraide bija vērojama no 6. aprīļa, un sākumā ligzdā tika novēroti vairāki zivjērgļi. Sākot ar 19. aprīli Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt. Diemžēl 1. maija negaiss sabojāja tiešraides sistēmu. Zivjērgļi šo negaisu veiksmīgi pārdzīvoja, tomēr 30. jūnijā, kad bija plānota mazuļu gredzenošana, ligzda izrādījās tukša – ligzdošana nebija bijusi sekmīga.

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nav zināma.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.


 

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina I (ligzda bērzā)

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš. Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


 

MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina II (ligzda eglē)

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā, kad ērgļi ligzdoja sekmīgi – ligzdu atstāja viens jaunais putns. Diemžēl savu pirmo lidojumu uz ziemošanas vietām tas nepiedzīvoja – 2019. gada sākumā jau pieauguša jaunā putna atliekas tika atrastas uz zemes aptuveni 100 metru attālumā no ligzdas.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


 

NĒĢI (nārsta vieta Raķupē)

Pirmā Latvijas Dabas fonda tiešraides kamera no zemūdens pasaules ierīkota nēģu nārstošanas vietā Raķupē.

Paredzams, ka nēģu nārstošana sāksies maija pirmajā pusē un turpināsies divas līdz trīs nedēļas. Daudzo upes baseinā esošo purvu dēļ ūdens Raķupē ir tumšs, tādēļ redzamība nav tāda, kā strautos un upītēs, ko baro galvenokārt avoti. Naktī kameras skatu izgaismo prožektors.

Raķupe ir Irbes baseina upe, kas ir samērā dziļa un ar pastāvīgi augstu ūdens līmeni. Līdz ar to tā ir viena no retajām nēģu un lašveidīgo nārsta upēm, kura ir brīva no bebru aizsprostiem. Tāpēc Raķupē laikā no 2015.-2017. gadam tika veikta Latvijā pirmā mākslīgās nēģu nārsta vietas ierīkošana – tika radīta mākslīga straujtece. Latvijā šāda tipa upē tik apjomīgi apsaimniekošanas darbi tika veikti pirmo reizi, un pēc darbu veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novēroti daudzi desmiti nārstojošu upes nēģu Lampetra fluviatilis un strauta nēģu Lampetra planeri. Līdz ar to Raķupe ir arī ievērojams paraugs tam, kā iespējams aizsargāt retās sugas un atjaunot Latvijā nozīmīgu zvejas resursu. Vairāk informācijas par zivju nārsta vietas izveidi dabas liegumā “Raķupes ieleja” var lasīt Helmuta Hofmaņa rakstā rakstu krājumā “AKTUĀLI BIOTOPU UN SUGU DZĪVOTŅU APSAIMNIEKOŠANAS PIEMĒRI LATVIJĀ”.

Kamerā redzamo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā

 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Badhamia sp., Physarum sp. - 2025-10-20 dziedava
Peltigera aphthosa - 2025-10-18 Mežirbe777
Melanitta sp. - 2025-10-20 Edgars Smislovs
Loxia curvirostra - 2025-10-20 StarFlare
Ramalina pollinaria - 2025-10-18 Mežirbe777
Badhamia sp. - 2025-10-20 dziedava
Parus major - 2025-10-20 Moralenna
Nezināms
Ignotus
@ Vuks
Pēdējie komentāri novērojumiem
Amanda 20.oktobris, 14:16

Baltpieres zoss


Amanda 20.oktobris, 14:16

Sloka


Matrus 20.oktobris, 13:23

Paldies par paugurknābja gulbja kontroli! Tēviņš, 14 gadi, gredzenots Rīgā, Dārziņu attekā 05.02.2011. Datu bāzē ir 113 kontroles. 2025. gada janvārī ievainots savākts uz Drauga spārnu, ar paaugstinātu svina apjomu organismā (22.1), izārstēts un 16. jūnijā palaists Kaltenes jūrmalā.


Matrus 20.oktobris, 13:18

Paldies par paugurknābja gulbja kontroli! Tēviņš, 14 gadi, datu bāzē 239 kontroles, pēdējo reizi turpat atzīmēts pirms 217 dienām (02.03.2025.)


kamene 20.oktobris, 10:29

Paldies, Uldi!


dziedava 20.oktobris, 09:17

Drusku stūrainas šķiet un kādu šķautnīti var nomanīt. Varbūt ir.


Mari 20.oktobris, 08:52

Vai šī arī varētu būt Īpašā pumpurīte (P. straminipes)? Sporas bija apaļas :)


Vīksna 20.oktobris, 00:58

Paldies !


Vīksna 20.oktobris, 00:03

Paldies !


Vīksna 19.oktobris, 23:12

Paldies !


guta7 19.oktobris, 21:22

Paldies, ka pamanījāt kļūdu! Izlabošu.


CerambyX 19.oktobris, 20:43

Vakar un šodien šajā vietā uzturējās smilšu nevis upes tārtiņš - domājams, ka arī šajā gadījumā redzētais putns būs bijis smilšu tārtiņš.


meža_meita 19.oktobris, 19:57

Apsaktīju dabā, varbūt tomēr Arctoparmelia incurva, pagaidām trūkst papildus info, lai noteiku sugu.


IlzeP 19.oktobris, 19:21

Izskatās pēc dublikāta šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/8e2d7c8ff93f8105210030a18a7c659c/ . Kurš dzēšams?


IlzeP 19.oktobris, 19:12

Un šīm arī nav foto?


IlzeP 19.oktobris, 18:34

Vai nav asinssarkanā dzeguzene? Vieta atbilst.


Ziemelmeita 19.oktobris, 18:31

Paldies,Ilze! Būs gan pļavas.


IlzeP 19.oktobris, 18:24

Vai foto nevienam no šiem novērojumiem nav?


IlzeP 19.oktobris, 17:35

Vai nav tomēr pļavas (pēc lapām)?


IlzeP 19.oktobris, 17:26

Izskatās pēc zaļziedu.


IlzeP 19.oktobris, 17:17

Vai foto nav?


Igors 19.oktobris, 17:05

Thank you very much for your quick response! Good job! I've added a flight map to the photo.


IlzeP 19.oktobris, 17:05

Izskatās, ka šis ir dublikāts - dzēšams.


IlzeP 19.oktobris, 16:59

Man izskatās pēc pļavas silpurenes.


Ziemelmeita 19.oktobris, 12:55

Paldies,Julita! Man arī tas likās ticamāk.


Vīksna 19.oktobris, 12:38

Drīzāk līķmuša.


dziedava 19.oktobris, 11:38

Apkārt ir liela balta plēve, tā ka pirmais variants ticamāks :)


dziedava 19.oktobris, 11:24

Oho, uz samtpiepes!


Jaykay5 19.oktobris, 09:24

I believe the bird 362E is named Jule. see https://karten.nabu.de/zwergschwan/


Jaykay5 19.oktobris, 09:19

congratulations on capturing the photos!


Mari 18.oktobris, 21:44

Julita, es šodien ieliku vēl vienu novērojumu ar izlocītiem augļķermeņiem, šie abi nevarētu būt viena un tā pati suga? Auga nelielā attālumā uz vienas un tās pašas kritalas. Vēl turpat auga trešais variants, kam augļķermeņi vairāk lodveida, sporas apaļas, bet izmēri un kārpiņas līdzīgas kā šiem.


Mari 18.oktobris, 21:38

Nedaudz varbūt ir, katrā ziņā ideāli apaļas arī nav.


Mari 18.oktobris, 21:37

Pagaidām sporas izpūst neizdodas, drusku jāpagaida, kad pašas sāks kaut cik birt :)


dziedava 18.oktobris, 21:29

Paldies, Mārīt! Mēģinu tikt skaidrībā, kas no 2023. un 2025. gadā aprakstītajām vilkpienainēm mums ir atrastas :)


dziedava 18.oktobris, 20:51

Njā.. Te svarīgi redzēt iekšējās struktūras, kā kapilīcijs “uzvedas”, vai tas ir viļņots, vai savienoti gali. Ja nevar izpūst sporas, to nevar redzēt,


dziedava 18.oktobris, 20:45

Te atkal nav stūrainās sporas?


BI 18.oktobris, 20:19

Kopā ar O. Keišs, I. Dinsbergs, W. Schneider


zemesbite 18.oktobris, 13:15

Apsveicu! :)


zemesbite 18.oktobris, 13:13

Paldies, Uldi!


zemesbite 18.oktobris, 13:12

Paldies, Julita!


Vīksna 18.oktobris, 10:28

Paldies !


Osis 18.oktobris, 09:36

Paldies, Edgar!


adata 18.oktobris, 08:33

Labais! Sākumā pat nesapratu, kur tā tauriņpiepe ir!


zemesbite 17.oktobris, 23:26

Bija jau patumšs, gulbji tālu, tāpēc fotogrāfijas sliktas :(


zemesbite 17.oktobris, 23:14

Smaržīgā zvīņene?


VijaS 17.oktobris, 19:57

Nu re kā izdevās trāpīt :D Paldies, Julita, ka noteici!


adata 17.oktobris, 19:47

Tom, noteikti vajag ieziņot, ja Jums dabā iešana patīk un pētīšana arī! Mana pieredze ir tāda, ka no gļotsēnēm vispār neko nesapratu, pirmoreiz ar tām sastapos tikai 2022.gada rudenī, tā pamazām aizrāvos, pētīju, lasīju, to mainīgā daba un krāsainība aizrāva! Man arī nav mikroskopa, arī brīvo brīžu varētu būt vairāk, bet iegādājos lupu, ar to vismaz var atšķirt gļotsēni no citiem objektiem! Nu paliku pie tā, ka vienreiz gadā, sezonas noslēgumā ievāktos paraudziņus (ar laiku iemācījos izaudzēt, nobriedināt), izžāvētus aizsūtu Julitai noteikšanai. Tāds ir mans gandarījums un ieguldījums gļotsēņu pētniecībā. Galvenais, kā pašam tas patīk un interesē.


dziedava 17.oktobris, 17:21

Paldies, Raivo, par interesanto info! :)


StarFlare 17.oktobris, 16:11

Izskatās pēc leicistiska meža pīles tēviņa.


Mežirbe777 17.oktobris, 14:52

Sveiciens. Ieziņotā sugas atradne tika apmeklēta un noteikta līdz taksonam. Tā ir Sclerophora peronella (Ach.) Tibell. Nagliņas 0,7 - 0,8 mm garas, askusporas apaļas, vidēji 3,2 µm diametrā (n=16). Viena no retākajām ģints pārstāvēm. Vērtīgs ziņojums :) Biju patīkami pārsteikts - konkrētais sausoknis vēl bija savā vietā pēc vairāk nekā sešiem gadiem, ņemot vērā cik zibenīgas ir pašreizējās ainavas pārmaiņas. Uz blakus vīksnas sausokņa arī retā suga Trametes gibbosa, uz muzeja ēkām arī daudz reto nagliņu. Dvēseliska un iedvesmojoša vieta :)


Rallus 17.oktobris, 08:35

Asinsarkanie pilieniņi, kas ir abām brūnzobēm. Rūgtumu nepagaršoju. Prātīgi būtu likt Hydnellym sp.


dziedava 16.oktobris, 19:55

Uz Tevi man bija galvenā cerība - šis paraugs bija izstādē, un tam Tu tiešām biji iedevusi tipiskāko no vilkpienainēm :)))


dziedava 16.oktobris, 08:01

Šīs varētu būt jaunas pumpurītes (Physarum sp.) vai lampītes (Lamproderma sp.)


dziedava 16.oktobris, 07:56

Ziņot vai neziņot vienmēr pirmkārt ir katra paša izvēle - vai pašam ir interesanti savus redzējumus piefiksēt. Man kā gļotsēņu pētniekam vienmēr ir interesanti redzēt, ko citi ziņo! No tādiem tāliem foto tiešām līdz sugai noteikt var reti. Bet reizēm var. Reizēm var nojaust un izvirzīt ticamāko versiju. Noteikšanai palīdzētu, ja pierakstītu kādus faktus, ko nevar nofotografēt, bet var redzēt. Piemēram, ja zināms, uz kādas sugas koka kritalas atrasts. Vēl varētu iegādāties lupu, un tas būtu viens lielisks papildu instruments, tad varētu pierakstīt jau sīkākas detaļas - vai ir kājiņa, piemēram. Un visbeidzot, ja ir ziņojums, un izskatās, ka suga varētu būt ļoti reta, tad, ziņojot Dabasdatos, ir iespēja to uzzināt un varbūt ievākt paraugu, lai to vēlāk mikroskopiski noteiktu. Jebkurā gadījumā gļotsēņu ziņojums ir liecība, ka attiecīgajā vietā gļotsēnes aug, un sniedz arī ieskatu, kurā laikā aug, un apmēram kas aug. Tas priekš manis arī ir nozīmīga informācija. Bet vai ziņot, ja pastāv varbūtība, ka paliks līdz sugai nenoteikts - tā atkal katra paša izvēle.


Ivars Leimanis 15.oktobris, 22:40

Vēlams izcelt - kā interesantu novērojumu!


toms.b 15.oktobris, 21:24

Tika noteikta meklējot vizuālas līdzības. Bet apskatot vēlreiz, laikam būšu kļūdījies. Gļotsēnes ir sarežģīti atpazīt, bet negribēju visur likt “gļotsēne (nenoteikta)”. Par cik man nav pieejama pienācīga aparatūra, varbūt labāk gļotsēņu novērojumus neziņot?


Mareks Kilups 15.oktobris, 20:58

1cy uz D, kraukļa pavadīts


dziedava 15.oktobris, 20:45

Kā tā tika noteikta?


Mari 15.oktobris, 20:37

Par kolumellas krāsu grūti saprast, tai ir tāda negluda virsma un tumšo krāsu, šķiet, piedod pielipušās sporas. Ja paskrāpē, tad kaut kas balts paspīd.


dziedava 15.oktobris, 20:23

pag, uz milimetru papīra tas melnais ir kolumella? Nevis balta, bet melna?


zemesbite 15.oktobris, 20:06

Paldies, Uģi!


Mari 15.oktobris, 19:50

Pieliku vēl pāris foto ar "kātiņu" un kolumellu uz mm papīra. Pārmērīju galviņu - 0.98mm x 0.68 mm, bet sporas (9) 9,5- 11,5 mkm ( atsevišķas 13, 14 un 15 mkm). Laikam jau šim paraudziņam arī būs "jāatpūšas" :)


Bekuvecis 15.oktobris, 18:21

Bezkaunīgs jautājums: pēc kā noteikts, ka tieši Peka brūnzobe, nevis rūsganā?


Bekuvecis 15.oktobris, 18:21

Bezkaunīgs jautājums: pēc kā noteikts, ka tieši Peka brūnzobe, nevis rūsganā?


dziedava 15.oktobris, 16:08

Nav pirmais gadījums, kad daļa pazīmju atbilst vienai, daļa - otrai sugai. Jo D=1mm, sporu izmērs un īsā kājiņa atkal ir par labu D.umbilicatum. Nu vrb ir vēl kāda [man] nezināma suga. Franču noteicējā ir D.subfloriforme, kam galviņas apakša veido tādu izliekumu kā te pēdējos foto, un sporu izmēri atbilstu, bet neatbilst kolumella - tai būtu jābūt uz augšu lielai.


Mari 15.oktobris, 14:46

Uz egles kritalas.


laumae 15.oktobris, 14:44

Uģi, paldies!


Mari 15.oktobris, 14:06

Jā, auga uz sūnām krietni apaugušas kritalas, kolumella apm1/3 no galviņas diametra, galviņas diametrs ap 1mm. Kājiņa praktiski nav, izskatās, ka galviņa "sēž" uz sakaltuša plazmodija pārpalikuma. Sporas varu vēl pārmērīt, varūt kāda būs 9mkm, bet mazāk gan šķiet ka nē.


dziedava 15.oktobris, 12:50

Tā būs sēne


dziedava 15.oktobris, 11:25

Galviņas diametrs? Kājiņas krāsa un platums? Pēc divkārtainā perīdija un mazās kolumellas (man izskatās 1/3 no galviņas diametra - tā ir?) domātu, ka Diderma montanum, bet tai sporas 7-9 mkm neaizvelk pat līdz apakšējai nomērīto robežai. Uz kā auga? Izskatās, uz sūnām, bet uz kritalas vai uz zemes? Ir vēl variants Diderma carneum


dziedava 15.oktobris, 09:50

Paldies, Astra!


Ziemelmeita 15.oktobris, 09:45

Biotops Gaujmalas mežs ar platlapjiem un pa vidu skujkoki. Vietu aptuveni atceros, katreiz, kad uz turieni eju, apstaigāju to vietu cerībā vēl reizi to skaistumu ieraudzīt. Tajā malā ir vecu egļu kritalas, ļoti iespējams, ka tā arī bija egle.


dziedava 15.oktobris, 09:14

P.S. oranžīga "pie kājas" ir nobriešanas vaina, katrā ziņā tā nav raksturīga pazīme, un pēc autora Ļeontjeva domām šī suga ir otrā biežākā pēc parastākās no vilkpienainēm (parastākā gan man vēl starp paraugiem jāatrod un jānosaka:)).


dziedava 15.oktobris, 09:09

Paldies, Iveta! Noteikšana ir grūta, jo [man ir sajūta, ka] daudzas sugas vēl nav aprakstītas. Daudz paraugu mikroskopēti, noteikti tikai daži. Bet vismaz parastākās un neparastākās (t.i. vieglāk atšķiramās) vajadzētu "izķert". Ļoti palīdz apgūtā iespēja skatīt polarizētā gaismā, jo kristālu esamība ir svarīga pazīme, un to šajā gadījumā ir viegli noteikt - vai nu ir, vai nav, nav jāšaubās kā citās pazīmēs (krāsa ir dzeltenbrūna vai sarkanbrūna, piemēram).


dziedava 15.oktobris, 09:01

Astra, vai ir iespējams atcerēties, uz kādas kritalas kādā biotopā tas bija?


adata 15.oktobris, 08:37

Šīs ir divas, šādā stadijā pēc skata līdzīgas sugas, lai noteiktu, kura ir kura, jāmikroskopē sporu stadijā.


adata 15.oktobris, 08:23

Vareni, meitenes! Apsveikumi visām! Nu vilkpienaiņu jauno sugu maisam gals vaļā! Vēl nav par vēlu kādu (kaut pēc skata parastu) paraudziņu ievākt un aizsūtīt Julitai! Ja nu... Bet šīs interesantas, nav gadījies sastapt (kaut gan to ir ļoti daudz redzēts) dzeltenu, un šādu - ar oranžīgu pie "kājas".


LMM 14.oktobris, 21:38

Discus ruderatus


roosaluristaja 14.oktobris, 21:05

M.rosea vai M.pura. Vizuāli līdzīgas sugas


Ziemelmeita 14.oktobris, 20:58

Paldies,Julita! Gan jau pienāks brīdis, kad šito arī izdosies noteikt.


dziedava 14.oktobris, 20:51

Izskatīju arī 2025. gada aprakstītās sugas, un man joprojām šķiet, ka šī nav aprakstīta :/. Vistuvākā ir Lycogala umbrinum, bet tai vajadzētu būt tumšāk brūnam perīdijam un tumšākiem pūslīšiem. Ornaments tīri labi atbilst, ja neskaita, ka paraugā tāds ir augšpusē, bet aprakstā - viscaur. Kristāli, eļļa atbilst. Bet tā nokrāsa "umber" ietverta nosaukumā, un te tā nu īsti nav, tāpēc pagaidām atstāju nenoteiktu.


dziedava 14.oktobris, 20:41

Izpētot pieejamos materiālus un foto, domāju, ka vismaz uz šo brīdi nekādu citu līdzīgu variantu nav. Apsveicu! Interesanta suga.


Ziemelmeita 14.oktobris, 18:43

Paldies,Julita! Prieks,ka izdevās noteikt. Tik skaisti dzeltenu vairāk nav nācies satikt.


dziedava 14.oktobris, 17:55

Godīgi sakot, necerēju, ka tik ātri izdosies noteikt. Nepagāja ne 3,5 gadi! Tomēr krāsa raksturīga un palaimējās, ka bija starp tagad aprakstītajām sugām.


dziedava 14.oktobris, 14:22

Visticamāk lietus sašķaidījis ragansviestu tā, ka pat pazīt grūti.


Vīksna 14.oktobris, 10:28

Paldies !


nekovārnis 14.oktobris, 04:38

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 13.oktobris, 23:41

Laikam jau pārāk plats priekš Gonianotus. Bet nu šie verbasci veidīgie būtu it kā jāparbauda vai nevar būt duplicatus (drīzāk nē, bet kas zin)


dziedava 13.oktobris, 22:36

Tieši otrādi, redzamie kristāli ir stūraini, neapaļi. Pumpurītēm tie būtu gludi apaļi. Šie ir ļoti tipiski cukurīšu kristāli. Izteikti krustiņi ir daļai sugu, citām ir tieši šādi


VijaS 13.oktobris, 22:22

Izķidāju vēl vienu, izdevās sameklēt arī nedaudz kapilīcija, un tas ir caurspīdīgs. Virsmas faktūra tiešām drīzāk atgādina cukurīti; neredzu raksturīgos "krustiņus", visas kaļķa granulas ir vairāk vai mazāk apaļīgas.


ekologs 13.oktobris, 22:12

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).


Mari 13.oktobris, 19:23

Varētu būt P.album, bet netipiski šķita, ka auga arī uz sūnām un vertikāli, ne kā pierasts redzēt uz koksnes un nokareni.


ekologs 13.oktobris, 16:43

Hm, kāda pundurvabole (Scydmaenidae sp.)?


CerambyX 13.oktobris, 14:55

Aedes jau tā kā ir, bet diez vai vexans - kāju krāsojums, manuprāt, neatbilst. Kaut kas uz Aedes annulipes/excrucians/riparius pusi.


meža_meita 13.oktobris, 11:50

Paldies par info!


dziedava 12.oktobris, 21:37

Hmm. Pēc skata T.varia, bet elateru vijumi izskatās vairāk nekā divi?! Te būtu vēl jāpadomā


Mari 12.oktobris, 21:34

Varbūt T.varia?


Mežirbe777 12.oktobris, 21:02

Piekrītu, pārsteidzoši iespaidīgi. Blakus bija arī teju dižs osis ar S.pallida klājienu. Pie sevis padomāju, cik ilgs laiks paies kamēr suga uzskatīs blakus esošā kultūras pieminekļa atjaunotos guļbalķus par labu esam. Prasītos pārstādīt :D


Mari 12.oktobris, 20:58

Tā doma par lēnu piebriešanu radās, jo paraugā bija gan apaļas, gan, vairāk vai mazāk izteiktas, stūrainas sporas. Par koku - visticamāk, ka tā bija apse, bet gluži 100% pārliecības nav.


Mežirbe777 12.oktobris, 20:52

Pateicoties iepriekšējam DD ziņojumam bija iespējams savām acīm raudzīt šo sugu, par kuru bija ilgi sapņots. Vai ir zināms, vai šī retā suga tiks iekļauta jaunajā ĪA sugu sarakstā?


meža_meita 12.oktobris, 20:36

Tik iespaidīga atradne nav redzēta. Varētu būt ekvivalenta vairāk kā desmit dižkokiem :D


meža_meita 12.oktobris, 20:35

Skaisti! Vai ir zināms,vai šī ir jauna, vai jau zināma atradne?


dziedava 12.oktobris, 19:32

Kas domāts ar “ļoti lēni piebriest”? Tas, ka sporas stūrainas? Man izskatās, ka varētu būt īpašā pumpurīte ar stūrainām sporām. Tā gan tipiski aug uz apses kritalām, bet lapkoks varētu sevī to arī ietvert(?)


adata 12.oktobris, 17:03

Citronu bisporella.


IlzeP 12.oktobris, 16:47

Krauķiem arī ir spīdīgas spalvas. Pie tam tā apkārtne ir tipiska krauķu uzturēšanās vieta.


ekologs 12.oktobris, 15:36

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


mežataksators 12.oktobris, 13:11

Nē,, apspalvojums ar metālisku zaļganu un violetu spīdumu.


mazais_ezis 12.oktobris, 13:04

Vai nav krauķis jaunais putns?


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


IlzeP 12.oktobris, 11:14

Samērā vēls novērojums rudenī. Vai ir pārliecība par sugu?


IlzeP 12.oktobris, 11:07

Man izskatās pēc zaļziedu.


dziedava 12.oktobris, 08:26

Vai tur ir mitrs mikroklimats? Starp sūnām uz smilšakmens atseguma jāpārbauda raibā lampīte Lamproderma puncticulatum (kas LV atklāta tikai pagājušogad, un visi atradumi tajā pašā apkārtnē, t. sk. uz smilšakmens atsegumiem, bet ne tieši šajā vietā). 1,2 mm priekš garkājas (L.columbinum) ir pamaz. Uzmanību jāpievērš gan precīzam sporu izmēram (no-līdz), gan iekšējām un ārējām struktūrām (perīdijam un kapilīcijam), kam raibās gadījumā arī būtu jābūt raibam (plankumainam).


dziedava 11.oktobris, 22:55

Pēc atslēgas vislabāk atbilst L.laeve, sporas gan izskatās pamazas (būtu jābūt (6–)6.5–8.5 μm), bet vilkpienainēm sporu izmērs jāmēra ar visu gredzenu, turklāt tas gaišajām sporām ir ļoti grūti redzams.


dziedava 11.oktobris, 22:37

Interesanti, ka maza, ar dzeltenīgu sporu masu, rozā eļļas pilieniem un tumšu galvas rakstu ar tīkliņu. Tādu kombināciju no aprakstītajām sugām īsti nevaru iedomāties.


dziedava 11.oktobris, 22:27

Vilkpienainēm vajag mikroskopēt perīdiju - jāredz arī galviņas tuvplānu, kā izvietoti uzbiezinājumi - kādā krāsā un cik tuvu viens otram. Perīdija mikroskopijā jāredz uzbiezinājumu krāsa, forma, vai tajos ir eļļas pilieni. Polarizētajā gaismā skatās arī kristālu esamību.


adata 11.oktobris, 20:55

Koraļļu dižadatene.


dziedava 11.oktobris, 20:17

Tā droši ir pumpurīte, nevis cukurīte? Kāds ir kapilīcijs?


pustumsa 11.oktobris, 19:50

Paldies, Julita!


dziedava 11.oktobris, 19:40

Izskatās pēc dzeltenā ragansviesta, bet sporas gan milzīgas!


dziedava 11.oktobris, 09:58

Pētīju vairākas vilkpienaines, bet tās manā skatā smukākās polarizētajā gaismā neatbilda prognozēm un pagaidām neko neizdevās noteikt. Šo skatīju tikai tāpēc, ka gadījās "pa rokai", bet te izrādījās ļoti daudz kristālu, un arī sugai raksturīgā dzintardzeltenā krāsa mikroskopijā, un visas pazīmes noteikšanai sanāca. Suga arī esot salīdzinoši vieglāk nosakāma.


zemesbite 10.oktobris, 22:40

Paldies, Ansi!


zemesbite 10.oktobris, 22:03

Paldies, Renāte!


Lemmus 10.oktobris, 21:42

Liels paldies par noteiktajām sugām! :)


IlzeP 10.oktobris, 18:58

Manuprāt, žagatas ligzda


Bekuvecis 10.oktobris, 18:57

Pluteus hispidulus. Parunāju ar Initu, viņa piekrita. Otrais atrdums Latvijā. Latv. nosaukuma vēl nav, nav arī DD sugu sarakstā.


Vīksna 10.oktobris, 18:16

Paldies !


Grandāns 10.oktobris, 18:14

Ja būs nepiecišams pievienošu audio ar failiem lv.


graudzins 10.oktobris, 13:39

Aedes vexans


graudzins 10.oktobris, 13:37

Culex pipiens vai torrentium


graudzins 10.oktobris, 13:34

Raksti uz spārniem un noteicošā baltā svītra uz stilba, liecina, ka šis ods ir Culiseta annulata


graudzins 10.oktobris, 13:28

Odam ir redzams spics dibens, tas liecinot, ka ods ir no Aedes ģints. Izskatās pēc Aedes Sticticus spriežot pēc rakstiem uz vēdera un melnajām kājām.


ER 10.oktobris, 10:29

Tīrot būri 09.10.2025., starp zaļo vārnu mazuļu neapēstajām barības atliekām vēl astoņi dižkoksngrauži. Ticami, ka atnesti uz būri jūlija trešajā dekādē, pēc mazuļu gredzenošanas 19.07.2025., kad izņēmu pirmās divas vaboles.


dziedava 10.oktobris, 07:49

Jā! :)


LMM 10.oktobris, 00:32

Tikai Cochlodina laminata.


Mari 09.oktobris, 23:05

Varbūt Tīklotā lākturīte (Cribraria cancellata)?


Karmena 09.oktobris, 22:04

Foto ir, bet nekādi neizdodas pievienot. Visi mēģinājumi nesekmīgi. Varbūt kādu dienu notiks brīnums un foto izdosies pievienot.


dziedava 09.oktobris, 21:09

Tev tak ir brīnišķīgi kapilīcija fragmenti un samērā skaidras sporas, ar visu izmēru :)), tas vēl ir no nosakāmo gala :))


VijaS 09.oktobris, 21:05

Paraudziņš ir sakaltis plācenītis, kuru es salauzu vairākos gabaliņos, lai kaut kur pa vidu izurbinātu "tīrāku" sporu masu, kas nav tik ļoti sēņu caurausta. Galīgi neradās sajūta, ka tas ir kaut kas, kas sastāv no atsevišķām vālītēm - man pat uz kastītes bija pierakstīts "sapelējis ragansviests?". Pēc sporām es izskatīju kūlītes variantu; par tumsnējo neiedomājos, kaut kā tas kopskats ar viņu neiet kopā.


adata 09.oktobris, 20:18

3.att. labajā pusē vai nav gludais ragansviests?


adata 09.oktobris, 20:13

Milzu vilkpienaine?


adata 09.oktobris, 20:05

Varbūt sēne, violetā ragansviestene?


dziedava 09.oktobris, 19:17

Manuprāt, Stemonitis fusca vai Symphytocarpus amaurochaetoides. Atšķiras ar to, ka pirmajam ir ārējais tīkliņš, otrajam nav. Resp., tādā sapelējušā mikroskopijā jāskatās, vai ir kāds smalkā tīkliņa "aizmetnis", kāda maza acs, vai ir tikai resnie lielā iekšējā tīkla pavedieni.


VitaP. 09.oktobris, 17:02

Nevaru atbildēt.


adata 09.oktobris, 15:44

Lai noteiktu, kura tieši, jāmikroskopē sporu stadijā. Šādā stadijā abas sugas izskatās vienādi oranžas.


dziedava 09.oktobris, 14:42

Vai sporu mākonis bija staipīgs? (tā vajadzētu būt režģa gļotsēnei) Foto vairāk līdzinās kādai no pilienītēm.


Ivars Leimanis 09.oktobris, 12:56

Oho, retumi, lieliski!


Ziemelmeita 09.oktobris, 12:13

Paldies,Ivar! Inita domā,ka drīzāk P.podospilens vai P.plautus, bet ne ēnainā jumtene.


Martins 09.oktobris, 11:29

Tomēr I.elegans C tipa mātīte.


Ivars Leimanis 09.oktobris, 11:27

Pavisam noteikti - ēnainā jumtene!


ludmila2024 09.oktobris, 10:16

Amanda, paldies! Izlaboju


Amanda 08.oktobris, 22:48

Baltpieres zoss


Mari 08.oktobris, 21:32

Jā, sporas gan milzīgas! :)


dziedava 08.oktobris, 20:52

Ā, tad labi, tie ir tie mezgli :))


Mari 08.oktobris, 20:25

Granulas gan nemanīju, bet kaut kādi dzelteni veidojumi bija - mezgli, ne mezgli.... 7. foto.


Ivars Leimanis 08.oktobris, 19:24

Zeltainā aleirija


Bekuvecis 08.oktobris, 10:35

Nav lapiņsēne, lai gan par tādu izliekas!


adata 08.oktobris, 07:57

Piekrītu.


dziedava 07.oktobris, 21:47

Iveta, jā, ievācot man bija tāda doma, bet tur ir arī sporas, kas nav gļotsēņu. Protams, var būt nesaistīti. Doma bija, ka arī ir fragmentētais gļotpūpēdis. Var jau būt, ka ir..


dziedava 07.oktobris, 20:44

Iekšās neko dzeltenoranžu neizdevās ieraudzīt? Vismaz kādas dzeltenoranžas granulas..


dziedava 07.oktobris, 20:42

:D Es pievērstu uzmanību, ka rozīgs izskatās - tātad var izrādīties ne parastais, bet R.splendens, ko mums visu laiku neizdodas pierādīt.


dziedava 07.oktobris, 20:39

Šis bij pārsteigums. Ievācu bez cerībām, jo sakaltis. Hipotēze par gļotsēni, jo gļotaina apmale. Tā kā balts, sporu nebūs, neko zaudēt nevar, ielēju kastītē ūdeni (pat ne salvetes, vnk "dzīvu ūdeni") un aizmirsu. Krāmējoties pa kastītēm, atveru un - pārsteigums. Plānotā gļotsēne izaugusi 100x lielāka :D un izrādās sēne, kas mitrumā beidzot uzbriedusi. Kā tādu mikroskopēt, gan nezinu, jo tur tak receklis.. Tā ka vai pēdējie 2 mikro-foto par tēmu - nezinu.


adata 07.oktobris, 20:21

Nu brošiņa! Labāku vietu neatrast!


adata 07.oktobris, 20:17

Kaut ko līdzīgu ir gadījies redzēt, kad it kā veidojas gļotsēne, bet ātri sakalst, neattīstās. Gļotsēnei augšanas vieta ap caurumu būtu atbilstoša...


zane_ernstreite 07.oktobris, 19:51

Paldies, Iveta! Šis bija no sērijas - zināju, bet aizmirsu...


adata 07.oktobris, 19:44

Var redzēt gļotu ap kāju.


dziedava 07.oktobris, 19:22

Nu jau pēc šūnām izskatās :)


Mari 07.oktobris, 19:10

Ceturtais foto dienu vēlāk - 7. okt.


Mežirbe777 07.oktobris, 18:36

Super atradums! Pēc kopskata ļoti līdzīga pirms pāris dienām Somijā redzētam sugas eksemplāram (zināmā atradnē). Ļoti labprāt ieraudzītu arī LV.


Ivars Leimanis 07.oktobris, 17:52

Man šis ir ļooooti interesants atradums, jo pašam pirmoreiz palaimējies uziet šai Latvijā ļoti reti sastopamajai piepei.


Ivars Leimanis 07.oktobris, 14:40

Tomēr, tomēr, precizitātes labad ... viena atradne bija 2022.gadā pašā Zemgales dienvidaustrumu stūrītī. :))) Ja nu vienīgi ir diskusija par Zemgales robežu. Bet nav jau tik svarīgi.


Edgars Smislovs 07.oktobris, 13:29

Vai nebija pelēkā dzilna?


dziedava 07.oktobris, 13:03

Mans kompromisa piedāvājums - krātervizulīte. Jo "tīklsporu vizulīte" nosaukumā nesatur nevienu raksturīgu atšķiršanas pazīmi. "tīklsporu" bija būtiski krāterīšu kompānijā, bet vizulīšu starpā tīklotas sporas ir salīdzinoši parasti. Bet krāterītēm līdzīgā forma gan būtu raksturīga iezīme. Kā ceļotājsugai (no vienas ģints otrā), man šķiet, nebūtu liels grēks latviskajā ģints nosaukumā to arī ietvert.


Amanda 07.oktobris, 10:56

Paldies, par informāciju


mazais_ezis 07.oktobris, 10:33

Šī būs lielā čakste, brūnā čakste pašlaik sauļojas Tanzānijā.


Mari 07.oktobris, 10:15

Kritala visticamāk bija egles.


Mari 07.oktobris, 10:14

Jā, jums taisnība - būs Violetā šūnaine! :)


IlzeP 07.oktobris, 09:39

Informācija no Ilmāra: gredzenots 09.01.2025., 2y+, Vācijā, netālu no Haselünne. 26 kontroles Vācijā līdz 22.03.2025. Šī ir pirmā kopš tā laika.


Ziemelmeita 07.oktobris, 08:34

Paldies,Ivar!


dziedava 07.oktobris, 07:57

Jebkurā gadījumā es to paraudziņu gribētu redzēt ;))


dziedava 07.oktobris, 07:44

Redzot, ka sporu forma ir neapaļa, visticamāk, sporas grupējas. Un, ja tā, tad jāredz, kā tās grupējas, pa cik vienā grupā. To reizēm var redzēt tikai bez segstikliņa skatot, jo kā uzliek, tā grupa izjūk, tā ka der arī mazie palielinājumi, tik jāspēj saskatīt, cik sporu grupā (nu aptuveni - dažas, līdz 20, virs 20). Un augļķermeņu diametru arī vajag. Tādas lielas grupas uz dzīviem kokiem ir Jūlijas dzelksnītei (Badhamia juliae), bet tai sporas gandrīz apaļas. Ja tai vietā ceriņš bija pakaltis, tad varbūt ir kapsulu dzelksnīte (Badhamia capsulifera), tai sporas grupējas pa 4-20.


Siona 06.oktobris, 23:57

Nu es centos :D , bet tā bija diezgan briesmīga pieredze :D Izmērs varbūt ir aptuveni 11,95 mikrometri. Bildes ir tādas, kā ir.... Jā, nodošu sveicienus un paldies! :)))


dziedava 06.oktobris, 22:11

Bet nu uz ceriņa - tas ir vnk super!! Paldies pasaki skolēniem :))


dziedava 06.oktobris, 22:10

Tuvplāni, protams, var noderēt, un izmērs arī, bet sporu virsmas raksts un sporu izmērs te ir paši svarīgākie.


dziedava 06.oktobris, 22:09

Vajag 1000x ar imersijas eļļu, obligāti. Vai tas ir iespējams? Jo dzīvo koku gļotsēnēm svarīgs sporu raksts līdz niansēm, sporu izmērs arī.


Siona 06.oktobris, 22:02

Atradni man skolēni parādīja (atrada, meklējot ķērpjus) :)) paņēmu paraudziņu un ar skolas mikroskopu arī apskatījām, mājās varu rūpīgāk - ir kādi ieteikumi, kam pievērst uzmanību? Vai vienkārši daudzus tuvplāniņus?


Ivars Leimanis 06.oktobris, 21:02

Ticamāk, ka Ceriporiopsis aneirina. Noteikti ne kāriju aporpija.


VijaS 06.oktobris, 20:55

Es arī lieku uz violeto šūnaini. Kritala varētu būt egle?


Pūcis 06.oktobris, 20:46

Gredzens 2A6


dziedava 06.oktobris, 20:06

Var būt pavisam jauna šūnaine


Rekmanis 06.oktobris, 20:04

Iespējams aizšauts medību laikā. Garkaklis.


nekovārnis 06.oktobris, 19:54

Paldies, Uģi! :)


Mari 06.oktobris, 19:31

Kāda no aveņgļotsēnēm? 3. foto no mājas paraudziņa.


dziedava 06.oktobris, 17:02

Oho, cik interesanti!! Bet bez rūpīgas mikroskopēšanas pat līdz ģintij tikt nevarēs.


dziedava 06.oktobris, 14:25

Foto būs?


Vīksna 06.oktobris, 11:00

Paldies !


dziedava 06.oktobris, 10:44

Paldies, Ansi! :)


Ansis 06.oktobris, 10:04

Pirmajās 2 bildēs ir Ptychostomum pallescens. Bet vēl ievāktas no šīs vietas: Ceratodon purpureus, Streblotrichum convolutum, Geheebia fallax


dziedava 06.oktobris, 08:21

Tikai paviršs skatījums - mums jau reiz bija hipotēze par L.debile sēdošiem augļķermeņiem, bet Edvīns to noraidīja, - esot sēdošā forma kājainajai sugai. Konkrētā gadījumā Lamproderma nigrescens. Bet toreiz lai arī sēdošo bija vesela plantācija, blakus bija arī grupiņa kājaino, tāpēc negribīgi padevos. Te būtu rūpīgi jāizvērtē, vai nav kādas kājainās sēdošā forma. Kapilīcijs sanāk viscaur caurspīdīgs? Toreiz bija tumšs un tikai galos gaišāks. Tā ka šai ziņā šis vairāk atbilst L.violaceum var. debile (kā tas saucies agrāk). Bet ja atšķirība ir tikai "sēdēšanā", tad jautājums, kāpēc vienā gadījumā tā izdalās kā atsevišķa suga, bet otrā - nē..


sandis 06.oktobris, 02:11

Šī pēc sugas apraksta un franču / Nannengas atslēgām ļoti labi atbilst sugai Lamproderma debile. Latvisko nosaukumu viegli iedomāties ;) Atšķiras substrāts – sugas aprakstā minēts, ka augot uz dižskābarža nobirām (suga aprakstīta Lielbritānijā), manā gadījumā uz mellenāja un sūnām. Internetā diemžēl neatrodu nevienu attēlu, ar ko salīdzināt šo atradumu.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts