Tiešraides 2023. gadā
nodrošina Latvijas Dabas fonds
Latvijas Dabas fonds kopš 2012. gada izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Pašlaik var vērot tiešraidi no jūras ērgļa ligzdas, divām mazā ērgļa ligzdām, vistu vanaga, zivjērgļa, melnās klijas, lielā dumpja, melnā stārķa un baltā stārķa ligzdas, svīru būra, kā arī no zemūdens pasaules.
Visas tiešraides kameras vienā logā
Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!
JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē
Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.
2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.
2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja – katru gadu izauga divi mazuļi.
Arī 2021. gadā izšķīlās divi mazuļi, taču pazuda Raimis un barības nebija pietiekami, lai mazuļi izdzīvotu.
2022. gadā Mildai bija jauns partneris Voldis, tika izdētas divas olas, tomēr arī šoreiz ligzdošana nebija sekmīga – sveša mātīte olas izēda.
Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.
Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.
Forums latviešu valodā
Forum in English
MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā
Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda bija vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau bija daļēji sadalījušās).
Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās. 2020. gada pavasarī ligzdu apmeklēja vairāki ērgļi, taču ligzdošana nenotika. 2021. gadā ligzdošana bija nesekmīga – ērgļu pāra olu saknāba dižraibais dzenis. Beidzot, 2022. gadā, šajā ligzdā bija vērojama sekmīga ligzdošana – ērgļu pārim izdevās izaudzināt mazuli.
Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.
Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds, sākotnēji projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalstīja Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansēja Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.
Forums latviešu valodā
Forum in English
MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē
Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.
Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda bija vismaz piecus gadus veca.
Pēdējo četru gadu laikā ērgļu pāris Anna un Andris sekmīgi izaudzināja ik gadus pa mazulim.
Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!
Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds, sākotnēji projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalstīja Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansēja Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.
Forums latviešu valodā
Forum in English
VISTU VANAGS Accipiter gentilis
Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.
Pāris, kas šeit ligzdoja līdz 2020. gadam, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū bija zināma ar savu īpašo raksturu – tā mēdza uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni bija pieraduši un tiem nepievērsa uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto. 2020. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.
2021. gadā šajā ligzdā ligzdoja cits vistu vanagu pāris – jaunāki putni, kuriem izauga trīs mazuļi. 2022. gadā vistu vanagu pārim izauga četri mazuļi.
Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Translāciju ilgstoši atbalsta darbaspars.lv.
Forums latviešu valodā
Forum in English
ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus
Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē – Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.
2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.
2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi. 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā –Teo – un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt, taču 1. maijā tiešraides sistēmu sabojāja negaiss un tālākās norises ligzdā nevarējām vērot. 2019. gadā ligzdā atgriezās Teo, taču pāris neizveidojās un ligzdošana nebija sekmīga. 2020. un 2021. gadā Teo uzsāka ligzdošanu kopā ar citu mātīti, kas tika nodēvēta par Vitu, taču ligzdošana bija nesekmīga – mazuļus no ligzdas aiznesa vistu vanags. 2022. gadā ligzdā atgriezās tikai Teo, un, lai gan ligzdu apmeklēja vairākas zivjērgļu mātītes, ligzdošana nenotika.
Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.
Forums latviešu valodā
Forum in English
MELNĀ KLIJA Milvus migrans
Tiešraidē šogad vērojama melnās klijas ligzda liepā, kuru kliju pāris uzbūvēja pagājušaja gadā un tajā sekmīgi ligzdoja, taču ligzdu nebija izdevies atrast. Šogad ligzda tika atrasta, un tiešsaistes sistēma pārvietota no iepriekšējās ligzdas uz šo.
Ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Putni vairākkārt ir mainījuši ligzdas. 2020.-2021. gadā tiešsaistē varējām vērot ligzdu, kas bija būvēta vecā bērzā un atrasta 2017. gadā. Piecus gadus klijas tajā sekmīgi ligzdoja.
Kliju ligzdas mēdz būt bagātīgi pušķotas ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem.
Forums latviešu valodā
LIELAIS DUMPIS Botaurus stellaris
Ligzda atrodas aptuveni tajā pašā Engures ezera niedrāju reģionā, no kurienes tiešraide tika nodrošināta arī pērn (ezera vidusdaļā). Šie niedrāji jau izsenis ir zināmi kā dažādu ūdensputnu, tāi skaitā lielo dumpju, dzīvesvieta.
Šogad tiešraidē vērojamā ligzda atrasta 19. aprīlī. Atrašanas brīdī ligzdā bija viena ola. Kamera pie ligzdas uzstādīta 21. aprīlī. Laikā starp ligzdas atrašanu un kameras uzstādīšanu ligzdā iedēta vēl viena ola. 22. aprīļa rītā ligzdā jau bija trīs olas. Līdz ar to zināms, ka olas kameras uzstādīšanas laikā ir svaigas vai pavisam nesen iedētas.
Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Rudzītis, Jānis Kviesis, Jānis Bētiņš un Jānis Reihmanis. Kamera uzstādīta Latvijas Dabas fondam sadarbojoties ar Engures ezera dabas fondu, kas zināmā mērā ir tupinājums projekta LIFE COASTLAKE laikā uzsāktajai sadarbībai lielā dumpja aizsardzībā un izpētē. Latvijas Dabas fonds pateicas Engures ezera dabas fonda vadītājam Robertam Šiliņam gan par sniegto atbalstu, gan par iespēju tiešraides nodrošināšanā izmantot Engures ezera dabas fonda inventāru.
Forums latviešu valodā
MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra
Kā liecina Māra Strazda rīcībā esošā informācija, melno stārķu ligzdošanas iecirknis šeit ir zināms vismaz kopš 2003. gada, tomēr šī ligzda ir atrasta tikai 2021. gada janvārī.
Ligzda varētu būt būvēta 2010. gadā pēc iepriekšējās ligzdas pamešanas. 2021. gadā mazuļu nebija, 2022. sekmīgi izvesti trīs jaunie putni. Iepriekšējā ligzdā šajā teritorijā viens no vecajiem putniem bija gredzenots, savukārt šajā ligzdā 2022. gadā abi ligzdojošie vecie putni bija bez gredzeniem.
Forums latviešu valodā
Forum in English
BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia
Tiešraide no balto stārķu ligzdas nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls".
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.
Pirmajā tiešraides gadā – 2021. – šajā ligzdā ligzdojošie stārķi tika nosaukti par Fāzi un Voltu. Pārim izšķīlās pieci mazuļi, taču sveša balto stārķu mātīte tos izmeta no ligzdas.
2022. gadā ligzdā bija apmeties cits balto stārķu pāris, savukārt Volts un Fāze ligzdoja citviet. Šoreiz ligzdošana tiešsaistes ligzdā bija sekmīga – izauga četri mazuļi.
Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.
Forums latviešu valodā
SVĪRE
Tiešraide no svīres būra jau otro gadu tiek nodrošināta sadarbībā ar Cēsu pili.
Svīre ir viens no biežāk novērojamajiem putniem Cēsu pilsdrupās. Visticamāk, svīres pils ēku pažobelēs ligzdojušas jau tolaik, kad Cēsīs atradusies Vācu ordeņa bruņinieku galvenā mītne. Arī turpmākajos gadsimtos varenās pils mūri bija nozīmīga svīru ligzdošanas vieta.
Visbiežāk svīres ligzdo dažādās spraugās ēkās, bet var izmantot arī putnu būrus un koku dobumus. Svīres dējumā ir 1 līdz 3 baltas olas. Gadā ir viens perējums.
Svīres Latvijā uzturas tikai trīs mēnešus, lai izaudzinātu nākamo paaudzi – atlido maijā un uz ziemošanas vietām Āfrikā dodas jau augustā. Tieši tādēļ putnu pazinēji par vasaras sākumu mēdz uzskatīt svīru atgriešanos, bet svīru saucienu trūkums augusta beigās jau liecina par vasaras aiziešanu.
2022. gadā būrī izauga divi mazuļi.
Forums latviešu valodā
LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ
Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.
Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!
Forums latviešu valodā
VĒSTURE
2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
ATBALSTĪTĀJI
Datu pārraide:
|
Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:
|
Sistēmas konfigurēšana:
|
|
|
|
|
PRIVĀTI ZIEDOTĀJI
|
|