Aktīvie lietotāji: 363 Šodien ievadītie novērojumi: 1619 Kopējais novērojumu skaits: 2215369
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2024. gada oktobris-decembris
Pievienots 2025-02-04 20:57:52

Lai gan novērojumu 2024. gada pēdējā ceturksnī pēc skaita nebija ļoti daudz (38 406 – par dažiem tūkstošiem mazāk, nekā pērn (infografika raksta beigās)), to vidū ir tik daudz interesanta, ka izvēle, ko iekļaut pārskatā, ir vēl grūtāka, nekā parasti.

Ziema ir ziemojošo sikspārņu konstatēšanas (un monitoringa uzskaišu) laiks, un šoziem ir atrasts arī ļoti īpašs ziemotājs – Arturam Bilertam vienā no militārajām būvēm Liepājā izdevās atrast un labi dokumentēt platspārnu sikspārni Eptesicus serotinus. Sikspārņu pētnieks Viestus Vintulis komentē, ka "tas ir pirmais pilnīgi droši dokumentētais šīs sugas ziemošanas gadījums Latvijā. Pagājušajā ziemā turpat arī bija viens šīs sugas sikspārnis, bet pēc bildēm tomēr bija šaubas. Iespējams, platspārnu sikspārņi pamazām paplašina areālu uz ziemeļiem, jo salīdzinoši biežāk noķeram tos arī Papē (katru gadu ir vairāki). Vasarā platspārnu sikspārņi ir ļoti grūti atšķirami ultraskaņu detektorā no vairākām citām sikspārņu sugām, tādēļ iespējams, ka Latvijas dienvidu daļā to jau ir vairāk, nekā mēs domājam, bet jebkurā gadījumā tā joprojām ir ļoti reta suga. Neskaitot Papē noķertos, ir tikai daži droši novērojumi, un šis ir viens no tiem."


Ziemojošs platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus. Foto: Arturs Bilerts

Neparasti siltā ziema ir bagāta ar tādu sugu novērojumiem, kam ziemā vajadzētu gulēt ziemas miegā vai atrasties ziemošanas vietās siltākās zemēs. No zīdītājiem šoziem ne reizi vien ir redzēts aktīvs ezis (piemēram, Lindas Lietuvietes 21. decembrī Jaunalūksnē novērotais dzīvnieks), un daudz ir tādu putnu sugu novērojumu.

Piemēram, ziemu Mangaļsalā pavada vismaz viens gaišais šņibītis Calidris alba, kas, jādomā, ir kļuvis par vienu no slavenākajiem fotomodeļiem putnu vidū Latvijā.


Gaišais šņibītis Calidris alba un fotogrāfs uz Mangaļsalas mola. Foto: Atis Ļahs

Decembrī Latvijā novēroti zosu, pīļu, lauču, ķīvīšu un citu bridējputnu bari, pie tam ne tikai valsts dienvidrietumu daļā. Piemēram, 4. decembrī Jēkabpils novadā uz lauka novēroti 95 deltenie tārtiņi Pluvialis apricaria (Edgars Smislovs), 8. decembrī Alūksnes ezerā – 150 lauči Fulica atra (Linda Lietuviete).

Lielākie putnu bari gan tika reģistrēti oktobra beigās, piemēram 360 baltie gārņi Ardea alba Orenīšu dīķos Rēzeknes novadā 23. oktobrī (Edgars un Vladimirs Smislovi), 700 mazie gulbji Cygnus columbianus uz novākta kukurūzas lauka 20. oktobrī Saldus novadā (novēroja Dmitrijs Boiko, nolasīti 9 gredzeni), 1000 pelēkās pīles Mareca strepera 21. oktobrī Liepājas ezerā (Edgars Smislovs).

Slaveni fotomodeļi šoziem bija arī baltsvītru krustknābji Loxia leucoptera Salaspils Botāniskajā dārzā (līdz 7 putniem). Pirmā tos Dabasdatos ziņoja Lilita Vanaga (3-4 īpatņi novēroti kopā ar J. Vanagu 15.-17. novembrī). Pēdējais ziņotais novērojums 21. decembrī (novērojusi Margarita W).


Baltsvītru krustknābis Loxia leucoptera Salaspils Botāniskajā dārzā. Foto: Zigurds Krievāns

Baltsvītru krustknābji decembrī novēroti arī Garciema–Kalngales laukos Ādažu novadā (19. decembrī novēroja Igors Deņisovs) un Priekuļos Cēsu novadā (21. decembrī Māris Lukstiņš).

Interesantu slēptuvi sev atradis Latvijā ļoti retais mājas apogs Athene noctua – baļķos, kas sakrauti grēdā Liepājā pie tirdzniecības kanāla. Pirmo reizi to 1. oktobrī novēroja Edgars un Vladimirs Smislovi, atkārtoti putnu 30. novembrī novēroja Atis Ļahs, Edgars Smislovs, Edrags Trops un Iveta Pērkone. Šis ir sugas 7. novērojums kopš 1986. gada 1. janvāra (putni.lv).

Ievērības cienīgi ir arī daudzi citi putnu novērojumi, tai skaitā:

• 13. oktobrī Jūrmalciemā noķerta Čehijā gredzenota plīvurpūce Tyto alba (P. Daknis, I. Brediks, H. Gansone) – tēviņš, gredzenots kā mazulis 2024. gada jūnijā;

• 15. oktobrī divas un 27. oktobrī viena Stejnegera pīle Melanitta stejnegeri novērota jūrā pie Kolkas – attiecīgi 7. un 8. novērojums Latvijā (Edgars Smislovs);

• 26. oktobrī Jūrmalciemā gredzenošanai noķerta mazā stērste Emberiza pusilla (Ivars Brediks, Pēteris Daknis) – 9. un 10. novērojums Latvijā;

• 10. novembrī Jūrmalciemā Edgars Smislovs sadzirdējis Hjūma ķauķīti Phylloscopus humei un ierakstījis tā balsi  7. šīs sugas novērojums Latvijā.


Jūrmalciemā noķertā plīvurpūce Tyto alba. Foto: Pēteris Daknis

No rāpuļiem jāmin gludenās čūskas Coronella austriaca novērojums Raganu purvā Ķemeru nacionālajā parkā. Purva daļā, kurā līdz šim nebija zināmu šīs sugas novērojumu, to 5. oktobrī sastapa un nofotografēja Māris Jēkabsons.


Gludenā čūska Coronella austriaca. Foto: Māris Jēkabsons

Trīs Latvijai jaunas sugas ceturksnī nākušas klāt bezmugurkaulniekiem – pa vienai blakšu, vaboļu un, visdrīzāk, arī plēvspārņu grupā. Tās ir:

• Zemesblakts Nysius senecionis, ko Uģis Piterāns ievāca ar entomoloģisko tīkliņu 22. septembrī Rīgā, sausā pļaviņā stacijas "Gaisma" apkārtnē;

• Koksngrauzis Anastrangalia dubia dubia (Aleksandrs Balodis Rīgā, Bolderājā pie Buļļupes 6. jūnijā ievāca vienu indivīdu (sugu noteica Andreas Weigel);

• Iespējams, ka iepriekš Latvijā nekad nav konstatēts arī jātnieciņš Ogkosoma cremieri, ko Lauma Ķeire un Mārtiņš Dakša 17. oktobrī novēroja LU Botāniskajā dārzā pie valrieksta koka dobuma ar spožajām skudrām.


Zemesblakts Nysius senecionis. Foto: Uģis Piterāns


Koksngrauzis Anastrangalia dubia dubia. Foto: Aleksandrs Balodis


Jātnieciņš Ogkosoma cremieri. Foto: Lauma Ķeire

Mazāk kustīgu radību – gļotsēņu – pasaulē jaunatklājumi šajā laika periodā koncentrējās dažās konkrētās Latvijas vietās, tajā skaitā galvaspilsētā Rīgā. 6 jaunas gļotsēņu sugas Latvijā (un 4 no tām jaunas visā Baltijā!) Julitai Klušai izdevās atrast nelielā Rīgas daļā Zasulauka–Dzirciema apkārtnē divās dienas, vienā no dienām piepalīdzot Vijai Sīmansonei.

Jaunatrastās gļotsēņu sugas ir:

• dažādkrāsu dzelksnīte Badhamia versicolor (Julita Kluša 18. novembrī atrada uz sūnām, kas aug uz kļavas);

• zeltpūšļu pilienīte Hemitrichia sordivesiculosa (Julita 18. novembrī to atrada uz neliela piramidiālā ozola mizas). Pasaulē suga aprakstīta nesen – 2019. gadā. Pēc publicētiem datiem reģistrēta 3 valstīs – Vācijā, Austrijā un Norvēģijā;

• kastaņkrāsas kriksīte Licea castanea (Julita 21. novembrī atrada uz neliela piramidiālā ozola mizas);

• rakstainā padzelksnīte Badhamiopsis scripta (Julita atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas). Pasaulē suga aprakstīta tikai 2021. gadā un reģistrēta 5 Eiropas valstīs;

• šaubīgā dzelksnīte Badhamia dubia (arī to Julita atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas);

• dzeltenzilganā dzelksnīte Badhamia flavoglauca (Vija Sīmansone atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas). Suga pasaulē reģistrēta 3 valstīs (Vācija, Francija, Norvēģija), aprakstīta nesen – 2019. gadā.


Vai jums ienāktu parātā uz šī koka meklēt jaunu sugu Baltijai? Koks ar pilienīti (pa kreisi), zeltpūšļu pilienīte Hemitrichia sordivesiculosa, mērogam pirksts (pa labi). Foto: Julita Kluša

Otra "dārgumu krātuve" Julitai Klušai bija neliels apvidus Gaujas Nacionālajā parkā Cēsu novadā gravās pie upītēm, kas šajā ceturksnī devusi trīs jaunas sugas:

• ceturksnī noteikta 2024. gada 27. augustā ievāktā stāvā pilienīte Trichia erecta (uz egles kritalas virs strauta);

• raibā lampīte Lamproderma puncticulatum (ievākta 29. oktobrī; uz sūnām pie strauta) jauna suga Latvijā un Baltijā, pasaulē novērota tikai 8 valstīs;

• skrajdzeltenā pumpurīte Physarum oblatum (ievākta 17. oktobrī; uz apses kritalas, atlobījušās mizas apakšpusē).


Skrajdzeltenā pumpurīte Physarum oblatum. Foto: Julita Kluša

Par ceturksnī 10. jauno gļotsēņu sugu Latvijai (un jaunu arī visai Baltijai) parūpējās Iveta Bukša, ievācot gļotsēņu paraugu 8. septembrī no kūtsmēslu kaudzes Balvu novada Porskovā. Julita noteica sugu – pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea.

Ceturksnī atklātas arī divas Latvijai jaunas gļotsēņu sugu varietātes – pelēkbaltā olīte Diderma montanum var. album (16. oktobrī Julita Kluša ievāca Cēsu novadā) un baltapaļā krāterīte Craterium leucocephalum var. scyphoides (25. oktobrī Julita ievāca Ķemeru apkārtnē).

Gaujas Nacionālajā parkā Julita 19. septembrī ievāca arī paraugu neparastai sīkslaidās smailās cilindrītes Stemonitopsis cf. gracilis formai, kas varētu būt līdz šim neaprakstīta šīs sugas varietāte.

Droši zināmu Latvijā agrāk nekonstatētu sugu starp daudzajiem interesantajiem sēņu ziņojumiem nav, taču kā interesantākos novērojumus izcelšu četrus:

• Zeltlapiņu zeltdobīte Chrysomphalina chrysophylla, kuru atrada Sarmīte Štromberga 30. septembrī Sēmes apkārtnē Tukuma novadā; tā ir 2. zināmā sugas atradne Latvijā;

• Vārpstkāta beka Butyriboletus appendiculatus (syn. Boletus appendiculatus) – to 2. oktobrī Durbes apkārtnē, Dienvidkurzemes novadā, vācot eksponātus Ventspils sēņu iztādei, ievāca Līvija Sproģe. Beka tika identificēta tikai vēlāk; šis ir sugas 2. vai 3. zināmais novērojums Latvijā;

• Milzu čemurene Meripilus giganteus, kuru 28. oktobrī Kalētu apkārtnē Dienvidkurzemes novadā arī atrada Līvija Sproģe. Sēne auga pie satrupējuša ozola pamatnes. Šis ir pirmais pierādītais sugas novērojums Latvijā;

• Safrāna zarvālene Ramariopsis crocea – to Ventspils novada Zlēku pagastā 1. novembrī atrada Līga Jēka.


Milzu čemurene Meripilus giganteus. Foto: Līvija Sproģe

Arī sūnām šajā ceturksnī nav Lavijai jaunu sugu atradumu, bet toties konstatētas ļoti rets sugas pie Burtnieka ezera Valmieras novadā, Līgai Strazdiņai veicot sūnu inventarizāciju dabas aizsardzības plāna vajadzībām:

• Portālā ieziņota kopā ar Uvi Suško uz smilšakmens atseguma jau 27. jūlijā atrastā gludā bartrāmija Bartramia ithyphylla; šī ir ļoti retas sugas jauna atradne, līdz šim bija zināma tikai viena saglabājusies atradne Dienvidkurzemē pie Ventas;

• 21. oktobrī Līga meža ceļa malā pie Burtnieku ezera atrada Hībenera ričiju Riccia huebeneriana. Suga Vidzemē nebija konstatēta kopš 1914.gada;

• Tajā pašā dienā Līga uz ozola kritalas atrada arī Krimas stāvzobi Orthodicranum tauricum (syn. Dicranum tauricum) – tā ir sugas 2. atradne valstī.


Hībenera ričiju Riccia huebeneriana. Foto: Līga Strazdiņa

Latvijai jaunas ķērpju sugas atkal izdevies konstatēt Renātei Kaupužai. Tās ir:

• Ķērpis Micarea soralifera, atrasts 12. oktobrī Kārsavas apkārtnē Ludzas novadā (nav uzskatāms par ļoti retu, sastopams uz skujkoku kritalām; suga aprakstīta nesen, 2016. gadā);

• Strīpainais sveķu henotopsis Chaenothecopsis oregana (syn. Chaenothecopsis zebrina), atrasts Lielā purva malā Balvu novadā (suga ļoti reta visā pasaulē; neskaitot Latviju, zināma tikai 5 pasaules valstīs; iekļauta pasaules apdraudēto sugu sarakstā).


Ķērpis Micarea soralifera. Foto: Renāte Kaupuža


Strīpainais sveķu henotopsis Chaenothecopsis oregana. Foto: Renāte Kaupuža

Renāte noteica arī Ilzes Ķuzes Apriķu apkārtnē Dienvidkurzemes novadā 13. septembrī atrasto ķērpi – tā izrādījās scitīnija Scytinium subtile, kam šī ir 2. zināmā mūsdienu atradne.

1000 novērojumu slieksni gada trešajā ceturksnī pārsniedza trīs Dabasdatu ziņotāji, īpaši izceļoties Astrai Kalvei ar 4045 novērojumiem; Inesei Skabai bijuši 2042 novērojumi un Edgaram Smislovam 1294. Arī visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (3476 attēli).

Redzēsim, vai īsta ziema tā arī neuznāks un drosmīgie palicēji, kā gaišais šņibītis Mangaļsalā, veiksmīgi sagaidīs pavasari.

 

Interesatiem dabas novērojiem bagātu pavasari vēlot

Ilze Priedniece

 

Pēdējie novērojumi
Iduna caligata - 2025-05-29 grieze
Saxicola rubetra - 2025-05-29 grieze
Luscinia luscinia - 2025-05-29 grieze
Luscinia luscinia - 2025-05-29 grieze
Fringilla coelebs - 2025-05-29 grieze
Fringilla coelebs - 2025-05-29 grieze
Passer montanus - 2025-05-29 grieze
Nezināms
Ignotus
@ artis113
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ansis 01.augusts, 22:57

Paldies, Julita!


guta7 01.augusts, 22:17

Paldies, Julita!


dziedava 01.augusts, 21:45

Drīzāk jau lākturītes. Bet uz lapkoka tās ir retāk (nav neiespējami)


guta7 01.augusts, 21:43

Paldies, Iveta, izlabošu!


adata 01.augusts, 21:33

Šis būs tumšais kailgliemezis. Mantija vienkrāsaina un pēdai gaiša svītra pa vidu.


a.b 01.augusts, 21:21

Paldies, izlabosim. Vismaz sugu uzminēju.


IlzeP 01.augusts, 20:47

Vajadzētu novērojumu dzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā.


dziedava 01.augusts, 20:45

Minējums. Ja ir ievākta, tad vajadzētu nobildēt nobriedušu, kādā krāsā galviņa un kāds rakstiņš uz tās.


dziedava 01.augusts, 20:40

Apelsīnu pumpurīte?


dziedava 01.augusts, 20:24

Physarum conglomeratum?


dziedava 01.augusts, 20:22

P.murinum vai P.globuliferum. Kājiņa izskatās drīzāk dzeltena, tāpēc drīzāk P.murinum, jo P.globuliferum kaļķis ir balts. Ja mikroskopijā kapilīcija mezgli ir dzeltenīgi, tad droši var mainīt uz P.murinum


ekologs 01.augusts, 20:18

Pelēkā dakšaste (Cerura vinula).


dziedava 01.augusts, 20:13

Minējums, bet galviņas izskatās plakanas, ar iespējamu ieliekumu augšpusē, vietām saaugušas, plus substrāts - D.clavus ir laba hipotēze


BI 01.augusts, 19:58

Ups! Bildē skaidri redzams DT6057 !!!


ekologs 01.augusts, 18:19

Raibais vīngliemezis (Arianta arbustorum).


ekologs 01.augusts, 18:12

Priežu celmu rudais koksngrauzis (Arhopalus rusticus).


dziedava 01.augusts, 17:56

Kāpēc nebij nomainīta suga? Sporas šķiet palielas? Foto apskatīt nav, bet pēc apraksta ir ok un izskats, krāsa arī atbilst P.virescens


dziedava 01.augusts, 17:23

Ievākta un mikroskopēta nav?


dziedava 01.augusts, 13:10

Vismaz kāds mierinājums, ka dabā nepamanīji :D, jo es viņu tā arī neesmu redzējusi.


čūskis 01.augusts, 12:58

Te novērojuma punkts būs ieslīdējis ezerā...


dziedava 01.augusts, 10:40

Kas tas par koku, apse?


dziedava 01.augusts, 10:39

P.contextum/conglomeratum. Balsoju par P.contextum, jāskata sporu raksts un izmērs.


Mežirbe777 31.jūlijs, 20:58

Climacodon septentrionalis.


Ziemelmeita 31.jūlijs, 19:42

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


Ziemelmeita 31.jūlijs, 17:13

Paldies, Voldemār!


dziedava 31.jūlijs, 13:20

P.S. Neatkarīgi no tā, vai suga Latvijā izrādīsies jau zināma, nekas "parasts" tas noteikti nav. Tas ir vai nu kas jauns, vai ļoti rets.


dziedava 31.jūlijs, 13:11

Mikroskopēju. Pagaidām pēc "parastākajiem" noteicējiem līdz sugai neizdodas noteikt. Līdzīgs novērojums kā Marinai: https://dabasdati.lv/lv/observation/0h91g6pil5mgmddpdp4h6kr6b7/ Šobrīd izskatīju Diderma cinereum un Diderma globosum, kas līdz galam nepārliecina, bet ir tuvākās versijas. Es vēl papētīšu pēc Nannengas monogrāfijas, bet tas nav vienkārši, un jāsalīdzina ar D.globosum paraugiem, kas mums jau ievākti (D.cinereum paraugu Latvijā diemžēl nav). To vēlāk. Ģints ir pareizā - olīte. Interesanta olīte :)


IlzeP 31.jūlijs, 10:15

Paldies jums abiem par ziņu. Vienmēr var rakstīt par problēmām uz dabasdati[et]ldf.lv. Ir sarežģīti, ja šādi un līdzīgi "gļuki" ir tikai dažiem. Man nav tā, kā jums, bet es, savukārt, nevaru atvērt novērojumus no sava profila. Pēdējos novērojumus viegli atvērt no jaunākajiem (lai pievienotu bildi, piemēram), citus jāmeklē caur novērojumu atlasi... Diemžēl šo jau mēnešiem nevar salabot. Un neesmu atklājusi, kas man ir tik specifisks, kas citiem nav...


mufunja 31.jūlijs, 08:43

Šogad tie noteikti aug masveidā:)


adata 31.jūlijs, 08:14

Jums tiešām tās gļotsēnes tur čupām aug! Ir jau tās visur, bet jāprot pamanīt!


adata 30.jūlijs, 22:25

Nezināju īsti kur pierakstīt administratoriem, bet man ir tāda pati problēma - piereģistrējoties never fotogaleriju, arī jau sen, tā ka izskatu nepiereģistrējusies, kas svarīgs, atzīmēju, tad piereģistrējusies meklēju. Grūti, ne atzīmēt, ne iekomentēt. Kaut kā jau tieku galā.


VijaS 30.jūlijs, 21:43

Paretam gadās arī uz priedēm.


megemege 30.jūlijs, 21:24

Šis bija uz kociņa. Ar pirkstu nobraucu, tomēr tas diezgan turējās. Otrā bildē var redzēt, kur esmu ar pirkstu noņēmusi balto "cukuru".


Ziemelmeita 30.jūlijs, 20:30

Paldies,Marek!


dziedava 30.jūlijs, 20:20

Tādā veidā augus apaugt mēdz pārslainā cukurīte. Reizēm no skata uzreiz grūti pateikt, kura no abām sugām.


nekovārnis 30.jūlijs, 20:05

Diemžēl fotogalerija man neveras vaļā - tā ka nemaz, un jau sen. Nākas iet caur novērojumu sarakstu un vērt pa vienam novērojumam vaļā :((


nekovārnis 30.jūlijs, 20:02

O, pirmajā bildē starp citu gaišais. Tagad tik pamanīju :)


nekovārnis 30.jūlijs, 20:01

Gaišais ir gaišāks :) Četrjoslu koksngrauzim kājas un ūsas viscaur melnas, tipiskam gaišjam celmgrauzim oranžas, tik ūsu pamatnes un daži pleķi uz pakaļkājām melni. Tāpat četrjoslu koksngrauzis masīvāks, lielāks. Gaišais celmgrauzis slaids, jo sevišķi segspārnu galos.


megemege 30.jūlijs, 19:20

Paldies, Marek! Pastāsti kāda šiem koksngraužņiem atšķirība gaišajam no četrjoslu?


adata 30.jūlijs, 12:02

Paldies, Artur!


adata 30.jūlijs, 12:01

Jā, mp3, vienmēr jau izdevās...


ekologs 30.jūlijs, 11:21

Manuprāt, Riteņzirneklis (Larinioides ixobolus). To vēl var sajaukt ar Plakano riteņzirnekli (Nuctenea umbratica).


ekologs 30.jūlijs, 11:03

Lielais apšu koksngrauzis (Saperda carcharias).


IlzeP 30.jūlijs, 09:33

Paldies, Edgar, par skaidrojumu!


IlzeP 30.jūlijs, 09:32

Vai fails ir mp3 formātā? Ja nav, ir pieejami online bezmaksas konverteri, jāmeklē "... to mp3".


Bekuvecis 29.jūlijs, 23:47

Pardon, par Bolbitius lacteus kā pienbalto samtmicīti te DabasDatos gan būšu pārskatījies. Bet vispār, atbilstoši galīgajam sarakstam (2024) Latvijā tiešām ir gan pienbaltā mēslene (Bolbitius lacteus), gan bālā samtmicīte, kas agrāk bija pienbaltā (Conocybe apala jeb C. albipes, bet agrāk - C. lacteus). Taču no tām astoņām, kas DD figurē kā Bolbitius lacteus, man dažas stipri izskatās pēc Conocybe apala. Bet, atvainojiet, laikam ap tām necīnīšos... Abi pēdējo dienu novērojumi, t.sk. šis, šķiet drošas Conocybe apala.


mufunja 29.jūlijs, 21:16

Paldies Vija :)


VijaS 29.jūlijs, 21:11

Ložņu saulenīte.


adata 29.jūlijs, 18:59

Pagaidām neizdodas pievienot audio failu.


megemege 29.jūlijs, 17:41

Paldies , Amanda! Tad sākotnēji domāju pareizi!


Amanda 29.jūlijs, 17:36

Peļu klijāns


IlzeP 29.jūlijs, 17:14

Tas initas saraksts, ko piesaucu, nav oficiālais, tas ir tas, ko kopīgi ar Initu gatavojām jaunajam portālam. Un tur ir gan pienbaltā mēslene Bolbitius lacteus, gan bālā samtmicīte Conocybe apala (syn. Conocybe albipes) ...


Bekuvecis 29.jūlijs, 17:07

Trešā atradne Latvijā. Visas trīs - dziļi Kurzemē.


Bekuvecis 29.jūlijs, 17:03

Izradās, šī pati suga figurē DabasDatos arī kā pienbaltā samtmicīte (Bolbitius lacteus). Kas vispār ir dīvaina kombinācija, jo Conocybe - samtmicīte , Bolbitius - mēslene... Būtu jāapvieno. Par pareizāko nosaukumu jāpieņem tas, kurš Initas dotajā sarakstā, - tāpēc ka skaitās oficiālais! :)


Eggy 29.jūlijs, 09:22

Skaidrs, paldies! :)


dziedava 29.jūlijs, 09:22

Laikam nav līdz galam nobriedis, bet lai noteiktu, labāk jāredz iekšējās struktūras (kapilīcijs).


IlzeP 29.jūlijs, 08:15

Kā redzams, mazuļi ligzdu jau ir pametuši, pie tam ligzda var būt bijusi citur.


CerambyX 28.jūlijs, 22:57

Kāda cita Tenthredo ģitnts suga.


dziedava 28.jūlijs, 22:30

Pārējais varētu atbilst D.deplanatum


dziedava 28.jūlijs, 22:27

Un atkal mani mulsina kapilīcijs. Kapilīcijam jābūt brūnam, bet te tas izskatās caurspīdīgs..


VijaS 28.jūlijs, 22:07

Dažas sporas atradās, tās ar tīklotu rakstiņu, kas veidots no adatiņām.


megemege 28.jūlijs, 21:59

Paldies! Neticami augstu, klāt neviens netiks:)


Eggy 28.jūlijs, 21:35

Paldies! Vai varētu būt, ka tiek apdzīvota šī zaru čupa? Atrodas ārpus ģimenes locekļa īpašumam, taču varētu sazināties, lai kaimiņi čupu neaiztiek uz kādu laiku, ja nepieciešams.


Bekuvecis 28.jūlijs, 21:34

Lai arī gana reti, tomēr reizēm šī sēne pamanās uzkāpt augstu kokā!


mufunja 28.jūlijs, 21:21

Julita droši vien ir vairāk līdzīga Diderma deplanatum?


laumae 28.jūlijs, 21:18

Paldies, Uģi, par sugu precizējumiem!


megemege 28.jūlijs, 21:14

Brūnā čakste


Ziemelmeita 28.jūlijs, 20:37

Paldies, Edgar!


Aleksejs 28.jūlijs, 19:07

Paskatījos, tiešām izskatās pēc melnām.


dziedava 28.jūlijs, 18:32

Skaisti! :) Vai nav Physarum album? Tā mēdz līdzīgi izdaiļot


StarFlare 28.jūlijs, 17:58

Gugatņi gan tie nebūs,bet gan kāda no puskuitalām. Liktu uz melno puskuitalu.


IlzeP 28.jūlijs, 17:50

Tagad ir :)


dziedava 28.jūlijs, 17:08

Super! :) Bet jāmikroskopē


Miksrieksts 28.jūlijs, 14:19

Paldies, Edgar! Interesanti gan!


dziedava 28.jūlijs, 13:54

Visdrīzāk Diderma effusum (vai Diderma deplanatum), jāskata sporas - precīzs izmērs un vai ir tumšāku kārpu grupas.


Justs K 28.jūlijs, 13:28

Paldies Edgaram un Agrim par precizējumu


Justs K 28.jūlijs, 13:25

Tomēr otrs ir ceru ķauķis, liels paldies Edgaram un Agrim par precizējumu :)


Amanda 28.jūlijs, 13:23

Ceru ķauķis


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:07

Šajās dienās viskautkur aug kā negudra, bezmaz katrā otrajā zālājā pa dažām. Kapēc tāds neredzēts "bums" - kas to lai zina...


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:00

Apspriedāmies ar Initu D. (viņa pati pašlaik nevar iekomentēt). Nedaudz mulsinošs (bet ne hipotēzi akurāt noraidošs) mums šķiet daudzu lapiņu robainums. Bez tam Initai ir aizdomas par tīmekļa palieku esamību uz lapiņām, kas nevarētu būt pūkainēm. Taču piemērotu tīmekleni - lielu, druknu utt. - pagaidām nevaram iedomāties ne viens, ne otrs... Vajadzīga papildus informācija. Vai mīkstums griezumā nedaudz sārtojās (šeit nevar saskatīt, taču foto tas bieži vien pazūd)? Kādā krāsā sporas? Varbūt var vēl iegūt sporu birumrakstu?


bitene 28.jūlijs, 10:04

Geastrum striatum - nav dabsdati.lv sugu sarakstā


IlzeP 28.jūlijs, 08:22

Paldies, pievienoju sarakstam.


Bekuvecis 28.jūlijs, 07:13

Tā pati vien ir. Daudzas sēnes ir pat ļoooti bagātas ar sinonīmiem...


Cardinal 28.jūlijs, 00:06

Paņēmu paraudziņu


Justs K 27.jūlijs, 23:51

Varbūt salīdzinājumam noder video ar pirmo putnu: https://photos.app.goo.gl/ttrZcQvPKSH4w3eW6


Justs K 27.jūlijs, 23:29

Vizuāli novērtēju gaišo "kronīti" pēc līdzības ar pirmo novēroto putnu. Arī šim līnija bija vairāk vienlaidus nevis viegli svītrota kā ceru ķauķim.


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 23:03

Pēc šiem foto/video pilnvērtīga noteikšana, manuprāt, pārāk izaicinoša, bez pieredzes sugu noteikšanā teiktu drīzāk ceru ķauķis, nemācēšu gan izskaidrot, balstoties tikai uz sejas krāsojumu - vaiga tumšumu un tā formu (līdzīgi kā vītītis/čunčiņš).


Justs K 27.jūlijs, 22:26

Mape ar foto un video no otrā putna, kas fiksēts kamēr pirmais dzied pļavā. Izcēlās no krasta tuvās puses un pārlidoja uz niedrēm otrā pusē. https://photos.app.goo.gl/r8AZBo5jMRKrcUy28


angel 27.jūlijs, 22:20

Paldies!


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Varbūt ir foto?


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Otrais putns noteikts izslēdzot ceru ķauķi?


nekovārnis 27.jūlijs, 21:27

Etorofus pubescens pēc izmēra tikpat liels. Pirmais ko skatos ir priekškrūšu vairogs. E.pubescens pie segspārniem tas stipri paplatinās - priekškrūšu vairoga un segspārnu malas veido tādu kā nepārtrauktu liektu līniju. S.rubra priekškrūšu vairoga aizmugurējā daļa drīzāk sašaurinās un tā ārējās malas atdurās segspārnu plecos. Kaut kā tā :) E.pubescens atšķirībā no S.rubra nav gluži visur, bet kur ir tur var būt diezgan lielā skaitā.


Amanda 27.jūlijs, 21:14

Lielais ķīris


IlzeP 27.jūlijs, 19:43

Initas man dotajā sarakstā ir "Conocybe apala (syn. Conocybe albipes), bālā samtmicīte" - vai tā ir vēl cita suga?


sandis 27.jūlijs, 19:36

Paldies, Marek, tad tomēr Stictoleptura rubra. Likās, ka šis bija salīdzinoši mazs priekš S. rubra.


Rimix 27.jūlijs, 18:38

Paldies par komentāru! Cik atradu dabasdatu novērojumos, iepriekš arī redzēts netālu - Rubeņos.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:40

Labāk tomēr nepārsteigšos: lai gan vairāk izskatās pēc lauvu jumtenes (tā arī ir daudz biežāk sastopama), ja nu tomēr tāda košāka iedzeltenā jumtene?!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:33

Konkrētāk, pienbaltā samtmicīte (Conocybe lactea, Conocybe apala), taču nav DD sugu sarakstā.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:27

Foto galīgi pietrūkst asuma/detalizētības drošai diagnozei, taču pēc aptuvena izskata un augtenes u.c. - nevis vairoga skropstene, bet gan oranžsarkanā melastiza.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:22

Rūsganā vai Peka, bez pagaršošanas nepateikt!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:15

Pēc šiem foto vien NEVARU 100% APGALVOT (tā ka lūdzu nesteidzieties ar ielabošanu!), bet stipri izskatās pēc milzu pūkaines (Tricholoma colossus) - sugas, kura Latvijā iepriekšējo reizi manīta 1970. gadā, kad to uz Dabas muzeju no nenoskaidrotas vietas bija atvedis nezināms sēņu izstādes apmeklētājs. Tūlīt pat mēģināšu sazināties ar Initu D.


guta7 27.jūlijs, 16:52

Paldies, Uģi, par kļūdu labojumiem un palīdzēšanu noteikšanā!


Justs K 27.jūlijs, 16:20

Otrs putns nedziedāja


Amanda 27.jūlijs, 13:29

Niedru lija


nekovārnis 27.jūlijs, 12:15

Tā izskatās


dziedava 27.jūlijs, 10:15

Izskatās neparasti..


ekologs 27.jūlijs, 08:35

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 27.jūlijs, 07:41

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 22:04

Paldies,Uģi!


CerambyX 26.jūlijs, 21:59

Manuprāt, diezgan droši, ka purva zīlīte.


Ivetta 26.jūlijs, 21:57

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 21:50

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 26.jūlijs, 21:46

B.rupestris


Amanda 26.jūlijs, 21:05

Mazais ērglis


Amanda 26.jūlijs, 21:04

Mazais ērglis


zemesbite 26.jūlijs, 20:44

Paldies, Uģi! )


zemesbite 26.jūlijs, 20:41

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 26.jūlijs, 20:29

Stictoleptura rubra - tēviņš


pustumsa 26.jūlijs, 20:11

Paldies! Zem liepas arī atradām.


DāvidsS 26.jūlijs, 19:36

Tā ir pelēkā zīlīte


Ziemelmeita 26.jūlijs, 18:17

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


CerambyX 26.jūlijs, 15:35

Kāda cita, varbūt Bombylius minor vai kaut kas uz to pusi


CerambyX 26.jūlijs, 15:06

Suga noteikta pareizi, reta suga.


CerambyX 26.jūlijs, 15:05

Tauriņu foto neredzu :)


megemege 26.jūlijs, 14:54

BIŠU SKUDRULĪTIS Trichodes apiarius (L.)


Amanda 26.jūlijs, 11:42

Erickiņš


megemege 26.jūlijs, 10:48

Paldies Edgar, netiku skaidrībā!


dziedava 26.jūlijs, 10:07

Paldies, Ansi, par noteiktajiem paraugiem!


dziedava 26.jūlijs, 09:45

Drīzāk jau pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:44

Jāredz attīstība. Balta ar baltu kājiņu un apaļīgu galviņu jauna var būt gan sprodzīte, gan pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:41

Super! Būs iepaticies :))


adata 26.jūlijs, 09:19

Julita! Tā atkal ir šeit!


Ansis 25.jūlijs, 23:19

Suga ir īstā; kompānijā ar pagaidām Latvijā reti noteikto Rhizogemma staphylina


dziedava 25.jūlijs, 23:11

Tas ir kas interesants!! Vajadzētu ievākt paraudziņu, lai var mikroskopēt un noteikt sugu.


IlzeP 25.jūlijs, 21:58

Pievienoju sarakstam.


adata 25.jūlijs, 21:19

Jā, biju piemirsusi, tā kā līdzīga ir. Es jau Dziedavas pārskatu visvairāk izmantoju, atrodu dzimtu, ģinti, tad ar izslēgšanas metodi pētu un atrodu.


Ziemelmeita 25.jūlijs, 21:18

Paldies,Marek! Ielikšu vēlreiz, lai ir abas sugas.


dziedava 25.jūlijs, 21:09

Te ir tās pirmais atradums, šogad 8. jūlijā: https://dabasdati.lv/lv/observation/2911aa52fca53b29f1ba4ba15d4a78fe/


dziedava 25.jūlijs, 21:07

Tai es te ieliku linku. Tikko atklāta, jā, nav paspēts, tagad, sezonā, nav iespējams paspēt.


Ivetta 25.jūlijs, 21:07

Paldies, Marek! :)


adata 25.jūlijs, 21:07

Skatījos Dziedavā, tur pie pumpurītēm nav Brauna. Laikam nav paspēts.


dziedava 25.jūlijs, 21:02

Man ar tām Brauna pumpurītēm bija līdzīga sajūta - nu nav zaļganā un sākuma skats arī citāds, tāpēc jau domāju, vai nebūs tā pati :)


nekovārnis 25.jūlijs, 20:53

Uz baltajām ziedlapām visdrīzāk S.melanura, bet tas uz dzeltenā zieda manuprāt Anastrangalia sanguinolenta tēviņš.


adata 25.jūlijs, 20:37

Pievienoju foto, nekas jēdzīgs tur nav redzams. Ar lupu skatoties īsti zaļganā pumpurīte arī nav (arī plazmodija krāsa šķiet citāda), tāpēc šaubījos, uz ko mainīt. Kājiņas nav. Ir paraugs, bet ne īsti labā kvalitātē, apkalta, lielākā palielinājumā dažas bumbiņas varbūt saskatītu, ir tā kā nobriedušas.. Spratu, ka šāda tipa plazmodijiem nepatīk , ka izkustina, iztraucē, apkaltst, kaut arī turēti mitrumā kā vajag. Kaut kad aizsūtīšu.


zemesbite 25.jūlijs, 19:32

Paldies, Marek! :)


Martins 25.jūlijs, 17:38

Pēc pazīmēm atbilst austrumu glodenei Anguis colchica (DD sugu katalogā šīs sugas pagaidām nav).


dziedava 25.jūlijs, 15:13

Es domāju šo: https://dabasdati.lv/lv/observation/29c0254f6be1d792a41fadf205b10bf8/


dziedava 25.jūlijs, 15:10

Izskatās līdzīgs kā man bija. Nav nobriedis brūns ar dzeltenoranžu rakstu?


dziedava 25.jūlijs, 15:08

1. foto izskatās pēc jaunas šokolādes, bet 2. drīzāk porainā ragainīte


dziedava 25.jūlijs, 15:05

Varbūt konglomerāta (vai zemesriekstu) pumpurīte


dziedava 25.jūlijs, 14:52

Vrb var ielikt lielajā FB grupā. Maziņas, smukiņas, bet man nav skaidrs, kas varētu būt.


Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 10:07

Atvainojos par drukas kļūdu, tur ir "novērots". Ņemot vērā, ka mums pastāv šie abi nosaukumi, vienkārši viens šķiet vairāk "vēsturisks", tad tā noteikti nebūs kļūda paturēt to.


IlzeP 25.jūlijs, 09:16

Laikam tomēr pagaidām atstāšu, kā ir. Betija Rubene komentēja, ka "runājot ar cilvēkiem lietoju "lielā/mazā zemes kamene", bet tas vairāk ir pieraduma pēc. Man šķiet, ka vienkàrši šobrīd nav konsekvences šajā jautājumā. Ja man būtu jāizvēlas, es paliktu pie lielā un mazā, jo ļoti līdzīgas, lucorum tiešām ir mazāka, pie tam tēviņi ir ar gaišiem matiņiem, kā šajā novērojumā - ne ar ko “melnu” neasociējas". Kārli, vai Tavā rakstītajā "novērts" ir domāts "novērsts" vai "novērots"? :)


nekovārnis 25.jūlijs, 09:11

Stictoleptura maculicornis ūsu posmiņi garāki, un pie pamatnes, vismaz ūsu vidusdaļā, gaiši.


IlzeP 25.jūlijs, 08:49

Paldies!


Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 01:27

Skatoties uz jaunākajām publikācijām, tur noteikti dominē "melnā kamene". Domāju, ka būtu jāmaina datubāzē nosaukums. Savukārt B.terrestris vajadzētu būt vienkārši "zemes kamene". :)


dziedava 24.jūlijs, 22:35

Tiešām gļotsēne, nevis kāda ~nektrija?


dziedava 24.jūlijs, 22:06

Šādām jāskata, vai cieši turas kausiņā, vai viegli nāk no kausiņa laukā.


dziedava 24.jūlijs, 22:03

Varbūt melnā celmlodīte


IlzeP 24.jūlijs, 20:23

Kārli, tātad jālabo? Bet B.terrestris tā kā tā ir lielā zemes kamene, kaut gan mazās nav?


IlzeP 24.jūlijs, 20:21

Nesen bija ieziņots šāds netipiski gaišs tumšais kailgliemezis... ?


megemege 24.jūlijs, 19:53

Cietas.


dziedava 24.jūlijs, 19:47

Nebija cietas? Ja cietas, tad sēnes


Ziemelmeita 24.jūlijs, 19:45

Šogad izdevās redzēt ziedam. Pēc speciālistu intereses par šo atradni un lūguma, augs tika ievākts un nosūtīts uz Daugavpils universitāti. Šodien saņēmu atbildi, ka tiešām tā ir zilganā brūnkāte, tikai netipiski sīka un ar tumšāku ziedu krāsu kā parasti. Izskatās, ka Vidzemē līdz šim nav atrasta, visi atradumi reģistrēti Latgales pusē.


ekologs 24.jūlijs, 18:58

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


zemesbite 24.jūlijs, 18:54

Paldies, Ansi, par labojumiem! :)


zemesbite 24.jūlijs, 18:45

Paldies, Kārli! :)


dziedava 24.jūlijs, 18:28

Nu pilnīgs rudens :). Physarum leucophaeum varbūt; jāmikroskopē.


DaceV 24.jūlijs, 16:35

Tai gan lielu uzmanību nepievērsu, bet šķiet bija laupītājmuša.


megemege 24.jūlijs, 15:20

Jā, ievākšu Vijai!


ivars 24.jūlijs, 14:45

Zivjudzenis.


dziedava 24.jūlijs, 14:37

izklausās labs biotops :D. Jāmikroskopē.


guta7 24.jūlijs, 13:02

Paldies, Ilze un Kārli!


Ziemelmeita 24.jūlijs, 12:32

Paldies,Inese un Lilita!


Filips Bobinskis 24.jūlijs, 12:26

Vai Idaea biselata?


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 11:43

Ja nemaldos, tad "melnā kamene" ir vairāk sarunvalodā izmantotais nosaukums, bet "mazā zemes kamene" par B.lucorum ir novērts, piemēram, jau 1973.gadā Imanta Damrozes grāmatā par kameņu audzēšanu.


Incīc 24.jūlijs, 11:12

Vai kāds zin,kas šis varētu būt? Aizsargājams vai invaziva suga?


mandele 24.jūlijs, 10:23

Digitalis purpurea, dārzbēglis


mandele 24.jūlijs, 10:19

Pēc fotogrāfijas - nepārprotami Digitalis purpurascens


dziedava 24.jūlijs, 09:55

Iveta, ragansviesti joprojām ir "pētīšanas procesā". Ceru kkad šosezon atrast laiku un salikt visus mūsu atrastos veidus lielajā gļotsēņu grupā FB ar jautājumu, vai kāds tos arī ir pētījis un kko no tā sapratis :D. Rūsganais manā izpratnē ir 2 krāsu veidojums (un ar 2 apvalkiem it kā). Sākumā dzeltens plazmodijs, tad sāk rasties tie sarkanie-rūsganie pleķi, un beigās viss paliek rūsgans, bet, teiksim, pārlaužot, iekšā joprojām būtu kkas arī dzeltens, vai ir dzeltenīga pakāje kā palieka no plazmodija stadijas. Šajā novērojumā es neko dzeltenu nesaskatu. Apkārt pakāje arī ir balta, tāpēc rūsganais tas nav. Traumētās vietās gļotsēnes mēdz iekrāsoties tumšākas. Šis izskatās pēc rozīgā, mani vienīgi mulsina fakts, ka mans rozīgais mājās kļuva pilnīgi balts, tāpēc par šo varietāti arī nav līdz galam skaidrs.


dziedava 24.jūlijs, 09:47

Paldies, Ansi! :)


IlzeP 24.jūlijs, 09:14

Tikai tagad pamanīju, ka B. lucorum latviski ir melnā kamene (hmm, kas tur tik melns, it īpaši, ja salīdzina ar B.terrestris...). Tad man laikam jāmaina latviskais nosaukums sugu pārim lielā/mazā zemes kamene? Senāk B.lucorum bija mazā zemes kamene.


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:11

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:09

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:08

B.lucorum tēviņš


adata 24.jūlijs, 08:05

Šo skatos vairākas reizes un nesaprotu - pēc Julitas teiktā, ar tādiem sarkaniem pleķiem būtu jābūt rūsganajam, bet tā krāsa - pavisam rozā...


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.campestris


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:00

B.pascuorum


Ansis 23.jūlijs, 23:14

11. foto ir aļģe (Desmococcus olivaceus?); paraudziņā šai sugai raksturīgie 4-6 stūrainie vairķermenīši


Kārlis Levinskis 23.jūlijs, 22:45

Šādi patiesībā varētu izskatīties vairākas sugas. Šo fenotipa izpausmi rada pārāk liela melanīna produkcija organismā. Tas var skart lielu daļu sugu, piemēram, B.ruderatus, B.terrestris, B.sylvarum vai pat B.hypnorum. Tomēr, ja uzmanīgi skatās uz šo bildi, tad visticamāk šis īpatnis tiešām būs B.soroeensis. :)


Ziemelmeita 23.jūlijs, 22:07

Paldies,Marek,par labojumiem!


angel 23.jūlijs, 20:44

Paldies!


adata 23.jūlijs, 20:26

Otrajā attēlā zem vilkpienaines ir arī kāda cilindrīte, var to arī ieziņot.


nekovārnis 23.jūlijs, 19:53

Paldies, laura! Jā, domāju ka A.reyi.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 15:49

Paldies,Ansi, par labojumiem un sūnu noteikšanu!


dziedava 23.jūlijs, 12:31

Jā, te derētu saprast, vai dzeltenā krāsa arī figurē, tad rūsganais


zemesbite 23.jūlijs, 12:21

Paldies, Ansi! :)


Amanda 23.jūlijs, 11:36

Brūnā čakste


Ansis 23.jūlijs, 09:52

Kāda auga dīgsts ar sēklu


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts