Активные пользователи: 336 Сегодня добавленные наблюдения: 672 Общее количество наблюдений: 2153753
У вас статус гостя
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2024. gada oktobris-decembris
Pievienots 2025-02-04 20:57:52

Lai gan novērojumu 2024. gada pēdējā ceturksnī pēc skaita nebija ļoti daudz (38 406 – par dažiem tūkstošiem mazāk, nekā pērn (infografika raksta beigās)), to vidū ir tik daudz interesanta, ka izvēle, ko iekļaut pārskatā, ir vēl grūtāka, nekā parasti.

Ziema ir ziemojošo sikspārņu konstatēšanas (un monitoringa uzskaišu) laiks, un šoziem ir atrasts arī ļoti īpašs ziemotājs – Arturam Bilertam vienā no militārajām būvēm Liepājā izdevās atrast un labi dokumentēt platspārnu sikspārni Eptesicus serotinus. Sikspārņu pētnieks Viestus Vintulis komentē, ka "tas ir pirmais pilnīgi droši dokumentētais šīs sugas ziemošanas gadījums Latvijā. Pagājušajā ziemā turpat arī bija viens šīs sugas sikspārnis, bet pēc bildēm tomēr bija šaubas. Iespējams, platspārnu sikspārņi pamazām paplašina areālu uz ziemeļiem, jo salīdzinoši biežāk noķeram tos arī Papē (katru gadu ir vairāki). Vasarā platspārnu sikspārņi ir ļoti grūti atšķirami ultraskaņu detektorā no vairākām citām sikspārņu sugām, tādēļ iespējams, ka Latvijas dienvidu daļā to jau ir vairāk, nekā mēs domājam, bet jebkurā gadījumā tā joprojām ir ļoti reta suga. Neskaitot Papē noķertos, ir tikai daži droši novērojumi, un šis ir viens no tiem."


Ziemojošs platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus. Foto: Arturs Bilerts

Neparasti siltā ziema ir bagāta ar tādu sugu novērojumiem, kam ziemā vajadzētu gulēt ziemas miegā vai atrasties ziemošanas vietās siltākās zemēs. No zīdītājiem šoziem ne reizi vien ir redzēts aktīvs ezis (piemēram, Lindas Lietuvietes 21. decembrī Jaunalūksnē novērotais dzīvnieks), un daudz ir tādu putnu sugu novērojumu.

Piemēram, ziemu Mangaļsalā pavada vismaz viens gaišais šņibītis Calidris alba, kas, jādomā, ir kļuvis par vienu no slavenākajiem fotomodeļiem putnu vidū Latvijā.


Gaišais šņibītis Calidris alba un fotogrāfs uz Mangaļsalas mola. Foto: Atis Ļahs

Decembrī Latvijā novēroti zosu, pīļu, lauču, ķīvīšu un citu bridējputnu bari, pie tam ne tikai valsts dienvidrietumu daļā. Piemēram, 4. decembrī Jēkabpils novadā uz lauka novēroti 95 deltenie tārtiņi Pluvialis apricaria (Edgars Smislovs), 8. decembrī Alūksnes ezerā – 150 lauči Fulica atra (Linda Lietuviete).

Lielākie putnu bari gan tika reģistrēti oktobra beigās, piemēram 360 baltie gārņi Ardea alba Orenīšu dīķos Rēzeknes novadā 23. oktobrī (Edgars un Vladimirs Smislovi), 700 mazie gulbji Cygnus columbianus uz novākta kukurūzas lauka 20. oktobrī Saldus novadā (novēroja Dmitrijs Boiko, nolasīti 9 gredzeni), 1000 pelēkās pīles Mareca strepera 21. oktobrī Liepājas ezerā (Edgars Smislovs).

Slaveni fotomodeļi šoziem bija arī baltsvītru krustknābji Loxia leucoptera Salaspils Botāniskajā dārzā (līdz 7 putniem). Pirmā tos Dabasdatos ziņoja Lilita Vanaga (3-4 īpatņi novēroti kopā ar J. Vanagu 15.-17. novembrī). Pēdējais ziņotais novērojums 21. decembrī (novērojusi Margarita W).


Baltsvītru krustknābis Loxia leucoptera Salaspils Botāniskajā dārzā. Foto: Zigurds Krievāns

Baltsvītru krustknābji decembrī novēroti arī Garciema–Kalngales laukos Ādažu novadā (19. decembrī novēroja Igors Deņisovs) un Priekuļos Cēsu novadā (21. decembrī Māris Lukstiņš).

Interesantu slēptuvi sev atradis Latvijā ļoti retais mājas apogs Athene noctua – baļķos, kas sakrauti grēdā Liepājā pie tirdzniecības kanāla. Pirmo reizi to 1. oktobrī novēroja Edgars un Vladimirs Smislovi, atkārtoti putnu 30. novembrī novēroja Atis Ļahs, Edgars Smislovs, Edrags Trops un Iveta Pērkone. Šis ir sugas 7. novērojums kopš 1986. gada 1. janvāra (putni.lv).

Ievērības cienīgi ir arī daudzi citi putnu novērojumi, tai skaitā:

• 13. oktobrī Jūrmalciemā noķerta Čehijā gredzenota plīvurpūce Tyto alba (P. Daknis, I. Brediks, H. Gansone) – tēviņš, gredzenots kā mazulis 2024. gada jūnijā;

• 15. oktobrī divas un 27. oktobrī viena Stejnegera pīle Melanitta stejnegeri novērota jūrā pie Kolkas – attiecīgi 7. un 8. novērojums Latvijā (Edgars Smislovs);

• 26. oktobrī Jūrmalciemā gredzenošanai noķerta mazā stērste Emberiza pusilla (Ivars Brediks, Pēteris Daknis) – 9. un 10. novērojums Latvijā;

• 10. novembrī Jūrmalciemā Edgars Smislovs sadzirdējis Hjūma ķauķīti Phylloscopus humei un ierakstījis tā balsi  7. šīs sugas novērojums Latvijā.


Jūrmalciemā noķertā plīvurpūce Tyto alba. Foto: Pēteris Daknis

No rāpuļiem jāmin gludenās čūskas Coronella austriaca novērojums Raganu purvā Ķemeru nacionālajā parkā. Purva daļā, kurā līdz šim nebija zināmu šīs sugas novērojumu, to 5. oktobrī sastapa un nofotografēja Māris Jēkabsons.


Gludenā čūska Coronella austriaca. Foto: Māris Jēkabsons

Trīs Latvijai jaunas sugas ceturksnī nākušas klāt bezmugurkaulniekiem – pa vienai blakšu, vaboļu un, visdrīzāk, arī plēvspārņu grupā. Tās ir:

• Zemesblakts Nysius senecionis, ko Uģis Piterāns ievāca ar entomoloģisko tīkliņu 22. septembrī Rīgā, sausā pļaviņā stacijas "Gaisma" apkārtnē;

• Koksngrauzis Anastrangalia dubia dubia (Aleksandrs Balodis Rīgā, Bolderājā pie Buļļupes 6. jūnijā ievāca vienu indivīdu (sugu noteica Andreas Weigel);

• Iespējams, ka iepriekš Latvijā nekad nav konstatēts arī jātnieciņš Ogkosoma cremieri, ko Lauma Ķeire un Mārtiņš Dakša 17. oktobrī novēroja LU Botāniskajā dārzā pie valrieksta koka dobuma ar spožajām skudrām.


Zemesblakts Nysius senecionis. Foto: Uģis Piterāns


Koksngrauzis Anastrangalia dubia dubia. Foto: Aleksandrs Balodis


Jātnieciņš Ogkosoma cremieri. Foto: Lauma Ķeire

Mazāk kustīgu radību – gļotsēņu – pasaulē jaunatklājumi šajā laika periodā koncentrējās dažās konkrētās Latvijas vietās, tajā skaitā galvaspilsētā Rīgā. 6 jaunas gļotsēņu sugas Latvijā (un 4 no tām jaunas visā Baltijā!) Julitai Klušai izdevās atrast nelielā Rīgas daļā Zasulauka–Dzirciema apkārtnē divās dienas, vienā no dienām piepalīdzot Vijai Sīmansonei.

Jaunatrastās gļotsēņu sugas ir:

• dažādkrāsu dzelksnīte Badhamia versicolor (Julita Kluša 18. novembrī atrada uz sūnām, kas aug uz kļavas);

• zeltpūšļu pilienīte Hemitrichia sordivesiculosa (Julita 18. novembrī to atrada uz neliela piramidiālā ozola mizas). Pasaulē suga aprakstīta nesen – 2019. gadā. Pēc publicētiem datiem reģistrēta 3 valstīs – Vācijā, Austrijā un Norvēģijā;

• kastaņkrāsas kriksīte Licea castanea (Julita 21. novembrī atrada uz neliela piramidiālā ozola mizas);

• rakstainā padzelksnīte Badhamiopsis scripta (Julita atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas). Pasaulē suga aprakstīta tikai 2021. gadā un reģistrēta 5 Eiropas valstīs;

• šaubīgā dzelksnīte Badhamia dubia (arī to Julita atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas);

• dzeltenzilganā dzelksnīte Badhamia flavoglauca (Vija Sīmansone atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas). Suga pasaulē reģistrēta 3 valstīs (Vācija, Francija, Norvēģija), aprakstīta nesen – 2019. gadā.


Vai jums ienāktu parātā uz šī koka meklēt jaunu sugu Baltijai? Koks ar pilienīti (pa kreisi), zeltpūšļu pilienīte Hemitrichia sordivesiculosa, mērogam pirksts (pa labi). Foto: Julita Kluša

Otra "dārgumu krātuve" Julitai Klušai bija neliels apvidus Gaujas Nacionālajā parkā Cēsu novadā gravās pie upītēm, kas šajā ceturksnī devusi trīs jaunas sugas:

• ceturksnī noteikta 2024. gada 27. augustā ievāktā stāvā pilienīte Trichia erecta (uz egles kritalas virs strauta);

• raibā lampīte Lamproderma puncticulatum (ievākta 29. oktobrī; uz sūnām pie strauta) jauna suga Latvijā un Baltijā, pasaulē novērota tikai 8 valstīs;

• skrajdzeltenā pumpurīte Physarum oblatum (ievākta 17. oktobrī; uz apses kritalas, atlobījušās mizas apakšpusē).


Skrajdzeltenā pumpurīte Physarum oblatum. Foto: Julita Kluša

Par ceturksnī 10. jauno gļotsēņu sugu Latvijai (un jaunu arī visai Baltijai) parūpējās Iveta Bukša, ievācot gļotsēņu paraugu 8. septembrī no kūtsmēslu kaudzes Balvu novada Porskovā. Julita noteica sugu – pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea.

Ceturksnī atklātas arī divas Latvijai jaunas gļotsēņu sugu varietātes – pelēkbaltā olīte Diderma montanum var. album (16. oktobrī Julita Kluša ievāca Cēsu novadā) un baltapaļā krāterīte Craterium leucocephalum var. scyphoides (25. oktobrī Julita ievāca Ķemeru apkārtnē).

Gaujas Nacionālajā parkā Julita 19. septembrī ievāca arī paraugu neparastai sīkslaidās smailās cilindrītes Stemonitopsis cf. gracilis formai, kas varētu būt līdz šim neaprakstīta šīs sugas varietāte.

Droši zināmu Latvijā agrāk nekonstatētu sugu starp daudzajiem interesantajiem sēņu ziņojumiem nav, taču kā interesantākos novērojumus izcelšu četrus:

• Zeltlapiņu zeltdobīte Chrysomphalina chrysophylla, kuru atrada Sarmīte Štromberga 30. septembrī Sēmes apkārtnē Tukuma novadā; tā ir 2. zināmā sugas atradne Latvijā;

• Vārpstkāta beka Butyriboletus appendiculatus (syn. Boletus appendiculatus) – to 2. oktobrī Durbes apkārtnē, Dienvidkurzemes novadā, vācot eksponātus Ventspils sēņu iztādei, ievāca Līvija Sproģe. Beka tika identificēta tikai vēlāk; šis ir sugas 2. vai 3. zināmais novērojums Latvijā;

• Milzu čemurene Meripilus giganteus, kuru 28. oktobrī Kalētu apkārtnē Dienvidkurzemes novadā arī atrada Līvija Sproģe. Sēne auga pie satrupējuša ozola pamatnes. Šis ir pirmais pierādītais sugas novērojums Latvijā;

• Safrāna zarvālene Ramariopsis crocea – to Ventspils novada Zlēku pagastā 1. novembrī atrada Līga Jēka.


Milzu čemurene Meripilus giganteus. Foto: Līvija Sproģe

Arī sūnām šajā ceturksnī nav Lavijai jaunu sugu atradumu, bet toties konstatētas ļoti rets sugas pie Burtnieka ezera Valmieras novadā, Līgai Strazdiņai veicot sūnu inventarizāciju dabas aizsardzības plāna vajadzībām:

• Portālā ieziņota kopā ar Uvi Suško uz smilšakmens atseguma jau 27. jūlijā atrastā gludā bartrāmija Bartramia ithyphylla; šī ir ļoti retas sugas jauna atradne, līdz šim bija zināma tikai viena saglabājusies atradne Dienvidkurzemē pie Ventas;

• 21. oktobrī Līga meža ceļa malā pie Burtnieku ezera atrada Hībenera ričiju Riccia huebeneriana. Suga Vidzemē nebija konstatēta kopš 1914.gada;

• Tajā pašā dienā Līga uz ozola kritalas atrada arī Krimas stāvzobi Orthodicranum tauricum (syn. Dicranum tauricum) – tā ir sugas 2. atradne valstī.


Hībenera ričiju Riccia huebeneriana. Foto: Līga Strazdiņa

Latvijai jaunas ķērpju sugas atkal izdevies konstatēt Renātei Kaupužai. Tās ir:

• Ķērpis Micarea soralifera, atrasts 12. oktobrī Kārsavas apkārtnē Ludzas novadā (nav uzskatāms par ļoti retu, sastopams uz skujkoku kritalām; suga aprakstīta nesen, 2016. gadā);

• Strīpainais sveķu henotopsis Chaenothecopsis oregana (syn. Chaenothecopsis zebrina), atrasts Lielā purva malā Balvu novadā (suga ļoti reta visā pasaulē; neskaitot Latviju, zināma tikai 5 pasaules valstīs; iekļauta pasaules apdraudēto sugu sarakstā).


Ķērpis Micarea soralifera. Foto: Renāte Kaupuža


Strīpainais sveķu henotopsis Chaenothecopsis oregana. Foto: Renāte Kaupuža

Renāte noteica arī Ilzes Ķuzes Apriķu apkārtnē Dienvidkurzemes novadā 13. septembrī atrasto ķērpi – tā izrādījās scitīnija Scytinium subtile, kam šī ir 2. zināmā mūsdienu atradne.

1000 novērojumu slieksni gada trešajā ceturksnī pārsniedza trīs Dabasdatu ziņotāji, īpaši izceļoties Astrai Kalvei ar 4045 novērojumiem; Inesei Skabai bijuši 2042 novērojumi un Edgaram Smislovam 1294. Arī visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (3476 attēli).

Redzēsim, vai īsta ziema tā arī neuznāks un drosmīgie palicēji, kā gaišais šņibītis Mangaļsalā, veiksmīgi sagaidīs pavasari.

 

Interesatiem dabas novērojiem bagātu pavasari vēlot

Ilze Priedniece

 

Последние наблюдения
Motacilla alba - 2025-05-09 aer
Columba palumbus - 2025-05-09 aer
Sturnus vulgaris - 2025-05-09 aer
Carabus coriaceus - 2025-05-09 nekovārnis
Vanellus vanellus - 2025-05-09 aer
Streptopelia turtur - 2025-05-09 Edgars Smislovs
Dendrocopos major - 2025-05-09 aer
Неизвестно
Ignotus
@ a.b
Последние комментарии novērojumiem
nekovārnis 09.maijs, 18:32

Man vecās mājas sienā iemitinājušās skudras, visdrīzāk Formica polyctena. Pagājušogad mēģināju tā droši noteikt ķeksītim, gan art fotoaparātu, gan zem mikroskopa - tā arī nesanāca :(


ekologs 09.maijs, 17:55

Uģi, Marek, skaidrs, ka te ne bez sarežģītības pakāpes noteikšanā, bet, vai nevarētu būt Formica polyctena?


Santoo 09.maijs, 17:23

Gribēju pievienot novērojumu, bet ar telefona starpniecību nekādīgi nesanāca kartē vietu atzīmēt.


Bounijs 09.maijs, 17:06

Netika. Mēģināju mednī, bet biju jau prom no tās vietas un nevarēja atzīmēt lokāciju..vai nemācēju. Bet informēju vietējo mednieku un, cik sapratu, viņi apsekoja.


ekologs 09.maijs, 16:46

Paldies, Uģi!


Alvis Āboliņš 09.maijs, 15:39

Sveiki! Vai tā neizskatījās sākotnēji kā melnā stārķa būvēta ligzda? Netālu 2023. gadā meklēju ligzdu.


erts 09.maijs, 14:01

Tajā pat vietā kur 2021.gadā.


IlzeP 09.maijs, 13:33

Mārtiņ, tad derētu ieziņot novērojumu!


ekologs 09.maijs, 13:29

Anthocoris confusus?


Berts 09.maijs, 13:26

Paldies Uģim!


IlzeP 09.maijs, 11:01

Un šim nu nevajadzētu būt testēšanas vajadzībām, bet īstai sugai.


IlzeP 09.maijs, 10:59

Šī cita suga. Arī novērojums bez sugas vārda.


IlzeP 09.maijs, 10:56

Un šai vajadzētu būt tai pašai sūnu sugai, par ko rakstīju iepriekšējā komentārā. Slēpjama atradnes vieta, Sarkanajā grāmatā, bet pazaudējusi vārdu.


IlzeP 09.maijs, 10:53

Migrējot pirmo datu porciju uz Ornitho, atradās novērojumi, kam datu bāzē trūkst sugas (t.i., nevis nenoteikti, bet vispār trūkst). Ir kaut kāds sugas ID, bet tas nekam neatbilst. Viena no tiem ir šī sūna. Lūdzu, palīdziet - kas šī ir?


BI 09.maijs, 10:34

Gredzenota: 02.01.2025. Holandē, martā vēl pa Holandi: https://submit.cr-birding.org/animals/223260/tO4fggzTxYgfMtJRQ1Ba/


IlzeP 09.maijs, 10:15

Vai šis ir tests?


Santoo 09.maijs, 09:09

Kūko, kūko dzeguzīte :))) Tikko pagalmā, Salacas ielejā, Staiceles pagastā, mājas pagalmā caur saimniecības ēkas durvju spraugu, redzēju krāšņo Pupuķi, arī pagājušajā vasarā manīju.


IlzeP 09.maijs, 08:02

Paldies par ziņu! Jā, šis nav labi. Būs jāpārbauda.


ekologs 09.maijs, 07:35

Paldies!


dziedava 09.maijs, 07:28

Ilze, vadot Dabasdatu aplikācijā apšu graudaini, ir divi ieraksti ar šo sugu. Tagad apskatījos, ka viens DD skaitās dzēsts. Izskatās, ka aplikācijā joprojām kā dzīvas eksistē visas dabasdatos dzēstās sugas. Nezinu, cik tādas ir vēl bez apšu graudaines. Bet tas ir slikti, jo vismaz apšu graudainei zem dzēstās sugas rādās 5 ziņojumi. Nez vai ziņotāji gribējuši būt dzēstajā versijā - aplikācijā to jau neredz. Vajadzētu panākt, ka visi dzēsto sugu ziņojumi pārceļas uz dzīvajām sugām un lai aplikācijā dzēstās sugas nerādās!


Martins 08.maijs, 20:07

Ja teiksi, ka latviskais nosaukums ir acīmredzamā pretrunā ar attēlā redzamo - piekritīšu. Latviskais nosaukums nav veiksmīgs, jo Latvijas populācija (vismaz tik daudz, cik es esmu redzējis) ir riktīgi melna.


Martins 08.maijs, 19:58

Šis vēl ir "tīnis" - sugu nevarēs notreikt. Var tikai pateikt, ka nav gludais vārpstiņgliemezis.


Amanda 08.maijs, 19:57

Dziedātājstrazds


Ivars Leimanis 08.maijs, 17:03

garenporu tauriņpiepe (Trametes gibbosa)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:11

Paldies,Julita!


dziedava 08.maijs, 16:10

Sporām skaidri redzams smalks tīkliņš - tā būs nelīdzenā pilienīte :)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:05

Pievienoju mikroskopijas bildes.


Vīksna 08.maijs, 11:47

Paldies !


CerambyX 08.maijs, 11:17

Web Archive var atrast: https://web.archive.org/web/20240613213249/http://leb.daba.lv/Formicidae.htm


Amanda 08.maijs, 10:09

Lauku piekūns


BI 08.maijs, 09:33

Jau martā tusēja pa šo rajonu, tā ka "rajonu" notur.


ekologs 08.maijs, 06:58

Kāda no ērcēm (Acari sp.), jā. Kāda augsnes ērce vai arī samtērce.


dziedava 07.maijs, 18:06

P.S. Un cik patīkami šajā vietā kartē redzēt mikroliegumu!!! Ivar, arī Tavs nopelns :)


dziedava 07.maijs, 18:03

Ivar L. - tas ir Tavs atradums! 2016. gadā šī suga Latvijā nebija zināma, atklāta tika tikai 2022. gadā pēc 2021. g. novērojuma, kad tika mikroskopēts. Tāpēc tolaik pēc kopskata neko tādu noteikt nebiju spējīga. Šogad atradu pati 3. atradni LV, un tad, savelkot kopā visus redzētos 3 novērojumus, ir pārliecība, ka šo sugu var noteikt arī pēc kopskata - nekas cits līdzīgs nav zināms. Nu vismaz pagaidām.


nekovārnis 07.maijs, 13:59

Bija pieejams vecajā LEB mājaslapā, bet izskatās ka šobrīd tā vairs nav aktīva.


IlzeP 07.maijs, 11:48

Paldies!


Sassa2507 07.maijs, 11:09

Dala pagalmu ar vārnām, zvirbuļiem un citiem mazputniņiem. YT video": https://youtube.com/shorts/onLFaEc89LE


CerambyX 07.maijs, 10:57

Tomēr vēlreiz apskatot šo novērojumu, Nikolajs saka, ka laikam jau tomēr 'košs' pectinea - gaišo plankumu forma tomēr ne līdz galm atbilst masculella


Vīksna 07.maijs, 10:48

Paldies !


meža_meita 07.maijs, 08:36

Viss vajadzīgais ir redzams, - ķērpis "guļ" uz paklājiņa (laponis), kuram ir oranži-rūsgani-sarkani pleķi :)) + klasisks biotops, nojaušams aķ tonis, forma.


Vīksna 06.maijs, 23:27

Paldies !


kirsisnelsons 06.maijs, 22:29

Kļūda bija.


dziedava 06.maijs, 21:37

Paldies! Jauki, ka ir atsaucīgi DNS pratēji :)


IlzeP 06.maijs, 21:29

Paldies, Renāte! Kā to pēc šīs miglu bildes var pateikt?!


pustumsa 06.maijs, 20:31

Paldies!


Ziemelmeita 06.maijs, 19:48

Tad jābrauc šurp uz Ziemeļgauju.


meža_meita 06.maijs, 19:26

Gribu šajā gultā iegulties!


Mežirbe777 06.maijs, 19:19

Pateicos par Sveicieniem! Sekvencēšanu veica Tartu Universitātes Liheniloģe Ave Suija. Lielisks raksts par sugu un tās ekoloģiskajām prasībām lasāms Areskoug & Thor 2005. gada Zin. Publikācijā.


Siona 06.maijs, 19:00

Ir kaut kur pieejams nesvaigs? :)


dziedava 06.maijs, 18:50

Sveicieni Raivo un Renātei! :)) Kas veica DNS?


Mežirbe777 06.maijs, 15:35

Brīnišķīgi, ko lai citu saka :) Priekš pilnas laimes būtu vēl jāatrod gan C.tigillare , gan C.inquinans Pēc literatūras datiem šī suga esot reta visā mūsu reģionā. Igaunijā pirmo reizi atrasta pirms 20 gadiem , mums tikai tagad izdevās :)


meža_meita 06.maijs, 14:42

Hiphip urrā! DNS rezultāti ir apstiprinājuši šo sugu kā Notarisa kalīciju Calicium notarisii (Tul.) M. Prieto & Wedin (syn. Cyphelium notarisii). Pirmais, droši pierādītais, sugas novērojums Latvijā! Sveicam Raivo!


megere 06.maijs, 13:50

Paldies!


Mežirbe777 06.maijs, 09:49

Paldies par padomu ! Rūpīgāk apskatot paraugu, jāpiekrīt, ka šis nav D.alboatrum, drīzāk kāds no gaišajiem Rhizocarpon , piem. R. disporum. Pēc Elurikkus datiem Igaunijā (kur ir arī šis novērojums) ir vismaz 64 atradnes, būs kāda no tām jāapskata, jānovērtē morfoloģiskās pazīmes :)


karlis_t 06.maijs, 09:46

Ok. Braucu pa ceļu no Ābelniekiem Liekņu virzienā, vietā, kur ielikts punkts, pamanīju vilku. Īsti nesapratu, ko viņš tur darīja, barības objektu neatradu, varbūt vienkāŗši pārsteidzu kustībā. Vilks ievēroja, ka apstājos, uzsāka kuustību uz tuvējo meža nogabalu pāri laukam. Kamēr aplūkoju to binoklī, aizmirsu, ka jāuzņem arī foto, foto uzņēmu ar telefonu 10x digitālo zoom brīdī, kad vilks bija ticis pāri lielākajai lauka daļai.


ekologs 05.maijs, 21:47

Samtērce (Trombidiidae sp.).


Ziemelmeita 05.maijs, 21:01

Paldies,Renāte, par sugu noteikšanu!


meža_meita 05.maijs, 21:01

Ir vairākas līdzīgas, bet šī nebūs Diplotomma alboatrum. Tā ir ļoti reta, bez mūsdienu atradnēm un pierādāma tikai mikroskopiski.


IlzeP 05.maijs, 20:07

Pašu video diemžēl ielikt nevar, var tikai ielikt saiti uz to (komentāros vai piezīmēs) - tad video jābūt ieliktam kaut kur citur (piemēram, YouTube).


VijaS 05.maijs, 18:55

8.-9. bildes - atliekas vairāk kā desmit mēnešus vēlāk, 01.05.2025.


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


adata 05.maijs, 18:09

Julita, apse nevar būt. Melnalksnis vai visticamāk blīgzna. Vieta mitra, kaut gravas uzkalniņš, bet dūksnains un ēnains. Pēdējā bildē mazliet no atlikušās mizas koka sugai.


Ziemelmeita 05.maijs, 17:07

Paldies,Edgar!


CerambyX 05.maijs, 16:02

Tad it kā vajadzētu būt augļukoku tīklkodei (Yponomeuta padella).


lauraporuka 05.maijs, 15:51

Paldies par sugas noteikšanu :) Man šķiet, ka tā bija kāda krūmveida plūme - tas bija tās biezs, blīvs krūmveidīgs augs, kas izmantots mājas dzīvžogam. Es pieliku vēl bildes ar pašu augu.


CerambyX 05.maijs, 15:03

Jā, tā izskatās, ka cursitans. Retāk var būt šādi eksemplāri, kam uz vēdera viens liels melns 'pleķis'.


CerambyX 05.maijs, 15:00

Kas tas par augu? - neatpazīstu :)


Mari 05.maijs, 14:59

Varbūt Sciocoris cursitans?


Ziemelmeita 05.maijs, 12:19

Paldies,Julita! Kritala diezgan satrūdējusi, nezinu, kas. Mazu paraugu pańēmu, mēgināšu paskatīties sporas, kaut vai trenińa nolūkos.


dziedava 05.maijs, 10:47

Tādām koši dzeltenām pusizjukušām (ja dzeltenais sporu mākonis nav staipīgs), vērts skatīties, uz kādas kritalas auga - vai nav skujkoks. Ja uz skujkoka, tad liela varbūtība, ka medainā bumbulīte, jo citas līdzīgās tipiski aug uz lapkoku kritalām.


dziedava 05.maijs, 09:03

Paldies, Ansi, par noteikšanu!


Vladimirs S 04.maijs, 23:21

Vai suņa saimnieks.


CerambyX 04.maijs, 23:05

Suns gan varēja būt labāk audzināts.


Ziemelmeita 04.maijs, 21:33

Paldies,Julita!


Dravante 04.maijs, 21:20

https://youtube.com/shorts/xNu7SDd-J5I?feature=share


dziedava 04.maijs, 20:44

Paldies, Ilze!


IlzeP 04.maijs, 20:30

Kopā ar sējas zosīm


megemege 04.maijs, 17:18

Paldies, Edgar!


alexborzenko 04.maijs, 15:38

Atvainojos, tā ir pārrakstīšanās kļūda


Ziemelmeita 04.maijs, 14:02

Paldies, Uģi!


CerambyX 04.maijs, 14:00

Vidējā foto - Pogonocherus fasciculatus


dziedava 04.maijs, 12:46

Manuprāt, sanāk Xanthoria fulva. Ķērpju sarakstā nebija, pievienoju. Ja ir kāds gudrāks, var labot.


dziedava 04.maijs, 12:05

Vai kritala varētu būt apse?


dziedava 04.maijs, 12:05

Vērīga acs! :) Jā, mikroskopija apstiprina izlocīto ērkulīti. Sanāk kādi 300m no iepriekšējās atradnes.


dziedava 04.maijs, 11:27

Vai te varētu būt baltpieres zosis kopā ar īsknābja zosīm?


ivars 04.maijs, 08:10

Lukstu čakstīte.


Mari 04.maijs, 07:11

Paldies! Tā sanāk, pati brīnos :D


angel 04.maijs, 00:01

problēmas ar serveri tiešām nopietnas. brīvos brīžos turpat 3 dienas, lai kādu foto pievienotu.


dziedava 03.maijs, 23:38

Paldies, Edgar! :)


Ivetta 03.maijs, 23:02

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


CerambyX 03.maijs, 22:48

Tev uz šo sugu veicas! :)


CerambyX 03.maijs, 20:17

Šis foršs atradums!


nekovārnis 03.maijs, 18:24

Paldies, Uģi! :)


apogs apogs 03.maijs, 17:29

Vispār ,ka aizvakar uzzināju - Tukuma novada Cērē lakstīgala dzirdēta 20.aprīlī.


zane_ernstreite 03.maijs, 09:13

Jā, gredzens, tiesa! Paldies, Ilze, par šo piezīmi! Jāpārskata šajā pļavā šopavasar redzētie tārtiņi, ko esmu ieziņojusi kā smilšu, bet vēl vieni noteikti bija upes.


Mari 03.maijs, 08:25

Paldies, Marek!


Osis 02.maijs, 21:34

Stepes?


dziedava 02.maijs, 17:16

Skaisti! :)


IlzeP 02.maijs, 16:35

Šeit labi saskatāma upes tārtiņa pazīme - dzeltenais gredzens ap aci.


dziedava 02.maijs, 12:06

Paļaušos uz eksperta Ivara (viena no dažiem, kam šai sugai ir novērojumi DD) slēdzienu :)


dziedava 02.maijs, 12:05

Lasu apraksta https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/learning/species-finder/rhytidiadelphus-subpinnatus/ tulkojumu "Šī ir viena no tām sūnām, kam dabā ir raksturīgs izskats, taču mikroskops sniedz maz papildu informācijas, jo nav īsti noteiktas “atdalīšanas” pazīmes, kas to atšķirtu no R. squarrosus." Nu brīnišķīgi, tad šī suga priekš manis izskatās pilnīgi bezcerīgi :/


dziedava 02.maijs, 11:33

Kad nodots paraugs tiks (ja tiks) līdz noteikšanai, neesmu droša, ka vēl eksistēšu :D. Būtu forši, ja būtu kāda vienkārša pazīme, ko ātri noskaidrot :))


Ivars Leimanis 02.maijs, 11:26

Zinu! Jāiedod paraugs sūnu ekspertiem.:D


dziedava 02.maijs, 11:08

Ivar, būtu laimīga, ja tā būtu! Nekad šo sugu neesmu sapratusi un pati noteikusi. Daudz par to ir domāts, bet katru reizi atmesta tā doma. Šoreiz mocījos mežā, mocījos pa ceļam uz mājām un plānoju mocīties mājās :D. Varbūt zini, kā to noskaidrot droši? Ir ievākta, bet pat nezinu, ko ar to iesākt :(


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:58

Plagiothecium cavifolium?


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:47

Gan jau, ka DMB indikators - Rhytidiadelphus subpinnatus.


Aleksejs 02.maijs, 10:21

Paldies!


Kristaps Blūms 02.maijs, 09:17

Mežu masīvā ligzdo jau vēsturiski, melnie stārķi reģionā manīti katru gadu.


Amanda 02.maijs, 08:33

Varbūt purva tilbītes


Amanda 02.maijs, 08:30

Varbūt krīkļi


zane_ernstreite 02.maijs, 07:01

Tomēr upes, paldies, Gint, par komentāru un, Uģi, - pa labojumu!


CerambyX 02.maijs, 02:00

Iespējams Andrena flavipes


megemege 01.maijs, 23:45

Jā, Amanda, tomēr būs dzeltenā stērste. Paldies!


megemege 01.maijs, 23:24

Vairāk sliecos, ka varētu būt pļavas čipste.


zane_ernstreite 01.maijs, 22:54

Man šķiet ducīgāks nekā upes


gints 01.maijs, 22:51

Es gan neesmu baigais spečuks, bet šis tomēr nav upes tārtiņš? :)


megemege 01.maijs, 22:44

Grūti pateikt. Putns, kas pacēlās no ligzdiņas - aste pagara un oranžas krāsas laukums virs astes! To tikai paspēju pamanīt.


Amanda 01.maijs, 21:34

Peļu klijāns


Amanda 01.maijs, 21:03

Jūras ērglis


Amanda 01.maijs, 21:03

Varbūt dzeltenā stērste


CerambyX 01.maijs, 19:22

Laikam Rhamphomyia marginata


ekologs 01.maijs, 15:31

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


ekologs 01.maijs, 15:28

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


angel 01.maijs, 14:27

Izskatās, ka savainots labais spārns, mazdārziņu īpašnieki saka, ka patiltē jau 4.dienu. kur var ziņot?


Vīksna 01.maijs, 13:13

Eglāju samtenis, Pararge aegeria.


dziedava 01.maijs, 10:41

:)


MJz 01.maijs, 10:36

Viedokļu daudzveidībai - man izskatās pēc jaunā ķīķa.


dziedava 01.maijs, 08:50

Paldies, Ansi, par noteikšanām!


dziedava 30.aprīlis, 16:16

Nu tad vajag vēl kādu viedokli. Neesmu tik zinoša, lai pati pieņemtu lēmumu par sugu.


zane_ernstreite 30.aprīlis, 13:21

Paldies, Edgar!


Stelis 30.aprīlis, 08:46

Paldies!


Ziemelmeita 30.aprīlis, 00:06

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


Aleksejs 29.aprīlis, 23:36

Vai var būt jūras zīriņš?


IlzeP 29.aprīlis, 22:30

Pārbaudīju - jā, kaut gan sarakstā ("Sugu saraksti") ir, šī suga neatlasās.


IlzeP 29.aprīlis, 22:24

Hmm, es redzu, ka ir dabasdati.ornitho sarakstā. Nav pielikts latviskais ("Ķērpis ...") - varbūt tādēļ neredzēji? Bet pēc latīniskā tāpat vajadzēja varēt atrast... Ķērpju sarakstam tur vajadzētu būt garākam (ir iesniegts garāks), nekā šeit.


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 21:14

dzeltenā tauriņpiepe


Lietuviete 29.aprīlis, 19:43

Esmu kļūdījusies nosakot sugu. Vēlreiz paklausījos ķauķu balss ierakstus, tas tomēr būs gaišais ķauķis.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:48

Pēc kāju apspalvojuma un acs krāsas manuprāt būs klijāns.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:45

Lauku vai purva piekūns


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:41

Neapgalvoju, bet mauprāt, trīspirkstu dzenis.


Vladimirs S 29.aprīlis, 16:47

http://www.putni.lv/ansans.htm Agrākie novērojumi ar mazuļiem!


VitaP. 29.aprīlis, 16:46

Un laikam šis zvēriņš arī nāk pārziemot mūsu bēniņos. Paskaļš kaimiņš augšstāvā. :))


VitaP. 29.aprīlis, 16:40

Jā, video redzams, ka krūšu plankums pāriet uz priekškājām līdz elkoņa augstumam. Diemžēl, izkadrēt neizdodas, izplūst attēls. Paldies par komentāru+labojumu!


Durkts 29.aprīlis, 16:23

šie nav interesanti: https://dabasdati.lv/lv/observation/dpjnd7as66bnpmhgoc0o0l7a84/; https://dabasdati.lv/lv/observation/d260e92bd5d7005c2b1fbcf25cda6af9/ ?


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 16:10

'dabasdati.ornitho' šo sugu nevar pievienot. Ķērpju saraksts vispār tur tāds paīss.


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Varētu būt akmeņu pēc mazajām ausīm un krūšu plankuma formas, kas šķiet sadalās uz prieksķājām?"


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jānis Ozoliņš komentē, ka neatbilst solis un pirkstu skaits.


IlzeP 29.aprīlis, 15:48

Sugas apstiprināšanai vajadzētu situācijas aprakstu - fotogrāfijā dzīvnieks nav pārliecinoši saskatāms.


IlzeP 29.aprīlis, 15:46

Ļoti noderētu mērogs, Jānis Ozoliņš komentē, ka izskatās mazi.


IlzeP 29.aprīlis, 15:44

Pēc foto noteica Jānis Ozoliņš.


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Vai VMD tika ziņots?


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Jānis Ozoliņš komentē, ka nav pārliecinošs sugas pierādījums.


Amanda 29.aprīlis, 12:35

Bildē kaņepītis


ekologs 28.aprīlis, 23:36

Vilkzirneklis (Trochosa terricola).


IlzeP 28.aprīlis, 21:34

Skaidrs, paldies! Interesanto novērojumu sarakstā dubultojas.


Amanda 28.aprīlis, 20:36

izskatās pēc brūnkakļa.


dziedava 28.aprīlis, 20:06

Pilienītes tipiski aug septembrī un vēlāk. Būtu ļoti interesanti redzēt, ja izdotos nobriest. Forma ir apaļīga, kas it kā uz krāterformas pilienītes pusi. Bet, ņemot vērā augšanas neparasto laiku, iespējams, ir kāda cita, retāka suga. Garantēt to, protams, nevar, jo laika apstākļi mētājas no plus 30 līdz mīnusiem, tā ka gļotsēnes ar var nesaprast, kāds gadalaiks.


megemege 28.aprīlis, 20:05

Paldies, Ivar! :)


Ziemelmeita 28.aprīlis, 20:03

Paldies,Ivar!


Alvis Āboliņš 28.aprīlis, 18:28

Varētu lūdzu precīzāku aprakstu! Pacēlās no barošanās vai jau lidoja, kādā augstumā un virzienā, varbūt riņķoja?


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:26

tumšā violetpiepe · Trichaptum fuscoviolaceum


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:24

Parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:21

Parastā cietpiepe Phellinus igniarius


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:20

Divkrāsu plānpiepe Gloeoporus dichrous


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:18

Visticamāk Ceriporiopsis aneirina.


dziedava 28.aprīlis, 17:15

Paldies par noteikšanu!


Amanda 28.aprīlis, 15:53

Sudrabkaijas


dziedava 28.aprīlis, 10:36

Ceru, ka sugu noteicu pareizi.


kamene 28.aprīlis, 10:27

Paldies, Julita. Piekrītu - aļģe.


nekovārnis 28.aprīlis, 09:25

Paldies, Uģi! :)


Vīksna 28.aprīlis, 08:52

Paldies ! Cita tomēr !


Irbe 28.aprīlis, 00:15

Niedru lija


Ziemelmeita 27.aprīlis, 22:24

Paldies,Marek!


Osis 27.aprīlis, 21:47

Baltā cielava


EdgarsJekabsons 27.aprīlis, 21:43

Šodien atkal redzēju Pupuķu pāri (mātīte un tēviņs barojās dārzā un kaitināja manu kaķi) pie mājas Šalku ielā 15, Rīgā, kuri daudzgadīgi ligzdo pie Šalku ielas 21, Rīgā.(Jaunciems)


Zigurds Krievans 27.aprīlis, 21:27

Nezinu, 100% pārliecības nav, nezinu kā viņai vajadzētu dzīvajā izskatīties. varbūt albīns jūraskrauklis :) Ieliku novērojumu, ja nu kāds nobrauks garām, un sanāks labāk redzēt.


EdgarsJekabsons 27.aprīlis, 21:25

Šodien (27,04,2025) pŪCES MĀJA apdzīvota


Fuatra 27.aprīlis, 21:22

Sulla?


Ziemelmeita 27.aprīlis, 20:12

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


zane_ernstreite 27.aprīlis, 19:45

Paldies, Edgar, tā bija man otra versija - kaut kā nepratu līdz galam noteikt...


Edgars Smislovs 27.aprīlis, 19:38

Vajadzētu būt ka kopā ir 3, katra ziņota atsevišķi.


pustumsa 27.aprīlis, 19:00

Paldies


Martins 27.aprīlis, 18:45

Ņemot vērā piezīmēs ietverto jautājumu / papildinot Andra atbildi - krupju ikri nav "kamolos", bet ir lentēs vai virtenēs. No varžu ikriem labi atšķirami.


Igors 27.aprīlis, 17:41

Ļoti agrs novērojums pavasarī!


Quetzalcoatl 27.aprīlis, 08:40

Mana meita Gabriela to ir atradusi


Aolins 27.aprīlis, 00:06

https://youtu.be/8S38Qo9qS2M?si=ANo_k7x3ZsxiH60c


Kiwi 26.aprīlis, 20:32

Paldies, Julita!


Kiwi 26.aprīlis, 20:32

Paldies, Lilita, par sugas noteikšanu!


čūskis 26.aprīlis, 17:51

Nuja, kapēc ne - ja nav par vēlu.


Amanda 26.aprīlis, 17:13

Sāmsalas dižpīle


dziedava 26.aprīlis, 11:23

Ehh, Ivar, ja galvā vienlaikus ir gļotsēnes, sūnas, dižkoki, "ahh, cik skaistii!!" un "kā pārāk neatpalikt", tad ne tikai zilgano somenīti var aizmirst ;)


dziedava 26.aprīlis, 09:43

Man izskatās, ka tā drīzāk ir Trentepohlia aļģe. Sugās neorientējos.


Vīksna 25.aprīlis, 12:21

Paldies !


VitaP. 25.aprīlis, 11:48

Tā man likās, ka šī taču aizsargājama.


ivars 25.aprīlis, 10:39

Varbūt, jā.


dziedava 25.aprīlis, 10:00

O, paldies, Ivar! :)


ekologs 25.aprīlis, 09:58

Vairāk jau pēc niedru lijas.


ekologs 25.aprīlis, 09:55

Zilā eļļas vabole (Meloe violaceus).


CerambyX 25.aprīlis, 09:53

Vai arī niedru lija?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
Данную домашнюю страницу поддерживает Европейский Союз с посредничеством Европейского Социального фонда, в рамках проекта «Защита общественных интересов в сохранении разновидности природы» Латвийского фонда природы. Деятельность администрирует Государственная канцелярия в сотрудничестве с Фондом Интеграции общества.
Saglabāts