Aktīvie lietotāji: 96 Kopējais novērojumu skaits: 610756
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides no aizsargājamu putnu ligzdām 2018. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau septīto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Šobrīd tiešraidē var vērot astoņas ligzdas: jūras ērgļu ligzdu Durbes novadā, jūras ērgļu ligzdu Ziemeļkurzemē, ūpju, vistu vanagu, melno stārķu ligzdu un divas mazo ērgļu ligzdas Zemgalē.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās


 

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

I Ligzda Durbes novadā

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. 24. martā Milda izdēja pirmo un 27. martā otro olu. Abas olas izšķīlās (29. aprīlī un 2. maijā), un mazuļi veiksmīgi izauga. Neskatoties uz to, ka naktī no 12. uz 13. jūliju jaunākais mazulis izkrita no ligzdas, vēlāk abi mazuļi dzīvi un veseli atgriezās ligzdā. Augusta beigās ligzda pamazām sabruka, atsedzot mikrofonu, kas bija novietots zem ligzdas, un vecākais mazulis to atrada un sabojāja.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

II Ligzda Ziemeļkurzemē

Ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā ligzdošanas teritorijā, kas zināma jau kopš 2013. gada. Pirmā ligzda atradās izcirtumā atstātā vecā, līkā un iztrupējušā apsē, šajā vietā ērgļi sekmīgi ligzdoja divus gadus. 2014. gada oktobrī ligzdas koks nokrita, un putni pārvācās aptuveni 80 metrus tālāk, uzbūvējot ligzdu vecas priedes galotnē. Divu gadu laikā, kad tika apdzīvota šī ligzda, mazuļi netika izvesti ne reizi, un 2017. gadā jūras ērgļi uzbūvēja jaunu ligzdu aptuveni 300 metrus tālāk. Šoreiz putni izvēlējās vecu osi, ligzdu uzbūvējot vienā no galotnes žuburiem. Jau pirmajā gadā ligzdošana šajā vietā bija sekmīga, maija beigās te konstatēti divi jaunie putni.

Tiešsaistes kameras sistēma pie šīs ligzdas tika uzstādīta 2018. gada sākumā, naktī no 21. uz 22. janvāri. Martā ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris. Abi ligzdas saimnieki ir negredzenoti, līdz ar to šo putnu izcelsme nav zināma. 20. martā tika izdēta pirmā ola, 23. martā – otrā. Mazuļi izškīlās 25. aprīlī un 28. aprīlī, 7. jūnijā tika apgredzenoti. 22. jūnijā jaunākais mazulis izkrita no ligzdas. Tā kā barošanās apstākļi nebija labvēlīgi un vecākiem bija grūtības nodrošināt abus mazuļus ar barību, tika nolemts izkritušo mazuli nogādāt savvaļas putnu rehabilitācijas stacijā Madonas novadā. Vecākais mazulis 13. jūlijā devās savā pirmajā lidojumā un līdz rudenim turpina atgriezties ligzdā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Jānis Kažotnieks. Palīdzību tās uzturēšanā ir snieguši Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis.

 


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. 2017. gadā tiešsaistē vērojām, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, un pēc pagājušās ligzdošanas sezonas tika nodrošināta arī nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

Tiešsaistes kamera iespēju robežās darbojās arī 2017./2018. gada ziemā. Tā kā gada tumšajā laikā pietiekamu enerģijas daudzumu sistēmas darbībai ar saules paneļiem nodrošināt nevar, bieži nācās veikt akumulatoru maiņu.

Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana šajā sezonā nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta. Šobrīd tiešraide tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Tiešraidē vērojama viena no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā.

2015. gadā pie ligzdas tik uzstādīta tiešraides kamera, diemžēl ligzdošana bija nesekmīga - mātīte pameta olas, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. 2016. gadā sistēma tika aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošināja labāku attēla un skaņas kvalitāti, tika mainīts arī kadrējums, nodrošinot labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divas. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. 2017. gada aprīļa sākumā tika izdētas piecas olas, no kurām izšķīlās trīs. Visi trīs jaunie putni izauga.

2018. gadā ligzdu apmeklēja vairāki vistu vanagi, bet ligzdošana netika uzsākta. Šobrīd tiešraide tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Ligzda, pie kuras kamera ir pielikta 2018. gadā, ir ar mazliet līdzīgu priekšvēsturi kā iepriekšējā. Līdzīgi kā tā, arī šī ligzda ir atrasta tikai pirms diviem gadiem, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija par to, ir pērnā. Pagājušajā gadā izšķīlās četri mazuļi, izauga trīs. Lai izbarotu arī ceturto, acīmredzot vecākiem pietrūka barības, jo putns gāja bojā jau krietni liels, turpat ligzdā. Nekādu ziņu par plēsēju ietekmi nav, jo pie ligzdas atradās fotoslazds (automātiskā kamera) līdz pat tās izvešanai. Pēdējais jaunais putns ligzdu atstāja 6. septembrī. Tik vēlu tādēļ, ka acīmredzami ir bijusi kāda aizkavēšanās sezonas sākumā. Varbūt atgriezās pavēlu, varbūt bija jāatjauno ligzda. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Atšķirība ir tajā apstāklī, ka pats ligzdošanas iecirknis gan ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts šogad ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir nevis tādēļ, lai būtu neparasts skats, bet tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - jo ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Arī mežs ir pavisam citāds - īsts boreālais mežs ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce), riekstrozis un, šogad visnotaļ ticami, arī krustknābji (M. Strazds).

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga. Pirmā melno stārķu mātīte ligzdā ieradās 5. aprīlī un pirmais tēviņš - 7. aprīlī, taču pēc dažām dienām tos padzina cits stārķu pāris. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem. Sākot no 12. aprīļa tika izdētas piecas olas, no kurām četras izšķīlās (18.-20. maijā). Visi četri mazuļi sekmīgi sasniedza lidspēju un pēdējo reizi redzēti atgriežamies ligzdā 8.-10. augustā.

Kameras sistēma ir uzstādīta 16. martā, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam par palīdzību, izvietojot kameras sensoru un mikrofonu. Ligzda atrodas Siguldas novadā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Tiešsaistē vērojamā ligzda atrodas Kurzemē – Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga. 2017. gadā ligzdošana bija sekmīga – ligzdā izauga divi mazuļi (trešo aiznesa jūras ērglis).

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nebija zināma.

2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā (Teo) un cita mātīta, kura tika nodēvēta par Tiju. Tiešraide bija vērojama no 6. aprīļa, sākumā ligzdā tika novēroti vairāki zivjērgļi. Sākot ar 19. aprīli Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt. Diemžēl 1. maija negaiss sabojāja tiešraides sistēmu. Zivjērgļi šo negaisu veiskmīgi pārdzīvoja, tomēr 30. jūnijā, kad bija plānota mazuļu gredzenošana, ligzda izrādījās tukša – ligzdošana nebija bijusi sekmīga.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina

I Ligzda

Ligzda Zemgalē, pie kuras novietota tiešraides kamera, ir atrasta 2017. gada jūlijā. Pagājušajā vasarā tajā redzēts viens jaunais putns, tomēr ligzdošana nebija sekmīga un jaunais ērglis gāja bojā īsi pirms ligzdas atstāšanas. Pēc ligzdas uzbūves var spriest, ka mazais ērglis šo ligzdošanas vietu izmantojis jau ilgi.

Interesanti ir tas, ka ligzda novietota ļoti zemu eglē – tik zemu ligzda var atrasties tikai vietās, kas ir ilgstoši netraucētas. Ligzda ir būvēta uz resna egles zara aptuveni metru no stumbra, tā ir cieši piespiedusies blakus kokam – apsei un, par spīti zemajam novietojumam, no zemes ir grūti saskatāma. Ligzdas koks atrodas aptuveni 50 metru attālumā no lauka malas.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam un Jānim Jansonam!

2018. gadā ligzdošana šajā ligzdā nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

 


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina

II Ligzda

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam!

2018. gadā ligzdošana šajā ligzdā nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

 

 

 

 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Pulsatilla patens - 2010-04-20 marsancija
Trapa natans - 2013-07-09 marsancija 1
Lichenes - 2018-12-15 marsancija
Bufo bufo - 2018-05-14 Vīksna
Pselaphidae sp. - 2018-05-14 Vīksna
Araneae sp. - 2018-05-10 Vīksna
Clytus arietis - 2018-05-10 Vīksna
Cassida sp. - 2018-05-10 Vīksna
Gastropoda sp. - 2018-05-10 Vīksna
Platycerus caraboides - 2018-05-10 Vīksna
Cuscuta epithymum - 2018-08-05 marsancija
Tulipa sylvestris - 2018-05-10 Vīksna
Araneae sp. - 2018-05-10 Vīksna
Mimas tiliae - 2016-05-26 KM
Campanula patula - 2018-06-10 marsancija
Clavicorona pyxidata - 2017-08-29 marsancija 1
Galium boreale - 2018-08-01 marsancija
Succisa pratensis - 2018-07-30 marsancija
Nardus stricta - 2018-07-27 marsancija
Araneae sp. - 2018-12-15 Kristers K
Anthus petrosus - 2018-12-15 tngu
Strix aluco - 2018-12-15 ievakiri
Anthus petrosus - 2018-12-14 DainisKR
Clangula hyemalis - 2018-12-14 DainisKR
Plecotus auritus - 2018-12-15 Vabale
Clangula hyemalis - 2018-12-14 DainisKR
Larus argentatus - 2018-12-14 DainisKR
Phalacrocorax carbo - 2018-12-14 DainisKR
Erithacus rubecula - 2018-12-13 DainisKR
Turdus merula - 2018-12-13 DainisKR
Parus major - 2018-12-13 DainisKR
Corvus cornix - 2018-12-13 DainisKR
Sclerophora pallida - 2018-09-01 meža_meita
Tetrastes bonasia - 2018-12-15 forelljjanka
Tetrastes bonasia - 2018-12-15 forelljjanka
Dendrocopos leucotos - 2018-12-15 Alvis Āboliņš
Melitaea diamina - 2007-06-23 KM
Hirudinea sp. - 2018-05-12 Vīksna
Coleoptera sp. - 2018-05-12 Vīksna
Dendrocopos medius - 2018-12-15 PutnuDraugsNagļos
Dendrocopos major - 2018-12-15 PutnuDraugsNagļos
Asellus aquaticus - 2018-05-12 Vīksna
Corvus corax - 2018-12-15 Aceralba
Pyrrhula pyrrhula - 2018-12-15 Aceralba
Plecoptera sp. - 2018-05-12 Vīksna
Sitta europaea - 2018-12-15 Aceralba
Apidae sp. - 2018-05-12 Vīksna
Araneae sp. - 2018-05-12 Vīksna
Nematocera - 2018-05-12 Vīksna
Dendrocopos major - 2018-12-15 Aceralba
Carabus nemoralis - 2018-05-12 Vīksna
Pterostichus melanarius - 2018-05-12 Vīksna
Anas platyrhynchos - 2018-12-15 gunitak
Larus argentatus - 2018-12-15 gunitak
Cygnus olor - 2018-12-15 gunitak
Fulica atra - 2018-12-15 gunitak
Sciurus vulgaris - 2018-12-15 Aceralba
Physcomitrium pyriforme - 2018-05-04 Vīksna
Bucephala clangula - 2018-12-15 gunitak
Dendrocopos major - 2018-12-15 gunitak
Fomes fomentarius - 2018-12-15 gunitak
Anser albifrons - 2018-12-15 Marianna17
Fomitopsis pinicola - 2018-12-15 gunitak
Phlebia tremellosa - 2018-12-15 gunitak
- 2018-12-15 gunitak
- 2018-12-15 gunitak
Crucibulum laeve - 2018-12-15 gunitak
Dendrocopos medius - 2018-12-15 dekants
Ardea cinerea - 2018-12-15 Marianna17
Parnassia palustris - 2018-08-04 marsancija
Epipactis palustris - 2018-07-03 marsancija
Fringilla coelebs - 2018-12-15 Kristers K
Corvus monedula - 2018-12-15 vigulis
Egretta alba - 2018-12-15 Rallus
Corvus frugilegus - 2018-12-15 vigulis
Falco tinnunculus - 2018-12-15 Rallus
Sciurus vulgaris - 2018-12-12 Rallus
Glaucidium passerinum - 2018-12-15 Rallus
Capreolus capreolus - 2018-12-11 Rallus
Castor fiber - 2018-12-11 Rallus
Capreolus capreolus - 2018-12-11 Rallus
Lanius excubitor - 2018-12-11 Rallus
Glaucidium passerinum - 2018-12-11 Rallus
Anser albifrons - 2018-12-10 Rallus
Ardea cinerea - 2018-12-10 Rallus
Mergus merganser - 2018-12-15 Astrantia
Mergus albellus - 2018-12-15 Mix
Turdus pilaris - 2018-12-15 vigulis
Dendrocopos major - 2018-12-15 Astrantia
Columba livia domestica - 2018-12-15 vigulis
Anas platyrhynchos - 2018-12-15 vigulis
Corvus cornix - 2018-12-15 vigulis
Larus canus - 2018-12-15 vigulis
Cygnus olor - 2018-12-15 vigulis
Nucifraga caryocatactes - 2018-12-15 Tringa
Anas platyrhynchos - 2018-12-15 girtsbar
Cinclus cinclus - 2018-12-15 putnologs
Talpa europaea - 2018-12-15 Vabale
Corvus corax - 2018-12-15 Tringa
Cervus elaphus - 2018-12-15 Vabale
Talpa europaea - 2018-12-15 Vabale
Capreolus capreolus - 2018-12-15 Vabale
- 2014-09-13 Aleksandra
Mus musculus - 2018-12-15 Vabale
- 2014-09-13 Aleksandra
Certhia familiaris - 2018-12-15 nuncijs
Pyrrhula pyrrhula - 2018-12-15 Astrantia
Coccothraustes coccothraustes - 2018-12-15 Astrantia
Chloris chloris - 2018-12-15 Astrantia
Cyanistes caeruleus - 2018-12-15 Astrantia
Passer domesticus - 2018-12-15 Astrantia
Passer montanus - 2018-12-15 Astrantia
Parus major - 2018-12-15 Astrantia
Lutra lutra - 2018-12-15 Vabale
Acanthis flammea - 2018-12-15 Ilze_Sa
Lutra lutra - 2018-12-15 Vabale
Castor fiber - 2018-12-15 Vabale
Lutra lutra - 2018-12-15 Vabale
Castor fiber - 2018-12-15 Vabale
Castor fiber - 2018-12-15 Vabale
Talpa europaea - 2018-12-15 Vabale
Actaea spicata - 2018-05-12 Vīksna
Tingis cardui - 2018-05-12 Vīksna
Nezināms
@ lolitapetkevica
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
OKK 16.decembris, 00:23

Fantastiski skaists foto!


Vīksna 15.decembris, 22:38

Paldies !


marsancija 15.decembris, 22:35

Paldies!


IevaM 15.decembris, 22:30

Tā ir lapkoku svečtursēne


Vīksna 15.decembris, 22:15

Grāvmalas utt. vietām nomiglotas.


Vīksna 15.decembris, 22:08

Paldies !


Igors 15.decembris, 21:24

Šajā vietā kopš 06/12/2018 https://dabasdati.lv/lv/observation/iqlrb1bas8i9tisddc1q1ciat4/


IevaM 15.decembris, 21:20

Man arī tā šķiet :)


Vīksna 15.decembris, 20:03

Paldies ! Tur viņš arī lidinājās.Uz Klāvu pusi bija neskarts mežiņš, bet uz rudeni zāģēja nost.Tajos mežos neesmu ligzdas meklējusi.Bet apkārt riktīgi indē arī grāvjus, dārzus šķūrē nost, rok grāvjus un mazos mežus nozāģē, laikam no zemniekiem.


forelljjanka 15.decembris, 19:12

Manuprāt, pelēkais.;)


Latvju_zēns 15.decembris, 17:28

Baltpieres zoss


gunitak 15.decembris, 17:08

Paldies, Inguna!


felsi 15.decembris, 17:08

Īstā posas piepe.


felsi 15.decembris, 17:06

Želejas flēbija


felsi 15.decembris, 17:05

Sēne parastā piestenīte.


Ansis 15.decembris, 16:43

Pirmajā foto, augumā mazākā ir alksnāja pūšļcepurene (Physcomitrium pyriforme); to varētu izdalīt atsevišķā ziņojumā.


Vīksna 15.decembris, 10:03

Paldies !


Vīksna 15.decembris, 09:30

Vēl 12 maijā bildēts. Visa egļu audze vēžās strīpām izbraukāta , blakus mitrā vieta ar bērziem nozāģēta.Kur mikroliegums vēl pēc normāla meža izskatās.


Vīksna 15.decembris, 09:17

Paldies !


Vīksna 14.decembris, 23:52

Sakopta mājvieta - noindēta, tāpat kā tuvējie ceļi un grāvmalas.


Vīksna 14.decembris, 23:22

Sakopts dziļais robežgrāvis - noindēts,(lai gan aizliegts) noarts, arī krūmi vairs neaug !


Vīksna 14.decembris, 21:55

Paldies !


IlzeP 14.decembris, 21:43

Jaunais putns


Fuatra 14.decembris, 21:40

pelēkbrūnā zāļpūcīte manuprāt


Vīksna 14.decembris, 20:02

Paldies !


CerambyX 14.decembris, 19:59

Vizuāli līdzīgi ir vairāki - ja nav kāds ekstrēms retums, tad šim vajadzētu būt Athous haemorrhoidalis, manuprāt.


Vīksna 14.decembris, 17:12

Šādi sprakšķi vairākas sugas, vai viena ?


Vīksna 14.decembris, 15:53

Vairākas reizes nevarēju pievienot, lai gan viss bija sarakstīts.Arī pūkbites uz kā parazitē tur kleķa sienā bija.Augstāk pat medus bišu spiests jau kādu laiku dzīvo.


Klintslejas 14.decembris, 14:50

Jābūt 2. Nezinu, kur tas 1-2 radies. Šodien gan tikai viens ziemeļnieks atrādijās. Tūlīt pievienošu jauno novērojumu.


Aleksandra 14.decembris, 10:11

Paldies, Uldi!


Vīksna 13.decembris, 23:17

Paldies !


OKK 13.decembris, 23:12

Parastā jāntārpiņa tēviņš


Aleksandra 13.decembris, 23:09

Paldies, Julita! Pārskatot Dziedavas bildes, man arī tā likās :)


Ansis 13.decembris, 20:50

Varētu būt dakrimicēte Dacrymyces stillatus.


CerambyX 13.decembris, 20:26

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:26

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:26

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:25

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:24

Gan jau purva


CerambyX 13.decembris, 20:24

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:24

Gan jau ar purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:24

Purva zīlīte


CerambyX 13.decembris, 20:23

Purva zīlīte


Vīksna 13.decembris, 17:50

Paldies ! Pārējo vēlāk.


Vīksna 13.decembris, 16:56

Īsti neatceros, bet vai tik šis - I.Šulcu ieinteresēja.


Vīksna 13.decembris, 16:17

Paldies par nosaukumiem !


Vīksna 13.decembris, 16:16

Atvaino, domāju, ka nepareizi ko uzspiedusi.


marsancija 13.decembris, 15:51

Paldies par sugas labojumu!


Vīksna 13.decembris, 15:26

Paldies !


paliec 13.decembris, 15:25

Sarkanajam kailgliemezism ķermeņa aizmugurē nav ķīlis. citiem vārdiem sakot, "astīte" izskatās citādi. Sarkanajam kailgliemezim pašreiz LV ir zināmas 5 populācijas un visas atrodas Dienvidkurzemē.


roosaluristaja 13.decembris, 15:04


IlzeP 13.decembris, 14:09

Vai šī ģints jāliek zem "citas sēnes"?


Vīksna 13.decembris, 12:13

Paldies ! Varbūt pie kanāla arī bildēju.


nekovārnis 13.decembris, 11:46

Man jau ar izskatās pēc Galerucella nymphaeae, bet šī suga šķiet diezgan cieši saistīta ar ūdeņiem un ūdensaugiem (lēpēm, utml), tāpēc neesmu drošs.


nekovārnis 13.decembris, 11:37

Arī daudz iespējamo variantu. Bez nopietna noteicēja nekā:(


nekovārnis 13.decembris, 11:25

Kaut kāda Cylindromyia droši vien jau ir, bet drīzāk varētu būt Cylindromyia pilipes vai Cylindromyia brassicaria vai vēl kaut kas tamlīdzīgs:) Diemžēl kāpurmušas, kaut arī tādas ļoti krāšņas, ir ļoti sarežģīta grupa. Pieejamie resursu ir ļoti maz un tie ir fragmentāri. Specializētā literatūra ļoti dārga. Tā kā pagaidām droši vien 95% kāpurmušu ies kā kāpurmuša (nenoteikta) un gaidīs savas grupas speciālistu. Lai šim speciālistam nākotnē atvieglotu darbu ieteiktu kāpurmušas fotografēt pēc iespējas detalizētāk un vairākos rakursos. Svarīgas pazīmes var būt gan sariņu izkārtojums uz galvas, ķermeņa vai kājām (no augšas vai sāniem), gan spārnu dzīslojums, gan seja un vēl viss kaut kas:)


marsancija 13.decembris, 10:25

Jau rakstīju, ka neesmu pārliecināta par sugu. Būtu labi, ja kāds precizētu.


Vīksna 13.decembris, 09:45

Paldies ! Tauriņus vēlāk turpināšu likt, pārmaiņām ko citu.


W 13.decembris, 02:06

Lūdzu pievienojiet sarakstam, kurš to spēj!


W 13.decembris, 02:05

Paldies, Ansi!


CerambyX 13.decembris, 01:01

Nu jā, kāpēc ne tumšais kailgiemezis?


OKK 13.decembris, 00:16

https://dabasdati.lv/lv/article/sarkanais-kailgliemezis-2012-gada-gliemis/2012/


OKK 13.decembris, 00:15

Diez vai sarkanais kailgliemezis, viņš Latvijā ir ļoti rets...


zemesbite 12.decembris, 21:49

Nē, šķidrums nenāca.


dziedava 12.decembris, 21:45

Mīksta, bet šķidrums ārā nenāk? Man izskatās pēc sēnes, kkas oranžajai galertenei līdzīgs


asaris 12.decembris, 21:35

Lapgrauzis Galerucella nymphaeae?


zemesbite 12.decembris, 20:09

Varbūt Cylindromyia bicolor?


zemesbite 12.decembris, 20:02

Gymnosoma nudifrons?


marsancija 12.decembris, 20:01

Kļūda. Martā.


zemesbite 12.decembris, 19:58

Gymnosoma rotundatum?


roosaluristaja 12.decembris, 19:42

Tas tiešām ir fotografēts decembrī?? Atbilstoši grāmatas "Eesti imetajad" informācijai mazuļi roņiem dzimst februārī martā, agrākais janvāra beigās


felsi 12.decembris, 18:00

Varētu būt.


felsi 12.decembris, 17:42

Paldies Ansi! Leucostoma sp. līdzīga.


Vīksna 12.decembris, 16:30

Paldies !


Vīksna 12.decembris, 13:08

Paldies ! Pati nevaru saprast kas likts, kas nav, īpaši no tauriņiem, kuri gandrīz katru nakti sezonā bildēti.


Anete PB 12.decembris, 12:46

Es šogad atradu Rāznas apkārtnē aizaugošā mitrā pļavā (biotops 6270_3, ļoti degradējies (suņuburkšķi, nātres, daudz vīgriežu) un nedaudz uz pārpurvošanos velk (bija purvpapardes)).


Grislis 12.decembris, 12:34

Re kā esmu palaidusi garām interesantu atradumu! Jā, Julita, tas ir interesants, jo vairāk tāpēc, ka pēdējā laikā katru gadu pa kādai atradnei nāk klāt, reti, bet tomēr. Arī man protams atmiņā šīs sugas klājieni Lietuvas A daļā, rietumos nebija, un visur staignos, pat nedaudz avoksnainos mežos. Tāda atradne mums bija arī pagājušajā gadā kopā ar Viju. Ar priežu klātbūtni man šī suga nesaistās, bet tā varētu būt.


Vīksna 12.decembris, 11:20

Paldies !


meža_meita 12.decembris, 10:16

Malacis, Daiga! :)


Vīksna 12.decembris, 09:23

Pameklē vēl(arī sev), ja nav ko likt DD, ne visiem brilles vai augstākā biologa izglītība. Manējo gan jau kāds specs vai kritiķis palabos.


Astrantia 12.decembris, 07:07

Paldies!


OKK 12.decembris, 02:09

Pat vienā vārdā 2 kļūdas :(


OKK 12.decembris, 02:07

Kas ir "Krstiāns"?


OKK 12.decembris, 00:56

Visdrīzāk Spānijas kailgliemezis (Arion lusitanicus)


Vīksna 11.decembris, 23:57

Paldies !


CerambyX 11.decembris, 23:44

Griezējbite Coelioxys sp.


Vīksna 11.decembris, 23:28

Vai šī kāda bite ?


Vīksna 11.decembris, 23:23

Paldies par tik daudz nosaukumiem !


Ansis 11.decembris, 22:27

Varētu būt asku sēne Leucostoma massarianum (Cytospora massariana)


IlzeP 11.decembris, 22:23

Man šķiet, ka tumšie spārni arī liecina par parazītkameni


Ansis 11.decembris, 22:21

Izskatās pāc asku sēnes Valsa nivea (Cytospora nivea)


marsancija 11.decembris, 21:12

Konstatēts, ka tā ir mātīte un šī atradneir piefiksēta. Nav vēl īsti skaidrs, vai ziemo Latvijā.


nekovārnis 11.decembris, 20:51

Foršs novērojums!:)


Fuatra 11.decembris, 20:30

vēl viens!


Vīksna 11.decembris, 19:48

Paldies !


CerambyX 11.decembris, 19:38

Nu jā izskatās, ka ir tiešām kāda no parazītkamenēm Psithyrus (pakaļkāju stilbi bez gluda laukuma, kur kamenes 'parastās' vāc putekšņus) un no tām tādā krāsojumā (viss ķermenis melns, vien vēdera gals oranžs) laikam tiešām ir tikai Psithyrus (Bombus) rupestris (nu vismaz no parastajām sugā. Par 'retumiem' jāpapēta).


Vīksna 11.decembris, 19:29

Paldies !


Wiesturs 11.decembris, 18:33

Jā, nu nepārprotami Naterers. Otrajā bildē skaidri var redzēt ausu garumu un formu - izņemot garausaino, kam tās ir vēl garākas, citam nevienam tik garas un šauras ausis nav.


Wiesturs 11.decembris, 18:18

Varētu būt Bombus rupestris (ja Bombus)? Tā pēc kopskata varētu būt, bet nezinu, kādas pazīmes jāskatās.


nekovārnis 11.decembris, 17:27

Izskatās, ka jā. Atrodu tikai vienu līdzīgu - Hemyda vittata, bet tai dzelteno vēderu pārdala gandrīz nepārtraukta melna josla.


zemesbite 11.decembris, 17:11

Vai kāpurmuša Hemyda Obscuripennis?


zemesbite 11.decembris, 16:50

Nē, šķidrs tas nebija, tikai ļoti plāns. Nofotografēju tagad, kad ir sauss. Varbūt tas vispār nav nekas, vienkārši miza? :)


Kristers K 11.decembris, 15:59

Ups man vienkārši nesaglabājās.


Vīksna 11.decembris, 15:49

Paldies !


Vīksna 11.decembris, 15:48

Paldies !


kamene 11.decembris, 15:43

Smailā skrajlape Plagiomnium cuspidatum


kamene 11.decembris, 15:39

Spīdīgā stāvaine Hylocomium splendens


kamene 11.decembris, 15:38

Slotiņu divzobe Dicranum scoparium


roosaluristaja 11.decembris, 15:03

Varbūt veca Hapalopilus aurantiacus?


Vīksna 11.decembris, 13:59

Paldies ! Bagātīgi baltalkšņa kritala bija noaugusi,3 bildē stumbra turpinājums.Varbūt aukstums to formu nedaudz pamainījis.


dziedava 11.decembris, 13:49

Foto neizdevās pievienot?


Saila 11.decembris, 13:43

Paldies par komentāriem! Turpināšu vērot. Mēģināšu saskatīt vēdera apspalvojumu, nofotografēt. Dziesma mūsējam gan īpaša - tā arī viņu dara atšķirīgu.


dziedava 11.decembris, 13:27

Nē, pēc oranžās galertenes man neizskatās gan. Ir ļoti daudz tml. sugu, kas varbūt aug arī Latvijā, bet neviens nav mēģinājis tās noteikt. Ja ko līdzīgu redz, lielākoties mēģina iebāzt vienā vai otrā jau zināmā kastītē, bet patiesībā tā varbūt ir kāda jauna suga, - pat ne tāpēc, ka reta, bet tāpēc, ka neviens nav papūlējies noteikt. Ir, piemēram, tāda galvainā galertene Dacrymyces capitatus, kas līdzīga, bet šobrīd neņemos droši apgalvot, ka ir tieši šī vai tomēr kāda cita.


Vīksna 11.decembris, 13:05

Paldies !


dziedava 11.decembris, 12:59

Varbūt Trichia decipiens. No Hemitrichia clavata šajā stadijā grūti atšķirama.


dziedava 11.decembris, 12:31

Tā tiešām nav sēne, bet gļotsēne, bet nav arī ragansviests. Tā ir gļotsēne sporu stadijā (viss lielais klājums ir izkaisītās sporas), un tāda tā var būt sastopama cauru gadu. Jaunām gļotsēnēm veidot augļķermeņus vajag noteiktus apstākļus, bet, kad sporas jau izputējušas - tās arī paliek, kamēr vējš vai kādi citi apstākļi neiznēsā. Te pašā labajā pusē, arī apakšā zem klājuma un pa kreisi tālāk apakšā var redzēt saglabājušos arī atsevišķus augļķermeņus - apgrieztus konusiņus. Šī ir kāda no trihijām. Varbūt Trichia favoginea (minējums).


dziedava 11.decembris, 12:24

Tas brūnais? Grūti saprast, kas (kāds!) tas varētu būt - izskatās šķidrs! :D Varbūt var aprakstīt kaut ko vairāk?


marsons 11.decembris, 12:22

Paldies!


marsons 11.decembris, 12:19

Slēdziens "Sēne (nenoteikta)" mani nesajūsmina. Laikam aizsūtīšu attēlus un īsu aprakstu uz kādu citu vietni, lai iegūtu, kā tagad moderni saka - "otro viedokli".


marsons 11.decembris, 12:07

Paldies!


zemesbite 11.decembris, 12:02

Julita, ja tā drīkst, izdzēstās sūnas vietā ieliku citu novērojumu, tikai nezinu, kas tas ir - ķērpis, vai sēne. :)


kamene 11.decembris, 09:25

Abinieku sūrene Polygonum amphibium


Kristers K 11.decembris, 08:24

Labi paldies!


IlzeP 11.decembris, 07:59

Paldies par vērtīgu datu ziņošanu!


KM 11.decembris, 00:36

Pie savām bērnībā vāktajām kolekcijām piekļuvu nesen, tapēc publicēju datus tikai tagad. Neesmu nevienu aizskāris vai kritizējis, šādas lietas mani neinteresē un gluži vienkārši tam nav laika. Mani vienīgi interesē, lai dati nonāktu tur kur tiem jābūt, nevis stāv atvilktnē un krāj putekļus.


Vīksna 10.decembris, 23:22

Paldies ! Vienu brīdi pat uz jautājuma zīmes mikroliegums bija.Citā vietā plēsējputna ligzda bija nogāzta. Melnā stārķa ligzda veca vēl gan stāv,tuvumā vēl cits piemērots ozols,tikai mednieki jau mastu strīpu salikuši uz to pusi.


Durkts 10.decembris, 22:53

:) Es tad rakstītu, ka nav redzēti 12 putni, kaut speciāli meklēti ;)


CerambyX 10.decembris, 22:38

Ir pareizi - Lamia textor.


Laimeslācis 10.decembris, 22:35

Paldies, Jāni! Noņemšu un ielikšu atsevišķā novērojumā.


forelljjanka 10.decembris, 22:17

Ligzda atrodas mazā ērgļa mikroliegumā.


forelljjanka 10.decembris, 22:10

Ir tur arī ķerras.;)


Laimeslācis 10.decembris, 21:59

Paldies, Edgar un Ilze!


asaris 10.decembris, 21:51

Parastais sņibītis


Kristers K 10.decembris, 21:41

*Bernāni


Kristers K 10.decembris, 21:41

Kārli Bērmani neesi pārliecināts kas tas ir?


Aleksandra 10.decembris, 21:26

Paldies, Ieva un Ruslan!


felsi 10.decembris, 21:25

Paldies!


Vīksna 10.decembris, 20:25

Pat galertenes savādāk izskatās, vismaz uz skujkokiem.Pēc kārtas visas biju ielikusi.


asaris 10.decembris, 20:17

Pēc šī https://www.naturespot.org.uk/content/id-guide-helophilus, ja Latvijā nav vēl kāda līdziga suga sanāk Helophilus pendulus.


roosaluristaja 10.decembris, 20:09

Izskatās pēc oranžajām galertenēm, bet tās gan uz lapu kokiem ir reti.


roosaluristaja 10.decembris, 20:06

Kaut kādas dīvainas sīkas sēnes. Domāju, ka tās nav receklenes un eksīdijas jau nu ne tik.


Kambars 10.decembris, 20:05

Paldies!!!


asaris 10.decembris, 20:02

Izskatās pēc vītolu koksngrauža Lamia textor.


Bekuvecis 10.decembris, 19:51

Ir! Par cik DD listē visteņu vsp nav, nomainīju uz Tricholoma sp., kas arī NAV nepareizi.


Vīksna 10.decembris, 19:48

Vairāk gan kukaiņus bildēju, bet reizēm arī citu, un paldies visiem, kas man pieraksta sugu nosaukumus !


Bekuvecis 10.decembris, 19:48

Abas divas brūnās receklenes vien būs, tikai dažādā vecumā un attiecīgi piedzīvojušas atšķirīgus laikapstākļus. Akurāt tādu pašu "pāri" esmu novērojis pirms 2 gadiem un 15 dienām, resp. līdzīgos apstāķļos.


roosaluristaja 10.decembris, 19:28

Te manuprāt ir vairākas sugas. Tumšā ir Tremella foliacea, bet gaišā varētu būt kas cits.


IlzeP 10.decembris, 18:56

Tā kā purva un pelēkā zīlīte ir pēc izskata ļoti līdzīgas, esmu ieviesusi iespēju ziņot arī "Purva/pelēkā zīlīte Poecile sp." Šo gan riskēju nosaukt par purva, jo domas sakrita ar Jāņa.


IlzeP 10.decembris, 18:48

Jā, nulle nav paredzēta


IlzeP 10.decembris, 18:46

Decembrī gan vajadzētu būt pieaugušo putnu tērpam


IlzeP 10.decembris, 18:45

Pie barotavām vidējie dzeņi nāk, par to nav šaubu. Cik sapratu, šeit bija jautājums tieši par čiekuru lobīšanu. Nosakot šīs abas sugas, jāņem vērā, ka dižraibo dzeņu jaunuļiem arī ir galvas virsa sarkana, var aplūkot, piemēram, http://www.putni.lv/denmaj.htm


Vīksna 10.decembris, 17:30

Paldies !


CerambyX 10.decembris, 17:21

Kāds no daudzajiem jātnieciņiem


CerambyX 10.decembris, 17:19

Xanthorhoe ferrugata


CerambyX 10.decembris, 17:17

Tinējs, Acleris rhombana, manuprāt.


Vīksna 10.decembris, 17:16

Paldies !


CerambyX 10.decembris, 17:16

Tinējs Pandemis dumetana tā kā


CerambyX 10.decembris, 17:13

Svilnis Ostrinia nubilalis


CerambyX 10.decembris, 17:12

Skudras


Vīksna 10.decembris, 17:10

Paldies ! Tur bija vairāki, dažādu putnu balsis, vairs neatceros.Ar sēnēm, kukaiņiem vienkāršāk.


CerambyX 10.decembris, 17:10

Otiorhynchus sp. - raucus vai kas uz to pusi.


forelljjanka 10.decembris, 16:44

Meža tā gan nav,varētu būt purva.Kārtējo reizi varu tikai atgādināt,purva/pelēko atšķirt pēc bildēm var,bet tas ir sarežģīti,savukārt-pēc dziesmas vai sauciena,vienkāršāk par vienkāršu.Jāklausās,jāatcerās(jāieraksta telefonā),zīlītes neklusē!;)


Kristers K 10.decembris, 15:50

Man šķiet, ka tā ir meža zīlīte taču neesmu pārliecināts


Kristers K 10.decembris, 15:11

Paldies Aivi T :)


Kristers K 10.decembris, 15:10

Vladimir atvaino bet es neesmu vainīgs,ka jūs manā novērojumā neredzat, ka gārni esmu redzējis 8Septembrī


kamene 10.decembris, 14:57

Paldies, Krister! Salīdzināju ar citiem šīs sugas attēliem - jā, ir līdzīgi. Ja tik nav vēl kāda ļoti līdzīga suga.


Durkts 10.decembris, 14:55

Vai būtu jāliek "skaits -1", ja putnu nav? Vai arī sistēma neļauj likt "0"?


Durkts 10.decembris, 14:53

Vladimir, nespēj aizmirst šo: "https://dabasdati.lv/lv/observation/0050n7ldc3ifuqjk0o12c1oa73/"? Man šķiet, ka Jums, kā pieaugušam cilvēkam, nebūtu šādi "jājoko", bet savādākā veidā jāveicina jaunekļa interese par dabu?!


Kristers K 10.decembris, 13:04

Līdzīga (Trichia favoginea) apskaties vārbūt ir tā pati suga.


Kristers K 10.decembris, 12:59

Jā tā ir gļotsēne. Kad atnākšu no skolas paskatīšos kas tā par gļotsēni pierakstos.


Vīksna 10.decembris, 10:36

N.Savenkova, I.Šulca Latvijas tauriņu katalogā (2010) norādīts: „Ļoti reti, suga ir zināma tikai no vienas vai dažām atradnēm, vienā vai atsevišķos eksemplāros. Latvijā konstatēts līdz 1960. gadam, pēc tam vairs nav konstatēts.”Tikai tagad viens novērojums un šis. 1999 g. nebija vēl DD, un kāpēc tik izcilu novērojumu 2015 g. nepievienoja, neziņoja speciālistiem ? Agris, Krstiāns, pārsvarā liek un komentē-viena persona OKK, kopēji novērojumi, regulāri citus kritizē, aizskar.


Saila 10.decembris, 10:12

Tā kā mums sētā uzturās gan dižraibais, gan vidājais dzenis, atsķirība ir labi novērojama. Mūsu vidējam dzenim ir riktīga sarkana panku frizūra un sarkana pavēdere, arī melnie un baltie laukumi ir citadaki, nekā dižraibajam dzenim. Čiekuru lobīšanas vietu mūsu sētas elektrības stabos ir iekopis dižraibais dzenis, bet vidējo esmu redzējusi tur uzlaižamies. Turpmak uzmanīgak pavērošu, ko viņs tur dara. Tas, ka viņš bija pie barotavas uz palodzes ir fakts. Šovasar bija iespēja novērot, kā viņš pieaug. Sākumā pēc izlidošanas ( nezinu, kur ligzda, te daudz vecu koku) dzīvojās daudz pa pagalma zālienu, bija ļoti skaļš un pat nāca pretīm, jo gribēja ēst, bet, kad neko nedabūja, palaidās prom. Bijām noraizējušies, ka viņu nenotver kāds klijāns vai lapsa, vai kaimiņu kaķis.Vispār viņš joprojām ir diezgan skaļš un piefiksējams. Ceru, ka atlidos kādreiz atkal uz barotavu un varēšu nofotogrāfēt:)


Kristers K 10.decembris, 07:50

Ups vispār laikam man šinī telefonā bija bildes no Kaņiera ezera ar gārni nupareizām video


Kristers K 10.decembris, 07:49

Pēc tā kad viņš ir liels ar dzeltenu knābi un garām kājām .


OKK 09.decembris, 23:47

Foto, protams, nav? Pēc kādām pazīmēm noteici, ka lielais baltais gārnis?


OKK 09.decembris, 22:40

Šis novērojums nez kāpēc neparādās "Novērojumu atlase" un arī netika pieminēts kā izcils DD 10. gadu pastāvēšanas Kopsapulces video Piterāna atskaitē, tāpēc Piterāna atskaiti vērtēju tikai kā 8 no 10 ballēm


Laimeslācis 09.decembris, 22:00

Paldies, Ansi! :) Šis novērojums palicis laikam no tiem laikiem, kad savam novērojumam sugu vēl nevarēja nomainīt.


nekovārnis 09.decembris, 21:50

Kāds Cryptocephalus sp.


Laimeslācis 09.decembris, 21:44

O, paldies, Marek! :)


nekovārnis 09.decembris, 21:43

Tā izskatās.


Steeler 09.decembris, 21:42

Pamanīju tik šodien saraksti un, tā kā no sikspārņiem neko nesaprotu, pievienoju vēl 2 bildes ... ja nu palīdz :D


Laimeslācis 09.decembris, 21:20

Vai šis arī varētu būt tauriņš Diurnea lipsiella? Vadījos pēc Uģa noteiktā mana tauriņa - tāds dikti līdzīgs.


asaris 09.decembris, 21:09

Sikspārnis (nenoteikts).


asaris 09.decembris, 21:09

Smecernieks, Phyllobius sp.


asaris 09.decembris, 20:54

Paldies!


CerambyX 09.decembris, 20:53

Pelosia muscerda


IlzeP 09.decembris, 19:39

Šeit 'piesējusies' viena bilde nevietā - ar lielo zīlīti


asaris 09.decembris, 19:33

Paldies!


Aleksandra 09.decembris, 19:01

Paldies, Inita!


Bekuvecis 09.decembris, 18:31

Par cik šī stiklene gana bieži ir nevis oranža, bet sulīgi dzeltena, pērn vai aizpērn ar Initu vienojāmies, ka turpmāk būtu jādēvē nevis par oranžo, bet gan oranždzelteno.


Inita 09.decembris, 18:24

Bālā mušmire Amanita citrina


Inita 09.decembris, 18:21

Celmene Armillaria sp.


asaris 09.decembris, 17:23

Vai iespējams sugu pievienot datu bāzei?


asaris 09.decembris, 17:23

Vai iespējams datubāzei pievienot - Oranžā stiklene Hygocybe persistens?


Laimeslācis 09.decembris, 17:15

Paldies, Edgar! Jā - ir tomēr dziedātājstrazds!


AAvj 09.decembris, 15:57

Vai tiešām vidējais dzenis lupina čiekurus? Kā atšķīrāt no dižraibā dzeņa?


Edgars Smislovs 09.decembris, 15:11

Manuprāt dziedātājstrazds.


Durkts 09.decembris, 14:37

Vienlaikus redzēti trīs. 4. eksemplārs uz jautājuma zīmes. .


Laimeslācis 09.decembris, 08:13

Ilze, Uģi, paldies! :)


Tauriņu Vērošana 09.decembris, 02:39

Te būs kāda smaga kļūda gadījusies.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2018
© dabasdati.lv
Saglabāts