Aktīvie lietotāji: 68 Šodien ievadītie novērojumi: 6 Kopējais novērojumu skaits: 687947
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides no aizsargājamu putnu ligzdām 2018. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau septīto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Šobrīd tiešraidē var vērot astoņas ligzdas: jūras ērgļu ligzdu Durbes novadā, jūras ērgļu ligzdu Ziemeļkurzemē, ūpju, vistu vanagu, melno stārķu ligzdu un divas mazo ērgļu ligzdas Zemgalē.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās


 

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

I Ligzda Durbes novadā

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. 24. martā Milda izdēja pirmo un 27. martā otro olu. Abas olas izšķīlās (29. aprīlī un 2. maijā), un mazuļi veiksmīgi izauga. Neskatoties uz to, ka naktī no 12. uz 13. jūliju jaunākais mazulis izkrita no ligzdas, vēlāk abi mazuļi dzīvi un veseli atgriezās ligzdā. Augusta beigās ligzda pamazām sabruka, atsedzot mikrofonu, kas bija novietots zem ligzdas, un vecākais mazulis to atrada un sabojāja.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

II Ligzda Ziemeļkurzemē

Ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā ligzdošanas teritorijā, kas zināma jau kopš 2013. gada. Pirmā ligzda atradās izcirtumā atstātā vecā, līkā un iztrupējušā apsē, šajā vietā ērgļi sekmīgi ligzdoja divus gadus. 2014. gada oktobrī ligzdas koks nokrita, un putni pārvācās aptuveni 80 metrus tālāk, uzbūvējot ligzdu vecas priedes galotnē. Divu gadu laikā, kad tika apdzīvota šī ligzda, mazuļi netika izvesti ne reizi, un 2017. gadā jūras ērgļi uzbūvēja jaunu ligzdu aptuveni 300 metrus tālāk. Šoreiz putni izvēlējās vecu osi, ligzdu uzbūvējot vienā no galotnes žuburiem. Jau pirmajā gadā ligzdošana šajā vietā bija sekmīga, maija beigās te konstatēti divi jaunie putni.

Tiešsaistes kameras sistēma pie šīs ligzdas tika uzstādīta 2018. gada sākumā, naktī no 21. uz 22. janvāri. Martā ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris. Abi ligzdas saimnieki ir negredzenoti, līdz ar to šo putnu izcelsme nav zināma. 20. martā tika izdēta pirmā ola, 23. martā – otrā. Mazuļi izškīlās 25. aprīlī un 28. aprīlī, 7. jūnijā tika apgredzenoti. 22. jūnijā jaunākais mazulis izkrita no ligzdas. Tā kā barošanās apstākļi nebija labvēlīgi un vecākiem bija grūtības nodrošināt abus mazuļus ar barību, tika nolemts izkritušo mazuli nogādāt savvaļas putnu rehabilitācijas stacijā Madonas novadā. Vecākais mazulis 13. jūlijā devās savā pirmajā lidojumā un līdz rudenim turpina atgriezties ligzdā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Jānis Kažotnieks. Palīdzību tās uzturēšanā ir snieguši Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis.

 


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. 2017. gadā tiešsaistē vērojām, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, un pēc pagājušās ligzdošanas sezonas tika nodrošināta arī nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

Tiešsaistes kamera iespēju robežās darbojās arī 2017./2018. gada ziemā. Tā kā gada tumšajā laikā pietiekamu enerģijas daudzumu sistēmas darbībai ar saules paneļiem nodrošināt nevar, bieži nācās veikt akumulatoru maiņu.

Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana šajā sezonā nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta. Šobrīd tiešraide tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Tiešraidē vērojama viena no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā.

2015. gadā pie ligzdas tik uzstādīta tiešraides kamera, diemžēl ligzdošana bija nesekmīga - mātīte pameta olas, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. 2016. gadā sistēma tika aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošināja labāku attēla un skaņas kvalitāti, tika mainīts arī kadrējums, nodrošinot labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divas. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. 2017. gada aprīļa sākumā tika izdētas piecas olas, no kurām izšķīlās trīs. Visi trīs jaunie putni izauga.

2018. gadā ligzdu apmeklēja vairāki vistu vanagi, bet ligzdošana netika uzsākta. Šobrīd tiešraide tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Ligzda, pie kuras kamera ir pielikta 2018. gadā, ir ar mazliet līdzīgu priekšvēsturi kā iepriekšējā. Līdzīgi kā tā, arī šī ligzda ir atrasta tikai pirms diviem gadiem, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija par to, ir pērnā. Pagājušajā gadā izšķīlās četri mazuļi, izauga trīs. Lai izbarotu arī ceturto, acīmredzot vecākiem pietrūka barības, jo putns gāja bojā jau krietni liels, turpat ligzdā. Nekādu ziņu par plēsēju ietekmi nav, jo pie ligzdas atradās fotoslazds (automātiskā kamera) līdz pat tās izvešanai. Pēdējais jaunais putns ligzdu atstāja 6. septembrī. Tik vēlu tādēļ, ka acīmredzami ir bijusi kāda aizkavēšanās sezonas sākumā. Varbūt atgriezās pavēlu, varbūt bija jāatjauno ligzda. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Atšķirība ir tajā apstāklī, ka pats ligzdošanas iecirknis gan ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts šogad ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir nevis tādēļ, lai būtu neparasts skats, bet tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - jo ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Arī mežs ir pavisam citāds - īsts boreālais mežs ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce), riekstrozis un, šogad visnotaļ ticami, arī krustknābji (M. Strazds).

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga. Pirmā melno stārķu mātīte ligzdā ieradās 5. aprīlī un pirmais tēviņš - 7. aprīlī, taču pēc dažām dienām tos padzina cits stārķu pāris. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem. Sākot no 12. aprīļa tika izdētas piecas olas, no kurām četras izšķīlās (18.-20. maijā). Visi četri mazuļi sekmīgi sasniedza lidspēju un pēdējo reizi redzēti atgriežamies ligzdā 8.-10. augustā.

Kameras sistēma ir uzstādīta 16. martā, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam par palīdzību, izvietojot kameras sensoru un mikrofonu. Ligzda atrodas Siguldas novadā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Tiešsaistē vērojamā ligzda atrodas Kurzemē – Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga. 2017. gadā ligzdošana bija sekmīga – ligzdā izauga divi mazuļi (trešo aiznesa jūras ērglis).

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nebija zināma.

2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā (Teo) un cita mātīta, kura tika nodēvēta par Tiju. Tiešraide bija vērojama no 6. aprīļa, sākumā ligzdā tika novēroti vairāki zivjērgļi. Sākot ar 19. aprīli Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt. Diemžēl 1. maija negaiss sabojāja tiešraides sistēmu. Zivjērgļi šo negaisu veiskmīgi pārdzīvoja, tomēr 30. jūnijā, kad bija plānota mazuļu gredzenošana, ligzda izrādījās tukša – ligzdošana nebija bijusi sekmīga.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina

I Ligzda

Ligzda Zemgalē, pie kuras novietota tiešraides kamera, ir atrasta 2017. gada jūlijā. Pagājušajā vasarā tajā redzēts viens jaunais putns, tomēr ligzdošana nebija sekmīga un jaunais ērglis gāja bojā īsi pirms ligzdas atstāšanas. Pēc ligzdas uzbūves var spriest, ka mazais ērglis šo ligzdošanas vietu izmantojis jau ilgi.

Interesanti ir tas, ka ligzda novietota ļoti zemu eglē – tik zemu ligzda var atrasties tikai vietās, kas ir ilgstoši netraucētas. Ligzda ir būvēta uz resna egles zara aptuveni metru no stumbra, tā ir cieši piespiedusies blakus kokam – apsei un, par spīti zemajam novietojumam, no zemes ir grūti saskatāma. Ligzdas koks atrodas aptuveni 50 metru attālumā no lauka malas.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam un Jānim Jansonam!

2018. gadā ligzdošana šajā ligzdā nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

 


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina

II Ligzda

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam!

2018. gadā ligzdošana šajā ligzdā nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

 

 

 

 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Apidae sp. - 2019-07-14 LailaG
Rubus idaeus - 2019-07-14 LailaG
Ciconia nigra - 2019-07-14 LailaG
Lampyris noctiluca - 2019-07-17 Klintslejas
Epipactis helleborine - 2019-07-16 Klintslejas
Aegolius funereus - 2019-07-17 Rallus
Nepticulidae sp. - 2019-07-16 IFa
Graphosoma lineatum - 2019-07-16 IFa
Spondylis buprestoides - 2019-07-15 IFa
Stemonitis sp. - 2019-07-16 W 1
Coprinus disseminatus - 2019-07-16 W
Mycena haematopus - 2019-07-16 W
Pycnoporellus fulgens - 2019-07-16 W 1
- 2019-07-16 W
Leccinum sp. - 2019-07-16 W
Contarinia petioli - 2019-07-16 IFa
Thelephora penicillata - 2019-07-16 W
Spathularia flavida - 2019-07-16 W 1
Tylopilus felleus - 2019-07-13 Aleksandra
Columba oenas - 2019-07-16 Lielā_skudra
Inachis io - 2019-07-13 Aleksandra 1
Coturnix coturnix - 2019-07-16 DaceV
Anas platyrhynchos - 2019-07-15 DainisKR
Anas platyrhynchos - 2019-07-15 DainisKR
Apatura iris - 2019-07-13 Aleksandra 1
Erinaceus sp. - 2019-07-16 edmunds77665
Cygnus olor - 2019-07-16 aer
Psocoptera sp. - 2019-07-08 Laimeslācis
Pseudotsuga menziesii subsp. menziesii - 2019-07-16 forelljjanka
Buteo buteo - 2019-07-08 Laimeslācis
Trichius fasciatus - 2019-07-13 Aleksandra
Zootoca vivipara - 2019-07-16 artis113
Oenanthe oenanthe - 2019-07-16 Edgars Smislovs
Charadrius dubius - 2019-07-16 Edgars Smislovs 1
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Edgars Smislovs
Monotropa hypopitys - 2019-07-16 IFa
Heteroptera sp. - 2019-07-08 Laimeslācis
Ceratiomyxa porioides - 2019-07-12 felsi
Picromerus bidens - 2019-07-08 Laimeslācis
Phoenicurus phoenicurus - 2019-07-12 felsi
Nabis flavomarginatus - 2019-07-08 Laimeslācis
Ectobius sp. - 2019-07-08 Laimeslācis
Oriolus oriolus - 2019-07-16 aer 1
Vipera berus - 2019-07-16 IFa
Pentatomidae sp. - 2019-07-08 Laimeslācis
Egretta alba - 2019-07-16 aer
Xysticus ulmi - 2019-07-08 Laimeslācis
Picea abies - 2019-07-08 Laimeslācis 1
Turdus merula - 2019-07-16 tatia
Charadrius dubius - 2019-07-15 Igors 1
Cirsium heterophyllum - 2019-07-08 Laimeslācis
Corvus cornix - 2019-07-16 tatia
Larus argentatus - 2019-07-16 tatia
Vanessa cardui - 2019-07-08 Laimeslācis
Stenurella melanura - 2019-07-13 Aleksandra
Anas platyrhynchos - 2019-07-16 tatia
Delichon urbicum - 2019-07-16 tatia
Podiceps cristatus - 2019-07-16 tatia
Calidris alpina - 2019-07-15 Igors 2
Heteroptera sp. - 2019-07-08 Laimeslācis
Sterna hirundo - 2019-07-16 tatia
Dalopius marginatus - 2019-07-08 Laimeslācis
Egretta alba - 2019-07-16 tatia
Fulica atra - 2019-07-16 tatia
Locustella luscinioides - 2019-07-16 tatia
Charadrius dubius - 2019-07-16 Gaidis Grandāns
- 2019-07-16 tatia
- 2019-07-16 tatia
Tetrao tetrix - 2019-07-16 Gaidis Grandāns
Calidris ferruginea - 2019-07-15 Igors 2
Hylobius pinastri - 2019-07-08 Laimeslācis
Calidris alba - 2019-07-15 Igors 1
Sterna paradisaea - 2019-07-16 Igors 1
Sterna sandvicensis - 2019-07-16 Igors
Brenthis ino - 2019-07-08 Laimeslācis
Sternula albifrons - 2019-07-16 Igors 2
Boloria selene - 2019-07-08 Laimeslācis
Vanessa atalanta - 2019-07-08 Laimeslācis
Hydroprogne caspia - 2019-07-16 Igors 1
Ardea cinerea - 2019-07-16 tatia
Parus major - 2019-07-16 tatia
Anas platyrhynchos - 2019-07-16 tatia
Lanius collurio - 2019-07-08 Laimeslācis
Aricia artaxerxes - 2019-07-08 Laimeslācis
Macrolepiota procera - 2019-07-16 tatia
Argynnis adippe - 2019-07-08 Laimeslācis
Erithacus rubecula - 2019-07-16 tatia
Lycaena dispar - 2019-07-08 Laimeslācis
Hymenoptera sp. - 2019-07-08 Laimeslācis
Oriolus oriolus - 2019-07-16 Edgars Smislovs
Lullula arborea - 2019-07-16 Edgars Smislovs
Lanius collurio - 2019-07-16 Edgars Smislovs
Garrulus glandarius - 2019-07-16 Edgars Smislovs
Acrididae sp. - 2019-07-08 Laimeslācis
Oriolus oriolus - 2019-07-16 tatia
Dendrocopos major - 2019-07-16 tatia
Corvus corax - 2019-07-16 tatia
Accipiter gentilis - 2019-07-16 tatia
Aphrophora alni - 2019-07-08 Laimeslācis
Hemithea aestivaria - 2019-07-08 Laimeslācis
Larus argentatus - 2019-07-16 Edgars Smislovs
Columba oenas - 2019-07-16 Rallus
Falco subbuteo - 2019-07-16 Edgars Smislovs
Quercus robur - 2019-07-16 kamene
Diplolepis rosae - 2019-07-16 IFa 1
Salix caprea - 2019-07-16 kamene
Buteo buteo - 2019-07-08 Laimeslācis
Acrocephalus dumetorum - 2019-07-08 Laimeslācis 1
Aromia moschata - 2019-07-16 sindi
Helicidae sp., Geomitridae sp. - 2019-07-08 Laimeslācis
Vanessa cardui - 2019-07-08 Laimeslācis
Stemonitis sp. - 2019-07-16 Anete PB
Crucibulum laeve - 2019-07-08 Laimeslācis
Urophora cardui - 2019-07-16 IFa
Actitis hypoleucos - 2019-07-16 BioEliina
Heteroptera sp. - 2019-07-08 Laimeslācis
Metylophorus nebulosus - 2019-07-08 Laimeslācis
Circus aeruginosus - 2019-07-16 Kristers K
Acrocephalus scirpaceus - 2019-07-16 Kristers K
Calocera cornea - 2019-07-08 Laimeslācis
Calidris ferruginea - 2019-07-14 Mangusts
Sterna hirundo - 2019-07-14 Mangusts
- 2019-07-14 nekovārnis
- 2019-07-14 nekovārnis
Closterotomus biclavatus - 2019-07-14 nekovārnis
Picromerus bidens - 2019-07-14 nekovārnis
Eriophyes laevis - 2019-07-16 IFa
Orthilia secunda - 2019-07-09 Lyncyy
- 2019-07-07 Lyncyy
Monotropa hypopitys - 2019-07-07 Lyncyy
Verbascum thapsus - 2019-07-16 mardzh
Larus ridibundus - 2019-07-07 Lyncyy
Cybister lateralimarginalis - 2019-07-14 nekovārnis
Saldidae sp. - 2019-07-14 nekovārnis
Saldidae sp. - 2019-07-14 nekovārnis
Tetrastes bonasia - 2019-07-16 Alvis Āboliņš
Egretta alba - 2019-07-16 Alvis Āboliņš
Aquila pomarina - 2019-07-16 Alvis Āboliņš
Cygnus olor - 2019-07-09 Alvis Āboliņš
Poecile montanus - 2019-07-14 kimkim
Staphylinidae sp. - 2019-07-13 nekovārnis
Motacilla alba - 2019-07-14 kimkim
Corvus corax - 2019-07-14 kimkim
Thanatophilus rugosus - 2019-07-13 nekovārnis
Oiceoptoma thoracicum - 2019-07-13 nekovārnis
Columba palumbus - 2019-07-14 kimkim
Stenodema laevigatum - 2019-07-13 nekovārnis
Phylloscopus sibilatrix - 2019-07-14 kimkim
Myrmus miriformis - 2019-07-13 nekovārnis
Aves sp. - 2019-07-14 kimkim
Cyanistes caeruleus - 2019-07-14 kimkim
Curculionidae sp. - 2019-07-13 nekovārnis
Muscicapa striata - 2019-07-14 kimkim
Dendrocopos minor - 2019-07-14 kimkim 1
Turdus merula - 2019-07-14 kimkim 1
Erithacus rubecula - 2019-07-14 kimkim 2
Adscita statices - 2019-07-14 kimkim
Linaria cannabina - 2019-07-14 kimkim
Orobanche pallidiflora - 2019-07-16 Lūsītis 1
Heteroptera sp. - 2019-07-13 dziedava
Triplax rufipes - 2019-07-13 nekovārnis
Aromia moschata - 2019-07-13 nekovārnis
Hylesinus crenatus - 2019-07-13 nekovārnis
Scraptiidae sp. - 2019-07-13 nekovārnis
Streptopelia decaocto - 2019-07-15 Rallus
Streptopelia decaocto - 2019-07-16 Rallus
Porphyrellus porphyrosporus - 2019-07-15 forelljjanka 1
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni 1
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Ciconia ciconia - 2019-07-16 Litenesputni
Garrulus glandarius - 2019-07-16 alexborzenko
Corylus avellana - 2019-07-14 forelljjanka 1
Nymphalis antiopa - 2019-07-16 kamene
Vanessa atalanta - 2019-07-16 kamene
Araschnia levana - 2019-07-16 kamene
Fuligo septica - 2019-07-16 kamene
Vulpes vulpes - 2019-05-05 Laimeslācis
Ranunculus lingua - 2019-07-16 Lemmus
Lygus sp. - 2019-07-10 Siona
Eurydema oleracea - 2019-07-10 Siona 2
Lygus sp. - 2019-07-10 Siona
Chamaenerion angustifolium - 2019-07-07 Lyncyy
Carduelis carduelis - 2019-07-16 Litenesputni
Dryocopus martius - 2019-07-16 Litenesputni
Parus major - 2019-07-16 Litenesputni
Apus apus - 2019-07-16 Litenesputni
Certhia familiaris - 2019-07-16 Litenesputni
Anthus trivialis - 2019-07-16 Litenesputni
Dendrocopos major - 2019-07-16 Litenesputni
Troglodytes troglodytes - 2019-07-16 Litenesputni
Periparus ater - 2019-07-16 Litenesputni
Oriolus oriolus - 2019-07-16 Litenesputni
Regulus regulus - 2019-07-16 Litenesputni
Sylvia atricapilla - 2019-07-16 Litenesputni
Lophophanes cristatus - 2019-07-16 Litenesputni
Picoides tridactylus - 2019-07-16 Litenesputni
Spinus spinus - 2019-07-16 Litenesputni
Sitta europaea - 2019-07-16 Litenesputni
Fringilla coelebs - 2019-07-16 Litenesputni
Phylloscopus collybita - 2019-07-16 Litenesputni
Lentinellus sp. - 2019-07-15 gunitak
Coprinus atramentarius - 2019-07-15 gunitak
Lycogala epidendrum - 2019-07-15 gunitak
Tubifera ferruginosa - 2019-07-15 gunitak
Ceratiomyxa porioides - 2019-07-15 gunitak
Stemonitis sp. - 2019-07-15 gunitak
Megaloceraea recticornis - 2019-07-13 nekovārnis
Heteroptera sp. - 2019-07-13 nekovārnis
Stenodema laevigatum - 2019-07-13 nekovārnis
Leptopterna dolabrata - 2019-07-13 nekovārnis
Graphosoma lineatum - 2019-07-13 nekovārnis
Halticus apterus - 2019-07-13 nekovārnis
Polymerus sp. - 2019-07-13 nekovārnis
Kleidocerys resedae - 2019-07-13 nekovārnis
Plagiognathus chrysanthemi - 2019-07-13 nekovārnis
Nabis limbatus - 2019-07-13 nekovārnis
Polymerus nigrita - 2019-07-13 nekovārnis
Charagochilus gyllenhalii - 2019-07-13 nekovārnis
Plagiognathus chrysanthemi - 2019-07-13 nekovārnis
Plagiognathus arbustorum - 2019-07-13 nekovārnis
Numenius phaeopus - 2019-07-16 mazais_ezis
Clavicorona pyxidata - 2019-07-16 artis113
- 2019-07-16 artis113
Corvus cornix - 2019-07-16 Litenesputni
Pica pica - 2019-07-16 Litenesputni
Acrocephalus palustris - 2019-07-16 Litenesputni
Columba palumbus - 2019-07-16 Litenesputni
Carpodacus erythrinus - 2019-07-16 Litenesputni
Tringa glareola - 2019-07-16 Litenesputni
Motacilla flava - 2019-07-16 Litenesputni
Lanius collurio - 2019-07-16 Litenesputni
Sturnus vulgaris - 2019-07-16 Litenesputni
Carpodacus erythrinus - 2019-07-16 Litenesputni
Saxicola rubetra - 2019-07-16 Litenesputni
Carduelis carduelis - 2019-07-16 Litenesputni
Jynx torquilla - 2019-07-16 Litenesputni
Circus aeruginosus - 2019-07-16 Litenesputni
Linaria cannabina - 2019-07-16 Litenesputni
Crex crex - 2019-07-16 Litenesputni
Hirundo rustica - 2019-07-16 Litenesputni
Chloris chloris - 2019-07-16 Litenesputni
Alauda arvensis - 2019-07-16 Litenesputni
Passer montanus - 2019-07-16 Litenesputni
Emberiza citrinella - 2019-07-16 Litenesputni
Turdus pilaris - 2019-07-16 BioEliina
Alcedo atthis - 2019-07-16 BioEliina
Aegolius funereus - 2019-07-13 .emils
Dryocopus martius - 2019-07-16 Litenesputni
Carduelis carduelis - 2019-07-16 BioEliina
Circus aeruginosus - 2019-07-16 Litenesputni
Fringilla coelebs - 2019-07-16 BioEliina
Sitta europaea - 2019-07-16 BioEliina
Turdus pilaris - 2019-07-16 Litenesputni
Alauda arvensis - 2019-07-16 Litenesputni
Anthus trivialis - 2019-07-16 Litenesputni
Pyrrhula pyrrhula - 2019-07-16 Litenesputni
Carduelis carduelis - 2019-07-16 Litenesputni
Fringilla coelebs - 2019-07-16 Litenesputni
Muscicapa striata - 2019-07-16 Litenesputni
Sitta europaea - 2019-07-16 Litenesputni
Picus canus - 2019-07-16 Litenesputni
Lanius collurio - 2019-07-16 Litenesputni
Dendrocopos major - 2019-07-16 Litenesputni
Buteo buteo - 2019-07-16 Litenesputni
Turdus viscivorus - 2019-07-16 Litenesputni
Turdus merula - 2019-07-16 Litenesputni
Corvus corax - 2019-07-16 Litenesputni
Pica pica - 2019-07-16 Litenesputni
Carpodacus erythrinus - 2019-07-16 Litenesputni
Garrulus glandarius - 2019-07-16 Litenesputni
Saxicola rubetra - 2019-07-16 Litenesputni
Motacilla alba - 2019-07-16 Litenesputni
Dendrocopos medius - 2019-07-16 Litenesputni
Chloris chloris - 2019-07-16 Litenesputni
Hirundo rustica - 2019-07-16 Litenesputni
Oriolus oriolus - 2019-07-16 Litenesputni
Crex crex - 2019-07-16 Litenesputni
Phylloscopus collybita - 2019-07-16 Litenesputni
Carduelis carduelis - 2019-07-16 BioEliina
Lysimachia vulgaris - 2019-07-16 artis113
Upupa epops - 2019-07-16 ingaza
Nezināms
@ Wija
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Kukainis 17.jūlijs, 07:31

Koksngraužu ejās dzīvo vientuļās bites.


LailaG 17.jūlijs, 00:28

Paldies,Marek!


LailaG 17.jūlijs, 00:28

Paldies


Bekuvecis 16.jūlijs, 23:31

Hmm... Pēc izskata safrāna zarvālene, taču tā, cik atceros no lasītā un paša atrastā, mēdz būt tikai uz augsnes. Jautājums paliek atklāts, vismaz šajā mirklī.


Bekuvecis 16.jūlijs, 23:13

Ļoti īsi sakot - Thelephora penicillata pilnīgā saskaņā ar latvisko nosaukumu ir daudz smalkāka, īpaši galiņi!


dziedava 16.jūlijs, 23:08

Šīs abas, manuprāt, no skata ir ļoti līdzīgas, bet varētu vairāk atšķirties pēc taustes - Thelephora penicillata formīgāka, bet Sebacina incrustans gļotaināka. Šī man nešķita tik formīga un nemana arī raksturīgo brūno toni pie pamata. Nestrīdos, bet labprāt uzzinātu, kā droši abas atšķirt pēc foto.


W 16.jūlijs, 23:02

Paldies,Edgar!


Bekuvecis 16.jūlijs, 23:01

Saules ļoti nogurdināta beka, pēc šiem foto nenosakāma.


Bekuvecis 16.jūlijs, 23:00

Būs tomēr cita: Thelephora penicillata. Admini, tagad tai ir arī latviskais nosaukums: smalkā kārpsēne!


Bekuvecis 16.jūlijs, 22:53

Neīstā bērzubeka (Leccinum pseudoscabrum), gaišā forma. Jau trešais novērojums no Lustužkalna, ja ieskaita vienu nesenu ne gluži drošu šeit pat DD (pirmais - Initas D. un Diānas M. - nav DD, taču ir paziņots uz senes.lv un tur iekļauts atradņu pārskata tabulā). Suga nav DD listē, tapēc pagaidām nomainu uz Leccinum sp.


W 16.jūlijs, 22:48

Vai šī nevarētu būt neīstā bērzubeka?


dziedava 16.jūlijs, 22:26

Pēc čiekuru īpašajām segzvīņām redzams, ka tā ir duglāzija. Dažas duglāzijas tajā apkārtnē mērījis Andris Maisiņš. Par konkrēto mežu neko vairāk nezinām, bet interesanti. 3 km uz DA ir Rudbāržu mežaparks, kur ir daudz visādu tml. koku, gan duglāzijas, gan baltegles.


Laimeslācis 16.jūlijs, 22:12

Paldies, Marek, par noteiktajam sugām!


Mangusts 16.jūlijs, 21:54

Paldies!


Aleksandra 16.jūlijs, 21:50

Paldies!


Aleksandra 16.jūlijs, 21:49

Paldies, Marek!


forelljjanka 16.jūlijs, 21:44

Nav piejama baltegle-nenoteikta,par sugu galīgi neesmu drošs,varbūt var pateikt pēc čiekuriem?Varbūt Julitu ieinteresētu konkrētais mežu masīvs?Pēc parka galīgi neizskatās,samērā lielā platībā izkaisītas baltegles?,ši resnākā ,bet ir vēl ,lielas, vecas,pa vienai vai grupiņās pa dažām,arī viena liela,veca lapegle,tāpat mežā ir vismaz divas vecu,lielu dižskābaržu grupas(15-20 lieli koki,resnākais 2.34 m)kā arī pa kādam iesējušies daudz kur mežā.Būtu kāds barona mežs?Varbūt pirmās brīvvalsts laikā kāds mežzinis-entuziasts?Cik apmēram veca var būt baltegle +/-2 m apkārmērā?Vairāk izskatās pēc 100+ gadus vecas vēstures...;)


Aleksandra 16.jūlijs, 21:32

Paldies, Kārli!


asaris 16.jūlijs, 21:28

Kameņvabole Trichius fasciatus


Laimeslācis 16.jūlijs, 21:12

Gribēju jau likt, nenoteikts, bet pasteidzos. Nestrīdēšos, jo neesmu pārliecināta. Man ir vēl viens tāds prusaks /novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/8p3fpvst86vn7p8kp8ksu7nrc6/, tad to arī iespējams jālabo.


asaris 16.jūlijs, 21:01

Pēc kā noteikts, ka meža? Šeit komentārs no vecēka mana novērojuma Uģis Piterāns 29-Jul-2017, plkst. 23:13 Njā, Ectobius sp. man ar pagaidām nosacīta mīkla - t.i. jāredz laikam sērijā blakus gan viena, gan otra suga un tad jau tās atšķirības gan jau var labi saprast. Noteicējā raksta, ka lapponicus uz priekškrūšu vairoga melnā laukuma malas ir 'izplūdušas', bet sylvestris - šis melnais laukums ir ar asām, skaidri norobežotām malām (nu un atšķiras arī ģeintālijas). Esmu iepriekš pētījis dažādas bildes internetā, bet pagaidām īsti tā pazīme man 'nenolasās'. Varbūt jāpameklē kāds labāks/svaigāks noteicējs. Toreiz pats arī mēģināju saprast kā atšķirt, bet līdz galam skaidrībā netiku.


felsi 16.jūlijs, 20:38

Julitai! Apskatot, palasot, arvien lielāka pārliecība, ka sēne. Bez brilles vai lupas neredzama, liela melna masa uz celma.


forelljjanka 16.jūlijs, 19:39

Tad jau stabila atradne retajai bekai.Kaut gan,mežs aiz Krustkalna kapiem nav pat Dabas parkā!Dabas parks jau arī,no Dabas aizsardzības viedokļa ,ir pašvaks veidojums,Embūtes beidzies arī apsaimniekošanas plāns,nez ,kad taisīs jaunu?Dānis(?)-zemnieks ar no R puses spiežas klāt,kartē vēl redzami Ansiņi,atceros laikus kad no turienes šunelis ārā skrēja,tagad divi koki un labības lauks.:( Vēl biju nepatīkami pārsteigts,ka pļaviņā meža vidū uz A no punkta, nevis kaut kāda bio pļava ,bet iesētas auzas!:( Parkam ,manuprāt ,būtu jāstiepjas krietni uz Z,vismaz līdz tā sauktajam Induļa kapam(akmenim).


asaris 16.jūlijs, 16:28

Jauni lielie ķīri.


nekovārnis 16.jūlijs, 16:10

Labojums: ...šīs ĢINTS sugas ...


nekovārnis 16.jūlijs, 16:07

Paldies! Varētu būt Cybister lateralimarginalis, vismaz citas šīs dzimtas sugas Latvijā nav sastopamas, bet Dytiscus kāpuri ir atšķirīgi - ar divām astītēm (nezinu gan vai visām sugām). Pārējās dzimtās nez vai tik milzīgi kāpuri varētu būt. Gribēju pašaut plaukstu apakšā - izskatījās ka abi gali būtu mazliet pāri plaukstas malām, bet tad kāpurs pavēra žokļus un gribēšana to noķert fiksi pazuda :D


CerambyX 16.jūlijs, 15:34

Ūdensvabole jau ir, varbūt Cybister lateralimarginalis - tam attēlos rādās, ka ir tāda gaišāka svītra pa vidu.


CerambyX 16.jūlijs, 15:32

Laikam jau tomēr ne :/ Tieši uz mauragām neviena suga konkrēti nav atzīmēta - dažas sugas atzīmētas, ka var baroties ar dažādiem kurvjziežiem, tad nu droši vien būs kāda no tām.


dziedava 16.jūlijs, 15:30

Chaetosphaerella phaeostroma, bet varbūt ir vēl varianti. http://fungi.myspecies.info/all-fungi/chaetosphaerella-phaeostroma


dziedava 16.jūlijs, 15:15

Uģi, hipotētiski čemuru mauraga Hieracium umbellatum. Vai tāds variants ko dod? Šobrīd nav pa rokai foto, pie tiem tikšu vēlāk.


CerambyX 16.jūlijs, 14:34

Daudzas no tām Cassida sp. samērā specializējas (pamatā gan tādi populāri un atpazīstami - pelašķi, biškrēsliņi, staģes utml.) - varbūt pēc tā var pateikt precīzāk.


felsi 16.jūlijs, 14:34

Julitai! Varētu pateikt kāds ir hipotētiskās sēnes nosaukums, jo dzbā blivo badhamiju neesmu redzējusi, bet krāsa pārāk melna, un pārāk liels laukums izskatās(visa celma virsma), un pārāk stabīla zem otras gļotsēnes:)


dziedava 16.jūlijs, 14:30

Ā, to arī toreiz gribēju noteikt, bet vēl neesmu paguvusi. Kad noteikšu, uzrakstīšu.


CerambyX 16.jūlijs, 14:27

Kas par augu?


dziedava 16.jūlijs, 14:21

Paldies, Marek, līdz vaboļu jaunuļiem laikam neaizdomātos :)


dziedava 16.jūlijs, 13:46

Baigais botāniķis neesmu, bet domāju, ka ir.


zemesbite 16.jūlijs, 13:21

Raupjo tumšbeku netālu no Krustkalna kapiem atradu jau 2013.gadā. :)


artis113 16.jūlijs, 13:01

Koksne, sīks celms.


dziedava 16.jūlijs, 12:58

Par dižzirdzeni man vienīgie izplatības dati ir no latvijasdaba.lv "Latvijā diezgan reti piejūrā un Ventas baseina upju krastos". Te ir 25 km no jūras un līdz Ventai arī patālu. Par atradnēm ārpus latvijasdaba.lv minētām teritorijām ir kas vairāk zināms? Vai šāda atradne skaitās kas īpašs?


lolitapetkevica 16.jūlijs, 12:50

Liels paldies!!!


CerambyX 16.jūlijs, 12:48

Ko botāniķi saka par augu otrajā attēlā? Vai tā ir pūkainā kazroze?


CerambyX 16.jūlijs, 12:47

https://likumi.lv/doc.php?id=12821


Laimeslācis 16.jūlijs, 12:27

Paldies, Edgar! Ja 03.08. izdosies, noteikti aizstaigāšu līdz tai vietai, varbūt būs izaudzis kaut kas sakarīgāks :)


Flendermens 16.jūlijs, 12:25

Baltais stārķis un īpaši aizsargājama suga?


Bekuvecis 16.jūlijs, 12:24

Attēla krāsu toņi mēdz patvaļīgi mainīties no kadra uz kadru ne tikai telefoniem, bet ari īstiem fotoaparātiem. Iemesls: ražotāji cenšas pārspļaut viens otru, dzelžaini ieprogrammējot fotoierīcē arvien lielākas gudrības. Taču dažā situācijā tās diemžēl kļūst par ačgārnām pārgudrībām. Pret tām cīnīties ir ļoti grūti.


Bekuvecis 16.jūlijs, 12:17

Ja kātiņi pelēki, tad sekstainā gailene atkrīt, zeltkāta vēl jo vairāk. Ļoti jauna rudens taurene (starp citu, jau ir!!!) arī izskatās pavisam citādi. Atliek pelēkā gailene vai viļņotā pataurene. Taču ne vienu, ne otru tik ļoti jaunas un mazas pats neesmu redzējis. Vairāk sliecos uz otro, bet nepārliecinoši. Tā ka atstāsim vien dzimtas līmenī.


forelljjanka 16.jūlijs, 12:13

Pievienošu kā atsevišķu novērojumu.


dziedava 16.jūlijs, 12:09

Ja par mērījumiem pie zemes, tad lielāko lazdu ir mērījis Ansis, tai bijis 7.6m apkārtmērs.


Bekuvecis 16.jūlijs, 12:07

Reizē rakstījām! :) Jā, pašlaik aug, vakar manā atradnē pie Silciema arī bija uzradusies.


dziedava 16.jūlijs, 12:06

Oficiāli nav dižkoku kritēriju, bet lielākās vērts mērīt! Tur ir vieta jauniem atklājumiem. :) Dabas retumu krātuves datubāzē, šķiet, lielākā (nepārbaudīta) reģistrēta ar 0,8m (1,3m augstumā). Pašu mērīta ir 0,74m. Bet vispār lazdas mērītas maz.


Bekuvecis 16.jūlijs, 12:03

Būs īstā, alternatīvas fakt. nav. Vai kāda garša un smarža ir patīkama vai nepatīkama, veidokļi mēdz dalīties, reizēm pat ļoti. Turklāt karstā un sausā laikā sēņu smaržas mēdz pastiprināti izgaist.


forelljjanka 16.jūlijs, 12:02

Vakar ,netālu no Krustkalna kapiem atradu vēl vienu,tā kā Embūtes apkaimē viņas ir!


Bekuvecis 16.jūlijs, 11:59

Pirmajā acu uzmetienā aizdomīgi izskatās pēc viena liela retuma. Kāds substrāts - augsne vai koksne?


forelljjanka 16.jūlijs, 11:56

Julita,kā ir ar lazdām(un c.krūmiem)saistībā ar dižkokiem?Katrā ziņā ,tik resnu lazdu sen nebiju redzējis.Ir arī precīzas koordinātas,bet šo nenocirtīs,netālu atradu mazā ērgļa ligzdu ar visu cāli,tur būs ML.;)


dziedava 16.jūlijs, 11:54

Suga hipotētiska, derētu pavērot, kā attīstās, lai drošāk varētu noteikt.


Laimeslācis 16.jūlijs, 11:16

Izskatās pēc šaurlapu ugunspuķes zieda un noziedējušām sēklu pākstīm. Pirmo reizi uztaisīju fermentēto tēju no šī ziedauga lapām (kuras šajā bildē nav redzamas) un zediem - laba :)


dziedava 16.jūlijs, 11:02

Gan jau tā arī būs, ka tur tā pati. Komentāri vairāk nākotnei domāti - ja ierauga tādu balto, tad vērts paskatīt, vai turpat kaut kur nav arī brūnie, kas mazāk izceļas un tāpēc grūtāk pamanāmi. Un vispār pie jebkuras gļotsēnes baltas stadijas vērts pameklēt arī citādas krāsas eksemplārus (kaut pavisam citā paskatā), kas varētu palīdzēt noteikt sugu, jo ne vienmēr no baltās stadijas uzreiz skaidrs, kas tas ir. Šokolādes gļotsēnei baltā stadija diezgan raksturīga, bet līdz sugai pēc tās gan nevar noteikt. Šokolādes gļotsēnes līdz sugai pēc foto vispār grūti nosakāmas, šobrīd DD to arī nedaru, bet vispār kādreiz var mēģināt, bet tad jāmēra augļķermeņu garums un jāvēro attīstība. :)


Laimeslācis 16.jūlijs, 10:58

Paldies, Blakts!


gunitak 16.jūlijs, 10:52

Citas kritalas bildes nav, un atzīmētie punkti arī netika bildēti. Bet izkadrēju to pašu bildi. Paldies par noteikšanu un komentāriem.


felsi 16.jūlijs, 10:48

Nē, ieraudzīju tik foto, tas pa starpām kāzās!


dziedava 16.jūlijs, 10:47

Tika pataustīta? Ir arī līdzīga skata tumšas apaļīgas sēnes, bet tās ir akmens cietas.


dziedava 16.jūlijs, 10:42

Skatos, ka straujā tempā tiek apgūtas jaunas gļotsēņu sugas! :) Te ir gļotsēnes jauni augļķermeņi, droši vien šokolādes gļotsēne. Izskatās, ka uz šīs kritalas varētu būt arī šīs gļotsēnes nobrieduši augļķermeņi - vai ar sarkanu apvilktie nav nobildēti tuvāk? https://dziedava.lv/dok/gunitas_kritala.jpg Tur varētu būt šokolādes gļotsēne sporu stadijā.:)


gunitak 16.jūlijs, 10:38

Paldies, Julita!


dziedava 16.jūlijs, 10:21

Šajā attēlā ir brīnišķīgi nofotografēti putekšņlapu kātiņi ar putekšņmaciņiem. Par to bija jautājums? Ja ir vēlme noskaidrot auga sugu, ar putekšņlapu kātiņiem un maciņiem nepietiek. Vajag gan zieda kopskatu, gan auga lapas, gan auga kopskatu. Vēlams no iespējami dažādiem skatiem (no sāna, no augšas, no apakšas). Reizēm pietiek arī tikai ar ziedu vai lapu, bet, ja pats augu nezini un nezini, ko tā noteikšanai vajag, drošībai labāk nofotografēt vairāk nekā par maz.


gunitak 16.jūlijs, 10:06

Paldies!


BioEliina 16.jūlijs, 09:53

Paldies, Edgar!


Jonis 16.jūlijs, 09:42

Man domāt, ka Tettigonia cantans.


Jonis 16.jūlijs, 09:39

Jap. Ātrumā kļūdījos. :)


Aleksandra 16.jūlijs, 09:33

Paldies, Edgar!


tatia 16.jūlijs, 09:14

Skaista.


IlzeP 16.jūlijs, 08:55

Vai attālinātāka skata nav?


nekovārnis 16.jūlijs, 08:15

Paldies!:)


W 16.jūlijs, 07:40

Julita - paldies!


CerambyX 16.jūlijs, 00:35

Omalus aeneus


nekovārnis 15.jūlijs, 23:45

Šis būs Pedostrangalia pubescens, Dabasdatos Etorofus pubescens. Relatīvi šaurāka galva un spici priekškrūšu vairoga aizmugurējie stūri.


Jolanta Bāra 15.jūlijs, 23:32

Paldies, nebūtu iedomājusies, ka viena suga.


Jonis 15.jūlijs, 23:27

Ievu tīklkode Yponomeuta evonimella.


Fuatra 15.jūlijs, 23:26

paldies, Marek!


Jonis 15.jūlijs, 23:22

Koksngrauzis Stictoleptura rubra.


Zigurds Krievans 15.jūlijs, 23:11

Nu jā:) Bildes skaistas un no tādām var pamācīties:)


gunitak 15.jūlijs, 23:11

Paldies, Marek, par visiem labojumiem.


nekovārnis 15.jūlijs, 23:02

Šī zeltgalvīšu zeltainīšu mātīte. Ar oranžajiem sparniem tēviņš.


Aleksandra 15.jūlijs, 22:42

Paldies, Ieva!


nekovārnis 15.jūlijs, 22:35

Mīkstspārnis Malthinus vai Malthodes sp.


mardzh 15.jūlijs, 22:32

Svilnis (nenoteikts), varbūt kāds tauriņu pazinējs atpazīs.


Igors 15.jūlijs, 22:29

https://dabasdati.lv/lv/observation/r2l67q1ch9ouis473kr84cccd1/


Edgars Smislovs 15.jūlijs, 22:23

Lauku balodis (?).


felsi 15.jūlijs, 22:18

Paldies Marek!


lolitapetkevica 15.jūlijs, 22:11

Liels paldies!!!


Aleksandra 15.jūlijs, 22:10

Paldies, Jāni un Edgar!


Aleksandra 15.jūlijs, 22:10

Nu jā, pie Ornitoloģijas centra galu galā :)


gunitak 15.jūlijs, 22:04

Paldies!


forelljjanka 15.jūlijs, 21:36

Erickiņš,pie kam -gredzenots.;)


dziedava 15.jūlijs, 21:16

Diemžēl nobira, kad sataisījos uz nopietnāku fotosesiju. Izrādās, ka līdz tam uztaisītās nav diez ko labākas bildes :(


CerambyX 15.jūlijs, 20:57

Zin!


Armandez 15.jūlijs, 20:48

Neviens nezin?


Armandez 15.jūlijs, 20:48

Neviens nezin?


Aleksandra 15.jūlijs, 20:46

Mārtiņ, paldies par spārēm!


Aleksandra 15.jūlijs, 20:45

Paldies, Marek!


Laimeslācis 15.jūlijs, 20:44

Lielais meža raibenis


Mari 15.jūlijs, 20:43

Paldies, Julita!


Laimeslācis 15.jūlijs, 20:41

Parastais perlamutra raibenis


Laimeslācis 15.jūlijs, 20:39

Lielais meža raibenis


Laimeslācis 15.jūlijs, 20:37

Brūnā dižspāre


Laimeslācis 15.jūlijs, 20:19

Paldies, Edgar, par komentāru un skaidrojumu! Pētīju bildēs kātiņus, jā, tāda zaļgana nokrāsa ir, lai gan dabā man viņi izskatījās pelēki, cik nu tajā krēslainajā vietā varēju saskatīt. Kad fotografēju ar telefonu, tad krāsu tonis dažreiz mēdz automātiski pamainīties, tāpēc mēģināju gan ar telefonu, gan ar fotoaparātu, gan bez zibspuldzes, gan ar. Žēl, ka tagad neesmu laukos, interesanti būtu tomēr redzēt, kas tur izaug.


CerambyX 15.jūlijs, 20:18

Paldies!


dziedava 15.jūlijs, 20:18

Jā, neparasti. Rieksts bija uz zemes? Kādā vietā?


Blakts 15.jūlijs, 20:16

Šim noderētu vēl foto, jā.


Edgars Smislovs 15.jūlijs, 19:45

Visdrīzāk jaunā sarkanrīklīte.


Vīksna 15.jūlijs, 19:27

Apsveicu ar plāna izpildi un jaunām sugām !


felsi 15.jūlijs, 18:33

Varētu būt šoklādes gļotsēne.


felsi 15.jūlijs, 18:32

Izskatās pēc maziņa parastā ragansviesta pikuča:)


kapso 15.jūlijs, 16:10

Paldies!


kamene 15.jūlijs, 15:48

Labāku bildi neiegūšu, pēdējā ir ar fotoaparātu bildēta, pārējās ar planšeti mežā. Bet man ir paraudziņš.


BioEliina 15.jūlijs, 15:40

Paldies! :)


dziedava 15.jūlijs, 14:06

Foto?


dziedava 15.jūlijs, 14:01

Nav māzers?


dziedava 15.jūlijs, 14:00

Nekas cits kā baltais ragansviests nesanāk. Būtu gan interesanti redzēt, kā attīstās


dziedava 15.jūlijs, 13:50

Visdrīzāk kādas arcīrijas augļķermeņu sākumstadija. Precīzāk šādā stadijā diezin vai nosakāma, būtu jāskata, par ko attīstās


Ivars L. 15.jūlijs, 13:44

Varētu būt arī Parmeliella triptophylla.


Aleksandra 15.jūlijs, 12:51

Lielā krastkaņepe


de kje 15.jūlijs, 12:23

Pievienoju vel vienu foto ..laikam uzkjeros uz balsi


de kje 15.jūlijs, 11:39

Sorri, kluuda!


IlzeP 15.jūlijs, 09:30

Pieskaita gan, dabas parkā "Piejūra" notiek pat talkas šo salātu ravēšanai


Santa L 15.jūlijs, 08:12

Paldies!


Wija 15.jūlijs, 08:09

Paldies!


CerambyX 15.jūlijs, 07:46

Don't worry - līdz zilenīšiem ar tiks kādā brīdī :) Pašlaik varbūt kāda ~nedēļu ziņoto tauriņu neesmu skatījies un pārbaudījis. Nekas baigi traki ielaists jau nav :)


roosaluristaja 15.jūlijs, 07:31

Vietājā suga tā nav, bet, vai viņu pieskaita pie invazīvajām, īsti nezinu.


putnels 15.jūlijs, 07:13

Pēc nosaukuma dīvains - vai invazīvā suga pludmalē?


OKK 15.jūlijs, 02:01

Apsveicu! Bet zilenīši DD paliek nenoteikti...


fotonieks 15.jūlijs, 01:51

Paldies! Zināšu.


Aleksandra 14.jūlijs, 23:51

Paldies!


Aleksandra 14.jūlijs, 23:51

Paldies, Ansi!


Edgars Smislovs 14.jūlijs, 23:46

Peļu klijāns.


Kochs 14.jūlijs, 23:23

Viņa tajā brīdī notiesāja savu upuri. Laikam kāds ods.


Laimeslācis 14.jūlijs, 23:18

Lielā ezerspāre (vairs nav tik svaiga, dzeltena)


OKK 14.jūlijs, 22:37

Lielais apšu lapgrauzis (Chrysomela populi)


OKK 14.jūlijs, 22:36

Kāds no sprakšķiem


Zigurds Krievans 14.jūlijs, 22:35

Man mazie pagaidām visi vienādi. Varbūt ja no metra attāluma redzētu, tad tikai spētu atšķirt:)


OKK 14.jūlijs, 22:34

Divšķautņu asinszāle, Hypericum perforatum


Wija 14.jūlijs, 22:32

Pievienoju vēl vienu bildi.Varbūt tagad iespējams precizēt.Es nepavisam neesmu eksperts šajā lietā.


forelljjanka 14.jūlijs, 22:30

Sapratu,kāpēc iznāca šitāda laža,monitors liels,sēžu iesāņus,tuvāk tam pa kreisi,izskatījās manāmi lielāks par otru,krāsojums jau it kā atbilst!:DD Noteicējs nav slikts,vienīgā atruna,temminka šņibītim knābis nav melns,tas ir tādā pašā krāsā kā kājas.


Ivars L. 14.jūlijs, 22:25

Ņemot vērā, ka MK noteikumos joprojām paliks leptogijas, tad, laikam, labāk tā arī atstāt tā.


Zigurds Krievans 14.jūlijs, 22:25

Paldies, palasīšu.


forelljjanka 14.jūlijs, 22:23

Zigurd,DDatiem ir arī šitāds noteicējs: https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/134/1355174325.pdf ,ir tur dažas pretrunas aprakstā bet tīri labi var izmantot.


OKK 14.jūlijs, 22:23

Ir ir Idaea aversata


dziedava 14.jūlijs, 22:21

Tiešām lauka? Cik varu saskaitīt, lapiņai sāndzīslu skaits ir virs 10 un vidējai lapiņai trīslapē nav kātiņa, tāpēc, manuprāt, zeltainais Trifolium aureum, bet citreiz labāk saprotami nobildēt vajag arī lapas :)


Ivars L. 14.jūlijs, 22:19

Jā, ar ķērpju bildēm ķēpīgi - jāfotografē ar fotoaparātu (arī tad ne vienmēr sanāk labi), nevis ar telefonu, pie tam bildes pēc tam vēl jāapstrādā, jāizgriež kāds asākais gabaliņš un to vēl nedaudz jāuzlabo. Ar telefonu DD mobilajā aplikācijā, protams, ir ļoti ērti, bet ķērpju gadījumā, arī diezgan bezjēdzīgi.


IlzeP 14.jūlijs, 22:18

Skaidrs. Tad jāievieš jauna ģints? Bet latviski tāpat leptogija?


Vīksna 14.jūlijs, 22:18

Paldies !


Zigurds Krievans 14.jūlijs, 22:16

Aga, tie paši.


forelljjanka 14.jūlijs, 22:14

Vai tik es pats nebūšu sapinies "meistarībā"!:DD Otrajā un trešajā bildē ir vieni un tie paši putni?Ja vieni un tie paši ,tad tas nav gaišais.


Ivars L. 14.jūlijs, 22:10

Jaunākais nosaukums ir Scytinium lichenoides.


CerambyX 14.jūlijs, 22:07

Tāds viegli 'aberants' īpatnis jeb zīmējums nedaudz ar novirzēm, bet tā piekrītu - parastais pļavraibenis vien būs.


Aleksandra 14.jūlijs, 22:06

Paldies!


OKK 14.jūlijs, 22:05

Plankumainais sprīžmetis Pseudopanthera macularia


Zigurds Krievans 14.jūlijs, 22:05

Pieliku vēl 3 bildes. Imho vienādi :)


IlzeP 14.jūlijs, 22:04

Hmm, Rolanda iedotajā ķērpju sugu sarakstā šādas sugas nav, vai tai nav kāds sinonīms? Indikatorsugu aprakstos gan figurē, ar latvisko nosaukumu - ķērpjveida leptogija.


OKK 14.jūlijs, 22:03

Jā, parastais pļavraibenis


Zigurds Krievans 14.jūlijs, 22:01

Ohhh... Cik daudz viņus jāredz, lai spētu atšķirt:) Pieliktu arī gaišo, ja zinātu kurš tas ir:)


Edgars Smislovs 14.jūlijs, 21:55

Kurš tieši ir lielāks, kreisais vai labais?


OKK 14.jūlijs, 21:54

Manuprāt, joslainais mazsprīžmetis Idaea aversata


forelljjanka 14.jūlijs, 21:46

Vispār jau otrajā bildē kopā ar trulīti ir gaišais šņibītis.;)Šņibīšus iepazīstot jāpievērš uzmanība to izmēram.Ir divi mazie-trulītis un temminka,tad jau lielāki-parastais,gaišais,līkšņibītis,tundras,starp šīm grupām var iespiest dūņšņibīti,un pēdējais-lielais,kas arī vislielākais.Visiem šņibīšiem jaunie putni atšķiras no vecajiem un vecajiem ir divi spalvu tērpi,no kuriem tā saukto ziemas mēs te Latvijā praktiski neredzam,vai redzam ļoti reti.


OKK 14.jūlijs, 21:39

Lūdzu! CerambyX, paskaties - ar dzelzeņu pļavraibeņa "piesitieniem"!


Aleksandra 14.jūlijs, 21:36

Agri, paldies par pļavraibeņiem!


CerambyX 14.jūlijs, 21:35

Droši vien, ka jāmaina jā. To tā tik šogad izdomāju, ka laikam korekti nimfas ir kā sp. - neesmu vecos novērojumus tagad caurskatījis.


Aleksandra 14.jūlijs, 21:35

Paldies!


Aceralba 14.jūlijs, 21:35

Paldies!


Aleksandra 14.jūlijs, 21:33

Paldies, Agri!


Zigurds Krievans 14.jūlijs, 21:33

Paldies!


OKK 14.jūlijs, 21:32

Apšu dakšastīte Furcula bifida


FunnyFox 14.jūlijs, 21:31

Diemžēl šorīt pļava ir nogāzta gar zemi, smagos vālos guļ un vīst nopļautie augi, arī dzegužpirkstītes....


OKK 14.jūlijs, 21:24

Parastais pļavraibenis


OKK 14.jūlijs, 21:23

Parastais pļavraibenis


OKK 14.jūlijs, 21:21

Gāršas samtenis


OKK 14.jūlijs, 21:19

Mūru samtenis


nekovārnis 14.jūlijs, 21:09

Jā, man ar šī izskatās pēc bites, piemēram, Andrena hattorfiana :) Droši vien viena bilde no dibengala būs par maz sugas noteikšanai.


mardzh 14.jūlijs, 21:09

Man pēc mušas izskatījās. Gribēju no cita rakursa nobildēt, bet aizlidoja. Ilgi domāju, vai vispār šādu neveiksmīg foto likt, laikam jau grūti kaut ko pēc šāda paskata pateikt.


mardzh 14.jūlijs, 21:04

Iespējamais vīķu zilenītis dzēsts. Atstāju viršu zilenīša foto. Virspuses foto nav.


Zigurds Krievans 14.jūlijs, 20:58

Paldies!


Zigurds Krievans 14.jūlijs, 20:57

Paldies!


forelljjanka 14.jūlijs, 20:56

Jā.


forelljjanka 14.jūlijs, 20:56

Tumšā tilbīte.


Jonis 14.jūlijs, 20:27

Ziedmuša sp.


Jonis 14.jūlijs, 20:26

Hippodamia tredecimpunctata.


Armandez 14.jūlijs, 20:25

paldies, ņemšu vērā.


Jonis 14.jūlijs, 20:25

Lielais meža raibenis??? Kukaiņiem laukā "statuss" vajag likt attīstības fāzi. Šajā gadījumā tas ir "imago" jeb pieaudzis indivīds.


Jonis 14.jūlijs, 20:21

Koksngrauzis. Manuprāt, Stictoleptura rubra.


Jonis 14.jūlijs, 20:20

Vai tiešām tā bija muša nevis bite? Uz pakaļkājām esošie matiņu pušķi, kas pilni ar putekšņiem tādi aizdomīgi liekas.


dziedava 14.jūlijs, 19:33

Tad jāmaina nosaukumi arī senākām šādām nimfām


roosaluristaja 14.jūlijs, 18:34

Jā, tā vajadzētu būt.


putnels 14.jūlijs, 18:11

Vai varētu būt Baltijas šķēpene?


CerambyX 14.jūlijs, 18:04

Neesmu pagaidām atradis literatūru kur būtu abu Palomena sugu (prasina/viridissima) nimfu atšķiršana aprakstīta.


dziedava 14.jūlijs, 17:41

Kāpēc mainīta suga?


roosaluristaja 14.jūlijs, 17:29

Varētu būt veci zaķpūpēži (Calvatia utriformis)


dziedava 14.jūlijs, 17:27

Bet kur ir rozā? foto to neredzu. Brūngans var būt arī traumēts


W 14.jūlijs, 17:21

Nē. Katrs veids uz savas kritalas.


W 14.jūlijs, 17:17

Julita - paldies!


angel 14.jūlijs, 17:16

Paldies, Edgar!


kamene 14.jūlijs, 17:11

Paskatījos internetā bildes - jā, Leptogium lichenoides ir ļoti līdzīgs, ja vēl nav kāda līdzīga suga. DD šo sugu nepiedāvā.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts