Aktīvie lietotāji: 86 Šodien ievadītie novērojumi: 258 Kopējais novērojumu skaits: 622906
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides no aizsargājamu putnu ligzdām 2018. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau septīto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Šobrīd tiešraidē var vērot astoņas ligzdas: jūras ērgļu ligzdu Durbes novadā, jūras ērgļu ligzdu Ziemeļkurzemē, ūpju, vistu vanagu, melno stārķu ligzdu un divas mazo ērgļu ligzdas Zemgalē.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās


 

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

I Ligzda Durbes novadā

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. 24. martā Milda izdēja pirmo un 27. martā otro olu. Abas olas izšķīlās (29. aprīlī un 2. maijā), un mazuļi veiksmīgi izauga. Neskatoties uz to, ka naktī no 12. uz 13. jūliju jaunākais mazulis izkrita no ligzdas, vēlāk abi mazuļi dzīvi un veseli atgriezās ligzdā. Augusta beigās ligzda pamazām sabruka, atsedzot mikrofonu, kas bija novietots zem ligzdas, un vecākais mazulis to atrada un sabojāja.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

II Ligzda Ziemeļkurzemē

Ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā ligzdošanas teritorijā, kas zināma jau kopš 2013. gada. Pirmā ligzda atradās izcirtumā atstātā vecā, līkā un iztrupējušā apsē, šajā vietā ērgļi sekmīgi ligzdoja divus gadus. 2014. gada oktobrī ligzdas koks nokrita, un putni pārvācās aptuveni 80 metrus tālāk, uzbūvējot ligzdu vecas priedes galotnē. Divu gadu laikā, kad tika apdzīvota šī ligzda, mazuļi netika izvesti ne reizi, un 2017. gadā jūras ērgļi uzbūvēja jaunu ligzdu aptuveni 300 metrus tālāk. Šoreiz putni izvēlējās vecu osi, ligzdu uzbūvējot vienā no galotnes žuburiem. Jau pirmajā gadā ligzdošana šajā vietā bija sekmīga, maija beigās te konstatēti divi jaunie putni.

Tiešsaistes kameras sistēma pie šīs ligzdas tika uzstādīta 2018. gada sākumā, naktī no 21. uz 22. janvāri. Martā ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris. Abi ligzdas saimnieki ir negredzenoti, līdz ar to šo putnu izcelsme nav zināma. 20. martā tika izdēta pirmā ola, 23. martā – otrā. Mazuļi izškīlās 25. aprīlī un 28. aprīlī, 7. jūnijā tika apgredzenoti. 22. jūnijā jaunākais mazulis izkrita no ligzdas. Tā kā barošanās apstākļi nebija labvēlīgi un vecākiem bija grūtības nodrošināt abus mazuļus ar barību, tika nolemts izkritušo mazuli nogādāt savvaļas putnu rehabilitācijas stacijā Madonas novadā. Vecākais mazulis 13. jūlijā devās savā pirmajā lidojumā un līdz rudenim turpina atgriezties ligzdā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Jānis Kažotnieks. Palīdzību tās uzturēšanā ir snieguši Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis.

 


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. 2017. gadā tiešsaistē vērojām, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, un pēc pagājušās ligzdošanas sezonas tika nodrošināta arī nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

Tiešsaistes kamera iespēju robežās darbojās arī 2017./2018. gada ziemā. Tā kā gada tumšajā laikā pietiekamu enerģijas daudzumu sistēmas darbībai ar saules paneļiem nodrošināt nevar, bieži nācās veikt akumulatoru maiņu.

Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana šajā sezonā nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta. Šobrīd tiešraide tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Tiešraidē vērojama viena no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā.

2015. gadā pie ligzdas tik uzstādīta tiešraides kamera, diemžēl ligzdošana bija nesekmīga - mātīte pameta olas, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. 2016. gadā sistēma tika aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošināja labāku attēla un skaņas kvalitāti, tika mainīts arī kadrējums, nodrošinot labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divas. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. 2017. gada aprīļa sākumā tika izdētas piecas olas, no kurām izšķīlās trīs. Visi trīs jaunie putni izauga.

2018. gadā ligzdu apmeklēja vairāki vistu vanagi, bet ligzdošana netika uzsākta. Šobrīd tiešraide tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Ligzda, pie kuras kamera ir pielikta 2018. gadā, ir ar mazliet līdzīgu priekšvēsturi kā iepriekšējā. Līdzīgi kā tā, arī šī ligzda ir atrasta tikai pirms diviem gadiem, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija par to, ir pērnā. Pagājušajā gadā izšķīlās četri mazuļi, izauga trīs. Lai izbarotu arī ceturto, acīmredzot vecākiem pietrūka barības, jo putns gāja bojā jau krietni liels, turpat ligzdā. Nekādu ziņu par plēsēju ietekmi nav, jo pie ligzdas atradās fotoslazds (automātiskā kamera) līdz pat tās izvešanai. Pēdējais jaunais putns ligzdu atstāja 6. septembrī. Tik vēlu tādēļ, ka acīmredzami ir bijusi kāda aizkavēšanās sezonas sākumā. Varbūt atgriezās pavēlu, varbūt bija jāatjauno ligzda. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem.

Atšķirība ir tajā apstāklī, ka pats ligzdošanas iecirknis gan ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts šogad ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir nevis tādēļ, lai būtu neparasts skats, bet tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - jo ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Arī mežs ir pavisam citāds - īsts boreālais mežs ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce), riekstrozis un, šogad visnotaļ ticami, arī krustknābji (M. Strazds).

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga. Pirmā melno stārķu mātīte ligzdā ieradās 5. aprīlī un pirmais tēviņš - 7. aprīlī, taču pēc dažām dienām tos padzina cits stārķu pāris. Abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem. Sākot no 12. aprīļa tika izdētas piecas olas, no kurām četras izšķīlās (18.-20. maijā). Visi četri mazuļi sekmīgi sasniedza lidspēju un pēdējo reizi redzēti atgriežamies ligzdā 8.-10. augustā.

Kameras sistēma ir uzstādīta 16. martā, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam par palīdzību, izvietojot kameras sensoru un mikrofonu. Ligzda atrodas Siguldas novadā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Tiešsaistē vērojamā ligzda atrodas Kurzemē – Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga. 2017. gadā ligzdošana bija sekmīga – ligzdā izauga divi mazuļi (trešo aiznesa jūras ērglis).

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nebija zināma.

2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā (Teo) un cita mātīta, kura tika nodēvēta par Tiju. Tiešraide bija vērojama no 6. aprīļa, sākumā ligzdā tika novēroti vairāki zivjērgļi. Sākot ar 19. aprīli Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt. Diemžēl 1. maija negaiss sabojāja tiešraides sistēmu. Zivjērgļi šo negaisu veiskmīgi pārdzīvoja, tomēr 30. jūnijā, kad bija plānota mazuļu gredzenošana, ligzda izrādījās tukša – ligzdošana nebija bijusi sekmīga.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina

I Ligzda

Ligzda Zemgalē, pie kuras novietota tiešraides kamera, ir atrasta 2017. gada jūlijā. Pagājušajā vasarā tajā redzēts viens jaunais putns, tomēr ligzdošana nebija sekmīga un jaunais ērglis gāja bojā īsi pirms ligzdas atstāšanas. Pēc ligzdas uzbūves var spriest, ka mazais ērglis šo ligzdošanas vietu izmantojis jau ilgi.

Interesanti ir tas, ka ligzda novietota ļoti zemu eglē – tik zemu ligzda var atrasties tikai vietās, kas ir ilgstoši netraucētas. Ligzda ir būvēta uz resna egles zara aptuveni metru no stumbra, tā ir cieši piespiedusies blakus kokam – apsei un, par spīti zemajam novietojumam, no zemes ir grūti saskatāma. Ligzdas koks atrodas aptuveni 50 metru attālumā no lauka malas.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam un Jānim Jansonam!

2018. gadā ligzdošana šajā ligzdā nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

 


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina

II Ligzda

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam!

2018. gadā ligzdošana šajā ligzdā nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

 

 

 

 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Chloris chloris - 2019-02-17 Aceralba
Sitta europaea - 2019-02-17 Acenes
Cinclus cinclus - 2019-02-16 pustumsa
Passer montanus - 2019-02-17 Acenes
Poecile palustris - 2019-02-17 Acenes
Sitta europaea - 2019-02-17 pustumsa
Parus major - 2019-02-17 pustumsa
Fringilla coelebs - 2019-02-17 Acenes
Anas platyrhynchos - 2019-02-16 pustumsa
Emberiza citrinella - 2019-02-17 Acenes
Tachybaptus ruficollis - 2019-02-16 pustumsa
Sitta europaea - 2019-02-17 eksperts 3
Chloris chloris - 2019-02-17 eksperts 3
Parus major - 2019-02-17 eksperts 3
Capreolus capreolus - 2019-02-17 pustumsa
Pica pica - 2019-02-17 pustumsa
Poecile montanus - 2019-02-17 eksperts 3
Aves sp. - 2019-02-17 Carum carvi
Vanellus vanellus - 2019-02-17 pustumsa
Aegithalos caudatus - 2019-02-17 eksperts 3
Corvus corax - 2019-02-17 pustumsa
Emberiza citrinella - 2019-02-17 eksperts 3
Buteo buteo - 2019-02-17 eksperts 3
Cygnus olor - 2019-02-16 pustumsa
Apidae sp. - 2019-02-16 pustumsa
Anser anser - 2019-02-16 pustumsa
Anser serrirostris - 2019-02-16 Fuatra
Alauda arvensis - 2019-02-17 Fuatra
- 2019-02-17 Fuatra
Lichenes - 2019-02-17 Fuatra
Scoliopteryx libatrix - 2019-02-17 Fuatra
Oniscoidea sp. - 2019-02-17 Fuatra
Ficedula hypoleuca - 2019-02-17 Carum carvi
Araneae sp. - 2019-02-17 Fuatra
Nematocera - 2019-02-17 Fuatra
Nematocera - 2019-02-17 Fuatra
Nematocera - 2019-02-17 Fuatra
Cygnus cygnus - 2019-02-16 alyka
Ardea cinerea - 2019-02-15 Saila
Culex pipiens - 2019-02-17 Fuatra
Aves sp. - 2019-02-17 Carum carvi
Anopheles maculipennis - 2019-02-17 Fuatra
Larus sp. - 2019-02-16 tatia
Perdix perdix - 2019-02-15 Fuatra
Lichenes - 2019-02-15 Fuatra
Lichenes - 2019-02-15 Fuatra
Lichenes - 2019-02-15 Fuatra
Ficedula hypoleuca - 2019-02-17 Carum carvi
Sciurus vulgaris - 2019-02-17 forelljjanka
Capreolus capreolus - 2019-02-17 forelljjanka
Aves sp. - 2019-02-17 Carum carvi
Sus scrofa - 2019-02-17 forelljjanka
Larus argentatus - 2019-02-16 tatia
Cervus elaphus - 2019-02-17 forelljjanka
Castor fiber - 2019-02-17 forelljjanka
Mergus albellus - 2019-02-16 tatia
Cygnus cygnus - 2019-02-16 tatia
Mergus merganser - 2019-02-17 Andrejs
Lepus timidus - 2019-02-17 forelljjanka
Alcedo atthis - 2019-02-16 tatia
Anas platyrhynchos - 2019-02-16 tatia
Aves sp. - 2019-02-17 Carum carvi
Asio otus - 2019-02-17 Latvju_zēns
Vanellus vanellus - 2019-02-17 valters 1
Corvus corax - 2019-02-17 Kristers K
Ardea cinerea - 2019-02-17 Kristers K
Haliaeetus albicilla - 2019-02-17 Kristers K 1
Pisaura mirabilis - 2019-02-17 Vīksna
Cygnus cygnus - 2019-02-17 ievakiri
Polypores sp. - 2019-02-16 Vīksna
Larus argentatus - 2019-02-17 Kristers K
- 2019-02-16 Vīksna
Bucephala clangula - 2019-02-17 Kristers K
Radula complanata - 2019-02-16 Vīksna
Mergus merganser - 2019-02-17 Kristers K
- 2019-02-16 Vīksna
- 2019-02-16 Vīksna
- 2019-02-16 Vīksna
Exochomus quadripustulatus - 2019-02-17 nekovārnis
Pisaura mirabilis - 2019-02-17 nekovārnis
Neckera pennata - 2019-02-16 Vīksna
Coccinella septempunctata - 2019-02-17 nekovārnis
Lichenes - 2019-02-16 Vīksna
Dicyphus pallicornis - 2019-02-17 nekovārnis 2
Bulgaria inquinans - 2019-02-16 Vīksna
Cygnus olor - 2019-02-17 Ara
Lichenes - 2019-02-10 Vīksna
Lichenes - 2019-02-10 Vīksna
Anas platyrhynchos - 2019-02-17 Ara
Lichenes - 2019-02-10 Vīksna
Lichenes - 2019-02-10 Vīksna
Lichenes - 2019-02-10 Vīksna
- 2019-02-10 Vīksna
Pica pica - 2019-02-17 Vīksna
Corvus cornix - 2019-02-17 Ara
Nematocera - 2019-02-17 Vīksna
Salix daphnoides subsp. daphnoides - 2019-02-17 Vīksna
Cygnus olor - 2019-02-17 gunitak
Cygnus olor - 2019-02-17 gunitak
Garrulus glandarius - 2019-02-17 gunitak
Scolopostethus sp. - 2019-02-17 Vīksna
Scolopostethus thomsoni - 2019-02-17 Vīksna
Dendrocopos major - 2019-02-17 gunitak
Alcedo atthis - 2019-02-17 Snifs 2
- 2019-02-17 asaris
Polypores sp. - 2019-02-17 asaris
Grus grus - 2019-02-17 valters
Egretta alba - 2019-02-17 Natalja
Anas crecca - 2019-02-17 Natalja
Sturnus vulgaris - 2019-02-17 Anta.S.
Anas crecca - 2019-02-17 Ilona_rasa
Dendrocopos major - 2019-02-17 Pūcis
Cygnus olor - 2019-02-17 Ilona_rasa
Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 Ilona_rasa
Sitta europaea - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Accipiter nisus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Poecile palustris - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Sitta europaea - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Corvus corax - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Dendrocopos minor - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Pyrrhula pyrrhula - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Corvus cornix - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Corvus monedula - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Poecile palustris - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Corvus corax - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Lophophanes cristatus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Parus major - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Parus major - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Buteo lagopus - 2019-02-17 forelljjanka
Polypores sp. - 2019-02-17 kimkim
Troglodytes troglodytes - 2019-02-17 forelljjanka
Polypores sp. - 2019-02-17 kimkim
Dryocopus martius - 2019-02-17 forelljjanka
Tetrastes bonasia - 2019-02-17 forelljjanka
Dendrocopos major - 2019-02-17 Pūcis
Dryocopus martius - 2019-02-17 gudgalf
Vanellus vanellus - 2019-02-17 ZARS
Tetrastes bonasia - 2019-02-17 Ilmārs Tīrmanis
Haliaeetus albicilla - 2019-02-17 ZARS
Dermacentor sp. - 2019-02-17 Ilmārs Tīrmanis
Corvus cornix - 2019-02-17 Anta.S.
Passer montanus - 2019-02-17 Anta.S.
Anas platyrhynchos - 2019-02-17 Anta.S.
Mergus merganser - 2019-02-17 Anta.S.
Larus ridibundus - 2019-02-17 jayjay
Formica rufa - 2019-02-17 kimkim
Buteo buteo - 2019-02-17 sanchox
Larus ridibundus - 2019-02-17 Anta.S.
Cygnus cygnus - 2019-02-17 kimkim
Columba oenas - 2019-02-17 dekants
Larus argentatus - 2019-02-17 Anta.S.
Dendrocopos major - 2019-02-17 kimkim
Anas platyrhynchos - 2019-02-17 Anta.S.
Fulica atra - 2019-02-17 Anta.S.
Cygnus olor - 2019-02-17 Anta.S.
Egretta alba - 2019-02-17 alyka
Rhytidiadelphus triquetrus - 2019-02-17 kimkim
Vulpes vulpes - 2019-02-17 Matrus
Sturnus vulgaris - 2019-02-17 Matrus
Haliaeetus albicilla - 2019-02-17 MāraB
Trapezonotus arenarius - 2019-02-17 CerambyX
Accipiter gentilis - 2019-02-17 DanaH
Capreolus capreolus - 2019-02-17 Matrus
Somateria mollissima - 2019-02-17 Latvju_zēns
Cygnus cygnus - 2019-02-17 kimkim
Scolopostethus thomsoni - 2019-02-17 CerambyX
Sciurus vulgaris - 2019-02-17 Acenes 1
Dryocopus martius - 2019-02-17 Acenes
Scolopostethus pictus - 2019-02-17 CerambyX
Scolopostethus affinis - 2019-02-17 CerambyX
Pica pica - 2019-02-17 mocckba
Picus canus - 2019-02-17 mocckba
Buteo buteo - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Capreolus capreolus - 2019-02-17 Pūcis
Passer montanus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Columba livia domestica - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Corvus cornix - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Columba palumbus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Mergus merganser - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Sitta europaea - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Dendrocopos major - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Ardea cinerea - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Mergus merganser - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Pica pica - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Anas platyrhynchos - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Corvus cornix - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Ardea cinerea - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Anas platyrhynchos - 2019-02-17 Sintija Martinsone
Pyrrhocoris apterus - 2019-02-17 Izabella
Pyrrhocoris apterus - 2019-02-17 CerambyX
Inachis io - 2019-02-17 Izabella 2
Mergus merganser - 2019-02-17 SintijaK
Anas platyrhynchos - 2019-02-17 SintijaK
Mergus merganser - 2019-02-17 SintijaK
Juniperus communis - 2019-02-17 kimkim
Vulpes vulpes - 2019-02-17 Pūcis
Pica pica - 2019-02-17 dekants
Alauda arvensis - 2019-02-17 dekants
Parus major - 2019-02-17 SintijaK
Vanellus vanellus - 2019-02-17 Latvju_zēns 1
Periparus ater - 2019-02-17 sanchox
Nucifraga caryocatactes - 2019-02-17 sanchox
Aegithalos caudatus - 2019-02-17 sanchox
Anas platyrhynchos - 2019-02-17 SintijaK
Vanellus vanellus - 2019-02-17 Latvju_zēns
Sitta europaea - 2019-02-17 SintijaK
Vulpes vulpes - 2019-02-17 SintijaK
Anas platyrhynchos - 2019-02-17 SintijaK
Grus grus - 2019-02-16 gints
Certhia familiaris - 2019-02-17 dekants
Garrulus glandarius - 2019-02-17 sandrux
Coccothraustes coccothraustes - 2019-02-17 sandrux
Cygnus olor - 2019-02-17 sanchox
Cygnus cygnus - 2019-02-17 sanchox
Alauda arvensis - 2019-02-17 sanchox
Vanellus vanellus - 2019-02-17 dekants
Strix aluco - 2019-02-16 dekants
Columba oenas - 2019-02-17 Latvju_zēns
Pyrrhula pyrrhula - 2019-02-17 Pūcis
Dendrocopos major - 2019-02-17 sandrux
Pyrrhula pyrrhula - 2019-02-17 sandrux
Chloris chloris - 2019-02-17 sandrux
Bucephala clangula - 2019-02-17 sandrux
Garrulus glandarius - 2019-02-17 vigulis
Poecile palustris - 2019-02-17 vigulis
Poecile montanus - 2019-02-17 vigulis
Corvus cornix - 2019-02-17 sandrux
Dendrocopos minor - 2019-02-17 kimkim
Bucephala clangula - 2019-02-17 vigulis
Mergus merganser - 2019-02-17 vigulis
Gastrodes grossipes - 2019-02-17 Siona
Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 sandrux
Sitta europaea - 2019-02-17 sandrux
Parus major - 2019-02-17 sandrux
Corvus corax - 2019-02-16 Vabale
Dendrocopos medius - 2019-02-17 sandrux
Dendrocopos major - 2019-02-16 Vabale
Dendrocopos medius - 2019-02-16 Vabale
Certhia familiaris - 2019-02-16 Vabale
Sitta europaea - 2019-02-16 Vabale
Lophophanes cristatus - 2019-02-16 Vabale
Cinclus cinclus - 2019-02-16 Vabale
Alcedo atthis - 2019-02-16 Vabale
Poecile palustris - 2019-02-16 Vabale
Grus grus - 2019-02-17 Latvju_zēns
Cyanistes caeruleus - 2019-02-16 Vabale
Mergus merganser - 2019-02-16 Vabale
Parus major - 2019-02-16 Vabale
Dryocopus martius - 2019-02-17 kimkim
Mergus albellus - 2019-02-17 Arnis2
Formica rufa - 2019-02-17 kimkim
Cygnus cygnus - 2019-02-17 vigulis
Ardea cinerea - 2019-02-16 13ainars
Columba oenas - 2019-02-17 Latvju_zēns
Meles meles - 2019-02-17 Latvju_zēns
- 2019-02-16 fufuks
Aves sp. - 2019-01-31 KristīneČ
Corvus corax - 2019-02-17 vigulis
Corvus cornix - 2019-02-17 vigulis
Anas platyrhynchos - 2019-01-15 fufuks
Chloris chloris - 2019-02-17 vigulis
Parus major - 2019-02-17 vigulis
Cyanistes caeruleus - 2019-02-17 vigulis
Sitta europaea - 2019-02-17 vigulis
Dendrocopos medius - 2019-02-16 MāraB
Vulpes vulpes - 2019-02-17 BioEliina
Rhodobryum roseum - 2019-02-17 kimkim
Polypores sp. - 2019-02-17 kimkim
Parus major - 2019-02-17 vigulis
Dendrocopos major - 2019-02-17 vigulis
Chrysothrix candelaris - 2019-02-16 Vīksna
Anser anser - 2019-02-17 Osis
Capreolus capreolus - 2019-02-17 sanchox
Curculionidae sp. - 2019-02-16 Vīksna
- 2019-02-16 Vīksna
Curculionidae sp. - 2019-02-16 Vīksna
- 2019-02-16 Vīksna
Carabus nemoralis - 2019-02-16 Vīksna
Capreolus capreolus - 2019-02-17 sanchox
Coccinella septempunctata - 2019-02-16 Vīksna
Araneae sp. - 2019-02-16 Vīksna
Capreolus capreolus - 2019-02-17 sanchox
Tibellus oblongus - 2019-02-16 Vīksna
Pyrrhocoris apterus - 2019-02-16 Vīksna
- 2019-02-16 Vīksna
Asaphidion sp. - 2019-02-16 Vīksna
Euthrix potatoria - 2019-02-16 Vīksna
Phragmatobia fuliginosa - 2019-02-16 Vīksna
Dasypoda sp. - 2019-02-16 Vīksna
Nematocera - 2019-02-16 Vīksna
Trichocera sp. - 2019-02-16 Vīksna
Buteo buteo - 2019-02-17 sanchox
Capreolus capreolus - 2019-02-17 sanchox
Troglodytes troglodytes - 2019-02-17 Kurmata
Emberiza citrinella - 2019-02-16 patigunta
Haliaeetus albicilla - 2019-02-16 edge
Cinclus cinclus - 2019-02-16 edge
Aythya marila - 2019-02-02 alyka 1
Botrychium multifidum - 2015-10-01 Ansis 1
Hamatocaulis lapponicus - 2015-10-01 Ansis
Sphagnum fallax - 2015-10-01 Ansis
Moerckia hibernica - 2015-10-01 Ansis
Riccardia multifida - 2015-10-01 Ansis
Trichia decipiens - 2015-10-01 Ansis
Columba palumbus - 2019-02-16 sandis 2
Chimaphila umbellata - 2015-10-01 Ansis
Strix aluco - 2019-02-16 Pūcis
Inachis io - 2019-02-16 Laura Auliciema
Cygnus cygnus - 2019-02-16 MJz
Alauda arvensis - 2019-02-16 MJz
Dendrocopos major - 2019-02-16 Aleksandra
Corvus monedula - 2019-02-16 Kristers K
Dryocopus martius - 2019-02-16 Vīksna 2
Larus canus - 2019-02-16 Kristers K
Anas platyrhynchos - 2019-02-16 Kristers K
Nucifraga caryocatactes - 2019-02-16 Vīksna 2
Mergus albellus - 2019-02-16 Kristers K
Phellinus robustus - 2019-02-16 Vīksna
Sitta europaea - 2019-02-16 Vīksna 1
Garrulus glandarius - 2019-02-16 Vīksna 1
Corvus monedula - 2019-02-16 Edgars Smislovs
Corvus corax - 2019-02-16 Vīksna
Parus major - 2019-02-16 Vīksna
Aves sp. - 2019-02-16 Vīksna 1
Ardea cinerea - 2019-02-16 Edgars Smislovs
Corvus cornix - 2019-02-16 Aleksandra
Larus ridibundus - 2019-02-16 Edgars Smislovs 1
Larus canus - 2019-02-16 Edgars Smislovs
Cygnus cygnus - 2019-02-16 MāraB
Buteo buteo - 2019-02-16 Edgars Smislovs
Dicranum polysetum - 2019-02-16 dziedava
Pleurozium schreberi - 2019-02-16 dziedava
- 2019-02-16 dziedava
Radula complanata - 2019-02-16 dziedava
Pylaisia polyantha - 2019-02-16 dziedava
Columba livia domestica - 2019-02-15 jayjay
Orthotrichum speciosum - 2019-02-16 dziedava
Bucephala clangula - 2019-02-16 Aleksandra
Rhytidiadelphus triquetrus - 2019-02-16 dziedava
Hypnum cupressiforme var. cupressiforme - 2019-02-16 dziedava
Pohlia nutans - 2019-02-16 dziedava
- 2019-02-16 dziedava
Hypnum cupressiforme var. cupressiforme - 2019-02-16 Aceralba
Trametes ochracea - 2019-02-16 Aceralba
Trametes versicolor - 2019-02-16 Aceralba
- 2019-02-16 dziedava
Cirriphyllum piliferum - 2019-02-16 dziedava
- 2019-02-16 dziedava
Ceratodon purpureus - 2019-02-16 dziedava
Nezināms
@ dziedava
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
forelljjanka 17.februāris, 19:39

Nu nē!Varēji kādu sadauzīt,smaķele būtu ne pa jokam!:O Tur pa starpu visādi zirnekļi,mušas ieķepušas,arī tā nav jābūt.Vēl varēji vienkārši olas pagrozīt,jaundētas visas smuki grozās,vecas,pamestas iegūlušās tādā kā vietā,bezmaz pielipušas pie ligzdas materiāla.Zīlītes arī nepieder pie nekādiem ekstrēmagrligzdotājiem,vismaz nekas nav dzirdēts.Aprīļa otra puse,beigas, tad viss sāksies.;)


Carum carvi 17.februāris, 19:10

Bet vai tās varētu būt šī gada? Pēc olu satura nevarēja saprast. Laikam jau novēloti šogad iztīrīju..


forelljjanka 17.februāris, 19:04

Vajadzētu būt lielajai zīlītei,zilzīlītei gan ļoti līdzīgas,tikai mazākas.Kaut gan, daudzām zīlītēm olas līdzīgas.;)


Saila 17.februāris, 18:58

Paldies par labojumu!


Saila 17.februāris, 18:57

Paldies par komentāru!


Carum carvi 17.februāris, 18:53

Paldies!


forelljjanka 17.februāris, 18:42

Kāda no zīlītēm,iespējams zilzīlīte.


Vīksna 17.februāris, 17:54

Paldies !


Kukainis 17.februāris, 16:50

Rūdolf! Vai Tu to ērci sagūstīji un iesprostoji?


Vīksna 17.februāris, 16:46

Paldies !


Siona 17.februāris, 16:39

Izskatās pēc septiņpunktu mārītes (Coccinella septempunctata) kāpura! ;)


Wiesturs 17.februāris, 13:30

Acleris notana?


bišudzenis 17.februāris, 12:36

Vai tiešām noteikts līdz sugai? Bija kādas pazīmes?


gints 17.februāris, 11:40

Super :)


Siona 17.februāris, 10:52

Tāda rūsgana... nav tomēr rūsganā meža skudra? :)


Vīksna 17.februāris, 10:46

Paldies !


ūdensvistiņa 17.februāris, 10:31

Izskatās pēc ziemas žubītes.


dziedava 17.februāris, 10:06

Tās varētu būt tīklērces Tetranychidae


kamene 17.februāris, 09:59

Paldies, Ivar!


Aceralba 17.februāris, 09:26

Paldies!


Aceralba 17.februāris, 09:25

Paldies!


Aceralba 17.februāris, 09:24

Paldies!


Vīksna 17.februāris, 08:51

Paldies !


forelljjanka 17.februāris, 08:23

Guna,grūti pateikt,visi tie Amerikas līdzinieki parasti ir izturīgāki par Eiropas un izspiež vietējos(Eiropas/Amerikas ūdele,Signāl un c.vēži/platspīļu vēzis),purva bruņurupucis gan ir tik maz(vai vispār ir Kurzemē?),ka šamais,būdams vēl arī viens pats,to neapdraud,bet vai tam klājas īpaši grūti...;) Skumji varbūt vienam!:D Ja pareizi saprotu,ēd viņš zivis,ūdens bezmugurkaulniekus,tās mantas HES-ā netrūkst...


W 17.februāris, 08:21

Paldies, Julita:)


Vīksna 17.februāris, 07:43

Paldies !


patigunta 16.februāris, 23:56

Ar pārziemošanu var apsveikt, bet nedomāju, ka viņam viegli klājies, par bijušo saimnieku un zooveikalu nezinu, ko domāt. Uldi - dzīvnieki ne tikai izbēg, tos arī pamet. Šādus interesantos novērojumus pie sevis pieskaitu dramatiskajiem novērojumiem, atliek cerēt, ka dažiem ir laimīgas beigas. Ja rupucis ir noķerams, tad kāds rupuču mīļotājs varētu dzīvniekam piedāvāt izvēles iespējas. Pašai nācies socializēt un vest pastaigā rupuci, kuram īpašnieks tikai iedeva ar mēru ēst, izmazgāja akvāriju, bet citādi nelikās ne zinis. Pastaigas laikā pamukt var, manējais metās prom pa tramvaja sliedēm... Tik tikko noķēru.


Ansis 16.februāris, 23:50

Bildē izskatās taisnas lapas un rizoīdiem bagāti klāts (tūbains) stublājs - tas atbilsts viļņotajai divzobei


Durkts 16.februāris, 22:50

klāt ir..


dziedava 16.februāris, 22:35

Micarea lignaria līdzīga. Bet vai ir - kas zina..


dziedava 16.februāris, 22:31

Man tā kā atgādina Melanohalea sp. (M. olivacea vai M. septentrionalis; bērzs labi der abām), bet droši apgalvot nevaru


W 16.februāris, 21:24

Uz pusdzīvas blīgznas kritalas!


dziedava 16.februāris, 21:02

Uz kā novērots?


dziedava 16.februāris, 21:00

Neparasta..


forelljjanka 16.februāris, 20:16

Šamais lopiņš ir atkal veiksmīgi pārziemojis un esot novērots tuvāk HES-a slūžām.


patigunta 16.februāris, 19:51

2015. gadā delfīni manīti pie Klaipēdas. Delfinārijs tur nav tālu:)) Vai ir reāli izmukt no delfinārija, gan nezinu. Afalīnas iespējams izmantot arī militāriem mērķiem. Novērojums, protams, patiesi interesants.


Aceralba 16.februāris, 18:37

Šodien (16.02.2019.) ~ padsmit metrus no pirmā koka pamanīju kalumus vēl citā kokā (6.-9.foto).


LV zilzīlīte 16.februāris, 18:35

Es neko tādu Latvijā neesmu redzējusi dzirdējusi . Fantastiski !!! Bet varbūt būtu jāziņo par to sociālajos tīklos (varbūt) . Bet varbūt tie ir izbēguši...?


forelljjanka 16.februāris, 17:51

Tundras sējas zosis.


IlzeP 16.februāris, 14:04

Nosaukumu izlaboju. Ehh, divas stundas vēlāk šādus brīnumus tur neredzējām.


puke 16.februāris, 12:31

16.02 no rīta pīle turpat pie mola.


Sintija Martinsone 16.februāris, 11:23

Lūdzu dzēst šo novērojumu.


Sintija Martinsone 16.februāris, 11:22

Lūdzu dzēst šo novērojumu.


Mareks Kilups 16.februāris, 11:12

janvāris, jā, protams. uz janvāra novērojuma atkārtojumu varēja cerēt, kad bijām Liepājā centrālajos ziemotāju uzskaišu datumos dažas dienas vēlāk :) bet Ilzei un Ievai tas izdevās Rīgā. nav jau izslēgts, ka tas ir kāds no tiem pašiem šodien redzētajiem putniem... ā nē, zivīm... ā nē sorī - zīdītājiem ;)


Sintija Martinsone 16.februāris, 11:09

Fantastiski!


CerambyX 16.februāris, 10:47

Latīnisko gan kādam jāpalabo - trunKatus ne pēc ka neizskatās :D


CerambyX 16.februāris, 10:46

10.janvārī 1 īpatnis bija Liepājas ostā - tā ka šogad 'uzpeldējums'


Mareks Kilups 16.februāris, 10:33

šis ir ļooooti iespaidīgi! vēlreiz apsveicu! (ja par cūkdelfīnu novērojumiem ir redzēti kautkādi apkopojumi (laikam jau saistībā ar Gada dzīvnieka akciju), tad par afalīnu novērojumiem Latvijā neko daudz neesmu redzējis. varbūt Dabasdatos var kāds uztaisīt apkopojumu? pieļauju, ka šis ir pirmais novērojums Latvijā, kad redzēti vienlaikus divi delfīni!?)


IevaM 16.februāris, 10:09

Man arī tā šķiet


dziedava 16.februāris, 09:56

Ja skujkoks, tad dzeltenā receklene Tremella mesenterica nevarētu būt, jo tā aug uz lapukokiem. Drīzāk Dacrymyces palmatus, kas aug uz skujkokiem.


CerambyX 16.februāris, 09:27

Opā, es jau sāku skatīties kalendārā vai nav 1. aprīlis :D Stilīgi! Laikam jau afalīna (Tursiops truncatus)?


tngu 16.februāris, 09:26

Tas varētu būt skujkoks. Kadiķis?


kamene 16.februāris, 09:09

Paldies!


Laimeslācis 15.februāris, 20:54

O! Man prieks un jauna suga! :)


Vīksna 15.februāris, 20:21

Paldies ! Vēršmēles, suņmēles tur nav redzētas, neaizmirstules gan pietiekoši.


dziedava 15.februāris, 19:35

Tās ir kādas no ciborijām. Uz lazdām it kā augot Ciboria coryli, bet Latvijā, šķiet, neviens īsti nav šķirojis, visas pie spurdžu ciborijām Ciboria amentacea, bet, domāju, mikroskopiski gan jau būtu pierādāmas arī citas sugas. Bet vispār - spurdžu ciborijas esot vienas no pirmajām pavasara sēnēm - tā ka pavasaris klāt! :)


dziedava 15.februāris, 18:34

Paldies!


CerambyX 15.februāris, 18:31

Šis grūts, jo pirmās stadijas nimfas daudzām sugām visai līdzīgas un nav vēl ieguvušas īsti nekādas pieaugušam īpatnim raksturīgas iezīmes.


CerambyX 15.februāris, 18:25

Šis es ar domāju, ka visai droši, ka būs Sehirus luctuosus - ķermeņa virspuse tomēr ar vieglu bronzas atspīdumu, nav 'piķa melna'. Kā arī luctuosus tieši ir saistīta ar neaizmirstulītēm (Myosostis sp.) kamēr morio - g.k. ar vēršmēlēm (bet piemin arī suņmēles, piemēram).


CerambyX 15.februāris, 18:22

Paldies, eksemplārs saņemts un, izpētot to tuvumā, jāsaka, ka tas tomēr būs Sehirus luctuosus. Bronzas atspīdums tomēr izteikts un arī citādi viss pārējais tomēr atbilst. Tāds 'trekns' eksemplārs tātad - tuvu sugas maksimālajam iespējamajam izmēram. Pagaidām gribētos teikt, ka pārāk bieža šī suga nav tā ka jebkurā gadījumā foršs atradums :)


Blakts 15.februāris, 18:11

Tā izskatās, jā!


Ilona_rasa 15.februāris, 17:46

Paldies par noteikšanu!


Bekuvecis 15.februāris, 16:52

Novērojuma laiks gan šķērsām...


Bekuvecis 15.februāris, 16:49

Otrajā foto redzami tipiski pundurkamolenes kātiņi!


Bekuvecis 15.februāris, 16:28

Ir puslocenes, ir. Frišas un skaistas!


dziedava 15.februāris, 15:38

Elasmostethus interstinctus?


dziedava 15.februāris, 14:14

Kas tā par koka sugu varētu būt? Skujkoks/ lapukoks?


Laimeslācis 15.februāris, 12:38

Skaisti! Neesmu speciālists, bet teiktu oranžā puslocene.


Ilona_rasa 15.februāris, 09:23

Nu, viņš jau māk maskēties :)


ūdensvistiņa 15.februāris, 09:05

Pelēkais.


de kje 15.februāris, 09:02

ehhh..sho neizdevaas noverot! :)


de kje 15.februāris, 09:01

Busim vienlaicigi noverojuši! :)


de kje 15.februāris, 08:38

ok


Vīksna 14.februāris, 22:03

Paldies par nosaukumiem !


cygnologs 14.februāris, 19:27

Man vienmēr pirmie pavasara vēstnieši (ja runājam par ziemeļu gulbjiem) ir īpatņi ar kakla gredzeniem. Ja ziemas mēnešos tiem bija las;ijumi Vācijā vai Polijā un pēc tam arī Latvijā - tad 100% pavasara migrants :) Vai arī bara lielumam jābūt vismāz virs 30 īpatņiem. Neviens taču nezin cik ziemeļu gulbji katru ziemu par ziemošanas vietu izvēlas Liepājas ezeru.


Vīksna 14.februāris, 18:39

Paldies !


forelljjanka 14.februāris, 17:19

Nūū,27-jā decembrī pirmie pavasara migranti nu nekādīgi! :DD Sugām, kuras Latvijā vairāk vai mazāk ziemo, jēdziens pirmie pavasara migranti ir ttiikk stiepjams!!!;) Manuprāt būtu atzīmējama vai nu masveidīga migrācija ,vai pierādīta atgriešanās Latvijā no Polijas vai Vācijas,kaut Lietuvas! Gredzenotiem ziemeļniekiem tas nav nekas neiespējams.


forelljjanka 14.februāris, 17:09

Paturpinot Ritvaru ,kukaiņu piekūna 1 cy būtu daudz gaišāka galvas virsa un izteiktāka "sejas maska".Savā monitorā gan putnu redzu diezgan brūnu un sliecos vairāk uz purva 1 cy,bet purva jau ir gan.;)


Rekmanis 14.februāris, 15:49

Primārās lidspalvas spārna virspusē KP ir bez svītrojuma. Tās ir vienkrāsaini pelēkzilas līdz brūngani melnas atkarībā no putna vecuma. KP nedaudz citas proporcijas šādā pozīcijā - garāka aste; platāki, garāki, un ne tik smaili spārni (salīdzinot ar putnu fotogrāfijā). KP mātītei labi redzama būtu oranžā galva. KP 1cy ķermeņa virspuses krāsojumā dominē brūnais tonis, nevis zilganais tonis, kā putnam fotogrāfijā. KP tēviņš tas noteikti nav. Edgaram bija variants par purva piekūnu. PP M un 1cy tas nav, jo ķermeņa virspuse zilgana, nevis brūna. Bildē spārnu virspusē labi redzamas raibās primārās lidspalvas, kas raksturīgas PP. Zilgani pelēkais ķermeņa virspuses krāsojums norāda uz to, ka tas ir purva piekūna tēviņš. Lūdzu izlabot sugu!


Matrus 14.februāris, 14:28

Lūgums pievienot sarakstam šo naktstauriņu sugu.


Vīksna 14.februāris, 14:11

Paldies !


Vīksna 14.februāris, 12:57

Piepalīdzēšu Uģim ar Mareku kādu blakti pamedīt, cik būs laika, tā jau visu ko bildēju.


Vīksna 14.februāris, 12:25

Paldies !


Vīksna 14.februāris, 12:24

Paldies !


kamene 14.februāris, 11:33

Birztalas skarene Poa nemoralis


Bekuvecis 14.februāris, 11:01

Arī rūsganās! Agrāk domāju, ka tās ir trešās izplatītākās Latvijā - pēc skropstainajām (G.fimbriatum) un vainagotajām (G.quadrifidum). Taču pēdējos gados sāk izkatīties (ne tikai pēc DD ziņojumiem), ka varētu būt pat otrās.


Vīksna 14.februāris, 10:53

Arī apmēram, kur iepriekšējās zemeszvaigznes bildētas.


Bekuvecis 14.februāris, 10:53

Pardon, neuzmanīgi lasīju novērojuma piezīmes + neuzmanīgi pats rakstīju! Pareizi jābūt: rūsganās un skropstainās agrā jaunībā izskatās diezgan līdzīgas. Jaunas sekstainās ir jūtami atšķirīgas.


Vīksna 14.februāris, 10:51

Un kādas šīs lūdzu zemeszvaigznes ?


Durkts 14.februāris, 10:12

atkal jūtīgā tēma parauta...


Bekuvecis 14.februāris, 10:10

Vēl piezīme: rūsganās un sekstainās agrā jaunībā izskatās diezgan līdzīgas, ir viegli sajaukt!


Bekuvecis 14.februāris, 10:01

Nu riktīgi rūsgana! :) Un ne tikai.


CerambyX 14.februāris, 09:55

Var pie administratores vestibilā to trauciņu (ar norādi ka tas man) atstāt.


ivars 14.februāris, 09:40

Ar ko šis novērojums ir interesants?


Edgars Smislovs 14.februāris, 09:19

https://dabasdati.lv/lv/observation/7bon4f713lmoj2nhf8os8mh2e7/


de kje 14.februāris, 09:07

un kas tad bij shie 4 gab. virs Gaujas?? Velinie promlidotaji vai agrie migranti, vai vnk ''gaujenieki? https://dabasdati.lv/lv/observation/7bon4f713lmoj2nhf8os8mh2e7/


Laimeslācis 13.februāris, 23:06

Domāju, ka varēšu uz muzeju, tikai kam nodot, atstāt?


CerambyX 13.februāris, 22:47

Ja ir pa ceļam, tad vislabāk būtu nogādāt līdz Latvijas Dabas muzejam - var droši ar smecernieku komplektā, ja nav žēl šķirties no dāvanas :) Ja varbūt LDM nav īsti pa ceļam, tad varam epastā (cerambyx et inbox.lv) precizēt/izdomāt kādu citu variantu kur atstāt šos objektus.


IlzeP 13.februāris, 22:10

Skaidrs! Tā kā bija ziņots nenoteikts ķērpis, koncentrējos uz ķērpi.


Laimeslācis 13.februāris, 21:14

Priecīga ziņa Uģim! :) Pateicoties auklītei (atrada lēni rāpojam pie atvērta loga pa palodzi), blakts ir pie manis. Dzīva. Ieliku filmiņas trauciņā, kopā ar dažām telpauga lapiņām (lai nav garlaicīgi) :) Vāciņā izdūru caurumiņus. Piektdien man jābūt Rīgā un līdz pusdienlaikam varētu nogādāt, tikai kur? P.S. Zinātnes vārdā varu nodot izpētei arī savu dāvanu - Smecernieku Curculionidae sp. https://dabasdati.lv/lv/observation/risd3senipm0i5pkfr20fsnej5/ bet ja nav vajadzīgs - neglabāšu. :)


Vīksna 13.februāris, 20:38

Mazliet kļūme- zeltactiņa.


IevaM 13.februāris, 19:33

Paldies!


Vīksna 13.februāris, 18:31

Kādreiz zvēre rakstīja, vietējie par svēri sauca.


dziedava 13.februāris, 18:06

Priekš brūnās tiešām izskatās par tumšu, ticamāka ir dziedzerainā


dziedava 13.februāris, 18:01

Badhāmija gan jau ir. Vai pēc šāda foto droši var noteikt sugu - šaubos, bet hipotēze ir ticama.


felsi 13.februāris, 17:40

Tādi paši kāmanā 18.11.18 novērojuma uz lazdas zara.


felsi 13.februāris, 17:38

Man liekas, ka dziedzerainā eksīdija.


felsi 13.februāris, 17:36

Ragveidīgā kalocera?


Bekuvecis 13.februāris, 17:06

Nepārprotams kātiņš ir arī daudziem G.schmidelii eks., sevišķi veciem (arī bildē zemeszvaigzne ir tāda). Tādai sīkaliņai kā G.schmidelii pat tie pāris mm ir gana daudz. Esmu šamējai tādus kātainus eks. atskatījies cik uziet, jo man 2,5 km no mājām ir ikgadēji ražojoša atradne. Taču, die's pasarg', nesaku, ka bildē ir G.schmidelii - tikai norādu, ka arī šādu iespēju te nedrīkstētu izslēgt.


forelljjanka 13.februāris, 16:32

https://dabasdati.lv/lv/observation/qihm2l68a6qbmkqs3vu8pgti63/ ;)


dziedava 13.februāris, 14:15

Šādos gadījumos, Ilze, es noteikti gribētu, lai saglabātu kā nenoteiktu sēni, jo tas ir daudzkārt vērtīgāks novērojums nekā parasts ķērpis.


meža_meita 13.februāris, 10:27

Paldies, Roland! :)


lichen_Ro 13.februāris, 10:24

tā ir inficēta Ramalina fraxinea. Lihenofīlas sēnes sugu pateikt bez preparēšanas nav iespējams


lichen_Ro 13.februāris, 10:21

Man liekas ka tomēr Chaenotheca trichialis :)


Durkts 13.februāris, 09:08

Pa Ventu decembrī/janvārī pie Raņķiem un Lēnu Baznīcas grozījās no 2 - 20 ziemeļu gulbjiem. Tad nozuda, tagad atkal parādās. Nedomāju, ka šie būtu klasiskie migranti, drīzāk - "ventenieki" :)


bišudzenis 13.februāris, 00:32

Nepamanīju :)


Diāna 12.februāris, 23:53

Par Schmideli un pectinatum atšķirībām - purmajai endoperīdijas kātiņš 1-2 mm, savukārt pwctinatum 4-13 mm. Attēlā kātiņš nepārprotams


Edgars Smislovs 12.februāris, 23:10

Novērojuma laiks-10-Nov-2018.


bišudzenis 12.februāris, 23:05

Nu šodien pie Grobiñas 14 un pie Skrundas 12. Tas vairāk uzmanības pievēršanai, lai sāk ziñot.


MJz 12.februāris, 23:02

Nez vai var būt pārliecināts, ka šie ir pirmie migranti. Es janvārī ap to vietu redzēju 2 ziemeļniekus lidojumā virs Ventas. Kaut gan vakar - 11.02. redzēju arī pārīti uz lauka Rendas apkārtnē.


Vīksna 12.februāris, 22:47

Paldies ! Jāpaskatās vairāk mūsu pusē mežā, kurš tad vairāk aug.


Edgars Smislovs 12.februāris, 21:23

Interesants novērojums!


LV zilzīlīte 12.februāris, 21:15

Man nedaudz žēl dažu kaiju..


Vīksna 12.februāris, 19:36

Daudzsēklu balanda nav sarakstā.


Vīksna 12.februāris, 18:58

Pilsrundāles pusē visur ar baltiem ziediem, bet Svitenes pusē rozā ziediem mežos sausserži.Un smaržīgie sausserži vietām mežos lielās platībās.


Vīksna 12.februāris, 17:50

Domāju, ka grimonis,skaidri gan nezinu.Bet ir , kur daudz viņi mežā saauguši.


forelljjanka 12.februāris, 16:34

Ceru ķauķa juv.


Vīksna 12.februāris, 14:56

Mauragu rūgtpiene - Picris hieracioides nav sarakstā.


Vīksna 12.februāris, 14:22

Kompasa salāts - Lactuca serriola L. nav sarakstā.


de kje 12.februāris, 14:10

ehhh..tomer vinjas tur ir!


de kje 12.februāris, 14:09

iespaidigi!!


tatia 12.februāris, 13:05

Atvainojos, sajaucu sugu. Laboju! :)


IlzeP 12.februāris, 12:29

Un ko Andris domā par attēlā redzamo spalvu?


tatia 12.februāris, 12:18

Andris, apskatoties divas spalvas (novērojumam to bilde nav pievienota) uzreiz pateica, ka tā ir svītrainā pūce, jauns putns (spārnu sekundārās spalvas). Spalvas un atriju atdevu viņam.


dziedava 12.februāris, 10:50

Kāpēc domā, ka Arrhenia retiruga? Ne tāda krāsa, un jo mazāk - tādas izteiktas lapiņas. Tad jau vairāk līdzīga Arrhenia onisca, kas turklāt raksturīga purviem, bet nevaru apgalvot, ka nav vēl kāda līdzīgāka suga.


dekants 12.februāris, 10:11

Paldies par balsu ierakstiem - noderēs! Šis bija vairākas minūtes un krūmos virs/pie upītes (vismaz 15m no manis un dzirdams pa gabalu).


Vladimirs S 12.februāris, 09:38

Lūgums paskaidrot sugas izvēli, kādi būtu argumenti tam, ka tā ir svītrainā pūce? Spalva pieder ausainās pūcei, bet atšķirt atrijas vidējā izmēra pūcēm (ausainai, meža, purva, svītrainai), kuras barojas ar pelēm, manuprāt, nav iespējams.


Durkts 12.februāris, 09:02

redz kā....


CerambyX 12.februāris, 00:38

Tas ir vītolu slaidkoksngrauzis (Necydalis major) - samērā reti sastopama suga Latvijā


CerambyX 12.februāris, 00:36

Glīti putni


Vīksna 12.februāris, 00:14

Paldies !


Edgars Smislovs 12.februāris, 00:13

Vai kurmis? http://polistovsky.ru/media1/voices/voices-of-mammals


Edgars Smislovs 11.februāris, 23:48

???


roosaluristaja 11.februāris, 17:24

Par zivju ūpi es arī aizdomājos:DDD. Bet atrija vienalga ir par mazu priekš ūpja.


forelljjanka 11.februāris, 16:24

Varbūt zivju ūpis ?! :DDD


tatia 11.februāris, 15:18

Vakarā tiekos ar Andri Avotiņu, apskatīsim pierādījumus, tad izdibināsim taisnību :)


nekovārnis 11.februāris, 15:02

Paldies!:)


Vladimirs S 11.februāris, 14:51

Atrija priekš ūpja ir par mazu, spalva izskatās ir ausainās pūces.


tatia 11.februāris, 12:31

Jā, Ilze, es jau nosūtīju ziņu pūču izpētes biedrībai, jo izņēmu tās atrijas un spalvas, ko viņiem nodot precīzai sugas noteikšanai. Par tām zivju atliekām man arī pārliecības nav, vairāk balstījos uz spalvām un spalvu kušķi.


Bekuvecis 11.februāris, 11:32

Uldi, skropstainajai galīgi neatbilst "skurstenītis" ar pamatnīti tam apkārt. Piekrītu, ka visticamāk ir biezstaru. Tādā gadījumā - īsts retums!


Bekuvecis 11.februāris, 11:23

Ir vēl trešā kandidāte, kam piemīt šāds stipri rievots "knābītis" (es teiktu - "skurstenītis") - Šmidela zemeszvaigzne (Geastrum schmidelii). Diemžēl no foto nevar saprast, kas īsti ir ap tās "kakliņu" - vai nu pieķēries kāds gruzis, vai tomēr paliekas no pašas sēnes "apkakles". Un, ja otrais variants, tad - kāda veida "apkakles"? Tā ka korektāk būtu iegrāmatot kā Geastrum sp.


felsi 11.februāris, 11:09

Paldies Diānai!


IlzeP 11.februāris, 11:09

Zivju atliekām nevajadzētu būt nekādam sakaram ar ūpi, to laikam Uldis gribēja teikt. Spalva gan varētu būt, bet jāprasa pūču speciem.


felsi 11.februāris, 11:08

Paldies!


dziedava 11.februāris, 10:14

Kas ir šis, es pagaidām atturēšos minēt. Bet ķērpis uz ķērpja gan diezin vai..


Vīksna 11.februāris, 10:13

Nemanīju arī komposta salātu.


Vīksna 11.februāris, 10:07

Meža dipsaks, bet nav sarakstā.


Vīksna 11.februāris, 07:35

Paldies !


CerambyX 11.februāris, 00:08

Otiorhynchus ir jā, varbūt arī tiešām sulcatus, bet nu tur sugu noteikšana (bez nopietnākas pieredzes ar šo ģinti) pēc foto tāda 'tricky' padarīšana.


Vīksna 10.februāris, 23:55

Paldies !


tatia 10.februāris, 23:22

Labojiet, ja esmu kļūdījusies!


roosaluristaja 10.februāris, 23:19

Un kāds tam sakars ar ūpi?


zemesbite 10.februāris, 22:53

Ķērpis uz ķērpja, laikam, arī nav bijis.


dziedava 10.februāris, 22:31

Super, lieliski, viens osis pamazām savāks visas (apzinātās un apzinās jaunas) LV sēņu sugas, kas aug uz ķērpjiem! :)))


Diāna 10.februāris, 22:22

Vienkrāsas cerēna nebūs, tai himenofors ir daudz neregulārāks, pie tam konsistence cita. Šī drīzāk varētu būt ieliektā cietpiepe Phellinus conchatus


Diāna 10.februāris, 22:19

Peniophora incarnata, domājams


Diāna 10.februāris, 22:15

Izskatās pēc parastās sīkpiepes Stereum rugosum. Novērojumiem vajadzētu vienmēr pievienot koka sugu, uz kuras koksnes sēne atrasta, tas ļoti noder...


Diāna 10.februāris, 22:00

Šai vajadzētu būt biezstaru zemeszvaigznei Geastrum triplex, pēc foto noteikti nav parastā skropstaina zemeszvaigzne


Diāna 10.februāris, 21:43

Šī noteikti nav Geastrum quadrifidum, jo šai sugai peristoms (tas knābītis augšā) ir gluds, attēlā redzamajai - izteikti rievots. Varianti ir Geastrum pectinatum vai G. striatum. Domāju, ka šī visticamāk ir sekstainā zemeszvaigzne Geastrum pectinatum. Manuprāt, sastopama daudz retāk, nekā vainagotā.


Vīksna 10.februāris, 21:39

Varbūt ko senāk kā jaunu sugu minēja -riteņzirneklis Gibbaranea gibbosa ?


Aceralba 10.februāris, 18:58

Paldies, ļoti jauki, ceru tur kādreiz ieraudzīt arī pašu dzilnu :)


roosaluristaja 10.februāris, 18:44

Jā, tipiski melnās dzilnas kalumi.


roosaluristaja 10.februāris, 18:44

Tagad jau dokumentācija, domājams, ir normāla. To lapiņsēņu vienkārši ir tik daudz.. Šī nav no tām, ko es spēju atpazīt.


Aceralba 10.februāris, 18:15

Nedaudz tālāk vēl uz/pie 2 kokiem bija darbības pēdas (4. un 5.foto).


kimkim 10.februāris, 18:09

Aug uz nokaltušās egles stumbra


kimkim 10.februāris, 18:07

Pievienoju vēl vienu bildi,no apakšas,kaut gan ne visai veiksmīgi


forelljjanka 10.februāris, 17:59

Uģa bildē bija ļoti līdzīga Gastrodes abietum,ja nav pareizi-labojiet.;)


roosaluristaja 10.februāris, 16:34

Te cepurītes apakšpusi vajadzēja nobildēt. Šādā skatā - nav variantu.


Ansis 10.februāris, 16:34

Pirmajā bildē augšā, koši zaļā ir slotiņu divzobe, zemāk, olīvzaļā tonī - ciprešu hipns; otrajā bildē vairāk redz ķērpi, kladoniju (Cladonia sp.)


Sintija Martinsone 10.februāris, 16:05

Sanita, Jums pie Skultes muižas, pie Bīriņiem un Inčukalna novadā visās fotogrāfijās redzama viena un tā pati barotava ar pelēko dzilnu. Laikam gadījusies kāda kļūme, pievienojot foto vai izvēloties novērojuma vietu.


IevaM 10.februāris, 13:35

Spīdīgā stāvaine


roosaluristaja 10.februāris, 12:49

Šādus jaunus augļķermeņus nav viegli noteikt. Iespējams. parastā apmalpiepe.


roosaluristaja 10.februāris, 12:47

Šī arī noteikti nav piepe.Varētu būt želejas flēbija, kaut arī tā pilnīgi pārliecinoši es te pazīmes nevaru saskatīt.


gunitak 10.februāris, 12:43

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 10.februāris, 12:40

Arī šī stingri ņemot nav piepe.


roosaluristaja 10.februāris, 12:38

Flēbijas gan pie piepēm nepieder. Himenofors tām ir bez ;porām.


Carum carvi 10.februāris, 09:23

Paldies!


dziedava 09.februāris, 23:50

Interesanti un skaisti, ka esi ķēries pie aļģēm. :)


Laimeslācis 09.februāris, 22:55

Paldies, Ansi, par noteiktajām sugām!


Vīksna 09.februāris, 22:27

Paldies !


Vladimirs S 09.februāris, 22:09

Izskatās zvirbuļu vanags.


pustumsa 09.februāris, 21:43

Paldies!


gunars 09.februāris, 19:20

Lieliskas bildes!


IlzeP 09.februāris, 18:02

Plēsīgie putni spalvas upurim izplūc, zvēri nograuž. Šīs ir tipiski grauztas - nograuzti spalvu kātu gali. (It kā jau zvēri varot arī apgrauzt putnu izplūktas spalvas, bet tas tāds mazāk ticams variants.)


pustumsa 09.februāris, 17:56

Kaiju, ne ūpi! :))


pustumsa 09.februāris, 17:37

Jā. Tā bija ūpja meklēšanas ekspedīcija ar Pēteri Dakni, kurā meklējām ūpja darbības pēdas. Bet varbūt to apēdusi lapsa.


Vīksna 09.februāris, 16:51

Paldies, varbūt !


felsi 09.februāris, 16:12

Man liekas, acainais raibenis.


LV zilzīlīte 09.februāris, 13:25

Jā , man arī šķiet ka purva .


Saila 09.februāris, 13:04

Liels paldies! Es patiešām neprotu atšķirt pelēko no purva zīlītes. Tik līdzīgas!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts