Aktīvie lietotāji: 204 Šodien ievadītie novērojumi: 97 Kopējais novērojumu skaits: 579693
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides no aizsargājamu putnu ligzdām 2018. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau septīto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Šobrīd tiešraidē var vērot astoņas ligzdas: jūras ērgļu ligzdu Durbes novadā, jūras ērgļu ligzdu Ziemeļkurzemē, ūpju, vistu vanagu, melno stārķu ligzdu un divas mazo ērgļu ligzdas Zemgalē.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās


 

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

I Ligzda Durbes novadā

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2018. gadā ligzdošanu ir uzsācis jūras ērgļu pāris, kas šajā ligzdā uzturas kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

II Ligzda Ziemeļkurzemē

Ligzda atrodas Kurzemes ziemeļu daļā ligzdošanas teritorijā, kas zināma jau kopš 2013. gada. Pirmā ligzda atradās izcirtumā atstātā vecā, līkā un iztrupējušā apsē, šajā vietā ērgļi sekmīgi ligzdoja divus gadus. 2014. gada oktobrī ligzdas koks nokrita, un putni pārvācās aptuveni 80 metrus tālāk, uzbūvējot ligzdu vecas priedes galotnē. Divu gadu laikā, kad tika apdzīvota šī ligzda, mazuļi netika izvesti ne reizi, un 2017. gadā jūras ērgļi uzbūvēja jaunu ligzdu aptuveni 300 metrus tālāk. Šoreiz putni izvēlējās vecu osi, ligzdu uzbūvējot vienā no galotnes žuburiem. Jau pirmajā gadā ligzdošana šajā vietā bija sekmīga, maija beigās te konstatēti divi jaunie putni.

Tiešsaistes kameras sistēma pie šīs ligzdas tika uzstādīta 2018. gada sākumā, naktī no 21. uz 22. janvāri. Abi jūras ērgļi ligzdu aktīvi sāka apmeklēt tikai martā, pirmā ola ligzdā tika izdēta 20. martā plkst. 14.28. Abi ligzdas saimnieki ir negredzenoti, līdz ar to šo putnu izcelsme mums nav zināma.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Jānis Kažotnieks. Palīdzību tās uzturēšanā ir snieguši Ģirts Strazdiņš un Arnis Zacmanis.

 


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. 2017. gadā tiešsaistē vērojām, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, un pēc pagājušās ligzdošanas sezonas tika nodrošināta arī nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

Tiešsaistes kamera iespēju robežās darbojās arī 2017./2018. gada ziemā. Tā kā gada tumšajā laikā pietiekamu enerģijas daudzumu sistēmas darbībai ar saules paneļiem nodrošināt nevar, bieži nācās veikt akumulatoru maiņu.

Arī 2018. gada pavasarī ligzdā parādījās ūpju pāris.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Tiešraidē vērojama viena no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā.

2015. gadā pie ligzdas tik uzstādīta tiešraides kamera, diemžēl ligzdošana bija nesekmīga - mātīte pameta olas, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. 2016. gadā sistēma tika aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošināja labāku attēla un skaņas kvalitāti, tika mainīts arī kadrējums, nodrošinot labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divas. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. 2017. gada aprīļa sākumā tika izdētas piecas olas, no kurām izšķīlās trīs. Visi trīs jaunie putni izauga.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Ligzda, pie kuras kamera ir pielikta 2018. gadā, ir ar mazliet līdzīgu priekšvēsturi kā iepriekšējā. Līdzīgi kā tā, arī šī ligzda ir atrasta tikai pirms diviem gadiem, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija par to, ir pērnā. Pagājušajā gadā izšķīlās četri mazuļi, izauga trīs. Lai izbarotu arī ceturto, acīmredzot vecākiem pietrūka barības, jo putns gāja bojā jau krietni liels, turpat ligzdā. Nekādu ziņu par plēsēju ietekmi nav, jo pie ligzdas atradās fotoslazds (automātiskā kamera) līdz pat tās izvešanai. Pēdējais jaunais putns ligzdu atstāja 6. septembrī. Tik vēlu tādēļ, ka acīmredzami ir bijusi kāda aizkavēšanās sezonas sākumā. Varbūt atgriezās pavēlu, varbūt bija jāatjauno ligzda. Pērn abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, kā būs šogad, to redzēsim.

Atšķirība ir tajā apstāklī, ka pats ligzdošanas iecirknis gan ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts šogad ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir nevis tādēļ, lai būtu neparasts skats, bet tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - jo ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Arī mežs ir pavisam citāds - īsts boreālais mežs ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce), riekstrozis un, šogad visnotaļ ticami, arī krustknābji. Tagad atliek baudīt pavasara skaņas un gaidīt, kad pārradīsies ligzdas saimnieki.

M. Strazds

Kameras sistēma ir uzstādīta 16. martā, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam par palīdzību, izvietojot kameras sensoru un mikrofonu. Ligzda atrodas Siguldas novadā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Tiešsaistē vērojamā ligzda atrodas Kurzemē – Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga. 2017. gadā ligzdošana bija sekmīga – ligzdā izauga divi mazuļi (trešo aiznesa jūras ērglis).

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nav zināma.

KKameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina

I Ligzda

Ligzda Zemgalē, pie kuras novietota tiešraides kamera, ir atrasta 2017. gada jūlijā. Pagājušajā vasarā tajā redzēts viens jaunais putns, tomēr ligzdošana nebija sekmīga un jaunais ērglis gāja bojā īsi pirms ligzdas atstāšanas. Pēc ligzdas uzbūves var spriest, ka mazais ērglis šo ligzdošanas vietu izmantojis jau ilgi.

Interesanti ir tas, ka ligzda novietota ļoti zemu eglē – tik zemu ligzda var atrasties tikai vietās, kas ir ilgstoši netraucētas. Ligzda ir būvēta uz resna egles zara aptuveni metru no stumbra, tā ir cieši piespiedusies blakus kokam – apsei un, par spīti zemajam novietojumam, no zemes ir grūti saskatāma. Ligzdas koks atrodas aptuveni 50 metru attālumā no lauka malas.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam un Jānim Jansonam!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

 


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina

II Ligzda

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Valdim Lukjanovam!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

 

 

 

 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
- 2018-07-20 Izabella
Pieridae sp. - 2018-06-25 Izabella
Argynnis paphia - 2018-07-20 Izabella
Inachis io - 2018-07-20 Mierss
Vanessa atalanta - 2018-07-20 Mierss
Gonepteryx rhamni - 2018-07-20 Mierss
Argynnis adippe - 2018-07-20 Mierss
Streptopelia turtur - 2018-07-20 Litenesputni
Vicia cracca - 2018-07-19 Aceralba
Motacilla alba - 2018-07-20 DanaH
Pieris brassicae - 2018-07-20 DanaH
Inachis io - 2018-07-20 DanaH
Jovibarba globifera - 2018-07-20 Astrantia
Carduus crispus - 2018-07-19 Aceralba
Natrix natrix - 2018-07-20 Izabella
Bombus sp. - 2018-07-19 Aceralba
Apatura iris - 2018-07-20 Izabella
Araschnia levana - 2018-07-19 Aceralba
Upupa epops - 2018-07-20 IevaM
Phoenicurus phoenicurus - 2018-07-19 Aceralba
Turdus pilaris - 2018-07-19 pustumsa
- 2018-07-19 pustumsa
Hyponephele lycaon - 2018-07-20 Matrus
Thymus serpyllum - 2018-07-20 Astrantia
Egretta alba - 2018-07-19 pustumsa
Sylvia curruca - 2018-07-19 pustumsa
Sterna hirundo - 2018-07-19 pustumsa
Oenanthe oenanthe - 2018-07-19 pustumsa
Hirundo rustica - 2018-07-19 pustumsa
Acrocephalus schoenobaenus - 2018-07-19 pustumsa
Dianthus deltoides - 2018-07-20 Astrantia
Gallinula chloropus - 2018-07-19 pustumsa
Lasiommata megera - 2018-07-20 Matrus
Anas platyrhynchos - 2018-07-19 pustumsa
Ardea cinerea - 2018-07-19 pustumsa
Lanius collurio - 2018-07-19 pustumsa
Hipparchia semele - 2018-07-20 Astrantia
Acrocephalus sp. - 2018-07-19 pustumsa
Columba palumbus - 2018-07-19 pustumsa
Clinopodium vulgare - 2018-07-09 Fuatra
Campanula rapunculoides - 2018-07-09 Fuatra
Pachyta quadrimaculata - 2018-07-09 Fuatra
Diptera sp. - 2018-07-16 patigunta
Campanula trachelium - 2018-07-09 Fuatra
Thalictrum lucidum - 2018-07-09 Fuatra
Bombus sp. - 2018-07-16 patigunta
Turdus merula - 2018-07-20 MāraB
- 2018-07-09 Fuatra
Poecile palustris - 2018-07-20 MāraB
Fringilla coelebs - 2018-07-20 MāraB
Jynx torquilla - 2018-07-20 MāraB
Syrphidae sp. - 2018-07-16 patigunta
Medicago sativa subsp. sativa - 2018-07-09 Fuatra
Oriolus oriolus - 2018-07-20 MāraB
Carcharodus floccifera - 2018-07-09 Fuatra
Tadorna tadorna - 2018-07-19 MāraB
Mentha ×verticillata - 2018-07-09 Fuatra
Lythrum salicaria - 2018-07-09 Fuatra
Impatiens noli-tangere - 2018-07-09 Fuatra
Thymelicus lineola - 2018-07-09 Fuatra
Columba oenas - 2018-07-20 Rallus
Vanessa atalanta - 2018-07-20 Rallus
Circus aeruginosus - 2018-07-20 Rallus
Autographa gamma - 2018-07-08 Izabella
Locustella fluviatilis - 2018-07-20 Vv
Argynnis adippe - 2018-07-15 Izabella
Inachis io - 2018-07-18 Izabella
Accipiter gentilis - 2018-07-20 Vv 1
Sturnus vulgaris - 2018-07-19 de kje
Saxicola rubetra - 2018-07-17 de kje
Fulica atra - 2018-07-09 de kje
Lanius collurio - 2018-07-19 de kje
Podiceps cristatus - 2018-07-19 de kje 1
Polypores sp. - 2018-07-20 IevaM
Coscinia cribraria - 2018-07-20 Cekulrūsiņš
Eilema complana - 2018-07-20 Cekulrūsiņš
Eilema lurideola - 2018-07-20 Cekulrūsiņš
Lomaspilis marginata - 2018-07-20 Cekulrūsiņš
Pyrrhula pyrrhula - 2018-07-20 Vabale
Loxia curvirostra - 2018-07-20 Rallus
Limenitis camilla - 2018-07-19 Ilona_rasa
Nymphalis antiopa - 2018-07-18 Siona
Muscicapa striata - 2018-07-19 Siona
- 2018-07-19 Wija
Araschnia levana - 2018-07-19 Wija
Panurus biarmicus - 2018-07-19 IevaLeite
Tringa erythropus - 2018-07-20 Latvju_zēns
Alces alces - 2018-07-20 Vabale
Apatura iris - 2018-07-18 Briza
Inachis io - 2018-07-17 Briza
Bolboschoenus maritimus - 2018-07-19 Briza
Sagina nodosa - 2018-07-19 Briza
Asio otus - 2018-07-20 Litenesputni
Anguis fragilis - 2018-07-19 Cekulrūsiņš
Strix aluco - 2018-07-20 Litenesputni
Notodonta ziczac - 2018-07-20 Cekulrūsiņš
Mythimna conigera - 2018-07-20 Cekulrūsiņš
- 2018-07-20 asaris
- 2018-07-15 asaris
- 2018-07-15 asaris
Strix aluco - 2018-07-19 Litenesputni
Coccothraustes coccothraustes - 2018-07-19 pustumsa
Cucullia umbratica - 2018-07-19 Rallus
Falcaria lacertinaria - 2018-07-19 Cekulrūsiņš
Malacosoma castrensis - 2018-07-19 Cekulrūsiņš
Catoptria permutatellus - 2018-07-19 Rallus
Polyommatus amandus - 2018-07-19 pustumsa
Carpodacus erythrinus - 2018-07-19 pustumsa
Erythromma najas - 2018-07-19 Edgars Smislovs
Larus ridibundus - 2018-07-19 pustumsa
Lanius collurio - 2018-07-19 pustumsa
Crex crex - 2018-07-19 Litenesputni
Aglais urticae - 2018-07-17 felsi
Coccinella septempunctata - 2018-07-17 felsi
Thymelicus lineola - 2018-07-17 felsi
Nymphalidae sp. - 2018-07-17 felsi
Pieris napi - 2018-07-17 felsi
Phalacrocorax carbo - 2018-07-19 Edgars Smislovs
Melitaea athalia - 2018-07-17 felsi
Argynnis paphia - 2018-07-17 felsi
Mergus merganser - 2018-07-19 Edgars Smislovs
Ceratiomyxa fruticulosa var. fruticulosa - 2018-07-17 felsi
Lophophanes cristatus - 2018-07-17 felsi
- 2018-07-17 felsi
Elasmostethus sp. - 2018-07-17 felsi
Coleoptera sp. - 2018-07-17 felsi
Lycogala epidendrum - 2018-07-17 felsi
Symphytocarpus flaccidus - 2018-07-17 felsi
Reduvius personatus - 2018-07-19 Rallus
Mythimna conigera - 2018-07-19 Vīksna
Galium aparine - 2018-07-17 felsi
Brachycera - 2018-07-19 Vīksna
Brachycera - 2018-07-18 Vīksna
Brachycera - 2018-07-19 Vīksna
Lythrum salicaria - 2018-07-19 Maigurs
Lythrum salicaria - 2018-07-19 Maigurs
Brachycera - 2018-07-19 Vīksna
Euthrix potatoria - 2018-07-19 Vīksna
Geometra papilionaria - 2018-07-19 Vīksna
Elaphrus cupreus - 2018-06-17 Ievucis
Carabus sp. - 2018-06-17 Ievucis
- 2018-06-17 Ievucis
Poecilus versicolor - 2018-06-16 Ievucis
Motacilla cinerea - 2018-07-19 Platacis
- 2018-06-16 Ievucis
Curculionidae sp. - 2018-06-16 Ievucis
Anthocoris sp. - 2018-06-16 Ievucis
Araneae sp. - 2018-06-16 Ievucis
Epipactis helleborine - 2018-07-19 Wija
Anthocoris sp. - 2018-06-16 Ievucis
Stemonitis sp. - 2018-07-18 Wija
Milvus milvus - 2018-07-15 Wija 3
Hipparchia semele - 2018-07-15 Wija
Dendrolimus pini - 2018-07-19 Cekulrūsiņš
Gastropacha quercifolia - 2018-07-19 Cekulrūsiņš
Laothoe populi - 2018-07-19 Cekulrūsiņš
Lymantria dispar - 2018-07-19 Cekulrūsiņš
Natrix natrix - 2018-07-19 anthicus
Lasiocampa quercus - 2018-07-19 Cekulrūsiņš
Phalera bucephala - 2018-07-19 Cekulrūsiņš
Adscita statices - 2018-07-15 felsi
Pieris rapae - 2018-07-15 felsi
Aphantopus hyperantus - 2018-07-15 felsi
Araschnia levana - 2018-07-15 felsi
Nezināms
@ lolitapetkevica
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
gunitak 20.jūlijs, 19:28

Rāceņu baltenis.


felsi 20.jūlijs, 18:38

Paldies administrātoriem!


IevaM 20.jūlijs, 18:05

Protams. Tur viņu pilns, gan tauriņu, gan olu uz drudzenēm


Rallus 20.jūlijs, 18:04

Laima - bija prieks satikties Raunā! Meklējām šodien šo tauriņu, daudz cita interesanta, bet "sārmgalvīti" neizdevās atkārtoti atrast.


pustumsa 20.jūlijs, 17:45

0.Labi, ka nofotografēju! Miglaini, bet man pirmais akmeņčakstītes foto! Paldies!


pustumsa 20.jūlijs, 17:43

Paldies!


IlzeP 20.jūlijs, 16:06

Un kas ir tie baltie punktiņi - kā Anša bildē drudzeņu zilenīša olas?


Matrus 20.jūlijs, 14:59

Dodiet ziņu, ja izdosies pārbaudīt, vai pieaugušie putni ir ar gredzeniem.


IevaM 20.jūlijs, 11:52

Paldies!


de kje 20.jūlijs, 11:37

Margarita, mana pirma reakcija ari bij klija-astes škēlums(sarkanā)...putnu pamaniju braucot caur Aglonai. Putna klātbutne nepatika vārnam un kaijam , kas putnu trenkaja virs Aglonas ezera


de kje 20.jūlijs, 11:32

Ruslan, isti nevaru apgalvot, paris uztaisīja ligzdu un sāka perēt, bet pec tam likās ka pameta ligzdu


Siona 20.jūlijs, 09:47

Paldies! :)


Latvju_zēns 20.jūlijs, 08:23

Pelēkais mušķērājs


Bekuvecis 20.jūlijs, 07:48

Agrāk šī būtu skaitījusies Peziza repanda, bet tagad ir zem plašā Peziza varia "jumta".


Vīksna 20.jūlijs, 07:25

Paldies !


Cekulrūsiņš 19.jūlijs, 23:01

Mazā brūnā zāļpūcīte


Vīksna 19.jūlijs, 22:41

Vītolu vējmietiņš.


sandis 19.jūlijs, 21:40

Sarkanā klija


sandis 19.jūlijs, 21:06

Šo jau nu gan vajadzētu ielikt pie interesantajiem novērojumiem - galu galā jauna atradne.


dziedava 19.jūlijs, 20:35

Vai Cordyceps būtu paciets? Nav atkal kaut kāds koka dzinums? Līdzība ar milneni gan arī ir..


Matrus 19.jūlijs, 20:10

Neregulārs ligzdotājs Dārziņu attekā, vismaz kopš 2011. gada.


Matrus 19.jūlijs, 20:09

Vēsturiski agrākais rudens migranta novērojums Dārziņu attekā! Iepriekšējais rekords bija 09.08.2008.


Rallus 19.jūlijs, 19:18

Paldies par modrību. Bija arī bālais zāļsvilnis (angl.: "pale" [bāls] ; zviedriski "blekgult" [bādzeltens]) Udea lutealis - pievienoju ar visu bildi. Biju sajaucis.


Ivars L. 19.jūlijs, 18:35

Cordyceps militaris?


felsi 19.jūlijs, 17:43

Paldies Julita, tā var būt, dzēsīšu to veco lapu.


felsi 19.jūlijs, 17:41

Paldies Egij, tieši tā.


felsi 19.jūlijs, 17:40

Paldies Uldi!


lolitapetkevica 19.jūlijs, 14:51

Paldies!!


lolitapetkevica 19.jūlijs, 14:50

Paldies!!!


Fuatra 19.jūlijs, 14:26

paldies


kamene 19.jūlijs, 11:25

Kāda no ciesām, visdrīzāk slotiņu ciesa Calamagrostis epigeios.


Rallus 19.jūlijs, 10:45

ir, ir mazais


Laimeslācis 19.jūlijs, 09:39

Ilze, paldies! :)


dziedava 19.jūlijs, 09:24

Tie zaļie radziņi varētu būt liepu lapu radziņērces Eriophyes tiliae pangas, bet vai tā otra lapa tiešām ir liepas lapa? Izskatās pēc tipiskām alkšņu kārpērces Eriophyes laevis pangām.


IlzeP 19.jūlijs, 09:18

Tādu neatrodu, kāds ir latīniskais nosaukums?


IlzeP 19.jūlijs, 09:13

Domāju, ka mazais ērglis


roosaluristaja 19.jūlijs, 07:40

Tumšais kātiņš tā ka vairāk norāda uz Polyporus varius.


gunitak 19.jūlijs, 06:11

Meža sīksamtenis.


Briza 19.jūlijs, 02:38

Parastā smaržmētra, droši , ka bija šī suga domāta;)


maariite 19.jūlijs, 01:37

paciets. bērza sakņu kakls. precīzāk nepateikšu.


CerambyX 19.jūlijs, 01:12

prunalis


Edgars Smislovs 18.jūlijs, 21:50

Jā tie ir jaunie putni.


pustumsa 18.jūlijs, 21:40

Paldies! Jaunie putni?


Briza 18.jūlijs, 21:27

Parastā bultene.


Fuatra 18.jūlijs, 21:21

paldies, Egija


Briza 18.jūlijs, 21:17

Sīkziedu sprigane.


Briza 18.jūlijs, 21:15

Purva šeihcērija.


Briza 18.jūlijs, 21:15

Parastais baltmeldrs.


Briza 18.jūlijs, 21:14

Polijllapu andromeda.


Laimeslācis 18.jūlijs, 21:07

Man galvas siluets likās tāds kā savādāks, ne tā kā ērglim, bet kā peļu klijānam. Un viņš uz tā staba izskatījās tāds sīks. Pievienošu vēl kādu bildīti skaidrībai.


Irbe 18.jūlijs, 20:52

Tam uz staba izskatās spalvainas kājas kā mazajam ērglim, peļu klijānam dzeltenas bez spalvām.


Laimeslācis 18.jūlijs, 20:28

Lūdzu palīdzību! Nevaru saprast.... man liekas, ka uz staba sēž peļu klijāns, bet bildes pievienoju mazā ērgļa novērojumam. Ja nepareizi - labošu? :)


Laimeslācis 18.jūlijs, 19:51

Paldies, Sandi, par apsveikumu! :)) Tā bija necerēti veiksmīga diena: zaļās upjuspāres, strautspāre, bērzu zefīrs, un sārmeņu resngalvītis bija vienkārši brīnums! Vēl jau kādu dieniņu te paložņāšu - mīļa man tā Rauna. ! :))


gunitak 18.jūlijs, 19:36

Jā, man arī prieks par šiem gulbīšiem! Visi 5 ezerā arī vakar un šodien.


gunitak 18.jūlijs, 19:29

Parastais sīksamtenis:)


sandis 18.jūlijs, 18:15

WOW, Laima, trīskārt apsveicu! Vidzemes vidienei mega atradums! Raunas novada resngalvīšu liste kļūst aizvien iespaidīgāka - vispirms mazais meža, tagad sārmeņu - Jūs no Raunas novada nedrīkstētu laist projām :)) Izskatās, ka arī Priekuļu novadam cerīga suga.


Rallus 18.jūlijs, 15:57

Sarkanīgo toni arī kāju krāsai biju iztēlojies līdzīgu kā šajā bildē spārnu apmales punktējums: https://dabasdati.lv/lv/observation/tg6lc035i8rnjqrm0oqdla84v4/ - tas noteikti ir "sarkanīgāks" par attēlā redzamo. Par to "radziņu" pakaļspārna formai gan - tas ir droši.


CerambyX 18.jūlijs, 14:53

Bet kājas taču tieši ir sarkanīgas :D Šajā gadījumā gan labāka pazīme ir pakaļspārnu forma... Šis ir zeltgalvīšu zaļsprīžmetis.


Matrus 18.jūlijs, 14:01

Mātīte (LR EK078, vismaz 13 gadus veca, dzimusi 2005. gadā vai agrāk) un tēviņš (LR EK905, vismaz 12 gadus vecs, dzimis 2006. gadā vai agrāk). Prieks par šiem gulbjiem, kuri divus gadus nevarēja tikt līdz mazuļiem (2015, 2016). Abiem vismaz 7 ligzdošanas sezona, kopš 2011.g. Interesanti, ka apmeklējot šo ezeru 20.06.2018. gulbjus neredzēju...


Irbe 18.jūlijs, 13:56

Varbūt melnā klija?


Matrus 18.jūlijs, 13:53

Vai tas ir tas pats gulbju pāris, kuram viens bija ar gredzenu?


Matrus 18.jūlijs, 13:53

Paugurknābja gulbis, tēviņš, dzimis 2010. gadā vai agrāk. Apgredzenots 07.04.2013. Daugavmalā Ķengaragā, turpat laiku pa laikam novērots līdz šim dienam. Paldies par šo novērojumu!


Matrus 18.jūlijs, 13:47

Paugurknābja gulbis ar gredzenu LR EK900 ir vismaz 12 gadus vecs tēviņš, dzimis 2006. gadā vai agrāk. Ligzdošana Dārziņu attekā ir zināma kopš 2010. gada, šogad 7 ligzdošanas sezona (iepriekšējos gados ligzdojis ar mātīti LR EE 600). Pērns bija 9 mazuļi, bet šogad viens... Ja otrs partneris ar EE600, viens mazulis droši vien mātītes cienījamā vecuma dēļ (vismaz 15 gadi, dzimusi 2003. gadā vai agrāk). Jāatzīmē, ka Rīgas paugurknābja gulbju pētījuma projekta ietvaros visvecākā mātīte šogad ligzdoja Skultes karjera, šim putnam vismaz 17 gadi (S.Laimes novērojums). Paldies par šo ziņu!


Rallus 18.jūlijs, 11:37

Tā kā bildē redzama brūnganā kāju krāsa un līdzīgajai sugai - zeltgalvīšu zaļsprīžmetim kā noteikšanas atšķirība kāju krāsa minēta sarkanīga, tad domājams, ka šis ir krūkļu zaļsprīžmetis.


Ievucis 18.jūlijs, 09:15

Paldies!


dziedava 18.jūlijs, 09:14

Zeltactiņas kāpurs


gunitak 18.jūlijs, 07:20

Paldies, Uldi!


gunitak 18.jūlijs, 05:26

Brūnā čakste.


dziedava 17.jūlijs, 21:06

Nevar saprast, uz kā aug un kādas konsistences - ciets, mīksts?


felsi 17.jūlijs, 18:50

Paldies par labojumu! Dzēsīšu!


dziedava 17.jūlijs, 18:37

Paldies! :)


ivars 17.jūlijs, 17:56

Lukstu čakstīte.


ivars 17.jūlijs, 17:56

Jā.


ivars 17.jūlijs, 17:55

Ir ķīķis.


ivars 17.jūlijs, 17:48

Plēsis. Nenosakāms.


ivars 17.jūlijs, 17:47

Lukstu čakstīte.


MaDu 17.jūlijs, 17:30

Paldies, ka palabojāt. Nebiju pārliecinātas, kas tās par sēnēm. ;)


Bekuvecis 17.jūlijs, 17:19

Kamēr, Ivar, rakstīji, es jau nomainīju! :) Skaidrs, ka raganu: uz kātiņa nevis pārslas, bet tīkliņš.


Ivars L. 17.jūlijs, 17:17

Es nezinu, kas par beku šī ir (varbūt raganu), bet pārslainā gan nav.


marsons 17.jūlijs, 17:06

Paldies!


Astrantia 17.jūlijs, 16:56

Paldies!


MāraB 17.jūlijs, 14:01

Jā, varētu būt ķīķis.


iljazik 17.jūlijs, 12:34

Liepu sfings (Mimas tiliae)


lolitapetkevica 17.jūlijs, 11:58

Paldies! Lai paaugās,tad vēlreiz safočēšu no apakšas!:)


Irbe 17.jūlijs, 11:35

Dzeltenā stērste


dziedava 17.jūlijs, 11:10

Man izskatās drīzāk pēc Tatārijas sausserža Lonicera tatarica. Pēc ziedu krāsas no meža sausserža viegli atšķirams, bet pēc augļiem grūtāk. Meža sausserdim, manuprāt, auglīši ir uz īsākiem kātiņiem.


Matrus 17.jūlijs, 11:02

Pārbaudiet pēc noteicēja pazīmes purva un meža tilbītēm...)


MāraB 17.jūlijs, 10:40

Izskatās pēc teminkas šņibīša.


W 17.jūlijs, 09:26

Vai tā nevarētu būt Schizomyia galiorum ?


W 17.jūlijs, 08:44

Paldies!


W 17.jūlijs, 08:29

Jā, veidojums bija stingrs, nāca ārā no biezas mizas, varētu būt arī kaut kāds jocīgs dzinums. Jāapskatās pēc kāda laika, koku iegaumēju! Paldies!


Bekuvecis 17.jūlijs, 07:40

Izskatas ticami. Tikai 160-170 m no vietas, kur auga 2013. gadā. Sporām nebūtu jāmēro tāls ceļš. Ja neapslinkošos, aiziešu apraudzīt jau paaugušos.


Vīksna 17.jūlijs, 07:24

Paldies !


Bekuvecis 17.jūlijs, 07:11

Izrādās, DD listē epitetam pietrūkstas pēdējais "s". Derētu izlabot.


Bekuvecis 17.jūlijs, 07:03

Samtbeka, visticamāk kazu, tomēr par sugu neesmu abs. drošs. Derētu ieviest "Samtbeka (nenoteikta)".


Bekuvecis 17.jūlijs, 06:56

Nekur nepaliks, izveidosies! Vēl ir jauna.


Bekuvecis 17.jūlijs, 06:51

Mīkstā sēdene (Crepidotus mollis). Tā kā DD sugu listē nav, pagaidām nomainu uz Crepidotus sp.


Bekuvecis 17.jūlijs, 06:41

NOTEIKTI nav M. ravenelii. Ne pēc izskata, ne pēc vietas - uz augoša koka!!!


dziedava 17.jūlijs, 00:48

Domāju, ka tā nav sēne, bet pašam kokam kaut kāds.. tādi ir redzēti, bet kā veidojas, nezinu.. Bija ciets, stingrs?


CerambyX 16.jūlijs, 23:35

Ar ko šis dūņšņibītis mazāk interesants?


Tauriņu Vērošana 16.jūlijs, 22:52

Pirmajā bildē - lielais atraitnīšu raibenis


Rallus 16.jūlijs, 22:40

Paldies par skaidrības ieviešanu


pustumsa 16.jūlijs, 22:33

Pie barotavas bija. Jāatrod foto arhīvā...


pustumsa 16.jūlijs, 22:19

Viss kārtībā. Galvenais, ka esam uz Zemes! ,))


IlzeP 16.jūlijs, 22:15

Jā, šobrīd DD esošais novadu robežu slānis diemžēl nav precīzs.


pustumsa 16.jūlijs, 22:14

Jocīgi. Domāju gan ka tomēr Jūrmalā nav Babītes novads. Kartes kļūda noteikti. Babītes novads ir upes otrā pusē.


Rallus 16.jūlijs, 21:57

Viss kārtībā, ja suga pareizi noteikta, tad janvārim tas ir liels žubīšu bars. nav bieži.


Mari 16.jūlijs, 21:53

Šī novērojuma vieta atrodas Jūrmalas pilsētā, bet uzrādās, ka Babītes novadā. Agrāk to nebiju ievērojusi, kaut gan arī esmu šo to ziņojusi no šīs vietas. Vai tas ir tāpēc, ka Babītes novada robeža ir tik tuvu?


Ivars L. 16.jūlijs, 21:51

Veca sērpiepe.


Ivars L. 16.jūlijs, 21:49

Varbūt. Jānes uz Dabas muzeju D.Meijerei. Es diezvai varēšu līdzēt.


Liepzieds 16.jūlijs, 21:47

Brūnās čakstes mātīte?


lolitapetkevica 16.jūlijs, 21:06

Paldies!!!


pustumsa 16.jūlijs, 20:54

Paldies, Valt!


Latvju_zēns 16.jūlijs, 20:46

ceru ķauķis


pustumsa 16.jūlijs, 19:29

Ļoti atvainojos. Šie dati tika saglabāti ar mobilo aplikāciju janvārī, bet laikam nebija pievienojušies. Šodien atjaunoju aplikācijas darbību un pēkšņi daudzi iepriekšējie novērojumi tika pievienoti.


maariite 16.jūlijs, 18:22

Piepe ir ievākta, jo jāmēģina izaudzēt tā mizasblakts. Vai paraudziņš varētu palīdzēt noteikšanā?


DanaH 16.jūlijs, 15:38

Pirms gada Miķeļtornī šo sugu izdevās ieraudzīt ... diemžēl vāzē kādā no vietējiem viesu namiem kopā ar turmšsarkano dzeguzeni (pārējie plūktie ziedi, šķiet, nebija aizsargājamie augi). Veicu audzinošo un izglītojošo darbu, un atliek vien cerēt, ka saimnieki ņēma vērā.


felsi 16.jūlijs, 15:25

Paldies, tāda doma bija!


Ivars L. 16.jūlijs, 14:45

O, vēl viena - Inonotus hispidus. D-Zviedrijā ir, bet Baltijas valstīs tā kā nav atrasta.


Ivars L. 16.jūlijs, 13:59

Un vēl viens, pēdējais, variants no manis: rievotā sētaspiepe Gloeophyllum trabeum. Tā kā esat to redzējuši vairāk, dabā, tad izskatot manis piedāvātos variantus , varbūt var kaut ko "izkost".:)


Ivars L. 16.jūlijs, 13:35

Vēl interesantāk - līdzīgi izskatās tāda Coriolopsis gallica, kas pie tam var būt arī divgadīga, un līdz ar to vairāk atbilstoša. Latvijā līdz šim nav atrasta. Tuvākā atradne laikam ir dažas atradnes Zviedrijas vidusdaļā, apmēram mūsu platuma grādos (tur tā ir EN kategorijā). Kopumā vairāk R-Eiropas un D-Eiropas suga, ja neskaita citus kontinentus.


Ivars L. 16.jūlijs, 12:39

Vai tik nav ziemeļu klimakodone Climacodon septentrionalis - ja cepurīšu apakšā izveidojas adatiņas.


Ivars L. 16.jūlijs, 12:26

Mjā.interesanti. Laikam 100% versijas, vismaz man, nebūs. Tā vecā - melnā ir pagājušā gada vai nu apšu spulgpiepe Inonotus rheades vai nu krāšņā sarene Coriolopsis trogii. Tās abas esot viengadīgas - tāpēc dīvains ir jaunais poru slānis apakšā. Uz veca Inonotus varētu augt cita piepe - pagājušajā gadā Latvijā pirmoreiz atrastā dižskābaržu antrodīte Antrodiella faginea, tā ka tas jaunais, gaišais poru slānis varbūt ir šī suga, bet pilnīgi droši nevaru apgalvot.


pustumsa 16.jūlijs, 12:11

Paldies!


lolitapetkevica 16.jūlijs, 10:22

Sirsnīgs Paldies!!! Visi putniņi,ko esmu sabildējusi Cinīšos,tie ir iemūžināti strikti 1,1 hektāra platībā. Tas iekļauj gan mežiņu,gan krūmāju,gan pļavu,un apdzīvoto zonu.Ideāla vieta sīkputniņiem.Speciāli gan slēpņos nesēžu,bet kad sadzirdu kādu rosību ,fotoaparāts parasti ir pa tvērienam:):) Ļoti pārdzīvoju,kad Valsts meži man tieši blakus uztaisīja kailcirti.Taču ir arī sava veida labums,jo tur tagad bieži viesi ir tieši plēsējputni,kuri katru dienu kautko tvarsta.Arī strazdiem ļoti patīk kailcirtes brikšņos mitināties,un vienmēr ir kādi sīkputniņi,kuri ir ļoti uzmanīgi,un tramīgi.Viņu reakcija aizlaisties ir daudz ātrāka,par mana fotoaparāta reakciju nofokusēt :):):) Un taisnība,cik daudz un interesanti putni pārlido,par cik mums netālu Gauja tek,tad ūdesputni ir ļoti daudz un dažādi,bet to tikai var piefiksēt ar aci,un ausi,un nopūsties....ak atkal forši modeļi aizlaidās ..:):):)


lolitapetkevica 16.jūlijs, 09:54

Paldies!


lolitapetkevica 16.jūlijs, 09:52

Paldies!! Ļoti skaists nosaukums!!!Pirmo reizi tādu dzirdu.


Martins 16.jūlijs, 09:46

Šo diezgan droši var atstāt kā oedipoda, jo: sphingonotus pakaļspārnu krāsojums ir krietni blāvāks; raibums jeb kontrasts gan uz ķermeņa (sēžot), gan spārna sphingonotus būtu krietni blāvāks. Dabā, kad aizlido oedipoda - zilā krāsa ir nepārprotama, bet kad aizlido sphingonotus - tā kā bija, tā kā nebija... Arī kolekciju eksemplāriiem šīs atšķirības var labi redzēt.


i.vasiljevs 16.jūlijs, 09:03

Paldies! Iespējams laikam šiem nedaudz mainās repertuārs un izteiksme atkarībā no apkārtējās vides/sezonas perioda.


forelljjanka 16.jūlijs, 08:55

Putnu gadījumā jau jānosaka kaut kādi teritoriāli kritēriji(parasti visi ko var redzēt vai dzirdēt no pagalma).;) Skatoties satelītbildi,kādus virssimts ,iepazīstot putnu sugas vairāk,varētu dabūt samērā ātri!;) Var tikai pabrīnīties kas tikai nelido pāri un garām lauku mājām,jo ,kā teicis kāds gudrs cilvēks-putnus ierobežo tikai Zemeslode!:D Ne spalvas!;)


Aceralba 16.jūlijs, 08:33

Paldies!


ekologs 16.jūlijs, 08:05

Visiem paldies! Ziedmuša ieguva savu nosaukumu.


Ilona_rasa 16.jūlijs, 08:03

Paldies Voldemāram!


W 16.jūlijs, 07:34

Paldies! Prieks!


Arnis2 16.jūlijs, 06:02

Paldies! Liekas, ka vismaz putnu liste noteikti papildināsies .Lai veicas!


roosaluristaja 16.jūlijs, 04:34

Domāju, ka sēne šī tomēr nav, cik nu mobilā ekrānā var redzēt.


felsi 15.jūlijs, 23:28

Tomēr paldies Ivar! Kamēr atkal piesitīšu aci uz piepēm un sēnēm...


Ivars L. 15.jūlijs, 23:25

Vai tik nebūs pavisam jauniņa čemurainā kātiņpiepe Polyporus umbellatus.


Ivars L. 15.jūlijs, 23:21

Nav par ko, Inguna, vēl jo vairāk, ka pats neesmu pārliecināts.:) Papētot vairāk, gala versija tomēr būs Antrodia serialis - svaiga un klājeniska, tāpēc nedaudz līdzinās baltenei, tomēr augšana stumbra zāģējuma vietā vairāk raksturīga šai antrodijai nevis baltenei. Atvainojos par maldīgo versiju.


marsons 15.jūlijs, 22:55

Paldies!


marsons 15.jūlijs, 22:54

Paldies!


marsons 15.jūlijs, 22:53

Paldies, ne prātā nebija nācis, ka tas ir tauriņš


marsons 15.jūlijs, 22:48

Es esmu diezgan ziņkārīgs un zinātkārs, tāpēc mani "sp." un " nenoteikts" kā gala slēdziens nemaz nesajūsmina....


lolitapetkevica 15.jūlijs, 22:45

Putnu sugas ir maz ,tikai 43. Jānoņem nost ūdensputni,jo tos esmu bildējusi vai Alaukstā,vai Gaujā,vai dēla dīķos :):) Cinīšos, katru gadu ūdens putns ir tikai viens - stārķis,kurš neatlaidīgi cenšās izēst mana dīķīša zivteles :):)Bet es esmu priecīga,jo tiku pie burvīgas tuvplānu fotosesijas!!! Cinīšu putnu kolekcijā pagaidām ir kādi 35!!! 'Šogad bija neticams strazdu apciemojums,nemaz nezināju ,ka Latvijā viņu ir tik daudz zortes!!!Un visi ligzdoja,vēl joprojām sila strazds ar visu savu saimi apkārt lidinās,un barojās.Laikam vienīgais kas izpalika bija zemes strazds :):):) Arī plēsējputni...līdz šim visus saucu par peļu vanadziņiem,bet nu jau sanāk skaista kolekcija,ar visu mazo ērgli,fantastika!!! Tagad sāksies karstās dienas,man atvaļinājums,ļoti ceru savu kolekciju papildināt ar jauniem eksemplāriem!!!!:):):)


fotonieks 15.jūlijs, 22:23

Paldies par precizējumu.


felsi 15.jūlijs, 22:00

Paldies Ivar!


felsi 15.jūlijs, 21:55

Paldies!


IlzeP 15.jūlijs, 21:48

Ceru, ka nekļūdos - man arī vairāk pēc zefīra izskatās, tādēļ nomainīju


IlzeP 15.jūlijs, 21:43

Vai Volucella zonaria jāievieš datu bāzē (nav ar kādu sinonīmu)?


ekologs 15.jūlijs, 20:36

Paldies! Tā arī nodomāju, bet sugu noteicējā "Volucella zonaria" neatradu.


Divpēdis 15.jūlijs, 20:34

uz ceļa Lielais meža raibenis, otrā bildē... visticamāk, arī;)


Divpēdis 15.jūlijs, 20:30

man izskatās, ka labās ūsas pati spicīte ir dzeltena - tad sanāk brūndzeltenais:)


Divpēdis 15.jūlijs, 20:25

visticamāk, pļavas vēršacītis


CerambyX 15.jūlijs, 20:24

Baigi jau neko daudz saskatīt nevar :) Visticamāk, ka būs vien raibspārnu smiltājsisenis (Oedipoda caerulescens), bet zilspārnu smiltājsisenis (Sphingonotus caeruleus) diezgan līdzīgs - zilā pakaļspārna krāsojumu, kas abām sugām ir atšķirīgs, šajos attēlos īsti saprast nevar.


Divpēdis 15.jūlijs, 20:23

papuves raibenis:)


CerambyX 15.jūlijs, 20:21

Jā, noteikti Volucella zonaria


CerambyX 15.jūlijs, 20:20

Gartaustu sviļņpūcīte


Divpēdis 15.jūlijs, 20:19

vairāk pēc ozolu zefīra izskatās;)


ekologs 15.jūlijs, 20:18

Vairāk izskatās pēc ziedmušas "Volucella zonaria" nekā "Volucella inanis". Vai ir kādi komentāri?


W 15.jūlijs, 20:17

Paldies!


CerambyX 15.jūlijs, 20:17

Madaru līkvēderis


roosaluristaja 15.jūlijs, 20:03

Polyporus badius šī noteikti nav. Krāsa galīgi netabilst. Manuprāt varētu būt Polyporus melanopus.


forelljjanka 15.jūlijs, 18:47

Tas ir zeltainītis,izskatās ,ka parastais.;)


W 15.jūlijs, 18:35

Paldies!


Moments.in.Latvia 15.jūlijs, 18:30

Vai kāds varētu palīdzēt noteikt sugu?


LailaG 15.jūlijs, 18:19

Varbūt gāršas samtenis?


Ivars L. 15.jūlijs, 18:13

Varētu būt arī smirdīgā baltene Skeletocutis odora.


Arnis2 15.jūlijs, 18:13

Un cik no tiem ir putnu?


Ivars L. 15.jūlijs, 18:09

Man arī izskatās, ka varētu būt Rhodonia placenta.


lolitapetkevica 15.jūlijs, 17:30

Pēc DD tabulas ir 186sugas(tie ir gan tārpiņi,gan vabolītes ,gan dīķa iemītnieki ,putniņi utt.)Sava veida mans zinātniskais pētījums !!!:):):) Bet kādi 20 jānoņem nost,tie ir iemūžināti ne "Cinīšu" sētā :) Vēl mazliet ir jāpamedī,un tad jau tuvošos mērķim lieliem soļiem!!! :):):)


Arnis2 15.jūlijs, 17:19

''vēlos atstāt mazbērniem grāmatu,ar bužuku un kustoņu apkopojumu,kuri mitinās mūsu lauku sētā - Cinīšos!!!'' Šī gan ir laba ideja. Kaut kas līdzīgs kā putnu skaitīšana dārzā. Ja iespējams, cik tad kustonīšu sugu uz šo brīdi ir saskaitīts Cinīšos?


felsi 15.jūlijs, 16:52

Paldies, briežu jumtenes tur apkārtnē bija daudz!


felsi 15.jūlijs, 16:48

Paldies Uldi! Apskatījos internetā, līdzīga.


IlzeP 15.jūlijs, 15:37

Neuzziedējušu (nevar redzēt putekšņmaciņus) mainu uz nenoteiktu naktsvijoli, ja vien novērotājai nav pārliecinošu argumentu.


IlzeP 15.jūlijs, 15:35

Valdas Baroniņas komentārs: "Izskatās pēc no dārza izbēgušas neļķītes, Dianthus arenarius zieds tāds vairāk šķelts un aug izteiktā pudurītī. Bet var jau būt mainīgs tas ziediņš..."


IlzeP 15.jūlijs, 15:33

Zaļziedu naktsvijole, noteica Valda Baroniņa (pēc attēliem).


IlzeP 15.jūlijs, 15:29

Šī ir Fuksa dzegužpirkstīte (pēc attēla noteica Valda Baroniņa).


lolitapetkevica 15.jūlijs, 15:19

Cien.Agri Poikān,paldies par ,Jūsu, izteikto konstruktīvo kritiku! Veidot mājas lapas ir mans tiešais darbs. Esmu diplomēta šajā jomā.Paldies par ieteikumu,noteikti pienāks brīdis kad to izdarīšu! Brīdi,kad iemūžināšu vienradzi,primāri noteikti to ievietošu DD,jo esmu kļuvusi par šī projekta fani,un tik drīz izstāties neplānoju. Par katru savu ziņojumu atbildu 100%,jo vienmēr pievienoju fotogrāfiju,vai vairākas.Tātad mani novērojumi ir neapšaubāmi! Jā,atzīstu,ka ne vienmēr norādu laiku,un skaitu,bet man ,kā amatierim svarīga ir bilde ,un nosaukums. DD mērķī ir definēts: "...izglītot sabiedrību un veicināt tās dialogu ar zinātniekiem un dabas aizsardzības speciālistiem." Paldies DD,jo nekad dzīvē nebiju tik cītīgi pievērsusies kustoņiem,kā no brīža,kad sāku iesniegt savas fotogrāfijas šajā projektā,un esmu jau iekritusi azartā... :):)Caur visu šo,neapšaubāmi vienlīdz izglītojos Dabas zinātņu lauciņā! Tātad DD izvirzītais mērķis darbojās! Ikviens konstruktīvs dialogs,ir svarīgs sadarbības instruments.Un arī šis DD definētais mērķis šobrīd darbojās!:) Cie.,Agri Poikān. Ja ,Jums ,ir kāda izstrādāta metode,ko pielietojiet pie katras sīko pļavas kustoņu skaitīšanas,lūdzu padalieties.Labprāt arī izmantotu ,lai turpmāk iesniegtu kvalitatīvākus novērojumus! Līdz šim zināju tikai vienu,ko franču okeanogrāfs Žaks Īvs Kusto veica Meksikā,Tikikakas ezerā,kurā viņš neredzēja nevienu zivi,tikai vardulēnu burzmu. Viņa komanda ar sietiem ierobežoja noteiktu H2O tilpumu ezerā,un katru verdulēnu aiz kājām skaitīja:)Saskaitīja ,un pareizināja ar visu ezera H2O tilpumu,tādējādi izrēķinot cik vardulēni mitinās ezerā!:):):) Domāju,ka rezultāts arī bija aptuvens:) Paldies,vēlreiz,par ,Jūsu,izteikto viedokli,jo katrs dialogs ir svarīgs!!!:)


IlzeP 15.jūlijs, 15:17

Par šo jau ir daudz spriests, un man arvien vairāk liekas, ka būs jāievieš iespēja ziņot bez skaita (par to ļoti šaubījos). Esmu no tiem, kas pēc noklusējuma ielikto "1" nespēj "izskipot", un daudzu īpatņu gadījumā rakstu aptuvenu skaita vērtējumu, nevis atstāju "1". Daž'kārt vērtējums ir ļoti lielā amplitūdā. Kā jau agrāk rakstīju, neesmu ziņojusi konkrētus novērojumus tādēļ, ka neatceros/netiku aplēsusi skaitu. Gadījumos, kad sugu nosaku vēlāk pēc attēla, gan šāda aplēse nav iespējama, piemēram, nezinu, cik no visiem lidojušajiem raibeņiem, kurus dabā nepazinu, bija tieši konkrētā suga. Tad nekas cits neatliek, kā to vieninieku atstāt (ja nobildēti 2 šīs sugas tauriņi - divnieku, u.t.t.). Piepēm, piemēram, skaitu kokus, uz kurām aug, un piezīmēs ierakstu "skaitīti koki". Bet redzu, ka ļoti daudzi to vieninieku saprot kā "neskaitīts". Īsti labi tas nav, jo tas cipars tālāk aiziet kā skaits (piem., aizsargājamām sugām, kuru datus nododam "Ozolam". Līdz ar to labāk būs ieviest iespēju "neskaīits".


Laimeslācis 15.jūlijs, 13:56

Paldies, Julia, par novērtējumu un atzinību! Prieks censties!!! :))


Laimeslācis 15.jūlijs, 13:51

Paldies, Mārtiņ, par noteikšanu un skaidrojumu! Šie bija interesanti, noturēju par jātnieciņiem. Vēlreiz apmeklēt šo vietu sanāks tikai pēc kādas nedēļas. :)


CerambyX 15.jūlijs, 13:42

N.ulmi jau gan nebūs. Starp citu kādam ir varbūt info par to kad ir pēdējais N.ulmi atradums Latvijā?


Fuatra 15.jūlijs, 11:28

šķiet, ka melnais meža strazds


Sancho 15.jūlijs, 10:55

Vietējā vaniļa...


Sancho 15.jūlijs, 10:53

Jā, tās cefalantēras tai rajonā arī aug, samērā daudz taču tikai tur...


Martins 15.jūlijs, 10:13

Šī tomēr ir vabole - koksngrauzis. Izskatās jau frīkaini un līdzīgs plēvspārņiem, bet tomēr vabole. Man pašlaik nav noteicēja pie rokas, bet vajadzētu vēl pārbaudīt vai nav otra Necydalis suga.


Bekuvecis 15.jūlijs, 08:09

Ļoooti šaubos, ka treknā augsnē. Droši vien uz augsnē slēptas koksnes. Un tādā gadījuma tā ir briežu jumtene (Pluteus cervinus), biežas sugas diezgan reta krāsu forma (tik neitrāli pelēka).


dziedava 15.jūlijs, 08:08

Lielisks novērojums, kurā sabildētas daudzas iespējami svarīgās detaļas! :)


nekovārnis 15.jūlijs, 07:35

Agri, "mazie brūnie koksngrauži pļavā" nav saskaitāms lielums, ja vien uzskaiti neveic eksperts pēc zinātniskas metodikas. Uzbrauciens Lolitai par "personīgo mājaslapu" drīzāk būtu adresējams pašam autoram, Dabasdati nav tā vieta kur štīmī sarakstīt citus lietotājus aizskarošas muļķības!


Aceralba 15.jūlijs, 07:25

Paldies!


roosaluristaja 15.jūlijs, 07:18

Iespējams sārtā mīkstpiepe (Rhodonia placenta)


dziedava 15.jūlijs, 07:12

Skaits jānorāda saprāta robežās. Pirmkārt jau vienkāršs lietotājs nevar apgalvot (un tas viņam NAV jāspēj), ka precīzi spēs noteikt sugu visiem pļavā redzētajiem īpatņiem, arī tiem, kas nav fotogrāfijā un kam sugu nav apstiprinājis speciālists. Līdz ar to nav iespējams uzņemties atbildību, ka tiešām pļavā bija 127, ne vairāk un ne mazāk, tieši šīs sugas īpatņu. Vienīgais, ko var - skaitu norādīt tādu, cik redzams fotogrāfijā, ja to apstiprinājis kukaiņu speciālists. Bet gadījumā, ja kukaiņu ir daudz, tad norādītais skaits 1 vai 2 vairs nav būtisks un neko daudz par populāciju neliecina. Standarta versijā DD "1" uztveru kā "vismaz viens". Varbūt varētu ieviest precizējošu lauciņu, kurā uzrādītos, ka nav norādīts precīzs skaits, bet tikai fiksēta esamība - bet to šobrīd nezinu, kā īsti realizēt, turklāt pieņemu, ka to "1" standartā arī citi uztver kā "vismaz viens". Protams, der uzklausīt arī citu viedokli; šai gadījumā īpaši arī kukaiņu speciālista viedokli. Bet ja parastu lietotāju spiedīs skaitīt 100 grūti nosakāmus kukaiņus pļavā, tad novērojumu vnk NEBŪS, un no tā neiegūs neviens - ne zinātnieks, ne savas lauku sētas sugu pētnieks.


OKK 15.jūlijs, 02:16

Lolita Petkēviča, savu sapni DD varēsiet īstenot, bet savu sapni arī var īstenot, atverot savu personīgo mājaslapu un ,tad, liekat ko gribat un kā gribat, to taču neviens jums neaizliedz. Lieciet kaut Vienradža bildi. Bet, izmantojot DD, jums ir jānorāda skaits, cik Vienradžus redzējāt....


OKK 15.jūlijs, 02:10

Atvainojos par skarbajiem vārdiem, bet DD ir NOPIETNS ZINĀTNISKS projekts, kurā jānorāda (starp citu, neviens nevienu ar varu nespiež tajā piedalīties) gan novēroto īpatņu skaits, gan jāpievieno reāls attēls, gan jāraksta reāls novērojuma laiks (gads, mēnesis, diena), bet - ja nav attēls - jāapraksta novērotais objekts. Bilde nav obligāta tikai pētniekiem, kuri sevi ir pierādījuši sugu noteikšanā (Piem. I. Šulcs, U. Piterāns, M. Strazds. Riževa utt.)


OKK 15.jūlijs, 01:56

Savādi lasīt no DD admiņa (Julitas Klušas), kura apgalvo, ka nav vajadzīgs vai nav svarīgi norādīt novēroto sugu īpatņu skaitu DD novērojumos! Kāds, manuprāt, dabūjis saulesdūrienu un viņam ir laiks atpūsties no DD admiņu grūtā amata...


Laimeslācis 14.jūlijs, 23:28

Dadžu raibenis :)


felsi 14.jūlijs, 22:23

Paldies Julita, ļoti līdzīga!


dziedava 14.jūlijs, 22:13

Varētu būt kāda molīzija, varbūt Mollisia cinerea, kas gan pārsvarā augot uz lapu koku kritalām, bet gadoties arī skujkoki..


W 14.jūlijs, 21:37

Paldies!


Divpēdis 14.jūlijs, 21:04

Paldies visiem, kuri piedalījās mana peļu klijāna pētīšanā:)


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2018
© dabasdati.lv
Saglabāts