Tiešraides 2025./2026. gada ziemā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds kopš 2012. gada izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Šoziem tiešraide tiek nodrošināta jūras ērgļa, zivjērgļa, melnās klijas un baltā stārķa ligzdas.

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Dabas vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes apkārtnē. Šobrīd to apdzīvo jūras ērgļi Milda un Zorro.

Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja sekmīgi – tā bija viena no četrām tai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi. 2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti – atrašanas brīdī tā bija tikai ceturtā līdz tam Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Laikā kopš 2015. gada ligzda pēc ligzdošanas sezonas beigām ir nokritusi trīs reizes, tomēr ērgļi to vienmēr ir atjaunojuši.

Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

Pārskats par ligzdas apdzīvotības vēsturi (Vērotāja, Dabasdati forums)

2015. gadā ligzdu apdzīvoja ērgļu pāris Durbe un Roberts. Izdēja divas olas, no kurām izšķīlās viens mazulis, kas vēlāk sekmīgi atstāja ligzdu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā Milda un Raimis sekmīgi ligzdoja – katru gadu izauga divi mazuļi. 2021. gada 28. martā Raimis vairs neatlidoja uz ligzdu. Milda perēja divas olas. Pēc Raimja pazušanas Mildai pievienojās vairāki sveši ērgļi. Mazuļi gāja bojā dažas dienas pēc izšķilšanās. Kopš 2021. gada aprīļa beigām ligzdā ar Mildu kopā uzturas tēviņš, kuram dots vārds K kungs. 2022. gada 18. februārī K kungs redzēts pēdējo reizi. 2022. gada 20. februārī ligzdā parādās tēviņš, kuram dots pagaidu vārds S kungs. 15. un 18.martā Milda izdēja divas olas. 16.martā S kungam deva vārdu Voldis. 23.martā sveša jūras ērgļu mātīte apēda abas olas. 2023. gadā Milda ligzdoja kopā ar Voldi. Pāris izaudzināja divus mazuļus. Rudenī Voldis no teritorijas pazuda. Gada nogalē Milda ļoti reti apmeklē ligzdas koku, kopā ar Mildu uzturas 2017. gadā šķīlies tēviņš ar gredzenu H492. 2024. gadā Milda kopā ar tēviņu H492 atjaunoja ligzdu. Tēviņam H492 deva vārdu Hugo. Martā Milda izdēja divas olas. Tad Hugo pazuda. Milda, palikusi viena, aizvien biežāk atstāja ligzdu. Aprīlī ligzdas teritorijā parādījās cits tēviņš, kuru sāka saukt par Zorro/Zori. Aprīļa beigās, kad Milda bija prom, krauklis no ligzdas aiznesa abas olas. 2025. gadā Milda un Zorro/Zoris izaudzināja divus mazuļus.

ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Ligzda atrodas Kurzemē, kā liecina Aigara Kalvāna rīcībā esošā informācija, tā ir zināma kopš 2004. gada. Ligzda veidota nolīkušas vecas priedes galotnes zaru sazarojumā. No 2007. līdz 2023. gadam ligzda ir bijusi apdzīvota katru gadu, turklāt tikai 2007., 2010. un 2019. gadā ligzdošana tajā nav bijusi sekmīga. Pārējos gados ligzdu atstāja 1-3 jaunie zivjērgļi. 2023. gadā tēviņš un mātīte bija bez gredzeniem, līdz ar to šo putnu izcelsme mums nav zināma.

Kameras sistēmu 2024. gada sākumā izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Pirmajā tiešraides gadā zivjērgļi ligzdoja sekmīgi, ligzdu atstāja divi jaunie putni. 2025. gadā mātīte izdēja trīs olas, taču izšķīlās un izlidoja tikai viens mazulis.

BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas tiek nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls". Ligzda atrodas Tukuma novadā, tiešraide uzsākta 2021. gada pavasarī. Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm. Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.

Pārskats par ligzdas apdzīvotības vēsturi (Vērotāja, Dabasdati forums)

2021. gadā balto stārķu pāris Fāze un Volts izdēja 6 olas. Konkurējošā mātīte vienu no olām izmeta no ligzdas, bet no 5 olām izšķīlās mazuļi. Diemžēl 2. jūnijā konkurējošā mātīte vienu pēc otra no ligzdas izmeta trīs mazuļus, bet nākošajā dienā, 3. jūnijā, izmeta atlikušos divus. 2022. gadā ligzdu apdzīvoja cits balto stārķu pāris - Mamma un Tētis. Tika izdētas 5 olas, 4 mazuļi izšķīlās, piektais nomira šķilšanās laikā. Ligzdošana bija sekmīga, izlidoja visi četri jaunie putni. 2023. gadā ligzdu apdzīvoja tas pats 2022. gada pāris - Mamma un Tētis. Mātīte izdēja sešas olas, pirmo olu tēviņš izmeta. Izšķīlās pieci mazuļi, barības trūkuma dēļ vecāki likvidēja divus jaunākos. Izlidoja trīs vecākie stārķēni. 2024. gadā ligzdu apdzīvoja iepriekšējo gadu mātīte Mamma un jauns tēviņš Tuks. Mātīte izdēja piecas olas. Izšķīlās pieci mazuļi, vecāki likvidēja jaunāko mazuli. Izlidoja četri vecākie stārķēni. 2025. gadā Mamma ligzdoja kopā ar tēviņu Tuku, mātīte izdēja 5 olas, taču stārķu pāris ļāva izaugt tikai 3 mazuļiem.

MELNĀ KLIJA

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. 2024. gadā klijas ligzdošanas vieta nebija zināma, tā paša gada rudenī iepriekš zināmo ligzdu rajonā tika atrasta pusuzbūvēta ligzda kļavā, uz kuru 2025. gada sākumā tika pārcelta tiešsaistes sistēma.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei.

2025. gadā šeit ligzdo peļu klijānu (Buteo buteo) pāris. Tika izdētas olas, kuras visas izšķīlās, taču izdzīvoja tikai divi mazuļi.

VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022
2023
2024

ATBALSTĪTĀJI