Aktīvie lietotāji: 56 Kopējais novērojumu skaits: 1533178
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2023. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds kopš 2012. gada izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. 2022.-2023. gada ziemā tiešraide tiek nodrošināta no jūras ērgļa ligzdas Durbē, baltā stārķa ligzdas, vistu vanaga ligzdas un zemūdens pasaules.

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Dabas vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja katru gadu izauga divi mazuļi.

Arī 2021. gadā izšķīlās divi mazuļi, taču pazuda Raimis un barības nebija pietiekami, lai mazuļi izdzīvotu.

2022. gadā Mildai bija jauns partneris Voldis, tika izdētas divas olas, tomēr arī šoreiz ligzdošana nebija sekmīga sveša mātīte olas izēda.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

Forums latviešu valodā

Forum in English


BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls".

Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.

Pirmajā tiešraides gadā 2021. šajā ligzdā ligzdojošie stārķi tika nosaukti par Fāzi un Voltu. Pārim izšķīlās pieci mazuļi, taču sveša balto stārķu mātīte tos izmeta no ligzdas.

2022. gadā ligzdā bija apmeties cits balto stārķu pāris, savukārt Volts un Fāze ligzdoja citviet. Šoreiz ligzdošana tiešsaistes ligzdā bija sekmīga izauga četri mazuļi.

Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.

Forums latviešu valodā

VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Pāris, kas šeit ligzdoja līdz 2020. gadam, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū bija zināma ar savu īpašo raksturu tā mēdza uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni bija pieraduši un tiem nepievērsa uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto. 2020. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

2021. gadā šajā ligzdā ligzdoja cits vistu vanagu pāris jaunāki putni, kuriem izauga trīs mazuļi. 2022. gadā vistu vanagu pārim izauga četri mazuļi.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Translāciju ilgstoši atbalsta darbaspars.lv.

Forums latviešu valodā


LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!

Forums latviešu valodā


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Motacilla alba - 2023-03-29 gints
Columba livia f. domestica - 2023-03-29 gints
Spinus spinus - 2023-03-29 gints
Spinus spinus - 2023-03-28 gints
Columba livia f. domestica - 2023-03-28 gints
Columba livia f. domestica - 2023-03-26 gints
Chloris chloris - 2023-03-28 gints
Nezināms
Ignotus
@ DaceK
Pēdējie komentāri novērojumiem
SA Travel 29.marts, 22:10

Labs novērojums! 2CY


Kiwi 29.marts, 21:51

Paldies, Edgar! Samulsu, jo dīvaini uzvedās, diezgan ilgi netālu pastaigājās pa ceļa malu.


Kiwi 29.marts, 21:47

Paldies, Julita, par palīdzību sugu noteikšanā!


arvidds 29.marts, 21:45

Pūce redzēta divreiz ar nelielu laika starpību. Pirmoreiz izbiedēju no zemes vai kādiem zemiem zariem. Otrreiz redzēju kā krauklis dzenā, bet atkal ātri nozuda. Diemžēl nepaspēju nobildēt. Binoklī apskatīju samērā labi, tomēr jāatzīst, ka nepiefiksēju galvenās pazīmes lai precīzi identificētu starp purva/ausaino pūci. Šobrīd vairāk sliecos uz ausaino (biežāka tomēr), bet pārliecināts neesmu. Biotops- ar krūmiem aizaugusi ļoti mitra pļava. Pūce lidojumā ievērojami mazāka par kraukli, drīzāk vārnas izmērā. Raibi spārni, nebija gaišas spārnu maliņas. Tas arī viss, ko varu piefiksēt.


bitene 29.marts, 21:01

Nē, nebija cieta, bet gan ar trausu apvalku, pieskaroties, sporas putēja.


enesija 29.marts, 15:37

Pisauridae Dolomedes fimbriatus


IlzeP 29.marts, 14:09

Pēc dzeņa spārna spalvām (lidspalvām) tās izskatās


Kiwi 29.marts, 13:09

Paldies, Julita!


Kiwi 29.marts, 13:08

Paldies, Margarita!


DaceV 29.marts, 12:46

Kļūda ievadot. Bija melnais erickiņš.


IlzeP 29.marts, 12:37

Iespēja pievienot poligonus drīz vairs nebūs, jo tas sarežģī datu tālāko izmantošanu.


IlzeP 29.marts, 12:35

Vai ir pilnīga pārliecība par sugu? Līdz šim agrākais novērojums bijis 2. aprīlī.


Irbe 29.marts, 12:02

Kāds dzenis varbūt. Baltas spalvas ar melnām šķērssvītām ir dzenim astē. http://www.putni.lv/denmaj.htm


karlis_t 29.marts, 11:46

Paldies. Paklausoties citus ierakstus, izklausās pēc urālpūces, ne ūpja, izlaboju atlikušos vietas novērojumus. Turpmāk arī centīšos precīzāk likt punktus/poligonus.


dziedava 29.marts, 11:33

Pēc šī tomēr grūti saprast. Arī - vai tur ir kājiņa vai tā tomēr nepieder gļotsēnei?


IlzeP 29.marts, 11:16

Aptuvenu virzienu jau parasti (ne vienmēr) var, attālumu, protams, ļoti sarežģīti. Katrā ziņā tā būs precīzāk, nekā ieziņot urālpūci pagalmā. Es tādos gadījumos piezīmēs vienmēr ierakstu, ka punkts aptuvens/ļoti aptuvens vai tml. Vai piezīmēs var ierakstīt, ka dzirdēts no tādām un tādām mājām, piemēram, DR virzienā.


dziedava 29.marts, 11:06

Šī ir ļoti laba atradne! Lai arī "tikai" 6., bet "mūsu laikos" tikai 3. Dikti gribējās sporas papētīt. Interesanti, ka līdzīgi kā Ausmai Pirogai, kam uz kāposta bija abas sugas - D.bahiense un D.difforme. Te abas blakus uz siena ruļļa.


dziedava 29.marts, 10:59

Vai tika pataustīta? Izskatās cieta, kā sēne


meža_meita 29.marts, 08:54

Liels paldies Julita! Un tik ātri! Te būs D.difforme: https://dabasdati.lv/lv/observation/f915c39b2ef4f0b5760030226e03bede/ Pārējo individuāli aizrakstīšu.


DaceKKK 29.marts, 06:59

Paldies par korekciju.


CerambyX 29.marts, 01:24

Ja novērojuma autors piekrīt, ka dzirdētais ir tas pats, kas šajā novērojumā (https://dabasdati.lv/lv/observation/f23i9hncutnift5bl57v2aipi1), tad nomainu uz urālpūci, lai nejauc tas 'ūpis' galvu. P.S. - Ilze, bet kā var 'knapi dzirdamai' pūcei pat teorētiski atlikt precīzu punktu kartē kur putns atrodas?


CerambyX 29.marts, 00:23

Tā šķiet vajadzētu būt, ka terrestris, jā.


Vīksna 29.marts, 00:02

Paldies !


dziedava 28.marts, 23:27

Un vajadzēs vēl vienu novērojumu ar Didymium difforme uz šīs pašas kamolzāles :), vēlāk aizsūtīšu foto


Vīksna 28.marts, 23:15

Paldies !


dziedava 28.marts, 22:17

Hipotēze apstiprinājās. Paldies par paraudziņu! :) Bet pastāsti, ar ko un kā Tu bildē?! Man tik labi šāda mēroga foto nesanāk.


pustumsa 28.marts, 21:27

Viss ok. Katru reizi pēc viņa ierašanās notiek kaut kas labs! Atnes labas ziņas!:))


IlzeP 28.marts, 20:50

Izskatās, ka punkts ielikts, kur bijis novērotājs, nevis putns?


Irbe 28.marts, 18:48

Krauklis


Irbe 28.marts, 18:44

Jā, niedru stērste. Nepareizi pajautāju. Gribēju teikt Dacei, ka 1. bilde šeit nepareizi pievienojusies.


VitaS 28.marts, 18:41

Bombus terrestris?


CerambyX 28.marts, 16:02

Ganjautadšīarībūsurālpūce.


Marfa 28.marts, 15:44

Paldies par ieteikumu. Ņemšu vērā. Tātad Melnais erickiņš tika novērots.


dekants 28.marts, 15:31

Mārtiņ, ja suga nav zināma, tad lūgums citreiz norādīt "Putns (nenoteikts)" vai "nezināms".


karlis_t 28.marts, 13:45

Pievienoju audio failu, kas ierakstīts ar telefonu bez speciāla mikrofona. Kopā salikti pieci atsevišķi ieraksti no 22. janvāra. Varbūt kādam izdosies precīzi noteikt sugu


karlis_t 28.marts, 13:28

Iespējams jenotsuns, kā jau Ilze atzīmēja, bez pierādījumiem nav zināms, kas ir kas.


karlis_t 28.marts, 13:26

Labdien, Gaidi. Jā, varu komentēt un precizēt informāciju, tikai sakiet, ko tieši.


IlzeP 28.marts, 11:31

Apkārtni esot izstaigājis Aivars Ornicāns un atradis tādus skrāpējumus daudzās vietās pāri takai. Tie nav saistīti ar kritalu apvēršanu. Teritorijas iezīmēšana vai nagu asināšana uz guloša koka neesot lācim raksturīga… Līdz ar to tie visdrīzāk nav dzīvnieka skrāpējumi (pēc Jāņa Ozoliņa komentāra).


IlzeP 28.marts, 08:38

Kas vainas mājdzīvniekam? :)


IlzeP 28.marts, 08:38

Niedru stērstes mātīte?


IlzeP 28.marts, 08:32

Ļoti šaubos, vai zvēru pētnieki šo atzīs par lāča veikumu.


pustumsa 27.marts, 22:05

Regulāri, vismaz 1x gadā parādās guļamistabā. Brrr...


meža_meita 27.marts, 21:12

Pārāk tālu bilde - grūti saprast ozolu kalīcija vai vītolu kalīcija. Ja apsarme brūna - vītolu kalīcija. Ja apsarme balta - ozolu kalīcija.


CerambyX 27.marts, 20:52

Man ar pirmajā brīdī noteikti vairāk sarkanās klijas sajūta (g.k. dēļ izteikti baltajiem primāro lidspalvu laukumiem). Jāatceras, ka gaisu var jaukt arī hibrīdi. Igauņu pārdomas par to: https://www.estbirding.ee/file_download/63/Presumed+hybrid+Red+Kites+in++Estonia_final.pdf


VitaS 27.marts, 20:39

Izskatās, ka nav sugu sarakstā.


Acenes 27.marts, 19:37

Vai tāda suga ir DD sarakstos? Pati neatrodu.


Irbe 27.marts, 19:33

Kas ir 1.foto?


felsi 27.marts, 19:09

Pievienoju mikroskopiju.


riepis 27.marts, 18:04

Jā pati neticēju.


Irbe 27.marts, 17:52

Paldies!


Irbe 27.marts, 17:50

Paldies!


zane_ernstreite 27.marts, 17:31

Paldies!


kamene 27.marts, 15:28

Paldies, Uģi!


Pauls Ančs 27.marts, 15:27

Jāni, nepārzinu močus un ko ar viņiem var paveikt, bet tas baļķis ir pusmetra augstumā un apvidus man kā nespeciālistam neliekas pateicīgs braukšanai - takai pārkrituši daudzi koki, pa ceļam vairāki grāvji. Un pašlaik (agrā pavasarī) daudzi takas posmi ir applūduši - ja paveicas, ūdens tikai līdz potītēm. Lai nonāktu līdz atzīmētajai vietai, es pāris km gāju pa zvēru takām. Savukārt skrāpējums izskatās relatīvi svaigs (koksne vēl gaiša, nav nomelnējusi).


enesija 27.marts, 15:17

Agelenidae Tegenaria domestica


enesija 27.marts, 15:08

Lycosidae


enesija 27.marts, 15:07

Theridiidae Euryopis flavomaculata


enesija 27.marts, 15:03

Izskatās pēc kāda no Araneidae


enesija 27.marts, 15:02

Gnaphosidae Scotophaeus quadripunctatus


enesija 27.marts, 15:01

..meklē pavasari.... Mazākais ir Tetragnathidae Pachygnatha clercki, lielākais- Pisauridae Dolomedes fimbriatus. Būtu labāk ielikt kā divus atsevišķus novērojumus.


Rallus 27.marts, 14:46

Ir, ir niedru stērste


Bounijs 27.marts, 14:36

nevarētu būt no moča riepas ar radzēm...


Pauls Ančs 27.marts, 14:29

Hmm, bet es skatos uz lāču ķepām bildēs, un pirksti izskatās citā konfigurācijā, bet izteikta īkšķa. Šis skrāpējums vairāk atgādina cilvēka plaukstu... Bet dažu kilometru attālumā es ieplakā atradu apēstu stirnu vai kādu citu paārnadzi, bija pāri palikušas tikai spalvas, pakaļkājas un mute.


Karmena 27.marts, 12:34

Paldies par labojumu, Ilze!


enesija 27.marts, 11:17

iespējams Agelenidae, Tegenaria sp.


enesija 27.marts, 11:16

Philodromidae Philodromus margaritatus, pēc literatūras- nepieaugusi mātīte


enesija 27.marts, 11:12

Tetragnathidae Tetragnatha sp.


enesija 27.marts, 11:09

Theridiidae Steatoda sp. (varbūt grossa), paldies par papildu info!


enesija 27.marts, 11:05

Lycosidae Pardosa sp.


enesija 27.marts, 10:55

Opiliones


enesija 27.marts, 10:55

Opiliones


enesija 27.marts, 10:55

Opiliones


enesija 27.marts, 10:51

Philodromidae, Philodromus sp.


enesija 27.marts, 10:49

Pisauridae Dolomedes fimbriatus


enesija 27.marts, 10:48

Opiliones


enesija 27.marts, 10:47

Opiliones


enesija 27.marts, 10:47

Pisauridae Pisaura mirabilis


enesija 27.marts, 10:42

Opiliones


CerambyX 27.marts, 10:33

Det N.Savenkovs


IntarsBe 27.marts, 10:16

Paldies! :-)


Rallus 27.marts, 10:13

Paskatījos bildi - man arī pirmās aizdomas no šādas bildes par sarkano kliju: gaiša galva, izteiksmīgi kontrastējoša spārnu apakša ar melno spārna locītavu laukumu un balto spārna laukumu. Asti vērtēt grūti. Papildinošie komentāri, kas redzēts ārpus kadra, te noder gan, jā.


Gaidis Grandāns 27.marts, 10:02

OK. Bet nu sarkanās klijas novērojumu gan var ieziņot. Bilde šādai sugai nav izšķiroša, bet novērojums var palīdzēt, piemēram, nezināmas ligzdas meklēšanā.


AlonaBW 27.marts, 09:45

Šī bijā melnā, šaubu nav. Tad kad putns tikā pamanīts, astes šķēlumu varējam labi apskatīt un identificēt. Vēlāk, pirms Dundagas ir redzēta arī sarkanā klija, bet novērujums bez bildēm, dienas sugām, es nekad nelieku.


Gaidis Grandāns 27.marts, 09:16

Manuprāt, tomēr sarkanā klija. Astes šķēlums šādā leņķī var nebūt izteikts. Bet par šo sugu "pāri", kā arī iespējamajiem hibrīdiem, DD jau diskutēts arī pie senākiem novērojumiem.


Irbe 27.marts, 08:22

Meža zīlīte


Pūcis 26.marts, 22:37

Skatoties bildē - Meža tilbīte


CerambyX 26.marts, 21:55

Jā, piekrītu gan - nez kāpēc izdomāju, ka ozolu :D Paldies par vērību!


IlzeP 26.marts, 21:49

Gulbim ap kaklu ir normāls kakla gredzens - viss kārtībā. Gredzens iespiežas tikai spalvās, nevis kaklā. Vairāk informācijas: http://www.putni.lv/txt/gulbji05/gulbji05.htm


nekovārnis 26.marts, 21:25

Uģi, šis samulsināja- nav graudzāļu vērpējs? Neesmu vairs drošs :D


Lietuviete 26.marts, 20:57

Liels paldies!


Irbe 26.marts, 20:32

Lauku balodis


Meinards D. 26.marts, 19:18

paugurknābja gulbis.


felsi 26.marts, 18:03

Pievienoju mikroskopiju.


gunitak 26.marts, 18:00

Paldies par atbildi!


Matrus 26.marts, 17:43

Paldies par gulbju kontrolēm, acīmredzot šim pārim ir plāns ligzdot šajā ezerā jau septīto gadu pēc kārtas! Abi pērn pēdējo reizi Gaiļezerā ziņoti 22. oktobrī, nav zināms kur pārziemoja. Viens no tiem - EP268 šopavasar atzīmēts Daugavā pie Ķengaraga jau 14. martā (droši vien otrais no pāra bija turpat, bez gredzens netika nolasīts).


Kiwi 26.marts, 13:25

Paldies, Ati un Meinards, man jau tā likās, bet nekad nebiju sastapusi uz mola.


Kiwi 26.marts, 13:24

Paldies, Ilze, aizdomīgas! :)


La Marie 26.marts, 12:45

Ligzdo būrī. Drīzumā uzliksim netālu otru būri.


Meinards D. 26.marts, 12:35

ir paceplītis


CerambyX 26.marts, 11:34

Ar tādiem sārtiem vēderiem reizēm lielie ķīri mēdz būt - tas 'normas robežās'. Citas retas kaijas, kas var būt iesārtas, būs bez melnām galvām :)


AtisL 26.marts, 11:32

Laikam paceplītis


IlzeP 26.marts, 09:22

Domāju, ka žubītes vien būs (sākumā likās, ka apakšējā varbūt ziemas žubīte, bet laikam tomēr parastā?).


Zane Dāvidsone 25.marts, 22:22

Paldies!


ievakiri 25.marts, 21:44

Kļūda sugas ievadē


Eliana 25.marts, 20:43

Redzēju 25.03., iepriekš kļūdījos.


Kiwi 25.marts, 20:40

Inese, iespējams, grūti saprast. Vai nav par lielu priekš žubītēm? Attālums bija paliels. Žēl, ka klātienē nepiefiksēju, sapriecājos par zīdastēm... :)


laumae 25.marts, 18:56

Paldies, Inese!


Acenes 25.marts, 18:30

Žubītes?


Kiwi 25.marts, 17:26

Kvalitāte slikta, bet tikai bildē ievēroju, ka vēl 2 putni bez zīdastes redzami. Būšu pateicīga par palīdzību!


Karmena 25.marts, 14:12

Paldies par sugas noteikšanu, Inese!


Karmena 25.marts, 14:11

Paldies par labojumu, Ilze!


ligausis 25.marts, 13:34

Vienam putnam tādas rozīgas krūtis un vēders. Neesmu droša vai visi bija lielie ķīri?


CerambyX 25.marts, 12:03

Pārāk agrs vēl kāpostu baltenim.


dziedava 25.marts, 11:44

Ar šādu foto vien diemžēl nepietiks. Vajag labāku tuvplānu, un visticamāk tur tomēr ir sēne


dziedava 25.marts, 10:10

Pievienoju savu mikroskopiju. Mani vispirms mulsināja sporas, kas bija tik gaišas, ka sākumā likās gludas. Palielinot tumšumu, parādījās kārpas. Uzbiezināta apmale kā licejām, bet liceja nevar būt, jo kapilīcijs. Kapilīcijs izskatās raksturīgs, bet nav viegli pēc tāda parametra atlasīt variantus. Un tad vēl sporās iekšā bumbiņas - nebij redzētas. Drīzāk gan ar sugas noteikšanu nav saistītas. Hipotēzes sugām bija no kādas Didermas līdz Lepidoderma trevelyanii, bet augļķermeņām tādu izteiktu ziedlapu nav, kas īsti neko nenozīmē, jo tie nav labā stāvoklī.


Ilgonis 25.marts, 09:20

Oi, paldies par labojumu, tā jau arī biju domājis bet nokļūdījos rakstot


CerambyX 25.marts, 01:04

Dzeltenās priekškrūšu vairoga maliņas platas tikai sānos - gar priekšējo un aizmugurējo malu visai šauras, neizteiktas. Tā ka varētu arī nebūt zeltmalu airvabole, bet gan kāda no citām sugām.


Irbe 25.marts, 00:38

https://en.wikipedia.org/wiki/Common_gull Breeding adults have red rings around dark eyes.


VijaS 24.marts, 23:57

Viss ir saķepis un ar pelējumu, bet pāris augļķermeņiem izdevās ar pinceti nostumt nost sporu masu, pārāk netraumējot kolumellu. Kolumella apaļa, dzeltenīgi brūngana. Kapilīcijs kā smalki pavedieni, vietām ar smalkiem mezgliņiem (bildes gan briesmīgas, ar aci it kā redzēju drusku labāk). Sporas praktiski visas bojātas, raksts kārpains, nosacīti apaļākajām diametrs 9-10,5mkm.


CerambyX 24.marts, 23:48

Šis foto arī šajā novērojumā: https://dabasdati.lv/lv/observation/9ecf93935dab3747e03deec221e36765/


dziedava 24.marts, 20:47

Un šīs bija ar dzeltenām sporām un elaterām - tas ir kas cits nekā tās T.botrytis/M.floriformis. Pēc krāsas un garuma varētu būt T.ambigua, bet neredzēju bumbuļus uz elaterām. Sapratu, ka jāatstāj T.botrytis kastei.


dziedava 24.marts, 20:44

Kā jau teicu, T.botrytis grupa man ir vesela kaste paraudziņu, kas nav skatīti. Es ceru to kasti kaut kad pētīt, varbūt tad būs par to grupu lielāka skaidrība. Šodienas lielākā daļa mikroskopiju atdūrās pret - mikroskopija ir, ko ar to iesākt - nezinu. Gan šitās, gan tā "melnā" diderma, kas laikam normāli ir brūna, bet vai veras kā ziedlapas - kas to lai zina. Sporas savā ziņā neparastas, bet nebija spēka ielikt DD


VijaS 24.marts, 20:23

Saprotu, ka šādām turpmāk būs jāpievērš lielāka uzmanība, jo parasti jau diezgan automātiski - M. floriformis, un miers. Varbūt tāpēc "manā" teritorijā T. botrytis nav, ka tādām pajukušām neesmu pamanījusi to klasisko rakstiņu. Sevišķi, ja mikroskopija abām vienāda, jo dažas it kā M. floriformis iekšas ir skatītas, un ar sugas hipotēzi pretrunā nav bijušas.


felsi 24.marts, 20:11

Tad jau arī būs:)


dziedava 24.marts, 19:51

Es šonedēļ neesmu pieskaitāma, bet pelēkbaltā bija arī mana versija


Zane Dāvidsone 24.marts, 19:36

Šaubījos, jo acs tāda sārta.


felsi 24.marts, 18:30

Pieliku kātiņu, laikam tomēr pelēkbaltā, gaidu Julitas verdiktu.


felsi 24.marts, 18:26

Vēl bija variants pelēkbaltā, bet nosliecos uz nokareno.:)


felsi 24.marts, 18:24

4. attēls un mikroskopija.


dziedava 24.marts, 17:45

Kāpēc tieši šī hipotēze?


felsi 24.marts, 17:35

Pievienoju mikroskopiju. Attīstījās mājas apstākļos:(


dziedava 24.marts, 17:01

Pārlasīju, ko savulaik Edvīns teicis par T.botrytis un M.floriformis atšķiršanu. M.floriformis tomēr raksturīga tā plaisāšana kā ziedlapām - te tādas nav. papētīju mikroskopā - gluda mala. Tā ka tomēr mainīšu uz T.botrytis un ir doma, ka varētu Edvīnam aizsūtīt - kaut kad tuvāko mēnešu laikā vajadzētu aizsūtīt iekrājušos problēmgadījumus. Lai paskatās, kā šādus viņš noteiktu


dziedava 24.marts, 15:42

Mikroskopija identiska tikko mikroskopētajam M.floriformis. Būs jāpārdomā, kā abas sugas droši atšķirt. Jo šim ir izteikts rakstiņš uz galviņas.


Irbe 24.marts, 15:31

Kajaks


dziedava 24.marts, 14:57

medainā apstiprinājās


dziedava 24.marts, 14:44

Šai man ļoti interesē mikroskopija, vai ir līdzīga kā manējai - jo manējai nav "ziedlapu", bet ja iekšās sakristu, tad varbūt tomēr viena suga būtu.


zane_ernstreite 24.marts, 11:42

Paldies! Jauna skrajlape manā kolekcijā ))


zane_ernstreite 24.marts, 11:42

Paldies, Ansi! Patiesībā rudens džeimsonīte bija mana sākotnējā versija, bet, protams, nošaubījos.


Kiwi 24.marts, 10:18

Paldies, Aigar, par precizējumiem!


dziedava 24.marts, 10:07

Gļotsēnes nekad nav recekļainas


enesija 24.marts, 09:52

Thomisidae Xysticus sp.


enesija 24.marts, 09:51

Clubionidae Clubiona sp.


enesija 24.marts, 09:51

Salticidae Heliophanus sp.


enesija 24.marts, 09:49

Philodromidae Philodromus margaritatus


enesija 24.marts, 09:48

Linyphiidae


enesija 24.marts, 09:47

Salticidae


enesija 24.marts, 09:39

Tetragnathidae


Sandra.Raudule 24.marts, 08:29

Paldies Jums!


VijaS 23.marts, 23:33

Lazdu brūnsvārcene, man liekas.


Igors 23.marts, 21:41

Paldies, par gredzenu informāciju, Edmunds!


Laimeslācis 23.marts, 21:17

Paldies, Uģi, par noteiktajām blaktīm!


Ivars Leimanis 23.marts, 21:04

Gļotsēne


Ivars Leimanis 23.marts, 21:02

Ķērpis - zvīņainā peltigera


Ivars Leimanis 23.marts, 21:01

Īstā posapiepe


Ivars Leimanis 23.marts, 21:00

Parastā labirintpiepe


Ivars Leimanis 23.marts, 21:00

Parastā labirintpiepe


Ivars Leimanis 23.marts, 20:57

Parastā cietpiepe


Ivars Leimanis 23.marts, 20:56

Parastā labirintpiepe


Ivars Leimanis 23.marts, 20:55

Smaržīgā tauriņpiepe


Sandra.Raudule 23.marts, 20:45

Paldies.


dziedava 23.marts, 20:30

Gļotsēnes nemēdz būt galertveidīgas


dziedava 23.marts, 20:22

Paldies, Ansi!


Ivars Leimanis 23.marts, 20:21

Parastā lazdupiepe


zemesbite 23.marts, 20:15

Paldies, Inese! :)


Ansis 23.marts, 20:08

Paldies!


meža_meita 23.marts, 19:49

Ansi, jā ziņojums no Lietuvas. Gribēju notestēt vai DD ļaus pievienot novērojumu LT un ļāva:)


Ansis 23.marts, 19:33

Vai novērojuma punkts ir pareizajā vietā, Lietuvā?


enesija 23.marts, 11:38

Pisauridae Dolomedes sp.


enesija 23.marts, 11:33

Lycosidae Acantholycosa sp.


ER 23.marts, 10:49

Ziemeļu gulbis ar zilu kakla gredzenu 1Y21 un metāla Latvia Riga EV321 gredzenots 30.07.2021. kā mazulis (mātīte) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā pie Kapšiem. Redzēts Eimuru laukos arī 20.03.2023. (vairāk sk. www.geese.org)


ER 23.marts, 10:45

Vistu vanags ar melnu plastmasas P10 un metāla gredzenu Latvia Riga DT3745 gredzenots 01.06.2022. kā mazulis ligzdā Olaines novadā netālu no Viršiem, apm. 29 km uz DR-DDR no sastapšanas vietas.


Irbe 23.marts, 07:48

Varbūt kaņepītis


Wiesturs 23.marts, 04:18

Nedomāju, ka ziemojis koka dobumā/plaisā. Ziema tomēr bija pārāk ziemīga, lai šādā vietā sekmīgi izdzīvotu. Bet marta otrā pusē nav nekāds brīnums, ka ziemeļnieki un garauši sāk pārvietoties ārpus pazemēm un paslēpjas šādās virszemes paslēptuvēs līdz brīdim, kad varēs sākt aktīvi medīt. Nav jau obligāti, ka ziemojis tiešā tuvumā, tikpat labi varbūt atlidojis kādu gabaliņu. Var jau būt, ka garauši var pārziemot arī kādās virszemes paslēptuvēs, bet tad drīzāk kādās ēku spraugās, kur tomēr ir siltāks. Bet nu konkrēti šādi gadījumi nav zināmi.


Anete PB 22.marts, 20:48

Citreiz :)


angel 22.marts, 17:21

Paldies!


Lietuviete 22.marts, 16:01

Liels paldies par sugas noteikšanu, Ilze!


Ilgonis 22.marts, 15:47

Paldies


meža_meita 22.marts, 15:26

Nagliņas ar vajadzēja paskatīt..


IlzeP 22.marts, 15:02

Ļoti vērtīgs precedents!


Rallus 22.marts, 15:00

2021.gada 16.maijā novēroju apzinātu lielo ķīru kolonijas postīšanu Bērzkrogā, fiksējot notiekošo 50 fotogrāfijās un vienā 2 min 9 sek. garā video. Balstoties uz nākamajā dienā Valsts policijai un DAP adresēto iesniegumu, DAP inspektoru fiksēto vietas apsekojuma laikā 18.maijā, DAP rosināja krimināllietu (pēc Krimināllikuma 115.panta par īpaši aizsargājamo dzīvnieku un augu iznīcināšanu un bojāšanu). Pēc izmeklēšanas procesa un piecām sēdēm Vidzemes rajona tiesā process šodien noslēdzās. Ir notiesājošs spriedums (atsaucoties uz tiesneša komentēto, pirmo reizi pēc šī panta LV lieta ir novesta līdz galam). Vainīgajam piespriestas 140 stundas sabiedriska darba un 50 tūkst. EUR naudas sods par lielo ķīru kā īpaši aizsargājamas sugas olu iznīcināšanu. Plašāks izklāsts vēl sekos.


ER 22.marts, 13:33

Ierakstā melnās dzilnas balss, [iespējams] dižraibā dzeņa bungošana, dzeltenā stērste dzied.


Ivars Leimanis 22.marts, 13:22

Krātera urnula


Vīksna 22.marts, 13:00

Paldies !


enesija 22.marts, 12:47

Agelenidae Eratigena atrica


enesija 22.marts, 12:45

Anyphaenidae Anyphaena accentuata


enesija 22.marts, 12:43

Lycosidae Pirata sp.


enesija 22.marts, 12:43

Lycosidae


enesija 22.marts, 12:42

Tetragnathidae Metellina segmentata


enesija 22.marts, 12:41

Pisauridae Dolomedes fimbriatus


enesija 22.marts, 12:41

Linyphiidae Drapetsica socialis


Sandra.Raudule 22.marts, 10:24

Paldies!Nebiju gaidījusi,ka viņš arī nakts laikā klaigā.


ER 22.marts, 10:17

Melnais mežastrazds.


ER 22.marts, 10:14

Meža pūces balss.


CerambyX 22.marts, 09:36

Manuprāt, tāda izteikta bārdas svītra kombinācijā ar kontrastējoši baltu 'auss' laukumu ir visai tipiski gaišām peļu klijānu formām. Bikšainais tomēr 'raibāks', gaišākām un tumšākām galvas zīmējuma daļām vienmērīgāka pāreja utml.


Kiwi 22.marts, 09:33

Paldies, Edgar!


IlzeP 22.marts, 09:11

Nezinu, vai no šīm bildēm var pateikt - peļu vai bikšainais.


Irbe 22.marts, 02:12

Vidējais dzenis


Sandra.Raudule 21.marts, 23:14

Pirmo reizi manīts 2022.gada vasarā, manīju gan es, gan kaimiņi. Nu tad centīšos Jums sniegt pierādījumus!!!


Sandra.Raudule 21.marts, 23:04

Paldies!


Ivetta 21.marts, 23:01

Paldies, Uģi !


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2023
© dabasdati.lv
Saglabāts