Forums

Forums

Forums

Forums

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Dabas vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja – katru gadu izauga divi mazuļi.

Arī 2021. gadā izšķīlās divi mazuļi, taču pazuda Raimis un barības nebija pietiekami, lai mazuļi izdzīvotu.

2022. gadā Mildai bija jauns partneris Voldis, tika izdētas divas olas, tomēr arī šoreiz ligzdošana nebija sekmīga – sveša mātīte olas izēda.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

Forums latviešu valodā

Forum in English

BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls".

Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.

Pirmajā tiešraides gadā – 2021. – šajā ligzdā ligzdojošie stārķi tika nosaukti par Fāzi un Voltu. Pārim izšķīlās pieci mazuļi, taču sveša balto stārķu mātīte tos izmeta no ligzdas.

2022. gadā ligzdā bija apmeties cits balto stārķu pāris, savukārt Volts un Fāze ligzdoja citviet. Šoreiz ligzdošana tiešsaistes ligzdā bija sekmīga – izauga četri mazuļi.

Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.

VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Pāris, kas šeit ligzdoja līdz 2020. gadam, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū bija zināma ar savu īpašo raksturu – tā mēdza uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni bija pieraduši un tiem nepievērsa uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto. 2020. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

2021. gadā šajā ligzdā ligzdoja cits vistu vanagu pāris – jaunāki putni, kuriem izauga trīs mazuļi. 2022. gadā vistu vanagu pārim izauga četri mazuļi.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Translāciju ilgstoši atbalsta darbaspars.lv.

Forums latviešu valodā

LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!

Forums latviešu valodā

VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022

ATBALSTĪTĀJI