Aktīvie lietotāji: 78 Šodien ievadītie novērojumi: 598 Kopējais novērojumu skaits: 1172498
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides 2020./2021. gada ziemā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds kopš 2012. gada izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. 2020.-2021. gada ziemā tiešraidi plānots nodrošināt no divām jūras ērgļa ligzdām, vistu vanaga ligzdas un zemūdens pasaules.

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja katru gadu izauga divi mazuļi.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Slīteres nacionālajā parkā

Jūras ērgļu ligzdošanas teritorija šajā vietā ir zināma kopš 2010. gada – sākotnēji ērgļi ligzdoja aptuveni 20 gadus vecā mākslīgajā ligzdā, tad pārcēlās un 200 metrus tālāk uzbūvēja tiešraidē vērojamo ligzdu, kurā ligzdoja 2013. gadā. Nākamos piecus gadus ligzda bija neapdzīvota, un vieta, uz kuru bija pārcēlušies putni, nezināma. 2018./2019. gada ziemā ligzdu apmeklēja klinšu ērgļu pāris, tomēr viens no putniem bija nepilnīgi pieaudzis un ligzdošana pavasarī netika uzsākta.

Kameras sistēma pie ligzdas ir uzstādīta 2019. gada sākumā. Rudenī ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris, abi putni ir bez gredzeniem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka vismaz viens vai, iespējams, abi ērgļi ir šai teritorijai jauni – 2013. gadā, kad šajā ligzdā pēdējo reizi tika konstatēta sekmīga ligzdošana, mātīte bija gredzenota.

Ligzda ir būvēta priedē aptuveni 15 metru augstumā, blakus tai ir iekārusies pusizgāzusies priede, kas vējainā laikā beržas pret ligzdas koku, radot čīkstošu troksni. Šī iemesla dēļ mikrofons ir novietots nevis pie ligzdas, kā tas ir citos gadījumos, bet nedaudz nostāk uz zara. Līdz ar to ligzdas skaņas nav tik intīmas.

Šī ir viena no divām jūras ērgļa teritorijām, kas bijušas zināmas Slīteres nacionālā parka teritorijā (vēl trešajā teritorijā ligzda savulaik atradās uzreiz aiz parka robežas). Domājams, ka putni barojas gan jūrā, gan iekšzemē, tomēr par to labu priekšstatu gūsim tad, ja tiks uzsākta ligzdošana.

Kameras sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies Helmutam Hofmanim par palīdzību sistēmas uzturēšanā!


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Ligzda šajā laikā tikusi kontrolēta un tajā gredzenoti mazuļi. Šis pāris, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū zināma ar savu īpašo raksturu tā mēdz uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni ir pieraduši un tiem nepievērš uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto.

2020. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Paldies SIA "Darba Spars" par sadarbību!

Forums latviešu valodā


LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!

 


 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Netta rufina - 2021-06-16 Vv
Buteo buteo - 2021-06-18 Wiesturs
Circus aeruginosus - 2021-06-22 Irbe
Carpodacus erythrinus - 2021-06-22 Irbe
Hymenoptera sp. - 2021-06-22 bitene
Agapanthia villosoviridescens - 2021-06-22 W
Convolvulus arvensis - 2021-06-22 bitene
Nezināms
@ agnese.l
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Mimi Serada 22.jūnijs, 11:44

Acainais lapsprīžmetis, Cosmorhoe ocellata


asimetrija 22.jūnijs, 11:38

Paldies!


RedFox 22.jūnijs, 11:14

Konstatēta kāpās. Trīs reizes pielaida ļoti tuvu, pirmo reiz gandrīz uzkāpu virsū, tāpēc arī pieņēmu, ka vistilbe. Redzēju tikai pāris sekundes lidojumā no aizmugures(aptuvenais lielums, strīpas bija, bet nenopētīju kādas) un dzirdēju strīķējošos saucienus. Ja sastopamības laiks nereāls un izcelšanās ko kāju apakšas nav 100% vistilbes pazīme, tad drīzāk mērkaziņa!?


Izabella 22.jūnijs, 10:17

Braucot no ceļa pacēlās kovārņu bariņš. Kādu statusu vispareizāk pievienot? Atstāt tikai Novērots/redzēts?


Izabella 22.jūnijs, 10:14

Paldies Julita!


bitene 22.jūnijs, 07:45

Pļavas pulkstenīte Campanula patula


VijaS 22.jūnijs, 06:54

Paldies, Agri, par apstiprinājumu!


OKK 22.jūnijs, 03:19

Nu lūk, lai nebūtu ticami - neticami, lūdzu DD administrācijai vispār noņemt līniju un poligonu funkciju (kā pareizi izteicās Ansis Opmanis, tas ir pagājušā gs. 50 - 60.to gadu stils). Ja kaut kā ir daudz ap ielikto punktu - apraksti nav atcelti.


sandis 22.jūnijs, 01:59

Ticami, ka tā laucīte augstsprieguma līnijas stigā. Tur šī suga jau vairākus gadus dzīvojas.


edeite 22.jūnijs, 01:29

Paldies!


OKK 22.jūnijs, 00:58

Tas ir - ir pareizā suga :D


Mimi Serada 22.jūnijs, 00:53

Spožais tumšdzīslu sprīžmetis, Siona lineata


OKK 22.jūnijs, 00:39

Izmēram nav nozīmes! Ir!


OKK 22.jūnijs, 00:37

Visdrošāk - kāda suga no sveķodu dzimtas (Macroceridae).


Ivetta 21.jūnijs, 23:42

Paldies par noteiktajām sugām!


VijaS 21.jūnijs, 23:24

Varētu būt mainīgais alkšņu sprīžmetis? Krāsojums atbilst, bet šis kaut kā likās izmēros mazāks...


VijaS 21.jūnijs, 23:17

5.-8. bildes nākamajā rītā.


VijaS 21.jūnijs, 23:14

7.-10. bildes nākamajā rītā.


VijaS 21.jūnijs, 23:03

6.-12. bildes nākamajā rītā, starpība nepilnas 17 stundas.


OKK 21.jūnijs, 22:53

"Novērojumiem ir jābūt atzīmētiem kā punktiem." Un skaitu jātzīmē nodaļā "Skaits" - "No" 6 "Līdz" 6. Diezgan retai sugai labs skaits, tikai nevar saprast, kur ir tā "laucīte"...


VijaS 21.jūnijs, 22:52

Paldies, Marek!


ML 21.jūnijs, 22:50

Paldies! Un Paldies, par darbietilpīgo sugas novērojuma apstiprināšanu!   Piektdienas vakarā skatījos dd vai nav kas noskaidrojies, ieraudzīju ziņojumu par Phymatodes testaceus un "atdzisu", domāju arī nav slikti ,bet tomēr. :)


dziedava 21.jūnijs, 22:44

Jā, griezums mani interesēs - sarkanais tonis nāk virsū! Suga atkarīga no griezuma - ja iekšās rūsgans, tad rūsganais, ja dzeltens, tad dzeltenais, ja balts, tad parastais.


nekovārnis 21.jūnijs, 22:43

Nu jā, diemžēl vairodziņu (gaišo pusaplīti starp segspārniem, pie to pamatnes) saskatīt nevar. Šis var būt arī M.sutor vai pat M.urussovi.


VijaS 21.jūnijs, 22:34

Jā, Julita, skats bija fantastisks! Starp citu, tās šīrīta bildes kaut kādas dīvainas sanākušas, dabā krāsa bija košāk dzeltena. Šo vēl negriezu, vajadzēja paspēt pirms darba visus vakardienas negatavos apskriet...


dziedava 21.jūnijs, 22:31

Plazmodija stadijā kompozīcija ar visu pārējo izskatās pēc super tamborējuma! ;)


VijaS 21.jūnijs, 22:29

6.-8. bildes pēc 17 stundām, nākamajā rītā.


VijaS 21.jūnijs, 22:26

7.-9. bildes - pēc 17 stundām.


lsinka 21.jūnijs, 21:14

Nav noteikts dabā, pievienoju visas bildes, kas ir. Atradās uz koka ēkas upes malā.


nekovārnis 21.jūnijs, 21:08

Ja esmu kaut kur purvmalā man tie purvraibeņi vienmēr sagādā galvassāpes :) No augšas tā ari neesmu iemācījies tos atpazīt.


nekovārnis 21.jūnijs, 20:59

Jā, brūnvālīšu raibenis


Ilona_rasa 21.jūnijs, 20:59

Paldies, Marek! Šogad pirmais purvraibenis, bet atkal jāmācas gandrīz no jauna :))


nekovārnis 21.jūnijs, 20:57

Agrais purvraibenis tāda izteikta purvu suga, un arī uz aizmugurājā spārna tam vidējo iedzelteno laukumu rindā tikai viens, izteikti balts plankums - pašā spārna centrā. Parastajam balti centrālais un abi malējie.


IevaM 21.jūnijs, 20:55

Brūnvālīšu?


W 21.jūnijs, 20:49

Marek, paldies!


Ilona_rasa 21.jūnijs, 20:46

Paldies, Marek!


nekovārnis 21.jūnijs, 20:43

Šim ir vēl divas līdzīgas sugas. Pazīmes vislabāk var redzēt skatoties no augšas. Te foto no mugurpuses . Vai dabā suga atpazīta? Ja ne, tad vai ir vēl kāds foto?


felsi 21.jūnijs, 19:48

Paldies Uģi!


Arnis2 21.jūnijs, 19:35

Protams, ka ikviens pats var salabot laiku. Ja grib.


Irbe 21.jūnijs, 19:31

Jā, ķivulim vairāk dzeltens uz spārniem, zemaste raibāka un aste strupāka, arī kājiņas tumšas.


CerambyX 21.jūnijs, 19:30

Nu jā, nez - tomēr pagaidām nosliecos par labu sutor, jo tādu izteiktu robežu starp segspārnu grumbuļaino sākuma daļu un gludo pārējo daļu tā neredz. Drīzāk plūdeni pārejoša tā zona, kas tad tomēr kā sutor. Bet tad tāds nu ļoti raibs... Varbūt, ka labāk pat būtu atstāt kā Monochamus sp., bet nu ja nav saltuarius, tad ir sutor :D


IlzeP 21.jūnijs, 19:28

Laiku taču var izlabot, vismaz administratori var. Vai pats savam novērojumam nevar? Ja neatceras, tad, manuprāt, labāk rakstīt 00.00, jo šāds precīzs laiks uz minūti vedina domāt, ka tas ir pareizais - pa taisno no aplikācijas.


Acenes 21.jūnijs, 19:09

Viņš bija ļoti kustīgs-"noķert" ar telefonu bija grūti, turklāt tā spožā saule...


Matrus 21.jūnijs, 18:42

Ļoti nepārliecinošs stāsts…


Maruta 21.jūnijs, 17:35

Paldies!


IevaM 21.jūnijs, 17:11

Man drīzāk šķiet, ka ģirlicis


Kristers K 21.jūnijs, 17:06

Jā, izmantoju provacēšanas metodi - piesvilpšanu, bet vispār man nav pareizs laiks, tas bija ap kādiem 4 no rīta, precīzu laiku nemaz nepiefiksēju, uz vietas negribējās ziņot, pa dienu nebija laika, vakarā arī netik laiks atradās, tādēļ vienkārši brīdī kad varēju saziņoju, bet tā nav pareizs laiks ap cikiem tika dzirdēti apodziņi.


IlzeP 21.jūnijs, 16:57

Vai ķivulim svītras uz spārniem nav dzeltenākas?


forelljjanka 21.jūnijs, 16:33

Vai arī ķivulis,astes kantes izskatās gaišas,bet 100 % neņemos apgalvot...


forelljjanka 21.jūnijs, 16:28

Ņemot vērā ,ka Ventā sami dabiskā ceļā nekad nav nonākuši(visi salīdzinoši nesen,pārsvarā nelegāli,ielaisti)-domāju,nebūs nekas interesants.Kur tik viņus tagad nav ielaiduši! ;)


OKK 21.jūnijs, 16:23

Interesants novērojums, Ventā - ļoti reti.


Ivars L. 21.jūnijs, 16:17

Ok, paldies!


CerambyX 21.jūnijs, 16:09

Leiopus, bet nu tāds nedauz netipiski krāsots - tāču domāju ka linnei/nebulosus sugu pāris nevis punctulatus.


Irbe 21.jūnijs, 15:55

Domāju, ka ģirlicis


nekovārnis 21.jūnijs, 13:57

Šī, manuprāt, būs zeltastes nevis zeltvēdera mūķenes kāpurs.


W 21.jūnijs, 13:56

Paldies, Uģi!


bitene 21.jūnijs, 13:25

Paldies, Julita, par noteikšanu!


bitene 21.jūnijs, 13:21

precīzak apskatot visas bildes, tomēr - krūkļi


dziedava 21.jūnijs, 13:14

Vai tomēr ne krūkļiem? Uz krūkļiem būtu pabērzu - graudzāļu rūsa Puccinia coronata


Gaidis Grandāns 21.jūnijs, 13:10

Tiešām zivjērgļu pāris? Vajadzētu papildinformāciju.


bitene 21.jūnijs, 13:09

Uz ievām


dziedava 21.jūnijs, 13:05

Uz kā aug?


gba3 21.jūnijs, 12:43

Pupuķi tur pamanīju pirms 4 dienām. Kopš tā laika katru dienu esmu aizgājis apskatīties, vai tas tur tiešām uzturas regulāri. Izrādījās, ka to tur sastapu ik dienas. Turklāt tur ir pāris. Redzēju pat abus vienlaikus. Tādēļ tas ir pilnīgi droši!


CerambyX 21.jūnijs, 12:34

Šis tāds interesants - nav vēl kādi foto? Tēviņš (antenas garas, bez gaišākiem posmiem) un tik raibi tēviņi var būt principā tikai Monochamus saltuarius. Ja varētu pietuvināt segspārnu pamatnes daļu, tad varētu pavisam būtu droši - saltuarius tāds izteikts grumbuļojums ir tikai pašā segspārnu sākumā (kāda 1/5 -1/4 daļa), ka samērā strikti izbeidzas un tālāk spārni ir visai gludi. M.sutor (kas ir principā vienīgā alternatīva) tas grumbuļojums plašāks, vairā vai mazāk izteikti pat līdz pusspārnam gandrīz. Bet nu tik dzelteni raibumots sutor būtu ļoti netipiski. Tā ka manuprāt - ticamāk, ka saltuarius, kas reta suga :)


ER 21.jūnijs, 12:30

Lielais baltais gārnis ar baltu gredzenu P957 un metāla Mus. Zool. Kaunas Lithuania AP01284 gredzenots 30.05.2020. kā mazulis Alaušu ezerā, Lietuvas ZA daļā apm. 15 km uz ZA no Utenas, 173 km attālumā un 324° virzienā no atrašanas vietas. Citi nolasījumi nav zināmi.


Izabella 21.jūnijs, 12:24

Paldies Uģi!


CerambyX 21.jūnijs, 12:24

Mūķene ir, bet otra - bieži sastopamā zeltastes mūķene.


Izabella 21.jūnijs, 12:23

Paldies Marek!


Gaidis Grandāns 21.jūnijs, 11:31

Nav interesants novērojums.


Gaidis Grandāns 21.jūnijs, 11:28

Tiešām šī suga?


Gaidis Grandāns 21.jūnijs, 09:47

Par šiem 5 apodziņa novērojumiem vienā reģionā vajadzētu papildinformāciju. Gan 2020. gadā, gan 2021. gadā suga šajā apkārtnē ir meklēta, bet nav konstatēta (izmantojot provocēšanas metodi). Vai vienlaikus dzirdēti vairāki tēviņi, vai provocēts u.c.


IlzeP 21.jūnijs, 07:58

Tas, ka pie jūras, nenozīmē, ka vajadzētu būt jūras zīriņam. Neligzdojošie upes zīriņi visbiežāk sastopami jūrmalā. Tumšais knābja gals ir viena no upes zīriņa pazīmēm.


goba 21.jūnijs, 07:56

Koku čipste


Martins 21.jūnijs, 07:29

Ir, ir pareizi! Tā tik turpināt! :)


dziedava 21.jūnijs, 00:13

Paldies, Ansi! :) Uz šo sugu kkā neuzgāju..


Ansis 20.jūnijs, 23:45

Ūdeņos ir divas parastas sugas - avotsūna un dumbrstrupknābe. Ja lapas mala nav zobaina, tad nekas cits, kā dumbrstrupknābe nebūs.


dziedava 20.jūnijs, 23:30

Kribrārija?


lsinka 20.jūnijs, 22:44

Ielidoja no jūras un izlaida vienu loku pa upi, varbūt tomēr jūras zīriņš? Bet nu bildes, varbūt, nav pārāk labas, lai to pateiktu.


meža_meita 20.jūnijs, 22:29

Ansi, liels liels paldies!!!


IlzeP 20.jūnijs, 20:58

Ģirlicis?


OKK 20.jūnijs, 20:50

Ceriņu sfings


nekovārnis 20.jūnijs, 20:37

Jā, tur bija laba vieta. Uz ozola P.detrius, Phymatodes testaceus, zaru kaudzē pāris Aegomorphus, trīs Tetrops, Leiopus, uz liepas zara šis. Vēl pāris parastākas sugas - R.mordax un S.scalaris. Vienkārši piestājām ēnā uzēst pirms mājupbrauciena :D


Martins 20.jūnijs, 20:23

Tā arī laba koksngraužu vieta - pagājušo gadu turpat pie Morozas Plagionotus, Necydalis...


VijaS 20.jūnijs, 20:22

Pēdējās trīs bildes - pēc divām nedēļām, 20.06.


VijaS 20.jūnijs, 20:19

Pēdējā bilde - 20.06. Nekas nav palicis.


VijaS 20.jūnijs, 19:59

Paldies, Marek!


VijaS 20.jūnijs, 19:55

Pēdējā bilde - 20.06.


VijaS 20.jūnijs, 19:53

Pirmajā bildē pa kreisi - baltais "bezē" ragansviests no 06.06.


Irbe 20.jūnijs, 19:04

Ceru ķauķis


Siona 20.jūnijs, 19:00

Āboliņa sprīžmetis - Chiasmia clathrata


Irbe 20.jūnijs, 18:59

Iedzeltenais


OKK 20.jūnijs, 18:44

Paldies!


bitene 20.jūnijs, 18:18

Augs pēc attēliem atbilst klinšu laimiņam. Tam ir vairogveidīga ziedkopa un 7 vainaglapas, kas nav raksturīgs sešstūru laimiņam.


Irbe 20.jūnijs, 17:19

Nav stērste


Pēteris 20.jūnijs, 17:04

Pateicos!


Arnis2 20.jūnijs, 16:59

Ģirlicis.


Arnis2 20.jūnijs, 16:54

Melngalvas ķauķis.


Irbe 20.jūnijs, 16:40

Ģirlicis


Irbe 20.jūnijs, 16:39

Laboju - ģirlicis


Irbe 20.jūnijs, 16:37

Girlicis


Mincis007 20.jūnijs, 16:36

Paldies!


felsi 20.jūnijs, 16:21

Paldies Marek!


felsi 20.jūnijs, 16:20

Paldies!


felsi 20.jūnijs, 16:19

Paldies Baiba!


Mimi Serada 20.jūnijs, 15:56

Melnkāju upjuspāre, Gomphus vulgatissimus


gunitak 20.jūnijs, 14:47

Paldies, Marek!


Edgars Smislovs 20.jūnijs, 13:55

Peļu klijāns?


ena 20.jūnijs, 12:51

Atrašanās vieta uzrādīta aptuvena, var nebūt precīza


Irbe 20.jūnijs, 12:42

Tā kā svirlītis


W 20.jūnijs, 11:51

Marek, paldies!


bitene 20.jūnijs, 10:04

Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata)


VijaS 20.jūnijs, 08:58

Paldies, Marek!


nekovārnis 19.jūnijs, 23:03

Es arī apsveicu! Vērtīgs atradums! Šī nu bija suga, kuru absolūti negaidīju. Gan jau nav vienīgā Leioderes kollari apdzīvoā kļava Rīgā (Latvijā) - jāmeklē tik rokā. :)


Ivars L. 19.jūnijs, 22:51

Uz šīs pašas sugas vecā, pērnā augļķermeņa.


kripoks 19.jūnijs, 22:48

Paldies!


VijaS 19.jūnijs, 22:31

Paldies, Ruslan!


Edgars Smislovs 19.jūnijs, 22:19

http://www.putni.lv/bubsca.htm


Ilze Ķuze 19.jūnijs, 21:29

Uz kā piepe aug virsū 2.foto?


iljazik 19.jūnijs, 21:26

Zygaena lonicerae


iljazik 19.jūnijs, 21:24

Cabera pusaria


iljazik 19.jūnijs, 21:17

Laothoe populi


iljazik 19.jūnijs, 21:07

Siona lineata


msinka 19.jūnijs, 20:33

Nesanāca pievienot video pašam novērojumam, lieku šeit https://youtu.be/OKOptOj3akY


meža_meita 19.jūnijs, 18:35

Paldies, Agri, par labojumu!


OKK 19.jūnijs, 18:20

Apšu raibenis


OKK 19.jūnijs, 18:20

Apšu raibenis


OKK 19.jūnijs, 18:19

Apšu raibenis


OKK 19.jūnijs, 18:16

Pļavas ķirzaka


Ivetta 19.jūnijs, 13:21

Paldies par sugu noteikšanu!


IlzeP 19.jūnijs, 11:38

Tik lieliem, lidojošiem jaunajiem putniem RM vairs īsti neatbilst.


Izabella 19.jūnijs, 11:00

Paldies Baiba!


Izabella 19.jūnijs, 11:00

Paldies Ilze!


bitene 19.jūnijs, 10:19

Šaurlapu vīķis, Vicia angustifolia


bitene 19.jūnijs, 10:17

Dižmeldru grīslis Carex pseudocyperus


bitene 19.jūnijs, 10:13

Vidējā bitene Geum ×intermedium


kamene 19.jūnijs, 09:27

Ziedkopas, zieda lūpas un lapas plankumu forma liecina par Baltijas dzegužpirkstīti.


Daiga 19.jūnijs, 08:15

Sargāju :) Atradu pie loga daudzstāvu ēkā - kā kaut ko, kas būtu vēlējies izkļūt laukā, bet tā arī līdz mūža galam sities pret stiklu. Gāju gar logu un - oho! - tik lielu un skaistu un melnu kameni nekad nebiju redzējusi: jāpaņem.


felsi 19.jūnijs, 07:35

Paldies par atpazīšanu!


W 19.jūnijs, 02:05

Uģi, paldies!


CerambyX 19.jūnijs, 02:05

Otrajā foto - Notodonta ziczac


CerambyX 19.jūnijs, 02:03

Manuprāt, tomēr nodilis, bet parastais


CerambyX 19.jūnijs, 01:24

Nu jāapsveic! Ir īstais! Šovakar to koku apmeklēju un pārbaudīju :D Jāsaka gan, ka nedaudz garastāvokli pabojāja arī viens Phymatodes testaceus īpatnis, kas turpat uz koka bija - lika domāt, ka varbūt tad tie pārējie ir arī tie paši tikai oranži... Bet nu rūpīgi apskatot ievākto eksemplāru - ir Leioderes kollari! Fantastisks atradums - ja nekļūdos, tad 2. zināmais Latvijā - pēc 1998. gada atraduma Slīteres Zilajos kalnos (N.Savenkovs leg. 08.06.1998.). Jāiet Rīgā ne tikai papeles pārbaudīt meklējot divkrāsu koksngraužus, bet arī kļavas ar lukturīti spīdināt :D


OKK 19.jūnijs, 01:16

Nu, ja palasa Krievijas sarkanajās grāmatās, biotops "pilsēta" ir gandrīz visur - kur ir koka mājas. Rīgā ir?


CerambyX 19.jūnijs, 00:50

Šo būtu jauki, ja varētu nogādāt uz Latvijas Dabas muzeju :) Tad ar sugu tiksim galā. Eiropā jau teorētiski divas sugas - Xylocopa valga un violacea. Tagad uzreiz nevaru pateikt kā tur tās atšķirt, bet gna jau var. Protams, jautājums kā tas eksemplārs Rīgā gadījies ir atklāts :)


OKK 19.jūnijs, 00:12

Protams, ja kāds viņu Tev atveda kā suvenīru, teiksim, no Kazahijas, tad - nekāda zinātniska vērtība nav.


OKK 19.jūnijs, 00:09

Ja tā nav zilā namdarbite Xylocopa valga, kas tad? Līdzīgas sugas Latvijā nav. Uzraksti Piezīmēs, kur atradi - uz ielas, mājās, parkā, galvenais, arī pilsēta šai sugai ir piemērots biotops. Žēl, ka šodien vadošie entomologi nebija DD :(. Kukaini sargā kā dimantu!


Daiga 18.jūnijs, 23:58

Paldies, Agri! Ļoti interesanti! Pievienoju vēl dažas bildes. Svētdien vakarā varu sabildēt labāk - šīs ir ar telefonu.


Vladimirs S 18.jūnijs, 22:51

Игорь! Статус - RM в этом квадрате по LLRA3 мне думается - ошибка, на сколько думаю здесь LARRID не гнездится и понятно, что колония находится в восточном квадрате.


AinisP 18.jūnijs, 22:17

Liels paldies


IevaM 18.jūnijs, 20:59

Varētu būt melnā dzilna


Mitslanevx 18.jūnijs, 20:40

Video links https://www.youtube.com/watch?v=5DzMwKHuTEI


IlzeP 18.jūnijs, 19:45

Pievienoju datu bāzei. Ja nav pareizi, rūsas sēņu zinātāji, lūdzu, labojiet.


OKK 18.jūnijs, 18:21

Parastā varde


artis113 18.jūnijs, 18:09

Paldies!


OKK 18.jūnijs, 17:15

Man izskatās kā zilā namdarbite Xylocopa valga... No latvijasdaba.lv : "Latvijā un Lietuvā zilo namdarbiti uzskata par izzudušu sugu." Nav vēl kādas bildes no augšas?


ekologs 18.jūnijs, 17:07

Koksngrauzis (Saperda scalaris).


W 18.jūnijs, 16:59

Paldies, Marek!


OKK 18.jūnijs, 16:47

Apiņu šūpotnis Hepialus humuli


erts 18.jūnijs, 15:07

Chaerophyllum aureum L?


DaceK 18.jūnijs, 14:34

Paldies, tagad zināšu!


davis_wi 18.jūnijs, 12:10

ne to nospiedu


Gaidis Grandāns 18.jūnijs, 11:07

Mūru samtenis


Izabella 18.jūnijs, 10:13

Paldies Edgar!


kamene 18.jūnijs, 09:43

Paldies, Marek!


J.J 18.jūnijs, 09:11

Lielā ķīra vecums 29.05.2019.g. bija 2y+, bet ne 2y


zane_ernstreite 18.jūnijs, 09:09

Paldies! Man šķita, ka nav īsti parastā...


gunitak 18.jūnijs, 07:57

Domājams sēne Phragmidium rubi-idaei. Nav sarakstā.


IlzeP 18.jūnijs, 07:40

Paldies!


Ivetta 18.jūnijs, 07:24

Paldies par noteikšanu!


Platacis 18.jūnijs, 00:16

Lidoja gaisā, viņai spārni. Apkārt daudz vecu koku. Arī dižā lapegle


nekovārnis 17.jūnijs, 23:40

Tā, nu šis jau izskatās ļoti interesanti! :D Es teiktu ka Leioderes kollari, ir gan iespēja, ka Phymatodes testaceus gaišā forma. Bet gan salīdzinoši slaidais augums, gan barības augs - kļava par labu pirmajam. Pagaidīšu vēl kādu viedokli.


dziedava 17.jūnijs, 23:24

Un kāda koka vai kur redzēta?


nekovārnis 17.jūnijs, 21:01

Paldies, Inese! Tā ēdienkarte izskatās diezgan plaša.


RedStar7 17.jūnijs, 20:13

Atvainojos par kvalitāti, bet kāds nu man tas telefons ir, tāds ir. Pēc krāsojuma gandrīz pieaugusi sudrabkaija, bet acis melnas. Parastai sudrabkaijai mazliet tā kā par mazu liekas, savukārt kajakam mazliet par lielu.


Ansis 17.jūnijs, 19:59

Paldies par precizējumu! Atlasot sugas novērojumus, koordinātas šai atradnei rāda Kalkūnos, starp Ķieģeļu un Jubilejas ielām - kādus 15 km sāņus. Noteikti būtu labāk likt 15 punktus visā pētītā posma garumā.


Acenes 17.jūnijs, 19:53

Uz vītola


erts 17.jūnijs, 19:03

Augi visā posma garumā, kur lielākā attālumā, kur mazākā viena vieta no otras, gar pašu dzelzceļa malu, vietām arī grāvjmalā, nezinu kā to atzīmēt jo tad jāliek daudz novērojumu, tāpēc arī izvēlējos līniju. Ir precīzs punkts pie Zemgales kad ieraudzīju pirmās, un vēl vienu punktu atzīmēju kur bij vairāk, pārējām vietām punktus neliku.


paliec 17.jūnijs, 18:52

gliemjiem sistemātika tagad ir stipri mainījusies un mainās vēl jo projām, it īpaši, ja papēta ģenētiku. kad es studēju viņš bija Cepaea ģintī. tagad pārlikts uz Caucasotachea, līdz ar to valīdais zinātniskais nosaukums ir Caucasotachea vindobonensis, bet Cepaea vindobonensis iet kā sinonīms.


paliec 17.jūnijs, 18:45

un Lymnaea stagnalis attēla malā


paliec 17.jūnijs, 18:42

tas par tām, kurām varēju saprast čaulas formu, bet neizslēdzu, ka tai masā ir klāt arī citas gliemenes.


nekovārnis 17.jūnijs, 18:40

O, labs! Vēl viens pilsētu koksngrauzis atrasts :) Uz kada koka?


paliec 17.jūnijs, 18:39

ūdensspolīte. šai attēlā īsti nevar saprast kura. Ja paliela, tad būs Planorbarius corneus


paliec 17.jūnijs, 18:36

vai nu Succinea putris vai Oxyloma elegans. šos dzintargliemežus līdz sugai var droši noteikt tikai pēc preparēšanas.


dziedava 17.jūnijs, 18:11

Ja augi redzēti mazākā posmā, nekā atzīmētais, tad ir cita lieta, un tad tiešām vajag konkretizēt.


dziedava 17.jūnijs, 18:10

Ansi, es tā sapratu, ka visā tajā atzīmētajā posmā, vairākās vietās. Tā ir dabasdatu vaina, ja šādi ziņojumi tiek pieļauti, un nevar vainot ziņotāju, ja tā tiek atzīmēts, īpaši, ja redzēts garākā posmā daudzās vietās. Katru augu ziņot atsevišķi? Patiesībā šādu situāciju ziņošanai (īpaši, ja augu garā posmā ir daudz) neredzu tādu labu variantu.


Ansis 17.jūnijs, 18:05

Kur tad viņu redzēji? Starp Daugavpilī un Lietuvas robežu :) Tā atradni varētu saukt pag. gs. 60-tajos, kad nebija karšu un iespējas orientēties. Ierosinātu novērojumus bez atradnes - attēlotus kā līnijas vai milzu laukumus, uzskatīt par brāķējamiem, ko nevar kvalificēt kā interesantu novērojumu.


Ziemelmeita 17.jūnijs, 17:43

Paldies,tagad zināšu kā šo augu sauc


Laimeslācis 17.jūnijs, 16:10

No manis arī apsveikums! :)


IlzeP 17.jūnijs, 15:07

Izskatās tik veca, ka ne noteikt, ne ēst :) Kātiņš arī nav nobildēts...


Grislis 17.jūnijs, 14:18

Ir pareizi, bildes ir gana pārliecinošas, paraudziņu piegādāt nevajadzēs :)


Izabella 17.jūnijs, 13:42

Paldies Baiba!


Ilze Ķuze 17.jūnijs, 13:17

Paldies, Baiba! Mēģināšu tā darīt.


zane_ernstreite 17.jūnijs, 13:16

Galvenais, lai ēdama! Citādi kungs, kurš to aizstiepa, būs ļoti vīlies ))


bitene 17.jūnijs, 13:13

Miega magone Papaver somniferum


Ivars L. 17.jūnijs, 12:27

Droši vien, parastā raganbeka. ;)


zane_ernstreite 17.jūnijs, 12:25

Njā... Ka nu tā ieteicāties... Pārbaudīt vairs nevaru.


Ivars L. 17.jūnijs, 12:16

Izskatās pēc bekas. Edgars Mūkins labāk zinās, kura.


Filips Bobinskis 17.jūnijs, 11:59

Pirmie 2 foto 16. jūnija vakarā, nākamie 17. jūnija rītā


Filips Bobinskis 17.jūnijs, 11:58

1. foto 16. jūnija vakarā, nākamie 17. jūnija rītā


zane_ernstreite 17.jūnijs, 11:40

Paldies!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts