Aktīvie lietotāji: 168 Šodien ievadītie novērojumi: 143 Kopējais novērojumu skaits: 2227651
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2023./2024. gada ziemā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds kopš 2012. gada izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. 2023.-2024. gada ziemā tiešraide tiek nodrošināta no jūras ērgļa ligzdas, baltā stārķa ligzdas, vistu vanaga ligzdas un zemūdens pasaules.

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Dabas vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja katru gadu izauga divi mazuļi.

Arī 2021. gadā izšķīlās divi mazuļi, taču pazuda Raimis un barības nebija pietiekami, lai mazuļi izdzīvotu.

2022. gadā Mildai bija jauns partneris Voldis, tika izdētas divas olas, tomēr arī šoreiz ligzdošana nebija sekmīga sveša mātīte olas izēda.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.

Forums latviešu valodā

Forum in English


BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls".

Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.

Pirmajā tiešraides gadā 2021. šajā ligzdā ligzdojošie stārķi tika nosaukti par Fāzi un Voltu. Pārim izšķīlās pieci mazuļi, taču sveša balto stārķu mātīte tos izmeta no ligzdas.

2022. gadā ligzdā bija apmeties cits balto stārķu pāris, savukārt Volts un Fāze ligzdoja citviet. Šoreiz ligzdošana tiešsaistes ligzdā bija sekmīga izauga četri mazuļi.

Par "Sadales tīkls" un baltajiem stārķiem - stāsts 2019. gada "Panorāmas" sižetā.

Forums latviešu valodā

VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Pāris, kas šeit ligzdoja līdz 2020. gadam, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū bija zināma ar savu īpašo raksturu tā mēdza uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni bija pieraduši un tiem nepievērsa uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto. 2020. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

2021. gadā šajā ligzdā ligzdoja cits vistu vanagu pāris jaunāki putni, kuriem izauga trīs mazuļi. 2022. gadā vistu vanagu pārim izauga četri mazuļi.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Translāciju ilgstoši atbalsta darbaspars.lv.

Forums latviešu valodā


LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!

Forums latviešu valodā


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020
2021
2022

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Stictoleptura rubra - 2025-08-29 Lietuviete
Tetrao urogallus - 2025-08-29 Martins
Accipitriformes/Falconiformes sp. - 2025-08-29 finesse
Eudromias morinellus - 2025-08-29 Edgars Smislovs
Pluvialis apricaria - 2025-08-29 Edgars Smislovs
Columba palumbus - 2025-08-29 finesse
Haliaeetus albicilla - 2025-08-29 finesse
Nezināms
Ignotus
@ megemege
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 29.augusts, 12:45

Lielais ūdenscirslis (Neomys fodiens).


ekologs 29.augusts, 12:39

Laupītājmuša (Asilidae sp.).


ekologs 29.augusts, 12:36

Skarpijmuša (Panorpa sp.).


ekologs 29.augusts, 12:33

Zeltactiņa (Chrysopidae sp.).


dziedava 29.augusts, 08:36

Vēl jauna :)


ekologs 28.augusts, 22:46

Piepjmīlis (Endomychus coccineus).


anthicus 28.augusts, 22:34

Pēc šāda rakursa bildes sugu un ģints noteikt nav iespējams. Pareizāk būtu mainīt noteikšanu uz "Unionidae".


zemesbite 28.augusts, 21:42

Paldies, Uldi!


ekologs 28.augusts, 21:38

Uģi, Marek, Jūsuprāt, kurš no - C. glandium vai C. nucum? Pēc taustēkļu galiem izskatās, ka C. nucum.


guta7 28.augusts, 20:13

Paldies, Uģi!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


ekologs 28.augusts, 12:57

Airblakts tā nebūs. Manuprāt, Alydus calcaratus.


ekologs 28.augusts, 12:47

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Jāuzvelk cimdi vai var arī paņemt pabiezu lupatu, tad uzmanīgi pieglaužot spārnus pie ķermeņa, jāpaņem rokās. Būtu labi uznest bēniņos, bet, ir jāpārliecinās, ka tur ir kāda izeja. Ja blakām nav ēkas, tad var uzlikt kaut kādā paaugstinājumā, kur netiek klāt plēsēji (kaķi u.c.).


mufunja 28.augusts, 12:13

Paldies Uldis.


mufunja 28.augusts, 12:11

Es domāju, ka egle


megemege 28.augusts, 11:50

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 28.augusts, 10:26

Manuprāt čemurpūkaine nav


roosaluristaja 28.augusts, 09:47

Veca kārpsēne. Sugu noteikt praktiski nav iespējams


roosaluristaja 28.augusts, 09:41

Tas manuprāt ir kaut kas no pirenomicētēm


roosaluristaja 28.augusts, 09:21

Kātiņpiepēm ir poras


roosaluristaja 28.augusts, 09:18

Pārāk veca


Ziemelmeita 27.augusts, 22:07

Paldies,Uģi!


adata 27.augusts, 20:55

Varbūt labirinta rāpulīte?


zemesbite 27.augusts, 20:34

Paldies, Ilze! Pārskatīju vairākkārt, bet neatradu. Vai tikai man neveras statistika, jeb tā ir vispārēja problēma?


zemesbite 27.augusts, 20:29

Paldies, Uģi!


zemesbite 27.augusts, 20:28

Paldies, Iveta!


pustumsa 27.augusts, 20:01

Paldies. Tāda bija versija.


megemege 27.augusts, 17:51

Šo dikti pētīju, varbūt sapinos :) https://dabasdati.lv/lv/image/7ig6lfrtfmut4dka1ifv78ni80/670730 Gribētos, tad saprast šo divu sugu atšķirību.


Ziemelmeita 27.augusts, 17:47

Pievienoju mikroskopijas bildes. Viena puse ir gaišāka,labi redz tumšās kārpas, sporas apaļas.


Ivars Leimanis 27.augusts, 17:44

Egle vai priede?


ivars 27.augusts, 17:04

Akmeņu vien būs.


BI 27.augusts, 12:00

Gredzenots 02.06.2025 Biķernieki, Rīga. Nelaiķis tur atrodas jau vismaz no 21.08. Ja šis atradējs nelaiķi atstājis, tad organizēšu tā savākšanu.


IlzeP 27.augusts, 10:55

Man parādījās, ka ir


dziedava 27.augusts, 10:04

Pietiek ar sporām. Sporu forma (apaļas vai arī ovālas), kārpu izvietojums (blīvi vai skraji), un vai viena puse gaišāka. Izmēru nevajag, tie līdzīgi.


adata 27.augusts, 09:32

Ar tādām atsevišķām bumbiņām ragansviests noteikti nebūs, visticamāk kāda pumpurīte vai kas cits.


adata 27.augusts, 08:27

Šī arī no viltīgo gala, put kā gļotsēne, arī krāsu pamainīja... Pirmo reizi ar tādu sastopos, tāpēc tāds aplauziens!


Ziemelmeita 27.augusts, 08:25

Skatijos pēc iepriekš citā vietā atrastā, vizuāli tāds pats. Ir paraugs, paskatīšos sporas. Vai pietiek ar sporām, vai vēl kas jāskata?


Bekuvecis 26.augusts, 22:32

Jā. Nupat arī izlaboju. Hygrocybe punicea būs jaunajā Sarkanajā grāmatā kategorijā CR (kritiski apdraudēta), tāpēc tāda esošo novērojumu revīzija.


dziedava 26.augusts, 22:21

Kā zināma suga?


VijaS 26.augusts, 22:07

Paldies, Mik! :) Tur jātrāpa tādā nelielā sausā uzkalnītē citādi ļoti slapjā mežā. Šo redzēju tikai vienu, bet priežu sviestbeku viņai apkārt bija padaudz.


Amanda 26.augusts, 22:06

Vistu vanags


zemesbite 26.augusts, 21:50

Paldies par vārpstiņgliemežu noteikšanu! Cochlicopa lubrica nav datu bāzē.


zemesbite 26.augusts, 21:41

Paldies, Uģi!


Miksrieksts 26.augusts, 21:24

Rīt Silava brauc meklēt vēl Tavā vietiņā un cerams taps parauglaukums ;) Paldies mīļš, Vija!


mufunja 26.augusts, 20:46

:)


mufunja 26.augusts, 20:45

Paldies, Edgar. Tad tā ir Smailā stiklene?


mufunja 26.augusts, 20:41

Nē, uz skujkokiem


ekologs 26.augusts, 20:21

Manuprāt, lielais tritons (Triturus cristatus). Āda tāda tumša un grumbuļaina.


Ivetta 26.augusts, 19:58

Statuss super:))


LMM 26.augusts, 19:19

Cochlicopa lubrica


LMM 26.augusts, 19:16

Macrogastra plicatula


LMM 26.augusts, 19:16

Clausilia bidentata


Ivars Leimanis 26.augusts, 16:49

Ja uz lapu koka, tad tā būtu alkšņu mīkstpiepe.


Bekuvecis 26.augusts, 11:04

Nebūs gan. Visā kātiņa augumā un šur tur uz lapiņām acīmredzams melnējums, kads Hygrocybe punicea nekādi nepienākas.


ekologs 26.augusts, 10:34

Te izskatās pēc lielās nātru sviļņpūcītes (Hypena proboscidalis).


ekologs 26.augusts, 10:26

Lauku baloža (Columba palumbus) jaunulis.


Kiwi 26.augusts, 09:07

Paldies, Iveta, par sugas precizējumu!


Kiwi 26.augusts, 09:06

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Ivetta 25.augusts, 23:34

Oho! Es vēl viņu īsti negribēju fotografēt, jo nebija brilles paņēmušās reizē, un viņa izskatījās pēc lielas skudras :)) Paldies, Uģi!


Osis 25.augusts, 22:02

Paldies Uģi!


adata 25.augusts, 15:44

Šīs gan mīlīgas, kā tādas dārgumu lādītes ar monētiņām!


kamene 25.augusts, 14:01

Paldies, Renāte!


BI 25.augusts, 09:03

Paldies Uģim par labojumu.


Rallus 25.augusts, 04:36

Izcili nostrādãts!


VijaS 24.augusts, 22:24

Mikroskopēju. Appelējušas pūkainas, bet sugu noteikt varēja.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:55

Izsmalcinātas prasības cimperlīgajām pilsētniecēm. Paldies!


dziedava 24.augusts, 21:35

Ivar, biotopa (substrāta) apraksts atseviški te nav izcelts, ir piezīmju lauks pašai priekš sevis, lai zinātu, kur atrasts, un ir noteikšanas pazīmju lauks, kur ir uzsvērts, ka uz sūnām, jo tā ir svarīga pazīme. Tā kā mums suga jauna, par šīs sugas apdzīvotajām sūnu sugām statistika ir 1 gab. Diemžēl sugas aprakstītājs laikam sūnas nav pazinis, visu atradņu aprakstos ir “auf Moos” un viss. Bet kopumā, pētot gļotsēnes uz dzīvajiem kokiem, es teiktu, ka ne gluži konkrētai sūnu sugai ir nozīme, bet mikrobiotopam uz koka stumbra, kas sevī ietver diezgan noteiktu sūnu/ķērpju sugu komplektu, ka nu jau es pa gabalu jūtu “čuju” - šite var būt, un šite ne. Piemēram, uz hipniem var kkas augt mežā, bet pilsētnieces uz hipniem neaugs. Hipni, vāverastītes, nea. Bet komplektiņš ar pūkcepurenēm, vijzobēm ir labs, tādā vērts meklēt. Resp., kur sūnas blīvi neapklāj visu stumbru, bet kur pliks stumbrs mijas ar sūnām un ķērpjiem.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:09

Ā, tiešām, nosaukums perfekts (nemaz nepamanīju salikteņa otro daļu). Es aiz garlaicības tik gribēju piekasīties pie substrāta apraksta, kur nekas nav minēts par sūnām. :) Sūnu sugu ziņā tās droši vien nav izvēlīgas?


Alvis Āboliņš 24.augusts, 20:54

Paldies! Izskatās pēc pārlidošanu uz citu barošanās vietu.


guta7 24.augusts, 20:54

Pievienoju, kā izskatās patlaban.


guta7 24.augusts, 20:48

Tieši tik, gribētos teikt, ka lillā.


dziedava 24.augusts, 20:43

Oho, tiešām tik rozā?


adata 24.augusts, 20:04

Rozīgais?


dziedava 24.augusts, 20:00

Ivar, ko Tu ar to gribēji teikt? Tieši tā arī jābūt, nosaukumā ir "stumbrsūnu" jeb uz dzīvu koku stumbru sūnām augoša gļotsēne.


Ivars Leimanis 24.augusts, 19:46

Foto izskatās, kā tā neaug tieši uz kļavas stumbra (mizas), bet uz sūnas (Orthotrichum).


mufunja 24.augusts, 19:07

Paldies Julita :)


angel 24.augusts, 18:59

Paldies!


dziedava 24.augusts, 18:54

Nu tad paliks nenoteikts.


IlzeP 24.augusts, 17:19

Šķiet, ka toreiz bija cits objektīvs - grūti pateikt. Bet nedomāju, ka gļotsēne bija tik maza - drīzāk kādi 4 cm.


dziedava 24.augusts, 15:28

Tur nav divi ragansviesti? Viens baltais augšā un varbūt gludais sānā? Derētu tuvāki foto


Ivetta 23.augusts, 22:59

Paldies, Marek!


megemege 23.augusts, 21:15

Augstums bija virs koku galotnēm. Lidoja paralēli šosejai, tad attālinājās. Likās, ka abi it kā būtu loku metuši. Nešķērsojot šoseju virzījās Z virz. Abi lidoja ar nelielu atstarpi. Pirmajā dienā 16.08., kad manīti netālu ūdenī, paceļoties, visi 5 lidoja tajā pašā virzienā.


angel 23.augusts, 21:09

Paldies!


VijaS 23.augusts, 18:13

Vajadzētu būt, šķiet, paņēmu. Jāpameklē.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 18:07

Jaunu, nezināmu teritoriju un ligzdu meklēšanai. Kaut šajā laikā jau sākusies migrācija un pārlidošanas var būt tikai starp barošanās vietām.


zemesbite 23.augusts, 16:58

Paldies, Kārli!


megemege 23.augusts, 14:10

Kāpēc jautàjat?


megemege 23.augusts, 14:09

Jā! Sapņi reiz piepildās!:)


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:15

Veiksmīgs novērojums! 12. augustā pavirši skatoties redzēju tikai baltos gārņus. 22. augustā lauks nožuvis un putnu vairs nav. Viens melnais stārķis tikai pārlidoja.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:11

Kāds bija lidojuma virziens, augstums? Vai abi lidoja kopā?


evijaoou 23.augusts, 11:28

Ir vēl bildes, ja noder.


dziedava 23.augusts, 11:22

Kāds ir Canon vāciņa izmērs? Resp., vai gļotsēne ir mazāka par 3 cm? Ja ir, tad mainu uz R.jurana


dziedava 23.augusts, 10:46

Paraugs ir pie Tevis?


dziedava 23.augusts, 09:21

Paldies, Iveta! Ar tiem Rīgas kokiem ir tā, ka no vienas puses gribas pētīt, jo tur ir vēl viss kas atklājams, no otras puses tur sanāk daudz darba - jāmikroskopē viss, jo no skata vien praktiski nevar droši noteikt neko. Un tad ir daudz vākumu un daudz darba..


dziedava 23.augusts, 08:56

Tādām sugām raksturīgas ieplakas. Apkārt var būt visāds mežs, bet tad ir mazāka vai lielāka mitra, varbūt staigna, ieplaka ar nobirām. Skatos, ka blakus kartē iezīmēta kāda ūdenstece un baltalkšņi jau arī parasti mitrākās vietās aug.


W 23.augusts, 06:19

Paldies, Vija! Tas gan jauks pārsteigums:)


zemnieks 22.augusts, 23:22

Vismaz pāris minūtes nekustējās.


Ziemelmeita 22.augusts, 22:22

Paldies,Uģi,par labojumiem!


CerambyX 22.augusts, 22:03

Varbūt parastais zilenītis


Mari 22.augusts, 21:25

Tur ir jauktu koku mežs (egles+lapukoki), bet konkrētajā placītī pārsvarā lapu koki - liepas, baltalkšņi, bērzi. Vieta mitra, bet ne staignājs, blakus meža ūdens grāvis. Kritala, no kuras bija nemts parauga gabaliņš, gan bija krietni mitra.


ekologs 22.augusts, 21:23

Iespējams Poecilochirus carabi.


VijaS 22.augusts, 18:36

Lindblādija?


dziedava 22.augusts, 13:25

Kas tā varētu būt par organismu grupu? Sīki gaiši kriksīši uz sūnām, un ar tik skaisti oranžām iekšām ar granulām


dziedava 22.augusts, 10:08

Oi, paskatīju, ka man tekstā kļūda - P.nitens ir ar tumšāku kārpu grupām sporas. Zinātnieki vispār strīdas, vai tāda suga ir atzīstama par atsevišķu sugu, vai tie ir sinonīmi, tāpēc arī P.nitens ir maz atradņu pasaulē. Baltijā, protams, nav. Bet Polijā, piemēram, ir. Tāpēc būtu labi, ja kkas no parauga saglabātos. Jebkurā gadījumā tas būtu retums. Es vispār sporām pievēršu lielu uzmanību un šaubos, ka ar tādām atšķirībām varētu būt viena suga. Vēl jautājums, vai vieta bija mitra? Manējais līdzīgais atradums bija staignā ieplakā.


ekologs 22.augusts, 09:20

Gliemežu skrejvabole (Cychrus caraboides).


ekologs 22.augusts, 09:19

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


Mari 22.augusts, 09:00

Paldies, Julita, par pamatīgo izpētes darbu! :) Domāju, varbūt man tomēr mēģināt mikroskopēt tās sīksīkās otra augļķermeņa atlūzas, vismaz sporu izmērs būs skaidrāks un mēģināšu uzmanīgi papētīt kapilīciju.


VijaS 22.augusts, 07:27

Mikroskopēju - atbilst zāļu dzelksnītei. Augļķermeņu diametrs 0,5-0,55mm. Sporas 9,5-10mkm.


Kiwi 22.augusts, 06:26

Paldies, Kārli un Ilze!


Kiwi 22.augusts, 06:25

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 22.augusts, 06:24

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


megemege 21.augusts, 22:10

Paldies, Ansi!


dziedava 21.augusts, 22:03

P.S. tajos pēdējos foto īsti nevar saprast, vai tie dzeltenie "bumbuļi" ir uz perīdija vai varētu būt meklētie kapilīcija mezgli?


dziedava 21.augusts, 22:02

Ir divi varianti, Physarum luteolum un Physarum nitens. Ja kaļķa mezgli ir lieli. P.luteolum sporas 8,5-11 µm, bet P.nitens - 7-9 µm. P.luteolum vienmērīgi kārpainas, bet P.luteolum - ar tumšāku kārpu grupām. Man savulaik Edvīns Johannesens noteica Physarum cf. luteolum, jo man bija sporas 8-10 mkm, bet ar tumšāku kārpu grupām. Te arī ir tumšāku kārpu grupas - tātad mans variants vai arī P.nitens. Te var apskatīties manējo, t.sk., kā izskatās lieli kapilīcija mezgli šajā gadījumā: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2981&ftips1=96 Ja tādus mezglus šķērsgriezumā nevar saskatīt, tad man šobrīd nav variantu.


BI 21.augusts, 17:03

Gredzenots 02.06.2025. Biķernieku mežs, pret Stigas ielu


adata 21.augusts, 16:58

Apsveicu!


adata 21.augusts, 12:44

Ja uz skujkoka, tad būs oranžā aveņgļotsēne, citas tik apelsīnu oranžas nav.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 12:25

B.sylvarum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

Domāju, ka šo arī varētu tomēr pie B.campestris pieskaitīt


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:32

Varētu pielikt pie B.pascuorum


ekologs 21.augusts, 11:31

Izskatās kāda no Harpalus ģints. Iespējams Harpalus rufipes.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:24

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:15

Lūkojoties uz matiņu formu un krāsu, visticamāk te būs B.rupestris tēviņa tumšā forma


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Visticamāk B.soroeensis


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Tagad gan varu droši teikt, ka B.hypnorum


Matrus 21.augusts, 10:42

Paldies par gulbja kontroli, tas ir tēviņš no vietējā perējuma, papildināju datu bāzi!


Matrus 21.augusts, 10:41

Pateicos par paugurknābja gulbja kontroli! Mātīte, 17 gadi vai vairāk (2008-), ligzdo Gaiļezerā 9 gadus pēc kārtas (!) (kopskaitā izaudzināja 47 mazuļus), pērn uz ezeru atlidoja cits agresīvs pāris un šie “vecie” gulbji tika izdzīti no ezera, tāpēc Drauga spārns visu ģimeni pārvietoja uz Kaņieri…, bet nākamajā gadā tie bija atpakaļ savā ezerā. Septiņus gadus no tiem ligzdoja ar vienu tēviņu (LR EP 268), bet kopš 2024. gada tēviņš cits (bez gredzena).


dziedava 21.augusts, 07:52

Šis novērojums ir identisks šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/7cdfb995ca4812d66f9cb7b9cd8eb340/ Šo vajadzētu izdzēst, lai nedublējas.


dziedava 21.augusts, 07:47

Ar melnu kolumellu un žirafes ādu ir 3 sugas: D.nigripes: sporas 7-10 mkm, ar tumšāku kārpu grupām; kājiņas garums ievērojami lielāks nekā galviņas diametrs (D=0,3-0,5 mm), kājiņa virzienā uz augšpusi paliek sarkanbrūna; D.minus: sporas 8-10(-11) mkm, ar tumšāku kārpu grupām, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,4-0,6 mm); D.melanospermum: sporas 10-12 mkm, NAV tumšāku kārpu grupu, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,5-1 mm); Šajā novērojumā vairāki mērījumi sanāk uz robežas - D=0,5 mm (ja pareizi saskatīju), sporas ~10 mkm, kājiņas - galviņas diametra attiecību īsti nevar saskatīt. Līdz ar to ar pārliecību noteikt sugu nevaru, ja vēl arī nevar saprast, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Sporām derētu zināt plašāku amplitūdu, vai drīzāk iet uz 8 mkm, vai uz 12 mkm.


W 21.augusts, 06:33

Paldies, Iveta:)


dziedava 20.augusts, 22:43

Apsveicu! :)


Kārlis Levinskis 20.augusts, 22:04

Stipri atgādina izbalējušu B.barbutellus


adata 20.augusts, 20:31

Šādi kuriozi ir vislabākie, kad gļotsēnes skrien ātrāk par domām. Īsta dopinga deva!


dziedava 20.augusts, 20:27

Iveta, ir ievākts un ir arī viegli sasniedzamā attālumā, lai pa laikam pārbaudītu :) Smieklīgākais, ka, apsekojot parka dzīvos kokus, pamanīju mulču un padomāju, ka varētu tak man piespēlēt arī kādu gļotsēni mulčā. Gribēju pietupties un sākt pētīt, kad pamanīju tādu aizdomīgu dzeltenu plantāciju. Pirmā doma - nu nevar tak būt gļotsēne, es to tikai vēl taisījos sākt meklēt?! :D


adata 20.augusts, 20:24

Šis interesants, diez kas sanāks? Priekš ragansviesta tā kā par "plānu".


Ziemelmeita 20.augusts, 18:14

Paldies,Uģi, par labojumiem!


CerambyX 20.augusts, 16:46

Jaunie putni.


mufunja 20.augusts, 15:23

kolumella ir melna un žirafes āda :)


mufunja 20.augusts, 15:10

Nē. Es vienmēr kaut ko aizmirstu :( :(


dziedava 20.augusts, 14:37

Sporām bija tumšāku kārpu grupas?


mufunja 20.augusts, 13:32

Uldis, šī ir mušmire, bet es nevaru saprast, kura.Var būt Amanita excelsa?


Ivetta 20.augusts, 13:18

Paldies, Uģi!


Mežirbe777 20.augusts, 12:16

Paldies par padomu, Kārli !


dziedava 20.augusts, 11:02

Skaisti! :))


Ivetta 20.augusts, 11:01

Paldies !


zane_ernstreite 20.augusts, 10:31

Esmu bijusi pavirša, paldies, Marek!


zane_ernstreite 20.augusts, 08:32

Paldies, Iveta!


ekologs 20.augusts, 07:55

Jā, varētu būt zilais praulenis (Platycerus caraboides).


Mo 20.augusts, 07:32

Platycerus caraboides?


dziedava 19.augusts, 21:17

Osis, melnalksnis, vilkābele.. Domāju, ka šitie kokus sugas baigi nešķiro.


dziedava 19.augusts, 21:16

Bet par to, ka koka suga tikai sakrīt, saku, jo Kuntam aprakstītajos paraugos ātrumā ozolu vispār neatradu (meklēju), visādas kļavas uc. koki bija.


dziedava 19.augusts, 21:15

Noteikti sagadīšanās. Es vispār pie šitā dienu mocījos, jo viss atbilst, izņemot "zilganā", - bet zilganais ir (jābūt) vietās, kur nav kaļķa. Šī bija bagātīgi ar kaļķi, varbūt tāpēc arī zilgano neatradu. Bet variantu citu nav. B.dubia ir balta no ārpuses un balta iekšpusē. Te ārpuse skaidri bāli dzeltena - tik skaidri, ka es dabā vrb pat bez brillēm jau domāju, ka būs B.flavoglauca, tā ka ārpuse NAV tīri balta. Un tad ir P.lakhanpalii (tagad jau Nannengaella lakhanpalii), kam dzeltens ir no āras un iekšā, turklāt izteikti plazmodiokarpi. Tā ka līdzīgās sugas arī nesanāk. Pats perīdija granulējums sakrīt, kopskats, sporas utml. ir līdzīgi kā pieejamos foto.


VijaS 19.augusts, 21:02

Šeit, tāpat kā pirmajā novērojumā Rīgā, substrāts ir piramidālais ozols. Nez, tikai sagadīšanās, vai sugai raksturīga specifika..?


ekologs 19.augusts, 19:49

Melnais priežu celmu koksngrauzis (Spondylis buprestoides).


ekologs 19.augusts, 18:42

Skujkoku sarkanais koksngrauzis (Stictoleptura rubra).


ekologs 19.augusts, 18:41

Izskatās pēc Pogonocherus hispidulus.


megemege 19.augusts, 17:34

Paldies, Ilze!


IlzeP 19.augusts, 15:29

Ja neviens neprotestē, mainu uz pūkaino mīkstpiepi - līdzīga ir.


IlzeP 19.augusts, 15:27

Raksturīga lapu koku pamatnēm, tāda spīdīga, it kā gumijota.


ekologs 19.augusts, 15:08

Dārzu joslpūcīte (Noctua pronuba).


mufunja 19.augusts, 14:54

Uldis,tas nevar būt Ascotremella faginea?Es nekad neesmu redzējis šādas krāsas Exidia nigricans.


Osis 19.augusts, 14:12

Paldies Kārli!


megemege 19.augusts, 12:07

Varbūt tā ir alpu raganzālīte? Ansis noteikti zinās! https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=12785


dziedava 19.augusts, 11:18

Paldies, Kārli!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:15

Šķiet, ka B.veteranus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:14

Šeit tomēr būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.rupestris


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:55

B.bohemicus


mufunja 19.augusts, 10:50

Paldies, Julita. Atceros, ka redzēju to Dziedava.lv, bet vakar nevarēju to atrast. Bet tagad es to ieraudzīju :)


megemege 19.augusts, 10:41

Paldies jums! Tad nu ieviešiet lūdzu pareizas korekcijas!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:40

Uzmanīgi aplūkojot matiņu izkārtojumu, krāsu un formu, domas vairāk vedina uz B.sylvestris


dziedava 19.augusts, 10:32

Jā, Iveta, esmu ievērojusi, ka ar papildu apgaismojumu bildējot tās tumšās kļūst sarkanbrūnākas. Un tā diemžēl var kļūdaini noteikt sugu :/. Grūti jau arīn izsekot, vai bildē ir tāda, kā bija dabā.


dziedava 19.augusts, 10:30

Gļotsēnes nemēdz būt pūkainas :) [ja nu ar pelējumu]


megemege 19.augusts, 09:38

Bija pūkaina, Nebija cieta.


VijaS 19.augusts, 09:20

Parastā zeltene.


VijaS 19.augusts, 09:17

Pūkaino mīkstpiepi atgādina. Kāda uz tausti?


Ivars Leimanis 19.augusts, 08:48

Atvainojos, Orthocaulis attenuatus, nevis "Crossocalyx attenuatus" (vēl nav atmiņā jaunie nosaukumi). :)


adata 19.augusts, 07:53

Pēc pirmās bildes es arī sliecos uz tumsnējo, otrā jau brūnāka...


adata 19.augusts, 07:44

Šī diez vai būs lielā, lapas savādākas un augums.


VijaS 19.augusts, 07:41

Arī pēc tievās gludlapes izskatās.


VijaS 19.augusts, 07:39

Ragainīte nav noteikti. Neapgalvoju simtprocentīgi, bet šis man atgādināja vienu manu lākturīšu pīlārsēnes novērojumu uz vecas lindblādijas https://dabasdati.lv/lv/observation/25cdbe20550636adc8d677b84bf68c60/


VijaS 19.augusts, 07:25

Man pēc tievās gludlapes izskatās.


Mari 19.augusts, 07:24

Paldies, Julita! :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

Šķiet, ka te arī visticamāk būs B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:47

B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:44

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:43

Šķiet, ka B.lucorum tēviņš


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts