Aktīvie lietotāji: 367 Šodien ievadītie novērojumi: 485 Kopējais novērojumu skaits: 2176077
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2021. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau 10 gadus izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Pašlaik var vērot tiešraidi no divām jūras ērgļa ligzdām, divām mazā ērgļa ligzdām, zivjērgļa, melnās klijas, vistu vanaga, melnā stārķa un baltā stārķa ligzdas, kā arī no zemūdens pasaules.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja katru gadu izauga divi mazuļi.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Slīteres nacionālajā parkā

Jūras ērgļu ligzdošanas teritorija šajā vietā ir zināma kopš 2010. gada – sākotnēji ērgļi ligzdoja aptuveni 20 gadus vecā mākslīgajā ligzdā, tad pārcēlās un 200 metrus tālāk uzbūvēja tiešraidē vērojamo ligzdu, kurā ligzdoja 2013. gadā. Nākamos piecus gadus ligzda bija neapdzīvota, un vieta, uz kuru bija pārcēlušies putni, nezināma. 2018./2019. gada ziemā ligzdu apmeklēja klinšu ērgļu pāris, tomēr viens no putniem bija nepilnīgi pieaudzis un ligzdošana pavasarī netika uzsākta.

Kameras sistēma pie ligzdas ir uzstādīta 2019. gada sākumā. Rudenī ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris, abi putni ir bez gredzeniem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka vismaz viens vai, iespējams, abi ērgļi ir šai teritorijai jauni – 2013. gadā, kad šajā ligzdā pēdējo reizi tika konstatēta sekmīga ligzdošana, mātīte bija gredzenota.

Ligzda ir būvēta priedē aptuveni 15 metru augstumā, blakus tai ir iekārusies pusizgāzusies priede, kas vējainā laikā beržas pret ligzdas koku, radot čīkstošu troksni. Šī iemesla dēļ mikrofons ir novietots nevis pie ligzdas, kā tas ir citos gadījumos, bet nedaudz nostāk uz zara. Līdz ar to ligzdas skaņas nav tik intīmas.

Šī ir viena no divām jūras ērgļa teritorijām, kas bijušas zināmas Slīteres nacionālā parka teritorijā (vēl trešajā teritorijā ligzda savulaik atradās uzreiz aiz parka robežas). Domājams, ka putni barojas gan jūrā, gan iekšzemē, tomēr par to labu priekšstatu gūsim tad, ja tiks uzsākta ligzdošana.

Kameras sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies Helmutam Hofmanim par palīdzību sistēmas uzturēšanā!


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā ligzdošana tika uzsākta, mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās. 2020. gada pavasarī ligzdu apmeklēja vairāki ērgļi, taču ligzdošana netika uzsākta.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.

2019. un 2020. gadā ērgļu pāris Anna un Andris sekmīgi izaudzināja pa vienam mazulim.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi. 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā Teo un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt, taču 1. maijā tiešraides sistēmu sabojāja negaiss un tālākās norises ligzdā nevarējām vērot. 2019. gadā ligzdā atgriezās Teo, taču pāris neizveidojās un ligzdošana nebija sekmīga. 2020. gadā tika izdētas trīs olas, taču tikai viena no tām izšķīlās, un vienīgo mazuli no ligzdas aiznesa vistu vanags.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.


MELNĀ KLIJA Milvus migrans

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni ligzdoja citā ligzdā, savukārt šī, kas ir būvēta vecā bērzā, ir atrasta 2017. gadā. Gan atrašanas gadā, gan divos turpmākajos gados šajā ligzdā klijas sekmīgi ligzdoja.

Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.

Tiešraides sistēma pie ligzdas ir uzbūvēta 2020. gada marta beigās, ligzdā sekmīgi izauga trīs mazuļi.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei. Paldies Aigaram Kalvānam par informāciju par ligzdas apdzīvotības vēsturi.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Ligzda šajā laikā tikusi kontrolēta un tajā gredzenoti mazuļi. Šis pāris, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū zināma ar savu īpašo raksturu tā mēdz uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni ir pieraduši un tiem nepievērš uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto.

2020. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Paldies SIA "Darba Spars" par sadarbību!


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Šī ligzda Siguldas novadā ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija, ir par 2017. gadu, kad izšķīlās četri mazuļi, un izauga trīs.

Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Ligzda atrodas boreālajā mežā ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce) un riekstrozis.

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja. 2019. gadā tēviņš neatrada partneri, un ligzdošana nenotika. 2020. gadā ligzdu apmeklēja vairāki melnie stārķi, taču ligzdošana netika uzsākta.

Kameras sistēma ir uzstādīta, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam.


BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls". Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.


LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!

 


 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  


PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Oedemera virescens - 2025-06-06 Ziemelmeita
Buteo buteo - 2025-06-06 Matrus
Corizus hyoscyami - 2025-06-06 Ziemelmeita
Ficedula parva - 2025-06-06 megemege
Locustella fluviatilis - 2025-06-06 Matrus
Agrypnus murinus - 2025-06-06 Ziemelmeita
Circus aeruginosus - 2025-06-06 Matrus
Nezināms
Ignotus
@ Ievucis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ziemelmeita 06.jūnijs, 20:06

Rīt paskatīšos, šovakar jāsaliek novērojumiem bildes no kameras.


dziedava 06.jūnijs, 20:02

Jā, interesanti! Varbūt būs tīklotas sporas (t.i., adatiņas, no kuru punktiem virsmā veidojas tīkliņš)


Ziemelmeita 06.jūnijs, 19:45

Trešā un ceturtā bilde šodien, t.i. pēc 3 dienām. Izaugusi kāda no šokolādītēm. Rīt paskatīšos mikroskopā sporas.


ekologs 06.jūnijs, 19:04

Manuprāt, lapkoku tinējsmecernieks (Byctiscus betulae) :)


zemesbite 06.jūnijs, 19:00

Paldies, Marek!


dziedava 06.jūnijs, 18:59

Tā kā paraugs nav saglabāts telpiski, tad diemžēl nevar pateikt, vai iekšējās struktūras atbilstu baltajam ragansviestam. Skats mazliet mulsinošs un sporas ir ar tumšāku kārpu grupām. Tā kā ar tādām sporām ir vēl paraugi, tad tiks atlikts pie tiem, vrb ar laiku sapratīšu, vai tāds arī var būt baltais ragansviests, vai tas ir pavisam kas cits


Edgars Smislovs 06.jūnijs, 16:29

Vēlams pievienot aprakstu kas īsti ir redzēts dabā? Pēc šī foto manuprāt īsti neatbilst bišudzenim, bet iespējams ka telefona bildē putns ir pamatīgi izkropļots. Iespējams ir vēl bildes? Neatkarīgi no kvalitātes.


marsancija 06.jūnijs, 15:48

Meža tulpe


marsancija 06.jūnijs, 15:40

Paldies, Amanda, ka pamanīji! Iepriekš noteicējā pētīju zvirbuļnieku un kaut kā automātiski aizgāja :)


Lemmus 06.jūnijs, 15:09

Paldies,Julita!


Eggy 06.jūnijs, 11:08

Paldies par manas mistērijas atrisināšanu! Tagad varēšu mierīgāk gulēt, ja zinu,kas katru nakti aiz loga dzied. :)


IlzeP 06.jūnijs, 11:04

Šāds gļuks vēl nebija dzirdēts, paldies par ziņu!


dziedava 06.jūnijs, 10:10

Paldies :)


guta7 06.jūnijs, 09:49

Paldies par labojumu manai neuzmanības kļūdai!


Ziemelmeita 06.jūnijs, 09:45

Paldies, Mārtiņ, par labojumiem!


Diāna 06.jūnijs, 09:19

Jā, protams, ka parastā, tur kāds pārpratums gadījies, Maruta


spiigana 06.jūnijs, 08:22

Man aplikācijā gandrīz katru reizi ir jāatjauno sugu datu bāzi, citādi dati nevadās. Tieku līdz sugai un, kad gribu apstiprināt, atlec atpakaļ karte un jāsāk no jauna. Un katru reizi pēc atjaunināšanas verot vaļā, atkal stāv rakstīts, ka atjaunota 15.05. Nezinu, varbūt man tikai tāds gļuks...


adata 06.jūnijs, 07:54

Julita, šim nomainīju kritalas sugu no apses uz egli.


adata 06.jūnijs, 07:45

Labi, rakstīšu komentāru, kad mainīšu kritalas sugu, jāmēģina jau sākumā pēc iespējas precīzāk. Šajā gadījumā gļotsēne pati "palīdzēja" . Es arī savukārt domāju, ka jūs redzat autora izmaiņas...


CerambyX 05.jūnijs, 21:54

Forši!


dziedava 05.jūnijs, 21:39

Pēc krāsām arī stabili varētu iedomāties F.rufa, bet kopskats, stingrais gludais apvalks tam galīgi neatbilst.


dziedava 05.jūnijs, 21:36

Interesanti ar šo dzelteno gludo. Gludajiem vispār nevajadzētu būt tik dzelteniem, un sporas sanāca 6,5-7 mkm. Nu formāli sporām jābūt 7-9 mkm, tātad der, bet nu virs 7 mkm tur nerādās, un šī jau ir atkārtota mikroskopija. Pēc dzeltenuma dikti gribējās laevis, bet nu nesanāk.


dziedava 05.jūnijs, 21:17

Nu nez vai.. Tādi brīnumi līdz šim nav redzēti. Tavas sporas gan ir diezgan miglainas un salīdzināt grūti. Paraugu saglabāšu, varbūt kādreiz uznāks kāda apskaidrība :)


IlzeP 05.jūnijs, 20:12

Man noteikšanā nav nekādu nopelnu, uzticējos Raivo.


VijaS 05.jūnijs, 19:52

Hm, interesanti - stāvot uzblīdušas..?


VijaS 05.jūnijs, 19:49

Jā, tā sanāk.


dziedava 05.jūnijs, 19:49

Paldies, skaidrs. Tās piezīmes vajag likt Dabasdatos, lai citi arī var izlasīt. :)) Pēc apvalka es tagad rūsgano neminētu, bet atceros, ka savulaik mēs par to domājām, vai tā var būt. Šoreiz manas šaubas un izbrīns bija par treknām kārpām. Pēc kārpu vienmērīguma teiktu, ka F.leviderma, bet tam nav tik treknas kārpas redzētas. Tavā mikroskopijā tādu pat nav, normālas levidermas kārpas.


VijaS 05.jūnijs, 19:44

Mikroskopija gan priekš tām bālganajām iekšām ir šausmīgi dzeltena..


dziedava 05.jūnijs, 19:44

Vija, šoreiz kļūda minējumā. Tātad ar šādiem pēc foto vajag uzmanīties.


VijaS 05.jūnijs, 19:35

Kas vairs tik senus notikumus atceras... Piezīmēs rakstīts "pēc krāsas rūsganais ragansviests, pēc perīdija varbūt arī gludais, jau padrupis. Iekšas bālganas" - laikam starp šiem arī nevarēju izlemt, jo sporu izmēri derētu abiem. Un neatceros, kāpēc atdevu Tev, tas pat nav atzīmēts..


dziedava 05.jūnijs, 16:21

P.S. Paraugs ir pie manis un esmu arī mikroskopējusi :), bet mani interesē Tavi foto salīdzināšanai (paraugs tomēr vecs) un Tavs viedoklis par redzēto.


dziedava 05.jūnijs, 16:19

Te es redzu pierakstus par mikroskopiju, bet nav to foto un nav rezumē. Kāpēc? Priecātos, ja pieliktu foto un šaubas, kas traucēja noteikt sugu.


dziedava 05.jūnijs, 15:40

Mikroskopēju. Šobrīd pēc mikroskopijas iet uz "pagaidu" grupu, jo ir pāris pazīmes, kas nav raksturīgas tipiskam baltajam ragansviestam. Bet vrb netipiskam ir. :D Turpināšu pētīt šo grupu un tad ceru secināt līdz galam.


dziedava 05.jūnijs, 12:35

Jā, norādītām koku sugām būtu labi būt iespējami pareizām, jo es tos datus izmantoju :). Slikti, ka Dabasdatos nav redzams, ka tāds parametrs ir mainīts no autora puses. Ja kādreiz kādiem "veciem" datiem gadās ko tādu mainīt, labi būtu uzrakstīt komentārā, lai to var ņemt vērā.


Amanda 05.jūnijs, 07:29

Dzeguze


CerambyX 05.jūnijs, 03:47

Galvenais dziedātājs ierakstā ir krūmu ķauķis - tiem tiešām ir raksturīgi tā tumsā dziedāt.


marsancija 05.jūnijs, 00:59

Ceru, ka pareizi noteikta? Foto caur automašīnas logu, nav diezko skaidri.


marsancija 05.jūnijs, 00:27

Paldies Raivo un Ilzei par ķērpju sugām!


marsancija 05.jūnijs, 00:22

Paldies Valdai par kļūdas labojumu :)!


Eggy 04.jūnijs, 23:32

Vai audio fails ir pievienojies? Šonakt atkal ap 23:00 sāka dziedāt, tikai šoreiz Meža Pūce viena vai vairākas izdomāja pievienoties. :)


adata 04.jūnijs, 21:33

Tad man jānomaina kritalas suga arī "tīģerītim", kas pērn tur novērota.


adata 04.jūnijs, 21:31

Piedošanu, nomainīju laicīgi (no apses) uz pareizo, lai nejauc galvu.


Ivars Leimanis 04.jūnijs, 20:38

Lūdzu labot uz parasto sētaspiepi.


Ziemelmeita 04.jūnijs, 19:10

Paldies,Artur!


ekologs 04.jūnijs, 19:04

Gonioctena quinquepunctata


dziedava 04.jūnijs, 18:44

Ja ņem vērā grupēšanos no daudziem sīkiem augļķermeņiem, tad īsti nekam neatbilst. Ph.confertum vajag stipri lielākas sporas, Ph.virescens sākumā ir dzeltens, F.gyrosa nesastāv no "bumbiņām", bet izlocītiem augļķermeņiem, un sporas arī 7-11 mkm īsti te nav. Vēl izskatāms Ph.obscurum, kam sporas atbilst, bet sākumstadija aizdomīga un D=0,4-0,8 arī te gluži nav. Visbeidzot paliek pārslainā cukurīte, kam sporas stipri par mazu. Sākotnējā versija bija baltais ragansviests, kam tipiski eksemplāri sporas nav ar tumšākām grupām, bet tas jāpēta, vai tomēr nevar būt. Vai tie var izskatīties kā no daudziem augļķermeņiem veidoti - vēl jāpēta.


dziedava 04.jūnijs, 16:59

Šis burvīgais eks. būs mikroskopēts. Tumšāku kārpu grupu sporām nav :)


dziedava 04.jūnijs, 16:31

Ahā, tad suga skaidra. :) Sākumā piezīmēs, šķiet, bija apse, kas nelikās ticami šai sugai.


adata 04.jūnijs, 16:20

Julita, droši, ka egle. Priedes tur neaug. Ilgi pētīju kāda suga varētu būt, jo tajā uzkalniņā aug palielas apses. Līdz atradu sānā zara vietu, palauzu koksni - smaržoja pēc sveķiem! Tas baļķa gals apzāģēts ar zāģi, droši vien pārvilkts no lejas, kur bijusi cirsma ar eglēm.


inita_h 04.jūnijs, 15:26

Paldies!


BI 04.jūnijs, 15:16

Gredzenots: 22.06.2011. Babītes ezerā. Šogad no 26.03. - 02.04. redzēts kanālā, Novērotas kanālā arī 2019., 2022., 2023.


ekologs 04.jūnijs, 14:33

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


ekologs 04.jūnijs, 13:33

Skrejvabole (Carabus granulatus).


dziedava 04.jūnijs, 12:58

Sporas ir ne tikai ar tumšāku kārpu grupām, bet arī ar gaišu joslu pāri. Iespējams, tā tomēr kāda cita, vēl nezināma suga. Tādas sporas, iesk. izmēru, ir Physarum orbis, bet tā atkal uz dzīviem kokiem un lapkokiem, arī neatbilst. Katrā ziņā šis novērojums jāatceras, ja kas par tēmu gadās.


dziedava 04.jūnijs, 12:19

Droši, ka apse?


dziedava 04.jūnijs, 10:47

Paldies, Marita, par pētījumu! Izskatās, ka tuvākā laikā ķeršos pie šīs ģints ievākto paraugu rūpīgākas pētīšanas. Domājams, ka ragansviesti ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē nav lāga sapētīti, tāpēc ir bardaks noteikšanā. Variē gan sporu izmēri, gan sporu virsmas raksts (vai kārpas vienmērīgi izvietotas, vai ar tumšākām grupām). Vajag vismaz pašiem priekš sevis "savējās" sašķirot.


dziedava 04.jūnijs, 10:44

Marita, jebkurā gadījumā tas ir kopdarbs - eksperts bez atraduma arī neko nevar noteikt. Es par šo sugu zināju jau sen, tai pat bija jau latviskais nosaukums (jo Eiropā atrasta), tikai nebiju papētījusi, kur tieši zināma. Nosakot citus gļotpūpēžus, allaž "uzdūros" uz šī un nodomāju - ehh, ja būtu tāds posmains, tad gan uzreiz viss būtu skaidrs, bet kā nav, tā nav! ;)


Eggy 04.jūnijs, 08:34

Labi, šonakt to izdarīšu :)


ekologs 04.jūnijs, 07:37

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


Ziemelmeita 04.jūnijs, 07:18

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


CerambyX 04.jūnijs, 00:48

Neatminos ķivuli naktī dzirdējis. Varbūt var ierakstīt dziesmu - tad kļūs skaidrāks :) Vakarā/nakts sākumā, piemēram, visādi ķauķi var dziedāt (krūmu, purva, ceru u.c.), kas var izklausīties visai 'ļurinoši' un skanīgi (kaut, protams, savādāki kā ķivuļa dziesma).


Eggy 03.jūnijs, 23:30

Vai Ķivulis ir nakts dziedātājs? Jau trešo nakti pie loga dzied brīnišķīgas dziesmiņas.


Eggy 03.jūnijs, 23:16

Paldies!


Amanda 03.jūnijs, 23:01

Akmeņčakstīte


Ziemelmeita 03.jūnijs, 22:17

Paldies par labojumiem, Uģi!


Ziemelmeita 03.jūnijs, 22:16

Paldies,Aiga,laikam būs gan.


megemege 03.jūnijs, 22:10

Vai nav sila cīrulis?


IlzeP 03.jūnijs, 20:40

Turpinot par kļūdu aplikācijā - tā esot novērsta, tādēļ aicinu no rītdienas atjaunināt sugu datu bāzi aplikācijās. Tad dzēstajām sugām vairs nevajadzētu būt sarakstā.


VitaS 03.jūnijs, 20:33

Eiropas septiņstarīte. Piezīmēs suga pareizi, bet pie nosaukuma kļūda


IlzeP 03.jūnijs, 14:26

Nezinu gan, vai šādu atsevišķu taksonu vajag (tad jau daudzām sugām vajadzētu), tāpat daļa pievienos vienkārši zem sugas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jaunajā portālā varēs meklēt pēc vārda piezīmēs.


Berts 03.jūnijs, 13:22

Paldies Uģis!


spiigana 03.jūnijs, 12:31

Paldies, Julita! Jā, aplikācijā man tādu opciju piedāvāja, bet, tā kā nesapratu, kas zem tā domāts, ieliku tomēr pie "parastās" bitenes. Un laikam labi, ka tā :) .


dziedava 03.jūnijs, 10:47

Laikam mutācija, īsti nezinu, bet Dabasdatos šai formai bija atsevišķs taksons Geum rivale fo. monstrosum, kas tagad rādījās izdzēsts. Ilze! Es atjaunoju šo taksonu, jo acīmredzot joprojām Dabasdatu aplikācijā visi dzēstie taksoni rādās (šim taksonam bija ziņojums) un joprojām uzkrājas novērojumi, kas ir zem dzēstiem taksoniem un pēc ziņošanas nav pieejami (jo taksons "dzēsts"). Turklāt man nav skaidrs, kāpēc šis taksons vispār tika dzēsts, un kā tagad atlasīt šādus ziņojumus, ja šāda taksona nebūs :/


Vīksna 03.jūnijs, 02:24

Paldies !


Ziemelmeita 02.jūnijs, 22:32

Paldies,Mārtiń!


Wiesturs 02.jūnijs, 22:23

Novērojumam ir acīmredzami nepareizi norādītas koordinātes: sikspārnis ir fotografēts ēkā, bet punkts ielikts vietā, kur nevienas ēkas nav. Pēc kartes nav iespējams saprast, vai un uz kuru no apkārtējām ēkām novērojums attiecas.


Martins 02.jūnijs, 22:16

Ja būtu izkadrēta, visticamāk sugu varētu noteikt.


laumae 02.jūnijs, 21:22

Paldies, Uģi!


laumae 02.jūnijs, 20:57

Paldies par precizējumu, Ivar!


Ivetta 02.jūnijs, 20:13

Paldies, Uģi!


megemege 02.jūnijs, 19:59

Paldies, Ilze! Jā, izmantoju visai bieži!


Mari 02.jūnijs, 19:29

Un pēdējais foto (2.jūn) - 6 dienu attīstības fināls :)


Mari 02.jūnijs, 19:25

Paldies, Sandi! Te jau Julitai lielais paldies - atradums bez eksperta vērtējuma tā arī paliktu kā gļotsēne sp. :)


dziedava 02.jūnijs, 18:44

Hmm, vēl arī liels klājiens. Dzeltenie man šķiet parasti mazāki. Priedes celms atkal rūsganajam mazāk raksturīgs. Kā jau teicu, ar šitiem ragansviestiem līdz galam skaidrības nav. Lieliski, ka ir attīstība, būs vairāk materiāla, lai saprastu.


IlzeP 02.jūnijs, 17:55

Kāpēc ne mātīte? http://www.putni.lv/saxtra.htm (putni.lv ir labs resurss, lai apskatītu sugu attēlus dažādos vecumos un dzimumos)


IlzeP 02.jūnijs, 17:50

Jā, šī ir zināma nopietna problēma.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 15:59

Paldies, Uģi!


sandis 02.jūnijs, 15:51

Skaists atradums un skaisti foto! Apsveicu, Marita!


Vīksna 02.jūnijs, 15:28

Paldies !


nekovārnis 02.jūnijs, 15:09

Oo, smuks! :)


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:27

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:25

Paldies,Andri! Arī man jauna suga.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:24

Paldies,Andri! Jauna suga manā sarakstā.


adata 02.jūnijs, 13:30

Ir arī sudrabains apvalciņš, kas jau lobās nost!


megemege 02.jūnijs, 13:28

Paldies, Edgar! Tad sanāk , ka tas ir jaunais putns?


megemege 02.jūnijs, 13:13

Paldies, Edgar! Jā, tiešām pārskatot vēlreiz video var redzēt, ka acs āda ir melna.


Mežirbe777 02.jūnijs, 13:02

Paldies, Ilze! Jā, bija domāts par izvēlnes listi aplikācijā. Ievadot nevarēju izlemt kuru no diviem sinonīmiem ieziņot. :)


Edgars Smislovs 02.jūnijs, 12:28

Kaņepītis?


Zigurds Krievans 02.jūnijs, 12:25

Blakus upe, pietiekami krūmi, kāpēc nevar uzskatīt ka ir ligzdošanai piemērotā biotopā? varbūt nebija vēl "iejutusies" vietā, un ņēmās pa rapšu lauku:) Ar domāju kādu statusu likt. Ņemot vērā piemērotas vietas tuvumu nolēmu par B. Bet tā - redzēju dažas sekundes, paspēju tikai 2x nofotografēt. Nedziedāja, un vairs neparādījās.


IlzeP 02.jūnijs, 11:47

Cyphelium inquinans no datu bāzes ir dzēsta. Diemžēl laikam parādās apilkācijā...


IlzeP 02.jūnijs, 11:41

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos! Vismaz to invazīvo.


spiigana 02.jūnijs, 11:12

Neesmu atradusi informāciju, kāpēc reti, bet pļavas bitenei mēdz būt pa kādam šāda ziedam. Tas ir kas īpašs vai kaut kāda mutācija? Varbūt kāds ar botāniku saistīts var paskaidrot :)


dziedava 02.jūnijs, 10:44

Marita, ja drīkst, es gribēšu arī paraudziņu un visus foto oriģinālus, jo te ir nobildēta unikāla attīstība. Internetā vispār izdodas atrast tikai vienu plusmīnus foto par tēmu, kur nu ar attīstību!! Ja nu izdodas ar grāmatu, varbūt varētu ielikt grāmatā. Foto uz julita (at) inbox.lv


Vīksna 02.jūnijs, 10:40

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:26

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:25

Paldies ! Trāpās man tie mošķi. Domāju varbūt puskaltusi ziedmuša, pakustināju zaru, bet aizlidoja. Labi, ka ne kā iepriekš - lidoja virsū, dzinu prom.


CerambyX 02.jūnijs, 10:20

Fonā uz piepes - mizasblakts Aradus corticalis


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Aha


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Varbūt briežu ādasspindele Hypoderma diana


Mo 02.jūnijs, 09:42

Macrothylacia rubi?


Mari 02.jūnijs, 08:42

Oho, super pārsteigums! Paldies, Julita!!! :) Paldies. Inga! :)


Inga Vītola 02.jūnijs, 07:59

Cik intereseants un smuks atradums! Super, ka ir arī attīstības stadijas. Apsveicu!


Mareks Kilups 02.jūnijs, 06:21

vai šī ir pareizi noteikta suga?


mufunja 02.jūnijs, 06:03

Jā.


ievahaa 02.jūnijs, 00:11

Ahā, tad skaidrs, tātad jaunuļi. Paldies!


dziedava 02.jūnijs, 00:08

Super, šitas gan ir labs!! Dienvidu suga sanāk, Eiropā uz D ir, bet virs Polijas vairs nav. Varbūt laika apstākļi ietekmēja, ka sāka aug dienvidniece


Mežirbe777 01.jūnijs, 23:53

DD Datubāzē figurē gan Acolium inquinans, gan Cyphelium inquinans. Pēc aktuālās sistemātikas korektais ir Acolium ģints nosaukums.


dziedava 01.jūnijs, 22:45

Ā, ir foto ar lineālu, sanāk 1mm. Ļoti labi. Ir hipotēze. Mājās pārbaudīšu. :))


dziedava 01.jūnijs, 22:41

Kāds ir izmērs? Tā viens gabaliņa platums


KarR 01.jūnijs, 22:24

6 sugas, bet interesanta ir Potamocorbula amurensis, jauna invazīva gliemene. (Priekšpēdējā rindā, visas izņemot pirmo)


megemege 01.jūnijs, 21:43

Iedzeltenais ķauķis.


Mari 01.jūnijs, 21:40

6.- 9. foto 1.jūnijs.


Mari 01.jūnijs, 21:39

Augļķermeni krietni apstrādājušas pasīkas vabolītes. Īsti nevar saprast par to rudumu, sporas vid 8mkm.


VijaS 01.jūnijs, 21:38

Paldies, Julita! :)


Mari 01.jūnijs, 21:34

7.-10.foto tapuši 1.jūnijā no svaigi paņemta paraudziņa. Augļķermeņi palika arvien gaišāki, virsējais slānis ar vieglu zeltainu metālisku spīdumu. Sporu diametrs - 7,5-8 mkm, bet pa retam arī lielākas.


zemesbite 01.jūnijs, 21:16

Paldies, Marek! :)


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:09

Paldies, jā, bildē pētīju, ka nav tomēr kūlīte bet kaut kas cits.


dziedava 01.jūnijs, 21:08

Kūlīte sastāv no atsevišķām vālītēm, bet te ir vienots apvalks ar rakstiņu


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:07

Paldies,Julita!


nekovārnis 01.jūnijs, 21:04

Šī drīzāk ziedmuša Dasysyrphus tricinctus - mātīte.


Ziemelmeita 01.jūnijs, 20:45

Paldies,Marek!


gunitak 01.jūnijs, 18:33

Kāļu baltenis


zemesbite 01.jūnijs, 15:36

Paldies, Uģi!


IlzeP 01.jūnijs, 14:32

Peļu klijāniem krāsa ļoti variē. Ja bikšainais, tad tas būtu starp vēlākajiem reģistrētajiem migrantiem.


IlzeP 01.jūnijs, 14:28

Paskatiet šeit nepieaugušos putnus: http://www.putni.lv/chrrid.htm


megemege 01.jūnijs, 13:18

Vakars jau krēsloja, tomēr spārnu apakšas raksts un gaišā galva sniedza šādu manu novērojumu, kad klijāns pacēlās no jumta.


ievahaa 01.jūnijs, 12:49

Tā bija mana pirmā doma. Taču krāsojums īsti neatbilst. Bija turpat blakus arī lielie ķīri kādus tos pazīstu - tumšām sejām un sarkaniem knābjiem. Šie bija "kārnāki", brūna visa galva, tai skaitā knābis.


Aleksejs 01.jūnijs, 11:28

Kā ir noteikta suga? Varbūt peļu klijāns?


Vīksna 01.jūnijs, 11:05

Paldies !


dziedava 01.jūnijs, 11:02

Ai, cik žēl. Bija tiešām oranžs?


mufunja 01.jūnijs, 10:27

Julita, to droši vien apēda kukaiņi, vai arī to nogāza lietus. Nekas vairs nav palicis pāri.:(:(


Ziemelmeita 01.jūnijs, 09:41

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 01.jūnijs, 09:39

B.bohemicus


nekovārnis 01.jūnijs, 09:36

Šis tā kā pēc Leiopus nebulosus izskatās.


adata 01.jūnijs, 07:33

Paldies, Vija! Tāda doma man bija, domāju, pavērošu vēl sudrabainu apvalciņu drošībai. Stiklaino kājiņu pamanīju.


zemesbite 31.maijs, 23:52

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 23:48

Paldies,Uģi, par labojumiem!


edge 31.maijs, 23:48

Mārtiņš izanalizējis visas bildes.


Ziemelmeita 31.maijs, 23:47

Paldies,Marek, par labojumiem!


nekovārnis 31.maijs, 23:20

Rāceņu vai kāpostu baltenis


W 31.maijs, 23:08

Marek, paldies!


P.Timoščuks 31.maijs, 23:03

Jā, visticamāk, paldies!


CerambyX 31.maijs, 22:31

Grūti saskatīt, bet izskatās sīks - varbūt tomēr Grammoptera ruficornis?


Amanda 31.maijs, 21:15

Lielie ķīri


Ivars Leimanis 31.maijs, 21:05

Man izskatās, ka lēverainums tāds paknaps. Ko Tu teiktu par Lophozia ventricosa?


Irbe 31.maijs, 19:51

Niedru lija


zemesbite 31.maijs, 19:39

Paldies, Kārli!


zemesbite 31.maijs, 19:31

Paldies, Raivo!


zemesbite 31.maijs, 19:27

Paldies, Uģi!


Gaidis Grandāns 31.maijs, 19:11

Aizdomas, ka novērojuma vieta nav precīzi atzīmēta


Pūcis 31.maijs, 18:11

Kļūda, ievadot datus…


ekologs 31.maijs, 18:06

Jā, ļoti iespējams :)


gunitak 31.maijs, 17:52

Liels paldies!


Amanda 31.maijs, 17:46

Ceru ķauķis


Lemmus 31.maijs, 17:37

Tas bija viens no variantiem. :)


dziedava 31.maijs, 16:15

Oho! Vispirms te jāsaprot, vai sporu mākonis viegli nāk no kausiņa (tad armijā sporu stadijā vajadzētu būt arī tukšiem kausiņiem), vai arī stingri turas iekšā. Izskatās apaļīgas, tas ir neparasti.


dziedava 31.maijs, 16:05

Paldies, Renāt!


Amanda 31.maijs, 15:23

Varbūt egļu krustknābis


Amanda 31.maijs, 15:20

Mizložņa


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:30

Šķiet B.humilis, jo krūšu vidū novērojama tumšs laukums, kas B.muscorum nav raksturīgi un matini uz vēdera ir ar izteiktākiem rudākiem akcentiem nekā tas būtu B.muscorum.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:13

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:12

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:11

Varam redzēt, ka krūtis ir piesātināti oranžīgas un bez sirmajiem matiņiem krūšu malās. Varētu šķist, ka tēviņam ir koši blondi mati, bet tā ir gaismas spēle. Uz vēdera tergītiem arī neredzās tumšas svītras kā, piemēram B.humilis un nav rudu, sirmu matiņu klājuma kā B.pascuorum. Pats vēdera gals ir balts, tātad noteikti B.hypnorum. :)


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:06

B.vestalis būtu daudz ar piesātinātāku dzelteno krāsu gan uz krūtīm, gan vēdera tergītiem. Pļavā kad manīts parasti izceļas uz B.bohemicus fona. Šī domāju tieši būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:53

Šeit ir samērā grūti pateikt. Lielākā iespēja, ka redzam B.hortorum vai arī B.ruderatus, tomēr nevar arī atmest B.barbutellus (būtu labi redzēt kājas). Iespējams kāds zinošāks ar savu aci spēs nodalīt.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

Visticamāk B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:21

Šķiet būs B.pascuorum


Ivetta 31.maijs, 10:24

Paldies, Uģi, par noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 31.maijs, 09:44

Ja skatās uz kolorītu, matiņu garumu un pakaļējām kājām (neizskatās, ka būtu putekšņu vācelītes) domāju, ka visticamāk varētu būt B.bohemicus. Bet, lai noteiktu uz 100% labākais būtu redzēt vēdera galiņu.


dziedava 31.maijs, 09:42

Paldies, Raivo! :)


Arnis2 31.maijs, 08:10

Tā ir Sēlija:)


Mareks Kilups 31.maijs, 07:18

izskatās, ka pelēkās apgūst arī Latgali!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:45

Paldies par labojumiem, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:43

Paldies, Raivo!


Mežirbe777 31.maijs, 03:19

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 03:18

Hypogymnia physodes (+ iespējams lihenofīlā sēne)


Mežirbe777 31.maijs, 03:13

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:10

Usnea hirta


Mežirbe777 31.maijs, 03:07

+ Par H.physodes


Mežirbe777 31.maijs, 03:06

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 03:05

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 03:02

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:00

Tas taču Stereocaulon sp. ! Superskaists :)


Mežirbe777 31.maijs, 02:55

Platismatia glauca


Mežirbe777 31.maijs, 02:52

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 02:51

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:50

Ramalina fraxinea


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts