Aktīvie lietotāji: 148 Šodien ievadītie novērojumi: 1 Kopējais novērojumu skaits: 1205636
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides 2021. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau 10 gadus izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Pašlaik var vērot tiešraidi no divām jūras ērgļa ligzdām, divām mazā ērgļa ligzdām, zivjērgļa, melnās klijas, vistu vanaga, melnā stārķa un baltā stārķa ligzdas, kā arī no zemūdens pasaules.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja katru gadu izauga divi mazuļi.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Slīteres nacionālajā parkā

Jūras ērgļu ligzdošanas teritorija šajā vietā ir zināma kopš 2010. gada – sākotnēji ērgļi ligzdoja aptuveni 20 gadus vecā mākslīgajā ligzdā, tad pārcēlās un 200 metrus tālāk uzbūvēja tiešraidē vērojamo ligzdu, kurā ligzdoja 2013. gadā. Nākamos piecus gadus ligzda bija neapdzīvota, un vieta, uz kuru bija pārcēlušies putni, nezināma. 2018./2019. gada ziemā ligzdu apmeklēja klinšu ērgļu pāris, tomēr viens no putniem bija nepilnīgi pieaudzis un ligzdošana pavasarī netika uzsākta.

Kameras sistēma pie ligzdas ir uzstādīta 2019. gada sākumā. Rudenī ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris, abi putni ir bez gredzeniem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka vismaz viens vai, iespējams, abi ērgļi ir šai teritorijai jauni – 2013. gadā, kad šajā ligzdā pēdējo reizi tika konstatēta sekmīga ligzdošana, mātīte bija gredzenota.

Ligzda ir būvēta priedē aptuveni 15 metru augstumā, blakus tai ir iekārusies pusizgāzusies priede, kas vējainā laikā beržas pret ligzdas koku, radot čīkstošu troksni. Šī iemesla dēļ mikrofons ir novietots nevis pie ligzdas, kā tas ir citos gadījumos, bet nedaudz nostāk uz zara. Līdz ar to ligzdas skaņas nav tik intīmas.

Šī ir viena no divām jūras ērgļa teritorijām, kas bijušas zināmas Slīteres nacionālā parka teritorijā (vēl trešajā teritorijā ligzda savulaik atradās uzreiz aiz parka robežas). Domājams, ka putni barojas gan jūrā, gan iekšzemē, tomēr par to labu priekšstatu gūsim tad, ja tiks uzsākta ligzdošana.

Kameras sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies Helmutam Hofmanim par palīdzību sistēmas uzturēšanā!


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā ligzdošana tika uzsākta, mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās. 2020. gada pavasarī ligzdu apmeklēja vairāki ērgļi, taču ligzdošana netika uzsākta.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.

2019. un 2020. gadā ērgļu pāris Anna un Andris sekmīgi izaudzināja pa vienam mazulim.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi. 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā Teo un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt, taču 1. maijā tiešraides sistēmu sabojāja negaiss un tālākās norises ligzdā nevarējām vērot. 2019. gadā ligzdā atgriezās Teo, taču pāris neizveidojās un ligzdošana nebija sekmīga. 2020. gadā tika izdētas trīs olas, taču tikai viena no tām izšķīlās, un vienīgo mazuli no ligzdas aiznesa vistu vanags.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.


MELNĀ KLIJA Milvus migrans

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni ligzdoja citā ligzdā, savukārt šī, kas ir būvēta vecā bērzā, ir atrasta 2017. gadā. Gan atrašanas gadā, gan divos turpmākajos gados šajā ligzdā klijas sekmīgi ligzdoja.

Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.

Tiešraides sistēma pie ligzdas ir uzbūvēta 2020. gada marta beigās, ligzdā sekmīgi izauga trīs mazuļi.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei. Paldies Aigaram Kalvānam par informāciju par ligzdas apdzīvotības vēsturi.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Ligzda šajā laikā tikusi kontrolēta un tajā gredzenoti mazuļi. Šis pāris, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū zināma ar savu īpašo raksturu tā mēdz uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni ir pieraduši un tiem nepievērš uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto.

2020. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Paldies SIA "Darba Spars" par sadarbību!


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Šī ligzda Siguldas novadā ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija, ir par 2017. gadu, kad izšķīlās četri mazuļi, un izauga trīs.

Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Ligzda atrodas boreālajā mežā ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce) un riekstrozis.

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja. 2019. gadā tēviņš neatrada partneri, un ligzdošana nenotika. 2020. gadā ligzdu apmeklēja vairāki melnie stārķi, taču ligzdošana netika uzsākta.

Kameras sistēma ir uzstādīta, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam.


BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls". Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.


LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!

 


 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  


PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Tortricidae sp. - 2021-07-27 Rallus
- 2021-07-28 Ilze_Sa
Heteroptera sp. - 2021-07-27 Ilze_Sa
Mesoligia furuncula - 2021-07-27 Rallus
Vulpes vulpes - 2021-07-25 Novērotāja
Heteroptera sp. - 2021-07-27 Ilze_Sa
Heteroptera sp. - 2021-07-27 Ilze_Sa
Nezināms
@ anthicus
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Rallus 28.jūlijs, 00:20

Pateicīgs par precizējumu! Šis bija TAS tomēr.


Rallus 28.jūlijs, 00:00

http://lepiforum.org/wiki/page/Acleris_laterana#/image/1/16 - šis ir tuvāk, tiešām gan.


CerambyX 27.jūlijs, 23:38

Šis man drīzāk pēc Acleris laterana variācijas


felsi 27.jūlijs, 23:36

Paldies Uģi!


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 23:25

http://www.putni.lv/ardalb.htm http://www.putni.lv/grugru.htm


IevaM 27.jūlijs, 22:50

Jaunais brūnspārnu ķauķis


IevaM 27.jūlijs, 22:46

Cik skaista!


Vīksna 27.jūlijs, 22:41

Apsveicu !


Vīksna 27.jūlijs, 22:35

Paldies !


CerambyX 27.jūlijs, 22:31

Paskatījos krievu noteicējā - it kā ar atbilst Oxycera meigeni. Toreiz pie tā iepriekšējā novērojuma droši vien pārāk neiedziļinājos - komentārs ar domu, ka ka tie ir 2 ticamākie varianti šāda paskata mušām, ko vienkārši jāpapēta sīkāk. Bet O.falleni tiešām kājas esot dzeltenas un krūšu dzeltenais zīmējums savādāks. Tā ka Mareka versija domāju, ka ir pareiza!


CerambyX 27.jūlijs, 22:20

Šo tīklkožu trio (malinellus/padella/cagnagella jeb ābeļu, augļkoku un segliņu) pēc pieaugušiem grūti noteikt fotoattēlos. Uz plūmēm tie droši vien bija augļkoku tīklkožu (Y.padella) kāpuri, bet vai šis ir tas - kas to lai zin :)


OKK 27.jūlijs, 21:43

Zaļā/dīķa varde Pelophylax sp.


OKK 27.jūlijs, 21:37

Parastais dziedātājsienāzis


iljazik 27.jūlijs, 21:21

Tas nav grūti, ja ir pieredze. Es vairākus gadus audzēju dažādus sfingus :)


IlzeP 27.jūlijs, 20:52

Nebūtu domājusi, ka šādu kūniņu var noteikt līdz sugai!


IlzeP 27.jūlijs, 20:44

Ziņa no igauņu speciālista Uudo Timm: "On the pictures is Sicista. The ear is slightly folded and hairier than Apodemus sp. Also P- ca 17mm for Apodemus to short."


iljazik 27.jūlijs, 20:42

Smerinthus ocellata


Vīksna 27.jūlijs, 20:33

Paldies !


pētniece 27.jūlijs, 20:07

Kauns atzīties, bet par kāpuriem man nav zināšanu. Arī pazīstamo tauriņu saskaitīšanai pietiks visu ķermeņa pirkstu. Tādēļ, ja vajadzīga piekrišana, jāgaida kāda zinātāja komentārs. Šis kāpurs mani piesaistīja ar skaisti rozā krāsu,kādu iepriekš nebiju redzējusi kāpuriem. Paldies , Marek, par atsaucību, kādu allaž saņemu, kad ieziņoju savu kārtējo "nenoteikts".


Līga Strazdiņa 27.jūlijs, 19:46

Tieši tik interesanta kā pārējās mēslsūnas :) Paldies! Un, ja nemaldos, sugai arī pirmais DD novērojums


gunitak 27.jūlijs, 19:38

Paldies!


roosaluristaja 27.jūlijs, 19:36

Ja ir atrastas ligzdas, tad atzīmēt, ka putni vienkārši novēroti, nav labākā izvēle.


IlzeP 27.jūlijs, 19:28

Vai šis sikspārnis ir noteikts pēc attēla vai ar detektoru?


dziedava 27.jūlijs, 19:25

Šo droši vien bez mikroskopēšanas nevarēs noteikt. Vispirms svarīgs garums. Visdrīzāk kāda šokolādes gļotsēne Stemonitis sp.


dziedava 27.jūlijs, 19:14

Neko nezinu par šādu sūnu, bet tam noteikti jābūt kkam ļoti interesantam :)


nekovārnis 27.jūlijs, 19:10

Manuprāt lazdu raibpūcītes kāpurs


ligausis 27.jūlijs, 18:12

Man arī tā šķita.


asaris 27.jūlijs, 18:02

Vai varētu būt yponomeuta malinella? Tepat netālu plūmēs bija arī tīklkožu kāpuri


Vineta.G. 27.jūlijs, 18:01

Paldies!


gunitak 27.jūlijs, 17:54

Lielais meža raibenis.


gunitak 27.jūlijs, 17:52

Pļavas vēršacītis.


gunitak 27.jūlijs, 17:47

Mūru samtenis.


Ivetta 27.jūlijs, 16:48

Paldies Andrim par noteiktajiem!


roosaluristaja 27.jūlijs, 15:49

Nedomāju, ka šī ir sēne


roosaluristaja 27.jūlijs, 15:26

Kaut kas uz to pusi ir


dziedava 27.jūlijs, 15:21

Briežu ksilārijām ir dažādas formas, skat. apakšējo foto: https://www.messiah.edu/Oakes/fungi_on_wood//club%20and%20coral/species%20pages/Xylaria%20hypoxylon.htm


dziedava 27.jūlijs, 15:19

Tik tieva vai nav drīzāk briežu ksilārija


roosaluristaja 27.jūlijs, 15:15

Varētu būt Xylaria longipes. Bet teorija māca, ka šī suga aug gandrīz tikai uz kļavu kritalām.


roosaluristaja 27.jūlijs, 15:03

Droši vien mainīgā kātiņpiepe


Vīksna 27.jūlijs, 14:20

Nemuka prom tā dzelkņmuša, tā kā vairāk bildēju, vēl no sāniem bildi varu pielikt.


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 14:12

Iespējams zaļžubīte?


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 14:00

Mājas strazds?


roosaluristaja 27.jūlijs, 13:00

Neesmu baigais grauzēju speciālists, tāpēc viennozīmīga viedokļa man nav. Ir pazīmes, kas it kā norāda uz sicistu: salīdzinoši mazas ausis, salīdzinoši mazas acis. Taču nav redzama galvenā pazīme - tumša svītra pār muguru. Pie šāda ķermeņa stāvokļa to varētu arī neredzēt, bet dabā novērotājam to vajadzēja piefiksēt. Tā ka manuprāt šis var būt arī nepieaudzis Sylvaemus ģints klaidoņpeles īpatnis


dziedava 27.jūlijs, 12:55

Paldies, Uldi :)


Izabella 27.jūlijs, 11:54

Skaidrs, paldies!


artis113 27.jūlijs, 11:33

Atvainojos par slikto bilžu kvalitāti. Aste 7cm,ķermenis foto 6,5cm,bet ja pataisnotu peli būtu tie paši 7cm,varbūt nedaudz vairāk. Visdrīzāk ka kaķene būs noķērusi un atnesusi mājās no meža blakus mājai...ja to var saukt par mežu.


Aleksandra 27.jūlijs, 09:09

Paldies, Marek!


IlzeP 27.jūlijs, 08:47

Ir, ir!


nekovārnis 27.jūlijs, 05:50

Jā, to novērojumu biju palaidis garām. Oxycera fallenii arī skatīju, bet cik nu tās bildes internetā bija īpašu līdzību nesaskatīju. Tagad izpētot informāciju par šo sugu pāri izskatās ka tās pazīmes diezgan līdzīgas. Diemžēl neatradu nevienu noteicēju, kur abas sugas būtu kopā. Tāpēc tajos uzsvars uz tām pazīmēm pēc kurām O.meigenii un O.fallenii atšķir no citām sugām nevis vienu no otras. Labākais ko atradu - nīderlandiešu Veldtabel_Stratiomyidae noteicējs PDF failā. Tā vizuāli man tomēr vairāk pēc O.meigenii izskatās - melnā priekškājas pēda, krūšu zīmējums, dzeltenā plankuma forma uz otrā tergīta. Arī izmērs (7-9 mm) O.meigenii lielāks nekā O.fallenii (7 mm) - tāds vieglāk un asāk fotogrāfējas. Varbūt Uģim kāds labāks noteicējs pieejams muzejā, ja ne droši vien būs pagaidām jāmaina uz Oxycera sp.


OKK 27.jūlijs, 02:07

Nu labi - 5 teikumos pietiks.


OKK 27.jūlijs, 02:05

Pie "Lietošanas noteikumi" DD vienkārši jāpievieno punktu: "Ja esi skolēns, pie katra sava novērojuma pievieno fotogrāfiju / jas vai apraksti novērojumu vismaz 10 teikumos. Savādāk utt. Tava informācija nokļūs šaubīgo (te man uznāca miegs)". Paldies nevajag teikt.


OKK 27.jūlijs, 01:50

Es vispār brīnos, kāpēc te šis temats tiek tik nopietni apspriests, pat dotas atskaites, kas man liekas pazemojoši atskaišu autoriem... Vārdu sakot - profesionāli ornitologi nevar sastapt konkrēto putnu sugu konkrētā vietā gadiem, bet skolēns - lūdzu, nekādu problēmu - 10 retu sugu, 10 x dienā... Iedrukāju šo tāpēc, ka agrāk par citu skolēnu novērojumiem izteicu sarkastiskas piezīmes, bet mani nosodīja DD administrācija, atsūtīja vēstuli uz e- pastu, atnāca policija utt.


OKK 27.jūlijs, 00:21

Kaut ņi figa nevar saredzēt, gan jau lielā pūkmuša.


OKK 26.jūlijs, 23:52

Parastais silsamtenis


OKK 26.jūlijs, 23:47

Lielais madaru sfings


Zigurds Krievans 26.jūlijs, 22:31

Knābis kaut kāds īss izskatās, bet laikam šis vien būs


Grislis 26.jūlijs, 21:34

Visticamāk, ka Sparganium microcarpum - Uvja Suško viedoklis.


dziedava 26.jūlijs, 21:13

30m2 izklausās padaudz :D


andrisb 26.jūlijs, 20:35

Paldies, Uģi!


dziedava 26.jūlijs, 20:09

Paldies par skaidrojumu :)


Ilze Ķuze 26.jūlijs, 19:43

Paldies, Ivar! Protams, gribētos, šī man jauna suga :). Pēc Tava iepriekš rakstītā un internetā atrodamās info substrāts, biotops un skats kopumā atbilst. Vienīgi kaut kā mulsina tie divi slāņi...


Ivars L. 26.jūlijs, 19:34

Pēc ārējā izskata. Skatīju amfigastrijas caur lupu. Paskatīšu tās arī mikroskopā - tā ka, iespējams, suga vēl var koriğēties.


Ivars L. 26.jūlijs, 19:21

Domāju, ka ir. Uz zemei nepieguļošas egles kritalas mizas stumbra apakšpusē samērā plāns augļķermenis; salmu dzeltens poru slānis ar baltu pamata audu slāni; sažūstot, dziļi saplaisā - nekas cits man īsti nesanāk. Super!


Vīksna 26.jūlijs, 19:20

Vispār jau iepriekšējā gadā līdzīgu bildēju 13 jūlijā citā vietā, tikai bilde pašvaka. Uģis komentēja, bet pie nenoteiktajām dzelkņmušām palika.


W 26.jūlijs, 18:59

Paldies, Uģi!


IevaM 26.jūlijs, 18:58

Pūkmuša drīzāk


Vīksna 26.jūlijs, 18:31

Paldies !


dziedava 26.jūlijs, 18:11

Kā Tu nosaki - tikai pēc ārējā izskata vai skaties mikroskopā?


felsi 26.jūlijs, 17:53

Paldies Uldi vēlreiz! Apbrīnojamas darba spējas visu pārskatīt!:) Bet man tiek atmiņas par ziņošanu DD.


nekovārnis 26.jūlijs, 17:38

Izķidājot visas Latvijas saraksta dzelkņmušas un Oxycera ģinti Eiropā nekas cits kā Oxycera meigenii man nesanāk. Ainas Karpas 2008. gada Latvijas divspārņu katalogā šīs sugas nav, bet fauna-eu.org Latvijai ir atzīmēta.


Aigars 26.jūlijs, 17:32

Gredzenots kā pull 23.05.2016. Zaķusalā


Gaidis Grandāns 26.jūlijs, 17:10

Es domāju, ka jauna liesmojošā.


meža_meita 26.jūlijs, 17:09

Ilze, paldies! :)))


roosaluristaja 26.jūlijs, 16:51

Manuprāt pēc šādiem foto zaļo vardi no dīķa nevar atšķirt. Cik atceros, tur bija jānoķert dzīvnieks un jāskatās kājas


nekovārnis 26.jūlijs, 16:47

Manuprāt tomēr parastais zilenītis. Vismaz pēc poļu lapas nevienam no Latvijas Plebejus sp. zilenīšiem nav apakšējā punkta uz priekšspārna.


Ivetta 26.jūlijs, 16:47

Paldies, Marek, par noteiktajām blaktīm!


roosaluristaja 26.jūlijs, 16:41

Aporpium macroporum??


roosaluristaja 26.jūlijs, 16:39

Visiem rumpučiem ir vismaz simbolisks kātiņš. Te kātiņš nav redzams. Domāju, ka šis nav Helvella ģints pārstāvis.


aijach 26.jūlijs, 16:32

paldies! Zeltainīši mani vēl ļoti mulsina. Mācos :))


Matrus 26.jūlijs, 16:28

Arī Rīgā Kristers uzstāda rekordu pēc meža zoss novērojumiem lidojumā un arī pēc jūras zīriņiem Lielupes grīvā, kur tos nevar sastapt citi novērotāji…)))


Ilze Ķuze 26.jūlijs, 16:24

Izskatās pēc ziemeļu klimakocistes


roosaluristaja 26.jūlijs, 16:08

Interesants novērojums. Labāk atzīmēt vēlu kā nekad.


zane_ernstreite 26.jūlijs, 16:06

Jā, Uldi, paldies, par komentāru! Zinu šo faktu, bet kaut kā dēļ prakses tās Latvijā dēvēt par gļotsēnēm, vienkāršāk ir teikt 'sēne'.


IlzeP 26.jūlijs, 15:59

Uldi, šis komentārs būs kaut kur jānoglabā - tik jauks!


IlzeP 26.jūlijs, 15:57

Vajadzētu būt viendienītēm. Protams, noderētu kadrs tuvplānā.


roosaluristaja 26.jūlijs, 15:55

Par ķeksēšanu viedokļi, kā zināms, dalās. Bet, ja putniem šādus atzīmē, tad var arī sēnēm.


roosaluristaja 26.jūlijs, 15:49

Ja gribam uz šo jautājumu paskatīties nedaudz zinātniski, tad vajadzētu ņemt vērā, ka gļotsēnes, neskatoties uz nosaukumu, nav sēnes, bet vienšūņi. Tātad apmēram tikpat radniecīgas īstajām sēnēm, cik mēs pūkainajai zemzālītei.


Klusais udens 26.jūlijs, 15:46

https://youtu.be/jLBWKfCwHw4 Saite ar video.


zane_ernstreite 26.jūlijs, 15:39

Pfff! Gads pagājis & atkal jaucu abas šīs sēnes. Paldies!


felsi 26.jūlijs, 14:34

Paldies Uldi par sēņu saartošanu!


roosaluristaja 26.jūlijs, 14:29

Manuprāt Phellodon niger ir ticamāka versija. Diezgan bieza, nav iztektu zonu uz cepurītes. Ph.melaleucus ir iztekti tievs kātiņš un tā aug nabadzīgās smilts augsnēs. Šeit, spriežot pēc nobirām, pārak nabadzīga augsne nebija.


roosaluristaja 26.jūlijs, 14:16

Spriežot pēc "lapiņām" drīzāk tomēr sekstainā


sandis 26.jūlijs, 13:59

Krister, ja Tev ir fotogrāfijas šim vai Līvu dīķa novērojumam - ieliec tās DD! Bez foto šos novērojumus nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt. Kopumā meža zosis Cēsu novadā līdz šim novērotas retāk par īsknābja zosīm. Pēdējo septiņu gadu laikā, kamēr Cēsu novadā notiek Cekulzīlītes kauss (putnu vērošanas sacensības visa gada garumā, kur regulāri piedalās novadā dzīvojošie A. Klepers, M. Platacis un es, kā arī šo teritoriju bieži apmeklē G. Grandāns), meža zosij bijuši tikai seši novērojumi un nekad vairāk par vienu putnu - trīs reizes pa vienai pārlidojošai, divas reizes uz lauka lielos citu zosu baros un viens īpatnis, kas pēdējos divus gadus uzturas Daibes dīķī. Kopsavelkot - ČETRI PUTNOTĀJI - SEPTIŅI GADI - SEŠAS meža zosis. Tev vienam pašam VIENAS DIENAS laikā DIVĀS VIETĀS veseli ČETRI ĪPATŅI. Vai nu ļoti paveicies, vai arī nepareizi noteikta suga.


Kristers K 26.jūlijs, 12:06

Novērotas ar binokli, pēc visām pazīmēm atbilstoši, oranžs knābis, pelēkās spalvas.


felsi 26.jūlijs, 11:47

Baidos, ka nebūs. Drīzāk baltais ragansviests.


Ivetta 26.jūlijs, 10:43

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


Izabella 26.jūlijs, 09:50

Paldies, Uģi!


Irbe 26.jūlijs, 09:10

Paldies, Uģi!


Kaimiņiene 26.jūlijs, 09:00

Klusā vietā griezes barojas arī dienā un nāk arī pagalmos. Tā tas notiek arī pie manas mājas Cēsu novadā meža pļavu ielenkumā. Man šķiet, ka tie ir jaunie putni, kas vēl neapzin visas briesmas un klīst apkārt.


Vīksna 26.jūlijs, 06:26

Paldies !


pirmslietus 26.jūlijs, 00:26

Manu tās šeit ne pirmo reizi :) Atrašanās teju pagalmā ir visai nosacīta, ņemot vērā situāciju dabā, kuru nav tik viegli nolasīt no kartogrāfiskās informācijas. Aiz pagalma robežām atrodas ļoti plašas pļautu un nepļautu zālāju teritorijas, turklāt jebkādas antropogēnas aktivitātes šajos laukos ir ļoti minimālās plašā apkārtnē.


CerambyX 26.jūlijs, 00:24

Ievu, ievu - dzelteni pakaļspārni šai sugai no ordeņpūcītēm tik ir raksturīgi.


baibak 25.jūlijs, 23:47

Varbūt lielā kārklu ordeņpūcīte? Vai tomēr ievu? Nevar saprast!


Ivars L. 25.jūlijs, 23:41

Uz lapoņa malām redzami šai ramalīnai raksturīgie apaļīgie gaišie sorāļi, kādu nav E.divaricata, kurai, savukārt, ir daudz briežu ragu zariem līdzīgi lapoņa zari, kādu trūkst Tavam ķērpim.


dziedava 25.jūlijs, 23:39

Paldies, Uģi, par apstiprinājumu :)


CerambyX 25.jūlijs, 23:28

Manuprāt, ir jau ar Donacia dentata. Sagittaria ir šīs sugas barības viens no barības augiem.


meža_meita 25.jūlijs, 23:21

Paldies Ivar! Likās ka evernijas no ramalīnām atšķiru, bet Tu mani tikko nonullēji. :D Līdz galam gan īsti nespēju noticēt...No ķērpju noteicēja arī nav pilnīgi nekādas jēgas - vieni svešvārdi :D Vieglā valodā apstāsti, kāpēc šī ir ramalīna?


CerambyX 25.jūlijs, 23:10

Pirmajā attēlā - brūnais zeltainītis


IlzeP 25.jūlijs, 22:49

Varētu būt. Riskēšu nomainīt.


OKK 25.jūlijs, 22:38

Zaļais vītolu koksngrauzis Aromia moschata


OKK 25.jūlijs, 22:36

Kazrožu sfings


OKK 25.jūlijs, 22:13

Pareizi, mājās diez vai. Ja vien pareizi atlikts punkts. Es vienu reizi meža sicistu noķēru, mērīju, rudenī staigāja pa purvu Balvu rajonā, nedomāju, ka baigais retums, vienkārši - slēpts dzīvesveids.


roosaluristaja 25.jūlijs, 22:06

Sava doma tur ir. Bet meža sicista mājās? Ja novērojums izdarīts tur. Biotops galīgi neatbilst.


OKK 25.jūlijs, 22:01

Izskatās pēc skudras, kuru zīmējis mākslinieks pēc atmiņas...


Zigurds Krievans 25.jūlijs, 21:33

Paldies)


OKK 25.jūlijs, 21:28

Izskatās pēc meža sicistas (aste nav ievērojami garāka par ķermeni?).


CerambyX 25.jūlijs, 21:27

Jā, nu šis interesants lopiņš! Šos diez vai kāds maz Latvijā ir pētījis, tā ka visai droši būs jauna suga Latvijai :)


OKK 25.jūlijs, 20:31

Kārklu zaigraibenis


roosaluristaja 25.jūlijs, 17:09

Iespējams Onnia tomentosa, ja tur tuvumā bija egles. Ja apkārt dominēja priedes, tad varbūt jauna Phaeolus schweinitzii


andrisb 25.jūlijs, 15:37

Paldies par noteikšanu un izmaiņām!


Lemmus 25.jūlijs, 15:11

Paldies, Gunita!


Lemmus 25.jūlijs, 15:10

Paldies, Ieva!


dziedava 25.jūlijs, 14:47

Paldies, Ieva! :)


IevaM 25.jūlijs, 14:45

O, apsveicu! :) izskatās pēc jauna (2cy) tēviņa


dziedava 25.jūlijs, 13:56

Un vai var pateikt - tēviņš vai mātīte? Man sanāk mūža ķeksis :)) - nebij vēl nobildēts.


dziedava 25.jūlijs, 13:51

Paldies, Ieva, tas gan bij ātri! :) Es izskatīju visus hipotētiskos putnus, nekas nesanāca. Kaņepītis saistās ar plankumainu priekšu..


gunitak 25.jūlijs, 13:48

Pļavas vēršacītis.


Vīksna 25.jūlijs, 13:04

Vairāk uz dzelteno grīšļu pūcīti.


dziedava 25.jūlijs, 12:49

Paldies, Marek! Pievienoju labākus foto. Kas vēl vajadzīgs, lai varētu tikt līdz sugai? Diezgan daudz laika patērēju bildējot, jo likās, ka uz noteikta saimniekauga (bultenes Sagittaria sagittifolia), uz kura lapām bija vairāki eksemplāri, varētu būt vieglāk nosakāmi. Vai kur vislabāk meklēt info? Donacia dentata izskatās līdzīgs, bet tā bez zināšanām jau nevar droši noteikt.


roosaluristaja 25.jūlijs, 12:04

Diezgan dīvains novērojums. Griezēm ir samērā slēpts dzīvesveids. Normāli tās nenāk desmitos dienā baroties gandrīz vai mājas pagalmā


Irbe 25.jūlijs, 09:45

Varētu būt


IlzeP 25.jūlijs, 08:43

Lai kāds vēl apskatās. Izskatījās tik līdzīgs, ka lielumam nepievērsu uzmanību.


iljazik 25.jūlijs, 01:00

Colocasia coryli


iljazik 25.jūlijs, 00:54

Phalera bucephala


iljazik 25.jūlijs, 00:50

Smerinthus ocellata


OKK 24.jūlijs, 22:57

Kazrožu sfings


OKK 24.jūlijs, 22:50

Lapseņzirneklis


OKK 24.jūlijs, 22:48

Sāku domāt par tauriņa lielumu, izskatās tomēr, ka var nebūt sarkanbārkšu lācītis...


IlzeP 24.jūlijs, 22:09

Atrašanās vietas precizitāte šobrīd visiem novērojumiem tiek sūtīta kā zemākā, jo katram novērojumam to nav iespējams pārbaudīt, un pat ja varētu, manuāli iziet cauri visiem novērojumiem tāpat nebūtu iespējams.


gunitak 24.jūlijs, 21:15

Paldies, Uldi.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 20:46

Mazliet paturpināšu aizsākto diskusiju. Manuprāt, aizsargājamo sugu novērojumiem īpaši nozīmīgi ir saprast novērojuma "precizitāti". Vai ir "precīzs" novērojuma punkts vai arī aptuvens. Šobrīd to var izdarīt tikai ierakstot piezīmēs. "OZOLĀ" savukārt atradnes precizitāte ir vairākās kategorijās. Varbūt īpaši aizsargājamo putnu sugu novērojumiem DD ir vērts apdomāt par "precizitātes" novērtēšanu pie ziņojuma?


gunitak 24.jūlijs, 20:38

Bērzu raibenis.


gunitak 24.jūlijs, 20:37

Parastais zilenītis.


Sintija Martinsone 24.jūlijs, 20:30

Gaidi, atbildot uz Tavu jautājumu - Tev kā dabas aizsardzības plāna ekspertam ir jāizvērtē novērojumi, ko veikuši citi novērotāji. Redzu, ka Tu to dari un tas ir ok. Tāpat būtu jādara arī citiem ekspertiem, kas izmanto datus no DD gan dabas aizsardzības plāniem, gan ekspertu atzinumiem. Un pievienojos Gaida aicinājumam ziņot atbildīgi. Šobrīd aizsargājamo sugu novērojumi tiek migrēti uz Ozolu, jo būtu grēks neizmatot tik plašu datu krātuvi kādi ir DD.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:59

Konkrētajā vietā jāpiemēro pazīme ""N".


nekovārnis 24.jūlijs, 19:57

Jautājums bija par sugas (dzimtas) pareizu pievienošanu datu bāzei. Skatos, ka būs pareizi.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:56

Vajadzētu kādu komentāru par novērojuma apstākļiem. GNP reti konstatēta suga.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:54

Zoss nenoteikta


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:54

Nekādā gadījumā "B" un būtu labi kāds komentārs par novērojuma apstākļiem. GNP reti novērota suga.


IevaM 24.jūlijs, 19:34

Turpat pļavā zemu, vēl nekādā virzienā nedevās. Novērojums no braucoša auto, apstāties nevarēju.


edeite 24.jūlijs, 19:25

Paldies, Marek! Pirmās trīs bija uz viena kāta, pēdējā uz otra.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:17

No 172 novērojumiem, kas Dabasdatos ir reģistrēti kā "lielais piekūns" (pieņemot, ka lielākajā daļā gadījumu suga ir noteikta pareizi), vasaras mēnešos (jūnijs-jūlijs-augusts) ir tikai 4 manā izpratnē ticami novērojumi. Šī konkrētā novērojuma vieta kā tāda ir lielajam piekūnam netipiska. Lai arī novērojums nav GNP (bet var jau spekulēt par ko kur/no kurienes putns aizlidoja) par ko man šobrīd personīga interese dabas aizsardzības plāna kontekstā, korekti būtu šo novērojumu attiecināt kā "Putns nenoteikts".


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:06

Šo novērojumu korekti būt vērtēt kā "Putns nenoteikts".


felsi 24.jūlijs, 18:41

Paldies Ivar! Tādu vēl nezināju.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 18:14

Diez vai šādam lielam baram ir atbilstoša pazīme "B".


AfroBrazilian 24.jūlijs, 18:10

Es sarakstījos ar speciālistu par Dryinidae dzimtu, ar M. Olmi. Viņš atbildējis, ka šis indivīds ir Gonatopus lunatus mātīte.


OKK 24.jūlijs, 17:34

Sila ķirzaka


OKK 24.jūlijs, 16:56

Sarkanbārkšu lācītis


OKK 24.jūlijs, 16:54

Zeltgalvīšu zeltainītis


Irbe 24.jūlijs, 16:30

Čunčiņš?


Līga Strazdiņa 24.jūlijs, 16:30

Paldies par labojumu!


Irbe 24.jūlijs, 16:24

Iedzeltenais ķauķis


Irbe 24.jūlijs, 16:22

Melnspārnu kaija


Irbe 24.jūlijs, 16:20

Sarkanā puskuitala


OKK 24.jūlijs, 16:03

Mazā tīteņu tinējpūcīte Emmelia trabealis


Alvis Āboliņš 24.jūlijs, 15:58

Vai lidoja ar barību? Kādā virzienā?


OKK 24.jūlijs, 15:51

Parastais samtenis


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 14:33

26.06.2021. kopā ar Sandi Laimi, izmantojot provocēšanas metodi, meklējām apodziņus Kristera Kurmja atradņu tiešā tuvumā. Nevienu apodziņu gan nekonstatējām. Protams, tas nenozīmē, ka apodziņi tur patiešām nav - vismaz daļā atradņu, biotopi sugas ligzdošanai ir piemēroti. Ko darīt ar šiem novērojumiem (un citiem Kristera Kurmja Gaujas Nacionālā parka teritorijā konstatēto Latvijā īpaši aizsargājamo putnu sugu novērojumiem)? Katram ziņotājam būtu jāpatur prātā, ka īpaši aizsargājamo sugu atradnes tiek integrētās Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS". Savukārt dati no šīs vietnes tiek izmantoti reālos dabas aizsardzības pasākumos. Piemēram, šobrīd notiek Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrāde. Lūgums īpaši aizsargājamo sugu atradnes ziņot atbildīgi! Īpaši sugas, kuru ligzdošanas vietās var tikt veidoti mikroliegumi un pēc iespējas vairāk izmantot piezīmju lauku, kur aprakstīt situāciju. Rekomendētu administratoriem šos "apodziņu" novērojumus neizmantot arī Latvijas ligzdojošo putnu kontekstā.


gunitak 24.jūlijs, 14:20

Pļavas vēršacītis.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 14:18

Noteikti kļūdaini noteikta suga!


gunitak 24.jūlijs, 12:45

Domāju, ka kāļu baltenis. Dzīslojums uz spārna, un malnais stūris, iespējams, pāriet trijstūrīšos.


Ivetta 24.jūlijs, 11:38

Paldies, Marek, par noteiktajām sugām!


nekovārnis 24.jūlijs, 10:59

Uģi, šī varētu būt Dryinidae (cikāžlapsene)?


nekovārnis 24.jūlijs, 10:35

Manuprāt saulrozīšu resngalvītis. Parastajam tā kā par vēlu.


nekovārnis 24.jūlijs, 10:17

Šī manuprāt nebūs kuprainā celmmuša - tai balti matiņi sedz pusi vēdera. Drīzāk L.ephippium vai L.flava.


nekovārnis 24.jūlijs, 10:07

Izskatās pēc kāda raibeņa kūniņas - tur vairākām sugām/ģintīm līdzīgas.


nekovārnis 24.jūlijs, 09:59

Pēdējā foto Potosia cuprea. Par pārējām neesmu drošs - varbūt ir, varbūt nav.


Meinards D. 24.jūlijs, 08:39

Purva tilbīte?


gunitak 24.jūlijs, 08:09

Zilā platkājspāre.


gunitak 24.jūlijs, 08:07

Brūndzeltenais pļavas resngalvītis.


gunitak 24.jūlijs, 07:29

Acainais raibenis.


gunitak 24.jūlijs, 07:28

Jāņogu raibenis.


gunitak 24.jūlijs, 07:28

Parastais samtenis.


OKK 24.jūlijs, 00:29

Manuprāt - alkšņu dakšastīte Furcula bicuspis, bet lai vēl kāds uzmet aci.


OKK 24.jūlijs, 00:13

Paklausīgi ļāvās noteikties :)


IevaM 23.jūlijs, 23:46

Pavisam blakus jaunajai elektrolīnijai


gints 23.jūlijs, 23:38

Grauza ābelīti vakariņās. Visai tuvu no brauktuves, aptuveni 7m, varbūt pat mazāk


IevaM 23.jūlijs, 23:37

Vakar arī dzirdēju dziedam


KM 23.jūlijs, 23:32

Paldies par komentāru, reņģu kaijas atdaliju atsevišķā novērojumā.


KM 23.jūlijs, 23:26

Atdaliju atsevišķā novērojumā.


KM 23.jūlijs, 23:10

Varbūt man labāk atdalīt viņu atsevišķā novērojumā?


OKK 23.jūlijs, 22:32

Skābeņu sprīžmetis Timandra comae


OKK 23.jūlijs, 22:29

Jāņogu raibenis


OKK 23.jūlijs, 22:25

Arī ceļteku pļavraibenis


dziedava 23.jūlijs, 22:22

Paldies, uzreiz neatpazinu, jo man jauna suga :)


OKK 23.jūlijs, 22:19

Retums, Latvijā atrasts tikai pie Daugavpils.


OKK 23.jūlijs, 22:17

Ceļteku pļavraibenis Melitaea didyma


puke 23.jūlijs, 22:15

Aija atsūtīja watsapā - klasiska dzeguzes dziesma. Pirms dažām dienām arī Vecpiebalgas pusē dzeguzi dzirdēju.


Irbe 23.jūlijs, 21:47

Kaņepītis


W 23.jūlijs, 21:32

Marek, paldies!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts