Aktīvie lietotāji: 39 Šodien ievadītie novērojumi: 124 Kopējais novērojumu skaits: 1435752
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2021. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau 10 gadus izvieto tiešraides kameras sabiedrības izglītošanas un pētniecības nolūkos. Pašlaik var vērot tiešraidi no divām jūras ērgļa ligzdām, divām mazā ērgļa ligzdām, zivjērgļa, melnās klijas, vistu vanaga, melnā stārķa un baltā stārķa ligzdas, kā arī no zemūdens pasaules.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta.

2017. gada martā ligzdu aizņēma jūras ērgļu pāris, kam ligzdas vērotāji deva vārdus Milda un Raimis. 2018., 2019. un 2020. gadā šis pāris sekmīgi ligzdoja katru gadu izauga divi mazuļi.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Slīteres nacionālajā parkā

Jūras ērgļu ligzdošanas teritorija šajā vietā ir zināma kopš 2010. gada – sākotnēji ērgļi ligzdoja aptuveni 20 gadus vecā mākslīgajā ligzdā, tad pārcēlās un 200 metrus tālāk uzbūvēja tiešraidē vērojamo ligzdu, kurā ligzdoja 2013. gadā. Nākamos piecus gadus ligzda bija neapdzīvota, un vieta, uz kuru bija pārcēlušies putni, nezināma. 2018./2019. gada ziemā ligzdu apmeklēja klinšu ērgļu pāris, tomēr viens no putniem bija nepilnīgi pieaudzis un ligzdošana pavasarī netika uzsākta.

Kameras sistēma pie ligzdas ir uzstādīta 2019. gada sākumā. Rudenī ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris, abi putni ir bez gredzeniem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka vismaz viens vai, iespējams, abi ērgļi ir šai teritorijai jauni – 2013. gadā, kad šajā ligzdā pēdējo reizi tika konstatēta sekmīga ligzdošana, mātīte bija gredzenota.

Ligzda ir būvēta priedē aptuveni 15 metru augstumā, blakus tai ir iekārusies pusizgāzusies priede, kas vējainā laikā beržas pret ligzdas koku, radot čīkstošu troksni. Šī iemesla dēļ mikrofons ir novietots nevis pie ligzdas, kā tas ir citos gadījumos, bet nedaudz nostāk uz zara. Līdz ar to ligzdas skaņas nav tik intīmas.

Šī ir viena no divām jūras ērgļa teritorijām, kas bijušas zināmas Slīteres nacionālā parka teritorijā (vēl trešajā teritorijā ligzda savulaik atradās uzreiz aiz parka robežas). Domājams, ka putni barojas gan jūrā, gan iekšzemē, tomēr par to labu priekšstatu gūsim tad, ja tiks uzsākta ligzdošana.

Kameras sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies Helmutam Hofmanim par palīdzību sistēmas uzturēšanā!


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā ligzdošana tika uzsākta, mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās. 2020. gada pavasarī ligzdu apmeklēja vairāki ērgļi, taču ligzdošana netika uzsākta.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.

2019. un 2020. gadā ērgļu pāris Anna un Andris sekmīgi izaudzināja pa vienam mazulim.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi. 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā Teo un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt, taču 1. maijā tiešraides sistēmu sabojāja negaiss un tālākās norises ligzdā nevarējām vērot. 2019. gadā ligzdā atgriezās Teo, taču pāris neizveidojās un ligzdošana nebija sekmīga. 2020. gadā tika izdētas trīs olas, taču tikai viena no tām izšķīlās, un vienīgo mazuli no ligzdas aiznesa vistu vanags.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.


MELNĀ KLIJA Milvus migrans

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni ligzdoja citā ligzdā, savukārt šī, kas ir būvēta vecā bērzā, ir atrasta 2017. gadā. Gan atrašanas gadā, gan divos turpmākajos gados šajā ligzdā klijas sekmīgi ligzdoja.

Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.

Tiešraides sistēma pie ligzdas ir uzbūvēta 2020. gada marta beigās, ligzdā sekmīgi izauga trīs mazuļi.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei. Paldies Aigaram Kalvānam par informāciju par ligzdas apdzīvotības vēsturi.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Ligzda šajā laikā tikusi kontrolēta un tajā gredzenoti mazuļi. Šis pāris, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū zināma ar savu īpašo raksturu tā mēdz uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni ir pieraduši un tiem nepievērš uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto.

2020. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Paldies SIA "Darba Spars" par sadarbību!


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Šī ligzda Siguldas novadā ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija, ir par 2017. gadu, kad izšķīlās četri mazuļi, un izauga trīs.

Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Ligzda atrodas boreālajā mežā ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce) un riekstrozis.

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja. 2019. gadā tēviņš neatrada partneri, un ligzdošana nenotika. 2020. gadā ligzdu apmeklēja vairāki melnie stārķi, taču ligzdošana netika uzsākta.

Kameras sistēma ir uzstādīta, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam.


BALTAIS STĀRĶIS Ciconia ciconia

Tiešraide no balto stārķu ligzdas nodrošināta sadarbībā ar AS "Sadales tīkls". Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes un "Sadales tīkls" (ST) datiem, pēdējo gadu laikā gaisvadu elektrolīniju balstos reģistrēts vairāk nekā 8000 stārķu ligzdu. Aptuveni 70% Latvijas balto stārķu populācijas dzīvo ST infrastruktūrā. Tāpēc AS "Sadales tīkls" rūpes par balto stārķi ir viena no sociālas atbildības prioritātēm.


LAŠVEIDĪGĀS ZIVIS LĪGATNES UPĒ

Kamera sniedz iespēju ielūkoties zemūdens dzīvē Līgatnes upē lejpus zivju ceļam, kas tika atjaunots 2020. gada vasarā. Zivju ceļš Līgatnes upē ir viena no retajām šāda veida konstrukcijām Latvijā, kas nodrošina zivju un citu ūdens organismu migrāciju pār cilvēku radītiem upju aizsprostiem – slūžām un hidroelektrostacijām. Lašveidīgās zivis, kuras pastāvīgi vai migrācijas laikā mājo Līgatnes upē un citās ūdenstecēs Latvijā, rudenī un ziemā nārsta laikā nespēj pārvarēt dažāda veida aizsprostus, no kuriem daļa ir veidoti elektroenerģijas iegūšanai. 2020. gada augustā Līgatnes upes zivju nārsta apstākļu uzlabošanas nolūkā Līgatnes novada dome atjaunoja 2013. gadā uzstādīto koka konstrukcijas zivju ceļu, lai laši, strauta foreles, taimiņi un alatas varētu pārvietoties uz nārstošanas vietām upes augštecē, jo šīm sugām raksturīga nārsta migrācija. Pēc darba veikšanas jau pirmajā nārsta sezonā tika novērotas daudzas migrējošās zivis, un zemūdens tiešraides kamera sniedz ieskatu šajā procesā.

Kameras sistēmu uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Jānim Zilveram, Gunaram Šķēlem un Mārim Mitrēvicam. Latvijas Dabas fonds pateicas Līgatnes novada domei un īpaši Aināram Šteinam, uzņēmuma "Līgatnes komunālserviss" pārstāvjiem un citiem šīs tiešraides kameras uzstādīšanā un nodrošināšanā iesaistītajiem!

 


 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019
2020

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  


PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Falco subbuteo - 2022-08-10 Kiwi
Helvella macropus - 2022-08-10 dziedava
Arcyria sp. - 2022-08-10 dziedava
Riccia cavernosa - 2022-08-10 Ivars L.
Dryocopus martius - 2022-08-10 ligausis
Unio crassus - 2022-08-10 Mitslanevx
Hemitrichia serpula - 2022-08-10 dziedava
Nezināms
Ignotus
@ sandis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
kamene 10.augusts, 09:12

Paldies, Uldi!


Kiwi 10.augusts, 09:09

Paldies, Uģi!


Laimeslācis 10.augusts, 08:47

Paldies! :)


Laimeslācis 10.augusts, 08:45

Paldies, Uģi, par padomu!


felsi 10.augusts, 07:51

Tādas sajūtas un sarunas galvā zināmas, bet ne vienmēr pozitīvs iznākums.


dziedava 10.augusts, 07:47

Paldies, Inguna! Par šo jau varētu filmu uzņemt :D. Visu laiku galvā skanēja dialogs ar sevi -To taču nevar izdarīt! -Nu tad nekā. Nav jau variantu, vai nu es izdaru līdz galam, vai viss līdz tam darītais velti. Neviens neatlidos un neglābs, nepalīdzēs.


IlzeP 10.augusts, 07:36

Paldies, Uģi! Kas šīm jānobildē, lai noteiktu līdz sugai, ja to vispār pēc bildes var?


felsi 10.augusts, 07:04

Super pacietība! Un izdevās!


roosaluristaja 10.augusts, 06:20

Noteikti, ka viņš pats arī ir


CerambyX 10.augusts, 03:13

Tas otrais ir, protams, flavomarginatus. Pirmais attēls - droši vien cita suga.


CerambyX 10.augusts, 03:12

Drīzāk Orius majusculus - tām patīk pie ūdeņiem + ir izmērā lielākas par citiem Oirus (ap 3mm). O.niger galvenā pazīme ir tumšais krāsojums un gari atsevišķi matiņi/sari priekškrūšu vairoga prielsējos un aizmugurējos stūros. Foto gan to citreiz grūtāk saskatīt.


CerambyX 10.augusts, 02:56

Nabeus Drepanepteryx


CerambyX 10.augusts, 02:55

Ja gadījumā kādreiz sēž uz šķetras (Salix pentandra), tad var būt pastiprinošs apstāklis. lai būtu aizdomas par E.brevis! :)


CerambyX 10.augusts, 02:54

šo es nesaprotu :D


CerambyX 10.augusts, 02:45

Nabeus


CerambyX 10.augusts, 02:39

Nu pēdējiem vēdera pomsiņiem tā kā ir zilgans apsīdums, tad nu lai ir sabulosa.


CerambyX 10.augusts, 02:33

Pēc kāpuru piltuvēm sugu droši nevar atpazīt.


CerambyX 10.augusts, 02:04

Tās 'ligzdas' tā kā skujkoku ligzdu koksngruazis (Rhagium inquisitor). Tauriņš nesaistīīi (ziemo zem koku mizas), kāds Mompha sp.


CerambyX 10.augusts, 01:57

Neesmu sēņu kečups, bet kāpēc ne Leptoporus mollis?


iljazik 10.augusts, 01:53

Liepu sfings :)


angel 09.augusts, 23:43

Šodien 2x melno stārķi nejauši novēroju. 2.reizē ļoti augstu, augstu debesīs, ka sajūta, ka dodas prom. Pārjūtīgi laikam esam mēs daži putnu novērotāji. Bet nu melnais stārķis ir un būs kaut kas vienmēr īpašs ( ja arī vēl nav aizlidojis).


dziedava 09.augusts, 23:39

Lai arī mezgli lieli, acu maz, granulas par lielu, Edvīns tomēr nosvērās uz C.microcarpa. Tā kā vienīgais palikušais eksemplārs man stāv uz stikliņa, neko daudz eksperimentēt nevaru. Bija variants vēl C.pertenuis, bet tas arī īsti nesanāca.


Ilgonis 09.augusts, 23:33

paldies, tomēr muša, lai gan dzelten/melnās svītras izteiksmīgas


dziedava 09.augusts, 23:29

Kaut kas uz to pusi noteikti ir! :) Bet brieduma stadija + mikroskopēšana būtu ļoti vēlama šādām


VijaS 09.augusts, 23:08

Paldies, Marek!


VijaS 09.augusts, 22:40

Paldies, Uģi!


Laimeslācis 09.augusts, 22:31

Paldies!


nekovārnis 09.augusts, 22:06

Ar tik tumšu un grumbuļainu ādu drīzāk jau lielais tritons.


Kiwi 09.augusts, 21:47

Paldies, Uldi!


CerambyX 09.augusts, 21:46

Izskatās, ka ir īstā! Forši - sava populācija tur tad ir!


dziedava 09.augusts, 20:52

O, lieliski! Tad jau, cerams, varēs noteikt. :)


Ivetta 09.augusts, 20:05

Paldies!


Ilgonis 09.augusts, 19:00

Jātnieciņš


skazhy 09.augusts, 17:55

YouTube video: https://www.youtube.com/watch?v=_M4CJ_0lRh4


dziedava 09.augusts, 17:55

Ivar, kamēr sūnu guru aizņemti, es kā ne-prof. izmantoju sev pieejamo 2018. gada Eiropas sūnu sugu sarakstu, pēc kā (plus pēc gbif.org) secinu, ka visas 4 minētās sugas ir atsevišķas sugas, bet Latvijā droši apstiprinātas tās divas, kas ir Dabasdatos, savukārt Anthoceros punctatus Latvijā ir zem apzīmējuma "Taxon recorded in some literature but later rejected" un Phaeoceros laevis principā arī; tam ir, domājams, Anša komentārs "Senākā literatūrā lietots Phaeoceros carolinianus apzīmēšanai". Sīkāk gan lai komentē profi :)


Ilgonis 09.augusts, 17:04

paldies!


forelljjanka 09.augusts, 16:57

Eglāju.


Sintija Balode 09.augusts, 16:34

Šim ir paraudziņš ievākts


Ivars L. 09.augusts, 15:39

Līga? Ansi? Evita? Baiba? Vēl kāds prof. latviešu briologs? Vēlējos pie reizes pajautāt par Anthocerotophyta Latvijā. 2015.gada taksonu sarakstā mums ir divas sugas: punktainā ragvācelīte Anthoceros punctatus un gludā tumšradze Phaeoceros laevis - un viss. Šobrīd Dabasdatos arī ir divas sugas, bet, šķiet, pavisam citas: arumu ragvācelīte Anthoceros agrestis (un visi briologi ziņo tieši šo sugu) un, joprojām, gludā tumšradze, bet latīniski Phaeoceros carolinianus - un viss. Britu sūnu lauka noteicējā - visas četras kā atsevišķas sugas. Vai kādam briologam ir laiks un pacietība nest gaismu: 'Kas notiek Latvijā?' ar šo sūnu klasi? Ir divas, trīs vai visas četras sugas? Vai tie ir sinonīmi (škiet, ka tomēr nē)?


Ivars L. 09.augusts, 15:04

Sapratu jau sapratu, Dabasdatos katrs skaita kā spēj - cik tālu prot aizskaitīt, cik daudz brīva laika, cik liela vēlēšanās. Sugas izplatībai valstī pietiek ar punktu n kvadrātkilometru kvadrātā. Savukārt, ja zinātniekiem interesēs smalkāki dati, tad paši dosies uz punktu, un vērtēs ar kādu izvēlētu zinātnisku metodi.


Ilgonis 09.augusts, 14:49

paldies par labojumu


Aigars 09.augusts, 14:43

Gredzenota 17.07.2022. aptuveni 1 km uz D no šīs vietas


Ilgonis 09.augusts, 14:42

pareizi Vita, sajaucu


dziedava 09.augusts, 14:25

Ivar, ja Tu skaidri zini, ka "divos kvadrātmetros izkaisīti kādi 20 indivīdi", tad to droši var arī uzrakstīt un visiem viss skaidrs (nav jau nekādu priekšrakstu, kādam jābūt aprakstam). Ja tik skaidrs nav, bet, kā Līga raksta, ir skaidrs, ka ir tur un šur un ne viens vien, tad es tā arī rakstītu, piem., uz aci redzu, ka vismaz 1m2, bet var būt arī daudz vairāk. Tas 1m2 vien jau liecinās, ka tiešām daudz. Un vai tur galā sanāktu 10m2 - nu ja taisītu kādu projektu par tēmu, tad varētu rēķināt līdz komatam, bet citādi svarīgākais, manuprāt, saprast - te populācija izskatās gana stabila. Sabiedrība, jā, tā noteikti noder.


dziedava 09.augusts, 14:19

Oo, nu lieliski, baigi labs ķēriens bijis! :))


Ivars L. 09.augusts, 14:14

Paldies, Julita, Līga! Skaidrs: "maz", "daudz", sabiedrība.


Līga Strazdiņa 09.augusts, 14:04

Ivar, es arī par skaitu aizdomājos, bet sapratu, ka ne sugas platību, ne lapoņu skaitu uz visu labības lauka vienību (vai grāvjmalu/ūdenstilpi Riccia fluitans un Ricciocarpos nutans gadījumā) objektīvi novērtēt nav reāli iespējams. Par ekoloģiju un sugu sabiedrību domājot, lietderīgi būtu kopumā pavērtēt dominējošās un pavadošās sugas, ja teritorijā ir sastopamas vairāk nekā viena ričiju vai ragvācelīšu suga.


Ivars L. 09.augusts, 13:52

Kas būtu "nosedzošā platība"? Piemēram, ja divos kvadrātmetros izkaisīti kādi 20 indivīdi?


Līga Strazdiņa 09.augusts, 13:51

Pievienoju ričiju un ragvācelīšu kopskatu. Vienīgi Riccia glauca nav iekļuvusi kadrā


dziedava 09.augusts, 13:39

Ivar, kā jau uzsaukumā rakstīju, manuprāt, svarīgākais ir saprast - vai ir maz (1 līdz pāris ex.) vai daudz (tad aptuvenu nosedzošo platību, jo par "daudz" katram var būt citādāka uztvere). Ne nu gluži katru saskaitīt - tam gan neredzu jēgu.


Irbe 09.augusts, 13:33

Koku čipste


VitaS 09.augusts, 13:12

Lielais nātru raibenis


Ivars L. 09.augusts, 13:10

Kā vajadzētu skaitīt ričijas (indivīdu skaits (kopā vai kādā platībā?), nosegtā platība biezākās audzēs utt.), un vai tas vispār ir svarīgi un nepieciešams?


Aigars 09.augusts, 12:52

I40 gredzenots 15.07.2015 kā pull Krievijā, Pleskavas apgabalā. Zināms, ka šis putns (mātīte) vismaz kopš 2019.gada ligzdo pie Garkalnes.


dziedava 09.augusts, 10:59

Kas par kompāniju!! Pilnīgi skaudība metas :D Ir kāds foto, kur visa daudzveidīgā kolektīva pārstāvji saskatāmi?


nekovārnis 09.augusts, 09:08

Kāds Tenthredinoidea kāpurs


laumae 09.augusts, 08:38

Paldies, Marek, pievienojos! Pat iesārto pleciņu var samanīt.


nekovārnis 09.augusts, 08:29

Manuprāt spraugložņa Synchita humeralis


gunitak 09.augusts, 05:10

Mazais nātru raibenis


gunitak 09.augusts, 05:09

Brūndzeltenais pļavas resngalvītis


gunitak 09.augusts, 05:08

Dedestiņu baltenis


Līga Strazdiņa 09.augusts, 00:46

Labības lauka mala, kur mazāks noēnojums no stiebriem


dziedava 08.augusts, 23:32

Bet kādā biotopā auga?


dziedava 08.augusts, 23:31

Juhū! Vēl viena! :)


Laimeslācis 08.augusts, 21:59

Apsveicu, Julita! :)


felsi 08.augusts, 21:48

Apsveicu!


Irbe 08.augusts, 19:56

Somzīlīte juv.?


oxy1977 08.augusts, 19:12

Ir arī video.


angel 08.augusts, 18:41

Paldies


angel 08.augusts, 18:40

Paldies!


Vitjoks1987 08.augusts, 17:10

Kas tad to var atcerēties cik bija, būs jāpārmēra


felsi 08.augusts, 14:54

Paldies Julita par špikeri!


VitaS 08.augusts, 14:47

Bērzu raibenis


evijaoou 08.augusts, 12:17

Skatīšos, kad vēl barosies. Varbūt būs mātīte kur arī


asaris 08.augusts, 12:04

Brūnais lācītis


zane_ernstreite 08.augusts, 10:15

Skaidrs! Paldies!


dziedava 08.augusts, 10:15

Pārāk jauns, lai varētu noteikt sugu.


dziedava 08.augusts, 09:26

Jo vairāk skatos, jo interesantāka liekas. Kaut nu nobriestu! Fuligo cinerea mēdz būt apaļīgāka un rakstainu virsmu, bet jaukta ar Mucilago crustacea, tāpēc grūti saprast. Varbūt te par tēmu: https://www.gbif.org/occurrence/3724923255 Sporas tai iegarenas, 12,5-15 x 11-14 mkm, kārpainas. Pārslainajai kārpainas sporas ir 9-11µm, tā ka mikroskopiski it kā vajadzētu nošķirties. Arī citiem ragansviestiem mazākas sporas.


kamene 08.augusts, 09:25

Mežs tas pats, tur sfagni bija ieplakās un vietām arī augstāk. Var būt jaunas bumbiņas.


zane_ernstreite 08.augusts, 09:19

Paldies visiem!


Kiwi 08.augusts, 09:15

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 08.augusts, 09:14

Paldies, Marek!


Kiwi 08.augusts, 09:14

Paldies, Mārtiņ!


Kiwi 08.augusts, 09:10

Paldies, Ieva!


asaris 08.augusts, 08:56

Tytthaspis sedecimpunctata


felsi 08.augusts, 08:17

Paldies!


andrisb 08.augusts, 07:23

4.,5.foto 4.augustā 13:00, 6.foto 5.augustā 10:40.


Mareks Kilups 08.augusts, 06:53

iespējams, būsi novērojis Igaunijas ligzdotāju došanos uz siltajām zemēm. apsveicu!


felsi 07.augusts, 22:51

šogad tiešām topā! Man priekš Tevis Julita arī ievākta!


felsi 07.augusts, 22:49

Pārslainā ar bija idejas līmenī, nu skatīsimies, kas tur beigās būs.


dziedava 07.augusts, 22:41

O, vēl viena! Izskatās, šī parazītsēne ir topā, bet es pavisam nesen tik pievienoju Dabasdatu datubāzē..


dziedava 07.augusts, 22:38

Es vēl par pārslaino domāju. Vai kāda no gludā ragansviesta versijām? Tur jau ar vai nebija potenciāla jaunā kāda


IlzeP 07.augusts, 22:37

Tad būs dzeltenā stērste. Bildei kokā knābi nevar labi saskatīt, bet spārnā ir dzeltenīgas nokrāsas.


felsi 07.augusts, 22:34

Tev vismaz sēne, mani retumi, ko arī vācu, tik parasts pelējums vai putna s...:)


felsi 07.augusts, 22:29

Diemžēl, bet kāda izskatās mazāk pelējuma skarta.


felsi 07.augusts, 22:28

Bumbiņas, viena ievākta, bet cits nekas īsti nesanāk:)


IlzeP 07.augusts, 22:26

Paldies, Uģi!


dziedava 07.augusts, 22:20

Dikti interesanta, bet sapelējusi?


dziedava 07.augusts, 22:18

Neparasts paskats


felsi 07.augusts, 22:04

Mēģināšu atrast, jo turp dodos 1 X mēnesī.


felsi 07.augusts, 22:03

Paldies Ivar! Protams aizmirsu pasmaržot, bet vairāk sliecos piekrist, ka kokvilnas antrodija.


dziedava 07.augusts, 22:02

Skaisti :)


dziedava 07.augusts, 21:58

Tad paņem līdzi 15./16.- tajā. Šobrīd neiet kopā forma, augšanas vieta un krāsa. Gribētos apskatīt :)


Ivars L. 07.augusts, 21:38

Vai Skeletocutis odora.


Ivars L. 07.augusts, 20:46

Sākumā atradu šādu vientuļnieci, bet pēc tam pamanīju vēl citas. Nu, jā, paņēmu šo līdzi.


Tasty_Y 07.augusts, 20:42

Bulgarica cana droši vien. Būtu vieglāk noteikt, ja būtu zināms izmērs.


StarFlare 07.augusts, 20:38

Zivjērglim bija sarkans gredzens ar baltiem burtiem, bet neizdevās to nolasīt. Putns meta lokus virs Randu pļavu līcīša.


felsi 07.augusts, 19:10

Tāda doma ir!


felsi 07.augusts, 19:08

Tā liekas, bet tā kā tik vien bija, 100% neteikšu.


MJz 07.augusts, 18:59

Šodien, 7.augustā Arnis Zacmanis jūras malā pret bāzi noķēra ar rokām 1 ad tievknābja kairu. Bija vēl dzīva, bet ja nāk krastā un ļaujas noķerties, tad tomēr bažas par veselības stāvokli.


asaris 07.augusts, 18:56

Dzeltenbrūnā apšubeka


dziedava 07.augusts, 18:50

Labs! :) Diderma testaceum? Seeen nav redzēta!


dziedava 07.augusts, 18:46

Ir doma, ka varētu nebūt pelēcīgā?


dziedava 07.augusts, 18:45

Viņa tur ir 1 gab.? :) Ievākta?


a.b 07.augusts, 17:33

Paldies


asaris 07.augusts, 17:24

Koksngrauzis Stictoleptura rubra


a.b 07.augusts, 16:07

Paldies )


gunitak 07.augusts, 16:02

Linu krāšņpūcīte


gunitak 07.augusts, 12:11

Eglāju samtenis


dziedava 07.augusts, 11:13

Cik skaisti! :)


anthicus 07.augusts, 11:11

Lūdzu administratorus izlabot uz Meloe sp. (skaidrs, šī nav Lytta vesicatoria)


Karmena 07.augusts, 10:27

Paldies par sugas noteikšanu, Marek!


Margarita W 07.augusts, 09:21

Video: https://youtube.com/shorts/Qi2ilDFkF_g?feature=share


zane_ernstreite 06.augusts, 23:24

Margarita, tas ir tas pats putns, kas nometās zem mašīnas riteņiem un tad iesēdās turpat kokā. Vai nu abi dzeltenās stērstes vai kas cits... ))


Irbe 06.augusts, 23:15

Zaļais ķauķītis?


dziedava 06.augusts, 23:14

Inguna, nu es, protams, cerēju uz liceju. ;) Nesanāca.


felsi 06.augusts, 23:06

Vareni!


IevaM 06.augusts, 22:56

Uģi, paldies par tauriņiem!


Irbe 06.augusts, 22:55

1.foto dzeltenā stērste M


meža_meita 06.augusts, 22:53

Šī nebūs. Menegācijai raksturīgs cieši pie substrāta augošs laponis ar vairāk vai mazāk paralēlu, regulāru daivu izkārtojumu; caurumi daivu galos (šeit redzamie caurumi ir tukšumi starp laponi un viens nepārliecinošs caurums).


Margarita W 06.augusts, 22:51

Ieliku apkaimes grupā un tur neviens neatsaucās, ka kādam pazudis, tā, ka - par ko ne


angel 06.augusts, 22:46

Paldies!


VijaS 06.augusts, 22:44

Paldies, Renāte!


dekants 06.augusts, 22:44

Cerams, ka sāks ligzdot :)


Margarita W 06.augusts, 22:09

Viņi te tagad bariem jeb tas varbūt tas pats, ko pirms pāris dienām Čiekurkalnā manīju?


Edgars Smislovs 06.augusts, 21:55

http://www.putni.lv/pielikums.htm


Алексей 06.augusts, 20:50

Tas pats putns ari 30-31.07.


zane_ernstreite 06.augusts, 20:23

Ok, paldies! Biju visai pārliecināta formas dēļ un punktos pat neiedziļinājos.


nekovārnis 06.augusts, 19:48

Pēdējās dienās viens riktīgs koksngraužu Obrium cantharinum izlidojums :)


nekovārnis 06.augusts, 19:40

Kāds cits raibenis, iespējams Argynnis sp., bet ne lielais meža - punkti par mazu.


dziedava 06.augusts, 19:27

Cik skaisti noaugušas! Sugas noteikšanai būtu jāmikroskopē.


Sintija Balode 06.augusts, 17:56

Paldies par labojumu!


Ziemelmeita 06.augusts, 17:08

Nav daudz, bet pańemšu,kas ir.


dziedava 06.augusts, 17:02

Jā! Kopā ar visiem citiem dodamiem vākumiem :)


Ziemelmeita 06.augusts, 16:33

Jā,ir ievākts. Pańemšu līdz uz semināru 15.-16.augustā.


dziedava 06.augusts, 15:56

Ja ir ievākts paraudziņš, ļoti priecāšos apskatīt :)


dziedava 06.augusts, 15:54

Man tā izskatās, jā, brīnos, ka noteikta :)


CerambyX 06.augusts, 15:43

Jā, tikai lapas. Kokiem nav nekas bīstams.


Ziemelmeita 06.augusts, 15:30

Paldies,Julita. Vai suga noteikta pareizi?


dziedava 06.augusts, 15:20

Oho, super, skaisti! :)


Ziemelmeita 06.augusts, 15:04

Paldies, Ivar, šī tāda grubułaina salīdzinot ar iepriekš redzētajām.


OKK 06.augusts, 14:03

Glodene


Kochs 06.augusts, 12:38

Viņi tikai grauž lapas?


CerambyX 06.augusts, 12:16

Vai tiešām bija šī suga?


Irbe 06.augusts, 12:03

Purva tilbīte


Irbe 06.augusts, 11:58

2.foto mājas zvirbulis juv.


Irbe 06.augusts, 11:52

Dzeltenais tārtiņš


Ivetta 06.augusts, 09:13

Paldies, Uģi!


roosaluristaja 06.augusts, 08:32

Tā ir parastajai bērzu bekai. Bet, piemēram, raibajai bērzu bekai zilēšana ir raksturīga. Es nezinu, kas šī ir par sugu. Bet tā noteikti nav baltā apšubeka, kā domājāt jūs.


andrisb 06.augusts, 07:22

Paldies, Uģi!


dziedava 06.augusts, 00:31

Ak, vai, nabaga sporas! ;/


Laimeslācis 05.augusts, 23:35

Paldies! :)


VijaS 05.augusts, 23:20

Bija doma pa vakaru uztaisīt tādu fikso mikroskopiju, pārbaudīt sporas un apstiprināt sugu. Rezultātā uztaisīju pat veselus divus stikliņus, abus izbraukāju krustu šķērsu, un nevienu veselu sporu tā arī neatradu. Tā nu paliek no sērijas "kas gan cits tas varētu būt". :)


Ivetta 05.augusts, 22:33

Paldies, Uģi, par noteiktajiem!


nekovārnis 05.augusts, 22:18

Tā ūsu pazīme interesanta. Starp citu Edgara S.similis tāpat kā šis izlec arī pēc datuma - 15. un 16.06. - vienīgie, kas bija jūnija otrajā dekādē. Nākamais, Valdas ziņojums - 23.06., bet pārsvarā S.carharias aktivitāte sākas jūlijā. Pēc zviedru grāmatas S.similis jūnija beigām līdz jūlija sākumam. Tad šo ar laboju uz s.similis.


imis23 05.augusts, 21:36

Konkrēti neuzskaitīju un visiem resnuma mērījumus neveicu, taču resno ne mazāk par 8. Arī tuvāko aokārti neizstaigāju, bet redzams ir,ka 100 - 150 m rādiusā ir vēl kāds resnāks koks. No viena koka pat pūci redzēju aizlidojam. Teikšu - ievērības cienīga vieta.


imis23 05.augusts, 21:24

Bērzu bekai nepaliek zilgana nogriezuma vieta, šai gan palika.


Madariņa. 05.augusts, 20:52

Es mācos pati ievadīt datus, tāpēc datums nebija īstais.


CerambyX 05.augusts, 20:40

Datums tiešām 5. augusts? Netipiski šai sugai.


OKK 05.augusts, 20:39

Kārklu zaigraibenis


CerambyX 05.augusts, 19:32

Arī šis, manuprāt, ir labs Saperda similis kandindāts!


CerambyX 05.augusts, 19:31

Starp citu šis tomēr man biegu beigās izskatās, ka būs Saperda similis! Atradu vācu noteicējā papildus pazīmi (atskaitot to segspārnu galu formu - vai ar smailu galiņu vai noapaļoti) - similis taustekļu pēdējais posmiņš ar melnu joslu galā tāpat kā visiem posmiem iepriekš. S.carcharias pēdējais taustekļu posmiņš praktiski vienkrāsains - pelēcīgs, bez tumšākas joslas. Dažādos attēlos skatoties carcharias pat teiktu, ka pēdējie 2-3 posmiņi ar mazāku šo tumšo strīpiņu, tā kā it kā šis melnais svītrojums 'izdziest', kamēr similis taustekļi vienlīdz izteikti svītroti visā to garumā. Šeit manuprāt taustekļu krāsojums atbilst similis. Segspārnu gali, ja tā piedomā, ar principā izskatās noapaļoti. Arī krāsojums - melno punktu lielums daudzums uz segspārniem - kaut kā nešķiet tipisks carcharias. Tā ka, manuprāt, šis ir similis! Reta suga! :)


Aidzinieks 05.augusts, 19:14

Paldies Uģi!


dziedava 05.augusts, 18:18

Pēc pirmā tuvinājuma tai tiešām vajadzētu būt parastajai


VitaS 05.augusts, 17:57

Šitā ņēma un piemānīja :)


CerambyX 05.augusts, 17:50

Šis tāds no 'grūtajiem' variantiem, jo eksemplārs bez sugai it kā tipiski raksturīgajiem 4 melnajiem punktiem uz priekškrūtim. Šādos gadījumos jāskatās matiņu krāsa uz spārniem - lucernas mīkstblaktij (A.lineolatus) matiņi ir gaiši, bet A.quadripunctatus ar izteiktu melnu matiņu piejaukumu. Te es melnus matiņus saskatu :)


Siona 05.augusts, 17:47

Oho, paldies!


dziedava 05.augusts, 16:10

Šī laikam nesanāk no viegli nosakāmajām? Xylodon / Mycoacia, vēl kas?


dziedava 05.augusts, 15:35

Un cik bija?


Vitjoks1987 05.augusts, 15:33

Jā, līdzi bija mērlente un tika nomērīts


dziedava 05.augusts, 14:41

Pievienoju 5. foto - 5. augusts, joprojām stāvēja slēgtā kastītē. Tagad izņēmu laukā, redzēs, vai nobriedīs līdz galam.


roosaluristaja 05.augusts, 13:29

Tas ir šīgada juv. Ticams, ka no ļoti netālas ligzdvietas.


dziedava 05.augusts, 12:52

Nevajadzēja izdzēst to foto, kur bija divas sugas kopā - priekš manis tā bija īpaša odziņa, ka ir kopā un ka var salīdzināt, ka atšķiras. Tas jau tieši interesanti, ka vairākas sugas aug blakus. Ja atstāj pa vienai, tad tā info pazūd. Katrai sugai vajag savu novērojumu, jā, bet novērojuma ietvaros info par kopainu un citām sugām ir vērtīga.


Martins 05.augusts, 12:21

Dpiliešiem bija viens atradums laikam Eremita Meadows projekta ietvaros, bet neatceros kur. Taču projekta teritorija NEBIJA Slīteres NP.


Acenes 05.augusts, 12:05

Viss kārtībā! Turpināšu meklēt! Katru gadu cenšos sameklēt gada simbolus visās nominācijās, tā iepazīstot arī pārējo, kas tiem blakus un apkārt.


Ivars L. 05.augusts, 10:51

Inese, lūdzu piedod par sākotnējo id kļūdu! :[


Lemmus 05.augusts, 10:09

Paldies,Uģi! :)


VIZO 05.augusts, 10:08

Paldies!


IevaM 05.augusts, 10:05

Jaunā sarkanrīklīte


dziedava 05.augusts, 09:55

bet kas cits, ja ne gļotsēne? Vnk nepietika spēka attīstīties?!


dziedava 05.augusts, 09:54

Kaut kas notiek :)


VijaS 05.augusts, 09:08

7.-9. bildes šorīt. Vismaz kāds kriksītis attīstās.


VijaS 05.augusts, 09:01

8.-9. bildes šorīt. Izskatās sakaltis, un arvien mazāk atgādina gļotsēni.


dziedava 04.augusts, 22:46

Šai ļoti vajadzētu redzēt attīstību. Skaista! Bet par jaunu noteikšanai


CerambyX 04.augusts, 22:41

Kolkas apkārtnē (tā diapazonā Vaide - Melnsils vismaz) ar zināmu [ne]regularitāti novērojumi šai sugai parādās (atminos no 'jaunības' laikiem, ka Kolkas studentu prakses vākumos mēdza 'uzzīmēties') - populācija acīmredzot te ir. N.Savenkovam ne pārāk sen (gadu neatminos, būtu jāprecizē) bija viens uz gaismu Vaides pusē, man bijis 2020. un 2021. (šo gan atrada K.Vilks) gadā Kolkas apkārtnē. Drīzāk intersants būtu jautājums kur citur Latvijā šī suga ir atrasta vai varētu tikt atrasta (Ance, Oviši?). Tā uz sitiena nemaz neatminos atradumus ārpus SNP, bet gan jau, ka ir?


dziedava 04.augusts, 22:31

Vispār es negriezu, pakratīju, kaut kas nobira, un paskatījos, vai tur gadījumā nav sporas, jo izskatījās, ka tie apotēciji tādi sporpilni. Jo ja būtu jāgriež, tad nevarēju izdomāt, kur tieši ;)


meža_meita 04.augusts, 22:21

Nu re, kad labi gribi, tad arī ķērpjus vari mikroskopēt! Malacis!


dziedava 04.augusts, 22:12

Paldies, Renāt, pieliku vēl vienu tuvplānu un sporas, lai ir kārtība :)


dziedava 04.augusts, 21:40

Dabasdatos tādas sugas vēl nebija, bet izskatās, ka Dabas muzeja glabātuvē šai sēnei jau ir 2 ex. (2019.g.) Nezinu gan, no kurienes.


Martins 04.augusts, 21:27

Šis Tev, Marek, ir labs atradums! Šis laikam ir vien no dažiem atradumiem LV, vismaz "mūsdienu" periodā.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
© dabasdati.lv
Saglabāts