Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem. Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!
JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē
Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.
2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. Ligzdā izauga divi mazuļi. Pēc ligzdošanas sezonas ligzda pamazām sabruka, taču jūras ērgļu pāris ligzdu atjaunoja. arī 2019. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.
Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.
Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.
Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.
JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Slīteres nacionālajā parkā
Jūras ērgļu ligzdošanas teritorija šajā vietā ir zināma kopš 2010. gada – sākotnēji ērgļi ligzdoja aptuveni 20 gadus vecā mākslīgajā ligzdā, tad pārcēlās un 200 metrus tālāk uzbūvēja tiešraidē vērojamo ligzdu, kurā ligzdoja 2013. gadā. Nākamos piecus gadus ligzda bija neapdzīvota, un vieta, uz kuru bija pārcēlušies putni, nezināma. 2018./2019. gada ziemā ligzdu apmeklēja klinšu ērgļu pāris, tomēr viens no putniem bija nepilnīgi pieaudzis un ligzdošana pavasarī netika uzsākta.
Kameras sistēma pie ligzdas ir uzstādīta 2019. gada sākumā. Rudenī ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris, abi putni ir bez gredzeniem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka vismaz viens vai, iespējams, abi ērgļi ir šai teritorijai jauni – 2013. gadā, kad šajā ligzdā pēdējo reizi tika konstatēta sekmīga ligzdošana, mātīte bija gredzenota.
Ligzda ir būvēta priedē aptuveni 15 metru augstumā, blakus tai ir iekārusies pusizgāzusies priede, kas vējainā laikā beržas pret ligzdas koku, radot čīkstošu troksni. Šī iemesla dēļ mikrofons ir novietots nevis pie ligzdas, kā tas ir citos gadījumos, bet nedaudz nostāk uz zara. Līdz ar to ligzdas skaņas nav tik intīmas.
Šī ir viena no divām jūras ērgļa teritorijām, kas bijušas zināmas Slīteres nacionālā parka teritorijā (vēl trešajā teritorijā ligzda savulaik atradās uzreiz aiz parka robežas). Domājams, ka putni barojas gan jūrā, gan iekšzemē, tomēr par to labu priekšstatu gūsim tad, ja tiks uzsākta ligzdošana.
Kameras sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies Helmutam Hofmanim par palīdzību sistēmas uzturēšanā!
ŪPIS Bubo bubo
Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.
Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu un ir nodrošināta nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.
No 2013. līdz 2017. gadam ik sezonu šajā ligzdā ligzdošana noritēja sekmīgi. 2017. gadā tiešraidē varējām vērot, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi. Apkopojumi par notikumiem ūpju ligzdā 2017. gadā: I daļa un II daļa.
Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta. Arī 2019. gada ziemas beigās-pavasarī ūpis regulāri apmeklēja ligzdu un nesekmīgi mēģināja sasaukt dzīvesbiedri. Ligzdošana nenotika.
Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.
Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.
MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra
Šī ligzda Siguldas novadā ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija, ir par 2017. gadu, kad izšķīlās četri mazuļi, un izauga trīs.
Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.
Ligzda atrodas boreālajā mežā ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce) un riekstrozis.
2018. gadā ligzdošana bija sekmīga – pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja. 2019. gadā tēviņš neatrada partneri, un ligzdošana nenotika.
Kameras sistēma ir uzstādīta, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam.
Forums latviešu valodā
ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus
Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē – Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.
2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.
2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi. 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā –Teo – un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt, taču 1. maijā tiešraides sistēmu sabojāja negaiss un tālākās norises ligzdā nevarējām vērot. 2019. gadā ligzdā atgriezās Teo, taču pāris neizveidojās un ligzdošana nebija sekmīga.
Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.
Forums latviešu valodā
VISTU VANAGS Accipiter gentilis
Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.
Ligzda šajā laikā tikusi kontrolēta un tajā gredzenoti mazuļi. Šis pāris, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū zināma ar savu īpašo raksturu – tā mēdz uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni ir pieraduši un tiem nepievērš uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto.
Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Paldies SIA "Darba Spars" par sadarbību!
Forums latviešu valodā
MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā
Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).
Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā ligzdošana tika uzsākta, mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās.
Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.
Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.
Forums latviešu valodā
MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē
Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.
Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.
2019. gadā ligzda priecēja skatītājus ar harmonisku ligzdošanu – ērgļu pāris Anna un Andris izaudzināja vienu mazuli, kas auga mierīgi, barības pārpilnības apstākļos un veiksmīgi izlidoja.
Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!
Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.
Forums latviešu valodā
MELNĀ KLIJA Milvus migrans
Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni ligzdoja citā ligzdā, savukārt šī, kas ir būvēta vecā bērzā, ir atrasta 2017. gadā. Gan atrašanas gadā, gan divos turpmākajos gados šajā ligzdā klijas sekmīgi ligzdoja.
Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.
Tiešraides sistēma pie ligzdas ir uzbūvēta marta beigās, pirmais putns ligzdā pārradās 6. aprīļa pēcpusdienā.
Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei. Paldies Aigaram Kalvānam par informāciju par ligzdas apdzīvotības vēsturi.
VĒSTURE
2015 2016 2017 2018 2019
ATBALSTĪTĀJI
Datu pārraide:
|
Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:
|
Sistēmas konfigurēšana:
|

|

|

|
|
PRIVĀTI ZIEDOTĀJI
|
|

|