Aktīvie lietotāji: 149 Šodien ievadītie novērojumi: 112 Kopējais novērojumu skaits: 1818847
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2020. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

2020. gadā Latvijas Dabas fonds jau devīto sezonu (kopš 2012. gada) izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Tiešraidē var vērot divas jūras ērgļa, ūpja, melnā stārķa, zivjērgļa, vistu vanaga, divas mazā ērgļa un melnās klijas ligzdas.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


 

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. Ligzdā izauga divi mazuļi. Pēc ligzdošanas sezonas ligzda pamazām sabruka, taču jūras ērgļu pāris ligzdu atjaunoja. arī 2019. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Slīteres nacionālajā parkā

Jūras ērgļu ligzdošanas teritorija šajā vietā ir zināma kopš 2010. gada – sākotnēji ērgļi ligzdoja aptuveni 20 gadus vecā mākslīgajā ligzdā, tad pārcēlās un 200 metrus tālāk uzbūvēja tiešraidē vērojamo ligzdu, kurā ligzdoja 2013. gadā. Nākamos piecus gadus ligzda bija neapdzīvota, un vieta, uz kuru bija pārcēlušies putni, nezināma. 2018./2019. gada ziemā ligzdu apmeklēja klinšu ērgļu pāris, tomēr viens no putniem bija nepilnīgi pieaudzis un ligzdošana pavasarī netika uzsākta.

Kameras sistēma pie ligzdas ir uzstādīta 2019. gada sākumā. Rudenī ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris, abi putni ir bez gredzeniem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka vismaz viens vai, iespējams, abi ērgļi ir šai teritorijai jauni – 2013. gadā, kad šajā ligzdā pēdējo reizi tika konstatēta sekmīga ligzdošana, mātīte bija gredzenota.

Ligzda ir būvēta priedē aptuveni 15 metru augstumā, blakus tai ir iekārusies pusizgāzusies priede, kas vējainā laikā beržas pret ligzdas koku, radot čīkstošu troksni. Šī iemesla dēļ mikrofons ir novietots nevis pie ligzdas, kā tas ir citos gadījumos, bet nedaudz nostāk uz zara. Līdz ar to ligzdas skaņas nav tik intīmas.

Šī ir viena no divām jūras ērgļa teritorijām, kas bijušas zināmas Slīteres nacionālā parka teritorijā (vēl trešajā teritorijā ligzda savulaik atradās uzreiz aiz parka robežas). Domājams, ka putni barojas gan jūrā, gan iekšzemē, tomēr par to labu priekšstatu gūsim tad, ja tiks uzsākta ligzdošana.

Kameras sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies Helmutam Hofmanim par palīdzību sistēmas uzturēšanā!


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu un ir nodrošināta nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

No 2013. līdz 2017. gadam ik sezonu šajā ligzdā ligzdošana noritēja sekmīgi. 2017. gadā tiešraidē varējām vērot, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi. Apkopojumi par notikumiem ūpju ligzdā 2017. gadā: I daļa un II daļa.

Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta. Arī 2019. gada ziemas beigās-pavasarī ūpis regulāri apmeklēja ligzdu un nesekmīgi mēģināja sasaukt dzīvesbiedri. Ligzdošana nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Šī ligzda Siguldas novadā ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija, ir par 2017. gadu, kad izšķīlās četri mazuļi, un izauga trīs.

Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Ligzda atrodas boreālajā mežā ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce) un riekstrozis.

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja. 2019. gadā tēviņš neatrada partneri, un ligzdošana nenotika.

Kameras sistēma ir uzstādīta, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam.

Forums latviešu valodā


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi. 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā Teo un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt, taču 1. maijā tiešraides sistēmu sabojāja negaiss un tālākās norises ligzdā nevarējām vērot. 2019. gadā ligzdā atgriezās Teo, taču pāris neizveidojās un ligzdošana nebija sekmīga.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.

Forums latviešu valodā


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Ligzda šajā laikā tikusi kontrolēta un tajā gredzenoti mazuļi. Šis pāris, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū zināma ar savu īpašo raksturu tā mēdz uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni ir pieraduši un tiem nepievērš uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Paldies SIA "Darba Spars" par sadarbību!

Forums latviešu valodā


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā ligzdošana tika uzsākta, mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.

2019. gadā ligzda priecēja skatītājus ar harmonisku ligzdošanu ērgļu pāris Anna un Andris izaudzināja vienu mazuli, kas auga mierīgi, barības pārpilnības apstākļos un veiksmīgi izlidoja.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā


MELNĀ KLIJA Milvus migrans

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni ligzdoja citā ligzdā, savukārt šī, kas ir būvēta vecā bērzā, ir atrasta 2017. gadā. Gan atrašanas gadā, gan divos turpmākajos gados šajā ligzdā klijas sekmīgi ligzdoja.

Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.

Tiešraides sistēma pie ligzdas ir uzbūvēta marta beigās, pirmais putns ligzdā pārradās 6. aprīļa pēcpusdienā.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei. Paldies Aigaram Kalvānam par informāciju par ligzdas apdzīvotības vēsturi.

 


 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

 

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Pica pica - 2024-03-19 Ziemelmeita
Acanthis flammea - 2024-03-19 tatia
Corvus corone cornix - 2024-03-19 Ziemelmeita
Podiceps grisegena - 2024-03-19 MoreOrLess
Columba oenas - 2024-03-19 apogs apogs
Columba oenas - 2024-03-19 apogs apogs
Scolopax rusticola - 2024-03-19 erts
Nezināms
Ignotus
@ aina
Pēdējie komentāri novērojumiem
roosaluristaja 19.marts, 07:29

Te ņēmu palīgā aplikāciju. Viņas versija - Skeletocutis amorpha. Izslēgt nevar. Kaut gan tur himenoforam tā kā oranžīgam bija jābūt.


mardzh 19.marts, 07:12

Izveidoti atsevišķi ziņojumi. Paldies!


Igors 19.marts, 06:50

Paldies, pievienoju bildi ar viņa novērojumu rezultātiem Eiropā


BI 19.marts, 00:19

Gredzenota kā jauns tēviņš 24.11.2021 Holandē, Iepriekšējā ziemā vairāki novērojumi Vācijā un Polijā, šoziem pa Vāciju un Holandi


Mareks Kilups 18.marts, 22:16

paldies!


roosaluristaja 18.marts, 22:15

Jā, pilnībā piekrītu. Te vajadzētu izveidot vairākus ziņojumus, kur katrā būtu sava suga


Irbe 18.marts, 22:10

1.foto lejā kaņepītis, 2.foto ziemas žubīte


Ziemelmeita 18.marts, 22:08

Es te riktīgi saputrojos, neieskatijos,ka latiniskais ir tas pats. Dažādos avotos atškiras latviskais.


Osis 18.marts, 21:59

Paldies Uldi!


roosaluristaja 18.marts, 21:53

Te es strīdu nesaprotu. Jā, Stereum fasciatum. Laikam kaut kas pazudis tulkojumā.


VitaS 18.marts, 19:44

Ja ķivulis, tad tāds ļoti izpūkojies un gaišs. Stipri atšķīrās no pārējiem ķivuļiem tajā bariņā.


Ziemelmeita 18.marts, 19:38

Varbūt tomēr joslainā sikpiepe (Stereum fasciatum)? Uldi, ko saka Tava aplikācija?


Irbe 18.marts, 19:30

Ķivulis


zane_ernstreite 18.marts, 17:13

Šķita, ka labirintpiepe dēļ sporām, bet - nošaubījos. Paldies, parasta, jā, bet man pirmais šīs piepes novērojums.


ekologs 18.marts, 17:02

Manuprāt, Airvabole (Dytiscus dimidiatus) :)


erts 18.marts, 13:46

Lielais ķīris ar gredzenu AE 77 Daugavpilī novērots 10.gadu pēc kārtas.


Lemmus 18.marts, 12:43

Paraudziņa nav, bet smērīga bija.


Ilgonis 18.marts, 10:46

Paldies, nekad nebiju redzējis.


IlzeP 18.marts, 10:00

Man arī izskatās pēc ziemeļu. Varbūt ir kāda bilde, kr ausīm un sejai nav virsū ēna?


Karmena 18.marts, 09:56

Paldies par sugas noteikšanu, Edgar!


Karmena 18.marts, 09:55

Paldies par sugas noteikšanu, Uldi!


Ziemelmeita 18.marts, 09:33

Diemžēl vairāk bildes nedabūju, runcis iztraucēja.


Ziemelmeita 18.marts, 09:31

Paldies,Uldi un Edgar.


Edgars Smislovs 18.marts, 09:08

Varbūt ir vēl bilde ar galvas sānskatu, virsasti vai zemasti?


roosaluristaja 18.marts, 08:23

Ekskrementi varētu būt medņa


Ziemelmeita 18.marts, 08:10

Jā, to esmu sapratusi,ka melnā dzilna ir riktīga vokāliste. Jāmēgina atcerēties visi šie varianti.


roosaluristaja 18.marts, 08:08

Melnajai dzilnai raksturīgs plašs vokālais repertuārs. Iepriekšejā ziņojumā bija dziesma, šis ir viens no saucieniem


Ziemelmeita 18.marts, 08:06

Paldies,Uldi. Šitādu variantu melnajai dzilnai vēl nebiju dzirdējusi.


Ziemelmeita 18.marts, 07:57

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 18.marts, 07:57

Paldies, Ieva un Uldi.


roosaluristaja 18.marts, 07:01

Veca. Visticamāk šī suga


roosaluristaja 18.marts, 06:50

Patiesi kaut kas parasts


putnels 17.marts, 23:34

Sila strazds


putnels 17.marts, 23:24

Šī ir Sniedze. Varat izlabot novērojuma sugu! :)


ekologs 17.marts, 23:18

Te, manuprāt, kaut kas no Anotylus sp. Iespējams A. rugosus. :)


ekologs 17.marts, 23:09

Lielā gaura:)


ekologs 17.marts, 23:07

Turklāt Platausainie sikspārņi šajā gadalaikā ir retums.


ekologs 17.marts, 23:02

Pēc šī foto 100% grūti spriest vai tas ir Platausainais sikspārnis, ir jāredz ausis. Matiņu/ kažoka krāsa vairāk atbilst Ziemeļu sikspārnim (Eptesicus nilssonii) :)


guta7 17.marts, 22:59

Tur vienā varā bija sejas zosis, baltpieres zosis un ziemeļu gulbji. Tuvāk ar mobilo nevarēju nogotografēt. Gulbji priekšplānā.


imis23 17.marts, 22:30

Vai tiešām zoss?


IlzeP 17.marts, 22:14

Zinu, ka Sātans, tik aizdomājos, ka nu jau diezgan padzīvojušam vajadzētu būt. Neskatoties uz savu dīvaino dzīvesveidu...


dziedava 17.marts, 21:28

Paldies, Ansi!


Irbe 17.marts, 21:12

Kajaks


nekovārnis 17.marts, 19:18

Drīzāk jau airvabole, bet bez foto droši pateikt nevarēs.


guta7 17.marts, 18:44

Paldies, Julita, par izsmeļošu skaidrojumu. Paņemšu paraudziņu.


dziedava 17.marts, 18:38

Šūnu daudzpilītei pirmkārt būtu staipīgs kapilīcijs. Vai sporu mākonis staipījās? Vizuāli izskatās, ka ne. Ja skata virsmu, tā izskatās plankumaina. Vajadzētu ļoti labu virsmas foto, jo izskatās, ka varētu būt no retākām sugām. Tālāk nepieciešama mikroskopija - kapilīcija pavedieni - kā savīti, kādi, cik gari tiem gali. Krāsa mikroskopijā.


finesse 17.marts, 18:34

Paldies, Edgar, šaubas bija un labi, ka ir foto :)


Langa 17.marts, 18:18

Pasuga S.e.caesia ?


forelljjanka 17.marts, 17:05

Tas tak Sātans,es pat zinu kur ir viņa ligzda!:D Tikai.Baltās stārķenes,ko viņš lec ni un ni.:(


guta7 17.marts, 16:30

Iespējams, ka vairs nepazīstu staraino flēbiju.


VijaS 17.marts, 15:04

Nezinu, man tā kā pārāk " spuraina" šķiet, lai būtu gļotsēne. Ja vien tas nav kaut kas sapelējis, tad drīzāk sēne. Kā parasti gribas jautāt - kas notiek, ja pabaksta ar pirkstu? Izjūk vai nē?


Monta Heidemane 17.marts, 14:51

Paldies! Paldies par komentāru - pievērsīšu uzmanību tuvplānu foto.


VijaS 17.marts, 14:47

Vajadzētu būt purpura lākturītei, bet ja ir paraudziņš, tad jau varēs pārbaudīt. :)


Monta Heidemane 17.marts, 14:45

Paldies! Turpmāk noteikti piefiksēšu un fotografēšu gan kopskatu, gan tuvplānu foto.


felsi 17.marts, 14:43

Paldies!


felsi 17.marts, 14:40

Paldies! Domu gājiens līdzīgs, būs tur vasarā jāpašiverē:)


dziedava 17.marts, 14:32

Piekrītu, kapilīcijs ir tā uz robežas, varbūt ir dzelksnīte. Varianti ir P.ovisporum vai B.affinis var. microspora, jo sporām baltā līnija pāri. Interesanti, ka bija arī rievaini kātiņi. P.ovisporum tādi nav minēti, B.affinis reti varot būt.


marsancija 17.marts, 13:31

Cik neinteresanti :) ! Tas man neienāca prātā.


dziedava 17.marts, 12:05

Physarum polycephalum: https://www.gbif.org/tools/zoom/simple.html?src=//api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/3335351601/media/7f0b7089c21943efa0bc4a4cd4a3f557 https://www.gbif.org/tools/zoom/simple.html?src=//api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/2851074554/media/80a48b8a79514d30f9ea1b3ee33497a3 https://www.gbif.org/tools/zoom/simple.html?src=//api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/3335402314/media/10c56b29081bc5421373c797b5fcaa01


dziedava 17.marts, 11:56

Jābrauc jūlija beigās pakaļ dabiski nobriedušam :D


dziedava 17.marts, 11:55

Ph. virescens nobriedis ir dzeltenzaļš, te tomēr pelēkbalts.


dziedava 17.marts, 11:54

Traki interesanti. Hipotēzes tādas kā Physarum polycephalum (sporas tā kā par mazu), Fuligo gyrosa (kapilīciju vajadzētu treknāku), Physarum albescens (nivicolous un ar lielākām sporām). Jeb citiem vārdiem - man nav hipotēžu. Būtu tikšanās ar Edvīnu, šis būtu dodamais, bet tuvākā laikā nekas tāds nedraud.


Irbe 17.marts, 10:42

Dzeltenā stērste


ivars 16.marts, 23:38

Mājas balodis.


marsancija 16.marts, 23:17

Jautājums par putnu kadra kreisajā augšējā stūrī.


IlzeP 16.marts, 22:05

Ļoti interesanti!


valters 16.marts, 22:01

Pirmie novērojumiir no 2017 gada marta!


ekologs 16.marts, 21:53

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) :)


ekologs 16.marts, 21:17

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) :)


IlzeP 16.marts, 20:54

Cik gadus viņš jau tur ir redzams?


valters 16.marts, 19:36

gredzenots pie Kalvenes kā mazulis 26.07.2018.


valters 16.marts, 19:25

Otrs gredzenotais drošvien ir 5c38, viņus jau labu laiku novēroju kopā. Cerams ka pāris.


VijaS 16.marts, 18:07

Labi var redzēt, ka augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, nevis "bumbiņas" .


Antarktīda 16.marts, 14:30

Dzilnītis


Vita Ju 16.marts, 13:15

Šogad pirmais novērojums. Agrāk kā parasti. Iepriekšējo sezonu dati: 21.03.23 24.03.22 26.03.21 18.03.20 20.03.19


Osis 16.marts, 09:41

Paldies Ieva!


Osis 16.marts, 09:40

Paldies Ieva!!


erts 16.marts, 09:32

Šodien pirmā diena kad Esplanādes purvajā atgriezušies vairāki simti lielo ķīru.


IevaM 16.marts, 07:56

Jūras ērglis


IevaM 16.marts, 07:56

Jūras ērglis


IevaM 16.marts, 07:55

Jauns jūras ērglis


guta7 15.marts, 22:33

Paldies, Julita!


dziedava 15.marts, 21:14

Par šādām es tiešām nesaprotu. Nav ne tipiskas T.varia, ne tipiskas T.contorta


dziedava 15.marts, 21:12

Galviņas apaļīgas, sporu mākonis, domājams, nestaipījās


IlzeP 15.marts, 20:55

Par sugu paļaujos uz Arturu. Pati saprotu tik, ka ūdensvabole un no lielajām.


Lietuviete 15.marts, 20:02

Paldies!


Osis 15.marts, 19:21

Paldies Ilze un Arturs!!


Osis 15.marts, 19:20

Paldies Ilze / pirmo reizi redzēju tik lielu vaboli / kādi 4 cm


IlzeP 15.marts, 17:02

Niedru lijas mātīte?


ekologs 15.marts, 16:53

Vilkzirneklis (Pardosa amentata) :)


ekologs 15.marts, 16:48

Pēc dotajām bildēm, manuprāt, Airvabole (Dytiscus dimidiatus) :)


Irbe 15.marts, 16:06

Manuprāt, ir


Osis 15.marts, 15:58

ok, paldies Edgar!


Lietuviete 15.marts, 15:52

Neesmu pārliecināta, vai tas ir zvirbuļu vanags.


paliec 15.marts, 15:04

kaut kāds tūkstoškājis. Diplopoda


Osis 15.marts, 14:54

Paldies Uģi!!!


BI 15.marts, 13:13

Cik droši, ka gredzens ir LT? No bildēm tas nesanāk.


Vita Ju 15.marts, 11:02

Ļoti tumšs putns. Siluets kā lijai.


Vīksna 15.marts, 09:25

Paldies !


IlzeP 15.marts, 08:52

Paldies, Ivar, par ideju!


ekologs 15.marts, 08:34

Vālīšvabole (Pselaphidae sp.). Izskatās jau pēc Brachygluta fossulata, bet šīs arī nav no tām viegli nosakāmām vien pēc bildes :)


ekologs 15.marts, 08:07

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


Ivars Leimanis 15.marts, 07:57

Skumīgi - LVM GEO 384.kv. 14.nog. rādās kā izcirtums: 2023.gada sanitārā kailcirte (vienlaidus rekonstruktīvā). Tāpēc iesāku komentēt, jo gribējās saprast, kas tur noticis, un ierosināt LifeForSpecies projektam, veicot DDPS Ozols uzlabošanu, sugām ieviest slāni - iznīcināts/iznīcis, iespējams iznīcināts, vai, ja pie sugas statusa atzīmēts "iznīcināts", tad punkts iekrāsojas citā krāsā, lai kartē mānīgi nerādītos visas vēsturiskās atradnes kā esošas, kā arī vienlaikus uzkrātos info par iznīcinātām/iznīkušām atradnēm (nevis tās vienkārši izdzēst) - tas arī noderētu nākošajā sugas IUCN vērtēšanas ciklā. Līdz ar to arī topošajā Ornitho platformā vajadzētu speciālu lodziņu "iznīcināts vai iznīcis", kā šajā gadījumā, lai pārnesot uz DDPS Ozols būtu iespēja, ka tas jau uzreiz iekrīt citā slānī vai iekrāsojas citā krāsā. Droši vien, ka DDPS Ozols modernizētāji par šo visu jau ir domājuši.


Līga Strazdiņa 14.marts, 23:46

Ivar, punkts kartē iebakstīts ar novirzi, jo neizmantoju mazāko mērogu, bet jābūt ap 140 m uz DA, precīzas koordinātas: 341589 244397, 384.kv., 14.nog., 8E2B56. No lielā grāvja ir drošā attālumā aptuveni 110 m, tomēr ir vēl mazie grāvīši, jā. Iespēju robežās tika rekomendēta plānotā MAC izbūves aizvirzīšana prom no atradnes, var apskatīt LVM GEO kartē. Par sakrāsotajām eglītēm man nav komentāru, nezinu cēloni.


Ivars Leimanis 14.marts, 23:03

Varētu būt alkšņu spulgpiepe.


roosaluristaja 14.marts, 22:02

Nu man grūti kaut ko palīdzēt. Turklāt informācija dažādos literatūras avotos ir pretrunīga. Attiecība uz sporām "Poroid fungi of Europe" ir apgalvots, ka F.ferrea tās ir šaurākas 5-7,5 x 2-2,5 mikrometri. Tāpat tur ir minēts, ka F.ferrea "lacks setal hyphae". Nezinu, ko tas nozīmē. Savukārt "Fungi of temperate Europe" lazda ir atzīmēta kā svarīgs substrāts F.ferruginosa. F.ferrea vairāk tā kā uz ozola.


guta7 14.marts, 21:13

Tā nejauši kabatā bija aizķēries paraudziņš un tāds švaks mikroskops mājās. Laikam jau grūti kaut ko saprast.


felsi 14.marts, 20:36

Pievienoju mikroskopiju.


guta7 14.marts, 20:33

Nāksies ievākt paraudziņu.


roosaluristaja 14.marts, 20:01

Pēc aplikācijas domām varētu būt Fuscoporia ferrea. Diezgan reāla versija, tomēr jāņem vērā, ka Fuscoporia ferruginosa droši ir atšķirama tikai pēc sporām. Lazda kā substrāts arī der abām sugām


Ziemelmeita 14.marts, 19:51

Paldies,Ivar.


Ivars Leimanis 14.marts, 19:50

Pinuma kažocene :)


roosaluristaja 14.marts, 19:44

Aplikācija atbalsta Ivara versiju. Tā ka Trichaptum biforme vien būs.


guta7 14.marts, 19:14

Varbūt tomēr violetā smalkpiepe?


Ivars Leimanis 14.marts, 19:01

... vai arī punkts pareizs, bet tas ir cits, mazāks grāvītis. :))) Smieklīgi.


Ivars Leimanis 14.marts, 18:49

Laikam, sapratu. Punkts neprecīzs - jābūt 50 m uz R - grāvī. Cirte nebūtu tas sliktākais - maza iespēja, bet tomēr varētu arī paveikties, un izdzīvot. Bet grāvja, kurā tā kritala guļ, renovēšana gan to iznīcinātu. Bet tur neko nevar padarīt. Gan jau tā sūna pie Bārtas vēl kaut kur atrodama.


Ziemelmeita 14.marts, 15:25

Paldies,Uldi.


roosaluristaja 14.marts, 15:24

Tā izskatās. Varbūt kaut kur arī kādas citas sugas pārstāve ir noslēpusies, jo šādos baros reti ir vienas sugas tīrkultūra, bet lielākā daļa te ir sējas zosis


Ziemelmeita 14.marts, 15:23

Paldies,Ilze.


IlzeP 14.marts, 15:22

Tā izskatās.


Ziemelmeita 14.marts, 14:59

Vai šīs ir sējas zosis?


Ivars Leimanis 14.marts, 13:50

Spriežot pēc bildē redzamā egļu izskata (nokaltušas. mizgrauzis?) un sarkanās krāsas atzīmēm uz stumbriem, visticamāk, tur šobrīd ir LVM izcirtums. Nez', šīs retās īpaši aizsargājamās sūnu sugas vienīgajai atradnei Dienvidkurzemē tas kaut kā kaitē vai it'nemaz?


roosaluristaja 14.marts, 10:16

Te ir divi varianti: Dasyscyphella nivea (ja substrāts ir ozols) vai kaut kas no Lachnum (ir vairākas līdzīgas sugas)


Vīksna 14.marts, 10:00

Paldies ! Dēļ darbiem nu jau mazāk būs laika. Vēl visu pērno neesmu salikusi.


W 14.marts, 07:48

Paldies, Uldi!


W 14.marts, 07:47

Paldies, Julita!


IlzeP 14.marts, 07:38

Vai gredzena nr. nav nolasīts vai nolasāms oriģinālajā foto?


felsi 14.marts, 06:57

Ups, klasiskā kļūda:(


Antarktīda 14.marts, 05:53

Paugurknābja


ekologs 14.marts, 00:13

Kāda no sēņmīļiem (Latridiidae sp.) :)


ekologs 13.marts, 23:45

Arī šis būs kāds no Segzirnekļiem (Linyphiidae sp.) :)


ekologs 13.marts, 23:44

Manuprāt, kāds no Segzirnekļiem (Linyphiidae sp.) :)


ekologs 13.marts, 23:29

Vilkzirneklis (Pardosa amentata) :)


dziedava 13.marts, 21:38

Atkal Tev medainā ar elaterām <6 mkm, kaut medainajai jābūt 6-10 mkm (un gludai). Pieraksti kkur, lūdzu, to pie mikroskopa :)


Vīksna 13.marts, 21:35

Paldies !


felsi 13.marts, 21:30

Pievienoju mikroskopiju.


felsi 13.marts, 19:28

Pievienoju mikroskopiju.


roosaluristaja 13.marts, 18:47

Manuprāt leicisks īpatnis


ekologs 13.marts, 17:26

Ko par šo īpatni domā putnotāji? Leicisks īpatnis vai tomēr, kas interesantāks?


IlzeP 13.marts, 14:55

Mazie vai lielie ķīri?


Ivars Leimanis 13.marts, 11:02

Fungus


Ansis 13.marts, 10:46

Vajadzētu būt! Šī suga aug uz skāba substrāta, kas parasti ir akmeņi, smilšakmens klintis vai vienkārši smilts, bet retumis atrodama arī uz dzīvu koku mizas vai trūdošiem stumbriem. Citas sīkās skapānijas ir kaļķmīļi, vai savādāk izskatās.


davis_wi 13.marts, 10:40

Vai tiešām tie varētu būt ligzdotāji?


Vīksna 13.marts, 08:20

Paldies !


ekologs 12.marts, 23:30

Šis, manuprāt, būs Īsspārnis (Tachyporus hypnorum) :)


ekologs 12.marts, 23:27

Manuprāt, Īsspārnis (Tachyporus formosus) :)


ekologs 12.marts, 23:18

Samtērce (Trombidiidae sp.) :)


Alvis Āboliņš 12.marts, 22:16

Paldies par bildi! Ļoti netipisks biotops melnajam stārķim - tīra bērzu audze. Varbūt Latgales pusē tādos ir biežāk melnā stārķa ligzdas.


Vīksna 12.marts, 22:05

Paldies ! Jā, senāk tādas bildētas, bet ar xiaomi smukāk sanāk.


ekologs 12.marts, 21:56

Manuprāt, Skrejvabole (Nebria brevicollis) :)


dziedava 12.marts, 09:30

Paldies!


dziedava 12.marts, 09:28

Katru reizi mazliet citādi izskatās :). Te svarīgi redzēt, ka vālītei nav ārējā smalkā tīkliņa, ir tikai kolumella un skraji zari no tās. Kolumella parasti izlocīta. Aug grupās. Un tad sporām viena puse gaišāka - kontrolei :)


dziedava 12.marts, 09:24

Jā, tie kapilīcija savienojumi izskatās līdzīgi :). Šogad uzdevums nobildēt jaunu, augošu, attīstību sākot no plazmodija :D.


Ansis 12.marts, 08:47

Pseudotaxiphyllum nesanāca - atradās cilindriski vairķermenīši un labāk attīstītās lapas ar 1 šūnu rindas nolaideno pamatnes daļu.


VijaS 11.marts, 23:56

Ātrā mikroskopija izjukušam paraudziņam :). Kolumellu nesameklēju, pārējie parametri it kā atbilst. Vieta tieši tā pati, kas pirms gandrīz pusotra gada, bet šoreiz krietni mazāk, tikai dažās mizas rievās. Pirmais novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/b648f97754381f5d54c0ee1d7a4ec584/


guta7 11.marts, 22:49

Paldies, Uldi, par statusa labojumu! Viņas tur ligzdo katru gadu, jo ir veca liepu aleja, veci oši un ozoli.


mufunja 11.marts, 22:42

Kā es viņu neatpazinu? Pirmo reizi atradu 23.12.18. Ančupanī :(


IlzeP 11.marts, 21:28

Vairs nav :)


VijaS 11.marts, 21:18

Sugas latviskajā nosaukumā ir drukas kļūda - galā lieks e burts.


VijaS 11.marts, 20:54

Paldies, Renāte! Zaļganā fona dēļ cerēju uz kādu interesantāku "nagliņu" un par šo pat neiedomājos. :)


dziedava 11.marts, 20:21

Ir gaišāka mala, jā! :) Nu vareni, atkal jauna atradne! (bet kāpēc vidū foto sanāk izgaismots, gan derētu saprast)


mufunja 11.marts, 20:02

Julita,Ieliku fotogrāfijas.


Ziemelmeita 11.marts, 19:30

Paldies,Uldi. Tāda aizdoma bija.


Igors 11.marts, 19:02

Paldies, tas nozīmē, ka šim vanagam šogad ir jubilejs, desmit gadi!


mufunja 11.marts, 18:54

Mēģināšu paskatīties vēlreiz


guta7 11.marts, 18:35

Paldies par skaidrojumu!


BI 11.marts, 18:27

Gredzens ir DT2627, Kā mazulis pie Teikas, 17.05.2014


Ansis 11.marts, 18:23

Ar apaļiem augļiem un īsu irbuli ir otra suga, kura barojas no lapkokiem


Ziemelmeita 11.marts, 18:14

Paldies,Ansi.


dziedava 11.marts, 17:35

Bet vajadzētu apskatīties, vai sporām tiešām viena puse gaišāka, šajos foto to nevar pārliecinoši redzēt, bet varbūt mikroskopā to redz.


guta7 11.marts, 17:32

Nav, nav, kamēr mežā pētīju Apšu kritalas vienu pēc otras, esmu ielikusi aplamu sugu.


guta7 11.marts, 17:30

Paldies, Uldi! Man jau bija cerība, ka ir, bet gribējās mājas atnākot pārliecināties.


mufunja 11.marts, 17:16

Nesaprotu, kāpēc centrs reizēm izgaismots. Es nedomāju par Stemonāriju((. Paldies Julita :))


roosaluristaja 11.marts, 16:58

Saskaņā ar man pieejamajiem literatūras datiem lazdu graudaine var augt ne tikai uz lazdām, bet arī alkšņiem un, iespējams, ļoti reti arī citiem lapu kokiem


roosaluristaja 11.marts, 16:53

Šī tiešam ir apšu graudaine? Pēc krāsas vairāk izskatās pēc lazdu


roosaluristaja 11.marts, 16:49

Reta suga. Man personīgi pagaidām nav sanācis tādu atrast


dziedava 11.marts, 15:59

Tās ir fotogrāfijas ar speciālo mikroskopa kameru? Nesaprotu, kāpēc vidus ir izgaismots. Te svarīgi saprast, vai sporām mala ir gaišāka, jo domāju, ka Stemonaria irregularis.


dziedava 11.marts, 15:45

Varbūt pušķainā


dziedava 11.marts, 15:36

Varbūt T.varia


roosaluristaja 11.marts, 10:54

Atbilstoši man pieejamajai literatūrai pēc izmēriem mežirbes un rubeņa sūdi diez ko neatšķiras. Abiem ir 5-7 cm. Tur vairāk pēc biotopa jāskatās, kurai sugai tas būtu piemērotāks. Mežirbe ir izteikta mežu suga, rubenis nē, kaut gan lielos izcirtumos var būt.


Margarita W 11.marts, 10:20

atradās meža ceļa vidū, apkārt aizaudzis izcirtums, tālāk vienā pusē pļava un upe, otrā pusē jaukts mežs; itkā likās pārāk lieli mežirbei, bet es nekad līdz šim neesmu rubeņa atradusi


Kristers K 10.marts, 21:54

Nu 3-8sek labi var dzirdēt, varbūt pāreja ieraksta laikā klusāk


guta7 10.marts, 21:51

Auga uz egles kritalas.


felsi 10.marts, 21:28

Paldies, abas blakus sarakstā, tā ar veidojas tās kļūdas:)


roosaluristaja 10.marts, 20:48

Ja tas ir skujkoks, varētu būt kāda no violetpiepēm. Ja nē, grūti pateikt


VijaS 10.marts, 20:40

Vispār jau kāda no pilienītēm... :)


roosaluristaja 10.marts, 20:39

Izskatās, ka tā. Klijāns tiešām nav


VijaS 10.marts, 20:27

Cieta,trausla garoziņa - nebūs gļotpūpēdis. Tie rūsganie apaļīgie, visticamāk, ir gludie ragansviesti, bet tas gaišākais neregulārais varētu būt arī kas interesantāks, tādu derētu pārbaudīt.


Ivars Leimanis 10.marts, 20:18

Es tikai esmu pārsteigts, jo šķita, ka Ansim tas ir ļoti principiāli. Bet kam negadās!


pustumsa 10.marts, 19:51

Paldies!


Irbe 10.marts, 19:48

Nebūs klijāns, manuprāt zvirbuļvanags


IlzeP 10.marts, 19:08

Vismaz manā datorā pārāk klusu. Varbūt kāds var nokomentēt?


MJz 10.marts, 18:48

Bildēs peļu klijāns.


mufunja 10.marts, 18:18

To es arī uzzināju FB:))


Ziemelmeita 10.marts, 16:54

Sīkpiepēm nav poru. Nebūs sīkpiepe.


Ziemelmeita 10.marts, 16:52

Paldies,Raivo, pameklēšu informāciju.


roosaluristaja 10.marts, 16:43

Es tā kā drīzāk par rubeni balsotu


roosaluristaja 10.marts, 16:42

Pēc pēdām noteikt es nemāku, bet, apskatot apkārtni, manuprāt baltais tādā vietā nevarētu būt


Margarita W 10.marts, 16:30

Jeb tomēr rubenis?


Mežirbe777 10.marts, 14:37

Līdzinās Caloplaca flavorubescens :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts