Aktīvie lietotāji: 53 Šodien ievadītie novērojumi: 511 Kopējais novērojumu skaits: 994473
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides 2020. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

2020. gadā Latvijas Dabas fonds jau devīto sezonu (kopš 2012. gada) izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Tiešraidē var vērot divas jūras ērgļa, ūpja, melnā stārķa, zivjērgļa, vistu vanaga, divas mazā ērgļa un melnās klijas ligzdas.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


 

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. Ligzdā izauga divi mazuļi. Pēc ligzdošanas sezonas ligzda pamazām sabruka, taču jūras ērgļu pāris ligzdu atjaunoja. arī 2019. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Slīteres nacionālajā parkā

Jūras ērgļu ligzdošanas teritorija šajā vietā ir zināma kopš 2010. gada – sākotnēji ērgļi ligzdoja aptuveni 20 gadus vecā mākslīgajā ligzdā, tad pārcēlās un 200 metrus tālāk uzbūvēja tiešraidē vērojamo ligzdu, kurā ligzdoja 2013. gadā. Nākamos piecus gadus ligzda bija neapdzīvota, un vieta, uz kuru bija pārcēlušies putni, nezināma. 2018./2019. gada ziemā ligzdu apmeklēja klinšu ērgļu pāris, tomēr viens no putniem bija nepilnīgi pieaudzis un ligzdošana pavasarī netika uzsākta.

Kameras sistēma pie ligzdas ir uzstādīta 2019. gada sākumā. Rudenī ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris, abi putni ir bez gredzeniem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka vismaz viens vai, iespējams, abi ērgļi ir šai teritorijai jauni – 2013. gadā, kad šajā ligzdā pēdējo reizi tika konstatēta sekmīga ligzdošana, mātīte bija gredzenota.

Ligzda ir būvēta priedē aptuveni 15 metru augstumā, blakus tai ir iekārusies pusizgāzusies priede, kas vējainā laikā beržas pret ligzdas koku, radot čīkstošu troksni. Šī iemesla dēļ mikrofons ir novietots nevis pie ligzdas, kā tas ir citos gadījumos, bet nedaudz nostāk uz zara. Līdz ar to ligzdas skaņas nav tik intīmas.

Šī ir viena no divām jūras ērgļa teritorijām, kas bijušas zināmas Slīteres nacionālā parka teritorijā (vēl trešajā teritorijā ligzda savulaik atradās uzreiz aiz parka robežas). Domājams, ka putni barojas gan jūrā, gan iekšzemē, tomēr par to labu priekšstatu gūsim tad, ja tiks uzsākta ligzdošana.

Kameras sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies Helmutam Hofmanim par palīdzību sistēmas uzturēšanā!


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu un ir nodrošināta nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

No 2013. līdz 2017. gadam ik sezonu šajā ligzdā ligzdošana noritēja sekmīgi. 2017. gadā tiešraidē varējām vērot, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi. Apkopojumi par notikumiem ūpju ligzdā 2017. gadā: I daļa un II daļa.

Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta. Arī 2019. gada ziemas beigās-pavasarī ūpis regulāri apmeklēja ligzdu un nesekmīgi mēģināja sasaukt dzīvesbiedri. Ligzdošana nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Šī ligzda Siguldas novadā ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija, ir par 2017. gadu, kad izšķīlās četri mazuļi, un izauga trīs.

Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Ligzda atrodas boreālajā mežā ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce) un riekstrozis.

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja. 2019. gadā tēviņš neatrada partneri, un ligzdošana nenotika.

Kameras sistēma ir uzstādīta, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam.

Forums latviešu valodā


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi. 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā Teo un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt, taču 1. maijā tiešraides sistēmu sabojāja negaiss un tālākās norises ligzdā nevarējām vērot. 2019. gadā ligzdā atgriezās Teo, taču pāris neizveidojās un ligzdošana nebija sekmīga.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.

Forums latviešu valodā


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Ligzda šajā laikā tikusi kontrolēta un tajā gredzenoti mazuļi. Šis pāris, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū zināma ar savu īpašo raksturu tā mēdz uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni ir pieraduši un tiem nepievērš uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Paldies SIA "Darba Spars" par sadarbību!

Forums latviešu valodā


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā ligzdošana tika uzsākta, mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.

2019. gadā ligzda priecēja skatītājus ar harmonisku ligzdošanu ērgļu pāris Anna un Andris izaudzināja vienu mazuli, kas auga mierīgi, barības pārpilnības apstākļos un veiksmīgi izlidoja.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā


MELNĀ KLIJA Milvus migrans

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni ligzdoja citā ligzdā, savukārt šī, kas ir būvēta vecā bērzā, ir atrasta 2017. gadā. Gan atrašanas gadā, gan divos turpmākajos gados šajā ligzdā klijas sekmīgi ligzdoja.

Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.

Tiešraides sistēma pie ligzdas ir uzbūvēta marta beigās, pirmais putns ligzdā pārradās 6. aprīļa pēcpusdienā.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei. Paldies Aigaram Kalvānam par informāciju par ligzdas apdzīvotības vēsturi.

 


 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

 

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Turdus pilaris - 2021-01-23 zane_ernstreite
Corvus corax - 2021-01-22 eksperts 3
Regulus regulus - 2021-01-23 angel
Turdus merula - 2021-01-22 eksperts 3
Garrulus glandarius - 2021-01-23 zane_ernstreite
Turdus pilaris - 2021-01-22 eksperts 3
Parus major - 2021-01-22 eksperts 3
Nezināms
@ anthicus
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
roosaluristaja 23.janvāris, 15:45

Te jau nu tiešām vajadzētu aprakstīt, kā tā pūce izskatījās. No neliela attāluma meža pūci un ausaino pūci sajaukt nav iespējams. No otras puses arī meža pūces mierīgi var dienot klētī


nekovārnis 23.janvāris, 14:59

Jā, tas bija negaidīti :) Bet izskatās, ka invāzija norit pilnā sparā un drīz šo ornamentblakšu būs kā mežā malkas :D


roosaluristaja 23.janvāris, 13:35

Ļoti iespējams, ka tā


CerambyX 23.janvāris, 12:10

Labs gada sākums!! :)


Laimeslācis 23.janvāris, 12:06

Man arī pirmā doma bija tāda, bet otrā, ka tā varētu būt graudainā ķīselene Myxarium nucleatum, jo bagātīgi, otro gadu aug uz tās pašas kritalas plikiem sāniem. Tikai nezināju, vai tā varētu tā ielīst un augt arī starp/uz sūnām. Tāpēc sašaubījos. Pēc skata vairāk līdzīga Sebacina incrustans, tāpēc atļaušos nomainīt uz šo sugu. Paldies, Uldi, par palīdzību!


Laimeslācis 23.janvāris, 11:28

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 23.janvāris, 11:18

Varētu būt Sebacina incrustans


forelljjanka 22.janvāris, 22:00

Interesanta ligzda.Arī ar to,ka nav zināma mazo ērgļu LIFE projekta ietvaros.Turpat netālu ir vairākas zināmas,varētu būt viena no pāra ligzdām,mežs gan izskatās nav LVM.


Alvis Āboliņš 22.janvāris, 17:48

Cik tuvu!


DaceK 22.janvāris, 17:00

Paldies! Turpmāk tā atzīmēšu.


Mareks Kilups 22.janvāris, 15:35

bet nu tātad ... pūce sp. :)


Vīksna 22.janvāris, 13:26

Paldies !


IlzeP 22.janvāris, 12:59

Jāņa Bajinska komentārs: "Lai gan piekrastē parasti vairāk uzturas taimiņi, domāju, ka Daugavas mute nebūs tas gadījums. Dabiskās atražošanās iespējas taimiņiem Daugavas baseinā ir ļoti limitētas savukārt audzētavas tur atražo tikai lašus. Vizuāli, protams ir pagrūti ar 100% ticamību pateikt, ka tas ir lasis, bet spriežot pēc tā, ka uz astes kāta (uz tā kas no tā palicis) zem sānu līnijas neredz melnos x veida plankumus/punktus, es tomēr izdarītu secinājumu, ka tas ir lasis. Vai dabiskais – ar lielu varbūtību Nē, jo taukspuru nogriešana absolūti visiem smoltiem tiek realizēta salīdzinoši nesen un pa rupjo piemetot, ka lasis visticamāk ir 3-4 gadus vecs, liekas ticami."


Wiesturs 22.janvāris, 12:57

Tinējs noteikti, man izskatās pēc Archips crataegana


Wiesturs 22.janvāris, 12:41

Vajadzētu būt šim.


IlzeP 22.janvāris, 10:20

Paldies par informāciju!


IlzeP 22.janvāris, 10:17

Saņēmu šādas atbildes: "Kaut kas no baltā viņā ir, vairāk nekā no pelēkā :) Noklausījos arī ZNZ intervijas radio par gada dzīvniekiem. Sugu atšķirības un hibrīdu varbūtību tur kolēģi praktiski neaplūko" (Jānis Ozoliņš). "Šai gadījumā, es teiktu, ka tas zaķis, tiešām, vairāk izskatās pēc baltā" (Valdis Pilāts). Mainu atpakaļ uz balto. Bet ar abu sugu atšķiršanu nav vienkārši, pie tam var būt arī starpsugu hibrīdi.


dziedava 22.janvāris, 09:11

Arī Stemonitis pallida un Arcyria stipata var. imperialis nav? Visiem atklājumiem vajadzētu saglabāt paraudziņus, lai tos varētu vēl kādreiz un kāds cits pārbaudīt. Sistemātika arī mainās, jābūt iespējai pārnoteikt. Protams, līdz šīm atklāsmēm es pati nonācu tikai daudzu gadu laikā :D.


Vīksna 22.janvāris, 08:42

Paldies !


Mari 22.janvāris, 08:02

Nē, diemžēl nē, paraudziņus ilgi neglabāju, bet no šī gada sezonas noteikti labošos :)


Wiesturs 22.janvāris, 01:42

Tinējs, šķiet, Notocelia uddmanniana


Rallus 22.janvāris, 00:19

Jā, tam rudajam derētu vēl kādu rakursu. Izskatās gan, ka tas tur varētu būt lokāls rezidents.


Rallus 22.janvāris, 00:16

ar tādu knābi pat īsti nav variantu. Arī spārnu platums.


DaceK 22.janvāris, 00:16

Vietu atrādīju vides inspektorei, 100% apstiprinājums, ka lācis darbojies. Skrāpējumi dažādos augstumos, kakas blakus kokam un palieli zari ar gardiem āboliem nolauzti. Apkārtnes zemnieki lāci esot redzējuši jūnijā.


IevaM 21.janvāris, 21:19

Ziepenīte, varbūt botāniķi var pateikt, kura


pētniece 21.janvāris, 20:46

Vai viens no viņiem nav nesen pieminētās pasugas, otrs - vietējais?


marsancija 21.janvāris, 20:20

Kaut kas no filadelfiem.


marsancija 21.janvāris, 19:54

Paldies, Ilze! Protams, šis lai paliek ktegorijā Putns nezināms, jo precīzi neko saprast nevar.


IlzeP 21.janvāris, 19:10

Man arī izskatās pēc jūras ērgļa


dziedava 21.janvāris, 18:02

Paldies, darīts!


marsancija 21.janvāris, 17:56

Paldies par komentāriem! Jā, par ērgļiem man "plašas" zināšanas:)


Ivars L. 21.janvāris, 17:19

Ja ir jauna sistemātika, un tajā tās ir 1 suga, tad šajā gadījumā ir jālec (līdzi).


IevaM 21.janvāris, 17:13

Jaunajiem jūras ērgļiem aste nav balta. Mazais ērglis šobrīd ir Āfrikā, nevarētu būt.


marsancija 21.janvāris, 16:43

Jā, pēc šīs bildes atliek vien minēt, bet, katrā ziņā, kaut kas no lielākiem plēsējiem ir. Jāmēģina vēl kādu reizi tur nokļūt, varbūt izdodas noķert momentu. Kaut gan, tur drīzumā sāksies rakšanas darbi, attransportēja ekskavatoru.


marsancija 21.janvāris, 16:39

Vismaz tas, ko redzēju tuvākā attālumā, likās mazāks par jūras ērgli un nemanīju baltumu astē.


dziedava 21.janvāris, 16:35

Ivar, Uldi - ir kāds pamats Dabasdatos glabāt 3 dažādas sugas - Phellinus alni, Phellinus nigricans un Phellinus igniarius, ja pēc jaunās sistemātikas tās visas ir viena suga Phellinus igniarius? (Latvijas db arī viena) Varu visas nomainīt uz Phellinus igniarius, bet bez saskaņošanas negribu to darīt - nav jau visam jālec līdzi, varbūt atšķirības ir būtiskas, lai DD ietvaros dalītu?


dziedava 21.janvāris, 15:29

Galvenajā db šādu neatrodu. Jauna suga? Hipotēze?


pētniece 21.janvāris, 14:58

Izskatās pēc jauna jūras ērgļa.


Durkts 21.janvāris, 13:18

Arī biju nogājis līdz rumbai - vienlaicīgi bija arī 3 (trīs) strazdi


Vīksna 21.janvāris, 13:07

Jau šī gada tauriņš, bet vēl pērnos visus neesmu ielikusi.


MoreOrLess 21.janvāris, 12:03

Paldies! Kad izraku šos foto un mēģināju noteikt sugu, jau nodomāju, ka gribētos šo augu redzēt kārtīgos ziedos un nofotografēt labāk. Ja sanāks, apraudzīšu šovasar to vietu vēl, foto GPS dati ir saglabājušies.


Laimeslācis 21.janvāris, 11:32

Paldies, Valda! Pavasarī noteikti pārbaudīšu, nobildēšu.


IlzeP 21.janvāris, 10:18

Skaidrs, paldies!


IevaM 21.janvāris, 10:11

Taisna pēdu virtene bija. Diemžēl bildes nav.


IlzeP 21.janvāris, 09:15

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Varētu būt, bet foto kā pierādījums neder, jo starp diviem punktiem vienmēr var novilkt taisnu līniju :) Pierādījums ir taisna pēdu virtene."


IlzeP 21.janvāris, 09:14

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Cik augstu no zemes ir švīkas mizā? Stumbru var saskrāpēt arī staltbriedis ar ragiem. Vai ir skrāpējumi arī augstāk, vai ir lauzti zari? Vai kakas ir turpat pie ābeles? Vai tās nevar būt jenotsunim?"


Grislis 21.janvāris, 08:16

Te derēja lapu rozetes attēls, lai pārliecinoši noteiktu.


Grislis 21.janvāris, 07:58

Šo novērojumu pamanīju jau vasarā, kaut kas aizdomīgi tur tiešām likās, bet nebija laika iedziļināties. Tomēr tā kā rūgtā drudzenīte ir aizsargājamo sarakstā un gana reta, tad skaidrībā bija jātiek. Drudzenītei vajadzētu būt pagariem, smailiem kausa zobiņiem, ko foto neredz, arī krāsa neliecina, ka izplaukstot būz zilgana. Atliek piekrist Ansim, ka nekas cits kā lipīgā sveķene neizskatās, kaut arī ne tā raksturīgākā un priekš pumpuriem tāda kā novēlojusies...


Mareks Kilups 21.janvāris, 06:40

Rucavas galā tomēr arī mājas apogs nebūtu izslēdzams. viena kaut jel cik slikta bilde te ļoti noderētu.


Indrakr 20.janvāris, 22:05

Varbūt ar',jo jau patumšs bija,bet atkal tāds galīgi maziņš nemaz neizskatījās


IevaM 20.janvāris, 21:45

Tas būs apodziņš


Indrakr 20.janvāris, 21:44

Sēdēja ceriņkrūmā


dziedava 20.janvāris, 21:43

Tikai pēc mikroskopēšanas atklāju, ka no šī paša atseguma jau ir līdzīgs novērojums ar Dicranella subulata hipotēzi: https://dabasdati.lv/lv/observation/psg6539dfavnbruhchq2c7sg21/ Būtu to atcerējusies, droši vien nebūtu to darījusi. Bet varbūt, ka abi novērojumi palīdz viens otram. Atsegums gan viens, bet vākumi bija dažādi. Viens sporu vācelīšu, otrs vairpumpuriņu dēļ.


lichen_Ro 20.janvāris, 18:54

Ir īstā


Alvis Āboliņš 20.janvāris, 14:19

Pārskatīšanās atzīmējot sugu!


Irbe 20.janvāris, 14:14

Manuprāt pelēkā


Mo 20.janvāris, 13:42

Liels paldies par sugu noteikšanu!


E L Jenots 20.janvāris, 10:58

oj. noteikti, jums taisniiba, aatrumaa neiedomaajos ka peec pirmaa acu uzmetiena nosaukums tik burtiski neatbilst kaa shkjiet, dumja iesaaceeja kljuuda sanaaca.


dziedava 19.janvāris, 22:18

:D


Laimeslācis 19.janvāris, 22:14

Šī šajā mežiņā man šoziem ir visbiežākā suga :)) Oi, labs mēles mežģis sanāca :))


dziedava 19.janvāris, 22:05

Oho, pat šajā sniegā izdevās tikt pie gļotsēnes! Un vēl kādas! :))


Rallus 19.janvāris, 19:39

Sudrabene tomēr jā. Bet sanāca gan iziet lērumam attēlu un tekstu cauri, t.sk. tām, kas te DD un kaiju pētnieku lapā. Tik tumša galva ar tik simteriski noslēgtu joslu kā gredzenu pie kakla jau arī tas dīvainums. Precīzi tādu pat bildi tā arī neizdevās atrast. Gaišākas jā, raibumi nevienmērīgi plašākā zonā - arī. Bet labi vien ir pieredzei.


Edgars Smislovs 19.janvāris, 19:25

Gribētos jau amerikas dabūt. :)


felsi 19.janvāris, 19:18

Piezīmēs jau ierakstīju, manējām kātiņa nav. Ir paraugs, materiāla daudz.


felsi 19.janvāris, 19:16

Praktiski nobrieda dabā, interesanti ir tas, ka auga kritalai apakšpusē, parasti aug virspusē, tīkliņu neizdevās iegūt arī atkārtoti, izjūk, izsējas milzīgs sporu bars, dīvainīte:). Paraugs ir, materiāla daudz.


CerambyX 19.janvāris, 19:15

Ne pati tipiskākā, bet vai ir kādi alternatīvi varianti? Īsti nenāk prātā - sudrabkaija jau vien būs.


felsi 19.janvāris, 19:11

Tieši tā Julita!


Edgars Smislovs 19.janvāris, 18:37

Varbūt ir bilde?


Edgars Smislovs 19.janvāris, 18:20

Uz muguras tik lieli baltie plankumi ir tikai zvirbuļvanagam, arī būs kļūdains. Citā dienā varētu būt cits putns, Rīgā, parasti, biežāk var stastapt vistu vanagu.


davis_wi 19.janvāris, 16:29

Sveiks, Edgar! Tajā pašā nedēļā mājas otrā pusē tika novērotais vistu vanags (arī tajā pašā diennakts laikā) tad arī nav kļūdains? (palīdzēja noteikt M. Kilups) https://dabasdati.lv/lv/observation/e9ss0c0u463ubh836nnqi2jnu4/ Savukārt pāris dienu vēlāk šajā mājas pusē (arī ap to pašu diennats laiku) lidinājās vanags un trenkāja baložus, līdz kāds tika noķerts un ēst, un tika nokrustīts par vistu vajagu.https://dabasdati.lv/lv/observation/kdj0g4b5ma1idu751de4os3le3/


davis_wi 19.janvāris, 16:16

Nē, attēlā ticis tikai viens.


Edgars Smislovs 19.janvāris, 16:02

Bildē ir domāti abi putni? Redzams tikai tēviņš.


dziedava 19.janvāris, 15:28

Vispār es domāju, ka gļotsēnēm pievērsīšos ne agrāk par februāri. Nav efektīvi detaļās iedziļināties pavisam dažādos novērojumos. Kad būs laiks ķerties klāt, tad arī sistemātiski skatīšos cauri līdzīgos novērojumus. Pa to laiku var samērīt visas detaļas (kātiņus, galviņas utt), lai jau ir viss gatavs, kad skatīšos.


dziedava 19.janvāris, 15:25

Ļoti grūti saprast, kā tas viss izskatās nobriedušam pa gabalu. Pelēks? A.versicolor sporas būtu 9-11mkm, pavedieni 5-6mkm.


dziedava 19.janvāris, 14:58

Viņas nobrieda dabā vai mājās? Šīs ir interesantas, noteikti vajag daļu saglabāt neskartu, lai neizjūk un citādi netraumējas, varbūt jāsūta Edvīnam vtml. Sporas diezgan lielas, tāpēc jautāju, vai var būt deformēta augšana. Sanāk mazliet par lielu izskatā līdzīgākajām. Pēc skata varētu būt S.fusca (sporas 6,5-9mkm). Tad ir jāsaprot, vai sporas ir kārpainas (punktiņi) vai tīklotas (400x palielinājumā tāds kā šaha laukums). Mana versija 400x palielinājumam ir šāda: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=24965 Man pēc lielākā tuvplāna pat šķiet, ka varētu būt. S.fusca var augt tādās lielās grupās, kas daļa sakrīt kopā mazākās grupās. Kātiņš nomērīts ļoti maziņš, bet 9. foto izskatās, ka 1/3-1/2 no visa garuma kātiņš varētu arī atbilst, tā gluži nav, ka tik sīks. Katrā ziņā tā šobrīd šķiet ticamākā versija. Varbūt mikroskopā var labāk sapētīt un apliecināt, ka tīkliņš tiešām saskatāms (nevis sīki punktiņi). Augu š.g. vajadzētu tipiski augt uz augiem, nevis uz kritalām. Te pat sūnas uz kritalas nemana. S.pallida līdzīga, bet sporas tomēr par mazu (vajadzētu 6,5-7,5(8)mkm). Stemonaria ir daudz sugu bez foto, grūti novērtēt. Par izlocīto jau rakstīju - tad jāredz, vai apakšā pie kātiņa ir sarkanīga plēksnīte un vai sporas vienā pusē bālākas (man izskatās, ka nav), un būtu jādabū "plika" kolumella visā garumā, lai var redzēt - ir vai nav izlocīta. Citi parametri diezgan atbilst.


Karmena 19.janvāris, 14:39

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


Rallus 19.janvāris, 13:51

Knābis pārāk neliels. Tumšais apspalvojums un punktējums ļoti līdzīgs riekstrozim, tomēr būs mājas strazds, kas līdzīgs tagad ziemā.


dziedava 19.janvāris, 13:30

Esmu ievērojusi, ka tām virvēm nevar atrast galu, vai tas ir taisni aprauts. Pretstatā trihijām, kurām ir tie gari nosmailotie gali. Ja ir šaubas, tad fakts, ka nevar atrast normālu galu, jau liecina par hemitrihiju :)


Edgars Smislovs 19.janvāris, 13:18

Vistu vanags?


ivars 19.janvāris, 12:11

Zaļžube.


Simoninna 19.janvāris, 10:41

17.01.2021. vairs nav nevienas, cerams, ka aizdevās uz kādu siltāku vietiņu.


Ilona_rasa 18.janvāris, 21:14

:))


ornitologs 18.janvāris, 21:13

Šovasar Ventā veiksmīgi izperēja un izaudzēja zoslēnus. Vietējā populācija var izveidoties.


bišudzenis 18.janvāris, 20:33

Es ar ieķeksēju šī gada janvārim :)


marsancija 18.janvāris, 19:49

Kašķīga:)


felsi 18.janvāris, 19:09

Pievienoju foto kā atveras kāds augļķemenis pēc mitrināšanas un pasildīšanas zem lampas.


felsi 18.janvāris, 19:02

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 8,1-8,2-8,5 mkm. Elatera kā virve 4,7-5,2 mkm.


kamene 18.janvāris, 15:55

No tik maza droši pateikt nevar, bet uzmanību pievērsa gandrīz apaļas lapas ar sīkzobainu maliņu un brūngani zariņi. Vairākās citās bildēs mellenes ir redzamas - ar olveidīgām lapām un zaļu stublāju. Būtu vērts apskatīt dabā.


dziedava 18.janvāris, 15:38

Renāt, man tur bija salīdzinoši šaura josla gar ezeru (5-10-15 m?), kaut kas starp pārejas purvu, mežu un bebraini:D; tālāk prom no ezera sākās paaugstinājums ar pliku mežu, t.i., gandrīz bez zemsedzes (ja neskaita ik pa laikam bacānijas :D, bet tas gan nebija "ik uz soļa"), tā ka, uz priekšu ejot, platumā bacānijādi apmēram pārredzēju.


dziedava 18.janvāris, 15:31

Baiba, nebūtu brīnums, ja es tajā reibumā tādu palaistu garām. Bet vai nav drīzāk mellene, jo spics galiņš? Te foto oriģināls: https://dziedava.lv/dok/DSCN9605.JPG


meža_meita 18.janvāris, 15:30

Sākumā arī domāju, ka pundurbērzs, bet šķiet, ka jauna mellene? Julita, šis jau nav nekāds knīpucītis. Parēķini platību :) Vēl jau apstāklis, ka visu teritoriju diezin vai apstaigāji :)


kamene 18.janvāris, 15:29

Domāju - pundurbērzs.


dziedava 18.janvāris, 15:22

Oi, saprotu, man jau ar to knipucīti bija grūti :D


meža_meita 18.janvāris, 15:15

Jā, Julita, tas nogabals viss pilns ar bacāniju. Gāju un domāju - nu, lūdzu, kaut beigtos, kaut beigtos, jo nu nevarēju to spriedzi izturēt :D


kamene 18.janvāris, 15:11

Un kas tur cinītī kopā ar bacāniju un divzobi? Vai nav puddurbērzs, arī pats par sevi rets?


ulala 18.janvāris, 14:56

Igor, vai nevari pamainīt atrašanās punktu? Jo bildes Tev ir no dzelzceļa apakšas kur es arī skaitīju, un Antrai varētu rasties bēda par reālo situāciju.


kamene 18.janvāris, 14:52

Liekas iespaidīgi. Būs vasarā vai jāieplāno brauciens uz Slotukalnu apskatīties.


ivars 18.janvāris, 14:29

B gan jau nebūs.


dziedava 18.janvāris, 14:12

Renāt, droši sarēķināji, ka 4,5 ha? Arī 10x mazāka atradne būtu ļoti liela. Šādu jau nav iespējams pat iztēloties!


dziedava 18.janvāris, 13:41

Labi, ka par savu nīkuli atļāvos papriecāties, būtu šito palaidusi garām :D


dziedava 18.janvāris, 13:32

Oho, 4,5ha ir nopietni! :)) Tā apkārtne vispār ir bacānij-fantastiska, un ja vēl sapulcējas bariņš kopā, tad vispār!!


meža_meita 18.janvāris, 13:25

Kādus padsmit kilometrus no Tavējās atradnes :)


meža_meita 18.janvāris, 13:23

Man bija tieši tāds pats WOW! Tik neaprakstāmi un arī Viļakas novadā! Komplektā bija arī sašaurinātā bārdlape. https://dabasdati.lv/lv/observation/3b36d1b352ae8064ed40ddf1876b98c4/ Fenomenāli liela atradne! 4,5 ha platībā ik uz soļa.


fufuks 18.janvāris, 13:23

Nja, uzskaites laikā nebija neviena.


dziedava 18.janvāris, 12:36

Šis laikam ir lielākais WOW sūnām manā mežu kartēšanas 4 gadu pieredzē Latvijā - uz masu ņemot. 80-90 m garumā (gar ezeru ejot) bacānija bija gandrīz visu laiku. Ir bijis, ka bacānija ir plašākā teritorijā, bet tā pa pušķīšiem, uz koku stumbriem, bet te gandrīz visu laiku - ej un bacānija, visa zeme noklāta. Un vēl sākumā kompozīcijā ar sašaurināto bārdlapi, kas pati par sevi visai reta, un tālāk kompozīcijā ar divsēklu grīšļa plantācijām, kas arī pats par sevi rets. Tas bija tiešām tāds - wow - bez pārtraukuma teju 100m garumā.


ligausis 18.janvāris, 12:32

Vai varat izlabot, ja tas ir nepieciešams, ka šie ir uzskaišu dati?


aer 18.janvāris, 10:34

Gredzena numuru diemžēl nenolasīju. Gulbis izstaipija kāju, tā vien redzēju, ka ir gredzenots. Tuvāk tur pieiet nevarēja. Vēl varu pateikt, ka gredzens bija alumīnija. Brienot gar Piķurgu viens gulbis 1 vai 2 reizes zemu pārlidoja, kā arī tālāk vienā no novērojumiem redzamas gulbja darbības pēdas uz ledus, kur tas nolaidies un ilgi uzturējies. Tā vien šķiet, ka šis pats negrib pamest teritoriju un varētu būt " aizdomās turamais" EE055.


Matrus 18.janvāris, 10:05

Kaut kur pazudis ilggadīgs Brekšu kakta ligzdotājs, vismaz 20 gadus vecs tēviņš ar gredzenu Latvia Riga EE055, varbūt tas ir viņš?


andrisb 18.janvāris, 08:34

Nevesela.


gints 18.janvāris, 00:13

Paldies, Ivar! Uz to pusi vilka.


ivars 18.janvāris, 00:08

Purva piekūns.


felsi 17.janvāris, 23:33

Godīgi runājot, nekādas domas, varbūt augu školādes gļ., tā tā kā līdzīga?


dziedava 17.janvāris, 23:26

Vai joprojām domas par izlocīto? Tai bija sarkans hypothallus un sporām viena pusē jābūt bālākām


IlzeP 17.janvāris, 21:40

Ir, ir baltvēderis


ligausis 17.janvāris, 21:38

Varētu būt gaigalas? Izšaubīja, jo lidoja bez skaņas, parasti satrauktie saucieni nodod viņas.


dziedava 17.janvāris, 21:36

Paldies Ansi, nē, šāda ideja pat prātā neienāca. Ievākta tika kā kāda no smalkajām nesaprotamajām sūnām..


Ansis 17.janvāris, 21:26

Parasti garlapu kažoveni var atpazīt jau pa gabalu, bet ja sanāk tuvāk apskatīt - tad ļoti drukna lapas dzīsla, šūnas ar vienu papilu vidū, zobaina lapas mala un smaila galotne ir tās pazīmes, kas liecina par šo sugu.


pustumsa 17.janvāris, 21:00

Paldies, Jāni un Ilze!


martinssitcs 17.janvāris, 19:19

Jā, tā arī tika secināts, Haliaeetus albicilla juv.


raoz 17.janvāris, 18:37

Paldies!


Martins 17.janvāris, 18:30

Nu skaisti, Andri! Bērnības sapnis šo pasugu "ieaudzēt" Latvijā. Bet atliek tikai "mazliet" pagaidīt!


Rallus 17.janvāris, 18:11

Tāda brūngana toņa pieskaņa jūtama...nez ir vēl kāds kadrs?


Rallus 17.janvāris, 18:05

Lielās gauras M tomēr. Kaut arī knābja galam pile virsū un neredz noliekumu uz leju, tomēr pārāk kontrastējoša kakla josla starp brūno un balto. Kopējais izskats arī.


RedStar7 17.janvāris, 17:40

Gredzens vienam no putniem CT09.


RedStar7 17.janvāris, 17:34

Ļoti interesanti, nemaz nenojautu, ka ir tādas grūtības ar zaķu noteikšanu. Tagad es DD ziņojumus lieku ar telefonu, attiecīgi punktu, jo datorā pievienot ziņojumu prasa daudz vairāk laika. Es pat nenojautu, ka punktam / laukumam varētu būt kāda nozīme.


marsancija 17.janvāris, 16:57

Paldies!


forelljjanka 17.janvāris, 16:56

Jā,ir.


Rallus 17.janvāris, 16:48

Precīzi, Maija!


marsancija 17.janvāris, 16:45

Vai varētu būt dzeltenā stērste?


MaijaRe 17.janvāris, 16:44

Te var dzirdēt balsi. Tā kā vēl putnus mācos, drošības pēc ierakstīju https://www.youtube.com/watch?v=MeLjNd9FIKs


forelljjanka 17.janvāris, 16:02

Pelēkais strazds.


felsi 17.janvāris, 16:00

Pievienoju mikroskopiju. Sporotēka 6-7 mm, kātiņš līdz 1,5 mm, diegveidīgs. Vālītes platums līdz 1 mm. Kapilīcijs ļoti ātri izjūk, fiksēti tikai fragmenti. Sporas 8,4 - 9,2 - 10,0 mkm.


felsi 17.janvāris, 11:50

Patreiz nedaudz samitrināju un paliku zem lampas, varbūt veiksies, un dabūšu sporas.:)


CerambyX 17.janvāris, 11:23

Jāsaka, ka mans prāts bildē to uztvēra kā zemasti - ups:D Tāpēc arī varbūt nepareizi interpretēju Andra sākotnējo piezīmi par 'melno asti' kas bija domāta droši vien tumšā virsaste (attiecībā pret mājas balodi) - citādi domāju, kurā brīdī meža balodim no apakšas jāskatās melna aste kā pazīme. Bet nu jā - pazīmju kopums tā ka daudz variantus neatstāj. Vairs jautājumu nav - meža balodis :)


raoz 17.janvāris, 11:22

Paldies!


forelljjanka 17.janvāris, 10:59

Ir jūras,balta aste tikai vecajiem putniem.


forelljjanka 17.janvāris, 10:58

Jūras.


forelljjanka 17.janvāris, 10:52

Zeltgalvīši.


forelljjanka 17.janvāris, 09:20

Uģi,Rīgā arī vistu vanagi ligzdo!:DD Piekritīsi,ka spārns ir klasisks meža baloža,no lauku pazīmēm(vienkrāsainas,brūnganpelēkas segspalvas,bez jebkādām strīpām un izteikti balta spārna ārmala,pie kam ,visiem vecumiem)te neko neredz.Par asti.Es bildē redzu virsasti,pie kam labi redzama arī mugura,kurā klasiskam klinšu un tā līdziniekam(citu krāsu variāciju mājas,nav vērts pat pieminēt:)),vairumā gadījumu,ir balts laukums!Jā,retos gadījumos tas var nebūt.Melnais astes gals un šauras,baltas kantītes sānos var būt abām sugām,savukārt meža,tūlīt aiz melnā riņķa galā seko tāds kā gaišāks riņķis,mājās tā ir reti,tam biežāk astes pašā galā ir gaiša kantīte.Acs,jā,tādā kvalitātē,grūti spriest,knābi neredz(it kā nojaušamais par labu meža;)).Ja arī tur Griezē ir kāds mājas balodis,tas nesēž koka zaros mežmalā,bet ir pie kaltes,fermas vai stallīšiem un sēž uz jumta.;)


SA Travel 17.janvāris, 02:44

:) Noteikti ir redzēts ērglis ar zivi. :)


ligausis 17.janvāris, 01:29

Lidoja DDR virzienā


ligausis 17.janvāris, 01:28

Lidoja DDR virzienā


felsi 16.janvāris, 22:59

Pievienoju mikroskopiju. Sporas11,3 -12,7 - 12,9 -13,1 mkm. Elatera 5,5-5,6 mkm. Izskatās pēc krāterformas:)


felsi 16.janvāris, 21:06

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 12,9 -13,6 mkm.


Edgars Smislovs 16.janvāris, 20:54

Viena, šaura strīpa uz spārna, primāro spalvu, lauku baloža, baltā maliņa, nav. Jābūt meža.


CerambyX 16.janvāris, 20:40

Šai vajadzēs nedaudz detalizētākas redzētā pazīmes - vecais putns vai jaunas? Varbūt ir foto? Ziemā reņģu kaija nav tas biežākais putns - melnspārnu kaija daudz ticamāk + Pāvilostā pēdējos gados ziemā regulār ir viena (iespējams gadu no gada viens un tas pats putns) melnspārnu kaija ar dzeltenām kājām.


girtsbar 16.janvāris, 20:36

Vai ir bikšainais klijāns?


CerambyX 16.janvāris, 20:34

Rīgā mājas baloži sēž kokos starp zariem kā mīļie :) Par asti interesanti - kādu pazīmi jūs tur saskatat, kas ir tipiska meža balodim? Es pat vairāk pat ne mājas vs meža, kā meža vs lauku (tāpēc vaicājums par foto lidojumā), jo nu dīvains lauku balodis līdzīgā paskatā/rakursā var būt relatīvi mānīgs - piemēram kā šajā attēlā: https://dabasdati.lv/lv/observation/469a3a278f30149d3ec7e3814333a09d/ Attiecīgi vai pie šādas kvalitātes foto var tur acu krāsu 100% precīzi novērtēt? Nezinu gan... Bet tumšākā josliņa uz spārnu gan būtu Ok meža balodim, tas gan. Tā ka gan jau, ka ir meža.


Wiesturs 16.janvāris, 20:33

Wiki pamatā aprakstīta vasaras barība. Konkrēti no barotavas pieredzes, kur man daudz nākuši melnie - pamatā leksē iekšā auzu pārslas (kas redzējušas nedaudz nerafinētas saulespuķu eļļas), bet ēd arī citu barību (grūbas, griķus, arī saulespuķu sēklas, bet tās mazāk). Pa laikam, ja nav liels sals, var iedot kādu ābolu (svaigu), ko paknābāt - novērtēs.


Matrus 16.janvāris, 20:26

Gredzens “Latvia Riga EK4xx” - pēdējie divi cīpari nav nolasïti...


forelljjanka 16.janvāris, 20:18

Diezgan ticami,ka meža,lai arī daudz ko neredz,tas ko redz,spārns,aste ,par labu meža.Mājas balodis jau arī ļoti reti ielaižas un sēž kokā tādā zaru biežņā.Lidojums jau gan īpaši neatšķiras.;)


Rallus 16.janvāris, 20:15

Melna aste un melna acs, būs meža


Mo 16.janvāris, 19:59

Nē, nebūs, lidojums haotisks, atšķīrās no "standarta baložiem". Likās, ka "plašāks" spārnu vēziens.


CerambyX 16.janvāris, 19:58

Nav vēl kāds foto? Kaut vai neass izplūdis, varbūt lidojumā?


Mo 16.janvāris, 19:40

Vai šis varētu būt meža balodis?


felsi 16.janvāris, 19:27

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 8,0-8,1 mkm. Elatera ap 4,4 mkm.


forelljjanka 16.janvāris, 18:52

Gan jau sajuka ar jūras.;)


PutnuDraugsNagļos 16.janvāris, 18:32

Vai Skrundā jau aprīlis?


ML 16.janvāris, 18:07

Wikipedia stāv rakstīts - Melnais mežastrazds ir visēdājs, tas barojas ar dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem, sliekām, sēklām un ogām. Tas pamatā barojas uz zemes, lēkājot un pārmeklējot teritoriju. Galvenā maņa, kas tiek izmantota, lai sameklētu barību, ir redze, bet, lai atrastu sliekas vai citus bezmugurkaulniekus, kas noslēpušies zem kritušām lapām un kritalām, melnais mežastrazds izmanto arī dzirdi. Retos gadījumos tiek medīti arī mazi mugurkaulnieki, piemēram, mazas vardītes, ķirzakas un kurkuļi. Barību melnais mežastrazds meklē arī kokos, uzlasot dažādus kukaiņus un tauriņu kāpurus. Melnajam mežastrazdam vasaras beigās un rudeņos liels gardums ir gatavās ogas un augļi, piemēram, ķirši un āboli, lai gan augļu izvēle ir atkarīga no putnu izplatības areāla.


Mo 16.janvāris, 16:43

Starpcitu, braucu gar "Tāvām laukirbēm" - nemanīju vairs - iespējams, ka sniegs pa biezu. Toties sniedze tur tuvumā.


forelljjanka 16.janvāris, 16:39

Ha,ha,ieraudzīju kartē Veldres,šīs tak citas Veldres!:DD


forelljjanka 16.janvāris, 16:38

https://dabasdati.lv/lv/observation/2bzv2qhnurm4jaggp730lx68lixvm0l4/ ;)


angel 16.janvāris, 16:32

Smiltenes pilsētas virzienā


dziedava 16.janvāris, 14:10

Oho, šo novērojumu vispār biju palaidusi garām. Domāju, ka mūsu laikā vēl nav mikroskopēta, bet ir! :) Vai paraudziņš ir saglabāts? Es ceru, ka visi mikroskopētie paraudziņi ir saglabāti? Īpaši jaunajām un retajām sugām.


Bounijs 16.janvāris, 12:37

Barojās kopā ar meža pīlēm.


CerambyX 16.janvāris, 10:48

Nopietni? :D


MoreOrLess 16.janvāris, 07:15

Labošu tad uz nenoteiktu koralleni :)


vigulis 15.janvāris, 23:36

Tad jau patiesi lokāli, ja piesalusi :)


Laimeslācis 15.janvāris, 23:22

Edgars Mūkins saka, ka šī nav arī egļu korallene, bet kura...(?)


Vīksna 15.janvāris, 22:26

Reizēm fočiks nedarbojās,par aukstu, nācās sildīt.Kas aizlidoja pīļveidīgie nelieku, arī nesapratu, varbūt daļa lielās gauras. Kam mašīnas, vai tuvāk ūdeņiem var rīt, parīt, kad vēl aukstāks skaitīt.


bišudzenis 15.janvāris, 22:06

Iespējamas abas jā. Izlidojumā spārnu apakšu neredzēja?


felsi 15.janvāris, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Sporas 11,3-11,8-12,3 mkm., elatera 5,5 mkm.


Simoninna 15.janvāris, 19:16

Paldies, ir ir tie zivju gārņi, nezinu kāpēc tām dzērvēm piesējos. Ehhh, šodien 29 varēja saskaitīt.


Laimeslācis 15.janvāris, 19:10

Izskatās ka varētu būt slaidzirneklis Pachygnatha degeeri


IeAn 15.janvāris, 18:20

Pūce bija labi redzama, izlidoja no klēts pažobeles. Sugu minēju, jo vasarā bieži pie mājas dzirdējām viņas saucienus, bet neizslēdzu iespēju, ka tā varēja būt arī meža pūce...


Laimeslācis 15.janvāris, 13:50

Paldies, Valda!


Wiesturs 15.janvāris, 13:40

O, negaidīti :) Paldies!


ivars 15.janvāris, 13:20

Mazie nebūs.


IlzeP 15.janvāris, 11:20

Aizsūtīšu vēl arī viņiem :)


Grislis 15.janvāris, 08:34

Lai noteiktu precīzāk, būtu jāredz mazliet vairāk un sīpoliņš.


Martins 15.janvāris, 08:28

Šo un citas fotogrāfijas apskatīja Jānis Ozoliņš un Valdis Pilāts un vienojās, ka tas ir baltais zaķis.


IevaM 15.janvāris, 08:12

Vajadzētu precizēt novērošanas datumu. Tas noteikti nav janvāris :)


Laimeslācis 14.janvāris, 23:19

Paldies, Julita, papētīšu!


dziedava 14.janvāris, 22:44

Jā, bet tur vajag labāku tuvplānu (un varbūt ne tikai). Es atkal par Ruzenia spermoides iedomājos, bet kas zin, tās nav vienīgās..


Laimeslācis 14.janvāris, 22:41

Paldies, Julita, pameklēšu!


dziedava 14.janvāris, 22:31

Nē, izskatās pēc Merismodes, tikai kurai sugai bija tādi kātiņi.. šobrīd nav laika meklēt.


IlzeP 14.janvāris, 21:31

Pievienoju datu bāzei. Nav jau tā, ka mums nebūu visādi eksoti sugu sarakstā :)


forelljjanka 14.janvāris, 20:35

Vai tomēr zivju gārņi ? ;)


IevaM 14.janvāris, 20:21

Nepieaudzis jūras ērglis


bišudzenis 14.janvāris, 19:46

Būtu labi pievienot kādus paskaidrojumus par sugas noteikšanu, pazīmes utt.


MoreOrLess 14.janvāris, 15:49

Tās jau atkal muskuspīles - Cairina moschata domestica. Laikam jau neatbilst DD sugu saraksta politikai, bet vai tomēr nebūtu vērts pievienot? Mājputns jau ir, bet ne masveidīgs, turklāt ik pa laikam vazājas pa dabiskiem biotopiem. Pati esmu brīnījusies par lidojošu muskuspīli, pa Abavu laivojot.


IlzeP 14.janvāris, 15:00

Droši vien novērotājs ir iezīmējis visu teritoriju, kurā redzēts zaķis. Es agrāk tā bieži darīju, taču, saprotot, ka tālākām darbībām ar novērojumu labāks ir punkts (dau atlasē poligoni mēdz neatlasīties korekti), tagad parasti atzīmēju vienu no konkrētā īpatņa novērošanas punktiem.


OKK 14.janvāris, 09:36

Vai tad tik grūti kartē ielikt punktu?


IlzeP 14.janvāris, 09:31

Mārtiņ, pēc kādām pazīmēm noteici par balto?


MoreOrLess 14.janvāris, 07:40

Paldies! Jā, izskatās, ka viss sakrīt, un skuju slānis arī acīmredzams!


andrisb 13.janvāris, 21:46

Es domāju, ka arī pelēkais.


andrisb 13.janvāris, 21:36

Ir, ir! Baltais vasarā ir tumšākbrūns par pelēko.


IlzeP 13.janvāris, 21:32

Andri, bet šis? https://dabasdati.lv/lv/observation/i6pqr34dfb9qj64v83o1p6tut5/


IlzeP 13.janvāris, 21:30

Nu tad beigu beigās riskēšu mainīt uz pelēko.


marsancija 13.janvāris, 21:25

Apdzīvotu māju tuvumā maz un visās it kā suņi pie vietas. Mednieciņš arī no vienas no šīm mājām.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts