Aktīvie lietotāji: 55 Šodien ievadītie novērojumi: 1265 Kopējais novērojumu skaits: 1348423
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2020. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

2020. gadā Latvijas Dabas fonds jau devīto sezonu (kopš 2012. gada) izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Tiešraidē var vērot divas jūras ērgļa, ūpja, melnā stārķa, zivjērgļa, vistu vanaga, divas mazā ērgļa un melnās klijas ligzdas.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


 

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. Ligzdā izauga divi mazuļi. Pēc ligzdošanas sezonas ligzda pamazām sabruka, taču jūras ērgļu pāris ligzdu atjaunoja. arī 2019. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Slīteres nacionālajā parkā

Jūras ērgļu ligzdošanas teritorija šajā vietā ir zināma kopš 2010. gada – sākotnēji ērgļi ligzdoja aptuveni 20 gadus vecā mākslīgajā ligzdā, tad pārcēlās un 200 metrus tālāk uzbūvēja tiešraidē vērojamo ligzdu, kurā ligzdoja 2013. gadā. Nākamos piecus gadus ligzda bija neapdzīvota, un vieta, uz kuru bija pārcēlušies putni, nezināma. 2018./2019. gada ziemā ligzdu apmeklēja klinšu ērgļu pāris, tomēr viens no putniem bija nepilnīgi pieaudzis un ligzdošana pavasarī netika uzsākta.

Kameras sistēma pie ligzdas ir uzstādīta 2019. gada sākumā. Rudenī ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris, abi putni ir bez gredzeniem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka vismaz viens vai, iespējams, abi ērgļi ir šai teritorijai jauni – 2013. gadā, kad šajā ligzdā pēdējo reizi tika konstatēta sekmīga ligzdošana, mātīte bija gredzenota.

Ligzda ir būvēta priedē aptuveni 15 metru augstumā, blakus tai ir iekārusies pusizgāzusies priede, kas vējainā laikā beržas pret ligzdas koku, radot čīkstošu troksni. Šī iemesla dēļ mikrofons ir novietots nevis pie ligzdas, kā tas ir citos gadījumos, bet nedaudz nostāk uz zara. Līdz ar to ligzdas skaņas nav tik intīmas.

Šī ir viena no divām jūras ērgļa teritorijām, kas bijušas zināmas Slīteres nacionālā parka teritorijā (vēl trešajā teritorijā ligzda savulaik atradās uzreiz aiz parka robežas). Domājams, ka putni barojas gan jūrā, gan iekšzemē, tomēr par to labu priekšstatu gūsim tad, ja tiks uzsākta ligzdošana.

Kameras sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies Helmutam Hofmanim par palīdzību sistēmas uzturēšanā!


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu un ir nodrošināta nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

No 2013. līdz 2017. gadam ik sezonu šajā ligzdā ligzdošana noritēja sekmīgi. 2017. gadā tiešraidē varējām vērot, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi. Apkopojumi par notikumiem ūpju ligzdā 2017. gadā: I daļa un II daļa.

Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta. Arī 2019. gada ziemas beigās-pavasarī ūpis regulāri apmeklēja ligzdu un nesekmīgi mēģināja sasaukt dzīvesbiedri. Ligzdošana nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Šī ligzda Siguldas novadā ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija, ir par 2017. gadu, kad izšķīlās četri mazuļi, un izauga trīs.

Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Ligzda atrodas boreālajā mežā ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce) un riekstrozis.

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja. 2019. gadā tēviņš neatrada partneri, un ligzdošana nenotika.

Kameras sistēma ir uzstādīta, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam.

Forums latviešu valodā


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi. 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā Teo un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt, taču 1. maijā tiešraides sistēmu sabojāja negaiss un tālākās norises ligzdā nevarējām vērot. 2019. gadā ligzdā atgriezās Teo, taču pāris neizveidojās un ligzdošana nebija sekmīga.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.

Forums latviešu valodā


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Ligzda šajā laikā tikusi kontrolēta un tajā gredzenoti mazuļi. Šis pāris, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū zināma ar savu īpašo raksturu tā mēdz uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni ir pieraduši un tiem nepievērš uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Paldies SIA "Darba Spars" par sadarbību!

Forums latviešu valodā


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā ligzdošana tika uzsākta, mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.

2019. gadā ligzda priecēja skatītājus ar harmonisku ligzdošanu ērgļu pāris Anna un Andris izaudzināja vienu mazuli, kas auga mierīgi, barības pārpilnības apstākļos un veiksmīgi izlidoja.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā


MELNĀ KLIJA Milvus migrans

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni ligzdoja citā ligzdā, savukārt šī, kas ir būvēta vecā bērzā, ir atrasta 2017. gadā. Gan atrašanas gadā, gan divos turpmākajos gados šajā ligzdā klijas sekmīgi ligzdoja.

Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.

Tiešraides sistēma pie ligzdas ir uzbūvēta marta beigās, pirmais putns ligzdā pārradās 6. aprīļa pēcpusdienā.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei. Paldies Aigaram Kalvānam par informāciju par ligzdas apdzīvotības vēsturi.

 


 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

 

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Dendrocopos major - 2022-05-18 Litenesputni
Prunus padus (syn. Padus avium) - 2022-05-17 mardzh
Curruca curruca - 2022-05-18 Litenesputni
Luscinia luscinia - 2022-05-18 Litenesputni
Parus major - 2022-05-18 Litenesputni
Lophophanes cristatus - 2022-05-18 Litenesputni
Troglodytes troglodytes - 2022-05-18 Litenesputni
Nezināms
@ Ievucis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 18.maijs, 18:46

Apsveicu !


roosaluristaja 18.maijs, 17:42

Pēdējā attēlā ir Gyromitra esculenta


Irbe 18.maijs, 17:42

Paldies!


dziedava 18.maijs, 17:31

Cik skaistas vācelītes! :)


Ilze Ķuze 18.maijs, 17:06

Paldies, Ansi!


Ansis 18.maijs, 16:09

Paldies!


VitaS 18.maijs, 13:35

Ķērsu baltenis


dziedava 18.maijs, 09:20

Renāt, vai tad tas nav ķērpis?


meža_meita 18.maijs, 00:20

Interesants novērojums!


meža_meita 17.maijs, 23:43

Domāju, ka padzīvojusi Pseudoevernia furfuracea.


Mežirbe777 17.maijs, 23:23

Pievienoti papildu foto pierādījumi par dižkoka sugu no 16.05.2022


Karmena 17.maijs, 23:06

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


forelljjanka 17.maijs, 22:43

Lielā.


Ilze Ķuze 17.maijs, 21:40

Ansi, tur bija vairākās vietās - gan divās vietās Mucukalna masīva mežos, gan divās vietās dabas parkā "Vecumu meži". Ir paraudziņi.


CerambyX 17.maijs, 21:24

Jāsaka, ka tas mani ar samulsināja :D Piekrītu, ka nav tipisks. Bet nu neko citu nevaru izdomāt, kas tas varētu būt...


VijaS 17.maijs, 21:02

Paldies, Evita!


nekovārnis 17.maijs, 21:00

Paldies, Uģi! Šis man smadzeni salauza :) Pēc visa tā kā C.polita, bet ar tik tumšu priekškrūšu vairogu nebija manīts.


aer 17.maijs, 20:03

Paldies!


Aidzinieks 17.maijs, 19:48

Paldies Oskar!


Lemmus 17.maijs, 19:30

Visbiežāk uz kritalām ir C.muelleriana,bet droši var noteikt tikai mikroskopējot.


Edgars Smislovs 17.maijs, 19:15

Kaņepītis vai zaļžubīte.


Edgars Smislovs 17.maijs, 18:43

Salīdzinoši vecs novērojums bet vajadzētu tomēr ieziņot abus atsevišķi, šajās bildēs melnā un sarkanā klija.


Edgars Smislovs 17.maijs, 18:20

Tītara spalva.


Ivetta 17.maijs, 17:38

Paldies, Uldi!


VitaS 17.maijs, 16:00

Par šo vajag ieziņot Vides SOS lietotnē.


Irbe 17.maijs, 14:11

Paldies!


dziedava 17.maijs, 11:20

Katrs nevar, runa ir par cilvēkiem, kas ir pierādījuši savu pētījumu dziļumu un pamatotību, un tādu nudien nav daudz.


marsons 17.maijs, 11:06

Paldies par ieteikumu, kā rīkoties gadījumā, ja, liekas, ir jauna suga. Man gan šāda pieeja liekas pārāk liberāla - iznāk, ka katrs DD lietotājs var papildināt sarakstu ar jaunu sugu. Vai nebūs pārāk daudz pelavu? Man vairāk pa prātam tradicionālā trīspakāpju pieeja -"ievāc -nosaka- apstiprina", kur apstiprināšanu veic tas speciālists, kura slēdziens dotajā brīdī ir neapstrīdams. Sapratu, ka sēņu jomā tas pašreiz Latvijā nav iespējams. Kas attiecas uz Dabas muzejam nodotajiem maniem paraugiem, tie bija ar norādi par iespējamo sugu.


pustumsa 17.maijs, 10:53

Paldies!


dziedava 17.maijs, 10:15

Bāc, pa kuru laiku esmu kļuvusi tik piezemēta un praktiska! :/


Kiwi 17.maijs, 09:21

Paldies, Margarita un Edgar!


Irbe 17.maijs, 00:21

Niedru lija


marsancija 17.maijs, 00:16

Vērene, Ribes alpinum.


DaceK 16.maijs, 23:51

Paldies par precizējumiem! Saņēmu bildi no draudzenes, bērnudārza audzinātājas. Šī ir jau 2.izvēlētā ligzdas vieta. Pirmā bijusi starp puķu dobēm, izdēta 1 ola. Pēc konsultācijas ar ornitologu ligzda nojaukta. Arī šī tiks nojaukta. Audzinātājām jārūpējas par homo sapiens bērnu drošību...


Divpēdis 16.maijs, 23:37

Vīri, šis nav pirmais aprīlis... bet katram gadījumam pievienoju arī pārējās bildes. Un liels paldies par atrašanu!:)


Kiwi 16.maijs, 23:31

Paldies, Margarita!


Irbe 16.maijs, 23:30

Pelēkais mušķērājs


zane_ernstreite 16.maijs, 23:27

Paldies!


Kiwi 16.maijs, 23:26

Vai kāds no ķauķiem?


Ivars L. 16.maijs, 23:22

...vai tomēr zvaigznes un mēnessirpji?


Kiwi 16.maijs, 23:16

Paldies, Edgar!


dziedava 16.maijs, 23:06

Pēc pirmā foto varēja padomāt, ka ir kapos bildēts - vienos krustos! Pēc pēdējā jau pēc kādas remontdarbnīcas (ar knaiblēm) izskatās..


Irbe 16.maijs, 22:53

Upes


Irbe 16.maijs, 22:49

Baltvaigu?


Irbe 16.maijs, 22:38

Gaigala


Irbe 16.maijs, 22:36

Manuprāt purva


Irbe 16.maijs, 22:31

Pelēkais mušķērājs


IlzeP 16.maijs, 22:27

Domāju, ka kaijai tur ir ļoti mazas izredzes sekmīgi izligzdot.


Mimi Serada 16.maijs, 21:44

Paldies!


meža_meita 16.maijs, 21:00

Ja tā, tad būs sugas 2. atradne LV :)))


Ilze Ķuze 16.maijs, 20:54

Paldies, Renāte!


meža_meita 16.maijs, 20:53

Roland - tāpat kā te, pie bioloģiski vecas apses pamatnes (bet var būt ne obligāti pie pamatnes).


meža_meita 16.maijs, 20:48

Te nevarētu būt šaubas - Mycobilimbia carneoalbida. Raksturīga suga apsēm un tieši apšu pamatnēm.


Lasmas 16.maijs, 19:50

Tikai nez kā sadzīvos bērni un kaiju ģimene vienā rotaļlaukumā.


Aleksejs 16.maijs, 19:36

Paldies, Edgar, par acīgumu!


IlzeP 16.maijs, 19:29

:)


IlzeP 16.maijs, 19:28

Jauks novērojums! Sudrabkaijas reti riskē ligzdot Rīgā uz zemes. (Izlaboju statusu, jo perēšanas laukums nozīmē perējošas mātītes pliko laukumu uz vēdera, tādu var konstatēt noķertiem putniem.)


Karmena 16.maijs, 19:18

Paldies par sugas noteikšanu, Marek!


Ilze Ķuze 16.maijs, 18:44

Liels paldies, Ansi! :)


Ilze Ķuze 16.maijs, 18:42

Paldies par komentāru, Roland!


Ilze Ķuze 16.maijs, 18:42

Roland, ir paraugs.


Lemmus 16.maijs, 16:49

Paldies par precizējumiem Ansi!


Gradin 16.maijs, 16:39

Man arī bija prieks viņu satikt.


Rallus 16.maijs, 16:08

Te salīdzinājumam bildes no Polijas novērojumiem: http://clanga.com/index.php/gallery/show_by_birdname/Ptaki%20rzadkie%20i%20nieliczne/Black+Scoter


Rallus 16.maijs, 16:04

Fantastiska bilde, labi dokumentēts! Apsvceicami!


Edgars Smislovs 16.maijs, 16:01

SUPER! Jauna suga Latvijā!!! Melanitta americana! Putns bildes labajā stūrī.


lichen_Ro 16.maijs, 15:58

Ispējams ka Mycobilimbia carneoalbida Renāte, kāds tavai atradnei bija biotops? Man līdzīgs šim..


Edgars Smislovs 16.maijs, 15:49

Otrajā bildē paspruka ceru ķauķis.


lichen_Ro 16.maijs, 14:34

Varbūt Bacidina sulphurella, nezinu - jāgriež. Noteikti nav Bacidia rosella :)


IlzeP 16.maijs, 13:57

Raksturīga balss - skan kā "Vitju viģel?" vai "nice to see you".


IlzeP 16.maijs, 13:55

Bildē ir erickiņš


asaris 16.maijs, 13:08

Pupuķis


Vīksna 16.maijs, 11:06

No 2021 g. bildētās smukās apses 2,75 m apkārtmērā tikai celms palicis un milzīgs izcirtums. Un blakus, kur vēl mežs 2 melnie stārķi rinķoja.Tur vēl pērn un šogad pavairāk parastās vardes mežā, Svitenes, Rundāles pusē maz.


dziedava 16.maijs, 10:40

Inguna, tā taču ir Tavējā? Symphytocarpus flaccidus


dziedava 16.maijs, 10:21

Pinuma kažoceni gan neredzu. Izskatās pēc lapsastes vienādvācelītes Isothecium alopecuroides


Karmena 16.maijs, 09:55

Paldies par sugas noteikšanu un labojumu, Uģi!


artis113 16.maijs, 09:47

Es šoreiz noslinkoju ar skaitīšanu;D


Kiwi 16.maijs, 09:03

Paldies, Marek, par precizējumu!


Kiwi 16.maijs, 09:00

Paldies, Ilze!


asaris 16.maijs, 08:18

Mazais svilpis


asaris 16.maijs, 08:16

Erickiņš


IlzeP 16.maijs, 08:10

Vai "V". Var jau apmeklēt arī tukšu ligzdu.


Sandra LV 16.maijs, 07:47

Paldies! Jā, trešais putns bija lielais ķīris.


Ivetta 16.maijs, 06:56

Paldies, Uģi!


Karmena 16.maijs, 00:20

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 16.maijs, 00:16

Slikti skaitīts - 5,5h vēlāk bija par pāris tūkstošiem vairāk :D


VitaS 15.maijs, 23:51

Kaut kāda lapgrauža kāpurs, kas līdzi nēsā māju. Angliski - case-bearing leaf beetle.


laumae 15.maijs, 23:05

Paldies, Uģi! Kur tik līdzīgi.


Mimi Serada 15.maijs, 23:05

Paldies, Uģi!


VijaS 15.maijs, 22:36

Paldies, Uģi!


W 15.maijs, 22:21

Uģi, paldies:)


Edgars Smislovs 15.maijs, 21:18

Apsveicu! Labi ka ir vismaz tāda bilde, pēc novērojuma vietas, bez apraksta tomēr daudz nedomājot mainīju uz balto gārni, to tur protams to parasti var satikt.


davis_wi 15.maijs, 21:11

AL pazīme


VijaS 15.maijs, 21:10

Paldies, Kārli! Tā pati vien jau būs, tikai negribēja pozēt.:)


asaris 15.maijs, 20:57

Manuprāt, priežu čiekuru zemesblakts.


asaris 15.maijs, 20:52

Žagata


MJz 15.maijs, 20:35

Pēc karošknābja neizskatās. Gan jau tad novērotāja būtu tā arī ziņojusi.


IlzeP 15.maijs, 20:32

Man liekas tāpat kā Mārim. Mazākais pie tam ir priekšplānā. Nekas cits taču tas nevar būt?!


Tasty_Y 15.maijs, 20:30

Viviparus viviparus


MJz 15.maijs, 20:26

Bildes protams pašvakas un vienīgais, ko var, tas ir salīdzināt izmērus. Manuprāt bildēs ir 3 sugu putni: baltais gārnis, lielais ķīris un zīda gārnis. Nu nevar baltais gārnis būt tik mazs.


Sandra LV 15.maijs, 20:13

Pievienoju bildes, labākas diemžēl nav.. Man gan liekas, ka bija zīda. Mazāks par balto gārni, ar dzelteniem pirkstiem un "gariem matiem".


asaris 15.maijs, 16:33

Sarkankrūšu līķvabole


asaris 15.maijs, 16:25

Gaiļbiksītes


Jānis L 15.maijs, 16:18

Sveiks, Andri!! Jā, tie bija tieši tādi garie, griezīgie pīkstieni, nācās aizvērt logu, lai varētu iemigt! Vēlā rudenī, vakara pastaigā ar lukturīti, arī ieraudzīju pašu pūci kokā sēžam, bet diezgan patālu, līdz ar to precīzi neaprakstīšu.


Zane Dāvidsone 15.maijs, 13:54

flava


gunitak 15.maijs, 13:11

Paldies!


Tasty_Y 15.maijs, 13:08

Planorbarius corneus


megere 15.maijs, 11:37

Varētu būt karūsa.


Karmena 15.maijs, 11:32

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


Divpēdis 15.maijs, 07:51

Paldies, Edgar!


Divpēdis 15.maijs, 07:50

Paldies, Vita!


asaris 14.maijs, 23:58

Dzeltenā stērste


asaris 14.maijs, 23:53

Lukstu čakstīte


asaris 14.maijs, 23:48

Niedru lija


Laimeslācis 14.maijs, 22:42

Paldies, Uģi! :)


VitaS 14.maijs, 22:23

Acainā mārīte


W 14.maijs, 20:22

Paldies, Mārtiņ! Turpmāk bildēšu arī pēdu:)


Martins 14.maijs, 20:15

Ir, ir! Bet vislabāk, ja šiem lielajiem kailgliemežiem nobildē arī pēdu (no apkšpuses). Tumšajam kailgliemezim pēdas vidu ir skaidri izteikta gaiša josla.


Carum carvi 14.maijs, 17:38

Paldies!


angel 14.maijs, 17:33

Paldies!


BioEliina 14.maijs, 16:14

Gluži manas domas, Edgar! Tāds plāns ir - es pie tā uzmanīgi strādāju..gribas iegūt 100% pārliecību par konkrēto ligzdotāju..


W 14.maijs, 15:12

Vai tas nevarētu būt tumšais kailgliemezis?


W 14.maijs, 14:18

Paldies, Uģi!


nekovārnis 14.maijs, 10:52

Paldies, Uģi! :)


Laimeslācis 14.maijs, 10:21

Paldies!


dziedava 14.maijs, 10:13

Izskatās pēc vējaslotas


Mimi Serada 14.maijs, 09:08

Paldies, Marek!


pustumsa 14.maijs, 00:09

Paldies!


pustumsa 13.maijs, 23:14

Paldies, Edgar! Tagad es sapratu. Jāmācās vēl daudz!


felsi 13.maijs, 23:12

Mežā, tā bija tā karstā diena, un tur tiešā saule no rīta līdz vakaram.


Karmena 13.maijs, 23:07

Paldies par sugas noteikšanu, Marek!


dziedava 13.maijs, 23:07

Tā attīstība notika mežā vai mājās?


pustumsa 13.maijs, 23:00

Liels paldies!


felsi 13.maijs, 22:59

Paldies Edgar!


Edgars Smislovs 13.maijs, 22:07

Te būs video, lai var saprast vieglāk - https://www.facebook.com/watch/?v=269941917512019


Edgars Smislovs 13.maijs, 22:03

Var pārprast šī statusa nozīmi, bet šis ir domāts tīklos, vai kā citādi, noķertiem putniem, ligzdošanas sezonas vidū. Pēc metodikas: L – perēšanas Laukums, kas konstatēts noķertam pieaugušam putnam (uz vēdera).


pustumsa 13.maijs, 21:50

Kāpēc neder perēšanas laukums? tāpēc, ka putns ligzdā?


Edgars Smislovs 13.maijs, 21:34

Šo būtu labi atkārtoti pārbaudīt, pēc iespējas netraucējot putnu, dzeltenie tārtiņi parasti ligzdo atklātākos, lielākos, purvos.


nekovārnis 13.maijs, 21:16

Putnu pazinēji var palaist garām nezināmu putnu,kas ieziņots kā vabole :) Nezināmus labāk ziņot kā "nezināms".


dziedava 13.maijs, 21:02

Skaidrs, ilgi tāds negaida, nav jau nekāda ~trihija, tāpēc arī tik maz apzināts.


zane_ernstreite 13.maijs, 20:56

Paldies, Marek! Bet nu ir taču līdzīgi... ))


zane_ernstreite 13.maijs, 20:53

Paldies! Jā, tieši izcirtumā. Man lapas šķita pazīstamas, bet nu nekādi nespēju savilkt kopā.


VijaS 13.maijs, 20:49

Gandrīz izjukušā augļķermeņa foto - 13. maija pēcpusdiena.


KrisVi 13.maijs, 20:20

Paldies, Edgar!


VijaS 13.maijs, 19:47

Korintes. Izcirtumos mēdz ļoti savairoties.


VijaS 13.maijs, 19:34

Pavasara dedestiņa


IevaM 13.maijs, 17:39

Paldies!


nekovārnis 13.maijs, 17:04

Priekškrūšu vairogs vairāk garš nekā plats, ar izliekumu apakšā.


nekovārnis 13.maijs, 16:59

Man ar tā kā pēc ragainās cikādes nimfas izskatās.


lichen_Ro 13.maijs, 13:13

Renāte, vienā no attēliem redzms blīvs (ne pulverveida/leprozs) laponis. Bet, pilnīgi reāli ka ir nobildētas vairākas sugas un kautkur ir arī Leprārija. Jebkurā gadījumā bez TLC te nav ko minēt :)


Aleksejs 13.maijs, 10:50

https://www.youtube.com/watch?v=qf9kE2cSqoo


dziedava 13.maijs, 00:16

Paraudziņu vajag :). Vija, hipotētiski teiktu, ka Metatrichia floriformis, tai mēdz būt sarkani kātiņi un oranžs sporu mākonis. Bet nevar izslēgt arī kādu kribrāriju. Bez labāka foto un, iespējams, arī paraudziņa līdz sugai nenoteikšu.


VijaS 12.maijs, 23:41

Julita, kā Tu domā? Gļotsēne ir, bet nevaru saprast, kas īsti. Varētu būt kaut kas no kribrārijām?


meža_meita 12.maijs, 23:23

Paldies par vijolīti!


VijaS 12.maijs, 23:15

Abi paraudziņi tika nesti mājās vienas kastītes dažādos nodalījumos, tāpēc pilnīgi izslēgt kaut kādu sporu sabiršanu nevar; šī iemesla pēc materiāls mikroskopēšanai - elateru kušķītis ar visām sporām - parasti tiek izplēsts ar pinceti no kādas galviņas vidus. Turklāt šis paraudziņš pie mikroskopa tika pirmais, bet bildes saliku vēlāk, kad neko prātīgāku nevarēju izdomāt. Šovakar uztaisīju vēl vienu fikso mikroskopiju no citas paraudziņa daļas - pat 400x palielinājumā var redzēt sporu lielos gredzenus un elateru blīvos vijumus. Bet jā - vizuāli pēc medainās neizskatās, biju pārliecināta, ka būs vai nu nelīdzenā, vai nolīdzinātā trihija.


zane_ernstreite 12.maijs, 23:13

Paldies! Man arī likās, ka izskatās pēc raibā vīngliemeža. Bet, atzīstos, pēc analoģijas ar parka vīngliemežiem, biju iedomājusies, ka tie visi ir nu... palieli.


Tasty_Y 12.maijs, 23:11

Arianta arbustorum


zane_ernstreite 12.maijs, 22:50

Paldies, Ansi, par visiem precizējumiem un noteiktajām sugām, un atvainojos, ka esmu pavirša attiecībā uz novērojuma statusu - zied, noziedējis utt.!


VijaS 12.maijs, 22:39

Paldies, Edgar!


Mimi Serada 12.maijs, 22:03

Laikam vienkārši neievēroju. Tomēr patīkami atrast kaut ko jauno:) Paldies par informāciju!


Ansis 12.maijs, 21:57

Zemākā un lielākā daudzumā ir mūru sīkvijzobe, ar zaļajām sporu vācelītēm, ļoti iespējams, jumstiņu samtīte (Ptychostomum imbricatulum)


Ansis 12.maijs, 21:39

Rīgā ir diezgan daudz stādītas. Vēlāk, vasarā lapas kļūs zaļas.


Mimi Serada 12.maijs, 21:37

Paldies, nekad agrāk nebiju tādu redzējusi.


felsi 12.maijs, 21:35

Paldies!


marsancija 12.maijs, 21:27

Margarita, paldies par skaidrojumu! Cik labi, ka kāds pasaka priekšā kādām pazīmēm pievērst uzmanību!


Ansis 12.maijs, 20:53

Parastās kļavas sārtlapu forma (fo. schwedleri).


forelljjanka 12.maijs, 20:41

Nu,ja izskatās vienādi,ar kaut ko jāsāk,parasti ar vienkāršāko.;)Temminku ar dubļainām kājām līdz vēderam gan nekad neesmu redzējis!:DD Savukārt,ja tā jāapraksta trulīša un temminka citas pazīmes...Baigais penteris jāraksta.Priekš tam ir jaunais Putnu noteicējs.Katrā ziņā,ja man gadītos ziemas tērpā temminks vai trulītis(kas nemaz nav nereāli,apskatījos 19.maijā Vītiņu pļavās likšņibītis,praktiski ziemas spalvu tērpā:),pirmais kam pievērstu uzmanību būtu kāju un knābja krāsa.;)


Gaidis Grandāns 12.maijs, 19:38

Uz kāju krāsu gan, manuprāt, vispār nevajadzētu "ieciklēties". Īpaši bridējputniem, kur kājas var būt nosmērētas ar dubļiem, krāsa var variēt atkarībā no attāluma, apgaismojuma, novērošanas apstākļiem. Uz citām pazīmēm tomēr var paļauties drošāk...


forelljjanka 12.maijs, 19:30

Neiedziļinoties citās pazīmes,temminkam kājas gaišas,zaļgandzeltenas,trulītim tumšas,gandrīz melnas.;)


meža_meita 12.maijs, 17:38

Kas norāda, ka šī nav leprārija? Paskaties arī UV reakciju.


lichen_Ro 12.maijs, 15:48

Vēl var būt Lecanora expallens vai L.compallens vai kāda cita sterila Lecanora


lichen_Ro 12.maijs, 15:44

Iespējams ka Lecanora alboflavida, Tai ir C+ oranžs/dreltens un K+ dzeltens....


lichen_Ro 12.maijs, 15:22

Teiktu ka ir U. florida, bet var būt visādi :)


lichen_Ro 12.maijs, 15:21

Iespējams ka Pyrrospora quernea, bet dīvaini ka sugai ir K+ reakcija, nevajadzētu būt... Pyrrospora quernea parasti aug šādi kā ir bildē. P.flavida nav tik miltaina...


IevaM 12.maijs, 14:02

Ivar, paldies!


IevaM 12.maijs, 14:01

Protams, Ilze, resni pirksti :D


Aleksejs 12.maijs, 13:34

Paldies, tieši domāju, ka kaut kas no čakstītēm.


asaris 12.maijs, 13:25

Akmeņčakstīte


Ilze Ķuze 12.maijs, 11:28

Skaista!


Ilze Ķuze 12.maijs, 11:28

Šī gan man izskatās pēc īssetas nekeras.


PutnuDraugsNagļos 12.maijs, 11:07

Gluži manas domas, taču ja nu kāds eksperts saskata tikai mazo ērgli.. Tomēr ne katru dienu vidējo ērgli sanāk redzēt, tāpēc arī ekspertu apstiprinājumam liela nozīme.


Izabella 12.maijs, 10:59

Paldies, Valda!


Aleksejs 12.maijs, 10:36

Dziesma https://www.youtube.com/watch?v=1gIwcZZPMAs


meža_meita 12.maijs, 10:31

Oi, šmuka!


PutnuDraugsNagļos 12.maijs, 10:30

Man viņi izskatās vienādi :) bet paldies, Gaidi!


Vīksna 12.maijs, 10:29

Paldies !


dziedava 12.maijs, 10:04

1 km tomēr nav arī gluži ceļa otrā pusē :). Suga, ko vēl tikai sapņoju atrast!


Gaidis Grandāns 12.maijs, 09:51

Temminka šņibītis


ivars 12.maijs, 09:46

Nekas cits jau tur nesanāk.


kamene 12.maijs, 09:45

Tieši šai ceļmalā nezināju, bet samērā liela atradne ir netālu pie Kūku Vēveriem. Tur pagājušā gadā bija monitorings.


dziedava 12.maijs, 09:39

Apmeklēta zināma atradne vai atrasta jauna?


dziedava 12.maijs, 09:36

Tā arī ir sārtā bezlape. Kā citiem augiem, arī šai sugai mēdz būt albīna forma


joonc 12.maijs, 09:22

varbūt kāds augu pētnieks var noteikt, kas tas par augu?


dziedava 12.maijs, 09:12

Krāsa varbūt no vecuma atkarīga?! Šī pēc kopskata vairāk T.varia atgādina. Sporas un elateras jau nevarēja iesprukt no otra paraudziņa?


grieze 12.maijs, 01:00

dzeguze


grieze 12.maijs, 00:53

bildes centrā redzams sila strazds


visvaldis.s 11.maijs, 23:53

Ierakstīju statusu- uzturas lokāli, bet vajadzētu- kaujas.


meža_meita 11.maijs, 23:29

Es domāju, te Ivars pie vainas :D


meža_meita 11.maijs, 23:01

Paldies Uģi!


Irbe 11.maijs, 22:50

Ar ķauķiem jāsāk pa vienam. Manuprāt brūnspārnu visvieglāk atšķirt no citiem, ja redzami spārni. Spalvas ar brūnām maliņām, kādu nav līdzīgajam gaišajam ķauķim. + katram citāda dziesma. http://www.putni.lv/curcom.htm http://www.putni.lv/curcur.htm


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
© dabasdati.lv
Saglabāts