Aktīvie lietotāji: 387 Šodien ievadītie novērojumi: 15 Kopējais novērojumu skaits: 2200159
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides 2020. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

2020. gadā Latvijas Dabas fonds jau devīto sezonu (kopš 2012. gada) izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. Tiešraidē var vērot divas jūras ērgļa, ūpja, melnā stārķa, zivjērgļa, vistu vanaga, divas mazā ērgļa un melnās klijas ligzdas.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

 


Visas tiešraides kameras vienā logā

 



Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

 


 

JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Durbē

Kopš 2015. gada tiešraidē vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu. 2016. un 2017. gadā ligzdas saimnieki vairākkārt nomainījās, un ligzdošana nevienā no abiem gadiem netika uzsākta. 2018. gadā šajā ligzdā sekmīgi ligzdoja jūras ērgļu pāris, kas šeit uzturējās kopš 2017. gada marta un kam ligzdas vērotāji devuši vārdus Milda un Raimis. Ligzdā izauga divi mazuļi. Pēc ligzdošanas sezonas ligzda pamazām sabruka, taču jūras ērgļu pāris ligzdu atjaunoja. arī 2019. gadā ligzdā izauga divi mazuļi.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla Slīteres nacionālajā parkā

Jūras ērgļu ligzdošanas teritorija šajā vietā ir zināma kopš 2010. gada – sākotnēji ērgļi ligzdoja aptuveni 20 gadus vecā mākslīgajā ligzdā, tad pārcēlās un 200 metrus tālāk uzbūvēja tiešraidē vērojamo ligzdu, kurā ligzdoja 2013. gadā. Nākamos piecus gadus ligzda bija neapdzīvota, un vieta, uz kuru bija pārcēlušies putni, nezināma. 2018./2019. gada ziemā ligzdu apmeklēja klinšu ērgļu pāris, tomēr viens no putniem bija nepilnīgi pieaudzis un ligzdošana pavasarī netika uzsākta.

Kameras sistēma pie ligzdas ir uzstādīta 2019. gada sākumā. Rudenī ligzdu sāka apmeklēt jūras ērgļu pāris, abi putni ir bez gredzeniem, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka vismaz viens vai, iespējams, abi ērgļi ir šai teritorijai jauni – 2013. gadā, kad šajā ligzdā pēdējo reizi tika konstatēta sekmīga ligzdošana, mātīte bija gredzenota.

Ligzda ir būvēta priedē aptuveni 15 metru augstumā, blakus tai ir iekārusies pusizgāzusies priede, kas vējainā laikā beržas pret ligzdas koku, radot čīkstošu troksni. Šī iemesla dēļ mikrofons ir novietots nevis pie ligzdas, kā tas ir citos gadījumos, bet nedaudz nostāk uz zara. Līdz ar to ligzdas skaņas nav tik intīmas.

Šī ir viena no divām jūras ērgļa teritorijām, kas bijušas zināmas Slīteres nacionālā parka teritorijā (vēl trešajā teritorijā ligzda savulaik atradās uzreiz aiz parka robežas). Domājams, ka putni barojas gan jūrā, gan iekšzemē, tomēr par to labu priekšstatu gūsim tad, ja tiks uzsākta ligzdošana.

Kameras sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies Helmutam Hofmanim par palīdzību sistēmas uzturēšanā!


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera pie ligzdas novietota 2017. gadā. Ūpju ligzda atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu un ir nodrošināta nakts redzamība, izmantojot infrasarkano gaismu.

No 2013. līdz 2017. gadam ik sezonu šajā ligzdā ligzdošana noritēja sekmīgi. 2017. gadā tiešraidē varējām vērot, kā ūpju pārim (Bubo un Bo) izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi. Apkopojumi par notikumiem ūpju ligzdā 2017. gadā: I daļa un II daļa.

Lai gan 2018. gada februārī ligzdu sāka apmeklēt ūpju pāris, ligzdošana nezināmu iemeslu dēļ netika uzsākta. Arī 2019. gada ziemas beigās-pavasarī ūpis regulāri apmeklēja ligzdu un nesekmīgi mēģināja sasaukt dzīvesbiedri. Ligzdošana nenotika.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Šī ligzda Siguldas novadā ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija, ir par 2017. gadu, kad izšķīlās četri mazuļi, un izauga trīs.

Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.

Ligzda atrodas boreālajā mežā ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce) un riekstrozis.

2018. gadā ligzdošana bija sekmīga pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja. 2019. gadā tēviņš neatrada partneri, un ligzdošana nenotika.

Kameras sistēma ir uzstādīta, piedaloties Jānim Ķuzem, Jānim Rudzītim un Mārim Strazdam. Īpašs paldies arboristam Eduardam Ozoliņam.

Forums latviešu valodā


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

2017. gadā, kad pie šīs ligzdas tika uzstādīta tiešsaistes kameras sistēma, zivjērgļi ligzdoja sekmīgi. 2018. gadā ligzdošanu uzsāka tas pats tēviņš, kas šeit ligzdoja iepriekšējā gadā Teo un cita mātīte, kura tika nodēvēta par Tiju. Tija izdēja 3 olas un sāka tās perēt, taču 1. maijā tiešraides sistēmu sabojāja negaiss un tālākās norises ligzdā nevarējām vērot. 2019. gadā ligzdā atgriezās Teo, taču pāris neizveidojās un ligzdošana nebija sekmīga.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Jānis Jansons.

Forums latviešu valodā


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Vistu vanaga ligzda šajā vietā Rīgā ir zināma kopš 2016. gada – domājams, ka ligzdojošais pāris šurp pārcēlās no citas mājvietas aptuveni 600 metru attālumā. Ligzdas tuvākajā apkārtnē ir gan rūpnieciski objekti, kuru skaņas fons ir nereti dzirdams, gan privātmāju apbūve. Pats ligzdas koks atrodas nelielā mitrā teritorijā, kas aizaugusi ar nezālēm un krūmiem. Ligzda uzbūvēta melnalksnī, kas aug grāvja malā. Vanags savu māju uzbūvējis uz vārnas ligzdas atliekām. Par to, ka vārna bijusi izturīgu celtniecības materiālu piekritēja, aizvien liecina ligzdā iepītās metāla stieples.

Ligzda šajā laikā tikusi kontrolēta un tajā gredzenoti mazuļi. Šis pāris, un jo sevišķi mātīte, apmeklējušo gredzenotāju vidū zināma ar savu īpašo raksturu tā mēdz uzvesties sevišķi agresīvi un uzbrukt cilvēkiem, kad tie vēl tikai tuvojas ligzdai. Savukārt pie cilvēkiem un tehnikas, kas darbojas aiz sētas netālajā rūpnieciskajā objektā, putni ir pieraduši un tiem nepievērš uzmanību. Interesanti, ka laikā, kad mātīte iedēja pirmo olu, pavisam netālu, aptuveni 50 m no ligzdas, vārnu pāris būvēja savu ligzdu. Vārnas ir biežs vistu vanagu barības objekts, bet gadās novērot, ka vanagi savas ligzdas tuvumā citus ligzdojošos putnus neaiztiek, un tie šo drošības zonu izmanto.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas uzstādīja Ģirts Strazdiņš, Arnis Zacmanis un Jānis Rudzītis. Paldies SIA "Darba Spars" par sadarbību!

Forums latviešu valodā


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda bērzā

Tiešraidē redzamā mazo ērgļu ligzda Zemgalē ir zināma kopš 2017. gada jūlija, kad tajā konstatēts viens jaunais putns. Tā ir būvēta bērzā aptuveni 20 metru augstumā. Spriežot pēc ligzdas materiāla, ligzda ir vismaz piecus gadus veca (apakšējās daļas jau ir daļēji sadalījušās).

Tiešsaistes kameras sistēma šajā vietā ir izvietota 2018. gada pavasarī. Vēlāk, ligzdošanas sezonas laikā, ligzdā uzturējās mazo ērgļu pāris, tomēr ligzdošana netika uzsākta. 2019. gadā ligzdošana tika uzsākta, mātīte izdēja vienu olu, taču tā neizšķīlās.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, tās uzturēšanā ir palīdzējis arī Valdis Lukjanovs un Ģirts Strazdiņš.

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā


MAZAIS ĒRGLIS Clanga pomarina - ligzda eglē

Ligzda atrodas Zemgales rietumu malā. Tā ir atrasta 2018. gadā.

Ligzda ir būvēta eglē 17 metru augstumā, stabilā trīs žuburu žāklē. Pēc novietojuma tā ir vērtējama kā tipiska mazo ērgļu ligzda – aptuveni puse no visām mazo ērgļu ligzdām Latvijā atrodas eglēs, un liela daļa no tām ir būvēta šādās vietās, kur stumbra lūzuma vietā zari ir izveidojuši vairākas jaunas galotnes. Spriežot pēc ligzdas izmēriem un materiāla stāvokļa, ligzda ir vismaz piecus gadus veca.

2019. gadā ligzda priecēja skatītājus ar harmonisku ligzdošanu ērgļu pāris Anna un Andris izaudzināja vienu mazuli, kas auga mierīgi, barības pārpilnības apstākļos un veiksmīgi izlidoja.

Kameras sistēmu pie šīs ligzdas izvietoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis. Paldies par atbalstu Jānim Kažotniekam un Renātei Kviesei!

Tiešraides kameras darbību pie mazā ērgļa ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.

Forums latviešu valodā


MELNĀ KLIJA Milvus migrans

Tiešraidē vērojamā ligzda atrodas melnās klijas ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Iepriekš putni ligzdoja citā ligzdā, savukārt šī, kas ir būvēta vecā bērzā, ir atrasta 2017. gadā. Gan atrašanas gadā, gan divos turpmākajos gados šajā ligzdā klijas sekmīgi ligzdoja.

Kā tas klijām ir raksturīgi, ligzda ir bagātīgi pušķota ar cilvēku radītām "dekorācijām" – plēvēm, lupatām un striķu gabaliem, arī uz zemes zem ligzdas ir nokrituši plastmasas plēvju gabali.

Tiešraides sistēma pie ligzdas ir uzbūvēta marta beigās, pirmais putns ligzdā pārradās 6. aprīļa pēcpusdienā.

Kameras sistēmu uzbūvēja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis, piedaloties arī Pēterim Daknim, Aleksejam Šarīpinam un Renātei Kviesei. Paldies Aigaram Kalvānam par informāciju par ligzdas apdzīvotības vēsturi.

 


 

 


VĒSTURE

2015
2016
2017
2018
2019

 

 


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

 

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Caprimulgus europaeus - 2025-07-07 Vītītis
Rallus aquaticus - 2025-07-07 Gaidis Grandāns
Crex crex - 2025-07-07 finesse
Caprimulgus europaeus - 2025-07-07 Gaidis Grandāns
Neotinea ustulata (syn. Orchis ustulata) - 2025-07-07 Līga Gavare
Asio otus - 2025-07-07 Rallus
Neotinea ustulata (syn. Orchis ustulata) - 2025-07-06 Līga Gavare
Nezināms
Ignotus
@ Rekmanis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Mežirbe777 07.jūlijs, 02:20

Beidzot tiku pārskatīt bildes un arī ievākto paraugu ar 40x lupu. Jāpiekrīt, ka diži gļotsēniski neizskatās. Tā notiek, kad no galvas zina tikai pētāmo substrātu, bet ne paša potenciāli atrodamā objekta izskatu :D Vieta šķita perspektīva sugai, jāatgriežas un jāmeklē kamēr atrodas, ja lietus nebūs ieviesis dižas korekcijas.


zemesbite 06.jūlijs, 23:41

Paldies, Uģi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Uldi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Marek!


Kiwi 06.jūlijs, 21:39

Paldies, Uģi!


Ansis 06.jūlijs, 18:34

Bez foto šo noteikt nevarēs.


dziedava 06.jūlijs, 14:39

Gļotsēnes nemēdz būt ar šādu konsistenci. Pataustot tā neizšķīstu, neizjuktu. Tā ir sēne.


Ivetta 06.jūlijs, 11:09

Paldies, Uģi!


dziedava 06.jūlijs, 09:30

Bet, jā, piebildīšu, ka nodevu paraugu, jo man bija aizdomas, ka tā nav paša Ļeontjeva pēc foto noteiktā suga, es iebildu, ka mana ir citādāka :)). Tas arī tika pierādīts sekvencējot. :))


dziedava 06.jūlijs, 09:27

Raivo, godīgi sakot, nezinu, nav prātā tāds gadījums :). Biju domājusi par to, ka vispār jau latvieši ir atraduši sugas, kas aprakstītas kā jaunas, zinu, ka uz atsegumiem augošā sūna - mēlītes sīkvijzobe Tortula lingulata - ir aprakstīta pēc Latvijas parauga, bet tas bija sen :) (1880). Konkrēti Dabasdatu aspektā nebiju domājusi. Tagad jau zinātnē ir vairāk iespēju un jaunu sugu aprakstīšana vairs nav tik ekskluzīva lieta kā pagātnē. Konkrētajā gadījumā trāpījos ar pareizo paraugu pareizajā vietā (gļotsēņu kongresā), kur man bija iespēja to nodot personīgi Ļeontjevam.


Mežirbe777 06.jūlijs, 03:27

Šis sanāk pirmais DD novērojums kādai sugai, kura recenzētā publikācijā aprakstīta kā jauna, vai arī iepriekš ir bijis tāds precedents? Ja jā, tad tas tikai kārtējo reizi pierāda vietnes neatsveramo lomu dabas vērtību izpētē valstī :)


Vīksna 05.jūlijs, 23:10

Paldies !


Mari 05.jūlijs, 22:49

Paldies, Julita! :)


Mari 05.jūlijs, 22:16

Jā, tas ir vecais labais milimetru papīrs :)


Vīksna 05.jūlijs, 21:28

Atstāto apšu puduri cirsmā (varbūt pat ligzdu vieta), vējš visu izgāzis.


Vīksna 05.jūlijs, 21:13

Zāģēta egļu audze ar vēl šo to tur bija, un vēl kāda egle blakus palikusi, cirsmā nelieli ozoli atstāti.


laumae 05.jūlijs, 21:09

No stipri vējainās pievakares šis bija vienīgais skaidrais portretējums, bet diezgan droši atceros, ka bija S.melanura. Mana pirmā S.bifasciata vēl gaida kaut kur Zemgalē ;]


Vīksna 05.jūlijs, 21:04

Tomēr cits. Paldies !


Vīksna 05.jūlijs, 20:47

Paldies !


nekovārnis 05.jūlijs, 20:19

Šim nav vēl kāds foto citā rakursā, lai mātīti labāk var saskatīt. Tāda aizdomīga (S.bifasciata?), bet varbūt tikai tāds apgaismojums :)


Ziemelmeita 05.jūlijs, 20:15

Paldies,Marek!


dziedava 05.jūlijs, 19:27

Rūtiņas garums ir 1mm?


IlzeP 05.jūlijs, 18:25

Paldies, Uģi, par naktstauriņiem!


Vīksna 05.jūlijs, 16:54

Paldies !


CerambyX 05.jūlijs, 15:57

Gan jau rūsas sēne Puccinia asarina


CerambyX 05.jūlijs, 15:51

Jā, gan jau Globiceps flavomaculatus,


zemesbite 05.jūlijs, 13:00

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 12:08

Paldies, Marek, par precizējumiem!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:03

Paldies!


Filips Bobinskis 05.jūlijs, 09:32

Vai kāda no Globiceps?


Ivetta 05.jūlijs, 09:04

Paldies, Uģi, par veltīto laiku visiem noteiktajiem!


Ziemelmeita 05.jūlijs, 07:47

Paldies,Uģi, par visiem labojumiem un precizējumiem.


dziedava 05.jūlijs, 07:32

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:08

Un paldies, Uģi, par visiem sprakšķu utt. precizējumiem/noteikšanu!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:03

Un tak likās pašai sākumā, ka brūnvālīšu... Paldies, Uģi!


KM 05.jūlijs, 00:57

Paldies, sadalīšu divos novērojumos


CerambyX 05.jūlijs, 00:41

Drīzāk Coelioxys conica


CerambyX 05.jūlijs, 00:27

Šādi zaļi spīdīgie 3 ārēji līdzīgas sugas (aureolus, hypochaeridis, sericeus).


CerambyX 05.jūlijs, 00:20

Vēdera krāsu neredz, bet drīzāk otra suga (Anogcodes melanurus)


CerambyX 05.jūlijs, 00:16

Otrajā attēlā - parastais pļavraibenis


adata 04.jūlijs, 20:43

To vēl nesaprotu, pēc kādām pazīmēm atšķirt uz aci lampītes no lākturītēm.


ER 04.jūlijs, 20:42

Ligzdojošās zaļās vārnas ar baltiem gredzeniem "DD" un "HV" ir man jau zināmais pāris, ko pie ligzdas vairs nevajadzētu traucēt. Abi gredzenoti kā mazuļi pie Silakroga, attiecīgi 2018. un 2022. gadā. Citu putnu gredzeni tuvākajā apkārtnē gan šogad nav nolasīti, tā ka ziņas par tiem būtu ievērojami vērtīgākas.


Ivars Leimanis 04.jūlijs, 20:36

Lieliski! Laba ziņa, ka nav pavisam pie mums izzudis! Apsveicu ar atrašanu! Uz kā aug? Uz oša? Uz jauna (kāds D)? Cik augstu? Cik cm2 ķērpja laukums?


Amanda 04.jūlijs, 20:18

Mājas strazds


Amanda 04.jūlijs, 20:15

Izskatās pēc meža tilbītes


aer 04.jūlijs, 19:43

Jā, tur bija cits strazds!


ekologs 04.jūlijs, 17:58

Uģi, paldies!


IlzeP 04.jūlijs, 17:03

Šis foto jau bija pievienots iepriekšējam novērojumam.


ekologs 04.jūlijs, 16:40

Mh... Tāds neliels, Hydrophilus caraboides?


adata 04.jūlijs, 15:57

Vai šai var būt cits sugas variants, sašaubījos, jo ļoti sīka, lasīju, ka jābūt 2,5-5mm, šai pat nav divu.


zane_ernstreite 04.jūlijs, 15:47

Paldies, Ilze! Biju šodien tajā vietā skatīt vaboles un viena no naktsvijolēm vēl nebija noziedējusi. Nobildēju ziedkopu detalizētāk (pievienoju fotogrāfiju). Jā, pēc raksta redzu - tiešām zaļziedu!


adata 04.jūlijs, 15:44

Kritala atradās ēnainā vietā, zem papardēm.


Wiesturs 04.jūlijs, 12:53

Pilnīgi noteikti nav mazais vakarsikspārnis, kurš, pirmkārt, ir Latvijā ekstrēmi rets un, otrkārt, varētu būt sastopams tikai pašā LV dienvidu daļā. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka tas arī izskatās pilnīgi savādāk :) Ja nav zināma suga, Dabasdatos ir opcija "sikspārnis (nenoteikts)" (tāda šeit ir arī daudziem citiem radījumiem, kas nespeciālistam nav viegli nosakāmi). Rakstīt "Nenoteikts" ir ievērojami labāk, nekā minēt un norādīt nepareizu sugu.


Mežirbe777 04.jūlijs, 12:01

Vienkārši kolosāls nosaukums. Smaids pa visu seju :D


IlzeP 04.jūlijs, 11:03

Vai šeit nav kļūda sugas izvēlē?


IlzeP 04.jūlijs, 10:44

Valda Pilāta komentārs: "Aizdomīgi melns (kā pogainais), bet tā kā nekādas sugu raksturojošas pazīmes nav saskatāmas, iesaku norādīt kā nenoteiktu roni."


ML 04.jūlijs, 10:27

Āmen.


Ivetta 04.jūlijs, 10:21

Paldies, Mārtiņ!


IlzeP 04.jūlijs, 10:00

Pazīmes nav saskatāmas, apraksta trūkst (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:58

Atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Vajadzētu arī mērogu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:56

Kārtējais atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Lielo suņu pēdas mēdz būt dažādas...


IlzeP 04.jūlijs, 09:54

J. Ozoliņš neatzīst par pierādītu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:53

Aļņa vai brieža zobu pēdas (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:51

J.Ozoliņš neatzīst par pierādījumu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:48

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Tas gaišais apmatojums uz kājām ir mulsinošs, bet galva kā meža tomēr."


IlzeP 04.jūlijs, 09:47

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nevar saprast apmatojuma krāsu. Meža caunai maijā vajadzētu būt tumši brūnai, akmeņcaunas ir gaišākas, pelēcīgas."


IlzeP 04.jūlijs, 09:46

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nav redzama galvenā pazīme – pakakles plankuma forma, bet, ja novērojums veikts tiešām decembrī, tad akmeņu cauna pēc neapmatotajām pēdām."


IlzeP 04.jūlijs, 09:44

Jāskatās putekšlapu novietojums, te bija raksts par atšķiršanu: https://dabasdati.lv/lv/article/zied-naktsvijoles/2018/


Ziemelmeita 04.jūlijs, 08:46

Paldies,Uldi!


zane_ernstreite 04.jūlijs, 07:43

Paldies par precizējumu! Neesmu iepratusies tās atšķirt.


Mežirbe777 04.jūlijs, 01:17

Brīnumskaista suga ! Šis gan jau bija ilgi gaidīts "ķeksīts" :)


adata 03.jūlijs, 22:45

Va te virsiņa nav rūsgana? Nu man tā izskatās...


IlzeP 03.jūlijs, 22:04

Paldies par info!


IlzeP 03.jūlijs, 22:02

Valda Baroniņa: "Ziedkopas forma kā D.fucksii, arī biotops izskatās tai piemērots (purvains mežs?). Diemžēl nav labi saskatāms, vai zieda lūpai ir garā vidusdaļa…"


IlzeP 03.jūlijs, 22:00

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:59

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:58

Valda Baroniņa: "Drīzāk D. baltica – gan pēc zieda formas, gan gareniski izstieptajiem lapu plankumiem (D.maculata ir ieapaļi) un arī pēc biotopa (D.maculata parasti purvos nevis pļavās)."


IlzeP 03.jūlijs, 21:57

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:56

Valda Baroniņa: "Drīzāk D.baltica. Spriežot pēc zieda un biotopa. Diemžēl lapas nav redzamas."


IlzeP 03.jūlijs, 21:55

Pēc foto noteica Valda Baroniņa. Cik var saskatīt – putekšnīcas nav paralēlas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:53

Valda: "Izskatās tomēr pēc zaļziedu, putekšnīcas nav paralēlas, piesis pie pamata nedaudz platāks."


IlzeP 03.jūlijs, 21:52

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:51

Pēc lapām vien naktsvijoles grūti nosakāmas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:46

Pēc foto noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 03.jūlijs, 21:25

Diviem novērojumiem pievienots viens un tas pats foto. No neīstā datuma novērojuma jādzēš.


IlzeP 03.jūlijs, 21:17

Tomēr nomainīju uz nenoteiktu bruņurupuci, ja nav pārliecības par īpaši aizsargājamu sugu.


adata 03.jūlijs, 21:11

Sanāk, skrēja no punkta uz leju, Pļaviņu māju virzienā.


adata 03.jūlijs, 21:08

Pati neredzēju, bet izskatās, ka jauns, jo mazs augumā. Arī video tā skriešana tāda apjukusi, kā izbiedēta, skrēja apdzīvotas vietas virzienā.


IlzeP 03.jūlijs, 20:31

Vai nevarētu būt bijis lauku balodis?


IlzeP 03.jūlijs, 20:27

Ja domāta dziesma, un vecajā mežā ir lieli dobumaini koki, labāk izmantot atlanta pazīmi "D".


IlzeP 03.jūlijs, 19:59

Ja redzēts, ka putns ielido, statuss varētu būt V vai AL, nevis LL, kas atbilst atrastai ligzdai pēc ligzdošanas, jau tukšai.


Ziemelmeita 03.jūlijs, 19:54

Paldies,Ilze, atradu īsto,izlaboju.


IlzeP 03.jūlijs, 19:27

Šis arī tāds šaubīgs, bildē īsti nevar krāsu saprast.


IlzeP 03.jūlijs, 19:26

Tumša mantija - domāju, ka tumšais. Pie tam mežā.


Eggy 03.jūlijs, 19:16

Saprotu,ka tad jāpaņem rokās. Kādu mazuli var pacelt vai labāk mammu?


IlzeP 03.jūlijs, 19:08

Apakšpuse jāredz.


IlzeP 03.jūlijs, 19:07

Labot uz kamolaino?


IlzeP 03.jūlijs, 18:54

Izskatās ka dublikāts šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/c94f7058126cd12b5cf9675e5620714c/ . Viens dzēšamas.


IlzeP 03.jūlijs, 18:32

Labāk būtu nomainīt ar foto no kameras.


IlzeP 03.jūlijs, 18:24

Vai tas ir jauns lācēns?


IlzeP 03.jūlijs, 18:20

Kāpēc Jūs domājat, ka tas bija lūsis?


IlzeP 03.jūlijs, 18:12

Vai sikspārnis bija pagrabā? (Jautājums attiecībā uz statusu "ziemo".)


IlzeP 03.jūlijs, 18:09

Šo novērojumu bez foto nevarēsim akceptēt. Lidvāveres Latvijā, visdrīzāk, ir izmirušas. Ko dzīvnieks darīja?


IlzeP 03.jūlijs, 18:03

Punkts gan ielicies nepareizā vietā.


IlzeP 03.jūlijs, 17:28

Man izskatās, ka šis foto dublējas ar citu novērojumu.


IlzeP 03.jūlijs, 17:19

Izskatās, ka šie arī ir divi (otrs novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/fffd328e35bb8145eaeba506c94a7012/ )


IlzeP 03.jūlijs, 17:18

Vai šis ir dublikāts novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/bb97040d717164def43fe3ebf61fdaae/ ? Ja tā, vienu vajadzētu dzēst.


adata 03.jūlijs, 16:41

Es "lieku" uz oranžo aveņgļotsēni, katrai "šūniņai" punktiņi vidū. Varbūt kļūdos.


IlzeP 03.jūlijs, 15:30

Tā kā abas naktsvijoļu sugas ir ļoti līdzīgas, nebūtu slikti pievienot foto.


IlzeP 03.jūlijs, 15:18

Tik bagātīgai atradnei arī kāds foto noderētu.


IlzeP 03.jūlijs, 14:57

Vai foto nebūs?


ekologs 03.jūlijs, 13:48

Hmm... Nevarētu būt Enicmus transversus?


IlzeP 03.jūlijs, 13:20

Vai pēdējā foto nav pļavas (?)


IlzeP 03.jūlijs, 13:05

Šī būs pļavas.


Aceralba 03.jūlijs, 13:01

Paldies!


IlzeP 03.jūlijs, 12:32

Šeit trūkst foto.


IlzeP 03.jūlijs, 12:24

Manuprāt, pļavas.


IlzeP 03.jūlijs, 12:11

Izskatās pēc ziemeļu, vismaz pirmais.


zemesbite 03.jūlijs, 10:47

Paldies, Marek! :)


Bekuvecis 03.jūlijs, 10:15

Šī novērojuma sakarā Jums nosūtīta e-vēstule no senes.lv


nekovārnis 03.jūlijs, 10:15

Atkārtoti novērojumi labi noder fenoloģijai :)


nekovārnis 03.jūlijs, 10:12

Tas latviskais nosaukums mulsinošs, jo biežāk sastopama tieši egļu kritalās. Moricsalā viena tupēja uz apses kritalas :)


ekologs 02.jūlijs, 22:39

Paldies, Marek!


zemesbite 02.jūlijs, 22:32

Marek, vai tas nekas, ja kādas sugas koksngrauzi atkārtoti nofotografēju tajā pašā vietā? Statistika man neveras, tāpēc nevaru paskatīties kur ko esmu fotografējusi.


adata 02.jūlijs, 22:24

Te varētu būt arī kas cits, jo masa nav vienā gabalā, bet pikās. Būtu jāvēro vai neveidojas bumbiņas, kas maina krāsu uz zaļganu, sanāktu zaļganā pumpurīte.


dziedava 02.jūlijs, 22:20

Paldies, Marek, man tā šķita, bet samulsināja, ka uz egles.


nekovārnis 02.jūlijs, 21:43

Antēnas raibas - Stictoleptura maculicornis


adata 02.jūlijs, 21:42

Žēl, ka neredz, vai ir gļotaina kājiņa, tad būtu kājainā ragainīte, jo aug diezgan atsevišķi, ja kājiņas nav, tad porainā ragainīte.


Eggy 02.jūlijs, 21:05

Labi, paldies! Pievienošu kādu skaidrāk saprotamu bildi, kad izdosies. Baigi speciāli netraucēju, bet šad tad ģimene iziet pastaigās. :)


roosaluristaja 02.jūlijs, 20:44

Pēdējos ~ 10 gados nav drošu ziņu par brūnkrūtainā eža sastapšanu Latvijā. Te sugu precīzi pateikt nevar. Ticams jau, ka ziemeļu baltkrūtainais.


Ziemelmeita 02.jūlijs, 18:46

Paldies,Uldi!


kamene 02.jūlijs, 10:15

Daļa zied, daļa vēl pumpuros.


kamene 02.jūlijs, 10:04

Paldies, Mārtiņ! Pirmo reizi tādu redzēju.


kamene 02.jūlijs, 10:02

Paldies, Mārtiņ! Varbūt tik smuks no netipiskas barības palicis.


adata 02.jūlijs, 08:05

Varētu būt smailā aveņgļotsēne, galiņi ieskatoties spici.


Matrus 01.jūlijs, 22:52

Pareizi!


dziedava 01.jūlijs, 21:47

Jā, Iveta :)


dziedava 01.jūlijs, 21:42

Kad būšu mājās (nākamnedēļ?) paskatīšos rūpīgāk. Sporas nav pārgatavojušās, bet nav nobriedušas, tad ir lielas. Jāmēra mazākās, jo tās tad ir visnobriedušākās.


laumae 01.jūlijs, 21:42

Paldies par noteikšanu, Uģi!


adata 01.jūlijs, 21:36

Gļotas pēdu/apmali neredz, varētu būt parastā lindblādija?


adata 01.jūlijs, 21:30

Dzeltenā ir porainā ragainīte, balto grūti saprast, varbūt ir zarainā.


Orvilks 01.jūlijs, 20:03

Liekas, ka sasteidzu ar apgalvojumu , ticamāk, ka kamolainā pulkstenīte


Ziemelmeita 01.jūlijs, 16:32

Paldies, Mārtiņ, par spāru noteikšanu!


mufunja 01.jūlijs, 12:21

Julita, tā varētu būt Lākturīte sīkā? Izskatās ļoti līdzīga aprakstam.Tikai sporas ir ļoti pārgatavojušās :):)


Bekuvecis 01.jūlijs, 11:25

Dažām pienainēm reizēm gadās 'apmaldīties' un 'uzkāpt kokā'. Lai notektu sugu, ar šīm bildēm ir 'par īsu'.


mufunja 01.jūlijs, 10:12

Svaigs :)


Martins 01.jūlijs, 09:40

Nu Tev krāšņs eksemplārs gadījies! Neesmu redzējis šo sugu ar tik lieliem/daudz tumšas krāsas plankumiem.


Martins 01.jūlijs, 09:33

Šis nav L.maximus. L.maximus mantija (tā "apkakles" daļa aiz galvas) ir raiba, bet L.cinereoniger - vienkrāsaina.


Martins 01.jūlijs, 09:30

Gliemežu olas tās ir, bet sugu droši noteikt nevar.


Martins 01.jūlijs, 09:24

Varbūt vari izkadrēt to, ko spāre ēd? Gribētos saprast - ziedmuša/kamene/laupītājmuša?


Martins 01.jūlijs, 09:09

Jām, pavisam droši strautuspāre!


megemege 30.jūnijs, 23:45

Mani mulsināja ogu krāsa.


VijaS 30.jūnijs, 22:32

Cik skaista! :)


VijaS 30.jūnijs, 22:20

Izskatās pēc ļoti slapjas un ļoti jaunas parastās apmalpiepes :). Bija taču cieta, vai ne?


VijaS 30.jūnijs, 22:19

Vai nu pušķainā, vai tumsnējā vālenīte.


VijaS 30.jūnijs, 22:09

Nē, tā pati porainā ragainīte, tikai vēl pavisam jēla. Attīstoties tālāk droši vien paliks balta, lai gan gadās redzēt arī jau noformējušās un vēl dzeltenas.


VijaS 30.jūnijs, 22:04

Varētu būt kāda vilkpienaine.


VijaS 30.jūnijs, 22:00

Domāju, ka meža sausserdis.


Eggy 30.jūnijs, 21:22

Paldies! Nokļūdījos ar vārdu.


Amanda 30.jūnijs, 21:18

Lielie ķīri


adata 30.jūnijs, 21:14

Šādiem baltiem bumbiņplazmodijiem būtu nepieciešama tālāka novērošana, kas no tā attīstās, iespējams kāda vālenīte.


BI 30.jūnijs, 19:12

Žēl, ka tālu, varētu būt interesants.


IlzeP 30.jūnijs, 18:48

Man tā pēdējās dienās bieži...


mufunja 30.jūnijs, 17:10

Julita, mums ir tik daudz lietus, ka tie aug kā raugs. Un daudzi pat nevar nogatavoties:(


dziedava 30.jūnijs, 16:17

Marina, ļoti lielas sporas, tāpēc ieteiktu paraugu saglabāt. Arī augšanas mēnesis jūnijs nav tipisks (bet kas šogad laika apstākļiem vispār ir tipisks :)). Tomēr sūnu cukurīte ir vistuvākais


mufunja 30.jūnijs, 13:38

Vija,Julita,paldies :)


nekovārnis 30.jūnijs, 12:58

Ar raibajām antēnām Stictoleptura maculicornis


dziedava 30.jūnijs, 11:12

Tad vajag ielikt otras lapas bildes :)


Mežirbe777 30.jūnijs, 10:52

Jāapskatās pārējās bildes, izskatījās pēc putošām sporām. Uz otras lapas bija klājiena veidā.


dziedava 30.jūnijs, 10:40

Ilze, pirms tam ar karti gļuku nebija, bet tikko uz datora karte daudzkāršojās vertikālā virzienā un uzklājās komentāriem. Vienā novērojumā.


dziedava 30.jūnijs, 10:36

Vai tur nav vnk nosmērējies ar zemi? Nebirst nost? Jo ja ir tūsklapju cukurīte, tad lielā klājienā, daudz pa visu lapu, un izskatās citādāk, tāda kā mataina midziņa ar melnumiem. Te tā nav.


Ivetta 30.jūnijs, 09:47

Sapratu, paldies!


kamene 30.jūnijs, 08:40

Paldies, Julita!


kamene 30.jūnijs, 08:37

Paldies, Vija!


KM 30.jūnijs, 03:17

Minu, ka te, drošvien, divas dažādas sugas


Edgars Smislovs 29.jūnijs, 22:42

http://www.putni.lv/egrgar.htm


nekovārnis 29.jūnijs, 22:10

Paldies, Vija! Sadalīšu:)


nekovārnis 29.jūnijs, 22:07

Kāds ķirmis, varbūt Ernobius sp.


VijaS 29.jūnijs, 21:51

Brūnā ir parastā aveņgļotsēne. Dzeltenīgā - porainā ragainīte, vēl tikai pavisam jauna. Baltais "ķīselis" ir ragainītes plazmodijs, droši vien tai pašai porainajai ragainītei.


VijaS 29.jūnijs, 21:45

Varbūt lindblādija - šķiet, no melnās virskārtas vēl ir saglabājušās atliekas.


VijaS 29.jūnijs, 21:27

Pelēcīgā sprodzīte? Grūti saprast.


VijaS 29.jūnijs, 21:24

Tiešām gļotsēne? Vairāk atgādina vecu fleogenu.


VijaS 29.jūnijs, 21:21

Piekrītu par oranžo aveņgļotsēni.


VijaS 29.jūnijs, 21:18

Īsti nav ideju, bet ir aizdomas, ka vēl pavisam vieglu mitrumu jāpaturpina.


a.b 29.jūnijs, 19:51

I want to believe.


Andrejs 29.jūnijs, 18:37

Paldies!


dziedava 29.jūnijs, 18:33

Ievākta netika? Varētu būt ļoti retā apelsīnu pumpurīte


nekovārnis 29.jūnijs, 18:15

Tas kas zemāk, no sāna - Stenurella melanura.


nekovārnis 29.jūnijs, 18:13

Kājas viscaur melnas - Anastrangalia sp. tēviņš.


Bekuvecis 29.jūnijs, 18:00

Cepurīte ir banāli saplaisājusi, nevis zvīņaina kā cildenajai!


Lemmus 29.jūnijs, 16:03

Paldies,Ance!


adata 29.jūnijs, 15:06

Skaista! Aug atsevišķi, redzama arī gļotaina kājiņa, nezinu vai pietiekoši liela, lai teiktu, kā kājainā ragainīte.


adata 29.jūnijs, 15:02

Ja tā ir skujkoku kritala, varētu būt oranžā aveņgļotsēne, diezgan koša izskatās.


W 29.jūnijs, 14:08

Marek un Iveta, paldies par sugu noteikšanu!


Ance.p 29.jūnijs, 12:57

Zeltītā rožvabole.


mufunja 29.jūnijs, 12:22

Julita, varbūt Sūnu cukurīte?


ekologs 29.jūnijs, 12:17

Jā, ļoti līdzīgas, bet segspārnu krāsojums kaut kā noveda līdz T. troglodytes :) Paldies, Marek!


ekologs 29.jūnijs, 11:55

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts