Aktīvie lietotāji: 0 Šodien ievadītie novērojumi: 215 Kopējais novērojumu skaits: 1223935
Tu neesi reģistrējies

2018. gada tiešraides kameru lapa atrodas šeit

Tiešraides kameras no aizsargājamu putnu ligzdām 2017. gadā

nodrošina Latvijas Dabas fonds

Latvijas Dabas fonds jau sesto sezonu (kopš 2012. gada) pie aizsargājamo putnu ligzdām izvieto interneta tiešraides kameras – gan sabiedrības izglītošanai, gan pētniecības nolūkos. 2017. gadā tiešraidē var vērot sešas ligzdas: ūpju, zivjērgļu, jūras ērgļu, vistu vanagu, melno stārķu un lielā dumpja ligzdu.

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Forums

Visas tiešraides kameras vienā logā

Tiešraides no aizsargājamo putnu ligzdām Tevi priecē, pateicoties daudzu brīvprātīgo darbam un sabiedrības ziedojumiem.
Putnu vērošana noteikti arī Tavu dzīvi padara krāsaināku. ZIEDO ARĪ TU!

JAUNUMI

Aktuālie notikumi ligzdās
Video arhīvs


ŪPIS Bubo bubo

Tiešraides kamera novietota pie ligzdas, kas atrodas Kurzemē. Šī ūpja ligzdošanas teritorija ir zināma kopš 1998. gada, kad dabiskā ligzdvieta atrasta uz zemes. Pēc tam, kad ūpji vairākkārt nesekmīgi ligzdoja uz zemes, Juris Lipsbergs uzbūvēja mākslīgo ligzdu eglē, aptuveni 10 metru augstumā. Kopš 2013. gada šajā ligzdā ik sezonu ligzdošana norit sekmīgi. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.

Šobrīd ligzdā mājo ūpju ģimene, un aprīļa sākumā mātīte perē trīs olas. Tēvs uzturas ligzdas tuvumā un to sargā, visas dienas laikā ar mātīti sasaucoties. Pirmo liecību par ligzdas saturu ieguvām 22. marta rītā, kad, ūpim uz brīdi nolidojot no ligzdas, bija redzama viena ola. Pārējās divas olas tika piedētas laikā līdz 26. martam. Olas tiek perētas aptuveni 35 dienas, kas nozīmē, ka pirmais cālis šķilsies aprīļa beigās.

Pie ūpju ligzdas uzstādītā kamera ir arī ar jaunām tehniskām iespējām – tai ir iespējams attālināti regulēt pietuvinājumu, līdz ar to pētnieki ūpju dzīves norisēs var ieskatīties ļoti precīzi. Diennakts krēslainajā laikā kamera darbojas ar palēninātu ekspozīciju, tā ļaujot turpināt novērot putnus. Vēlāk sezonas gaitā kameras sistēmu ir plānots pilnveidot, padarot iespējamu skatīšanos arī tumsā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Pēteris Daknis.


ZIVJĒRGLIS Pandion haliaetus

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē - Saldus novadā. Šī zivjērgļu ligzdošanas teritorija ir zināma jau kopš 1989. gada, kad tika atrasta ligzda bebrainē. 90. gadu sākumā tika uzstādīta mākslīgā ligzda eglē, diemžēl koks nolūza 1996. gadā. Pēc tam zivjērgļi ligzdojuši bebrainē dažādos nokaltušos kokos.

2007. gada novembrī Aigars Kalvāns uzstādīja mākslīgo ligzdu priedē, kuru 2010. gadā pirmo reizi apdzīvoja zivjērgļu pāris. Diemžēl tajā gadā ligzdošana nebija sekmīga. No 2012. līdz 2015. gadam ligzda bija apdzīvota un ligzdošana sekmīga – 2012. gadā tika izvesti trīs zivjērgļa mazuļi, 2013. gadā – viens, 2014. gadā – divi un 2015. gadā – trīs. 2016. gadā ligzda bija apdzīvota, bet ligzdošana nesekmīga.

Gados, kad ligzdā bija mazuļi, nevienam no pieaugušajiem putniem nebija gredzenu, līdz ar to putnu izcelsme mums nav zināma.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Aigars Kalvāns.


JŪRAS ĒRGLIS Haliaeetus albicilla

Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 30 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - atrašanas brīdī šī bija tikai ceturtā Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

2015. gadā ērgļu pāris Durbe un Roberts sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

2016. gada sākumā situācija ligzdā bija mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe gada sākumā no ligzdas nozuda un par tās piederību aizsākās intensīvi konflikti. Ligzdošana šajā gadā tā arī netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumu – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

2016. gada rudenī un ziemā Durbes ligzdas saimnieki bija jūras ērgļi Vents un Šilute, kuri cītīgi nodarbojās ar ligzdas atjaunošanas darbiem, kas viesa cerības uz veiksmīgu ligzdošanu 2017. gada pavasarī. Diemžēl kopš 27. janvāra ligzdā vairs netika redzēta jūras ērgļu mātīte Šilute - par viņas pazušanas iemesliem var izteikt tikai minējumus. Aptuveni pēc divām nedēļām ligzdu pameta arī Vents, un šobrīd ligzdā notiek aktīva jūras ērgļu nomaiņa, kurai dažbrīd grūti izsekot.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācijas par jūras ērgli var atrast šeit.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Ģirts Strazdiņš. Tās uzturēšanā ir palīdzējuši arī Māris Freibergs, Juris Lauva, Arnis Zacmanis, Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips.


VISTU VANAGS Accipiter gentilis

Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

2015. gadā pie ligzdas tik uzstādīta tiešraides kamera, diemžēl ligzdošana bija nesekmīga - mātīte pameta olas, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

2016. gadā sistēma tika aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošināja labāku attēla un skaņas kvalitāti, tika mainīts arī kadrējums, nodrošinot labāku skatu uz ligzdu. Ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divas. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā. Abi pieaugušie putni ligzdu neregulāri apmeklēja arī rudenī un ziemā.

2017. gada februārī ligzdā atsākās pavasara rosība - abi putni ķērās pie ligzdas atjaunošanas darbiem. Marta sākumā kamerai pamainīts skatu leņķis, laiputni ligzdā būtu redzami pilnā augumā. Aprīļa sākumā ligzdā tiek perētas piecas olas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze un Jānis Rudzītis.


MELNAIS STĀRĶIS Ciconia nigra

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Sēlijā (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Tiešraides kamera pie šīs ligzdas uzstādīta 2015. gadā, kad ligzdā tikai izaudzināti divi stārķēni. Arī 2016. gadā ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Abos gados viens no stārķēniem (2015. - Upene, 2016. - Rasa) tika aprīkots ar satelītraidītāju un to pārvietošanās ceļiem varēja sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv.

2017. gada marta sākumā tika secināts, ka ziemā ligzdas kokam nolūzis liels zars, kas krītot ir nolauzis vienu no ligzdu balstošajiem zariem, turklāt palicis iekāries ligzdā. 5. martā ornitologi ar profesionāla arborista Rolanda Kāpostiņa palīdzību veica koka apsekošanu un zars tika nozāģēts, lai stārķi, atgriežoties no ziemošanas vietām, varētu arī šajā sezonā uzsākt ligzdošanu. Melnie stārķi no ziemošanas vietām Latvijā atgriežas marta beigās – aprīļa sākumā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Kameras sistēmu izveidoja Jānis Ķuze, Jānis Rudzītis un Māris Strazds. Palīdzību sistēmas uzturēšanā ir sniedzis Jānis Kažotnieks un Torbens Langers (Torben Langer).


LIELAIS DUMPIS Botaurus stellaris - tiešraide beigusies

Ar tiešraides kameru aprīkotā ligzda atrodas niedrājā Engures ezera ziemeļu daļā, kuru 3. maijā atrada ornitologs Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Mazuļi izšķīlušies laikā no 5. līdz 8. maijam. Dumpju mātīte jauno paaudzi audzina viena – perē, sargā no ienaidniekiem, medī pārtiku un silda cāļus. Tēviņš tikmēr turpina dziedāt, lai pievilinātu mātītes, kas no siltajām zemēm atlidojušas vēlāk.

Atšķirībā no pārējām kamerām, lielos dumpjus būs iespējams vērot tikai mēnesi, jo aptuveni trīs nedēļu vecumā dumpji sāk pamest ligzdu un tajā vairs neatgriežas.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Tiešraides kameras novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Jānis Bētiņš. Sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu nodrošina Jānis Rudzītis no SIA „Rewind”. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons”.

Tiešraides kameras darbību pie lielā dumpja ligzdas nodrošina Latvijas Dabas fonds projekta “Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācija.


VĒSTURE

2015
2016


ATBALSTĪTĀJI

Datu pārraide: 

Finansiāls un tehniskais atbalsts, 4G rūteri:

Sistēmas konfigurēšana:

 

  

PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

 

 

Pēdējie novērojumi
Trichia decipiens - 2021-09-12 felsi
Tubifera ferruginosa - 2021-09-12 felsi
Physarum sp. - 2021-09-12 felsi
- 2021-09-23 zane_ernstreite
Stemonitis sp. - 2021-09-12 felsi
Lepidoptera sp. - 2021-09-23 zane_ernstreite
Trichia varia - 2021-09-12 felsi
Nezināms
@ Rallus
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 23.septembris, 23:12

Kazeņu vērpējs.


OKK 23.septembris, 23:12

Līdzīgas piepes esot uz trūdošu egļu stumbriem, bet šis ir liepu.


OKK 23.septembris, 23:10

Jā, skaistas, bet, manuprāt, būtu vēl skaistāk, ja kāds eksperts precīzi noteiktu sugu.


VijaS 23.septembris, 22:55

Dziedniecības ziepjusakne Saponaria officinalis.


dziedava 23.septembris, 22:22

Svētītās diahejas. :D


Lemmus 23.septembris, 22:17

Iepatikās gan :D


Lemmus 23.septembris, 22:16

Paldies par labojumu, Uldi!


Lemmus 23.septembris, 22:15

Paldies!:)


felsi 23.septembris, 22:11

Kad Julita dod svētību, tad tās lietas notiek!


felsi 23.septembris, 22:10

Paldies Ivar, ļoti gribēju atrast, bet kad atrodu, nepazinu!:)


felsi 23.septembris, 22:08

Paldies Ivar, protams!


dziedava 23.septembris, 22:06

Oho, iepatikās atrast? :))


roosaluristaja 23.septembris, 21:50

Thelephora penicillata manuprāt nav. Tai ir raksturīgi izspūruši zaru gali, bet te ir tvirti. Drīzak varētu būt Thelephora anthocephala


roosaluristaja 23.septembris, 21:47

Varētu būt kātkausa rumpucis (Helvella macropus)


Ivars L. 23.septembris, 21:33

Laikam misējies ar nosaukumiem. Sekstainā - skropstainā.;)


dziedava 23.septembris, 21:33

Smuki! :) Būtu labi, ja Piezīmēs izrakstītu izmērus - galviņa no - līdz, sporas no-līdz, kājiņa, kopējais garums utml., jo uz tā fona grūti saskatīt un saprast kopainu. Šķērsgriezumu šādām nestādos priekšā, bet tas, kas te noder - "palūrēt" kā izskatās iekšā, kā veras vaļā apvalciņš (kā plaisā), un vai un kāda ir kolumella. Pēdējo parasti vislabāk meklēt pārgatavojušos eksemplāros, kas paši izjukuši - jāpapēta paraudziņā, varbūt kkur ir gandrīz tikai kātiņš - un tad kātiņa galā arī redz to kolumellu.


Lemmus 23.septembris, 21:32

Paldies,Uldi!


VijaS 23.septembris, 21:13

Pievienoju mikroskopiju. Nekādi neizdevās uztaisīt kaut cik izmantojamu šķērsgriezumu - pirmkārt, tās galviņas ir pārāk mazas, lai notrāpītu un tā smuki sašķēlētu, un otrkārt, tie sabakstītie gabaliņi nestāv tādā plaknē, kā gribētos.. .:( Ļoti dažāds sporu izmērs, bet nedomāju, ka būtu traucēta attīstība. Par sugu minējumu nav.


angel 23.septembris, 20:53

Paldies!


IevaM 23.septembris, 20:26

Paldies!


IevaM 23.septembris, 20:25

Paldies!


IevaM 23.septembris, 20:25

Laikam gan. Vēl var būt priede. Kaut kā nepievērsu īsti uzmanību


Ivars L. 23.septembris, 20:19

Nu jā, aptuveni 1-3% no teritorijas ir šāda. Pārējais - bēdu ieleja - izcirtumi, jaunaudzes, izretinātas vidēja vecuma audzes, biotopi bez vai ar pāris DMB specifiskām sugām.


zemesbite 23.septembris, 20:08

Paldies, Ivar! :)


gunitak 23.septembris, 19:15

Upju zilspāre.


zane_ernstreite 23.septembris, 18:58

Paldies!


dziedava 23.septembris, 18:21

Uz egles?


nekovārnis 23.septembris, 17:58

Manā stūrī tās lapegles apstādījumos. Dabā neesmu manījis (bet varbūt par zemu skatos :)). Tādēļ arī izveidojies priekšstats ka dabā nav sastopama. Ir man kukainu sugas, par kuram liekas, ka nu jau sāku saprast kā tās atšķirt, bet iepazīstoties tuvāk saprotu ka tomēr neko nesaprotu :D Tāpēc arī speciālista, kurš ar pirkstu parādītu, kuras pazīmes jāskatās un kuras var ignorēt, viedoklis būtu ļoti noderīgs. Jā, kāju, tāpat kā segspārnu krāsojums T.castaneum ļoti variē. Tepat dabasdatos kādai pusei nofotogrāfēto īpatņu ir (pilnībā vai daļēji) sarkanīgas vai sarkanbrūnas kājas.


zemesbite 23.septembris, 17:40

Skaistas! :)


zane_ernstreite 23.septembris, 17:05

Ak vai, ak vai! Es jau parasti paskatos katram putnam attēlus - arī tiem, ko šķietami zinu ļoti labi. Cits rakurss, vai apgaismojums, vai vēl kaut kas... Pat neiedomājos, ka melnā galva jau augustā sāk 'izbalēt'!


forelljjanka 23.septembris, 17:00

Zane,tie nav jaunie putni,tas ir ziemas spalvu tērps.;) Jau kuro reizi jāreklamē www.putni.lv,lielajam ķīrim tur daauudz foto.;)


zane_ernstreite 23.septembris, 16:48

Paldies! Līdz jauno putnu atpazīšanai vēl ļoti tālu augt.


forelljjanka 23.septembris, 16:47

Lapegles arī Kurzemē nav nekāds retums un ne tikai vecu muižu parkos,padomjlaikos,gan jau arī agrāk, samērā daudz stādītas mežos,vietām pat salīdzinoši lielās platībās(vienu tādu zinu netālu no Īvandes) ,kā monokultūra,pārsvarā gan izklaidus egļu stādījumos.


Anete PB 23.septembris, 15:15

Tur viss reģions no jūras līdz apmēram Mazsalacai ir aizraujošs! :D


Vīksna 23.septembris, 14:57

Paldies !


zemesbite 23.septembris, 12:39

O, tas labi :)


Meinards D. 23.septembris, 11:45

Melngalvas ķauķa mātīte?


CerambyX 23.septembris, 09:42

Būtu labi, ja izdodots kaut kā labāk nofotografēt to eksemplāru, jo nu sarkanās kājas, protams, nav īsti nekāda pazīme, manuprāt, jo nu man castaneum ar sarkanām kājām ir regulāri. Nu ne jau visi tie ir gabrieli (cerams) :D Man tas priekškrūšu vairoga punktējums šķiet laba sugu atšķiršanas pazīme - castaneum rets, izkliedēts, vismaz centrālajā daļā punktu starpas lielākas par punktu diametru. T.gabrieli punktējums samērā blīvs - diezgan vienmērīgs. Te kolāža ar 3 gabrieli foto no interneta: https://content0-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/gabrieli.jpg Kaut kā šis eksemplārs ne gluži tā man izskatās (drīzāk punktējums šķiet retāks - kā castaneum), bet nu ēna/gaisma, protams, ietekmē ko tur var attēlā saskatīt. To pieres rievu ar foto īsti nevar šķiet labi saskatīt - ir tur 'V' veida iespiedums starp ūsām vai ir vairāk vai mazāk plakana virsma (ja šo pazīmi pareizi saprotu)? Protams, ārzemju spečuku viedoklis ir laba lieta, bet nu šī jau it kā ir suga, ko vajadzētu varēt arī pašu spēkiem atkost un apstiprināt (vai noliegt).


Martins 23.septembris, 09:16

Nu pēc jaunākā koksngraužu čeklista https://www.researchgate.net/publication/330545697_Catalogue_of_longhorn_beetles_Coleoptera_Cerambycidae_of_Latvia tā ir jauna suga Latvijai. Par "smalkajām" pazīmēm droši vien jārunā ar Dmitriju un A.Mirošņikovu, jo eksemplāru biju iedevis Dmitrijam pārbaudei. Tā kā šī suga nav tikai pēc foto skatīta. Ja prasi man, tad manu uzmanību pievērsa sarkanbrūnā kāju krāsa, jo pēc attēliem "Icones Insectorum Europae Centralis", citām sugām kājas ir vairāk vai mazāk melnas. Es gan neņemos spriest cik šī pazīme ir nopietna, bet... ...rezultāts ir! :) Jā, par lapeglēm komentārs bija arī no Dmitrija un Arvīda. Jāsaka, ka no vienas puses mani pārsteidz šis uzsvars uz lapegļu "retumu". Taču no otras puses - varbūt es savā Vidzemes lapegļu un īpašas intereses par lapeglēm "burbulī" dzīvodams, neesmu pievēris uzmanību cik daudz vai maz lapegļu ir citur Latvijā. Vidzemē lapegles noteikti nav reta ģints. Tās ir gan dažādos stādījumos, gan mežos pat tīraudžu veidā. Konkrētajā meža masīvā gan neesmu skatījies cik daudz vai maz lapegļu tur ir, taču vispār ir. Un kā jau Tu minēji - GANDRĪZ ekskluzīvi uz lapeglēm...


dziedava 23.septembris, 09:13

Tad ir kas interesantāks :)


Ilze Ķuze 22.septembris, 23:54

:DD


Ivars L. 22.septembris, 23:33

Par daudz aizraujoša - iesprūdu starp astoņām DMB specifiskajām sugām kā Vinnijs Pūks šaurajā bezizejā, pārēdies zaļo buksbaumiju sporu vācelītes,


zemesbite 22.septembris, 23:02

Paldies par noteikšanu, Julita! :)


zemesbite 22.septembris, 22:58

Nē, drīzāk brūns.


Tasty_Y 22.septembris, 22:51

Visticamāk Clausilia bidentata: ļoti neliels, tumša krasa ar vairākām smalkam rībam. Bulgarica cana vairāk izstiepta un garāka, ribas lielākas.


dziedava 22.septembris, 21:47

Kāds košums! :)


dziedava 22.septembris, 21:46

Ja kātiņš būtu melns, teiktu, ka sūnu didīmija. Bet laikam nav melns?


Ara 22.septembris, 21:36

Pievienoju :-)


Ara 22.septembris, 21:34

Pievienoju citu bildi, labākas nav.


IlzeP 22.septembris, 20:55

Uz vaiga raksturīgs melns punkts, sarkanas kājas


forelljjanka 22.septembris, 20:52

Niedru stērste.


nekovārnis 22.septembris, 20:27

Šis interesants! Vajadzētu būt Latvijai jaunai koksngraužu sugai? Te gan gribētos nelielu diskusiju. SKALBAGGAR: LÅNGHORNINGAR (EHNSTRÖM) NATIONALNYCKELN noteicējā, kuru galvenokārt izmantoju koksngraužiem par T.castaneum/gabrieli pāri rakstīts: Pronotum with sparse punctuation, distance between punctures greater than their diameter. Head with a furrow between the eyes......Tetropium castaneum, Pronotum with denser punctuation, distance between punctures less than their diameter. Head without furrow between the eyes......Tetropium gabrieli. Te it kā rieva ir, ja, protams, ja tā ir TĀ rieva :D Tāpat jautājums par punktējumu - virspusē ir diezgan rets, bet fonā varētu būt arī smalkāks, kuru fotogrāfijā īsti novērtēt droši vien nevar. Un visbeidzot par biotopu - raksta, ka Tetropium gabrieli gandrīz ekskluzīvi uz lapeglēm (Larix sp.), ļoti retos gadījumos uz citiem skujkokiem. Sugas atrašana tālu? no lapeglēm iespējams varētu izskaidrot ar sugai piemērota barības auga retumu, kas prasa tālākus pārlidojumus vai alternatīvas meklējumus, bet tad jau Tetropium gabrieli var atrast jebkur Latvijā - jātur tik acis vaļā :) Šī kā sapratu mātīte. Kas tieši uzrunāja dabā un pēc kā apstiprināts vēlāk? Kam jāpievērš uzmanība?


zane_ernstreite 22.septembris, 19:55

Šī bija ļoti tramīga, nevarēju pielavīties klāt tā, lai būtu kadrēšanas vērts, diemžēl.


zane_ernstreite 22.septembris, 19:54

Aha! Bez melnajām galvām neatpazinu. Paldies!


Martins 22.septembris, 19:26

Vajadzētu labāku bildi - no konteksta saprotams, ka tāda ir pieejama... :)


Martins 22.septembris, 19:24

Klajumspārēm vajag bildes maksimāli izkadrēt - tad ir lielākas iespējas noteikt sugu, lai arī ne vienmēr visas pazīmes būs redzamas.


Martins 22.septembris, 19:20

Būtu labi, ja to bildi varētu izkadrēt, jo pašreizējā izmērā droši noteikt sugu nevar.


Ilze Ķuze 22.septembris, 19:17

Šķiet, ka tur ir tiešām aizraujoša vieta, tādi retumi.


forelljjanka 22.septembris, 19:17

Viss pareizi,parastais un lielais,jaunie putni.


forelljjanka 22.septembris, 18:37

Lielie ķīri.


felsi 22.septembris, 18:05

Paldies!


Martins 22.septembris, 17:41

Tālas migrācijas mazai zivij diezin vai ir reālas. Ticamāka ir pārvešana ar kuģu balasta ūdeņiem (kas diezgan loģiski saskanētu ar Ventspils ostu).


IlzeP 22.septembris, 13:52

Ar šādu - nezināmas izcelsmes bildi gan būs par maz, lai pierādītu sugas konstatēšanu Latvijā.


Vīksna 22.septembris, 11:02

Līdzīgs bukšu zāļsvilnim, bet lai speci nosaka.


dziedava 22.septembris, 09:40

O, sen neredzēta! :)


IlzeP 22.septembris, 08:53

Kaut ko ļoti līdzīgu jau mēs nesen apspriedām un netikām skaidrībā: https://dabasdati.lv/lv/observation/l0la33svf9eudc5hi8rljsnjb2/


Solweiga10 22.septembris, 08:27

Paldies, lai paliek tad - nezināms-


dziedava 22.septembris, 00:28

Dīvaina varbūt, bet šūnainā gļotsēne nebūs


nekovārnis 21.septembris, 22:42

Šis man vairāk pēc Lacinius dentiger izskatās. Varbūt ir vēl kāds foto?


dziedava 21.septembris, 18:01

Ilze, jā, šī bija daiļa! :)


imis23 21.septembris, 16:31

Domaju, ka tā tomēr ir ozolu baravika.


Ilze Ķuze 21.septembris, 16:30

Skaisti!


Aidzinieks 21.septembris, 16:11

Paldies!


Izabella 21.septembris, 14:19

Paldies.


Ziemelmeita 21.septembris, 12:38

Apmēram turpat.


zemesbite 21.septembris, 10:12

Pataustīju, bet pārāk sīka, lai kaut ko sajustu. Laikam tomēr sēne. :)


dziedava 20.septembris, 22:42

Interesanti! Es teiktu, ka sēne, jo tādu gļotsēni nezinu, bet vai tika pataustīta? Man izskatās cieta ;)


zemesbite 20.septembris, 22:22

Sēne vai gļotsēne?


Ivars L. 20.septembris, 20:26

Paraudziņa nav.


felsi 20.septembris, 20:22

Pievienoju foto kāda 09.09


pustumsa 20.septembris, 20:00

Liels paldies!


editez 20.septembris, 19:26

Paldies!


forelljjanka 20.septembris, 18:40

Žubīte.;)


roosaluristaja 20.septembris, 17:04

Peziza ammophila aug tikai kāpās. Neatbilst arī izskats. Augšējā attēlā, spriežot pēc formas un tumši brūnā krāsojuma, visticamāk Peziza badia. TDroši vien, ka mazākie augļķermeņi citos attēlos arī šī suga, tikai vēl jauni


dziedava 20.septembris, 16:18

Sanāk apmēram turpat, kur tas milzu eksemplārs, tikai šoreiz pierastāka skata :)


Rallus 20.septembris, 16:05

Šis būs gugatnis, ne lielais šņibītis, kam bez citām pazīmēm kājas nebūs garākas par asti (gugatnim pat izteikti, ko labi redz šeit lidojuma bildē).


dziedava 20.septembris, 15:49

Ja Tu domā, ka tas ir Bilimbia tetramera, tad to var labi pārbaudīt mikroskopējot.


Ivars L. 20.septembris, 15:25

Skaidrs, tad lai viņš dzīvo mierā, un lai viņam labi klājas. :)


lichen_Ro 20.septembris, 14:49

Tev taisnība, daļa no Micarea aug uz augsnes (mēdz būt uz kūras). Hertelidae botryosa izskatās savādāk - to ieteiktu meklēt iz apdegušām priežu struktūrām (kritalas, sausokņi, celmi, retāk uz apdegušas mizas), Fennoskandijā šī suga mēdz būt arī uz neapdegušām struktūrām, bet LV gadījumā esmu redzējis tikai uz tādām, vienu reizi uz mizas - bet tas mežs dega pirms gadiem 40..


Zigurds Krievans 20.septembris, 12:41

Paldies par komentāriem:) Prieks ka atrādijās. šo jau ļoti gribētos labāk apskatīt un nofotografēt, cerams ka vēl sanāks:)


Ivars L. 20.septembris, 12:22

Roland, paldies. Ir Micarea sugas, kas aug uz augsnes (M.incrassata, M.turfosa ...), bet nezinu, cik liela/maza iespēja tādas ieraudzīt Ljā.:D Laikam būs jāiet vēlreiz skatīt, vai tiešām aug uz augsnes, vai tomēr uz trupošām saknēm vai celma daļas, jo skatos, ka ķērpis un biotops labi atbilst arī Hertelidae botryosa.


IevaM 20.septembris, 11:40

Man arī izskatās pēc vidējā :)


Zigurds Krievans 20.septembris, 10:41

Pamainiju uz mazo, tā kā neviens neiekomentēja:) Bet nu pats tā arī īsti nesaprotu, tā jau arī liekas ka ir arī vidējā pazīmes


VijaS 20.septembris, 10:16

Paldies, Edgar!


ivars 20.septembris, 09:57

Čipste sp.?


ivars 20.septembris, 09:42

Domāju ka vidējais.


Aceralba 19.septembris, 22:08

Paldies, Gunita, tā jau baidījos :)


VijaS 19.septembris, 21:25

9. - 13. bildes - 19. septembris.


gunitak 19.septembris, 21:18

Šis būs rāceņu. Melnais stūris šaurs.


VijaS 19.septembris, 21:17

7. - 10. bildes - 19. septembris.


VijaS 19.septembris, 20:48

Paldies, Gunita!


gunitak 19.septembris, 20:39

Kāpostu baltenis.


VijaS 19.septembris, 20:38

Sestā bilde - viss, ko izdevās atrast pēc vairāk kā divām nedēļām.


felsi 19.septembris, 20:08

Pievienoju 3 foto kāda dabā 07.09.21


lichen_Ro 19.septembris, 19:36

Micarea ģints sugas pamatā ir uz mirušas koksnes. Es pārbaudītu kaut ko no tām sugām ko saugca par Mycobilimbia (varbūt M. hypnorum)..


roosaluristaja 19.septembris, 18:14

Vai nu H.ferrugineum vai H.peckii


roosaluristaja 19.septembris, 18:08

Iespējams, ūpis. Ir ziņots no tās apkaimes


ekologs 19.septembris, 17:39

Lielais madaru sfings (Hyles gallii) :)


dziedava 19.septembris, 10:06

Izgāju vēlreiz cauri visādiem variantiem. Skatot Stemonitis, pēc izmēra un sporu izmēra atbilstu Stemonitis smithii - kas ir maza pušķainā šokolāde. Šī tāda noteikti nav. Vēl ir vērts izlasīt aprakstu uz diskusiju Sanda novērojumā: https://dabasdati.lv/lv/observation/06d0af7bd113947a7c796825d8ef4fac/ Pēc esošajiem parametriem sanāk Stemonitopsis gracilis; vienīgais, kas īsti neatbilst - kājiņas garums (tam jābūt 1/7-1/5 no visa garuma), bet te izskatās garāka. Taču pieļauju, ka nav nomērīts tipiskākais eksemplārs. Ar izmēriem ir tā, ka mazāk svarīgi izmērīt kādu līdz komatiem, cik svarīgi uztvert kopainu - kāda attiecība kātiņš/vālīte dominē, jo novirzes jau gadās. Turklāt pēc Neuberta nav minēta attiecība, bet kājiņas garums - 0,2-0,5 mm, un tas atbilst! Vārdsakot, mans lēmums ir Stemonitopsis gracilis.


Tasty_Y 19.septembris, 02:31

Ir citi, jo var redzēt ka šiem ir salauztas lupas, vai vel nav izveidojušas. Jūsu gliemežiem dzīvē veicas labāk.


patigunta 19.septembris, 02:26

Atsevišķais Caucasotachea vindobonensis novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/tvduu6c9mn5blsg1nr9018sn54/


patigunta 19.septembris, 02:22

Šis ir cits Caucasotachea vindobonensis eksemplārs vai eksemplāri, nekā manis atrastais :)) Vismaz man tā šķiet.


Zigurds Krievans 18.septembris, 23:35

Pieliku vēl bildi, kur noņēmu shadows


dziedava 18.septembris, 23:14

Ņemot vērā ļoti sīko augumu un mazās sporas, šobrīd palika viens variants - Stemonitopsis gracilis. Paskati šo versiju arī ar savu aci pēc aprakstiem un foto. Citu versiju šobrīd man arī nav. Šī diezgan labi atbilst :)


dziedava 18.septembris, 23:07

Ja pataustītu, būtu cietas, kādas gļotsēnes parasti nav. Šīs ir kādas no nektrijām


dziedava 18.septembris, 22:19

Sporām nav 1000x palielinājums? Pirmais, kas pēc cilindrīšu atslēgas jāskatās, vai sporas ir kārpainas vai ar tīkliņu. Te īsti nevar saprast, bet man šķiet, ka te ir tikai 400x


dziedava 18.septembris, 22:12

Varens darbs un varen labi sanācis! Kad būšu brīvaka, paskatīšu.


VijaS 18.septembris, 21:49

Divas dienas tapusi mikroskopija...


ekologs 18.septembris, 21:27

Paldies! :)


Vīksna 18.septembris, 20:56

Paldies !


andrisb 18.septembris, 20:35

Paldies, Julita!


dziedava 18.septembris, 19:55

Pūkainās varētu būt ar sēni


dziedava 18.septembris, 19:52

2. foto tik glīta kompozīcija :)


dziedava 18.septembris, 19:51

Kas ir brūnās galviņas 1. foto, grūti saprast, bet 2. foto izskatās nokarenā fizāra


nekovārnis 18.septembris, 19:35

Jā, es ar vairāk sliecos uz S.obscura pusi.


nekovārnis 18.septembris, 19:33

Hm, skatoties uz vēdera apakšu šķiet ka tomēr Xanthogramma pedissequum - Neredzu dzelteno joslu gar sānu. Būs jāpameklē vairāk informācijas.


picapica 18.septembris, 17:53

Paldies:)! Daudz šogad peļkājīšu laikam...


dziedava 18.septembris, 12:35

O, lampītes! Sen neredzētas! :) Droši vien garkājas, izskatās garas (pāris mm)


IlzeP 18.septembris, 11:44

Ir, ir, tumšais, pēdējā bildē labi redzama baltā josla pēdas apakšā.


Vīksna 18.septembris, 09:25

Varētu būt tumšais kailgliemezis.Tikai nedaudz mazāki par milzu un vecs paliels mežs ar lieliem ozoliem.


Vīksna 18.septembris, 09:02

Paldies !


ekologs 18.septembris, 07:16

Gāju cauri un sāku domāt, vai gadījumā nav Silpha obscura?


Arnis2 18.septembris, 06:02

Ezeru ķauķis?


felsi 18.septembris, 00:03

Apsveicu! Šitādas un līdzīgas var atrast tik tad, ja iekrīti ar degunu sūnās, šodienas personīgā pieredze :)


VijaS 17.septembris, 23:23

Reāli jau tur nekāda augļķermeņa vairs nebija, tīra sporu masa, pirmajā mirklī pat nedomāju par gļotsēnēm, tikai vēlāk sāku aizdomāties... Labi ka paraudziņu ievācu!


dziedava 17.septembris, 23:18

Izskats aizdomīgs, bet sporas un biotops ļoti atbilst, jā!


VijaS 17.septembris, 23:09

Skaisti! Apsveicu!


VijaS 17.septembris, 23:07

Julita, šitas melnais pulveris varētu būt melnā plaispika?


angel 17.septembris, 22:42

Nevarēju nereaģēt uz to, ka Cēsīs iespējami varēs novērot 200.sugu, bet neatradu pašu sākotnējo ziņu. Vienreizēji! Apsveicami!!! Kā nesenai novērotājai Smiltenes novadā - ko iekšzemē darīt, neesam pie Lubāna ezera, bet retumis pa vienai sugai parādās, kā nejauši ar riteni maijā, braucot, stepes lija, tad dīķos arī rudenī pa kādai sugai ieklīst. bet kopumā, nekā no jūras piekrastes migrantiem. Ko vēl gaidīt rudens migrācijā?


andrisb 17.septembris, 21:21

Pievienojos sveicējiem!


Lemmus 17.septembris, 20:35

Paldies par apstiprinājumu,Ivar!


Vīksna 17.septembris, 20:11

Apsveicu !


dziedava 17.septembris, 20:09

Par šo gandrīz jābrīnās, ka vēl nebija atrasta (noteikta?), jo visās apkārtējās valstīs ir, tikai Latvija tāds baltais plankums, turklāt nosakāma jau pēc ārējām pazīmēm - rievots kātiņš un plakana diskveida galviņa - izskatās kā mazas sēnītes :)


felsi 17.septembris, 17:29

Man liekas, ka paraugu ievācu, jācer!


Edgars Smislovs 17.septembris, 17:28

Rubenis/mednis(?).


OKK 17.septembris, 17:01

Odze


IlzeP 17.septembris, 16:02

Pareizi būtu ieķeksēt "gredzenots putns" (šim ieķeksēju).


Ivars L. 17.septembris, 15:54

Hm, re kā! Paldies, Julita par ID!


forelljjanka 17.septembris, 15:20

Ātrumā liekas ,ka dzeguze,bet,vari papētīt variantus pats: https://www.featherbase.info/uk/order/ Sloka,mežirbe un t.t.


Lemmus 17.septembris, 14:29

Likās tiesām balts,vai arī pamatīgi izbalējis:))


dziedava 17.septembris, 13:39

Mikro-foto te: https://www.facebook.com/groups/myx.lv/posts/620710875764070/


dace_bio 17.septembris, 13:24

Xanthoria sp. Iespējams X polycarpa


dace_bio 17.septembris, 13:22

Gaidim taisnība ;) Chaenotheca ferruginea


dace_bio 17.septembris, 13:21

Peltigera sp.


dace_bio 17.septembris, 13:20

Peltigera sp.


dace_bio 17.septembris, 13:19

Arthonia vinosa


Edgars Smislovs 17.septembris, 13:13

Var būt lauku balodis? http://www.putni.lv/colpal.htm http://www.putni.lv/coloen.htm


Izabella 17.septembris, 11:29

Barā gredzenots putns. Informāciju par gredzenu nosūtīju Dmitrijam. Kā pareizi pievienot gredzenota putna novērojumu?


dziedava 17.septembris, 09:42

Bet es šīm vēl neesmu ķērusies klāt :(. Jau sen gatavojos..


dziedava 17.septembris, 09:41

Hmm, šūnainā? Man šobrīd izskatās pēc kādas retākas avenītes no Tubifera grupas. Tipa - jauna suga Latvijai :)


dziedava 17.septembris, 09:39

Tiešām iekšā balts vai tomēr izbalējis dzeltenais? :)


fotonieks 17.septembris, 08:55

Kā vienmēr, paldies!


fotonieks 17.septembris, 08:54

Paldies, atkal par precizējumu.


felsi 16.septembris, 22:50

4. foto pēc dienas.


VijaS 16.septembris, 22:46

Pēdējā bildē, tie melnie pušķīši, ir kazeņu metatrihija, varētu ielikt atsevišķā novērojumā.


dziedava 16.septembris, 22:01

Skaisti sabildēts :) . Dzelteni bumbuļi mēdz būt tām, kuru attīstība pārtraukusies


sandis 16.septembris, 21:34

Augstu lidoja, virsasti labi nevarēja redzēt, bet labākajā sānu kadrā izskatījās, ka ir balta virsaste? (Laikam gļuks.) Tā it kā bija noteicošā pazīme, pēc kā vadījos. Bet biksim droši vien būtu asāk iezīmēta melnā spārnu un astes apmale, tā ka - būs vien gaišais peļu :)


CerambyX 16.septembris, 20:47

Manuprāt gaišs peļu?


forelljjanka 16.septembris, 16:19

3. foto-cekuldūkuris.


dace_bio 16.septembris, 15:38

Uģim taisnība, Vulpicida pinastri


fotonieks 16.septembris, 15:35

Skaists.


fotonieks 16.septembris, 15:34

Atkal, paldies!


dace_bio 16.septembris, 15:21

Lecanora sp.


Ilze Ķuze 16.septembris, 14:56

Interesanti, vai kokvilnas anomoporija vairs nav interesants novērojums? :)


patigunta 16.septembris, 14:46

Paldies Tasty, 1-6 bildes praktiski no vienas pļavas, 7,8 no mazliet attālākas zaru kaudzes. Jāpārbauda vēlreiz punkta precizitāte un jāievada rievotais vīngliemezis kā atsevišķs novērojums. Tur gan gar ceļmalu slamstās tipi, kas met kāru aci pat uz manu vienātruma velo un piedāvā iedzert 3 veidu dzērienus, sākot ar alu.


dace_bio 16.septembris, 14:29

Šķiet, ka Pertusaria pertusa


Tasty_Y 16.septembris, 10:23

Vai visas fotogrāfijas ir no vienas un tas pašas vietas? Foto 2 un 3 ir Caucasotachea vindobonensis.


zane_ernstreite 16.septembris, 10:13

Paldies!


asaris 16.septembris, 10:12

Mājas strazdi, riekstrožiem būtu daudz masīvāks knābis


IlzeP 16.septembris, 09:15

Iespaidīgi!


OKK 15.septembris, 23:37

Parastais dziedātājsienāzis


nekovārnis 15.septembris, 22:52

Paldies, Uģi! :)


vizmakrasta 15.septembris, 22:21

Sirseņpūznis.


dziedava 15.septembris, 21:26

Šai vairāk neko nevajag pārbaudīt? Tad man šodien veicies ar divām retajām :).


Ivars L. 15.septembris, 21:17

Pārdomāju. Kopskats, aķ izmērs, augšana uz stumbeņa, vecāko ikgadējo slāņu konsistence tomēr vairāk vedina domāt par Resinoporia.


andrisb 15.septembris, 21:14

2.foto redzamas trīs lipares. Par purvu - ortofoto redzamais “zirnekļu tīkls” ir lielo pārnadžu (staltbriežu,…) iemītas takas ar ūdeni, nevis bebru grāvīši, slapjš, bet ejams.


dziedava 15.septembris, 21:11

Tu neteici, ka biezā slāņpiepe (vtml.)?


Ivars L. 15.septembris, 20:35

Senlaiku dore tā, protams, nav. PSRS laiku? Ja atcerēšos, pajautāšu zemes īpašniekam, varbūt viņš zinās.


dziedava 15.septembris, 20:12

Tās nagliņas smukas, bet tas kaltais dobums! Kaut kas nesens varētu būt?


zane_ernstreite 15.septembris, 19:34

Paldies!


felsi 15.septembris, 19:28

Kaut kā gribas Jums abām piebalsot!:)


zane_ernstreite 15.septembris, 16:39

Tā likās, bet esmu nedaudz izsitusies ārā no tēmas... Paldies!


zane_ernstreite 15.septembris, 16:38

Paldies!


OKK 15.septembris, 16:36

Lielais meža raibenis


OKK 15.septembris, 16:35

Mazais nātru raibenis


zane_ernstreite 15.septembris, 16:14

Še tev! Un biju tik pārliecināta. Paldies!


zane_ernstreite 15.septembris, 15:30

Nu kur tad tik stulbi sajaucu... Paldies!


asaris 15.septembris, 14:30

Varētu būt mainīgā pacelmene


Izabella 15.septembris, 13:37

Paldies, Rūta!


Edgars Smislovs 15.septembris, 11:38

Iespējams kāds no ķauķīšiem.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts