Aktīvie lietotāji: 214 Šodien ievadītie novērojumi: 74 Kopējais novērojumu skaits: 1828636
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Tiešraides kameras 2015

2016         2017

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Ciconia ciconia - 2024-03-26 Sintija Martinsone
    Columba palumbus - 2024-03-27 Sintija Martinsone
    Cygnus cygnus - 2024-03-29 Ziemelmeita
    Accipiter nisus - 2024-03-29 Mareks Kilups
    Linaria cannabina - 2024-03-28 Vladimirs S
    Phoenicurus ochruros - 2024-03-28 Vladimirs S
    Oenanthe oenanthe - 2024-03-28 Vladimirs S
    Nezināms
    Ignotus
    @ Wija
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    Irbe 29.marts, 08:34

    Melnā pīle? Tikai... tās oranžās pleznas...


    Irbe 29.marts, 08:32

    Sloka


    Vīksna 29.marts, 08:22

    Paldies !


    Antarktīda 29.marts, 06:41

    Paldies, tagad dabasdatu aplikācija automātiski iemet piezīmi B, paldies par korekciju


    roosaluristaja 29.marts, 06:39

    Minējums ir pareizs, tikai Latvijā šī suga neligzdo, tā kā pazīme "B" nederēs.


    Antarktīda 29.marts, 06:36

    Minējums uz mazo gauru, pēc baltā sānu spoguļa un baltās kakla daļas, maza izmēra ūdensputns


    marsancija 29.marts, 00:49

    :):):) Paldies, Uldi, ka pamanīji kļūdu! Krupi no vardes vismaz atšķiru, tik traki nav, vienkārši bildes sajaucu, skatoties mazā formātā. Par pašām vardēm 100% pārliecības nav, ja tās nav parastā krāsā. Galīgi jocīgi kļuva, kad pagājušajā pavasarī šīs pašas upītes bebru uzpludinājumā ieraudzīju zilas vardes. Brīnišķīgi vokalizēja. Pētīju binoklī- nu zilas! Fotografēju. Tā kā metās jau krēsla un kustonīši tramīgi, bildes diezko labas nesanāca, bet ZILAS! Labi, ka internetā atradu pierādījumu, ka man tomēr nerēgojās, bet tie ir purva varzu tēviņi riesta laikā.


    nekovārnis 29.marts, 00:44

    Iespējams airvabole Agabus undulatus


    roosaluristaja 28.marts, 23:31

    Pēc metodikas teritoriāla uzvedība skaitās, ja ir atkārtoti novērojumi ar vismaz nedēļu ilgu starplaiku. Ausainās pūces turklāt pašlaik aktīvi migrē un migranti var atbildēt uz ierakstu ar balsi vai spārnu klapēšanu tāpat kā lokāli putni. Tā kā lietot pazīmi "T", ja ir tikai viens atsevišķš novērojuma manuprāt ir diezgan pārsteidzīgi


    picapica 28.marts, 22:56

    paldies! skaists:)


    Ziemelmeita 28.marts, 22:17

    Paldies,Edgar.


    Ziemelmeita 28.marts, 21:52

    Kuram putnam pieder šī balss?


    Ziemelmeita 28.marts, 21:45

    Paldies,Uldi. Man jau likās,ka varētu būt zoss.


    roosaluristaja 28.marts, 21:22

    Kur ta nu krupis? Varde, tikai bišku jocīgākā krāsā


    roosaluristaja 28.marts, 21:21

    Ierakstā dzirdamas gan baltpiefres (augstākās, melodiskākās skaņas), gan sējas zosis. Vēl ir dzirdami dzilnīša saucieni


    IlzeP 28.marts, 20:47

    Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


    Ance.p 28.marts, 20:44

    Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


    Ance.p 28.marts, 20:40

    Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


    Ornitologs 28.marts, 20:01

    Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


    Ziemelmeita 28.marts, 19:51

    Paldies,Edgar.


    VijaS 28.marts, 16:53

    Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


    VijaS 28.marts, 16:44

    Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


    MJz 28.marts, 16:43

    Vecais putns?


    guta7 28.marts, 16:04

    Paldies, Vija, laikam būs īstā!


    guta7 28.marts, 16:02

    Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


    mufunja 28.marts, 12:42

    Julita, pievienoja fotogrāfijas


    Kiwi 28.marts, 11:57

    Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


    VijaS 28.marts, 11:40

    Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


    Miksrieksts 28.marts, 10:56

    Paldies, Vija!


    ivars 28.marts, 10:21

    Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


    roosaluristaja 28.marts, 07:09

    Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


    Irbe 28.marts, 05:34

    Melnais mežastrazds uztraucas


    pustumsa 27.marts, 23:06

    Paldies, nepiedomāju.


    guta7 27.marts, 22:43

    Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


    felsi 27.marts, 22:21

    Skaistule!


    VijaS 27.marts, 22:19

    Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


    VijaS 27.marts, 22:09

    Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


    ekologs 27.marts, 21:27

    Paldies, Uģi :)


    Vīksna 27.marts, 20:55

    Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


    mufunja 27.marts, 20:33

    Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


    Vīksna 27.marts, 20:28

    Paldies !


    dziedava 27.marts, 20:24

    Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


    mufunja 27.marts, 20:05

    Paldies Julita :)


    Mežirbe777 27.marts, 19:14

    Coprinellus domesticus.


    Mežirbe777 27.marts, 19:12

    Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


    Ziemelmeita 27.marts, 19:03

    Paldies,Edgar.


    Mežirbe777 27.marts, 19:03

    Iespējams Xylodon radula.


    mufunja 27.marts, 19:01

    Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


    Ziemelmeita 27.marts, 18:45

    Paldies,Edgar.


    guta7 27.marts, 18:24

    Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


    dziedava 27.marts, 17:44

    Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


    mufunja 27.marts, 17:39

    Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


    ekologs 27.marts, 17:06

    Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


    Ziemelmeita 27.marts, 16:18

    Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


    dziedava 27.marts, 16:08

    Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


    mufunja 27.marts, 16:08

    Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


    ekologs 27.marts, 15:54

    Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


    roosaluristaja 27.marts, 15:42

    Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


    dziedava 27.marts, 15:09

    Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


    guta7 27.marts, 15:04

    Vai tā var augt uz bērza?


    Miksrieksts 27.marts, 15:00

    Pievienoju foto, Julita :)


    Miksrieksts 27.marts, 15:00

    Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


    dziedava 27.marts, 14:27

    Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


    IlzeP 27.marts, 13:26

    Jauki, es tur staigāju svētdien :)


    Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

    Liesmainā egļpiepe


    kamene 27.marts, 11:26

    Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


    Agnese 27.marts, 09:57

    Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


    dziedava 27.marts, 08:52

    Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


    Ziemelmeita 27.marts, 08:05

    Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


    IevaM 27.marts, 07:58

    Lielā zīlīte?


    roosaluristaja 27.marts, 07:55

    Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


    Ziemelmeita 27.marts, 07:44

    Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


    roosaluristaja 27.marts, 07:12

    Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


    roosaluristaja 27.marts, 07:06

    Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


    roosaluristaja 27.marts, 06:55

    Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


    VijaS 27.marts, 00:37

    Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


    VijaS 27.marts, 00:32

    Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


    Ziemelmeita 26.marts, 23:30

    Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


    roosaluristaja 26.marts, 23:05

    Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


    Ziemelmeita 26.marts, 22:08

    Paldies,Uģi.


    felsi 26.marts, 19:32

    Skaidri, nobildēt problēmas:)


    Osis 26.marts, 19:29

    Paldies Uldi un Artur!


    Ziemelmeita 26.marts, 19:23

    Paldies,Julita,izlabošu.


    dziedava 26.marts, 19:22

    Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


    angel 26.marts, 18:46

    Paldies!


    zane_ernstreite 26.marts, 18:28

    Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


    dziedava 26.marts, 18:11

    Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


    ekologs 26.marts, 17:55

    Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


    adata 26.marts, 17:53

    Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


    ivars 26.marts, 16:14

    Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


    mufunja 26.marts, 15:05

    Mēģināšu atrast veselus :)


    dziedava 26.marts, 14:30

    O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


    mufunja 26.marts, 14:19

    Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


    MJz 26.marts, 13:37

    Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


    dziedava 26.marts, 13:23

    Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


    IlzeP 26.marts, 13:16

    Tipisks uztraukuma sauciens


    roosaluristaja 26.marts, 13:08

    Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


    Ziemelmeita 26.marts, 12:37

    Paldies,Ilze.


    felsi 26.marts, 12:26

    Pievienoju mikroskopiju.


    dziedava 26.marts, 12:10

    Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


    mufunja 26.marts, 12:02

    Var būt Physarum globuliferum ?


    ivars 26.marts, 11:03

    Lauku cīrulis varbūt?


    roosaluristaja 26.marts, 10:56

    Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


    mufunja 26.marts, 10:43

    Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


    gudgalf 26.marts, 10:28

    Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


    paliec 26.marts, 10:15

    vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


    VijaS 26.marts, 09:41

    Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


    dziedava 26.marts, 09:25

    Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


    VijaS 26.marts, 09:01

    Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


    IlzeP 26.marts, 08:36

    Pievienoju sarakstam


    adata 26.marts, 07:39

    Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


    Toms Čakars 25.marts, 22:58

    Paldies!


    Ziemelmeita 25.marts, 22:19

    Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


    Ansis 25.marts, 21:12

    Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


    Ansis 25.marts, 21:03

    Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


    felsi 25.marts, 20:21

    Pievienoju mikroskopiju.


    Inese_Plume 25.marts, 19:41

    Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


    IlzeP 25.marts, 18:23

    Baltā?


    MJz 25.marts, 18:03

    Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


    Ziemelmeita 25.marts, 14:22

    Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


    roosaluristaja 25.marts, 14:06

    Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


    marsancija 25.marts, 13:30

    Paldies, Evita!


    Ziemelmeita 25.marts, 13:24

    Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


    roosaluristaja 25.marts, 12:36

    Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


    roosaluristaja 25.marts, 12:18

    Dīķa vardes ir zaļganas


    VijaS 25.marts, 10:54

    Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


    finesse 25.marts, 10:44

    Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


    dekants 25.marts, 09:51

    Tā būs sloka


    mufunja 25.marts, 07:57

    Es atradu viņu kājas :):)


    mufunja 25.marts, 07:55

    Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


    Arnis2 25.marts, 07:18

    Paldies, biju paviršs.


    finesse 24.marts, 23:27

    nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


    asaris 24.marts, 23:23

    Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


    Irbe 24.marts, 23:00

    Fotogrāfijā zosis


    Irbe 24.marts, 22:51

    It kā baltvēderi


    dziedava 24.marts, 21:54

    Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


    marsancija 24.marts, 21:35

    Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


    dziedava 24.marts, 21:23

    Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


    Ansis 24.marts, 21:15

    Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


    marsancija 24.marts, 20:47

    Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


    Ziemelmeita 24.marts, 20:46

    Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


    IlzeP 24.marts, 20:29

    Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


    Ziemelmeita 24.marts, 20:05

    Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


    Ziemelmeita 24.marts, 20:02

    Paldies,Julita.


    marsancija 24.marts, 19:37

    Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


    marsancija 24.marts, 18:55

    Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


    adata 24.marts, 18:25

    2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


    roosaluristaja 24.marts, 17:45

    Jā, droši vien, ka ir


    Kiwi 24.marts, 17:17

    Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


    roosaluristaja 24.marts, 16:46

    Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


    Rolis 24.marts, 16:35

    80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


    nekovārnis 24.marts, 16:30

    Paldies, Uģi! :)


    Ziemelmeita 24.marts, 15:30

    Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


    roosaluristaja 24.marts, 15:26

    Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


    roosaluristaja 24.marts, 15:24

    Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


    roosaluristaja 24.marts, 15:18

    Manuprāt lielā greizkausīte.


    ekologs 24.marts, 13:29

    Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


    ekologs 24.marts, 13:26

    Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


    dekants 24.marts, 12:49

    Ir pareizi :)


    zinzin 24.marts, 11:58

    Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


    roosaluristaja 24.marts, 11:27

    Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


    roosaluristaja 24.marts, 11:18

    Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


    adata 24.marts, 11:06

    Jauki, un vēl aizsargājams!


    adata 24.marts, 11:04

    Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


    dziedava 24.marts, 10:29

    Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


    dziedava 24.marts, 10:27

    Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


    Irbe 24.marts, 10:25

    Šis ir sila cīrulis


    Ansis 24.marts, 09:59

    Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


    adata 24.marts, 08:44

    Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


    IlzeP 24.marts, 08:12

    Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


    adata 24.marts, 08:06

    Va pēc mēsliem var atšķirt?


    adata 24.marts, 08:04

    Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


    Ziemelmeita 24.marts, 07:32

    Paldies,Uldi.


    Ziemelmeita 24.marts, 07:29

    Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


    Ziemelmeita 24.marts, 07:27

    Paldies,Vija.


    Ziemelmeita 24.marts, 07:26

    Paldies,Julita.


    IlzeP 24.marts, 07:16

    Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


    IlzeP 24.marts, 07:13

    Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


    marsancija 23.marts, 23:45

    Paldies, Uldi!


    marsancija 23.marts, 23:42

    Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


    Igors 23.marts, 23:20

    Peļu klijāns gaiša variācija


    dziedava 23.marts, 23:10

    Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


    pustumsa 23.marts, 22:37

    Paldies. Aplikācijā neatradu.


    Lemmus 23.marts, 22:28

    Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


    CerambyX 23.marts, 22:16

    Manuprāt, tomēr bērzu


    ekologs 23.marts, 22:16

    Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


    nekovārnis 23.marts, 22:11

    Paldies, Uģi! :)


    VijaS 23.marts, 22:09

    Bildē zilā vizbulīte.


    dziedava 23.marts, 22:05

    Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


    nekovārnis 23.marts, 21:42

    Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


    pustumsa 23.marts, 21:35

    Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


    dziedava 23.marts, 21:22

    Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


    Osis 23.marts, 20:52

    Paldies Uģi!!!


    Osis 23.marts, 20:51

    Paldies Uģi!!


    Irbe 23.marts, 18:02

    Melnais mežastrazds M


    Kiwi 23.marts, 16:16

    Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


    Kiwi 23.marts, 16:15

    Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


    roosaluristaja 23.marts, 15:21

    Izskatās pēc caunas


    ekologs 23.marts, 15:09

    Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


    CerambyX 23.marts, 14:55

    Labs fons! :D


    Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
    © dabasdati.lv
    Saglabāts