Aktīvie lietotāji: 208 Šodien ievadītie novērojumi: 5 Kopējais novērojumu skaits: 579127
Tu neesi reģistrējies

Tiešraides kameras 2015

2016         2017

    

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#juraserglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

Atbalsti projektu

#zivjerglis

       

Forums

Ziņo novērotās sugas

 

#lielaisdumpis

Jaunumi

  • Jūras ērgļu ligzda interesē ne tikai tās saimniekus, 30.12.2015.
  • Par norisēm jūras ērgļu ligzdā rudenī, 20.11.2015.
  • Latvijas Dabas fonds aicina uz lekciju par tiešraides kamerām pie aizsargājamo putnu ligzdām, 12.10.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdas kameru apklusina zibens spēriens, 18.08.2015.
  • Par gaidāmo melnā stārķa mazuļa aprīkošanu ar raidītāju, 03.07.2015.
  • Lielo dumpju ligzdošanas sezona beigusies - 30. jūnijā tika noņemta kamera no lielo dumpju ligzdas.
  • Māris Strazds par gaidāmo melno stārķu mazuļu gredzenošanu un gredzenošanas nozīmi putnu pētniecībā un aizsardzībā, 12.06.2015.
  • Niedru lijas uzbrukums lielo dumpju ligzdai, 02.06.2015.
  • Par jaunumiem jūras ērgļu ligzdā, 30.05.2015.
  • Ligzdošanas norises lielā dumpja ligzdā, 29.05.2015.
  • Māris Strazds par aktuālo melno stārķu ligzdā, 26.05.2015.
  • Interneta tiešraidē vērojama lielā dumpja ligzda, 14.05.2015.
  • Vēl divas tiešraides kameras pie dienas plēsīgo putnu ligzdām, 21.04.2015.
  • Jūras ērgļu ligzdā izšķīlies mazulis, 15.04.2015.
  • Melno stārķu ligzdā viss notiek, 10.04.2015.
  • Tiešraidē iespējams vērot melnos stārķus, 04.04.2015.
  • Šobrīd jūras ērgļu tiešraidei nav iespējams sekot līdzi, jo ir izlādējušies akumulatori, un saules baterijas šādos laikapstākļos nepaspēj tos uzlādētēt. Gaidām saulainākas dienas! (02.04.2015.)
  • Vārna izēd jūras ērgļa olu, 18.03.2015.
  • Ar interneta tiešraides kameru novērotajā jūras ērgļu ligzdā izdēta pirmā ola, 09.03.2015.
  • Ciemiņi jūras ērgļu ligzdā, 18.02.2015.
  • Interneta tiešraidē var vērot jūras ērgļu dzīvi, 11.02.2015. 

  • Jūras ērglis

    Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

    2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

    Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

    Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

    Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

    Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Melnais stārķis

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

    Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze

     

    Zivjērglis

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

    Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

     

    Lielais dumpis

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

    Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

    Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

    Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

    Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

    Teksts: Jānis Reihmanis

     

    Vistu vanags

    Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

     

    Atbalstītāji

     

    Datu pārraide: 

      

    4G rūteri:

     

    Serveris:

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    Finansiālais atbalsts: 

    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Phylloscopus trochiloides - 2018-07-17 Rallus
    Turdus merula - 2018-07-17 MāraB
    Parus major - 2018-07-17 MāraB
    Oriolus oriolus - 2018-07-17 MāraB
    Aeshna cyanea - 2018-07-16 anthicus
    - 2018-07-14 db
    Argynnis laodice - 2018-07-16 kaarlisfrei
    Hesperia comma - 2018-07-16 kaarlisfrei
    Lycaena tityrus - 2018-07-16 kaarlisfrei
    Hipparchia semele - 2018-07-16 kaarlisfrei
    Timandra comae - 2018-07-16 Rallus
    Anaplectoides prasina - 2018-07-16 Rallus
    Larus argentatus - 2018-07-16 OKK
    Eilema griseola - 2018-07-13 Rallus
    Phellinus pini - 2018-07-16 OKK
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-16 OKK
    Celastrina argiolus - 2018-07-16 OKK
    - 2018-07-16 OKK
    Euproctis similis - 2018-07-14 Rallus
    Araneae sp. - 2018-07-16 OKK
    Honckenya peploides - 2018-07-16 OKK
    Lichenes - 2018-07-16 OKK
    Spilosoma lutea - 2018-05-30 Rallus
    Linaria vulgaris - 2018-07-16 OKK
    Spilosoma lubricipeda - 2018-05-30 Rallus
    Orthilia secunda - 2018-07-16 OKK
    Pulsatilla pratensis - 2018-07-16 OKK
    Diacrisia sannio - 2018-06-09 Rallus
    Rosa rugosa - 2018-07-16 OKK
    Epipactis atrorubens - 2018-07-16 OKK
    Dianthus arenarius - 2018-07-16 OKK
    Cygnus olor - 2018-07-14 Roberts L
    Larus ridibundus - 2018-07-14 Roberts L
    Dianthus arenarius - 2018-07-16 OKK
    Coenonympha pamphilus - 2018-07-16 OKK
    Calidris falcinellus - 2018-07-16 Igors 1
    Veronica spicata - 2018-07-16 OKK
    Araschnia levana - 2018-07-10 Santa L
    Tringa glareola - 2018-07-16 Igors
    Phragmatobia fuliginosa - 2018-07-13 Rallus
    Neolygus contaminatus - 2018-06-16 Ievucis
    Curculionidae sp. - 2018-06-16 Ievucis
    Hydroprogne caspia - 2018-07-16 Igors
    Lygus pratensis - 2018-07-13 Rallus
    Anthocoris sp. - 2018-07-16 Ievucis
    Falco subbuteo - 2018-07-16 Igors
    Grus grus - 2018-07-14 Santa L
    Gallinago gallinago - 2018-07-16 Igors
    Coccinella septempunctata - 2018-07-14 Santa L
    Limosa limosa - 2018-07-16 Igors
    Apatura iris - 2018-07-14 gunitak
    Papilio machaon - 2018-06-30 KM
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-14 gunitak
    Egretta alba - 2018-07-16 Igors
    Papilio machaon - 2018-07-15 KM
    Leptidea sinapis - 2018-07-14 gunitak
    Argynnis adippe - 2018-07-15 KM
    Haliaeetus albicilla - 2018-07-16 Igors
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-14 gunitak
    Colias hyale - 2018-07-15 KM
    Calidris temminckii - 2018-07-16 Igors
    - 2018-07-15 Vīksna
    Coenagrion puella - 2018-07-14 gunitak
    Erebia ligea - 2018-07-15 KM
    Pieris napi - 2018-07-14 gunitak
    Argynnis adippe - 2018-07-15 KM
    Marasmius rotula - 2018-07-15 Vīksna
    Pinthaeus sanguinipes - 2018-07-14 Rallus
    Melitaea athalia - 2018-07-15 KM
    Crepidotus mollis - 2018-07-15 Vīksna
    Polyporus sp. - 2018-07-15 Vīksna
    Leptidea sinapis - 2018-07-15 KM
    Polyporus badius - 2018-07-16 Vīksna
    Melitaea sp. - 2018-07-15 KM
    Ceratiomyxa fruticulosa var. flexuosa - 2018-07-15 Vīksna
    Nymphalis antiopa - 2018-07-15 KM
    Limenitis camilla - 2018-07-15 KM
    Geometridae sp. - 2018-07-15 KM
    - 2018-07-15 Vīksna
    Boloria dia - 2018-07-15 KM
    Amanita strobiliformis - 2018-07-16 Vīksna
    Papilio machaon - 2018-07-15 KM
    Melitaea athalia - 2018-07-15 KM
    Galium verum - 2018-07-14 gunitak
    Carcharodus floccifera - 2018-07-16 Vīksna
    Araschnia levana - 2018-07-15 KM
    Cygnus olor - 2018-07-14 gunitak
    Argynnis aglaja - 2018-07-15 KM
    Leptidea sinapis - 2018-07-15 KM
    Epipactis helleborine - 2018-07-14 KM
    Mergus merganser - 2018-07-14 gunitak
    Aves sp. - 2018-07-14 gunitak
    Plebeius argus/idas - 2018-07-14 KM
    Larus canus - 2018-07-14 gunitak
    Sterna hirundo - 2018-07-14 gunitak
    Calidris ferruginea - 2018-07-14 gunitak
    Lanius collurio - 2018-07-16 pustumsa
    Lycaenidae sp. - 2018-07-16 elinazalite
    Ardea cinerea - 2018-07-14 gunitak
    Lanius collurio - 2018-07-16 pustumsa
    Lycaenidae sp. - 2018-07-16 elinazalite
    Charadrius dubius - 2018-07-14 gunitak
    Columba palumbus - 2018-07-16 pustumsa
    Lanius collurio - 2018-07-16 pustumsa
    Brenthis ino - 2018-07-16 elinazalite
    Celastrina argiolus - 2018-07-16 elinazalite
    Maniola jurtina - 2018-07-16 elinazalite
    Maniola jurtina - 2018-07-16 elinazalite
    Motacilla alba - 2018-07-14 gunitak
    - 2018-07-16 pustumsa
    Actitis hypoleucos - 2018-07-14 gunitak
    Impatiens glandulifera - 2018-07-16 pustumsa
    Gallinula chloropus - 2018-07-16 pustumsa
    Ardea cinerea - 2018-07-16 pustumsa
    Vulpes vulpes - 2018-07-16 pustumsa
    Crex crex - 2018-07-16 Mareks Kilups
    Leptura rubra - 2018-07-07 Matrus
    Plebeius argus/idas - 2018-07-14 KM
    Argynnis aglaja - 2018-07-14 KM
    Plebeius argus/idas - 2018-07-14 KM
    - 2018-07-11 felsi
    Plebeius argus/idas - 2018-07-14 KM
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-11 felsi
    Coenonympha arcania - 2018-07-14 KM
    Argynnis paphia - 2018-07-11 felsi
    Thymelicus lineola - 2018-07-11 felsi
    Pieris napi - 2018-07-11 felsi
    Plebeius argus - 2018-07-14 KM
    Aves sp. - 2018-07-11 felsi
    Argynnis adippe - 2018-07-07 Matrus
    Brenthis ino - 2018-07-11 felsi
    Zygaena sp. - 2018-07-14 KM
    Everes argiades - 2018-05-20 Matrus
    Celastrina argiolus - 2018-07-11 felsi
    Oxythyrea funesta - 2018-07-11 felsi
    Abraxas grossulariata - 2018-07-11 felsi
    Galium rivale - 2018-07-11 felsi
    Ceratiomyxa fruticulosa var. flexuosa - 2018-07-11 felsi
    Stemonitis sp. - 2018-07-11 felsi
    Ceratiomyxa porioides - 2018-07-11 felsi
    Galium boreale - 2018-07-11 felsi
    Columba palumbus - 2018-07-16 Rallus
    Vanellus vanellus - 2018-07-16 Rallus
    Epipactis helleborine - 2018-07-11 felsi
    Tringa glareola - 2018-07-16 Rallus
    Acrocephalus schoenobaenus - 2018-07-15 pustumsa
    Buteo buteo - 2018-07-15 pustumsa
    Carduelis carduelis - 2018-07-15 pustumsa
    Lycaena phlaeas - 2018-07-16 meža_meita
    Falco subbuteo - 2018-07-15 pustumsa
    Chlidonias niger - 2018-07-15 pustumsa
    Carpodacus erythrinus - 2018-07-15 pustumsa
    Circus aeruginosus - 2018-07-15 pustumsa
    Thymelicus sp. - 2018-07-15 pustumsa
    Muscicapa striata - 2018-07-15 pustumsa
    Riparia riparia - 2018-07-16 Rallus
    Falco subbuteo - 2018-07-16 Rallus
    Charadrius dubius - 2018-07-16 Rallus
    Larus ridibundus - 2018-07-16 Rallus
    Larus canus - 2018-07-16 Rallus
    Sterna hirundo - 2018-07-16 Rallus
    Gallinago gallinago - 2018-07-16 Rallus
    Tringa nebularia - 2018-07-16 Rallus
    Cygnus olor - 2018-07-16 gunitak
    Lanius collurio - 2018-07-16 Rallus
    Lanius collurio - 2018-07-16 Rallus
    Pieris brassicae - 2018-07-16 Rallus
    Lycaena phlaeas - 2018-07-16 Acenes
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-16 Acenes
    Maniola jurtina - 2018-07-16 Acenes
    Vanessa atalanta - 2018-07-16 Rallus
    Limenitis camilla - 2018-07-16 Acenes
    Polygonia c-album - 2018-07-16 Acenes
    Capreolus capreolus - 2018-07-16 anthicus
    Argynnis paphia - 2018-07-16 Acenes
    Celastrina argiolus - 2018-07-16 Acenes
    Polygonia c-album - 2018-07-16 elinazalite
    Araschnia levana - 2018-07-16 Acenes
    Apatura iris - 2018-06-19 evijaoou
    Grus grus - 2018-07-16 i.vasiljevs
    Ephemeroptera sp. - 2018-07-15 evijaoou
    Sturnus vulgaris - 2018-07-16 i.vasiljevs
    Argynnis laodice - 2018-07-16 meža_meita
    Larus ridibundus - 2018-07-16 MāraB
    Larus argentatus - 2018-07-16 MāraB
    Poecile montanus - 2018-07-16 Vabale
    Cerambycidae sp. - 2018-07-16 W
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-16 elinazalite
    Araschnia levana - 2018-07-16 elinazalite
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-16 elinazalite
    Argynnis paphia - 2018-07-16 elinazalite
    Laetiporus sulphureus - 2018-07-16 W
    Inachis io - 2018-07-16 elinazalite
    Pyrrhocoris apterus - 2018-07-16 W
    Quercus robur - 2018-07-16 W
    Nymphalis xanthomelas - 2018-07-16 elinazalite
    Vanessa atalanta - 2018-07-16 elinazalite
    Nymphalis antiopa - 2018-07-16 elinazalite
    Betula pendula - 2018-07-16 AAvj
    Cynipidae - 2018-07-16 W
    Galium verum - 2018-07-16 W
    Pararge aegeria - 2018-07-16 W
    Actitis hypoleucos - 2018-07-15 Fossa
    Sterna sandvicensis - 2018-07-15 Fossa
    Hydrocoloeus minutus - 2018-07-15 Fossa
    Capreolus capreolus - 2018-07-16 Vabale
    Numenius phaeopus - 2018-07-15 Fossa
    Neomys fodiens - 2018-07-15 Martins
    Pogonocherus fasciculatus - 2018-06-16 Ievucis
    Emberiza schoeniclus - 2018-07-15 pustumsa
    Egretta alba - 2018-07-15 pustumsa
    Satyrium pruni - 2018-06-16 Ievucis
    Tetrastes bonasia - 2018-07-16 AAvj
    Oligoporus sp. - 2018-07-16 AAvj
    Celastrina argiolus - 2018-07-08 Codex Seraphinianus
    Anas platyrhynchos - 2018-07-15 pustumsa
    Sturnus vulgaris - 2018-07-15 pustumsa
    Phoenicurus phoenicurus - 2018-07-15 pustumsa
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-08 Codex Seraphinianus
    Oriolus oriolus - 2018-07-08 Codex Seraphinianus
    Upupa epops - 2018-07-07 Pranks
    Cyaniris semiargus - 2018-07-16 elinazalite
    Vespa crabro - 2018-07-16 anthicus
    Araschnia levana - 2018-07-16 elinazalite
    Laetiporus sulphureus - 2018-07-16 anthicus
    Pieris napi - 2018-07-16 anthicus
    Pieris napi - 2018-07-16 anthicus
    Circus aeruginosus - 2018-07-15 pustumsa
    Haliaeetus albicilla - 2018-07-15 pustumsa
    Turdus pilaris - 2018-06-28 pustumsa
    Vulpes vulpes - 2018-06-14 pustumsa
    Cygnus olor - 2018-06-14 pustumsa
    Bubo bubo - 2018-06-14 pustumsa
    Fringilla coelebs - 2018-06-14 pustumsa
    Cygnus olor - 2018-02-17 pustumsa
    Turdus merula - 2018-02-07 pustumsa
    Parus major - 2018-02-07 pustumsa
    Corvus cornix - 2018-02-07 pustumsa
    Dendrocopos major - 2018-02-07 pustumsa
    Spinus spinus - 2018-02-07 pustumsa
    Corvus cornix - 2018-01-26 pustumsa
    Sitta europaea - 2018-01-26 pustumsa
    Turdus merula - 2018-01-26 pustumsa
    Parus major - 2018-01-26 pustumsa
    Fringilla coelebs - 2018-01-14 pustumsa
    Chloris chloris - 2018-01-14 pustumsa
    Cyanistes caeruleus - 2018-01-14 pustumsa
    Passer montanus - 2018-01-14 pustumsa
    Garrulus glandarius - 2018-01-14 pustumsa
    Parus major - 2018-01-14 pustumsa
    Turdus merula - 2018-01-14 pustumsa
    Garrulus glandarius - 2017-11-28 pustumsa
    Vanessa atalanta - 2017-09-24 pustumsa
    Sciurus vulgaris - 2017-09-24 pustumsa
    Motacilla flava - 2017-07-28 pustumsa
    Aphantopus hyperantus - 2018-07-16 elinazalite
    Pieris napi - 2018-07-16 elinazalite
    Aglais urticae - 2018-07-16 elinazalite
    Polyommatus icarus - 2018-07-16 elinazalite
    Inachis io - 2018-07-16 elinazalite
    Argynnis paphia - 2018-07-16 elinazalite
    Argynnis adippe - 2018-07-16 elinazalite
    Gonepteryx rhamni - 2018-07-16 elinazalite
    Leptidea sinapis - 2018-07-16 elinazalite
    Parus major - 2018-07-16 MāraB
    Motacilla alba - 2018-07-16 MāraB
    Jynx torquilla - 2018-07-16 MāraB 1
    Boletus luridus - 2018-07-15 sahn
    Sitta europaea - 2018-07-16 putnels
    Polypores sp. - 2018-07-16 maariite
    Calidris alpina - 2018-07-15 Ilona_rasa
    Calidris minuta - 2018-07-15 Ilona_rasa
    Vanessa atalanta - 2018-07-16 BertaRektina
    Pyrrhula pyrrhula - 2018-07-16 anthicus
    Apus apus - 2018-07-16 DainisKR
    Apus apus - 2018-07-15 DainisKR
    Corvus monedula - 2018-07-15 DainisKR
    Apus apus - 2018-07-15 DainisKR
    Phylloscopus collybita - 2018-07-15 DainisKR
    Oriolus oriolus - 2018-07-15 DainisKR
    Sterna hirundo - 2018-07-15 DainisKR
    Alauda arvensis - 2018-07-15 DainisKR
    Phoenicurus phoenicurus - 2018-07-16 MāraB
    Calidris ferruginea - 2018-07-15 MoreOrLess
    Corvus monedula - 2018-07-15 DainisKR
    Calidris temminckii - 2018-07-15 MoreOrLess 1
    Oriolus oriolus - 2018-07-16 MāraB
    Corvus cornix - 2018-07-15 DainisKR
    Phylloscopus collybita - 2018-07-16 MāraB
    Calidris falcinellus - 2018-07-15 MoreOrLess
    Turdus merula - 2018-07-16 MāraB
    Delichon urbicum - 2018-07-15 MoreOrLess
    Strix aluco - 2018-07-14 DainisKR
    Anas platyrhynchos - 2018-07-14 DainisKR
    Columba palumbus - 2018-07-14 DainisKR
    Corvus monedula - 2018-07-14 DainisKR
    Corvus cornix - 2018-07-14 DainisKR
    Hirundo rustica - 2018-07-14 DainisKR
    Apus apus - 2018-07-14 DainisKR
    Ciconia ciconia - 2018-07-13 DainisKR
    Ciconia ciconia - 2018-07-13 DainisKR
    Nezināms
    @ Beāate
    Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    Bekuvecis 17.jūlijs, 07:40

    Izskatas ticami. Tikai 160-170 m no vietas, kur auga 2013. gadā. Sporām nebūtu jāmēro tāls ceļš. Ja neapslinkošos, aiziešu apraudzīt jau paaugušos.


    Vīksna 17.jūlijs, 07:24

    Paldies !


    Bekuvecis 17.jūlijs, 07:11

    Izrādās, DD listē epitetam pietrūkstas pēdējais "s". Derētu izlabot.


    Bekuvecis 17.jūlijs, 07:03

    Samtbeka, visticamāk kazu, tomēr par sugu neesmu abs. drošs. Derētu ieviest "Samtbeka (nenoteikta)".


    Bekuvecis 17.jūlijs, 06:56

    Nekur nepaliks, izveidosies! Vēl ir jauna.


    Bekuvecis 17.jūlijs, 06:51

    Mīkstā sēdene (Crepidotus mollis). Tā kā DD sugu listē nav, pagaidām nomainu uz Crepidotus sp.


    Bekuvecis 17.jūlijs, 06:41

    NOTEIKTI nav M. ravenelii. Ne pēc izskata, ne pēc vietas - uz augoša koka!!!


    dziedava 17.jūlijs, 00:48

    Domāju, ka tā nav sēne, bet pašam kokam kaut kāds.. tādi ir redzēti, bet kā veidojas, nezinu.. Bija ciets, stingrs?


    CerambyX 16.jūlijs, 23:35

    Ar ko šis dūņšņibītis mazāk interesants?


    Tauriņu Vērošana 16.jūlijs, 22:52

    Pirmajā bildē - lielais atraitnīšu raibenis


    Rallus 16.jūlijs, 22:40

    Paldies par skaidrības ieviešanu


    pustumsa 16.jūlijs, 22:33

    Pie barotavas bija. Jāatrod foto arhīvā...


    pustumsa 16.jūlijs, 22:19

    Viss kārtībā. Galvenais, ka esam uz Zemes! ,))


    IlzeP 16.jūlijs, 22:15

    Jā, šobrīd DD esošais novadu robežu slānis diemžēl nav precīzs.


    pustumsa 16.jūlijs, 22:14

    Jocīgi. Domāju gan ka tomēr Jūrmalā nav Babītes novads. Kartes kļūda noteikti. Babītes novads ir upes otrā pusē.


    Rallus 16.jūlijs, 21:57

    Viss kārtībā, ja suga pareizi noteikta, tad janvārim tas ir liels žubīšu bars. nav bieži.


    Mari 16.jūlijs, 21:53

    Šī novērojuma vieta atrodas Jūrmalas pilsētā, bet uzrādās, ka Babītes novadā. Agrāk to nebiju ievērojusi, kaut gan arī esmu šo to ziņojusi no šīs vietas. Vai tas ir tāpēc, ka Babītes novada robeža ir tik tuvu?


    Ivars L. 16.jūlijs, 21:51

    Veca sērpiepe.


    Ivars L. 16.jūlijs, 21:49

    Varbūt. Jānes uz Dabas muzeju D.Meijerei. Es diezvai varēšu līdzēt.


    Liepzieds 16.jūlijs, 21:47

    Brūnās čakstes mātīte?


    lolitapetkevica 16.jūlijs, 21:06

    Paldies!!!


    pustumsa 16.jūlijs, 20:54

    Paldies, Valt!


    Latvju_zēns 16.jūlijs, 20:46

    ceru ķauķis


    pustumsa 16.jūlijs, 19:29

    Ļoti atvainojos. Šie dati tika saglabāti ar mobilo aplikāciju janvārī, bet laikam nebija pievienojušies. Šodien atjaunoju aplikācijas darbību un pēkšņi daudzi iepriekšējie novērojumi tika pievienoti.


    maariite 16.jūlijs, 18:22

    Piepe ir ievākta, jo jāmēģina izaudzēt tā mizasblakts. Vai paraudziņš varētu palīdzēt noteikšanā?


    DanaH 16.jūlijs, 15:38

    Pirms gada Miķeļtornī šo sugu izdevās ieraudzīt ... diemžēl vāzē kādā no vietējiem viesu namiem kopā ar turmšsarkano dzeguzeni (pārējie plūktie ziedi, šķiet, nebija aizsargājamie augi). Veicu audzinošo un izglītojošo darbu, un atliek vien cerēt, ka saimnieki ņēma vērā.


    felsi 16.jūlijs, 15:25

    Paldies, tāda doma bija!


    Ivars L. 16.jūlijs, 14:45

    O, vēl viena - Inonotus hispidus. D-Zviedrijā ir, bet Baltijas valstīs tā kā nav atrasta.


    Ivars L. 16.jūlijs, 13:59

    Un vēl viens, pēdējais, variants no manis: rievotā sētaspiepe Gloeophyllum trabeum. Tā kā esat to redzējuši vairāk, dabā, tad izskatot manis piedāvātos variantus , varbūt var kaut ko "izkost".:)


    Ivars L. 16.jūlijs, 13:35

    Vēl interesantāk - līdzīgi izskatās tāda Coriolopsis gallica, kas pie tam var būt arī divgadīga, un līdz ar to vairāk atbilstoša. Latvijā līdz šim nav atrasta. Tuvākā atradne laikam ir dažas atradnes Zviedrijas vidusdaļā, apmēram mūsu platuma grādos (tur tā ir EN kategorijā). Kopumā vairāk R-Eiropas un D-Eiropas suga, ja neskaita citus kontinentus.


    Ivars L. 16.jūlijs, 12:39

    Vai tik nav ziemeļu klimakodone Climacodon septentrionalis - ja cepurīšu apakšā izveidojas adatiņas.


    Ivars L. 16.jūlijs, 12:26

    Mjā.interesanti. Laikam 100% versijas, vismaz man, nebūs. Tā vecā - melnā ir pagājušā gada vai nu apšu spulgpiepe Inonotus rheades vai nu krāšņā sarene Coriolopsis trogii. Tās abas esot viengadīgas - tāpēc dīvains ir jaunais poru slānis apakšā. Uz veca Inonotus varētu augt cita piepe - pagājušajā gadā Latvijā pirmoreiz atrastā dižskābaržu antrodīte Antrodiella faginea, tā ka tas jaunais, gaišais poru slānis varbūt ir šī suga, bet pilnīgi droši nevaru apgalvot.


    pustumsa 16.jūlijs, 12:11

    Paldies!


    lolitapetkevica 16.jūlijs, 10:22

    Sirsnīgs Paldies!!! Visi putniņi,ko esmu sabildējusi Cinīšos,tie ir iemūžināti strikti 1,1 hektāra platībā. Tas iekļauj gan mežiņu,gan krūmāju,gan pļavu,un apdzīvoto zonu.Ideāla vieta sīkputniņiem.Speciāli gan slēpņos nesēžu,bet kad sadzirdu kādu rosību ,fotoaparāts parasti ir pa tvērienam:):) Ļoti pārdzīvoju,kad Valsts meži man tieši blakus uztaisīja kailcirti.Taču ir arī sava veida labums,jo tur tagad bieži viesi ir tieši plēsējputni,kuri katru dienu kautko tvarsta.Arī strazdiem ļoti patīk kailcirtes brikšņos mitināties,un vienmēr ir kādi sīkputniņi,kuri ir ļoti uzmanīgi,un tramīgi.Viņu reakcija aizlaisties ir daudz ātrāka,par mana fotoaparāta reakciju nofokusēt :):):) Un taisnība,cik daudz un interesanti putni pārlido,par cik mums netālu Gauja tek,tad ūdesputni ir ļoti daudz un dažādi,bet to tikai var piefiksēt ar aci,un ausi,un nopūsties....ak atkal forši modeļi aizlaidās ..:):):)


    lolitapetkevica 16.jūlijs, 09:54

    Paldies!


    lolitapetkevica 16.jūlijs, 09:52

    Paldies!! Ļoti skaists nosaukums!!!Pirmo reizi tādu dzirdu.


    Martins 16.jūlijs, 09:46

    Šo diezgan droši var atstāt kā oedipoda, jo: sphingonotus pakaļspārnu krāsojums ir krietni blāvāks; raibums jeb kontrasts gan uz ķermeņa (sēžot), gan spārna sphingonotus būtu krietni blāvāks. Dabā, kad aizlido oedipoda - zilā krāsa ir nepārprotama, bet kad aizlido sphingonotus - tā kā bija, tā kā nebija... Arī kolekciju eksemplāriiem šīs atšķirības var labi redzēt.


    i.vasiljevs 16.jūlijs, 09:03

    Paldies! Iespējams laikam šiem nedaudz mainās repertuārs un izteiksme atkarībā no apkārtējās vides/sezonas perioda.


    forelljjanka 16.jūlijs, 08:55

    Putnu gadījumā jau jānosaka kaut kādi teritoriāli kritēriji(parasti visi ko var redzēt vai dzirdēt no pagalma).;) Skatoties satelītbildi,kādus virssimts ,iepazīstot putnu sugas vairāk,varētu dabūt samērā ātri!;) Var tikai pabrīnīties kas tikai nelido pāri un garām lauku mājām,jo ,kā teicis kāds gudrs cilvēks-putnus ierobežo tikai Zemeslode!:D Ne spalvas!;)


    Aceralba 16.jūlijs, 08:33

    Paldies!


    ekologs 16.jūlijs, 08:05

    Visiem paldies! Ziedmuša ieguva savu nosaukumu.


    Ilona_rasa 16.jūlijs, 08:03

    Paldies Voldemāram!


    W 16.jūlijs, 07:34

    Paldies! Prieks!


    Arnis2 16.jūlijs, 06:02

    Paldies! Liekas, ka vismaz putnu liste noteikti papildināsies .Lai veicas!


    roosaluristaja 16.jūlijs, 04:34

    Domāju, ka sēne šī tomēr nav, cik nu mobilā ekrānā var redzēt.


    felsi 15.jūlijs, 23:28

    Tomēr paldies Ivar! Kamēr atkal piesitīšu aci uz piepēm un sēnēm...


    Ivars L. 15.jūlijs, 23:25

    Vai tik nebūs pavisam jauniņa čemurainā kātiņpiepe Polyporus umbellatus.


    Ivars L. 15.jūlijs, 23:21

    Nav par ko, Inguna, vēl jo vairāk, ka pats neesmu pārliecināts.:) Papētot vairāk, gala versija tomēr būs Antrodia serialis - svaiga un klājeniska, tāpēc nedaudz līdzinās baltenei, tomēr augšana stumbra zāģējuma vietā vairāk raksturīga šai antrodijai nevis baltenei. Atvainojos par maldīgo versiju.


    marsons 15.jūlijs, 22:55

    Paldies!


    marsons 15.jūlijs, 22:54

    Paldies!


    marsons 15.jūlijs, 22:53

    Paldies, ne prātā nebija nācis, ka tas ir tauriņš


    marsons 15.jūlijs, 22:48

    Es esmu diezgan ziņkārīgs un zinātkārs, tāpēc mani "sp." un " nenoteikts" kā gala slēdziens nemaz nesajūsmina....


    lolitapetkevica 15.jūlijs, 22:45

    Putnu sugas ir maz ,tikai 43. Jānoņem nost ūdensputni,jo tos esmu bildējusi vai Alaukstā,vai Gaujā,vai dēla dīķos :):) Cinīšos, katru gadu ūdens putns ir tikai viens - stārķis,kurš neatlaidīgi cenšās izēst mana dīķīša zivteles :):)Bet es esmu priecīga,jo tiku pie burvīgas tuvplānu fotosesijas!!! Cinīšu putnu kolekcijā pagaidām ir kādi 35!!! 'Šogad bija neticams strazdu apciemojums,nemaz nezināju ,ka Latvijā viņu ir tik daudz zortes!!!Un visi ligzdoja,vēl joprojām sila strazds ar visu savu saimi apkārt lidinās,un barojās.Laikam vienīgais kas izpalika bija zemes strazds :):):) Arī plēsējputni...līdz šim visus saucu par peļu vanadziņiem,bet nu jau sanāk skaista kolekcija,ar visu mazo ērgli,fantastika!!! Tagad sāksies karstās dienas,man atvaļinājums,ļoti ceru savu kolekciju papildināt ar jauniem eksemplāriem!!!!:):):)


    fotonieks 15.jūlijs, 22:23

    Paldies par precizējumu.


    felsi 15.jūlijs, 22:00

    Paldies Ivar!


    felsi 15.jūlijs, 21:55

    Paldies!


    IlzeP 15.jūlijs, 21:48

    Ceru, ka nekļūdos - man arī vairāk pēc zefīra izskatās, tādēļ nomainīju


    IlzeP 15.jūlijs, 21:43

    Vai Volucella zonaria jāievieš datu bāzē (nav ar kādu sinonīmu)?


    ekologs 15.jūlijs, 20:36

    Paldies! Tā arī nodomāju, bet sugu noteicējā "Volucella zonaria" neatradu.


    Divpēdis 15.jūlijs, 20:34

    uz ceļa Lielais meža raibenis, otrā bildē... visticamāk, arī;)


    Divpēdis 15.jūlijs, 20:30

    man izskatās, ka labās ūsas pati spicīte ir dzeltena - tad sanāk brūndzeltenais:)


    Divpēdis 15.jūlijs, 20:25

    visticamāk, pļavas vēršacītis


    CerambyX 15.jūlijs, 20:24

    Baigi jau neko daudz saskatīt nevar :) Visticamāk, ka būs vien raibspārnu smiltājsisenis (Oedipoda caerulescens), bet zilspārnu smiltājsisenis (Sphingonotus caeruleus) diezgan līdzīgs - zilā pakaļspārna krāsojumu, kas abām sugām ir atšķirīgs, šajos attēlos īsti saprast nevar.


    Divpēdis 15.jūlijs, 20:23

    papuves raibenis:)


    CerambyX 15.jūlijs, 20:21

    Jā, noteikti Volucella zonaria


    CerambyX 15.jūlijs, 20:20

    Gartaustu sviļņpūcīte


    Divpēdis 15.jūlijs, 20:19

    vairāk pēc ozolu zefīra izskatās;)


    ekologs 15.jūlijs, 20:18

    Vairāk izskatās pēc ziedmušas "Volucella zonaria" nekā "Volucella inanis". Vai ir kādi komentāri?


    W 15.jūlijs, 20:17

    Paldies!


    CerambyX 15.jūlijs, 20:17

    Madaru līkvēderis


    roosaluristaja 15.jūlijs, 20:03

    Polyporus badius šī noteikti nav. Krāsa galīgi netabilst. Manuprāt varētu būt Polyporus melanopus.


    forelljjanka 15.jūlijs, 18:47

    Tas ir zeltainītis,izskatās ,ka parastais.;)


    W 15.jūlijs, 18:35

    Paldies!


    Moments.in.Latvia 15.jūlijs, 18:30

    Vai kāds varētu palīdzēt noteikt sugu?


    LailaG 15.jūlijs, 18:19

    Varbūt gāršas samtenis?


    Ivars L. 15.jūlijs, 18:13

    Varētu būt arī smirdīgā baltene Skeletocutis odora.


    Arnis2 15.jūlijs, 18:13

    Un cik no tiem ir putnu?


    Ivars L. 15.jūlijs, 18:09

    Man arī izskatās, ka varētu būt Rhodonia placenta.


    lolitapetkevica 15.jūlijs, 17:30

    Pēc DD tabulas ir 186sugas(tie ir gan tārpiņi,gan vabolītes ,gan dīķa iemītnieki ,putniņi utt.)Sava veida mans zinātniskais pētījums !!!:):):) Bet kādi 20 jānoņem nost,tie ir iemūžināti ne "Cinīšu" sētā :) Vēl mazliet ir jāpamedī,un tad jau tuvošos mērķim lieliem soļiem!!! :):):)


    Arnis2 15.jūlijs, 17:19

    ''vēlos atstāt mazbērniem grāmatu,ar bužuku un kustoņu apkopojumu,kuri mitinās mūsu lauku sētā - Cinīšos!!!'' Šī gan ir laba ideja. Kaut kas līdzīgs kā putnu skaitīšana dārzā. Ja iespējams, cik tad kustonīšu sugu uz šo brīdi ir saskaitīts Cinīšos?


    felsi 15.jūlijs, 16:52

    Paldies, briežu jumtenes tur apkārtnē bija daudz!


    felsi 15.jūlijs, 16:48

    Paldies Uldi! Apskatījos internetā, līdzīga.


    IlzeP 15.jūlijs, 15:37

    Neuzziedējušu (nevar redzēt putekšņmaciņus) mainu uz nenoteiktu naktsvijoli, ja vien novērotājai nav pārliecinošu argumentu.


    IlzeP 15.jūlijs, 15:35

    Valdas Baroniņas komentārs: "Izskatās pēc no dārza izbēgušas neļķītes, Dianthus arenarius zieds tāds vairāk šķelts un aug izteiktā pudurītī. Bet var jau būt mainīgs tas ziediņš..."


    IlzeP 15.jūlijs, 15:33

    Zaļziedu naktsvijole, noteica Valda Baroniņa (pēc attēliem).


    IlzeP 15.jūlijs, 15:29

    Šī ir Fuksa dzegužpirkstīte (pēc attēla noteica Valda Baroniņa).


    lolitapetkevica 15.jūlijs, 15:19

    Cien.Agri Poikān,paldies par ,Jūsu, izteikto konstruktīvo kritiku! Veidot mājas lapas ir mans tiešais darbs. Esmu diplomēta šajā jomā.Paldies par ieteikumu,noteikti pienāks brīdis kad to izdarīšu! Brīdi,kad iemūžināšu vienradzi,primāri noteikti to ievietošu DD,jo esmu kļuvusi par šī projekta fani,un tik drīz izstāties neplānoju. Par katru savu ziņojumu atbildu 100%,jo vienmēr pievienoju fotogrāfiju,vai vairākas.Tātad mani novērojumi ir neapšaubāmi! Jā,atzīstu,ka ne vienmēr norādu laiku,un skaitu,bet man ,kā amatierim svarīga ir bilde ,un nosaukums. DD mērķī ir definēts: "...izglītot sabiedrību un veicināt tās dialogu ar zinātniekiem un dabas aizsardzības speciālistiem." Paldies DD,jo nekad dzīvē nebiju tik cītīgi pievērsusies kustoņiem,kā no brīža,kad sāku iesniegt savas fotogrāfijas šajā projektā,un esmu jau iekritusi azartā... :):)Caur visu šo,neapšaubāmi vienlīdz izglītojos Dabas zinātņu lauciņā! Tātad DD izvirzītais mērķis darbojās! Ikviens konstruktīvs dialogs,ir svarīgs sadarbības instruments.Un arī šis DD definētais mērķis šobrīd darbojās!:) Cie.,Agri Poikān. Ja ,Jums ,ir kāda izstrādāta metode,ko pielietojiet pie katras sīko pļavas kustoņu skaitīšanas,lūdzu padalieties.Labprāt arī izmantotu ,lai turpmāk iesniegtu kvalitatīvākus novērojumus! Līdz šim zināju tikai vienu,ko franču okeanogrāfs Žaks Īvs Kusto veica Meksikā,Tikikakas ezerā,kurā viņš neredzēja nevienu zivi,tikai vardulēnu burzmu. Viņa komanda ar sietiem ierobežoja noteiktu H2O tilpumu ezerā,un katru verdulēnu aiz kājām skaitīja:)Saskaitīja ,un pareizināja ar visu ezera H2O tilpumu,tādējādi izrēķinot cik vardulēni mitinās ezerā!:):):) Domāju,ka rezultāts arī bija aptuvens:) Paldies,vēlreiz,par ,Jūsu,izteikto viedokli,jo katrs dialogs ir svarīgs!!!:)


    IlzeP 15.jūlijs, 15:17

    Par šo jau ir daudz spriests, un man arvien vairāk liekas, ka būs jāievieš iespēja ziņot bez skaita (par to ļoti šaubījos). Esmu no tiem, kas pēc noklusējuma ielikto "1" nespēj "izskipot", un daudzu īpatņu gadījumā rakstu aptuvenu skaita vērtējumu, nevis atstāju "1". Daž'kārt vērtējums ir ļoti lielā amplitūdā. Kā jau agrāk rakstīju, neesmu ziņojusi konkrētus novērojumus tādēļ, ka neatceros/netiku aplēsusi skaitu. Gadījumos, kad sugu nosaku vēlāk pēc attēla, gan šāda aplēse nav iespējama, piemēram, nezinu, cik no visiem lidojušajiem raibeņiem, kurus dabā nepazinu, bija tieši konkrētā suga. Tad nekas cits neatliek, kā to vieninieku atstāt (ja nobildēti 2 šīs sugas tauriņi - divnieku, u.t.t.). Piepēm, piemēram, skaitu kokus, uz kurām aug, un piezīmēs ierakstu "skaitīti koki". Bet redzu, ka ļoti daudzi to vieninieku saprot kā "neskaitīts". Īsti labi tas nav, jo tas cipars tālāk aiziet kā skaits (piem., aizsargājamām sugām, kuru datus nododam "Ozolam". Līdz ar to labāk būs ieviest iespēju "neskaīits".


    Laimeslācis 15.jūlijs, 13:56

    Paldies, Julia, par novērtējumu un atzinību! Prieks censties!!! :))


    Laimeslācis 15.jūlijs, 13:51

    Paldies, Mārtiņ, par noteikšanu un skaidrojumu! Šie bija interesanti, noturēju par jātnieciņiem. Vēlreiz apmeklēt šo vietu sanāks tikai pēc kādas nedēļas. :)


    CerambyX 15.jūlijs, 13:42

    N.ulmi jau gan nebūs. Starp citu kādam ir varbūt info par to kad ir pēdējais N.ulmi atradums Latvijā?


    Fuatra 15.jūlijs, 11:28

    šķiet, ka melnais meža strazds


    Sancho 15.jūlijs, 10:55

    Vietējā vaniļa...


    Sancho 15.jūlijs, 10:53

    Jā, tās cefalantēras tai rajonā arī aug, samērā daudz taču tikai tur...


    Martins 15.jūlijs, 10:13

    Šī tomēr ir vabole - koksngrauzis. Izskatās jau frīkaini un līdzīgs plēvspārņiem, bet tomēr vabole. Man pašlaik nav noteicēja pie rokas, bet vajadzētu vēl pārbaudīt vai nav otra Necydalis suga.


    Bekuvecis 15.jūlijs, 08:09

    Ļoooti šaubos, ka treknā augsnē. Droši vien uz augsnē slēptas koksnes. Un tādā gadījuma tā ir briežu jumtene (Pluteus cervinus), biežas sugas diezgan reta krāsu forma (tik neitrāli pelēka).


    dziedava 15.jūlijs, 08:08

    Lielisks novērojums, kurā sabildētas daudzas iespējami svarīgās detaļas! :)


    nekovārnis 15.jūlijs, 07:35

    Agri, "mazie brūnie koksngrauži pļavā" nav saskaitāms lielums, ja vien uzskaiti neveic eksperts pēc zinātniskas metodikas. Uzbrauciens Lolitai par "personīgo mājaslapu" drīzāk būtu adresējams pašam autoram, Dabasdati nav tā vieta kur štīmī sarakstīt citus lietotājus aizskarošas muļķības!


    Aceralba 15.jūlijs, 07:25

    Paldies!


    roosaluristaja 15.jūlijs, 07:18

    Iespējams sārtā mīkstpiepe (Rhodonia placenta)


    dziedava 15.jūlijs, 07:12

    Skaits jānorāda saprāta robežās. Pirmkārt jau vienkāršs lietotājs nevar apgalvot (un tas viņam NAV jāspēj), ka precīzi spēs noteikt sugu visiem pļavā redzētajiem īpatņiem, arī tiem, kas nav fotogrāfijā un kam sugu nav apstiprinājis speciālists. Līdz ar to nav iespējams uzņemties atbildību, ka tiešām pļavā bija 127, ne vairāk un ne mazāk, tieši šīs sugas īpatņu. Vienīgais, ko var - skaitu norādīt tādu, cik redzams fotogrāfijā, ja to apstiprinājis kukaiņu speciālists. Bet gadījumā, ja kukaiņu ir daudz, tad norādītais skaits 1 vai 2 vairs nav būtisks un neko daudz par populāciju neliecina. Standarta versijā DD "1" uztveru kā "vismaz viens". Varbūt varētu ieviest precizējošu lauciņu, kurā uzrādītos, ka nav norādīts precīzs skaits, bet tikai fiksēta esamība - bet to šobrīd nezinu, kā īsti realizēt, turklāt pieņemu, ka to "1" standartā arī citi uztver kā "vismaz viens". Protams, der uzklausīt arī citu viedokli; šai gadījumā īpaši arī kukaiņu speciālista viedokli. Bet ja parastu lietotāju spiedīs skaitīt 100 grūti nosakāmus kukaiņus pļavā, tad novērojumu vnk NEBŪS, un no tā neiegūs neviens - ne zinātnieks, ne savas lauku sētas sugu pētnieks.


    OKK 15.jūlijs, 02:16

    Lolita Petkēviča, savu sapni DD varēsiet īstenot, bet savu sapni arī var īstenot, atverot savu personīgo mājaslapu un ,tad, liekat ko gribat un kā gribat, to taču neviens jums neaizliedz. Lieciet kaut Vienradža bildi. Bet, izmantojot DD, jums ir jānorāda skaits, cik Vienradžus redzējāt....


    OKK 15.jūlijs, 02:10

    Atvainojos par skarbajiem vārdiem, bet DD ir NOPIETNS ZINĀTNISKS projekts, kurā jānorāda (starp citu, neviens nevienu ar varu nespiež tajā piedalīties) gan novēroto īpatņu skaits, gan jāpievieno reāls attēls, gan jāraksta reāls novērojuma laiks (gads, mēnesis, diena), bet - ja nav attēls - jāapraksta novērotais objekts. Bilde nav obligāta tikai pētniekiem, kuri sevi ir pierādījuši sugu noteikšanā (Piem. I. Šulcs, U. Piterāns, M. Strazds. Riževa utt.)


    OKK 15.jūlijs, 01:56

    Savādi lasīt no DD admiņa (Julitas Klušas), kura apgalvo, ka nav vajadzīgs vai nav svarīgi norādīt novēroto sugu īpatņu skaitu DD novērojumos! Kāds, manuprāt, dabūjis saulesdūrienu un viņam ir laiks atpūsties no DD admiņu grūtā amata...


    Laimeslācis 14.jūlijs, 23:28

    Dadžu raibenis :)


    felsi 14.jūlijs, 22:23

    Paldies Julita, ļoti līdzīga!


    dziedava 14.jūlijs, 22:13

    Varētu būt kāda molīzija, varbūt Mollisia cinerea, kas gan pārsvarā augot uz lapu koku kritalām, bet gadoties arī skujkoki..


    W 14.jūlijs, 21:37

    Paldies!


    Divpēdis 14.jūlijs, 21:04

    Paldies visiem, kuri piedalījās mana peļu klijāna pētīšanā:)


    lolitapetkevica 14.jūlijs, 20:02

    Julita,sirsnīgs paldies par atbalstu!!!!:)


    dziedava 14.jūlijs, 19:51

    Lolita - manuprāt, pilnīgi loģiska un pamatota rīcība - neskaitīt un pat nesaspringt uz minimālo patiesību, kas redzama foto - nedomāju, ka šādi kukaiņi, kas ir lielā skaitā sastopami, jel kādu interesē tādās detaļās, vai foto bija redzams viens vai divi, un cik tieši bija pļavā - tad jau jāveic nopietns un laikietilpīgs pētījums, ja kādu tas tiešām interesētu. :)


    lolitapetkevica 14.jūlijs, 19:06

    Konkrēta skaitļa iegūšanai man noteikti vairākas dienas paietu,tāpēc atstāju to vieninieciņu :):) Tas tāpat kā ar bitēm,kamenēm...sēž uz katra zieda,pilns dārzs un pļava,jābūt izcilam matemātiķim lai visus saskaitītu,es noteikti tāda nēesmu...:):) Piezīmēs precizēju ,kāds ir patiesais stāvoklis no mana skatu punkta :):) Man svarīgs ir kustonīša nosaukums,jo vēlos atstāt mazbērniem grāmatu,ar bužuku un kustoņu apkopojumu,kuri mitinās mūsu lauku sētā - Cinīšos!!! Paldies ,Jums,gudrās galvas,kas palīdz man pietuvināt sapni !!!!!


    Ilona_rasa 14.jūlijs, 18:04

    Paldies!


    benito 14.jūlijs, 11:43

    Paldies, nekad nevaru šitos tauriņus atšķirt!


    Fuatra 14.jūlijs, 10:35

    tie kas uz zieda tā kā brūndzeltenie, bet pielido melnūsainais


    Laimeslācis 14.jūlijs, 09:36

    Ups! Salabošu! Paldies! :)


    OKK 14.jūlijs, 00:52

    Julita, saki, lai ieliek...


    Briza 14.jūlijs, 00:49

    Aiviekstes palienē šogad tūkstošiem gladiolu, tās neliku kā novērojumus DD, bet tikai šo vienu "balto zvirbuli":)


    OKK 14.jūlijs, 00:44

    Vienkārši neesmu redzējis pat vienu, bet te - vesela pļava! Kaut gan, latvijasdaba.lv rakstīts, ka uz Latvijas rietumiem kļūst ļoti reta


    OKK 14.jūlijs, 00:41

    Poņjal, ņi durak! Bet tad būtu jāliek vēl visu pārējo j. g. novērojums, jo - skaits...


    dziedava 14.jūlijs, 00:38

    Nu un tāpēc arī skaits ir norādīts kā 1!


    OKK 14.jūlijs, 00:37

    Protams, sapratu, ka viens balts eksemplārs, bet piezīmēs tas jau ir uzrakstīts


    dziedava 14.jūlijs, 00:36

    Agri, tur taču skaidri rakstīts - VIENS augs balts. Šis ir baltā (nevis visu) auga novērojums.


    OKK 14.jūlijs, 00:29

    Novērojumā redzami 2, bet, ja "visa pļava pilna", tad kāpēc "Skaits 1"?


    OKK 14.jūlijs, 00:26

    Vai tad šis nav interesants novērojums? Rets augs un vēl ar baltiem ziediem


    OKK 14.jūlijs, 00:24

    Ja "bagātīgā jumstiņu gladiolu pļavā", tad kāpēc skaits "1"? Tas taču ir būtiski, vai pļavā aug 1000 vai 1 augs...


    lolitapetkevica 14.jūlijs, 00:08

    Paldies!!!


    lolitapetkevica 14.jūlijs, 00:06

    Paldies!!!


    Tauriņu Vērošana 14.jūlijs, 00:01

    Bez apakšpuses attēla 'neizdomāt'.


    Tauriņu Vērošana 14.jūlijs, 00:01

    Viss pareizi.


    Tauriņu Vērošana 14.jūlijs, 00:01

    Labajā augšējā stūrī gan iesprucis vīķu zilenīša foto :)


    Ilona_rasa 13.jūlijs, 23:55

    Paldies!


    Laimeslācis 13.jūlijs, 23:44

    Šis būs parastais zeltainītis :)


    CerambyX 13.jūlijs, 22:42

    Varētu būt, ka datums neprecīzs - no šīs vietas ziņotie vīķu un gandreņu zilenīši arī attēlos bija priekš 12. jūlij aizdomīgi svaigi... Ja tā, tad būtu vēlams tad precizēt visiem pēdējiem novērojumiem datumus, lai 'nelec' ārā starp citiem novērojumiem datu atlasē u.c.


    Aleksandra 13.jūlijs, 22:30

    Paldies, Ieva!


    Aleksandra 13.jūlijs, 22:29

    Paldies, Marek!


    IevaM 13.jūlijs, 22:21

    Noras


    Laimeslācis 13.jūlijs, 22:18

    Pāaldies! :)


    Wiesturs 13.jūlijs, 22:10

    Īpatnējs novērojums, jo dienas laikā sikspārņus ļoti reti gadās redzēt lidojam. Migas sikspārņi netaisa, drīzāk tiešām varbūt bija ļoti izslāpis un meklēja ūdeni agrāk zināmā vietā, kur bija pieradis padzerties.


    nekovārnis 13.jūlijs, 22:09

    Līdzīgs brūnā lācīša kāpuram, bet šobrīd, vasaras vidū, tiem tā kā nevajadzētu rāpot.


    Ilona_rasa 13.jūlijs, 22:00

    Paldies!


    OKK 13.jūlijs, 21:58

    Linu krāšņpūcīte Autographa gamma


    Vīksna 13.jūlijs, 21:48

    Paldies !


    Vīksna 13.jūlijs, 21:45

    Paldies !


    Vīksna 13.jūlijs, 21:44

    Paldies ! Vēl švaki ar sēnēm, arī laika bija maz.


    lolitapetkevica 13.jūlijs, 21:32

    Liels paldies!!!:)


    lolitapetkevica 13.jūlijs, 21:07

    Laikam jau kautkādi koksnes grauži.Šajā laikā ļoti daudz,visa pļava pilna.


    lolitapetkevica 13.jūlijs, 20:51

    Paldies!!!


    Laimeslācis 13.jūlijs, 20:23

    Man arī vēl ir neliela čupiņa ar nesakārtotiem tauriņiem, bet iekritu azartā - spāru noteikšanā - traki labs treniņš. :) Paldies Mārtiņam par noteicēju - labs! :)


    Laimeslācis 13.jūlijs, 20:19

    Šī ir kāda no klajumspārēm, izslēdzot sarkano, melno un dzelteno … varbūt parastā :)


    Laimeslācis 13.jūlijs, 19:52

    Lielā ezerspāre :)


    dziedava 13.jūlijs, 19:47

    Paldies!


    Ilona_rasa 13.jūlijs, 19:46

    Paldies, Laima! Kaut gan man ir grāmata, neatliek spēka noteikšanai, jo puse vakara paiet, kamēr mēģinu atkost safotografētos tauriņus :))


    Laimeslācis 13.jūlijs, 19:38

    Zilās platkājspāres puisis :) Paplatināti kāju stilbi ar melnu līniju, dubulta melnā plecu līnija.


    IlzeP 13.jūlijs, 19:09

    Vai noteicu pareizi?


    kapso 13.jūlijs, 18:54

    Paldies! Nu man ir abi-mazais un lielais nātru raibenis


    kapso 13.jūlijs, 17:07

    Paldies, tātad cirtainais dzelksnis, tikai neprotu izlabot.....


    pustumsa 13.jūlijs, 17:01

    Paldies par precizējumu!


    roosaluristaja 13.jūlijs, 16:53

    Jā, mazulis. Mežirbes ir putni, kuru mazuļi visagrāk sāk lidot.


    dziedava 13.jūlijs, 16:43

    Paldies! Redzamais arī būtu mazulis nevis pieaugusi mātīte?


    W 13.jūlijs, 16:35

    Paldies!


    roosaluristaja 13.jūlijs, 16:31

    Te var likt RM. Mežirbes ir nomietnieciski putni un šie cāļi pārāk tālu no dzimšanas vietas nevar būt aizklīduši.


    dziedava 13.jūlijs, 16:09

    Vēlreiz paldies! :)


    Tauriņu Vērošana 13.jūlijs, 15:57

    Sk. šo foto: http://content32-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/Nymxan.jpg


    dziedava 13.jūlijs, 15:56

    Paldies! :) Pēc kādām pazīmēm tad var pateikt, ka šis ir augļkoku, ja kājas (vienīgā pazīme, ko zinu) neredz?


    Tauriņu Vērošana 13.jūlijs, 15:52

    Kukaiņu latviskos nosaukumus nevajadzētu uztvert pārāk burtiski - īpaši, ja tajā ir apslēpta kāda norāde uz barības augiem. Var atbilst patiesībai (īpaši ja suga ir izteikts monofāgs), bet - var arī atbilst tikai daļēji (kā tas visbiežāk ir) vai neatbilst vispār :) Augļkoku raibeņu kāpuri jā - var ēst arī ķiršu, bumbieru lapas, bet tik pat labi arī apšu, blīgznu, varbūt kādu citu kārklu un gobu/vīksnu lapas. Tā ka nav obligāti jābūt apdzīvotu vietu un/vai augļu koku tuvumā.


    felsi 13.jūlijs, 15:39

    Paldies Julita, tas košums un tie dīvainie zariņi, izjauca padomāšanu!


    felsi 13.jūlijs, 15:38

    Paldies Julita, tā reti gadās, ka uz vienas kritalas visas stadijas vienā laikā!


    felsi 13.jūlijs, 15:36

    Paldies Julita, ja būs tuvumā, noteikti to darīšu. Pētot iepriekšējo gadu bildes, rodas iespaids, ka zarainās ir treknākas un īsākas, līdzīgi kā cīsiņi un sardeles.


    dziedava 13.jūlijs, 14:00

    Tā ir sūna. Šādi vairkurvīši raksturīgi maršancijām Marchantia polymorpha.


    dziedava 13.jūlijs, 13:53

    Tie vertikālie "plikie zari" ir jauns stāvojums uz augšu, tāds raksturīgs spīdīgajai stāvainei (tāpēc arī tāds nosaukums).


    dziedava 13.jūlijs, 13:48

    Skaisti cauri visām stadijām un izskatiem :)


    roosaluristaja 13.jūlijs, 13:07

    Varbūt Rhodonia placenta?


    roosaluristaja 13.jūlijs, 13:02

    Klimakociste ir piepe, bet šī ir lapiņsēne. Manuprāt varētu būt kāda no sānausēm.


    IlzeP 13.jūlijs, 12:31

    Ir otrs novērojums, kas dublē šo, tikai ar 1 bildi. Vai otru varu dzēst?


    maariite 13.jūlijs, 12:22

    Leptoporus mollis


    IlzeP 13.jūlijs, 11:59

    Bija jau ticis :)


    IlzeP 13.jūlijs, 11:59

    Pievienoju datu bāzei


    dziedava 13.jūlijs, 11:21

    Kāda no ūdensgundegām. Varbūt spilvlapu - Ranunculus trichophyllus?


    dziedava 13.jūlijs, 11:06

    No skata man arī vairāk uz līkzaraino. Bet ar zarainajām būtu jāveic apsekojums - jāpavēro tās attīstība - vai gadījumā nav tā, ka uz vecumu zarainās pārvēršas par līkzarainajām :). Es domāju, ka nē, bet neesmu tā papētījusi, tāpēc nevaru pārliecinoši apgalvot. T.i., būtu kaut kā jāpārliecinās, vērojot procesā, ka līkzarainās uzreiz veidojas līkzarainas, bet zarainās tā arī paliek taisnas līdz mūža beigām. Tas būtu vērtīgs pētījums! :)


    Bekuvecis 13.jūlijs, 10:49

    Kandola spīgulīte (Psathyrella candolleana). Pati izplatītākā spīgulīte, taču DD sugu listē tas nav. Tādēļ izlaboju uz Psathyrella sp.


    Martins 13.jūlijs, 10:45

    Tieši tā! :)


    Martins 13.jūlijs, 10:40

    Ja bilde ir, tad pieliec to, citādi sp. novērojumam visai maza vērtība.


    Martins 13.jūlijs, 10:38

    Tā ir kāda no dižspārēm Aeshna, bet pēc bildes precīzāk sugu nevarēs noteikt. Ja šādas ādiņas (eksuvijus) grib noteikt pēc bildēm, tad tā ādiņa ir jānobildē no augšas un apakšas. Tad vairumā gadījumu varēs noteikt.


    Martins 13.jūlijs, 10:34

    Ļoti vecs eksemplārs - dzeltenās krāsas plankums gandrīz vairs nav redzams.


    Laimeslācis 13.jūlijs, 10:07

    Jā, 09.06. Izlaboju. Paldies!


    roosaluristaja 13.jūlijs, 07:08

    Šis manuprāt drīzāk ir cirtainais dzelksnis (Carduus crispus).


    OKK 13.jūlijs, 02:00

    Tauriņu vērošana, tiksi līdz šim?


    Tauriņu Vērošana 13.jūlijs, 00:41

    Pirmajā attēlā - lielais atraitnīšu raibenis


    Tauriņu Vērošana 13.jūlijs, 00:40

    Pietrūkst apakšas foto.


    kapso 13.jūlijs, 00:37

    Piesaistīja uzmanību garuma dēļ, ap 2 m


    Tauriņu Vērošana 13.jūlijs, 00:17

    Datums sanāk 9. jūnijs? Tagad tur atzīmējies mēneša periods.


    felsi 13.jūlijs, 00:04

    Paldies Laimai!


    Laimeslācis 12.jūlijs, 23:52

    Dzeltenai būtu liels dzeltens plakums uz pakaļspārna. Divkrāsainas kājas vēl ir parastai klajumspārei, vēdera zīmejums arī kā parastai. Es teiktu - parastā klajumspāre. :)


    Fuatra 12.jūlijs, 22:58

    paldies


    Vīksna 12.jūlijs, 22:49

    Izskatās kā velnarutku grābeklīte.


    FoxPaws 12.jūlijs, 21:38

    Paldies!


    lolitapetkevica 12.jūlijs, 20:40

    Liels paldies!!!


    iljazik 12.jūlijs, 20:38

    Tas ir mazais madaru sfings (Deilephila porcellus)


    lolitapetkevica 12.jūlijs, 20:34

    Liels paldies!!!!


    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2018
    © dabasdati.lv
    Saglabāts