Tiešraides kameras 2015

2016         2017

Jaunumi

Jūras ērglis

Kamerā vērojamā ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada, kad tika atrasta pirmā šī pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja ļoti sekmīgi – tā bija viena no četrām šai gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu, - līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī ir būvēta eglē.

Februāra pirmajā pusē varam vērot, kā abi pāra putni nododas ligzdas būvēšanas darbiem. Ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā, retos gadījumos pat vēl aprīļa sākumā. Perēšana ilgst 38 dienas, mazuļi izšķiļas ar laika intervālu, jo perēšana tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

Šīs ligzdas mātīte ir gredzenota – uz tās labās kājas ir gredzens ar krāsu kombināciju „zils virs balta”, kas nozīmē, ka šis putns ir gredzenots Igaunijā. Uz kreisās kājas ir gredzens K404 ar krāsu kombināciju „zils virs sarkana”. Igauņu kolēģi ziņo, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa izcelsme mums nav zināma, jo putns nav gredzenots.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.

Teksts: Jānis Ķuze

Melnais stārķis

Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms.

Šogad putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni ir negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja pērn, mēs nevaram.

Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Teksts: Jānis Ķuze

Zivjērglis

Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu, kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis ir šķīlies kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Otrs pāra putns – mātīte – nav gredzenots, līdz ar to tā izcelsme mums nav zināma.

Šogad viens putns ligzdas apkārtnē novērots jau 30. martā. Aprīļa vidū abi ērgļi bija aizņemti ar ligzdas atjaunošanu.

Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana), Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Teksts: Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze

Lielais dumpis

Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Engures ezerā. Engures ezers ir viena no labākajām šīs sugas ligzdošanas vietām. Līdzīgi kā citas plašas, seklas un ar niedrēm aizaugušas ūdenstilpnes (piem., Kaņiera, Papes, Lubāna ezeri) tā ievērojamās niedrāju platības nodrošina piemērotus apstākļus lielākam skaitam dumpju. 2015. gadā pirmais vokalizējošais lielo dumpju tēviņš Engures ezerā dzirdēts jau 2. martā.

Ligzda, pie kuras uzstādīta novērošanas sistēma, pirmo reizi atrasta 2015. gada 24. aprīlī, kad tajā jau bija iedētas trīs olas. Pēc tam izdēta vēl viena ola, tādejādi pilns dējums ir četras olas. Sugai raksturīga perēšanas uzsākšana līdz ar pirmās olas izdēšanu. Līdz ar to arī šķilšanās un cāļu vecums ligzdā atšķiras par 2-3 dienām. Caurmērā vienā ligzdošanas sezonā lielais dumpis dēj 3 – 7olas, kas tiek perētas aptuveni 25 – 26 dienas.

Šīs tiešraides kameras darbības sezona būs īsāka nekā pierasts redzēt, piemēram, lielo plēsīgo putnu gadījumā. Tas tādēļ, ka dumpja mazuļi jau aptuveni divu nedēļu vecumā sāk atstāt ligzdu un bieži uzturas ārpus tās.

Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraides risinājumi sadarbībā ar SIA „Latvijas Mobilais Telefons” un SIA „Mikrotik”. Serveri nodrošina EENET Igaunijā. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot arī Māris Maskalāns un Zane Kuriloviča.

Projektu  “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā  angļu valodā.

Vairāk informācija par lielo dumpi lasāma šeit.

Teksts: Jānis Reihmanis

Vistu vanags

Ligzda atrodas Rīgas pilsētā. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk tajā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī šajā ligzdā. 2013.gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt šogad nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

Pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā.

Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana). Serveri nodrošina EENET Igaunijā.

Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

Teksts: Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns

Atbalstītāji