Aktīvie lietotāji: 173 Šodien ievadītie novērojumi: 4 Kopējais novērojumu skaits: 630901
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Smiltājsiseņu noteikšana un aicinājums ziņot par citām taisnspārņu sugām
Pievienots 2019-01-03 11:37:19

Latvijas taisnspārņu daudzveidība ir salīdzinoši neliela – saskaitot zemesvēžus, circeņus, siseņus, sīksiseņus un sienāžus, Latvijas faunā var ieskaitīt 45 sugas, no kurām tikai viena, īsspārnu sisenis Podisma padestris, ierakstīta aizsargājamo sugu sarakstā. Lielāko daļu Latvijas taisnspārņu daudzveidības veido tieši siseņi.

Smiltājsiseņu Oedipodinae apakšdzimta atšķiras no citām ar raksturīgiem krāšņiem apakšspārniem. Latvijā no šīs apakšdzimtas ir satopamas četras sugas – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (Gada kukainis 2013), zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulans, parkšķis Psophus stridulus un sarkanspārnu smiltājsisenis Bryodemella tuberculata. Visi smiltājsiseņi savulaik ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā, tomēr nevienai no sugām šobrīd nav piešķirts īpaši aizsargājamas sugas statuss. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, 2004. gadā ar Ministru kabineta grozījumiem visi smiltājsiseņi no aizsargājamo sugu saraksta svītroti.

Raibspārnu vai zilspārnu smiltājsisenis?

Abas sugas ir daudzējādā ziņā savstarpēji līdzīgas, un pati pirmā pazīme, protams, ir zilie pakaļspārni. Tā arī ir viena no trīs galvenajām pazīmēm, kā sugas atšķirt – zilspārnu siseņa spārni ir gaišāk zili, bez tumšās joslas, kas, savukārt, šķērso raibspārņa spārnus. Tomēr retais dabas fotogrāfs var pamanīties nofotogrāfēt siseni tā, lai šo apakšējo spārnu krāsu varētu redzēt. Labi, ka arī priekšspārnu krāsojumā ir pazīmes, kas var palīdzēt sugas atšķirt. Raibspārnu smiltājsisenim ir raksturīgas divas līdz trīs tumšākas un gaišākas joslas uz segspārniem. Arī zilspārnu sisenim ir šādas joslas, tomēr tās nav tik izteiktas, un uz spārniem ir tumši lāsumi. Taču, kā jau zināms, krāsa parasti nav stabilākā pazīme sugu savstarpējai atšķiršanai, sevišķi taisnspārņiem – to krāsojuma veidošanās mehānismi ir vides jutīgi.


Pa kreisi – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (attēla autors: Didier Descouens), pa labi – zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulan (attēla autors: Eberhard Pfeuffer).

Visdrošākā pazīme noteikti ir priekškrūtis. Raibspārnu smiltājsisenim, to apskatot no sāniem, skaidri redzams, ka priekškrūšu ķīlis ir augsts un to šķērso viena rieva. Arī skatā no augšas šo pazīmi var pamanīt, jo rieva izskatās kā tumšāks punkts. Zilspārnu sisenim priekškrūšu ķīlis ir zems, to šķērso trīs ne tik izteiktas rievas, kas kopumā dod slaidāku iespaidu. Pēc šīs pazīmes sugas var atšķirt praktiski jebkurā bildē. Arī acis zilspārnu smiltājsisenim šķiet lielākas un novietotas vairāk uz galvas augšpusi, salīdzinot ar raibspārni.


Pa kreisi – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (foto: Rūta Rozenfelde), pa labi – zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulans (foto: Christian Roesti).

Parkšķis vai sarkanpārnu smiltājsisenis?

Sarkanspārnu smiltājsiseni Bryodemella tuberculata no parkšķa Psophus stridulus var atšķirt pēc līdzīgām pazīmēm kā raibspārnu smiltājsiseni no zilspārnu. Latvijā sausos piejūras un iekšzemes kāpu biotopos sastopamais parkšķis ir mainīgas krāsas – no melnas līdz gaiši brūnai, pakaļspārni ir sarkani ar tumšu galu, un lēcienā raksturīgais “trrrrrrr” veidojis sugas latvisko nosaukumu (arī angliski Rattle grasshopper atspoguļo raksturīgo skaņu). Mātītes pavada dzīvi dažos kvadrātmetros, kamēr tēviņi ir mobilāki un tieši tie lēcienā veido raksturīgo "tarkšķi". Šīs sugas izplatībai Latvijā būtu rūpīgi jāseko līdzi, jo Eiropā, lauksaimniecības zemju izmantošanas izmaiņu dēļ, sugas sastopamība kopš 20. gadsimta otrās puses ir samazinājusies, piemēram, Vācijā par 55% kopš 1980. gada, bet Beļģijā un Nīderlandē suga ir izzudusi pavisam1.


Pa kreisi – parkšķa pelēkā forma, mātīte – raksturīgi spārni, kas īsāki par vēderu, tāpēc lidotspēja ir samazināta un dzīvesveids ir sēdošs (foto: Rūta Rozenfelde); pa labi – parkšķa brūnā forma, tēviņš – spārni sniedzas līdz vēdera galam (attēlā grūti redzams), tāpēc tēviņi ir mobilāki un spēj nolidot1 pat vairāk kā 600 m
(foto: Rūta Rozenfelde).

Sarkanspārnu sisenis katrā ziņā ir retāka suga, par kuras izplatību Latvijā ir pamatīgs informācijas trūkums. Visticamāk jādomā, vai šī suga vispār Latvijā vairs ir sastopama. Piemēram, Lietuvā, sarkanspārnu sisenis pēc pēdējās taisnspārņu sugu saraksta revīzijas 2007. gadā no saraksta ir izņemts. Centrāleiropa ir sarkanspārnu smiltājsiseņa areāla rietumu robeža. Tā areāls sniedzas austrumu virzienā līdz pat Ķīnai, savukārt ziemeļu virzienā tālākie atradumi ir Somijā un Zviedrijā. Sakranspārnu smiltājsiseņa spārni ir drīzāk tumši rozā, nekā oranži-sarkani kā parkšķim. Priekškrūtis ir zemas, un tās šķērso divas rievas, kamēr parkšķa priekškrūšu vairoga ķīlis ir augsts, jumtveida, un to nešķērso neviena rieva.


Sarkanspārnu smiltājsisenis Bryodemella tuberculata. Pa kreisi – sānskatā, redzams raksturīgais zemais priekškrūšu vairogs un divas rievas, kas to šķērso (foto: Christian Roesti); pa labi – redzami tumši rozā spārni ar platāku tumšo joslu nekā parkšķim (attēla autors: Göran Liljeberg).


Parkšķis Psophus stridulus. Pa kreisi – sānskatā, redzama raksturīgā jumtveida forma priekškrūtīm (foto: Rūta Rozenfelde); pa labi – redzami oranži sarkani spārni ar šaurāku tumšo joslu nekā sarkanspārnu smiltājsisenim (attēla autors: Göran Liljeberg).

No smiltājsiseņiem, bez šaubām, ļoti noderīgi būtu zilspārnu siseņa un sarkanspārnu smiltājsiseņa novērojumi. Abas būtu potenciāli novērojamas kopā ar labi zināmo parkšķi un raibspārnu smiltājsiseni – pelēkajās kāpās, smiltāju zālājos, virsājos, un, iespējams, sausās dzelzceļu malās un izcirtumos. Atceroties, kā pieauga zināšanas par raibspārnu smiltājsiseni pēc tā ievēlēšanas par Gada kukaini 2013, varbūt, vēršot Dabasdatu lietotāju uzmanību uz šīm divām sugām, arī zināšanas par to izplatību varētu papildināties.

Daži padomi siseņu un sienāžu fotografēšanai

Siseņu (ne tikai smiltājsiseņu) noteikšanas atslēgas elementi ir priekškrūšu forma un raksts, timpanālais jeb dzirdes orgāns, galva un spārnu dzīslojums. Retos gadījumos noteikšanai nepieciešams apskatīt arī ģenitālijas, tomēr parasti bez tā var iztikt, tas vairāk nepieciešams sienāžiem. Lai droši noteiktu siseni, tas jāfotografē no diviem rakursiem – no augšas un no sāniem. Var izdoties arī nofotografēt tā, lai vienlaikus būtu apskatāmi gan sāni, gan priekškrūtis. Ja tiek fotografēts nepieaudzis indivīds, sugas noteikšana bieži var būt pat neiespējama, jo spārni nav attīstīti, līdz ar to raksturīgais spārnu dzīslojums nav apskatāms. Savukārt, ja ir šaubas par kāda smiltājsiseņa sugu, var mēģināt to paņemt rokās un nofotografēt pakaļspārnu, tomēr vēlams tā nedarīt, jo var gadīties indivīdu savainot. Kā iepriekš aprakstīts, laba pazīme, pēc kā droši noteikt smiltājsiseņu sugas, ir priekškrūšu vairogs, ko var labi saskatīt vienkārši pēc fotogrāfijas sānskatā.


Raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens ar atvērtiem spārniem sugas apstiprināšanai.
Foto: Rūta Rozenfelde

Sienāžu noteikšana ir samērā vieglāka par siseņiem. Galvenās ķermeņa daļas to noteikšanai ir priekškrūštis, spārnu garums un ģenitālijas, kā arī, protams, ķermeņa krāsojums. Tāpat kā siseņus, arī sienāžus ieteicams fotografēt sānskatā, lai labi saredzama ģenitāliju forma.

Kas vēl interesants taisnspārņu pasaulē?

Ja reiz šis raksts ir izvērties par interesantā izskata taisnspārņiem, tad ir vērts pastāstīt par vēl dažām sugām. Samērā nesen, 2012. gadā, Latvijas faunā ienāca jauna suga – sienāzis Phaneroptera falcata2, kas toreiz novērots Daugavpils apkārtnē, bet jau gadu vēlāk to konstatēju Ādažos. Šobrīd, šķiet, šis slaidais, ar labu lidotspēju apveltītais sienāzis jau ir izplatījies vēl tālāk un ir manāms katru gadu. Interesanti būtu uzzināt, kāds šobrīd ir šī sienāža izplatības areāls Latvijā. To var viegli atšķirt no citiem sienāžiem pēc tā izteikti slaidās ķermeņa formas un spārniem, kas gandrīz divreiz garāki par vēderu.


Sienāzis Phaneroptera falcata. Foto: Rūta Rozenfelde

Manuprāt, ļoti interesantas ir taisnspārņu sugas, kas saistītas ar kokiem. Ja runa ir par taisnspārņiem, tad uzreiz ienāk prātā pļavas, virsāji, pelēkās kāpas, bet par taisnspārni kā meža iemītnieku īpaši nav pierasts domāt. Tomēr Latvijā ir divas sienāžu sugas, kas apdzīvo kokus. Ja gadās naktī staigāt pa mežainām kāpām ar sikspārņu detektoru rokās3, var gadīties sadzirdēt sisināšanu augstu priedēs – tie ir pieaugušie priežu sienāžu Barbitistes constrictus indivīdi. Savukārt jaunuļi jeb nimfas biežāk sastopami barojamies uz meža zemsedzes veģetācijas.

Priežu sienāzis barojas galvenokārt ar egļu un priežu skujām, bet var baroties arī ar bērzu, ozolu un citu koku sugu lapām un lakstaugiem. Kādreiz suga tika uzskatīta par mežu kaitēkli, tomēr mūsdienās sastopama daudz retāk, ar zemāku populāciju blīvumu, un apdraudējumu jaunaudzēm nerada. Priežu sienāzim ir pilnībā reducēti spārni, līdz ar to suga ir zaudējusi lidotspēju. Pēc ķermeņa krāsas izšķir divus fenotipus – tumši un gaiši zaļo, ar starpformām. Kopīgā pazīme ir raksturīgais melnais punktojums un gaišās svītras, kas sākas pie acīm un sniedzas līdz pat vēdera galam. Jaunuļiem gaišās svītras var nebūt, tomēr ir izteikts punktojums. Tumši zaļajam fenotipam ir arī rozīgas kājas un spārnu aizmetņi. Tēviņi izmanto spārnu aizmetņus sisināšanai. Mātītes parasti dēj olas aiz koka mizas, tāpēc dējēklim raksturīgas zāģzobainas malas.

Priežu sienāzis Dabasdatos ik pa laiciņam parādās – astoņu gadu laikā tieši astoņas reizes, visvairāk 2017. gadā. Vienā no Latvijas taisnspārņu sugu sarakstiem4 tam pielikta piezīme "bieži sastopams". Tomēr šī suga ir sastopama tikai Austrumeiropā līdz Urālu kalniem un ir iekļauta IUCN Red-list sarakstā ar piebildi, ka nepieciešami pētījumi par izplatību, populāciju lielumu un to izmaiņām. Tāpēc aicinām ziņot arī par šīs sugas novērojumiem.


Priežu sienāzis Barbitistes constrictus. Pa kreisi – tēviņš (vēdera galā divas cerkas), tumši zaļā forma (foto: František Chládek); pa labi – mātīte (vēdera galā zāģzobains dējēklis), gaiši zaļā forma (foto: Mareks Ieviņš).

Savukārt par otru kokus apdzīvojošo sugu man ir pavisam personisks, amizants stāsts. Pārvācoties atvēru klavieres, lai iztīrītu tur sakrājušos putekļus, un atradu neparastu, maza izmēra sienāzi. Kopā ar Voldemāru Spuņģi noteicām un nospriedām, ka tas ir ozolu sienāzis Meconema thalissinum, kas nevienā no vairāk vai mazāk oficiālajiem sugu sarakstiem tobrīd neeksistēja. Priekā nodomāju – nu re, cik smieklīgs pirmais sugas atradums Latvijā. Tomēr man par nožēlu vēlāk atradu, ka mājaslapā latvijasdaba.lv suga gan ir pieminēta, līdz ar to jaunas sugas atklājums man gāja secen. Vēlāk arī noskaidrojās, ka Mārtiņš Kalniņš pat ir pamanījies šo ozolu sienāzi skaisti nofotogrāfēt darbībā.

Šis sienāzis ir interesants ar tā neparasto dzīvesveidu – mātītes un tēviņi savstarpējai saziņai neizmanto sisināšanu, kā citas taisnspārņu sugas, bet gan bungošanu. Tiem dzirdes orgāni ir reducējušies, un visa saziņa notiek ar vibrācijām. Mātīte un tēviņš "dipina" ar kājām pa koku un tādējādi viens otru atrod. Protams, arī feromoni tur spēlē savu lomu. Viens no veidiem, kā šo kluso sienāzi atrast, esot likt zem ozola baltu palagu, kratīt koku un cerēt, ka sienāzis nokritīs. Tomēr varbūt labāk izmantot gaismošanu – tēviņi naktīs lidojot gaismas virzienā (nav gan īsti skaidrs, kāpēc), un tas, visticamāk, arī izskaidro, kāpēc es šīs sugas tēviņu konstatēju ielīdušu manās klavierēs.

Ozolu sienāzis Meconema thalissinum – mātīte dēj olas koksnes spraugās. Foto: Mārtiņš Kalniņš

Runājot par kokus apdzīvojošiem taisnspārņiem, noteikti jāpiemin arī pagājušā gadā Lietuvas faunā ienākusī taisnspārņu suga Myrmecophilus acervorum5, kas pārstāv jaunu dzimtu Myrmecophilidae, ko angļu valodā dēvē par skudrumīļiem. Tas pareizi norāda uz sugas pavisam neparasto ekoloģiju – tā apdzīvo skudru ligzdas ļoti dažādās ekosistēmās – no zālājiem līdz mežiem, un atmirušo koksni, ko kolonizējušas skudras. Koka sugai, šķiet, nav nozīmes, jo Lietuvā tas atrasts gan zem atmirušas priedes mizas, gan satrūdējušā melnalkšņa un blīgznas koksnē. Savukārt kopdzīve ar skudrām skaidrojama ar barošanos. Skudrumīlis ir termofils un mitrumu mīlošs taisnspārnis ar slēptu dzīvesveidu, pavisam nelielu ķermeņa izmēru (pieaudzis īpatnis ir vien 3,5 mm garš), bez spārniem, ar zudušu spēju veikt taisnspārņiem raksturīgo striduāciju jeb sisināšanu un līdz ar to arī dzirdi. Tomēr daudzi ekoloģijas jautājumi vēl paliek neatbildēti. Bez šaubām, interesanti būtu šo sugu novērot arī Latvijā!



Skudrumīlis Myrmecophilus acervorum. Foto: Romas Ferenca

Literatūra

1Rada S., Spitzer L., Šipoš J., Kuras T. 2017. Habitat preferences of the grasshopper Psophus stridulus, a charismatic species of submontanepastures. Insect Conservation and Diversity, 10: 310 – 320.

2Sokolovskis K., Suveizda J. 2012. First record of Phaneroptera falcata (Poda, 1761) (Orthoptera, Phaneropteridae) in Latvia. Latvijas Enomologs, 51: 155–157.

3Hochkirch A., Willemse L.P.M., Rutschmann F., Chobanov D.P., Kleukers R., Kristin A., Presa J.J., Szovenyi G. 2016. Barbitistes constrictus. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T64548720A74525116.

4Spuņģis V., Kalniņš M. 2002. Taisnspārņi – Orthoptera. http://leb.daba.lv/Orthoptera.htm

5Ferenca R., Tamutis V., Martinaitis K. 2017. Myrmecophilus acervorum (panzer, 1799) (Orthoptera: Myrmecophilidae) – a new species for Lithuanian fauna. Bulletin of the Lithuanian Entomological Society. Volume 1 (29): 8 – 10.

 

Novērojumiem bagātu 2019. gadu!

Rūta Rozenfelde

Latvijas Entomoloģijas biedrība

2019-01-03

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Dendrocopos major - 2019-03-26 Brigite
Cephalozia loitlesbergeri - 2015-08-12 Ansis
Aves sp. - 2019-03-26 LīgaKrā
Philonotis fontana - 2015-08-12 Ansis
Hammarbya paludosa - 2015-08-12 Ansis
Utricularia minor - 2015-08-12 Ansis
Sphagnum tenellum - 2015-08-12 Ansis
Saxifraga hirculus - 2015-08-12 Ansis
Geoglossum nigritum - 2015-08-12 Ansis
Sphagnum austinii - 2015-08-12 Ansis
Scorpidium revolvens - 2015-08-12 Ansis
Splachnum ampullaceum - 2015-08-12 Ansis
Liparis loeselii - 2015-08-12 Ansis
Meesia triquetra - 2015-08-12 Ansis
Preissia quadrata - 2015-08-12 Ansis
Mylia anomala - 2015-08-12 Ansis
Loeskypnum badium - 2015-08-12 Ansis
Calypogeia sphagnicola - 2015-08-12 Ansis
Leiocolea rutheana - 2015-08-12 Ansis
Riccardia multifida - 2015-08-12 Ansis
Warnstorfia tundrae - 2015-08-12 Ansis
Kurzia pauciflora - 2015-08-12 Ansis
Cladopodiella fluitans - 2015-08-12 Ansis
Riccardia chamaedryfolia - 2015-08-12 Ansis
Sphagnum teres - 2015-08-12 Ansis
Splachnum ampullaceum - 2015-08-12 Ansis
Utricularia intermedia - 2015-08-12 Ansis
Pedicularis palustris - 2015-08-12 Ansis
Sphagnum contortum - 2015-08-12 Ansis
Cinclidium stygium - 2015-08-12 Ansis
Fulica atra - 2019-03-26 Giitaa
Aythya fuligula - 2019-03-26 Giitaa
Asio otus - 2019-03-26 mazais_ezis
Staphylinidae sp. - 2019-03-23 Vīksna
Fulica atra - 2019-03-26 felsi
Bembidion sp. - 2019-03-23 Vīksna
Anas platyrhynchos - 2019-03-26 felsi
Sciuro-hypnum populeum - 2019-03-23 Vīksna
Columba livia domestica - 2019-03-26 Vīksna
Corvus frugilegus - 2019-03-26 Vīksna
Corvus monedula - 2019-03-26 Vīksna
Grus grus - 2019-03-26 Igors
Ciconia ciconia - 2019-03-26 Vīksna
Dendrocopos minor - 2019-03-26 Alvis Āboliņš
Vanellus vanellus - 2019-03-26 Igors
Dryocopus martius - 2019-03-26 Alvis Āboliņš
Anthus pratensis - 2019-03-26 Alvis Āboliņš
Tussilago farfara - 2019-03-26 Alvis Āboliņš
Hepatica nobilis - 2019-03-26 Alvis Āboliņš
Branta leucopsis - 2019-03-26 Igors 1
Egretta alba - 2019-03-26 pustumsa
Columba palumbus - 2019-03-26 pustumsa
Anser serrirostris - 2019-03-26 Vv
Sturnus vulgaris - 2019-03-26 pustumsa
Regulus regulus - 2019-03-26 pustumsa
Aegithalos caudatus - 2019-03-26 pustumsa
Cygnus cygnus - 2019-03-26 silva
Anas platyrhynchos - 2019-03-26 pustumsa
Ardea cinerea - 2019-03-26 pustumsa
Phalacrocorax carbo - 2019-03-26 pustumsa
Columba palumbus - 2019-03-26 silva
Ciconia ciconia - 2019-03-26 silva
Rallus aquaticus - 2019-03-24 Ilze_Sa
Cyanistes caeruleus - 2019-03-26 Kristers K
Anas platyrhynchos - 2019-03-26 Divpēdis
Corvus corax - 2019-03-26 Kristers K
Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-26 Kristers K
Accipiter gentilis - 2019-03-26 Kristers K
Dendrocopos major - 2019-03-26 Kristers K
Dendrocopos major - 2019-03-26 Kristers K
Turdus merula - 2019-03-26 Kristers K
Lepus timidus - 2019-03-25 eksperts 3
Corvus corax - 2019-03-26 Kristers K
Sturnus vulgaris - 2019-03-26 Kristers K
Anser serrirostris - 2019-03-25 eksperts 3
Cygnus cygnus - 2019-03-25 eksperts 3
Anser serrirostris - 2019-03-25 eksperts 3
Emberiza schoeniclus - 2019-03-26 PutnuDraugsNagļos
Ciconia ciconia - 2019-03-26 drakula4
Corvus cornix - 2019-03-26 Siona
Sturnus vulgaris - 2019-03-26 Siona
Metzgeria furcata - 2019-03-25 Ukaduks
Palustriella commutata - 2019-03-22 dziedava 1
Alauda arvensis - 2019-03-26 PutnuDraugsNagļos
Sphagnum magellanicum - 2019-03-09 Laimeslācis
Aulacomnium palustre - 2019-03-09 Laimeslācis
Lophocolea heterophylla - 2019-03-09 Laimeslācis
Cladonia sp. - 2019-03-09 Laimeslācis
Ceratodon purpureus - 2019-03-09 Laimeslācis
Sphagnum angustifolium - 2019-03-09 Laimeslācis
Columba palumbus - 2019-03-26 PutnuDraugsNagļos
Drepanocladus aduncus - 2019-03-09 Laimeslācis
Hypoxylon multiforme - 2019-03-09 Laimeslācis
Platygyrium repens - 2019-03-09 Laimeslācis
- 2019-03-09 Laimeslācis
- 2019-03-09 Laimeslācis
Tetraphis pellucida - 2019-03-09 Laimeslācis
Dicranum montanum - 2019-03-09 Laimeslācis
Dicranum scoparium - 2019-03-09 Laimeslācis
Parus major - 2019-03-26 Anitaz
Platygyrium repens - 2019-03-09 Laimeslācis
Corvus cornix - 2019-03-26 Anitaz
Passer domesticus - 2019-03-26 Anitaz
Lophophanes cristatus - 2019-03-26 Anitaz
Tetraphis pellucida - 2019-03-09 Laimeslācis
Poecile sp. - 2019-03-24 tatia
Calliergonella cuspidata - 2019-03-09 Laimeslācis
Cladonia sp. - 2019-03-09 Laimeslācis
Scolopax rusticola - 2019-03-26 Matrus
Spinus spinus - 2019-03-24 tatia
Capreolus capreolus - 2019-03-17 ligausis
Fringilla coelebs - 2019-03-26 ligausis
Cervus elaphus - 2019-03-24 kamene
Sturnus vulgaris - 2019-03-26 ligausis
Spinus spinus - 2019-03-26 Matrus
Streptopelia decaocto - 2019-03-26 AinisP
Lepus timidus - 2019-03-25 roosaluristaja
Sitta europaea - 2019-03-26 ligausis
Garrulus glandarius - 2019-03-24 tatia
Dendrocopos major - 2019-03-26 ligausis
Erithacus rubecula - 2019-03-26 ligausis
Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-24 tatia
Motacilla alba - 2019-03-26 ligausis
Capreolus capreolus - 2019-03-24 tatia
Buteo buteo - 2019-03-24 tatia
Lullula arborea - 2019-03-24 tatia
Turdus viscivorus - 2019-03-24 tatia
Alauda arvensis - 2019-03-26 Margarita W
Dendrocopos major - 2019-03-23 tatia
Fulica atra - 2019-03-23 tatia
Mergus merganser - 2019-03-23 tatia
Luzula pallidula - 2019-03-26 Lyncyy
Bubo bubo - 2019-03-26 Lyncyy
Cygnus cygnus - 2019-03-26 DG
Capreolus capreolus - 2019-03-26 DG
Cygnus cygnus - 2019-03-26 DG
Ciconia ciconia - 2019-03-26 DG
Vanellus vanellus - 2019-03-26 DG
Cygnus cygnus - 2019-03-26 DG
Grus grus - 2019-03-26 DG
Cladonia sp. - 2019-03-26 Lyncyy
Aythya ferina - 2019-03-26 Matrus
Ondatra zibethicus - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Nymphalis xanthomelas - 2019-03-24 Divpēdis
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 Divpēdis
Mergus merganser - 2019-03-24 Divpēdis
Troglodytes troglodytes - 2019-03-26 KrisVi
Circus aeruginosus - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Anas platyrhynchos - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Lophophanes cristatus - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Dendrocopos major - 2019-03-26 KrisVi
Fulica atra - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Rallus aquaticus - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Parus major - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Corvus corax - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Corvus cornix - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Turdus viscivorus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Turdus viscivorus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Columba palumbus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Columba palumbus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Parus major - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Poecile montanus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Poecile montanus - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Buteo buteo - 2019-03-24 Sintija Martinsone
Climacocystis borealis - 2009-09-08 kamene
Araschnia levana - 2013-07-02 kamene
Sitta europaea - 2019-03-26 dekants
Aythya fuligula - 2019-03-26 dekants
Mergus merganser - 2019-03-26 dekants
Bucephala clangula - 2019-03-26 dekants
Dendrocopos major - 2019-03-26 dekants
Passer domesticus - 2019-03-26 dekants
Coccothraustes coccothraustes - 2019-03-26 dekants
Passer montanus - 2019-03-26 dekants
Chloris chloris - 2019-03-26 dekants
Acanthis flammea - 2019-03-26 dekants
Accipiter gentilis - 2019-03-26 dekants
Troglodytes troglodytes - 2019-03-26 dekants
Turdus merula - 2019-03-26 dekants
Parus major - 2019-03-26 dekants
Anas platyrhynchos - 2019-03-26 dekants
Larus ridibundus - 2019-03-26 dekants
Cygnus olor - 2019-03-26 dekants
Columba livia domestica - 2019-03-26 dekants
Larus argentatus - 2019-03-26 dekants
Sturnus vulgaris - 2019-03-26 dekants
Cyanistes caeruleus - 2019-03-26 dekants
Lanius excubitor - 2019-03-23 Edgars Smislovs
Chloris chloris - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Coccothraustes coccothraustes - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Passer domesticus - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Larus ridibundus - 2019-03-26 dekants
Passer montanus - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Parus major - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Cyanistes caeruleus - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Tussilago farfara - 2019-03-24 Fēnikss
Columba livia domestica - 2019-03-26 Natalja Knazeva
Accipiter gentilis - 2019-03-26 tatia
Capreolus capreolus - 2019-03-26 tatia
Pica pica - 2019-03-26 AndaB
Garrulus glandarius - 2019-03-26 AndaB
Fringilla coelebs - 2019-03-26 de kje
Ciconia ciconia - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Tetrao tetrix - 2019-03-26 Rallus
Anser serrirostris - 2019-03-26 Rallus
Anser albifrons - 2019-03-26 Rallus
Branta leucopsis - 2019-03-26 Rallus
Branta leucopsis - 2019-03-26 Sintija Martinsone
Anas platyrhynchos - 2019-03-26 Acenes
Lullula arborea - 2019-03-25 sandis
Acari sp. - 2019-03-25 sandis
Turdus philomelos - 2019-03-25 sandis
Anas penelope - 2019-03-25 sandis
Bucephala clangula - 2019-03-25 sandis
Linaria cannabina - 2019-03-25 sandis
Coccinella septempunctata - 2019-03-24 sandis
Encalypta streptocarpa - 2019-03-24 sandis
Apidae sp. - 2019-03-24 sandis
Dryocopus martius - 2019-03-24 sandis
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 sandis
Cygnus cygnus - 2019-03-24 sandis
Tringa ochropus - 2019-03-24 sandis
Dendrocopos medius - 2019-03-24 sandis
Sitta europaea - 2019-03-24 sandis
Picus canus - 2019-03-23 sandis
Anas crecca - 2019-03-23 sandis
Cygnus olor - 2019-03-23 sandis
Araneae sp. - 2019-03-23 sandis
Bucephala clangula - 2019-03-23 sandis
Mergus merganser - 2019-03-23 sandis
Grus grus - 2019-03-23 sandis
Turdus viscivorus - 2019-03-23 sandis
Coccothraustes coccothraustes - 2019-03-23 sandis
Tubaria furfuracea - 2019-03-23 sandis
Dendrocopos medius - 2019-03-23 sandis
Phosphuga atrata - 2019-03-23 sandis
Egretta alba - 2019-03-23 sandis
Sturnus vulgaris - 2019-03-23 sandis
Poecile montanus - 2019-03-23 sandis
Cygnus cygnus - 2019-03-23 sandis
Accipiter gentilis - 2019-03-23 sandis
Alcedo atthis - 2019-03-23 sandis
Lullula arborea - 2019-03-23 sandis
Turdus viscivorus - 2019-03-23 sandis
Dendrocopos leucotos - 2019-03-23 sandis
Tussilago farfara - 2019-03-22 sandis
Archiearis parthenias - 2019-03-22 sandis
Nymphalis xanthomelas - 2019-03-22 sandis
Gonepteryx rhamni - 2019-03-22 sandis
Cygnus cygnus - 2019-03-22 sandis
Cygnus olor - 2019-03-22 sandis
Ciconia ciconia - 2019-03-22 sandis
Larus ridibundus - 2019-03-22 sandis
Lanius excubitor - 2019-03-22 sandis
Columba palumbus - 2019-03-22 sandis
Nezināms
@ aina
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 27.marts, 00:18

Paldies !


Vīksna 27.marts, 00:13

Paldies !


Vīksna 27.marts, 00:12

Paldies !


Laimeslācis 26.marts, 23:44

Paldies, Ansi, par visām noteiktajām sūniņām!


nekovārnis 26.marts, 22:53

Izskatās pēc kādas Bembidion skrejvaboles, varbūt Bembidion dentellum.


Ansis 26.marts, 22:40

Visas ir viena suga - parastā smailzarīte.


Jonis 26.marts, 22:13

Kaut kas no Omaliinae apakšdzimtas.


drakula4 26.marts, 19:24

Vecumniekos, Rīgas ielas 40 malā.


Laimeslācis 26.marts, 15:41

Tieši krāsa arī piesaistīja uzmanību


dziedava 26.marts, 15:01

Krāsa neparasta! Vai tiešām tā varētu būt ķērpja dabiskā krāsa?


Ilmārs Tīrmanis 26.marts, 11:28

Rūdolfs Tīrmanis ērces tēviņu noķēra, Ilmārs Tīrmanis noteica.


Kukainis 26.marts, 10:56

Palaboju visus Valdas Ērmanes ierakstus, jo pārbaudīju. Pēc foto varēju noteikt arī Mārītes Ramšas bildi. Ērci ir svarīgi fotografēt no apakšas un augšas, tad diezgan droši var noteikt sugu. Svarīga ir arī kvalitāte. Šogad plānos ir vairāk pievērsties Dermacentor un Hyalomma.


IlzeP 26.marts, 10:40

Labāk paliksim pie nenoteikta.


kamene 26.marts, 09:38

Piekrītu, malā redzamas arī vecākas vācelītes, kas izskatās pēc O. speciosum. Nomainu sugu.


nekovārnis 26.marts, 09:18

Laba doma!:) Mapi pārsaucu par Ganībērces Ixodes sp.


CerambyX 26.marts, 08:55

To tukšo Dermacentor sp. 'kastīti' varbūt var vienkārši pārsaukt par Ixodes sp., lai nav jādzēš ārā. Tāda jau arī noderētu, jo droši vien pēc būtības vairums DD ziņoto Ixodes jau arī būtu jāliek kā sp., jo ricinus un persulcatus nezinu pat vai tā pēc foto var atšķirt (t.i. neesmu pētījis - varbūt ka var)?


nekovārnis 26.marts, 08:36

Paldies!:) Šo tad pagaidām kā ornamentēto pļavērci. Nenoteiktās Dermacentor pārvietošu no ērces Dermacentor sp. (Ixodidae) uz pļavērces Dermacentor sp.(Amblyommidae). Ja pareizi sapratu Latvijā jābūt vēl vienai šīs ģints sugai D.marginatus? Pēc pārvietošanas tukšo mapi ērces Dermacentor sp. vajadzēs izdzēs, nezinu gan kā to izdarīt.


Kukainis 26.marts, 08:01

Jā, pēc jaunākās taksonomijas tā ir. D. reticulatus nosaukta par ornamentēto pļavu ērci. Kas to izdomājis - nezinu. Trīs vārdi ir par daudz. Labāk būtu divi, piemēram, ornamentētā pļavērce. Tad dzimtu Amblyommidae varētu saukt par pļavērcēm. Tās tik tiešām biežāk sastopamas zālājos, nevis mežos. Ixodidae - ganību ērces ir iegājies nosaukums un nevajadzētu mainīt, lai arī līdzīgs pļavērcēm. Vispār jau latvisko nosaukumu veidošana ir tādā kā pašplūsmā, katrs veido nosaukumus kā māk. Teorētiski jaunos nosaukumus vajadzētu apstiprināt Terminoloģijas komisijai, taču tā nenotiek. Varbūt kādā LEB sanāksmē šo jautājumu varētu aktualizēt.


Aleksandra 25.marts, 22:42

Paldies!


Aleksandra 25.marts, 22:41

Paldies, Kārli!


asaris 25.marts, 22:34

Jūraskraukļi


asaris 25.marts, 22:34

Dzilnītis.


pustumsa 25.marts, 22:02

Paldies par labojumu


pustumsa 25.marts, 22:01

Paldies. Varbūt citiem arī noderēs.


CerambyX 25.marts, 21:43

Man pirmā asociācija pēc silueta - gaišs peļu klijāns. Bet nu attēla kvalitāte, protams, atstāj daudz vaļas fantāzijas lidojumam :D


IlzeP 25.marts, 21:42

Tiešām labs! :)


CerambyX 25.marts, 21:40

Garknābja gauras


IlzeP 25.marts, 21:39

Pēc nelielām pārdomām ieviesu Anas sp. Reti gan tāda būs vajadzīga, bet, rakstot tikai vienu no sugām, skaits nebūtu pareizs.


IlzeP 25.marts, 21:31

Lauku balodis dzied "Pus pūr' ol' piedēj', pus pūr' ol' piedēj", bet meža balodim monotoni pūtieni. Taču šis augstais lidotājs, lai nu būtu, kas būdams, var būt migrējošs.


Laimeslācis 25.marts, 20:54

Labs :)


Arnis2 25.marts, 20:49

Tā jau domāju, ka tavs. Numuri bija ļoti tuvu.


Ansis 25.marts, 20:48

Vai šī nav Orthotrichum speciosum? Sprogainei, vismaz nobriedušām vācelītēm, vajadzētu pacelties virs lapām uz manāmi gara kātiņa.


Vīksna 25.marts, 20:42

Paldies ! Tur arī nebija skujkoki.


LV zilzīlīte 25.marts, 20:38

Varbūt arī ir melnā dzilna...?


Vīksna 25.marts, 20:36

Paldies !


Laimeslācis 25.marts, 20:28

Paldies, Ansi, par noteiktajām sūniņām! ;)


Laimeslācis 25.marts, 20:23

Paldies par atminējuma variantiem! :) Man arī vairāk tā kā pēc kūniņas izskatījās, bet tur visādus brīnumus var atrast. Tajā pat dienā atradu arī kaut kādu, no gaisa nokritušu, mērierīci. Neaiztiku, nofotografēju gan. Līdzīgi kokoniņi man reiz bija piestiprināti pie vestes, kuru mežā pazaudēju un pēc nedēļas atradu. :))) Toreiz neienāca prātā nofotografēt.


pustumsa 25.marts, 20:23

Kā lai pievieno, ja ir dažādas pīles? Vai labāk dzēst novērojumu?


Ansis 25.marts, 20:22

Droši vien Bentrijas gludkausīte, bet jāskatās kas ir ievākts.


Edgars Smislovs 25.marts, 20:19

Piles- Garkaklis,baltvēderis


Vladimirs S 25.marts, 20:15

Putns apgredzenots: 12.04.2013 Rīga.(Autoosta). Paldies!


Ansis 25.marts, 20:09

Varētu būt šaurlapu sfagns. Bet zaļos, smalkos sfagnus "uz aci" var neizdoties pareizi atpazīt (līdzīgs ir bārkstlapu sfagns - Sphagnum fimbriatum).


Ansis 25.marts, 20:05

Vajadzētu būt sausienes skrajlapei.


W 25.marts, 20:02

Jāmēģina dabūt labāks attēls..


W 25.marts, 19:57

Paldies!


DabaLaba 25.marts, 19:57

Sauciens vairāk nāca no augšas.


Ansis 25.marts, 19:53

Ar bālzaļām lapām un brūnu (pērnā gada) sporu vācelīti ir parastā griezene; redz veidojamies arī jaunas sporu vācelītes.


pustumsa 25.marts, 19:46

Paldies! Man tā šķita


ligausis 25.marts, 19:25

Tā ir. Kļūdas pēc pievienoju otreiz, jo pēc pirmās reizes neparādījās kā pievienots.


Ansis 25.marts, 19:22

Varētu būt līdzīgā ežlape. Stāvaine ir tumšāk zaļa (sūnzaļa), ar skrajāk izkārtotiem zariņiem, tai tipiska augšanas vieta ir skujkoku meži; ošu un apšu gāršām stāvaine nav raksturīga.


gunitak 25.marts, 19:15

Paldies Uģim un N. Savenkovam par noteikšanu. Iekopēju arī komentāru no otra novērojuma: Tauriņu Vērošana 25-Mar-2019, plkst. 09:44 Tas pirmais (mazāk raibais) tiešām apšu pavasarsprīžmetis (N.Savenkovs det.)


Ansis 25.marts, 19:14

Ja labi pameklē, abos foto redzamas arī sporu vācelītes, jaunas, segtas ar pūkainajām cepurītēm, kas laba šīs sugas atšķirības pazīme.


gunitak 25.marts, 19:07

Apšu pavasarsprīžmetis ielikts atsevišķā novērojumā.


Aceralba 25.marts, 18:38

Varbūt, mežā kāds balodis bija dzirdams dūdojam (tik labi gan neatšķiru, vai tieši lauku) un arī senāk lauku balodis netālu redzēts. Ļoti augstu gan lidoja (planēja?) - vai baloži tik augstu lido?


Giitaa 25.marts, 18:27

paldies


Arnis2 25.marts, 18:25

Šis būs lauku.


Aceralba 25.marts, 18:21

Paldies!


Aceralba 25.marts, 18:20

Paldies!


CerambyX 25.marts, 18:00

Domāju, ka visai droši ka kāda kukaiņa 'izstrādājums' - kūniņas apvalks, ko varētu dēvēt par kokonu, bet nu nav tik blīvs kā tipiski kokoni izskatās, bet 'mežģīņains'.


felsi 25.marts, 17:21

Izskatās pēc sietiņa, būs kā mans celtniecības atkritums!:)


felsi 25.marts, 17:19

Julitai! Kad būs vairāk laika, paskatīšos mikroskopā, man liekas, ka ļoti līdzīgas 18.11.18 atrastajām. Tās arī bija zem apses kritalas mizas.


dziedava 25.marts, 16:17

Šis labs novērojums. Raksturīgi, ka nereti tādas kā puslodes, ne visas apaļas (te gan nav tik uzkrītoši, ka tā). Dabasdatos šis sanāk 4. novērojums, bet lapā http://www.myx.dk/gen/reports/repnordspp.html meklētājā ievadot šo sugu, var atrast, ka tā Latvijā atrasta arī iepriekš - publicēta 2005. gadā. Tomēr nav nekādu citu datu par izplatību un sastopamības biežumu.


dziedava 25.marts, 15:59

Nevar būt cilvēku darinājums?


nekovārnis 25.marts, 15:50

Voldemār, šobrīd Dabasdatos Dermacentor ērces ir pie ganībērcēm Ixodidae, bet Fauna Europaea citā dzimtā - Amblyommidae. Kur būs pareizi pievienot sugu Dermacentor reticulatus? Un, ja Amblyommidae, tad vai ir latviskais nosaukums šai dzimtai?


kimkim 25.marts, 15:40

vakar krauklis no ligzdas apkārtnes dzina projām vanagu


dziedava 25.marts, 14:43

Te izskatās tajā pašā vietā un dienā bildēts foto: https://dabasdati.lv/lv/observation/fc5tdn0j81n0e0big9c6n5aau3/ Bet datumi atšķiras par 8 dienām. Kurš ir pareizais? Otru foto varētu pārlikt, lai abi ir vienā novērojumā, un lieko novērojumu dzēst.


dziedava 25.marts, 13:59

Manuprāt, nav simtkājis, bet tūkstoškājis. Tūkstoškājis Polydesmus complanatus vtml.


dziedava 25.marts, 13:57

Parastā kaulene Lithobius forficatus?


dziedava 25.marts, 13:53

Tas nav drīzāk tūkstoškājis, piemēram, Ommatoiulus sabulosus?


dziedava 25.marts, 13:52

Manuprāt nav simtkājis, bet tūkstoškājis Polydesmus complanatus


Edgars Smislovs 25.marts, 13:05

Jā visdrīzāk ka Dzeltenā stērste.


CerambyX 25.marts, 12:50

Es ar par dzelteno stērsti


dekants 25.marts, 12:18

Šķiet drīzāk dzeltenā stērste. Daniel, sauciens nāca no lejas (niedrēm) vai bija vairāk "virs galvas"?


Bekuvecis 25.marts, 11:22

Pazīstamas sēnes uz pazīstama celma: samtainās ziemenes (gan pavecas).


Bekuvecis 25.marts, 11:21

Pazīstama suga uz personīgi pazīstama koka: parastā apmalpiepe.


dziedava 25.marts, 11:09

Man izskatās pēc Physconia perisidiosa - balts uzklājums galos un uz piepaceltām malām sorāļi. Vēl līdzīgs variants ir Physconia enteroxantha.


Rallus 25.marts, 11:04

Stipri, Uģi, pēc šīs bildes. Pateicos!


IlzeP 25.marts, 11:03

Vai pēc šīm sliktajām bildēm ir iespējams pateikt, vai tas ir bērzu pavasarsprīžmetis?


kamene 25.marts, 09:47

Tuvplānā centrā ar smailajām lapām visdrīzāk ir nelīdzenā īsvācelīte Brachythecium salebrosum, bet kopplānā dominē ciprešu hipns Hypnum cupressiforme.


Vīksna 25.marts, 09:45

Paldies !


Tauriņu Vērošana 25.marts, 09:44

Tas pirmais (mazāk raibais) tiešām apšu pavasarsprīžmetis (N.Savenkovs det.)


kamene 25.marts, 09:43

Parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata.


Tauriņu Vērošana 25.marts, 09:41

Pirmais (ar atplestajiem spārniem) apšu pavasarsprīžmetis (N.Savenkovs det.)


kamene 25.marts, 09:40

Ežlape Thuidium sp.


kamene 25.marts, 09:38

Žēl, ka nav sporu vācelīšu, bet spriežot pēc visai prāvajām, smailajām lapām ar ieritinājušos malu - visdrīzāk lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum.


Vīksna 25.marts, 09:37

Laikam kāds dundurs.


Vīksna 25.marts, 09:36

Paldies !


Edgars Smislovs 25.marts, 09:33

RINGING INFO: Species: Larus canus - Common Gull Sex: U | Unknown Age: 3 | 1st year bird Date: 19.12.2013 Place: Pärnumaa, Pärnu Geographical co-ordinates: +58° 23' 10", +24° 30' 1" Ringer: Kert Rannaste


kamene 25.marts, 09:31

Smailā skrajlape Plagiomnium cuspidatum.


Rallus 25.marts, 08:18

Neiebilstu, drīzāk arī ir Agonopterix ciliella/heracliana


Rallus 25.marts, 08:17

Pateicos par šīs sugas noteikšanu!


LV zilzīlīte 24.marts, 23:59

Varbūt meža zoss ?


dziedava 24.marts, 22:50

Paldies!


Tauriņu Vērošana 24.marts, 22:13

Nu nez, tauriņš stipri nodilis - raksts padzisis. Kāpēc gan ne vienkārši Agonopterix ciliella/heracliana?


Laimeslācis 24.marts, 21:37

Apciemoju puņķīšus uz kritalas, cerībā, ka pēc applūšanas būs pamainījuši izskatu, bet nekā - bez izmaiņām. Pievienoju divas bildes. Vienā tādi svaigāki, baltāki izskatās.


nekovārnis 24.marts, 21:07

Paldies!:)


gunitak 24.marts, 21:02

Paldies!


Quetzalcoatl 24.marts, 20:48

Nav par ko!


DabaLaba 24.marts, 20:32

Paldies!


Edgars Smislovs 24.marts, 20:29

Niedru stērste


Saulcite 24.marts, 20:28

Paldies


Edgars Smislovs 24.marts, 20:27

Lauku balodis (?)


DabaLaba 24.marts, 20:25

Paldies!


Edgars Smislovs 24.marts, 20:24

Jā, sila strazds.


LV zilzīlīte 24.marts, 20:12

Neesu pārliecināta vai tā ir melnā dzilna.


nekovārnis 24.marts, 20:07

Tas raibākais tā kā pēc bērzu pavasarsprīžmeša izskatās, par otru neesmu drošs.


Pūcis 24.marts, 19:52

Švaka bilde:-(


dziedava 24.marts, 18:57

Gļotsēne tā nav, tā ir recekļaina sēne. Ja tā ir priede, tad saldā eksīdija Exidia saccharina.


Arnis2 24.marts, 18:56

Paldies. Turpat vien palicis:))


IlzeP 24.marts, 18:15

Bērzu pavasarsprīžmetis?


IlzeP 24.marts, 18:05

Man arī šodien tādi bija!


IlzeP 24.marts, 17:45

Paldies par skaidrojumu!


forelljjanka 24.marts, 17:19

Vairāk velk uz kaņepīti...;)


Edgars Smislovs 24.marts, 16:54

Manuprāt kaņepītis vai ķeģis.


Matrus 24.marts, 16:34

Leišu gredzens.


Laimeslācis 24.marts, 16:27

Ooo! Paldies!


Latvju_zēns 24.marts, 16:20

Ziemas žubīte


Blakts 24.marts, 15:45

Pievienojos Marekam - vajadzētu būt Drymus sylvaticus


Kristers K 24.marts, 15:17

Nav par ko! No kādas valsts šis gulbis atlidojis?


DabaLaba 24.marts, 14:12

Paldies!


LV zilzīlīte 24.marts, 11:56

Mizložņa.


Quetzalcoatl 24.marts, 11:29

Atvainojos. Izlaboju statusu. Tiešām redzēju sloku mājas pagalmā. Droši vien migrēja. Pietuvojos, lai redzētu, vai tā ir ievainota, un putns aizlidoja bez problēmām.


dziedava 24.marts, 11:23

Tas varētu būt gļotainās liepu zāģlapsenes Caliroa annulipes kāpuru darbs. Grauž arī ozolu lapas.


dziedava 24.marts, 11:18

Tas nav dižkoks?


LigaL 24.marts, 11:18

Ar binokli grūti saskatīt numuru, diemžēl nav jaudīgākas optikas - vieta & darbs kolēģiem ar teleskopiem! Šīs zosis šiet uzturas un barojas jau vairāk kā nedēļu.


Latvju_zēns 24.marts, 11:14

Pirmajā bildē tuvākajai zosij gredzens ap kaklu


Laimeslācis 24.marts, 11:03

Paldies, Marek!


DabaLaba 24.marts, 10:22

Paldies!


Vīksna 24.marts, 10:12

Jau sāk iekrāties bildes, nav laika likt.


gunitak 24.marts, 10:06

Paldies!


Matrus 24.marts, 09:49

Paldies par gulbja kontroli, papildināju daru bāzi!


Matrus 24.marts, 09:47

Paldies par gredzenoto gulbju kontrolēm no Velnezera, papildināju datu bāzi!


Matrus 24.marts, 09:47

Paugurknābja gulbis, tēviņš, dzimis 2008. gadā vai agrāk, gredzenots Lielupes grīvā 05.06.2011. Datu bāzē ir tikai 6 kontroles no grīvas un Vakarbuļļiem. Nav ligzdojis. Šogad Buļļupē novērots 10.03.2019. Paldies par kontroli!


Mari 24.marts, 08:20

Paldies!


IlzeP 24.marts, 08:16

Apbrīnojami!


IlzeP 24.marts, 08:13

Jā, vārnveidīgie putni mēdz pulcēties uz nakšņošanu koku galotnēs lielos baros, arī vairākas sugas kopā.


IlzeP 24.marts, 08:10

Migrāciju laikā var gadīties arī mājas pagalmā. Bet kādēļ statuss ir "NAV novērots", kas ar šo domāts?


nekovārnis 24.marts, 07:48

Pēc proporcijām man tā kā pēc Drymus sylvaticus izskatās. Mazliet pietrūkst asuma. Jāpagaida Uģa viedoklis.


Aceralba 24.marts, 07:46

Paldies!


forelljjanka 24.marts, 07:32

Sātans(tā tur viņu saucot, jo met ārā baltajiem iedzīvi)ir mājās!:DD


Kukainis 24.marts, 06:56

Sēņodiņš Mycetophilidae sp.


Vladimirs S 24.marts, 06:07

Putns apgredzenots: 11.04.2013 Rīga.(Autoosta). Paldies!


Laimeslācis 23.marts, 23:59

No virspuses izskatās pēc sūrās pundurkamolenes, apakšiņu neredz, tāpēc vienmēr jānobildē :)


marsancija 23.marts, 23:14

Paldies Julitai un Ansim par papardi un ķērpi.


Liepzieds 23.marts, 22:52

Paldies! :)


Edgars Smislovs 23.marts, 22:17

Kovārņi un krauķi.


Liepzieds 23.marts, 22:12

Krauķi vai kovārņi? Vairākiem parka kokiem galotnes pilnas. Vai šādi iekārtojas uz nakšņošanu?


nekovārnis 23.marts, 21:54

Pavasarsprīžmetis, drīzāk bērzu, bet nav pārliecības ka ne raibāka apšu pavasarsprīžmeša mātīte.


Andrejs 23.marts, 21:52

Paldies!


dziedava 23.marts, 21:45

Paldies, Marek!


nekovārnis 23.marts, 21:42

Manuprāt kādas strautenes kāpurs.


AinisP 23.marts, 21:31

Jā, tika novērots vizuāli. Tika iztraucēts no stāvkrasta klints Gaujas vecupes krastos. Domājams, ka te ir ligzdošanas terit., jo arī GNP ekspertu atzinumā mežaudzei, ūpis te ir ticis konstatēts arī iepriekš.


pustumsa 23.marts, 21:12

Paldies! Man tāds vēl nebija bijis.


asaris 23.marts, 21:08

Garkaklis.


Kristers K 23.marts, 20:56

Sorry nepamanīju, ka statuss NAV novērots, kaut speciāli meklēts


Kristers K 23.marts, 20:55

Tiešām sloka pilsētā?


Kristers K 23.marts, 20:52

Izskatās pēc spīļastes


Vīksna 23.marts, 20:29

Paldies !


dziedava 23.marts, 20:21

Šitā interesanta. Tik nevar saprast, vai pa vidu ir uzkalniņš vai tas objekts ir kā kausiņš un pa vidu bedrīte? Vai varētu būt kas līdzīgs kā sēne Lasiobelonium lanceolatum vai pavisam kas cits?


Fuatra 23.marts, 20:11

Es mājās jau bieži nemaz precīzi neatceros kurā vietā fotografēju to vai citu sūnu vai citu augu. Šoreiz staigāju pa vidus daļu pirms vidējā pagrieziena (ja skatās no Ērgļu puses). Ja liktu foto uzreiz bez apstrādes no vietas, tas nebūtu tik kvalitatīvi, bet var jau citeiz mēģināt. Šoreiz no manām esošām vietām paņēmu tādu, kas ietver šodien skatīto teritoriju.


asaris 23.marts, 20:09

Bildē žubītes tēviņš.


Ansis 23.marts, 19:36

Jautājums vairāk ir par vietas koordinātēm, ne biotopu. Jums ir labas fotogrāfijas ar droši atpazīstamām sugām, kuras gribētos piesaistīt precīzākai vietai. Nākamo reizi šīs (protams arī citas!) sugas varētu mēģināt atrast kādu kilometru tālāk. Būtu daudz labāks priekšstats par sugu izplatību.


Fuatra 23.marts, 19:13

Mežā


nekovārnis 23.marts, 19:03

Varbūt parastais nātru raibenis? Mazajam vēl par agru.


forelljjanka 23.marts, 18:52

Domāju,ka zvirbuļnieks.;)


Ansis 23.marts, 18:50

Kur īsti novērojums veikts?? Mežā, meža malā, tīrumā, purvā, ceļmalā. Vispār jau tas ir svarīgi un jo sevišķi - koordinātes. No uzvilktās 20 km garās līnijas, datus eksportējot, saglabāsies tikai līnijas sākumpunkta koordinātes.


forelljjanka 23.marts, 17:27

Kāds no jūrasbuļļiem,nebūtu tik novārtīts,varētu pateikt.Ticamāk ,ka ziemeļu.


dziedava 23.marts, 17:24

Vēja slota, kas rodas ģenētiskas mutācijas rezultātā.


forelljjanka 23.marts, 17:23

Lai būtu korekti ,prasītos DDatos ieviest kaut kādu Clanga vai Aquila sp.,jo putnu labi apskatīt neizdevās.Mazajam izrādās nav nekāds ekstrēms datums,tomēr vidējo izslēgt nevar(saucieni Dabā nav atšķirami).


LV zilzīlīte 23.marts, 16:31

Varbūt platgalve...?


Siona 23.marts, 16:28

Paldies! :)


LV zilzīlīte 23.marts, 16:25

Jā izskatās kā peļu klijāns


felsi 23.marts, 16:24

Paldies Ansi!


Siona 23.marts, 16:02

Nav kaut kāda buļļzivs, piemēram, četrragu buļļzivs?


Siona 23.marts, 13:57

Zilzīlīte ;)


Vīksna 23.marts, 11:55

Paldies !


Aceralba 23.marts, 09:03

Gredzenotā pīle turpat bija arī 22.03.2019.


Laimeslācis 22.marts, 23:38

Kārpainā peltīgera.


Laimeslācis 22.marts, 23:28

Paldies, Marek! Gribēju likt - samtērce, bet nospriedu ka laikam tomēr nebūs pareizi, tāpēc ieliku zirneklis (nenoteikts).


Vīksna 22.marts, 22:14

Ledusskapī 2 ērces burciņās jau ir.


zemesbite 22.marts, 20:05

Paldies, Valt! :)


Latvju_zēns 22.marts, 20:03

Baltvēderis


asaris 22.marts, 19:39

Vai nu nepareiza bilde vai nepareiza suga.


Arnis2 22.marts, 19:29

Žēl. Bija degungalā.


Matrus 22.marts, 18:48

Holandes gredzeniem ir x.xxx.xxx - Tev trūkst divu ciparu sākumā...


Astrantia 22.marts, 17:13

Paldies! Nebija pārliecības.


Kukainis 22.marts, 15:30

Tas nu par treku, tik daudz atradumu. Sestdien ap pusdienlaiku braucu uz Sviteni lenkt ērces ar "ērču deķi"!


Edgars Smislovs 22.marts, 14:46

Peļu klijāns.


Edgars Smislovs 22.marts, 14:42

Sila strazds.


alisija220alisija0alise 22.marts, 00:14

jup sniedze... Paldies Ilze!


alisija220alisija0alise 22.marts, 00:12

cielava toč nebija...


Vīksna 21.marts, 23:41

Paldies !


CerambyX 21.marts, 23:04

Sēņgrauzis Mycetophagus quadriguttatus - reta suga, pēdējos ~30 gados vien 3 publicēti atradumi.


Aceralba 21.marts, 21:36

Paldies!


Vīksna 21.marts, 20:57

Paldies !


Edgars Smislovs 21.marts, 20:55

Denmark. http://www.cr-birding.org/node/865


Matrus 21.marts, 20:51

Trūkst sērijas (varbūt S) un pirmā cipara. Tad arī uzzināsim, kas šādi liek gredzenus...)


Matrus 21.marts, 20:49

Visi putnu gredzeni ir unikāli, bieži lielie ķīri tiek novēroti vienā vietā daudzu gadu periodā. Par tādiem atkārtotiem novērojumiem arī ir jāziņo pētniekiem...)


Ievucis 21.marts, 19:31

Skaidrs, paldies!


Aceralba 21.marts, 19:30

Jauki, paldies!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts