Aktīvie lietotāji: 156 Šodien ievadītie novērojumi: 418 Kopējais novērojumu skaits: 657870
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Smiltājsiseņu noteikšana un aicinājums ziņot par citām taisnspārņu sugām
Pievienots 2019-01-03 11:37:19

Latvijas taisnspārņu daudzveidība ir salīdzinoši neliela – saskaitot zemesvēžus, circeņus, siseņus, sīksiseņus un sienāžus, Latvijas faunā var ieskaitīt 45 sugas, no kurām tikai viena, īsspārnu sisenis Podisma padestris, ierakstīta aizsargājamo sugu sarakstā. Lielāko daļu Latvijas taisnspārņu daudzveidības veido tieši siseņi.

Smiltājsiseņu Oedipodinae apakšdzimta atšķiras no citām ar raksturīgiem krāšņiem apakšspārniem. Latvijā no šīs apakšdzimtas ir satopamas četras sugas – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (Gada kukainis 2013), zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulans, parkšķis Psophus stridulus un sarkanspārnu smiltājsisenis Bryodemella tuberculata. Visi smiltājsiseņi savulaik ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā, tomēr nevienai no sugām šobrīd nav piešķirts īpaši aizsargājamas sugas statuss. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, 2004. gadā ar Ministru kabineta grozījumiem visi smiltājsiseņi no aizsargājamo sugu saraksta svītroti.

Raibspārnu vai zilspārnu smiltājsisenis?

Abas sugas ir daudzējādā ziņā savstarpēji līdzīgas, un pati pirmā pazīme, protams, ir zilie pakaļspārni. Tā arī ir viena no trīs galvenajām pazīmēm, kā sugas atšķirt – zilspārnu siseņa spārni ir gaišāk zili, bez tumšās joslas, kas, savukārt, šķērso raibspārņa spārnus. Tomēr retais dabas fotogrāfs var pamanīties nofotogrāfēt siseni tā, lai šo apakšējo spārnu krāsu varētu redzēt. Labi, ka arī priekšspārnu krāsojumā ir pazīmes, kas var palīdzēt sugas atšķirt. Raibspārnu smiltājsisenim ir raksturīgas divas līdz trīs tumšākas un gaišākas joslas uz segspārniem. Arī zilspārnu sisenim ir šādas joslas, tomēr tās nav tik izteiktas, un uz spārniem ir tumši lāsumi. Taču, kā jau zināms, krāsa parasti nav stabilākā pazīme sugu savstarpējai atšķiršanai, sevišķi taisnspārņiem – to krāsojuma veidošanās mehānismi ir vides jutīgi.


Pa kreisi – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (attēla autors: Didier Descouens), pa labi – zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulan (attēla autors: Eberhard Pfeuffer).

Visdrošākā pazīme noteikti ir priekškrūtis. Raibspārnu smiltājsisenim, to apskatot no sāniem, skaidri redzams, ka priekškrūšu ķīlis ir augsts un to šķērso viena rieva. Arī skatā no augšas šo pazīmi var pamanīt, jo rieva izskatās kā tumšāks punkts. Zilspārnu sisenim priekškrūšu ķīlis ir zems, to šķērso trīs ne tik izteiktas rievas, kas kopumā dod slaidāku iespaidu. Pēc šīs pazīmes sugas var atšķirt praktiski jebkurā bildē. Arī acis zilspārnu smiltājsisenim šķiet lielākas un novietotas vairāk uz galvas augšpusi, salīdzinot ar raibspārni.


Pa kreisi – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (foto: Rūta Rozenfelde), pa labi – zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulans (foto: Christian Roesti).

Parkšķis vai sarkanpārnu smiltājsisenis?

Sarkanspārnu smiltājsiseni Bryodemella tuberculata no parkšķa Psophus stridulus var atšķirt pēc līdzīgām pazīmēm kā raibspārnu smiltājsiseni no zilspārnu. Latvijā sausos piejūras un iekšzemes kāpu biotopos sastopamais parkšķis ir mainīgas krāsas – no melnas līdz gaiši brūnai, pakaļspārni ir sarkani ar tumšu galu, un lēcienā raksturīgais “trrrrrrr” veidojis sugas latvisko nosaukumu (arī angliski Rattle grasshopper atspoguļo raksturīgo skaņu). Mātītes pavada dzīvi dažos kvadrātmetros, kamēr tēviņi ir mobilāki un tieši tie lēcienā veido raksturīgo "tarkšķi". Šīs sugas izplatībai Latvijā būtu rūpīgi jāseko līdzi, jo Eiropā, lauksaimniecības zemju izmantošanas izmaiņu dēļ, sugas sastopamība kopš 20. gadsimta otrās puses ir samazinājusies, piemēram, Vācijā par 55% kopš 1980. gada, bet Beļģijā un Nīderlandē suga ir izzudusi pavisam1.


Pa kreisi – parkšķa pelēkā forma, mātīte – raksturīgi spārni, kas īsāki par vēderu, tāpēc lidotspēja ir samazināta un dzīvesveids ir sēdošs (foto: Rūta Rozenfelde); pa labi – parkšķa brūnā forma, tēviņš – spārni sniedzas līdz vēdera galam (attēlā grūti redzams), tāpēc tēviņi ir mobilāki un spēj nolidot1 pat vairāk kā 600 m
(foto: Rūta Rozenfelde).

Sarkanspārnu sisenis katrā ziņā ir retāka suga, par kuras izplatību Latvijā ir pamatīgs informācijas trūkums. Visticamāk jādomā, vai šī suga vispār Latvijā vairs ir sastopama. Piemēram, Lietuvā, sarkanspārnu sisenis pēc pēdējās taisnspārņu sugu saraksta revīzijas 2007. gadā no saraksta ir izņemts. Centrāleiropa ir sarkanspārnu smiltājsiseņa areāla rietumu robeža. Tā areāls sniedzas austrumu virzienā līdz pat Ķīnai, savukārt ziemeļu virzienā tālākie atradumi ir Somijā un Zviedrijā. Sakranspārnu smiltājsiseņa spārni ir drīzāk tumši rozā, nekā oranži-sarkani kā parkšķim. Priekškrūtis ir zemas, un tās šķērso divas rievas, kamēr parkšķa priekškrūšu vairoga ķīlis ir augsts, jumtveida, un to nešķērso neviena rieva.


Sarkanspārnu smiltājsisenis Bryodemella tuberculata. Pa kreisi – sānskatā, redzams raksturīgais zemais priekškrūšu vairogs un divas rievas, kas to šķērso (foto: Christian Roesti); pa labi – redzami tumši rozā spārni ar platāku tumšo joslu nekā parkšķim (attēla autors: Göran Liljeberg).


Parkšķis Psophus stridulus. Pa kreisi – sānskatā, redzama raksturīgā jumtveida forma priekškrūtīm (foto: Rūta Rozenfelde); pa labi – redzami oranži sarkani spārni ar šaurāku tumšo joslu nekā sarkanspārnu smiltājsisenim (attēla autors: Göran Liljeberg).

No smiltājsiseņiem, bez šaubām, ļoti noderīgi būtu zilspārnu siseņa un sarkanspārnu smiltājsiseņa novērojumi. Abas būtu potenciāli novērojamas kopā ar labi zināmo parkšķi un raibspārnu smiltājsiseni – pelēkajās kāpās, smiltāju zālājos, virsājos, un, iespējams, sausās dzelzceļu malās un izcirtumos. Atceroties, kā pieauga zināšanas par raibspārnu smiltājsiseni pēc tā ievēlēšanas par Gada kukaini 2013, varbūt, vēršot Dabasdatu lietotāju uzmanību uz šīm divām sugām, arī zināšanas par to izplatību varētu papildināties.

Daži padomi siseņu un sienāžu fotografēšanai

Siseņu (ne tikai smiltājsiseņu) noteikšanas atslēgas elementi ir priekškrūšu forma un raksts, timpanālais jeb dzirdes orgāns, galva un spārnu dzīslojums. Retos gadījumos noteikšanai nepieciešams apskatīt arī ģenitālijas, tomēr parasti bez tā var iztikt, tas vairāk nepieciešams sienāžiem. Lai droši noteiktu siseni, tas jāfotografē no diviem rakursiem – no augšas un no sāniem. Var izdoties arī nofotografēt tā, lai vienlaikus būtu apskatāmi gan sāni, gan priekškrūtis. Ja tiek fotografēts nepieaudzis indivīds, sugas noteikšana bieži var būt pat neiespējama, jo spārni nav attīstīti, līdz ar to raksturīgais spārnu dzīslojums nav apskatāms. Savukārt, ja ir šaubas par kāda smiltājsiseņa sugu, var mēģināt to paņemt rokās un nofotografēt pakaļspārnu, tomēr vēlams tā nedarīt, jo var gadīties indivīdu savainot. Kā iepriekš aprakstīts, laba pazīme, pēc kā droši noteikt smiltājsiseņu sugas, ir priekškrūšu vairogs, ko var labi saskatīt vienkārši pēc fotogrāfijas sānskatā.


Raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens ar atvērtiem spārniem sugas apstiprināšanai.
Foto: Rūta Rozenfelde

Sienāžu noteikšana ir samērā vieglāka par siseņiem. Galvenās ķermeņa daļas to noteikšanai ir priekškrūštis, spārnu garums un ģenitālijas, kā arī, protams, ķermeņa krāsojums. Tāpat kā siseņus, arī sienāžus ieteicams fotografēt sānskatā, lai labi saredzama ģenitāliju forma.

Kas vēl interesants taisnspārņu pasaulē?

Ja reiz šis raksts ir izvērties par interesantā izskata taisnspārņiem, tad ir vērts pastāstīt par vēl dažām sugām. Samērā nesen, 2012. gadā, Latvijas faunā ienāca jauna suga – sienāzis Phaneroptera falcata2, kas toreiz novērots Daugavpils apkārtnē, bet jau gadu vēlāk to konstatēju Ādažos. Šobrīd, šķiet, šis slaidais, ar labu lidotspēju apveltītais sienāzis jau ir izplatījies vēl tālāk un ir manāms katru gadu. Interesanti būtu uzzināt, kāds šobrīd ir šī sienāža izplatības areāls Latvijā. To var viegli atšķirt no citiem sienāžiem pēc tā izteikti slaidās ķermeņa formas un spārniem, kas gandrīz divreiz garāki par vēderu.


Sienāzis Phaneroptera falcata. Foto: Rūta Rozenfelde

Manuprāt, ļoti interesantas ir taisnspārņu sugas, kas saistītas ar kokiem. Ja runa ir par taisnspārņiem, tad uzreiz ienāk prātā pļavas, virsāji, pelēkās kāpas, bet par taisnspārni kā meža iemītnieku īpaši nav pierasts domāt. Tomēr Latvijā ir divas sienāžu sugas, kas apdzīvo kokus. Ja gadās naktī staigāt pa mežainām kāpām ar sikspārņu detektoru rokās3, var gadīties sadzirdēt sisināšanu augstu priedēs – tie ir pieaugušie priežu sienāžu Barbitistes constrictus indivīdi. Savukārt jaunuļi jeb nimfas biežāk sastopami barojamies uz meža zemsedzes veģetācijas.

Priežu sienāzis barojas galvenokārt ar egļu un priežu skujām, bet var baroties arī ar bērzu, ozolu un citu koku sugu lapām un lakstaugiem. Kādreiz suga tika uzskatīta par mežu kaitēkli, tomēr mūsdienās sastopama daudz retāk, ar zemāku populāciju blīvumu, un apdraudējumu jaunaudzēm nerada. Priežu sienāzim ir pilnībā reducēti spārni, līdz ar to suga ir zaudējusi lidotspēju. Pēc ķermeņa krāsas izšķir divus fenotipus – tumši un gaiši zaļo, ar starpformām. Kopīgā pazīme ir raksturīgais melnais punktojums un gaišās svītras, kas sākas pie acīm un sniedzas līdz pat vēdera galam. Jaunuļiem gaišās svītras var nebūt, tomēr ir izteikts punktojums. Tumši zaļajam fenotipam ir arī rozīgas kājas un spārnu aizmetņi. Tēviņi izmanto spārnu aizmetņus sisināšanai. Mātītes parasti dēj olas aiz koka mizas, tāpēc dējēklim raksturīgas zāģzobainas malas.

Priežu sienāzis Dabasdatos ik pa laiciņam parādās – astoņu gadu laikā tieši astoņas reizes, visvairāk 2017. gadā. Vienā no Latvijas taisnspārņu sugu sarakstiem4 tam pielikta piezīme "bieži sastopams". Tomēr šī suga ir sastopama tikai Austrumeiropā līdz Urālu kalniem un ir iekļauta IUCN Red-list sarakstā ar piebildi, ka nepieciešami pētījumi par izplatību, populāciju lielumu un to izmaiņām. Tāpēc aicinām ziņot arī par šīs sugas novērojumiem.


Priežu sienāzis Barbitistes constrictus. Pa kreisi – tēviņš (vēdera galā divas cerkas), tumši zaļā forma (foto: František Chládek); pa labi – mātīte (vēdera galā zāģzobains dējēklis), gaiši zaļā forma (foto: Mareks Ieviņš).

Savukārt par otru kokus apdzīvojošo sugu man ir pavisam personisks, amizants stāsts. Pārvācoties atvēru klavieres, lai iztīrītu tur sakrājušos putekļus, un atradu neparastu, maza izmēra sienāzi. Kopā ar Voldemāru Spuņģi noteicām un nospriedām, ka tas ir ozolu sienāzis Meconema thalissinum, kas nevienā no vairāk vai mazāk oficiālajiem sugu sarakstiem tobrīd neeksistēja. Priekā nodomāju – nu re, cik smieklīgs pirmais sugas atradums Latvijā. Tomēr man par nožēlu vēlāk atradu, ka mājaslapā latvijasdaba.lv suga gan ir pieminēta, līdz ar to jaunas sugas atklājums man gāja secen. Vēlāk arī noskaidrojās, ka Mārtiņš Kalniņš pat ir pamanījies šo ozolu sienāzi skaisti nofotogrāfēt darbībā.

Šis sienāzis ir interesants ar tā neparasto dzīvesveidu – mātītes un tēviņi savstarpējai saziņai neizmanto sisināšanu, kā citas taisnspārņu sugas, bet gan bungošanu. Tiem dzirdes orgāni ir reducējušies, un visa saziņa notiek ar vibrācijām. Mātīte un tēviņš "dipina" ar kājām pa koku un tādējādi viens otru atrod. Protams, arī feromoni tur spēlē savu lomu. Viens no veidiem, kā šo kluso sienāzi atrast, esot likt zem ozola baltu palagu, kratīt koku un cerēt, ka sienāzis nokritīs. Tomēr varbūt labāk izmantot gaismošanu – tēviņi naktīs lidojot gaismas virzienā (nav gan īsti skaidrs, kāpēc), un tas, visticamāk, arī izskaidro, kāpēc es šīs sugas tēviņu konstatēju ielīdušu manās klavierēs.

Ozolu sienāzis Meconema thalissinum – mātīte dēj olas koksnes spraugās. Foto: Mārtiņš Kalniņš

Runājot par kokus apdzīvojošiem taisnspārņiem, noteikti jāpiemin arī pagājušā gadā Lietuvas faunā ienākusī taisnspārņu suga Myrmecophilus acervorum5, kas pārstāv jaunu dzimtu Myrmecophilidae, ko angļu valodā dēvē par skudrumīļiem. Tas pareizi norāda uz sugas pavisam neparasto ekoloģiju – tā apdzīvo skudru ligzdas ļoti dažādās ekosistēmās – no zālājiem līdz mežiem, un atmirušo koksni, ko kolonizējušas skudras. Koka sugai, šķiet, nav nozīmes, jo Lietuvā tas atrasts gan zem atmirušas priedes mizas, gan satrūdējušā melnalkšņa un blīgznas koksnē. Savukārt kopdzīve ar skudrām skaidrojama ar barošanos. Skudrumīlis ir termofils un mitrumu mīlošs taisnspārnis ar slēptu dzīvesveidu, pavisam nelielu ķermeņa izmēru (pieaudzis īpatnis ir vien 3,5 mm garš), bez spārniem, ar zudušu spēju veikt taisnspārņiem raksturīgo striduāciju jeb sisināšanu un līdz ar to arī dzirdi. Tomēr daudzi ekoloģijas jautājumi vēl paliek neatbildēti. Bez šaubām, interesanti būtu šo sugu novērot arī Latvijā!



Skudrumīlis Myrmecophilus acervorum. Foto: Romas Ferenca

Literatūra

1Rada S., Spitzer L., Šipoš J., Kuras T. 2017. Habitat preferences of the grasshopper Psophus stridulus, a charismatic species of submontanepastures. Insect Conservation and Diversity, 10: 310 – 320.

2Sokolovskis K., Suveizda J. 2012. First record of Phaneroptera falcata (Poda, 1761) (Orthoptera, Phaneropteridae) in Latvia. Latvijas Enomologs, 51: 155–157.

3Hochkirch A., Willemse L.P.M., Rutschmann F., Chobanov D.P., Kleukers R., Kristin A., Presa J.J., Szovenyi G. 2016. Barbitistes constrictus. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T64548720A74525116.

4Spuņģis V., Kalniņš M. 2002. Taisnspārņi – Orthoptera. http://leb.daba.lv/Orthoptera.htm

5Ferenca R., Tamutis V., Martinaitis K. 2017. Myrmecophilus acervorum (panzer, 1799) (Orthoptera: Myrmecophilidae) – a new species for Lithuanian fauna. Bulletin of the Lithuanian Entomological Society. Volume 1 (29): 8 – 10.

 

Novērojumiem bagātu 2019. gadu!

Rūta Rozenfelde

Latvijas Entomoloģijas biedrība

2019-01-03

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Crex crex - 2019-05-22 Edgars Smislovs
Natrix natrix - 2019-05-19 Rolis
Castor fiber - 2019-05-22 Edgars Smislovs
Ondatra zibethicus - 2019-05-22 Edgars Smislovs
Gallinula chloropus - 2019-05-22 Edgars Smislovs
- 2019-05-20 Rolis
Carabidae sp. - 2019-05-19 Rolis
Coleoptera sp. - 2019-05-19 Rolis
Grus grus - 2019-05-18 ievakiri
Porzana porzana - 2019-05-19 ievakiri
Sylvia sp. - 2019-05-22 PutnuDraugsNagļos
Rallus aquaticus - 2019-05-19 ievakiri 1
Falco subbuteo - 2019-05-18 ievakiri
Falco tinnunculus - 2019-05-18 ievakiri
Pandion haliaetus - 2019-05-18 ievakiri
Aquila pomarina - 2019-05-18 ievakiri
Gerridae sp. - 2019-05-22 kaarlisfrei
Buteo buteo - 2019-05-18 ievakiri
Carpocoris purpureipennis - 2019-05-22 kaarlisfrei
Circus aeruginosus - 2019-05-18 ievakiri
Haliaeetus albicilla - 2019-05-19 ievakiri
Eurygaster testudinaria - 2019-05-22 kaarlisfrei
Eysarcoris aeneus - 2019-05-22 kaarlisfrei
Streptopelia turtur - 2019-05-22 Fuatra 1
Recurvirostra avosetta - 2019-05-22 Fuatra 4
Ciconia ciconia - 2019-05-18 ievakiri
Corizus hyoscyami - 2019-05-22 kaarlisfrei
Ardea cinerea - 2019-05-18 ievakiri
Egretta alba - 2019-05-18 ievakiri
Botaurus stellaris - 2019-05-18 ievakiri
Phalacrocorax carbo - 2019-05-19 ievakiri
Carpocoris fuscispinus - 2019-05-22 kaarlisfrei
Podiceps cristatus - 2019-05-18 ievakiri
Ficedula parva - 2019-05-22 Алексей
Sterna hirundo - 2019-05-18 ievakiri
Anas clypeata - 2019-05-22 PutnuDraugsNagļos
Aquila pomarina - 2019-05-20 Алексей 1
Larus argentatus - 2019-05-18 ievakiri
Upupa epops - 2019-05-22 Алексей
Larus canus - 2019-05-18 ievakiri
Larus ridibundus - 2019-05-18 ievakiri
Tringa glareola - 2019-05-18 ievakiri
Tringa ochropus - 2019-05-19 ievakiri
Tringa totanus - 2019-05-18 ievakiri
Vanellus vanellus - 2019-05-22 Алексей 1
Numenius arquata - 2019-05-19 ievakiri
Scolopax rusticola - 2019-05-18 ievakiri
Gallinago gallinago - 2019-05-18 ievakiri
Dolycoris baccarum - 2019-05-22 kaarlisfrei
Calidris pugnax - 2019-05-19 ievakiri
Vanellus vanellus - 2019-05-18 ievakiri
Charadrius dubius - 2019-05-19 ievakiri
Motacilla alba - 2019-05-18 ievakiri
Motacilla flava - 2019-05-18 ievakiri
Anthus pratensis - 2019-05-18 ievakiri
- 2019-05-22 LV zilzīlīte
Anthus trivialis - 2019-05-19 ievakiri
Hirundo rustica - 2019-05-18 ievakiri
Iduna caligata - 2019-05-22 Edgars Smislovs
Riparia riparia - 2019-05-19 ievakiri
Cuculus canorus - 2019-05-22 SintijaK
Alauda arvensis - 2019-05-18 ievakiri
Apus apus - 2019-05-19 ievakiri
Cuculus canorus - 2019-05-18 ievakiri
Luscinia luscinia - 2019-05-22 PutnuDraugsNagļos
Piezodorus lituratus - 2019-05-22 Martins 2
Columba palumbus - 2019-05-18 ievakiri
Chlidonias leucopterus - 2019-05-18 ievakiri
Chlidonias niger - 2019-05-18 ievakiri
Riparia riparia - 2019-05-22 SintijaK
Cyanistes caeruleus - 2019-05-19 ievakiri
Ficedula parva - 2019-05-19 ievakiri
Phylloscopus trochilus - 2019-05-18 ievakiri
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 ievakiri
Sylvia communis - 2019-05-18 ievakiri
Sylvia curruca - 2019-05-18 ievakiri
Sylvia borin - 2019-05-18 ievakiri
Acrocephalus dumetorum - 2019-05-18 ievakiri
Regulus ignicapilla - 2019-05-22 forelljjanka
Calidris temminckii - 2019-05-22 Алексей
Acrocephalus palustris - 2019-05-19 ievakiri
Acrocephalus schoenobaenus - 2019-05-18 ievakiri
Locustella luscinioides - 2019-05-18 ievakiri
Hydrocoloeus minutus - 2019-05-22 Алексей
Locustella naevia - 2019-05-18 ievakiri
Chlidonias niger - 2019-05-22 PutnuDraugsNagļos
Oenanthe oenanthe - 2019-05-18 ievakiri
Saxicola rubetra - 2019-05-18 ievakiri
Alcedo atthis - 2019-05-22 SintijaK
Luscinia luscinia - 2019-05-18 ievakiri
Emberiza schoeniclus - 2019-05-18 ievakiri
Emberiza citrinella - 2019-05-18 ievakiri
Carpodacus erythrinus - 2019-05-18 ievakiri
Ixobrychus minutus - 2019-05-22 Алексей 6
Carduelis carduelis - 2019-05-19 ievakiri
Chloris chloris - 2019-05-19 ievakiri
Carterocephalus silvicolus - 2019-05-22 meža_meita
Luscinia luscinia - 2019-05-22 SintijaK
Fringilla coelebs - 2019-05-18 ievakiri
Polypores sp. - 2019-05-22 meža_meita
Sturnus vulgaris - 2019-05-18 ievakiri
- 2019-05-22 meža_meita
Corvus corax - 2019-05-19 ievakiri
Corvus cornix - 2019-05-19 ievakiri
Corvus monedula - 2019-05-19 ievakiri
Turdus merula - 2019-05-22 SintijaK
Coleoptera sp. - 2019-05-18 Rolis
Coleoptera sp. - 2019-05-18 Rolis
Monochamus galloprovincialis - 2019-05-18 Rolis
Luscinia luscinia - 2019-05-22 SintijaK
Carabus cancellatus - 2019-05-18 Rolis
Megaloptera sp. - 2019-05-18 Rolis
Pica pica - 2019-05-18 ievakiri
Grus grus - 2019-05-22 SintijaK
Mergus merganser - 2019-05-22 SintijaK
Garrulus glandarius - 2019-05-19 ievakiri
Melitaea athalia - 2019-05-22 Ilze_Sa
Coenonympha pamphilus - 2019-05-22 Ilze_Sa
Papilio machaon - 2019-05-22 Ilze_Sa
Phylloscopus trochiloides - 2019-05-22 Igors
Anas platyrhynchos - 2019-05-22 SintijaK
Muscicapa striata - 2019-05-22 Igors 1
Actitis hypoleucos - 2019-05-22 SintijaK
Castor fiber - 2019-05-22 SintijaK
Fringilla coelebs - 2019-05-22 SintijaK
Castor fiber - 2019-05-22 Igors
Castor fiber - 2019-05-22 SintijaK
Muscicapa striata - 2019-05-22 Igors
Phoenicurus phoenicurus - 2019-05-22 Igors
Tadorna tadorna - 2019-05-22 Igors 1
Anas strepera - 2019-05-22 Igors
Tadorna tadorna - 2019-05-22 Igors
Apus apus - 2019-05-22 Aceralba
Crex crex - 2019-05-22 mardzh
Prunella modularis - 2019-05-19 eksperts 3
Prunella modularis - 2019-05-19 eksperts 3
Regulus regulus - 2019-05-19 eksperts 3
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Pyrrhula pyrrhula - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Cuculus canorus - 2019-05-19 eksperts 3
Coccothraustes coccothraustes - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Garrulus glandarius - 2019-05-19 eksperts 3
Sturnus vulgaris - 2019-05-19 eksperts 3
Emberiza citrinella - 2019-05-19 eksperts 3
Emberiza citrinella - 2019-05-19 eksperts 3
Buteo buteo - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Cuculus canorus - 2019-05-19 eksperts 3
Anthus trivialis - 2019-05-19 eksperts 3
Anthus trivialis - 2019-05-19 eksperts 3
Callidium aeneum - 2019-05-22 Rallus 1
Pyrochroa coccinea - 2019-05-22 Wija
Reticularia lycoperdon - 2019-05-22 Wija
Luscinia luscinia - 2019-05-19 eksperts 3
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Carpodacus erythrinus - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Emberiza citrinella - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus trochilus - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus trochilus - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Dryocopus martius - 2019-05-19 eksperts 3
Cuculus canorus - 2019-05-19 eksperts 3
Apus apus - 2019-05-22 Aceralba
- 2019-05-22 Armandez
Primula farinosa - 2019-05-22 ligausis
Pinguicula vulgaris - 2019-05-22 ligausis
Libellula quadrimaculata - 2019-05-22 ligausis
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Lophophanes cristatus - 2019-05-19 eksperts 3
Garrulus glandarius - 2019-05-19 eksperts 3
Garrulus glandarius - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus philomelos - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Anthus trivialis - 2019-05-19 eksperts 3
Anthus trivialis - 2019-05-19 eksperts 3
Anthus trivialis - 2019-05-19 eksperts 3
Misumena vatia - 2019-05-22 ligausis
Chloris chloris - 2019-05-22 Anta.S.
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Buteo buteo - 2019-05-19 eksperts 3
Accipiter gentilis - 2019-05-19 eksperts 3
Ficedula parva - 2019-05-19 eksperts 3
Ficedula parva - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus philomelos - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus philomelos - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus trochilus - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus trochilus - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Alces alces - 2019-05-22 sandis
Pyrrhula pyrrhula - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus philomelos - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Tringa ochropus - 2019-05-19 eksperts 3
Accipiter gentilis - 2019-05-22 Anta.S.
Phylloscopus collybita - 2019-05-22 Anta.S.
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Emberiza citrinella - 2019-05-19 eksperts 3
Emberiza citrinella - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Sylvia communis - 2019-05-19 eksperts 3
Dendrocopos major - 2019-05-19 eksperts 3
Cuculus canorus - 2019-05-19 eksperts 3
Anthus trivialis - 2019-05-19 eksperts 3
Anthus trivialis - 2019-05-19 eksperts 3
Tringa ochropus - 2019-05-19 eksperts 3
Columba palumbus - 2019-05-22 Anta.S.
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Erithacus rubecula - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Fringilla coelebs - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Parus major - 2019-05-19 eksperts 3
Turdus merula - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus trochilus - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus trochilus - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus collybita - 2019-05-19 eksperts 3
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-19 eksperts 3
Crex crex - 2019-05-22 Anta.S.
Certhia familiaris - 2019-05-16 Anta.S.
- 2019-05-22 dziedava
Scopula immorata - 2019-05-22 Karmena
Empididae sp. - 2019-05-22 Karmena
Scatophaga sp. - 2019-05-22 Karmena
Anguis fragilis - 2019-05-22 kaiakukk
Natrix natrix - 2019-05-22 anthicus
Upupa epops - 2019-05-22 Kristers K
Salix caprea - 2019-05-22 dziedava
Corvus cornix - 2019-05-22 Liepzieds
Rhagium mordax - 2019-05-22 dziedava
Euonymus europaea - 2019-05-22 dziedava
Columba oenas - 2019-05-22 meža_meita
Erithacus rubecula - 2019-05-22 simila
Sphinx pinastri - 2019-05-22 Rallus
Dypterygia scabriuscula - 2019-05-21 Rallus
Pterostoma palpina - 2019-05-22 Rallus
Lomographa bimaculata - 2019-05-22 Rallus
Haemopis sanguisuga - 2019-05-21 Rallus
Dermacentor reticulatus - 2019-05-18 Alvis Āboliņš
Cyclophora pendularia - 2019-05-21 Rallus
Falcaria lacertinaria - 2019-05-21 Rallus
Chiasmia clathrata - 2019-05-22 Rallus
Smerinthus ocellata - 2019-05-22 Rallus
Cerura erminea - 2019-05-22 Rallus
Spilosoma lubricipeda - 2019-05-22 Rallus
Elasmostethus sp. - 2019-05-22 Rallus
Macaria alternata - 2019-05-22 Rallus
Drepana falcataria - 2019-05-22 Rallus
Dryocopus martius - 2019-05-22 megere
Oriolus oriolus - 2019-05-22 megere
Oriolus oriolus - 2019-05-21 Andrēnkalns
Trollius europaeus - 2019-05-22 dziedava
Capreolus capreolus - 2019-05-22 dziedava
Mutilla europaea - 2019-05-22 Vv
Helix pomatia - 2019-05-21 elita.elita
Sciurus vulgaris - 2019-05-22 dziedava
Capreolus capreolus - 2019-05-22 emīls
Acrocephalus arundinaceus - 2019-05-22 Ilona_rasa
Phylloscopus collybita - 2019-05-22 Ilona_rasa
Vanessa atalanta - 2019-05-22 Anete PB
Parnassius mnemosyne - 2019-05-21 Gaidis Grandāns
Motacilla alba - 2019-05-22 Ilona_rasa
Upupa epops - 2019-05-22 ligalibkovska
Dendrocopos medius - 2019-05-22 Gaidis Grandāns
Serinus serinus - 2019-05-22 Gaidis Grandāns
Oenanthe oenanthe - 2019-05-22 Ilona_rasa
Capreolus capreolus - 2019-05-22 dziedava 1
Dendrocopos medius - 2019-05-22 Ilona_rasa
Hippolais icterina - 2019-05-22 Ilona_rasa
Anthocharis cardamines - 2019-05-22 Ilona_rasa
Sylvia atricapilla - 2019-05-22 Ilona_rasa
Columba oenas - 2019-05-22 roosaluristaja
Turdus merula - 2019-05-22 Ilona_rasa
Columba palumbus - 2019-05-22 Ilona_rasa
Phylloscopus sibilatrix - 2019-05-22 Ilona_rasa
Sitta europaea - 2019-05-22 Ilona_rasa
Ficedula hypoleuca - 2019-05-22 Ilona_rasa
Lichenes - 2019-05-22 roosaluristaja
Polyommatus icarus - 2019-05-21 Mimi Serada
Coenagrion pulchellum - 2019-05-21 Mimi Serada
Cordulia aenea - 2019-05-21 Mimi Serada
Erythromma najas - 2019-05-21 Mimi Serada
Libellula quadrimaculata - 2019-05-21 Mimi Serada
Odonata sp. - 2019-05-21 Mimi Serada
Libellula quadrimaculata - 2019-05-21 Mimi Serada
Scopula rubiginata - 2019-05-21 Mimi Serada
Sturnus vulgaris - 2019-04-19 Edgars Smislovs 1
Lepus sp. - 2019-05-22 dziedava
Reticularia lycoperdon - 2019-05-22 dziedava
Carpocoris purpureipennis - 2019-05-21 Mimi Serada
Euclidia glyphica - 2019-05-21 Mimi Serada
Clausiliidae sp. - 2019-05-22 artis113
Anas platyrhynchos - 2019-05-12 AgneseG
Coenonympha pamphilus - 2019-05-21 Mimi Serada
Gomphus vulgatissimus - 2019-05-21 Mimi Serada
Araneae sp. - 2019-05-22 kamene
Menyanthes trifoliata - 2019-05-22 kamene
Papilio machaon - 2019-05-19 AgneseG
Cervus elaphus - 2019-05-22 dziedava
Castor fiber - 2019-05-22 kamene
Euphydryas aurinia - 2019-05-22 AgneseG 2
- 2019-05-04 Edgars Smislovs
Anser albifrons - 2019-05-04 Edgars Smislovs
Gallinago gallinago - 2019-05-22 kamene
Falco subbuteo - 2019-05-19 Edgars Smislovs
Accipiter nisus - 2019-05-19 Edgars Smislovs
Falco subbuteo - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Strix uralensis - 2019-05-22 Anete PB 3
Alauda arvensis - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Locustella luscinioides - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Alces alces - 2019-05-22 kamene
Vanellus vanellus - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Alces alces - 2019-05-22 artis113
Emmelina monodactyla - 2019-05-01 xarty
Dryocopus martius - 2019-05-22 roosaluristaja
Turdus pilaris - 2019-05-19 Izabella
Acrocephalus dumetorum - 2019-05-21 Izabella
Luscinia luscinia - 2019-05-20 Izabella
Hirundo rustica - 2019-05-18 Izabella
Byrrhus sp. - 2019-05-22 Izabella
Astragalus danicus - 2019-05-22 dziedava 1
Chiasmia clathrata - 2019-05-19 Izabella
Sphagnum teres - 2019-05-22 kamene
Perdix perdix - 2019-05-22 Izabella 1
Coenonympha pamphilus - 2019-05-19 Izabella
Carex vaginata - 2019-05-22 kamene
Pelobates fuscus - 2019-05-21 xarty 2
Locustella naevia - 2019-05-22 Acenes
Lanius collurio - 2019-05-22 Acenes
Sylvia communis - 2019-05-21 tatia
Acrocephalus scirpaceus - 2019-05-21 tatia
Luscinia luscinia - 2019-05-21 tatia
Acrocephalus arundinaceus - 2019-05-21 tatia
Motacilla flava - 2019-05-21 tatia
Trollius europaeus - 2019-05-22 dziedava
Actenicerus sjaelandicus - 2019-05-22 meža_meita
Viola sp. - 2019-05-21 Briza
Scorzonera humilis - 2019-05-22 kamene
Convallaria majalis - 2019-05-22 kamene
Trientalis europaea - 2019-05-22 kamene
Euproctis similis - 2019-05-22 artis113
Muscicapa striata - 2019-05-22 Platacis
Donacia sp. - 2019-05-22 meža_meita
Agrostis canina - 2019-05-22 meža_meita
Alchemilla vulgaris aggr. - 2019-05-22 meža_meita
Luscinia luscinia - 2019-05-22 Vita Ju
Coprinus sp., Coprinellus sp., Coprinopsis sp., Parasola sp. - 2019-05-22 kristyk
Locustella luscinioides - 2019-05-22 putnels
Hippolais icterina - 2019-05-21 ūdensvistiņa
Muscicapa striata - 2019-05-21 ūdensvistiņa
Oriolus oriolus - 2019-05-21 ūdensvistiņa
Carduelis carduelis - 2019-05-21 ūdensvistiņa
Pyrgus malvae - 2019-05-19 OKK
Apus apus - 2019-05-20 ūdensvistiņa
Phoenicurus phoenicurus - 2019-05-20 ūdensvistiņa
Anthocharis cardamines - 2019-05-19 OKK
Phylloscopus trochiloides - 2019-05-22 sandis
Ranatra linearis - 2019-05-19 nekovārnis
Charadrius dubius - 2019-05-21 sandis
Charadrius dubius - 2019-05-21 sandis
Oriolus oriolus - 2019-05-21 sandis
Acrocephalus arundinaceus - 2019-05-21 sandis
Locustella naevia - 2019-05-21 sandis
Turdus viscivorus - 2019-05-21 sandis
Periparus ater - 2019-05-21 sandis
Ficedula parva - 2019-05-21 sandis
Anthus cervinus - 2019-05-21 sandis 2
Acrocephalus palustris - 2019-05-21 sandis
Motacilla flava - 2019-05-21 sandis
Parnassius mnemosyne - 2019-05-21 sandis
Phylloscopus trochiloides - 2019-05-21 sandis
Aglia tau - 2019-05-21 sandis
Carterocephalus silvicolus - 2019-05-21 sandis
Boloria dia - 2019-05-21 sandis
Lycaena phlaeas - 2019-05-21 sandis
Motacilla flava - 2019-05-21 sandis
Acrocephalus arundinaceus - 2019-05-21 sandis
Microvelia reticulata - 2019-05-19 nekovārnis
Ilyocoris cimicoides - 2019-05-19 nekovārnis
Plea minutissima - 2019-05-19 nekovārnis
Acrocephalus scirpaceus - 2019-05-22 Platacis
Graphosoma lineatum - 2019-05-19 nekovārnis
Aradus truncatus - 2019-05-19 nekovārnis
Selatosomus cruciatus - 2019-05-19 nekovārnis
Platyrhinus resinosus - 2019-05-19 nekovārnis
Platystomos albinus - 2019-05-19 nekovārnis
Heteroptera sp. - 2019-05-19 nekovārnis
Acrocephalus palustris - 2019-05-22 Mareks Kilups
Circus aeruginosus - 2019-05-22 Mareks Kilups
Upupa epops - 2019-05-22 IevaM
Tringa nebularia - 2019-05-21 Igors
Tadorna tadorna - 2019-05-21 Igors
Mergus merganser - 2019-05-21 Igors 1
Acrocephalus arundinaceus - 2019-05-21 Igors 2
Motacilla flava - 2019-05-21 Igors
Saxicola rubetra - 2019-05-21 Igors
Cygnus cygnus - 2019-05-21 Igors
Charadrius dubius - 2019-05-18 Edgars Smislovs 1
Haematopus ostralegus - 2019-05-21 Igors 1
Anas acuta - 2019-05-21 Igors 1
Sterna sandvicensis - 2019-05-21 Igors 1
Tadorna tadorna - 2019-05-21 Igors
Larus marinus - 2019-05-16 Edgars Smislovs
Pluvialis squatarola - 2019-05-21 Igors 1
Anas clypeata - 2019-05-21 Igors
Oenanthe oenanthe - 2019-05-21 Igors
Parus major - 2019-05-21 Edgars Smislovs 1
Mergus serrator - 2019-05-21 Igors
- 2019-05-21 Karmena
Rhabdomiris striatellus - 2019-05-21 sanchox
Lochmaea caprea - 2019-05-21 Karmena
Brachytron pratense - 2019-05-21 Karmena
Gonioctena viminalis - 2019-05-21 Karmena
Mergus serrator - 2019-04-28 Edgars Smislovs
Misumena vatia - 2019-05-21 Karmena
Ctenicera pectinicornis - 2019-05-21 Karmena
Anas platyrhynchos - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Sylvia borin - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Anas strepera - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Anas crecca - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Anas penelope - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Grus grus - 2019-05-18 Edgars Smislovs
Nezināms
@ visvaldis.s
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
sandis 22.maijs, 22:55

Nepavisam ne slikta siltumnīcas un pagalma suga - pirmais novērojums Līgatnes novadā. Tā turpināt :)


CerambyX 22.maijs, 22:47

P.S. - Lietuvā Ventes ragā šodien Pantala flavescens


CerambyX 22.maijs, 22:46

Lupīnas it kā konkrēti nav minētas - pamatā saistība ar citiem tauriņziežiem, piemēram, slotzariem un irbulenēm (droši vien valstīs, kur to aug vairāk), bet arī lucernām, āboliņiem u.c. Bet nu lupīna varbūt iekļaujas kopējā kontekstā kā tauriņziedis. Tiesa ir rakstīts, ka var sēdēt arī praktiski 'da jebkur citur' - dažādiem kokiem etc. Pats esmu atradis uz kaut kāda āboliņa Lilastē, vai Dārziņu dzelzceļmalā sēdēja vienkārši uz jaunu priedīšu zariem. Teorētiski skaitās, ka ir pieminēta G.Flora 1860. gada darbā, bet aizvien vairāk māc šaubas vai tur lietotā kombinācija 'Cimex lituratus' būtu attiecināma uz šo sugu, jo Dānijā, piemēram, skaitās pirmo reizi parādijusies 1976. gadā, Zviedrijā vēl pēc tam (2001?) - tā ka maz ticams, ka Flora laikos tā varētu būt bijusi sastopama Lv. Drīzāk tāda 'ekspansijas suga', kas parādījusies vien samērā nesen. Attiecīgi līdz šim ziņotie novērojumi Dabasdatos varētu būt pat pagaidām arī vienīgie zināmie (nu vismaz man).


sandis 22.maijs, 22:36

WOW...


Martins 22.maijs, 22:30

Bet vispār diezgan interesanti - ieskatījos blakšu kolekcijas kastē - nav šīs sugas, lai arī vairogblaktis kādu laiku diezgan aktīvi vācu, tai skaitā no Siguldas apkārtnes. No otras puses - uz lupīnām īpaši neesmu skatījis, protams, ja šai sugai ir saistība ar lupīnām.


Martins 22.maijs, 22:26

Pieņemu, ka nav specifiska tikai vienam lupīnu laukumam, taču citur karjerā neredzēju. Taču gar to karjera malu aktīvi pārlidoja no lupīnas uz lupīnu, bet diez kā neļāvās bildēties. :)


dziedava 22.maijs, 22:23

Gluds gan ir, bet balts. Tas būs neīstais pūpēdis :)


dziedava 22.maijs, 22:20

Foto būs nedēļas nogalē. Tur bija ļoti slapja vieta, jo baidījos, ka nepārbridīšu, taču izrādījās, ka lielais slapjums bija nelielā teritorijā un tālāk ir sauss. Šogad tajā apkārtnē kārtīgi staignāji čab no sausuma, tā ka tik slapjas vietas, kur saglabājies ūdens, ir retums. Tur auga tikai melnalkšņi, varbūt arī kritala melnalksnis. Skujkokus tajā vietā neatceros.


Bekuvecis 22.maijs, 22:11

Iespējams. Tad būtu tāda mini-atradnīte. Tomēr noteiktu "ir" šobrīd nesaku. Vajadzētu 1) labākus foto un 2) detālāku atradnes raksturojumu. Vai sprungulis noteikti ir lapukoka? Vai, spriežot pēc situācijas, tas varēja būt agrāk pavasarī pamatīgi izmircis? Tīģeru sīkstene ir nevis vienkārši, bet gan ārkārtīgi mitrumu mīloša sēne!


CerambyX 22.maijs, 22:06

Gan jau jābūt arī kaut kur Kurzemes pusē :)


nekovārnis 22.maijs, 22:04

Šo blakti sestdien tajā apkārtnē būs "jāieķeksē" :)


Bekuvecis 22.maijs, 21:59

Skeleta forma izveidojusies, atlūztot un nokrītot daivām, kuras bija izvietojušās daudzos stāvos. Šai sugai tā ir diezgan tipiska aina.


Martins 22.maijs, 21:58

Būtu labi šim eksuvijam (un arī citiem) 2 bildes - viena no augšas, otra no sāniem. Kādu daļu sugu varētu noteikt, bet ir jāredz gan muguras gan sānu dzelkšņi - uz kuriem posmiem ir, uz kuriem nav... Ak jā, dižspārēm (garajiem eksuvijiem) vajag arī vienu bildi no apakšas...


roosaluristaja 22.maijs, 21:57

Priekš viņiem droši vien. Pats labums. Īpaši, kad zaļbarība nav pieejama.


dziedava 22.maijs, 21:48

Skaidrs. Tad tās mizas droši vien ļoti garšīgas, ka tā jāmizo :)


roosaluristaja 22.maijs, 21:46

Pirmkārt arī paši bebri šitā mizu var nograuzt. To pēc zobu pēdām noteikti var pateikt. Vai šādā veidā var atšķirt alni no brieža? Lielmeistari droši vien var.


sandis 22.maijs, 21:17

Pievienoju pāris foto. No rīta tas kaut kā neizdevās - ilgi augšuplādējās un beigās tā arī nepievienojās novērojumam.


dziedava 22.maijs, 21:16

Šī nav Lentinus tigrinus?


dziedava 22.maijs, 21:05

Visi pārnadži mizu velk vienādi? :) vai par to nav datu?


dziedava 22.maijs, 21:04

Paldies, Edgar! Tāda doma bija, bet skeleta formas dēļ biju domājusi vēl padomāt.


Vladimirs S 22.maijs, 21:04

Jautājums bija Andai. Ceru ka Jūs zin kā atšķirt krūmu, purva un ezera ķauķus...


forelljjanka 22.maijs, 20:49

Nu nez,dzeloņi uz 'vaigiem' labi redzami.;)


forelljjanka 22.maijs, 20:46

Ir jau gan krūmu,īsa projekcija,proporcionāli liela galva.


dziedava 22.maijs, 18:58

Paldies!


Durkts 22.maijs, 17:58

22.05.izlidojis viens jaunais.


roosaluristaja 22.maijs, 17:42

Domāju, ka, jā, urālpūce. Tajā masīvā viņas ir bieži sastopamas. Savukārt, ja masīvā ir daudz urālpūču, meža pūču tur parasti ir maz.


Diāna 22.maijs, 16:49

Paldies, Julita!


kamene 22.maijs, 15:45

Parastā ērgļpaparde Pteridium aquilinum


IlzeP 22.maijs, 14:04

Man arī škiet, ka urālpūce :)


CerambyX 22.maijs, 12:53

Spārns nav par īsu priekš purva ķauķa?


Mimi Serada 22.maijs, 12:27

Paldies!


kristyk 22.maijs, 12:14

Liels paldies Bekuvecim Edgaram par izsmeļošu atbildi.


AgneseG 22.maijs, 11:56

https://youtu.be/qQG_VzWG6l0


Anete PB 22.maijs, 11:56

Gribētos domāt, ka urālpūce, izmēros mazulis bija prāvs. Tuvāk fotografēt negāju, tāpēc bilde diezgan pārgaismota, bet riskēt sastapties ar mammu negribējās :)


Edgars Smislovs 22.maijs, 11:23

Lietuvainis (?).


Edgars Smislovs 22.maijs, 11:21

Urālpūce?


Vladimirs S 22.maijs, 10:50

Kāpēc ne Purva ķauķis?


Bekuvecis 22.maijs, 10:33

Atmatene, tikai jau stipri paveca, gandrīz pilnībā pazaudējusi savu gredzenu. Suga - visticamāk A.silvicola, taču ne 100% droši.


Bekuvecis 22.maijs, 10:24

Pērnā rudens sērpiepe.


Bekuvecis 22.maijs, 10:21

Tintenes, vai nu zaķu (C.lagopides), vai arī zaķkājas (C.lagopus). Abas ir ārkārtīgi līdzīgas. Skaitās neēdamas, bet ne indīgas. Pat kādu jēlu apēdot, pats sliktākais varētu būt vēdergraizītes. Tā ka ar iznīcināšanu nav jānoņemas (starp citu, ļoti ātri iznīks pašas - "pārtintosies").


xarty 22.maijs, 10:05

https://youtu.be/_uiy5sacHPM


kristyk 22.maijs, 09:23

Cerēju uz profesionālu atbidi, nebiju domājusi, ka cienījama vecuma profesionālis uzvedīsies kā sēnes saēdies, appīpējies pusaudzis. Jauku dienu.


OKK 22.maijs, 08:50

Ar "indīgumu" ir tā, ka Tavi bērni kļūs par pusaudžiem, un varbūt, ar uzvaru "Varbūt" gribēs "pagaršot" cigaretes, alkoholu, seksu bez prezervatīviem, vieglās vai smagās narkotikas, DD - un tas viss sākas tikai no tā, ja bērns nav apēdis Brīnumaino sēni, kura aug Tavā dārzā uz truša mēsliem...


OKK 22.maijs, 08:39

Izdomāju - ietērpt viņus sterilos skafandros ar skābekļa baloniem un tikai tad viņus izlaist pagalmā spēlēties uz planētas Zeme.


kristyk 22.maijs, 08:26

Viena lieta ir, ja pagaršo pieneni,smiltis vai uzliek uz zoba kaut vai akmeni, bet daudz bīstamāk, ja tas ir kas indīgs!


OKK 22.maijs, 08:23

Tas būtu jāsaprot tā, ka Tavā pagalmā, bez sēnes, dzīvo arī 100000000000000000000000000000 baktēriju, kā pasargāsi bērnus?


kristyk 22.maijs, 08:19

Kā tas būtu jāsaprot?


OKK 22.maijs, 08:13

Bet pati, izzinot pasauli, mazākais, esi noplūkusi un pagaršojusi Papardes ziedu?


OKK 22.maijs, 07:55

Lai noteiktu precīzi, vajag vēl foto no augšas un no apakšas.


gunitak 21.maijs, 23:37

Paldies Uģim un Mārtiņam!


Aleksandra 21.maijs, 23:14

Mārtiņ, paldies!


Laimeslācis 21.maijs, 22:39

Paldies! Tauriņu vērošana, par sugas noteikšanu! :)


CerambyX 21.maijs, 22:31

Tur dzeloņvaigu vēži dzīvo.


CerambyX 21.maijs, 22:31

Ctenicera pectinicornis


roosaluristaja 21.maijs, 22:17

Arī varētu būt Morchella elata


roosaluristaja 21.maijs, 22:15

Iespējams Morchella elata


Wija 21.maijs, 22:15

Paldies Marekam par noteikšanu!


Ekoskola Taurenitis 21.maijs, 22:01

Paldies!


Laimeslācis 21.maijs, 22:01

Ooo! Paldies, noteikti izmantošu šo iespēju. :)


Martins 21.maijs, 21:53

:) jā, tas ir tikai normāli. Bet ja ir konkrēti jautājumi man un gribas atbildi ātrāk, tad labāk e-pastā, WatsApp, jo šo jautājumu.komentāru pamanīju nejauši, bet nenoteiktās sugas DD pārskatu samērā reti.


dziedava 21.maijs, 21:48

Jā, tam vajadzētu būt dzelkņkāju maiszirnekļa Agroeca brunnea olu maisam :)


Laimeslācis 21.maijs, 21:47

Paldies, Mārtiņ! Man pēc ziemas vēl nav piešauta ace uz spārēm.


Laimeslācis 21.maijs, 21:40

Bildē izskatās parastais


Martins 21.maijs, 21:40

Tā ir kāda no ziemasspārēm, bet lai varētu droši noteikt, vajadzētu pievienot izkadrētu bildi.


Martins 21.maijs, 21:29

Šiem lielajiem kailglimežiem drošai noteikšanai vēl vajag nobildēt arī pēdu - apgāzt šamo otrādi. Tad var redzēt vai pēdai ir skaidri norobežota gaiša josla pa vidu (kā LV karogā) jeb nē.


felsi 21.maijs, 21:25

Paldies visiem par noteikšanu!


felsi 21.maijs, 21:22

Paldies Ansi!


Matrus 21.maijs, 21:13

Sorry, pievienoju citu attēlu...) Paldies!


nekovārnis 21.maijs, 21:09

ugunsspāre:)


Ivars L. 21.maijs, 21:09

Nav par ko! Man jau pašam patiešām interesanti! :)


meža_meita 21.maijs, 21:06

Ivar, liels paldies par iedziļināšanos!


Ivars L. 21.maijs, 21:05

Tiešām priede? Nu tad ir vāks, pilnīga putra (manā izpildījumā, protams)!!! )) Bet miza izskatās pēc apses, un tas puns augšpusē, un samērā ātrā satrupēšana (vidusdaļā virspusē) pusnogāztam kokam baigi izskatās pēs apses. Un šitie pēdējie piepju varianti man arī labāk patīk...


Ivars L. 21.maijs, 21:01

Mazais gabaliņš - pēdējā bildē būs kāda cita antrodija (nez'. varbūt pat medainā).


Ivars L. 21.maijs, 20:55

Varbūt divas sugas. Tas lielais, saplaisājušais, visticamāk, ir spilvenveida antrodija.


meža_meita 21.maijs, 20:48

100% priedes kritala, tas nu ir droši . :)


Ekoskola Taurenitis 21.maijs, 20:47

Paldies!


Ivars L. 21.maijs, 20:46

Renāte, vispār sāku skatīties, ka tā ir apses kritala.:)) Ups, man atkal aplauzieniņš sanācis. Būs kāda cita piepe. Jāpadomā...


roosaluristaja 21.maijs, 20:34

Manuprāt mizas novilkšana noteikti ir kādu pārnadžu darbs.


dziedava 21.maijs, 20:18

Paldies, Uldi!


dziedava 21.maijs, 20:17

Par bebra grauzumu apakšā skaidrs, galvenais jautājums ir par pārējo grauzumu - vai tur varētu būt dažādi dzīvnieki? Bebrs arī? Tādi pa tīro apgrauztie koki šogad daudz redzēti.


meža_meita 21.maijs, 20:09

Paldies, Ivar! Pieliku vél vienu attēlu, atvainojos par kvalitāti.


roosaluristaja 21.maijs, 20:05

Staltbriedis varētu būt.


Vīksna 21.maijs, 19:34

Paldies !


Rallus 21.maijs, 19:28

paldies par precizējumu


Edgars Smislovs 21.maijs, 19:21

Pēc siluetiem manuprāt, mājas čurkstes.


Ivars L. 21.maijs, 19:20

Sēne - veca, bilde - bāla. Grūti izšķirties starp plaisājošo diplomitopori un smirdīgo balteni. Dažas nianses, šķiet, tomēr par labu diplomitoporei.


CerambyX 21.maijs, 19:06

tetralunaria


Mareks Kilups 21.maijs, 15:47

paldies par sugas noteikšanu!


kamene 21.maijs, 15:45

Paldies, Ivar. Tādu vēl nebiju satikusi.


Kukainis 21.maijs, 15:15

Bebrs koku nogāzis, taču viņas varētu būt palīdzējuši lielie pārnadzī.


marsons 21.maijs, 13:29

Paldies!


marsons 21.maijs, 13:28

Paldies!


Diāna 21.maijs, 11:23

Izskatās pēc mizas apaļpores Oxyporus corticola


Laimeslācis 21.maijs, 10:11

Paldies, Andri, papētīju! Diemžēl man tā ir vienīgā bilde un visas pazīmes nav iespējams saskatīt.


Laimeslācis 21.maijs, 09:54

Paldies, Andri!


Rallus 21.maijs, 09:44

Melnbaltais lapsprīžmetis ir. Lielais vai mazais? Nepateicīgs leņķis tik. Var salīdzināt abus: http://www.lepiforum.de/lepiwiki.pl?Rheumaptera_Subhastata


Vīksna 21.maijs, 01:16

Paldies !


Aleksandra 21.maijs, 00:38

Paldies, Ansi!


Edgars Smislovs 21.maijs, 00:30

Interesants novērojums!


OKK 21.maijs, 00:22

Ja kāds nesamīdīs - nobildēšu.


OKK 21.maijs, 00:21

Viņš aug mauriņā, ceļmalā. Bet jā - apkārt mājas ar dārziem.


Ansis 21.maijs, 00:18

Būtu labi, ja izdotos šo nobildēt vēlāk ziedošu, jo pēc ziediem varētu drošāk pateikt, vai nav kāda cita, retāka vībotne. Dievkociņš ir reti atrodams savvaļā, tomēr ne tik rets dārzos.


OKK 21.maijs, 00:16

Paldies!


OKK 21.maijs, 00:11

Es varbūt viņu 30 grādu karstumā meklēju pus stundu!


OKK 21.maijs, 00:10

Atvainojos, bet vai tad augs, kurš https://www.latvijasdaba.lv/augi/artemisia-abrotanum-l/ definēts kā "Ļoti reti" un reizē ir 1. novērojums DD, nav "interesants novērojums"?


Ansis 20.maijs, 23:57

Jā, varētu būt!


Zigurds Krievans 20.maijs, 23:53

Paldies!


Zigurds Krievans 20.maijs, 23:53

Paldies


Ansis 20.maijs, 23:52

Daudzziedu mugurenei stublājs ir apaļš, bet dziedniecības mugurenei stublājs ar garenām ribām (stūrains). Bildēs labi redzams stūrainais stublājs.


Ansis 20.maijs, 23:43

Rūgtajai ķērsai ir violetas putekšnīcas, bet foto redzamajam augam tās dzeltenas. Šī būs zobainā ķērsa.


meža_meita 20.maijs, 23:39

Ak, vai! Paldies, Ansi!


Ansis 20.maijs, 23:38

Kāda no kļavas sārtlapu formām. Ja vasarā lapas pārtop zaļas, tad šī ir Švedlera kļava (Acer platanoides fo. schwedleri)


meža_meita 20.maijs, 23:26

Samulsu, gandrene vai silpurene?


dziedava 20.maijs, 23:19

Oho,interesanta versija! Esot jābūt izteiktam, lai arī īsam, kātiņam. Vai ko tādu var noskaidrot?


angel 20.maijs, 23:01

Paldies, Edgar!


CerambyX 20.maijs, 22:56

Tāds aizdomīgs eksemplārs - pēc spārnu galu krāsojuma (to plēvainajā daļā) tā kā Rhyparochromus vulgaris, jo pašā galā tikai viens blakts pleķītis (R.pini - gar malu vairāki neizteiksmīgāki pleķīši, R.phoeniceus - tikai šaura balta maliņa visā garumā, bez kādiem pleķīšiem), bet priekškrūšu vairoga malās nav tādi gaišāki laukumi kā būtu tipiski R.vulgaris jābūt. Tā ka nezinu nezinu.. :D


Mari 20.maijs, 22:54

Sapratu, paldies! :)


CerambyX 20.maijs, 22:50

Šīs pagaidām labāk ziņot kā Lygus sp. - tur tā sugu noteikšana visai 'piņķerīga'.


nekovārnis 20.maijs, 22:28

Nu jā, it kā S.dubia vajadzētu būt vēlāk - jūnijā. Pārskatot foto internetā netieku gudrs. Pārlikšu pagaidām uz Stenostola sp.


Lemmus 20.maijs, 22:20

Varbūt Pseudoplectania sphagnophila?


nekovārnis 20.maijs, 21:41

Jā, zviedru grāmatā id sadaļā norādīts tas zilganais vai zilganzaļais atspidums S.dubia, bet nu fotogrāfijā to iespējams neredz dēļ leņķavai bilsdes kvalitātes. Pašā grāmatā attēlos tas atspīdums arī nav saskatāms. Tālāk pie aprakstiem minēts S.dubia segspērniem blīvs, īsu pelēku matiņu apmatojums, S.ferrea - blīvs īsu pelēku un garu melnu matiņu mistrojums. Attēlos S.dubia pelēcīgais apmatojums skaidri redzams uz visa ķermeņa, S.ferrea faktiski redzami tie garie melnie pa sāniem. Tēviņiem ūsas sasniedz segspārnu galu S.dubia vai ir krietni garāki S.ferrea. Tātad šī visdrīzāk mātīte. Mātītēm S.ferrea "as long as elytra", kas tāds diezgan divdomīgs - vai nu segspārnu garumā vai līdz segspārnu galiem, kaut arī šķiet nevienā variant neatbilst :) S.dubia mātītēm ūsas mazliet īsākas kā tēviņiem (tiem līdz segspārnu galiem) Tā izsecināju ka drīzāk S.dubia. Protams, pēc pāris bildēm vienā grāmatā ar droši vien neko daudz nevar izsecināt:)


CerambyX 20.maijs, 21:09

Par šo man aizdomas vai nav drīzāk Stenostola ferrea - tāds baigi pūkains un 'matēts'.


nekovārnis 20.maijs, 21:07

Paldies!:)


meža_meita 20.maijs, 20:46

Laikam nebūs plakana. Paldies, Julita! :)


Aceralba 20.maijs, 20:32

Paldies, pētīšu, kā tad izskatās pieaugusī :)


kapso 20.maijs, 20:19

Paldies sugas noteicējiem!


Kukainis 20.maijs, 20:10

Šī ērce pēc maniem novērojumiem jau aizceļojusi līdz Ventspilij.


dziedava 20.maijs, 19:41

Tai jābūt plakanam kātiņam pie pamata. Bija?


meža_meita 20.maijs, 19:30

Mitrā vietā auga un lielās plantācijās. Domāju vai nav skrajziedu skarene.


dziedava 20.maijs, 16:31

Vai nav Milium effusum?


kamene 20.maijs, 15:02

Daudzziedu mugurene


CerambyX 20.maijs, 14:03

Ā, jā tiešām - to failu nepaskatīju un par Daugavpiliešu faunistiskaijiem rakstiem piemirsu, ka tie savādāk gūglē jāmeklē, lai arī parādītos meklētājā. Pirmo reizi tad LV suga konstatēta 2003. gadā Moricsalā (U.Valainis leg.) un turpat pēc tam arī 2006. gadā (A.Barševskis leg.).


anthicus 20.maijs, 13:54

Skat. komentāru LEB mājas lapā: http://leb.daba.lv/addenda.pdf


anthicus 20.maijs, 13:50

Reti sastopama suga, interesants atradums!


CerambyX 20.maijs, 13:07

Vai tad nav vispār jauna suga Latvijai? Neatrodu info, ka tāda būtu atrasta... :)


Bekuvecis 20.maijs, 12:12

Laima, pagājušajā nedēļā tiešām biju palūkoties. E-pastā, ar kuru Jūs reģistrējāties DD, ir vēstule no senes.lv.


Irbe 20.maijs, 11:59

Varbūt nepieaudzis vistu vanags?


Irbe 20.maijs, 10:36

Melngalvas ķauķis


kapso 20.maijs, 09:05

Paldies!


Briza 20.maijs, 07:37

Rumex hydrolapatum Krastmalu skābene.


Briza 20.maijs, 07:35

Cardamine amara Rūgtā ķērsa.


Vīksna 20.maijs, 00:50

Upes kosa.


Vīksna 20.maijs, 00:49

Vārpainā krauklene.


Vīksna 20.maijs, 00:48

Sarkanā spulgotne.


felsi 19.maijs, 23:20

Paldies Egij!


Briza 19.maijs, 23:15

Jā, būs šī gada sūna, ja ir iespēja paskatieties palielinājumā (lupa, binokulārs, mikroskops), ļoti krāšņa.


Vīksna 19.maijs, 22:53

Paldies !


Aleksandra 19.maijs, 22:45

Paldies, Laima un Ilze!


OKK 19.maijs, 22:37

Labs foto!


OKK 19.maijs, 22:33

Lielais madaru sfings Hyles gallii


kapso 19.maijs, 22:10

19.maijā tanī pašā vietā redzēju jau 5 gliemežus


Ivars L. 19.maijs, 21:40

Jā, pareizi - gaiša, viengadīga, klājeniska piepe, kas aug uz atmirušām egļu cietpiepēm ir šī baltene.


felsi 19.maijs, 21:38

Pievienoju foto, kas veikti 19.05.19. Vai varētu būt taukā bezdzīslene?


dziedava 19.maijs, 21:06

Ok, tad ir arī :)


meža_meita 19.maijs, 21:02

Julita, vai patiešām? Man ļoti likās, ka tā ir piepe.


dziedava 19.maijs, 21:00

Varbūt es pārsteidzos ar sugas maiņu - tā bija sēne vai gļotsēne? :)


nekovārnis 19.maijs, 20:13

Tā kā pēc Rhabdomiris striatellus nimfas, Nez, varbūt vēl kāda līdzīga


Ivars L. 19.maijs, 18:07

Nezinu, kaut kā par to nepadomāju.


dziedava 19.maijs, 16:36

Šis jau sanāk pat citā pagastā nekā it kā netālu atrastais aprīlī


Briza 19.maijs, 16:29

Virszemes lapas lancetiskas, būs vien cemere.


W 19.maijs, 15:54

Paldies, Laima!


Lemmus 19.maijs, 15:24

Paldies!


Vīksna 19.maijs, 14:45

Varbūt platlapu cemere, bet līdzīga arī stāvā berula.


Laimeslācis 19.maijs, 11:26

Paldies, Voldemār!


Laimeslācis 19.maijs, 10:14

Šo krāšņspāri nevarēju precīzi noteikt. Liekas, ka gaišzilā, bet varbūt zilganā,... vai ziemeļu? Lūdzu konsultāciju!


Laimeslācis 19.maijs, 09:32

Paldies, Marek!


Laimeslācis 19.maijs, 08:38

Agrā smaragdspāre


Laimeslācis 19.maijs, 08:36

Lielās sarkanaces mātīte


W 19.maijs, 07:38

Marek, paldies!


Vīksna 19.maijs, 00:12

Paldies !


Ansis 18.maijs, 23:12

Jā, ir spuļģītis!


W 18.maijs, 22:47

Paldies, Inita!


Siona 18.maijs, 21:55

Man jau likās aizdomīgi lieli veidojumi, jo tieši Tavā lapā redzēju bildītes ar ķērpi un norādi par izmēriem (līdz 1mm) ;)


Aceralba 18.maijs, 21:50

Paldies, tuvplānā ļoti smuka izrādījās!


Aceralba 18.maijs, 21:48

Paldies!


Karmena 18.maijs, 21:43

Paldies par labojumu, Marek!


dziedava 18.maijs, 21:33

Nē nē, tā ir sēne, varbūt Hypoxylon fuscum, Acrocordia ir 3x mazāka par norādīto izmēru


Divpēdis 18.maijs, 19:36

Kāļu baltenis - labi redzamas zaļās dzīslas


Divpēdis 18.maijs, 19:35

Mazais nātru raibenis;)


LailaG 18.maijs, 18:54

Jā,Kristīne N,ļoti līdzīgs.


kristyk 18.maijs, 18:19

Āboliņa sprīžmetis?


kamene 18.maijs, 16:14

Piekrītu Ansim - jungermannija un dzīva koka nav manīta, bet džeimsonīte mēdz pakāpties pa stumbru, it sevišķi melnalkšņa.


kristyk 18.maijs, 15:40

Varbūt ūdensēzelītis?


felsi 18.maijs, 15:00

Paldies par noteikšanu!


Armandez 18.maijs, 12:26

Labs jautājums.


Vīksna 18.maijs, 10:27

Vai meža nebija zaraināka, un mežā biežāk redzu pļavas kosu.


nekovārnis 18.maijs, 09:21

Manuprāt Platycerus caraboides


nekovārnis 18.maijs, 09:11

Pakaļkājas stilbs līks - tad jau Nicrophorus vespillo.


zemesbite 18.maijs, 00:08

Paldies, ņemšu vērā, ja vēl kādreiz tādas gadīsies.


CerambyX 17.maijs, 23:33

Šitām Sciocoris ģints vairogblaktīm noderīga pazīme ir vēdera krāsojums. Pēc virspuses divas biežākās sugas (cursitans, umbrinus) stipri līdzīgas, bet nu umbrinus vēders pilnībā vienmērīgi brūns, bet cursitans - dzeltenīgs ar divām tumšām (gandrīz melnām) gareniskām joslām. Ir gan vēl citas sugas, bet tur vairākām acis mazākas un tā kā 'uz kātiņiem'.


Ansis 17.maijs, 23:24

Vajadzētu būt rudens džeimsonītei. Pa retam šo sugu gadījies redzēt uz dzīvu lapkoku (melnalkšņa, liepas, apses) mizas pie stumbra pamatnes, vai pat 1-1,5 m augstumā.


Divpēdis 17.maijs, 22:30

Cerēju, ka vieglāk mani palaidīsi cauri;)


Mimi Serada 17.maijs, 21:46

Jauki! Šaubījos, vai var identificēt, tomēr saskatīju līdzību ar tiklblaktīm :) Paldies, Uģi!


CerambyX 17.maijs, 21:39

Šīs foršas! :


Vīksna 17.maijs, 21:32

Paldies !


forelljjanka 17.maijs, 20:40

Dadžu raibenis.


Mareks Kilups 17.maijs, 16:58

paldies!


kapso 17.maijs, 16:05

Uz rabarbera krūma


IlzeP 17.maijs, 13:52

Laboju nosaukumu atbilstoši aktuālajai sistemātikai - Leptura melanura un Stenurella melanura tiek uzskatītas par vienu sugu - Stenurella melanura (informācija: Aivars Dunskis, DU)


IlzeP 17.maijs, 13:52

Laboju nosaukumu atbilstoši aktuālajai sistemātikai - Leptura melanura un Stenurella melanura tiek uzskatītas par vienu sugu - Stenurella melanura (informācija: Aivars Dunskis, DU)


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts