Aktīvie lietotāji: 93 Šodien ievadītie novērojumi: 48 Kopējais novērojumu skaits: 630256
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Smiltājsiseņu noteikšana un aicinājums ziņot par citām taisnspārņu sugām
Pievienots 2019-01-03 11:37:19

Latvijas taisnspārņu daudzveidība ir salīdzinoši neliela – saskaitot zemesvēžus, circeņus, siseņus, sīksiseņus un sienāžus, Latvijas faunā var ieskaitīt 45 sugas, no kurām tikai viena, īsspārnu sisenis Podisma padestris, ierakstīta aizsargājamo sugu sarakstā. Lielāko daļu Latvijas taisnspārņu daudzveidības veido tieši siseņi.

Smiltājsiseņu Oedipodinae apakšdzimta atšķiras no citām ar raksturīgiem krāšņiem apakšspārniem. Latvijā no šīs apakšdzimtas ir satopamas četras sugas – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (Gada kukainis 2013), zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulans, parkšķis Psophus stridulus un sarkanspārnu smiltājsisenis Bryodemella tuberculata. Visi smiltājsiseņi savulaik ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā, tomēr nevienai no sugām šobrīd nav piešķirts īpaši aizsargājamas sugas statuss. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, 2004. gadā ar Ministru kabineta grozījumiem visi smiltājsiseņi no aizsargājamo sugu saraksta svītroti.

Raibspārnu vai zilspārnu smiltājsisenis?

Abas sugas ir daudzējādā ziņā savstarpēji līdzīgas, un pati pirmā pazīme, protams, ir zilie pakaļspārni. Tā arī ir viena no trīs galvenajām pazīmēm, kā sugas atšķirt – zilspārnu siseņa spārni ir gaišāk zili, bez tumšās joslas, kas, savukārt, šķērso raibspārņa spārnus. Tomēr retais dabas fotogrāfs var pamanīties nofotogrāfēt siseni tā, lai šo apakšējo spārnu krāsu varētu redzēt. Labi, ka arī priekšspārnu krāsojumā ir pazīmes, kas var palīdzēt sugas atšķirt. Raibspārnu smiltājsisenim ir raksturīgas divas līdz trīs tumšākas un gaišākas joslas uz segspārniem. Arī zilspārnu sisenim ir šādas joslas, tomēr tās nav tik izteiktas, un uz spārniem ir tumši lāsumi. Taču, kā jau zināms, krāsa parasti nav stabilākā pazīme sugu savstarpējai atšķiršanai, sevišķi taisnspārņiem – to krāsojuma veidošanās mehānismi ir vides jutīgi.


Pa kreisi – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (attēla autors: Didier Descouens), pa labi – zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulan (attēla autors: Eberhard Pfeuffer).

Visdrošākā pazīme noteikti ir priekškrūtis. Raibspārnu smiltājsisenim, to apskatot no sāniem, skaidri redzams, ka priekškrūšu ķīlis ir augsts un to šķērso viena rieva. Arī skatā no augšas šo pazīmi var pamanīt, jo rieva izskatās kā tumšāks punkts. Zilspārnu sisenim priekškrūšu ķīlis ir zems, to šķērso trīs ne tik izteiktas rievas, kas kopumā dod slaidāku iespaidu. Pēc šīs pazīmes sugas var atšķirt praktiski jebkurā bildē. Arī acis zilspārnu smiltājsisenim šķiet lielākas un novietotas vairāk uz galvas augšpusi, salīdzinot ar raibspārni.


Pa kreisi – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (foto: Rūta Rozenfelde), pa labi – zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulans (foto: Christian Roesti).

Parkšķis vai sarkanpārnu smiltājsisenis?

Sarkanspārnu smiltājsiseni Bryodemella tuberculata no parkšķa Psophus stridulus var atšķirt pēc līdzīgām pazīmēm kā raibspārnu smiltājsiseni no zilspārnu. Latvijā sausos piejūras un iekšzemes kāpu biotopos sastopamais parkšķis ir mainīgas krāsas – no melnas līdz gaiši brūnai, pakaļspārni ir sarkani ar tumšu galu, un lēcienā raksturīgais “trrrrrrr” veidojis sugas latvisko nosaukumu (arī angliski Rattle grasshopper atspoguļo raksturīgo skaņu). Mātītes pavada dzīvi dažos kvadrātmetros, kamēr tēviņi ir mobilāki un tieši tie lēcienā veido raksturīgo "tarkšķi". Šīs sugas izplatībai Latvijā būtu rūpīgi jāseko līdzi, jo Eiropā, lauksaimniecības zemju izmantošanas izmaiņu dēļ, sugas sastopamība kopš 20. gadsimta otrās puses ir samazinājusies, piemēram, Vācijā par 55% kopš 1980. gada, bet Beļģijā un Nīderlandē suga ir izzudusi pavisam1.


Pa kreisi – parkšķa pelēkā forma, mātīte – raksturīgi spārni, kas īsāki par vēderu, tāpēc lidotspēja ir samazināta un dzīvesveids ir sēdošs (foto: Rūta Rozenfelde); pa labi – parkšķa brūnā forma, tēviņš – spārni sniedzas līdz vēdera galam (attēlā grūti redzams), tāpēc tēviņi ir mobilāki un spēj nolidot1 pat vairāk kā 600 m
(foto: Rūta Rozenfelde).

Sarkanspārnu sisenis katrā ziņā ir retāka suga, par kuras izplatību Latvijā ir pamatīgs informācijas trūkums. Visticamāk jādomā, vai šī suga vispār Latvijā vairs ir sastopama. Piemēram, Lietuvā, sarkanspārnu sisenis pēc pēdējās taisnspārņu sugu saraksta revīzijas 2007. gadā no saraksta ir izņemts. Centrāleiropa ir sarkanspārnu smiltājsiseņa areāla rietumu robeža. Tā areāls sniedzas austrumu virzienā līdz pat Ķīnai, savukārt ziemeļu virzienā tālākie atradumi ir Somijā un Zviedrijā. Sakranspārnu smiltājsiseņa spārni ir drīzāk tumši rozā, nekā oranži-sarkani kā parkšķim. Priekškrūtis ir zemas, un tās šķērso divas rievas, kamēr parkšķa priekškrūšu vairoga ķīlis ir augsts, jumtveida, un to nešķērso neviena rieva.


Sarkanspārnu smiltājsisenis Bryodemella tuberculata. Pa kreisi – sānskatā, redzams raksturīgais zemais priekškrūšu vairogs un divas rievas, kas to šķērso (foto: Christian Roesti); pa labi – redzami tumši rozā spārni ar platāku tumšo joslu nekā parkšķim (attēla autors: Göran Liljeberg).


Parkšķis Psophus stridulus. Pa kreisi – sānskatā, redzama raksturīgā jumtveida forma priekškrūtīm (foto: Rūta Rozenfelde); pa labi – redzami oranži sarkani spārni ar šaurāku tumšo joslu nekā sarkanspārnu smiltājsisenim (attēla autors: Göran Liljeberg).

No smiltājsiseņiem, bez šaubām, ļoti noderīgi būtu zilspārnu siseņa un sarkanspārnu smiltājsiseņa novērojumi. Abas būtu potenciāli novērojamas kopā ar labi zināmo parkšķi un raibspārnu smiltājsiseni – pelēkajās kāpās, smiltāju zālājos, virsājos, un, iespējams, sausās dzelzceļu malās un izcirtumos. Atceroties, kā pieauga zināšanas par raibspārnu smiltājsiseni pēc tā ievēlēšanas par Gada kukaini 2013, varbūt, vēršot Dabasdatu lietotāju uzmanību uz šīm divām sugām, arī zināšanas par to izplatību varētu papildināties.

Daži padomi siseņu un sienāžu fotografēšanai

Siseņu (ne tikai smiltājsiseņu) noteikšanas atslēgas elementi ir priekškrūšu forma un raksts, timpanālais jeb dzirdes orgāns, galva un spārnu dzīslojums. Retos gadījumos noteikšanai nepieciešams apskatīt arī ģenitālijas, tomēr parasti bez tā var iztikt, tas vairāk nepieciešams sienāžiem. Lai droši noteiktu siseni, tas jāfotografē no diviem rakursiem – no augšas un no sāniem. Var izdoties arī nofotografēt tā, lai vienlaikus būtu apskatāmi gan sāni, gan priekškrūtis. Ja tiek fotografēts nepieaudzis indivīds, sugas noteikšana bieži var būt pat neiespējama, jo spārni nav attīstīti, līdz ar to raksturīgais spārnu dzīslojums nav apskatāms. Savukārt, ja ir šaubas par kāda smiltājsiseņa sugu, var mēģināt to paņemt rokās un nofotografēt pakaļspārnu, tomēr vēlams tā nedarīt, jo var gadīties indivīdu savainot. Kā iepriekš aprakstīts, laba pazīme, pēc kā droši noteikt smiltājsiseņu sugas, ir priekškrūšu vairogs, ko var labi saskatīt vienkārši pēc fotogrāfijas sānskatā.


Raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens ar atvērtiem spārniem sugas apstiprināšanai.
Foto: Rūta Rozenfelde

Sienāžu noteikšana ir samērā vieglāka par siseņiem. Galvenās ķermeņa daļas to noteikšanai ir priekškrūštis, spārnu garums un ģenitālijas, kā arī, protams, ķermeņa krāsojums. Tāpat kā siseņus, arī sienāžus ieteicams fotografēt sānskatā, lai labi saredzama ģenitāliju forma.

Kas vēl interesants taisnspārņu pasaulē?

Ja reiz šis raksts ir izvērties par interesantā izskata taisnspārņiem, tad ir vērts pastāstīt par vēl dažām sugām. Samērā nesen, 2012. gadā, Latvijas faunā ienāca jauna suga – sienāzis Phaneroptera falcata2, kas toreiz novērots Daugavpils apkārtnē, bet jau gadu vēlāk to konstatēju Ādažos. Šobrīd, šķiet, šis slaidais, ar labu lidotspēju apveltītais sienāzis jau ir izplatījies vēl tālāk un ir manāms katru gadu. Interesanti būtu uzzināt, kāds šobrīd ir šī sienāža izplatības areāls Latvijā. To var viegli atšķirt no citiem sienāžiem pēc tā izteikti slaidās ķermeņa formas un spārniem, kas gandrīz divreiz garāki par vēderu.


Sienāzis Phaneroptera falcata. Foto: Rūta Rozenfelde

Manuprāt, ļoti interesantas ir taisnspārņu sugas, kas saistītas ar kokiem. Ja runa ir par taisnspārņiem, tad uzreiz ienāk prātā pļavas, virsāji, pelēkās kāpas, bet par taisnspārni kā meža iemītnieku īpaši nav pierasts domāt. Tomēr Latvijā ir divas sienāžu sugas, kas apdzīvo kokus. Ja gadās naktī staigāt pa mežainām kāpām ar sikspārņu detektoru rokās3, var gadīties sadzirdēt sisināšanu augstu priedēs – tie ir pieaugušie priežu sienāžu Barbitistes constrictus indivīdi. Savukārt jaunuļi jeb nimfas biežāk sastopami barojamies uz meža zemsedzes veģetācijas.

Priežu sienāzis barojas galvenokārt ar egļu un priežu skujām, bet var baroties arī ar bērzu, ozolu un citu koku sugu lapām un lakstaugiem. Kādreiz suga tika uzskatīta par mežu kaitēkli, tomēr mūsdienās sastopama daudz retāk, ar zemāku populāciju blīvumu, un apdraudējumu jaunaudzēm nerada. Priežu sienāzim ir pilnībā reducēti spārni, līdz ar to suga ir zaudējusi lidotspēju. Pēc ķermeņa krāsas izšķir divus fenotipus – tumši un gaiši zaļo, ar starpformām. Kopīgā pazīme ir raksturīgais melnais punktojums un gaišās svītras, kas sākas pie acīm un sniedzas līdz pat vēdera galam. Jaunuļiem gaišās svītras var nebūt, tomēr ir izteikts punktojums. Tumši zaļajam fenotipam ir arī rozīgas kājas un spārnu aizmetņi. Tēviņi izmanto spārnu aizmetņus sisināšanai. Mātītes parasti dēj olas aiz koka mizas, tāpēc dējēklim raksturīgas zāģzobainas malas.

Priežu sienāzis Dabasdatos ik pa laiciņam parādās – astoņu gadu laikā tieši astoņas reizes, visvairāk 2017. gadā. Vienā no Latvijas taisnspārņu sugu sarakstiem4 tam pielikta piezīme "bieži sastopams". Tomēr šī suga ir sastopama tikai Austrumeiropā līdz Urālu kalniem un ir iekļauta IUCN Red-list sarakstā ar piebildi, ka nepieciešami pētījumi par izplatību, populāciju lielumu un to izmaiņām. Tāpēc aicinām ziņot arī par šīs sugas novērojumiem.


Priežu sienāzis Barbitistes constrictus. Pa kreisi – tēviņš (vēdera galā divas cerkas), tumši zaļā forma (foto: František Chládek); pa labi – mātīte (vēdera galā zāģzobains dējēklis), gaiši zaļā forma (foto: Mareks Ieviņš).

Savukārt par otru kokus apdzīvojošo sugu man ir pavisam personisks, amizants stāsts. Pārvācoties atvēru klavieres, lai iztīrītu tur sakrājušos putekļus, un atradu neparastu, maza izmēra sienāzi. Kopā ar Voldemāru Spuņģi noteicām un nospriedām, ka tas ir ozolu sienāzis Meconema thalissinum, kas nevienā no vairāk vai mazāk oficiālajiem sugu sarakstiem tobrīd neeksistēja. Priekā nodomāju – nu re, cik smieklīgs pirmais sugas atradums Latvijā. Tomēr man par nožēlu vēlāk atradu, ka mājaslapā latvijasdaba.lv suga gan ir pieminēta, līdz ar to jaunas sugas atklājums man gāja secen. Vēlāk arī noskaidrojās, ka Mārtiņš Kalniņš pat ir pamanījies šo ozolu sienāzi skaisti nofotogrāfēt darbībā.

Šis sienāzis ir interesants ar tā neparasto dzīvesveidu – mātītes un tēviņi savstarpējai saziņai neizmanto sisināšanu, kā citas taisnspārņu sugas, bet gan bungošanu. Tiem dzirdes orgāni ir reducējušies, un visa saziņa notiek ar vibrācijām. Mātīte un tēviņš "dipina" ar kājām pa koku un tādējādi viens otru atrod. Protams, arī feromoni tur spēlē savu lomu. Viens no veidiem, kā šo kluso sienāzi atrast, esot likt zem ozola baltu palagu, kratīt koku un cerēt, ka sienāzis nokritīs. Tomēr varbūt labāk izmantot gaismošanu – tēviņi naktīs lidojot gaismas virzienā (nav gan īsti skaidrs, kāpēc), un tas, visticamāk, arī izskaidro, kāpēc es šīs sugas tēviņu konstatēju ielīdušu manās klavierēs.

Ozolu sienāzis Meconema thalissinum – mātīte dēj olas koksnes spraugās. Foto: Mārtiņš Kalniņš

Runājot par kokus apdzīvojošiem taisnspārņiem, noteikti jāpiemin arī pagājušā gadā Lietuvas faunā ienākusī taisnspārņu suga Myrmecophilus acervorum5, kas pārstāv jaunu dzimtu Myrmecophilidae, ko angļu valodā dēvē par skudrumīļiem. Tas pareizi norāda uz sugas pavisam neparasto ekoloģiju – tā apdzīvo skudru ligzdas ļoti dažādās ekosistēmās – no zālājiem līdz mežiem, un atmirušo koksni, ko kolonizējušas skudras. Koka sugai, šķiet, nav nozīmes, jo Lietuvā tas atrasts gan zem atmirušas priedes mizas, gan satrūdējušā melnalkšņa un blīgznas koksnē. Savukārt kopdzīve ar skudrām skaidrojama ar barošanos. Skudrumīlis ir termofils un mitrumu mīlošs taisnspārnis ar slēptu dzīvesveidu, pavisam nelielu ķermeņa izmēru (pieaudzis īpatnis ir vien 3,5 mm garš), bez spārniem, ar zudušu spēju veikt taisnspārņiem raksturīgo striduāciju jeb sisināšanu un līdz ar to arī dzirdi. Tomēr daudzi ekoloģijas jautājumi vēl paliek neatbildēti. Bez šaubām, interesanti būtu šo sugu novērot arī Latvijā!



Skudrumīlis Myrmecophilus acervorum. Foto: Romas Ferenca

Literatūra

1Rada S., Spitzer L., Šipoš J., Kuras T. 2017. Habitat preferences of the grasshopper Psophus stridulus, a charismatic species of submontanepastures. Insect Conservation and Diversity, 10: 310 – 320.

2Sokolovskis K., Suveizda J. 2012. First record of Phaneroptera falcata (Poda, 1761) (Orthoptera, Phaneropteridae) in Latvia. Latvijas Enomologs, 51: 155–157.

3Hochkirch A., Willemse L.P.M., Rutschmann F., Chobanov D.P., Kleukers R., Kristin A., Presa J.J., Szovenyi G. 2016. Barbitistes constrictus. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T64548720A74525116.

4Spuņģis V., Kalniņš M. 2002. Taisnspārņi – Orthoptera. http://leb.daba.lv/Orthoptera.htm

5Ferenca R., Tamutis V., Martinaitis K. 2017. Myrmecophilus acervorum (panzer, 1799) (Orthoptera: Myrmecophilidae) – a new species for Lithuanian fauna. Bulletin of the Lithuanian Entomological Society. Volume 1 (29): 8 – 10.

 

Novērojumiem bagātu 2019. gadu!

Rūta Rozenfelde

Latvijas Entomoloģijas biedrība

2019-01-03

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Passer montanus - 2019-03-25 Pūcis
Podiceps cristatus - 2019-03-25 Pūcis
Alauda arvensis - 2019-03-25 Astrantia
Dryocopus martius - 2019-03-25 Rallus
Glaucidium passerinum - 2019-03-25 Rallus
Sturnus vulgaris - 2019-03-25 Astrantia
Grus grus - 2019-03-25 Astrantia
Polyporus brumalis - 2019-03-24 Vīksna
Ciconia ciconia - 2019-03-25 dagnis
Castor fiber - 2019-03-25 Pūcis
Larus ridibundus - 2019-03-25 Astrantia
Tetrastes bonasia - 2019-03-24 maariite
Ciconia ciconia - 2019-03-25 Astrantia
Langermania gigantea - 2019-03-24 Vīksna
- 2019-03-21 Vīksna
Lichenes - 2019-03-21 Vīksna
Hylocomium splendens - 2019-03-21 Vīksna
Fulica atra - 2019-03-25 Pūcis
Plagiomnium cuspidatum - 2019-03-21 Vīksna
- 2019-03-21 Vīksna
Ciconia ciconia - 2019-03-25 Astrantia
Buteo buteo - 2019-03-25 Astrantia
Hylocomium splendens - 2019-03-21 Vīksna
Lichenes - 2019-03-21 Vīksna
Ciconia ciconia - 2019-03-25 Sandra L.
- 2019-03-21 Vīksna
Lichenes - 2019-03-21 Vīksna
Calliergonella cuspidata - 2019-03-21 Vīksna
Vanellus vanellus - 2019-03-25 Astrantia
Columba oenas - 2019-03-25 Astrantia
Thymus serpyllum - 2019-03-22 IevaM
Lullula arborea - 2019-03-22 IevaM
Lichenes - 2019-03-21 Vīksna
Vulpes vulpes - 2019-03-25 Astrantia
Grus grus - 2019-03-25 Astrantia
Ciconia ciconia - 2019-03-25 Astrantia
Rhytidiadelphus triquetrus - 2019-03-21 Vīksna
Plagiomnium undulatum - 2019-03-25 Vīksna
Peltigera sp. - 2019-03-21 Vīksna
- 2019-03-21 Vīksna
Lichenes - 2019-03-21 Vīksna
- 2019-03-21 Vīksna
Alnus incana - 2019-03-21 Vīksna
- 2019-03-21 Vīksna
Phellinus igniarius - 2019-03-21 Vīksna
Hypena rostralis - 2019-03-24 Rallus
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 AndaB
Dendrocopos minor - 2019-03-24 Litenesputni
Dryocopus martius - 2019-03-25 megere
Columba palumbus - 2019-03-25 megere
Fulica atra - 2019-03-24 LīgaKrā
Mergus merganser - 2019-03-24 LīgaKrā
Certhia familiaris - 2019-03-24 LīgaKrā
Erithacus rubecula - 2019-03-24 LīgaKrā
Fringilla coelebs - 2019-03-23 pustumsa
Anser albifrons - 2019-03-23 pustumsa
Sitta europaea - 2019-03-23 pustumsa
Parus major - 2019-03-23 pustumsa
Dendrocopos major - 2019-03-23 pustumsa
Aegithalos caudatus - 2019-03-23 pustumsa 1
Motacilla alba - 2019-03-24 DainisKR
Erithacus rubecula - 2019-03-24 DainisKR
Cyanistes caeruleus - 2019-03-23 pustumsa
Columba palumbus - 2019-03-24 DainisKR
Capreolus capreolus - 2019-03-24 DainisKR
Grus grus - 2019-03-24 DainisKR
Turdus philomelos - 2019-03-23 mazais_ezis
Ciconia ciconia - 2019-03-24 DainisKR
Grus grus - 2019-03-24 DainisKR
Tadorna tadorna - 2019-03-23 pustumsa
Anser sp. - 2019-03-23 pustumsa
Emberiza schoeniclus - 2019-03-23 pustumsa
Grus grus - 2019-03-24 DainisKR
Anser sp. - 2019-03-24 DainisKR
Fringilla coelebs - 2019-03-24 KrisVi
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 KrisVi
Carduelis carduelis - 2019-03-24 KrisVi
Bucephala clangula - 2019-03-23 pustumsa
Emberiza citrinella - 2019-03-24 Alvis Āboliņš
Clangula hyemalis - 2019-03-23 pustumsa
Larus ridibundus - 2019-03-24 KrisVi
Phalacrocorax carbo - 2019-03-23 pustumsa
Tadorna tadorna - 2019-03-23 pustumsa
Cygnus olor - 2019-03-23 pustumsa
Larus ridibundus - 2019-03-23 Alvis Āboliņš
Buteo buteo - 2019-03-23 Alvis Āboliņš
Vanellus vanellus - 2019-03-23 Alvis Āboliņš
Vanellus vanellus - 2019-03-23 Alvis Āboliņš
Bucephala clangula - 2019-03-23 Alvis Āboliņš
Egretta alba - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Cygnus cygnus - 2019-03-23 Alvis Āboliņš
Pica pica - 2019-03-23 pustumsa
Egretta alba - 2019-03-23 Alvis Āboliņš
Grus grus - 2019-03-24 Ilona_rasa
Cyanistes caeruleus - 2019-03-23 pustumsa
Branta leucopsis - 2019-03-24 Edgars Smislovs
- 2019-03-24 Edgars Smislovs
Garrulus glandarius - 2019-03-23 pustumsa
Anser albifrons - 2019-03-24 Edgars Smislovs
Anser sp. - 2019-03-24 Ilona_rasa
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 OKK
Anser sp. - 2019-03-24 Ilona_rasa
Anser sp. - 2019-03-24 Martins
Corvus cornix - 2019-03-22 Ekoskola Taurenitis
Dendrocopos major - 2019-03-22 Ekoskola Taurenitis
Anthus pratensis - 2019-03-24 Ilona_rasa
Ciconia ciconia - 2019-03-22 Sandra L.
Cyanistes caeruleus - 2019-03-22 Ekoskola Taurenitis
Ciconia ciconia - 2019-03-24 Martins
Anas penelope - 2019-03-24 Edgars Smislovs
Parus major - 2019-03-22 Ekoskola Taurenitis
Dendrocopos medius - 2019-03-24 Martins
Passer montanus - 2019-03-22 Ekoskola Taurenitis
Anas crecca - 2019-03-24 Edgars Smislovs
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 Edgars Smislovs
Lullula arborea - 2019-03-24 ievakiri
Anas acuta - 2019-03-24 Edgars Smislovs
Motacilla alba - 2019-03-24 Edgars Smislovs
Gallinago gallinago - 2019-03-24 Ilona_rasa
Gonepteryx rhamni - 2019-03-23 Alvis Āboliņš
Anas strepera - 2019-03-24 Edgars Smislovs
Anser albifrons - 2019-03-24 Ilona_rasa
Aglais urticae - 2019-03-23 Alvis Āboliņš
Ciconia ciconia - 2019-03-24 kaaposc
Egretta alba - 2019-03-24 Ilona_rasa
Turdus philomelos - 2019-03-24 Ilona_rasa
- 2019-03-22 Laimeslācis
Buteo buteo - 2019-03-24 Arnis2
Motacilla alba - 2019-03-24 Ilona_rasa
Archiearis parthenias - 2019-03-24 Edgars Smislovs
- 2019-03-22 Laimeslācis
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 Carum carvi
Dendrocopos major - 2019-03-24 Aceralba
Halichoerus/Pusa sp. - 2019-03-24 Carum carvi 2
Cladonia sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
Sciurus vulgaris - 2019-03-24 Carum carvi
Corvus cornix - 2019-03-24 Carum carvi
Aglais urticae - 2019-03-24 vigulis 1
Cladonia sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 Carum carvi
Berytinus clavipes - 2019-03-24 nekovārnis 2
- 2019-03-22 Laimeslācis
Scolopax rusticola - 2019-03-24 ūdensvistiņa
Archiearis parthenias - 2019-03-24 vigulis
Fringilla coelebs - 2019-03-24 ūdensvistiņa
Cygnus olor - 2019-03-24 Ilona_rasa 2
Pulmonaria obscura - 2019-03-24 Aceralba
Berytinus crassipes - 2019-03-24 nekovārnis 2
Strix aluco - 2019-03-24 Mix
Lycosidae sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
Brachycera - 2019-03-24 Aceralba
Parus major - 2019-03-24 pustumsa
Cyanistes caeruleus - 2019-03-24 pustumsa 1
- 2019-03-22 Laimeslācis
Passer domesticus - 2019-03-24 pustumsa
Chloris chloris - 2019-03-24 pustumsa
Cygnus cygnus - 2019-03-24 MJz
Dendrocopos sp. - 2019-03-24 Aceralba
Alauda arvensis - 2019-03-24 DabaLaba
Araneae sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
Grus grus - 2019-03-24 Aceralba
Bombus sp. - 2019-03-24 Aceralba
Tringa ochropus - 2019-03-24 MJz
Polypores sp. - 2019-03-24 Aceralba
Tetrastes bonasia - 2019-03-24 MJz
Cladonia sp. - 2019-03-24 felsi
- 2019-03-22 Laimeslācis
- 2019-03-24 Aceralba
Alces alces - 2019-03-24 MJz
Lasius fuliginosus - 2019-03-24 felsi
Ciconia ciconia - 2019-03-24 marccins
Sarcoscypha austriaca - 2019-03-24 Aceralba
Fuligo leviderma - 2019-03-24 felsi
Ptilium crista-castrensis - 2019-03-22 Laimeslācis
Perichaena corticalis - 2019-03-24 felsi
Dendrocopos medius - 2019-03-24 Aceralba
Lampyris noctiluca - 2019-03-24 nekovārnis
Lithobius forficatus - 2019-03-24 felsi
Alauda arvensis - 2019-03-24 DabaLaba
- 2019-03-22 Laimeslācis
Sitta europaea - 2019-03-24 Aceralba
Demetrias monostigma - 2019-03-24 nekovārnis
Hemitrichia clavata - 2019-03-24 felsi
Staphylinidae sp. - 2019-03-24 felsi
Sciurus vulgaris - 2019-03-24 pustumsa 2
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 felsi
Archiearis parthenias - 2019-03-24 Aceralba
Polygonia c-album - 2019-03-24 felsi 1
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 DabaLaba
Polyporus brumalis - 2019-03-24 felsi
Tussilago farfara - 2019-03-22 Santa L
Dendrocopos major - 2019-03-24 pustumsa
Aves sp. - 2019-03-24 Aceralba
Turdus merula - 2019-03-24 pustumsa
Turdus viscivorus - 2019-03-24 DabaLaba
Grus grus - 2019-03-24 Aceralba
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 pustumsa
Cygnus cygnus - 2019-03-23 Triturus
Passer domesticus - 2019-03-24 Santa L
Corvus cornix - 2019-03-24 Aceralba
Hepatica nobilis - 2019-03-24 felsi
Pseudoscorpionida sp. - 2019-03-24 nekovārnis
Tussilago farfara - 2019-03-24 felsi
Anser sp. - 2019-03-24 Aceralba
Philorhizus sigma - 2019-03-24 nekovārnis
Fringilla coelebs - 2019-03-24 Aceralba
Sciurus vulgaris - 2019-03-23 felsi
Pentatoma rufipes - 2019-03-24 nekovārnis 1
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 Vīksna 1
Sarcoscypha austriaca - 2019-03-23 felsi
Archiearis parthenias - 2019-03-24 nekovārnis
Biscogniauxia repanda - 2019-03-23 felsi
Capreolus capreolus - 2019-03-24 Vīksna
Hepatica nobilis - 2019-03-24 Vīksna
Anser sp. - 2019-03-24 Vīksna
Ciconia ciconia - 2019-03-24 Triturus
Poecilus versicolor - 2019-03-24 nekovārnis
Sarcoscypha austriaca - 2019-03-23 kaaposc
Paradromius linearis - 2019-03-24 nekovārnis
Vanellus vanellus - 2019-03-24 DabaLaba
Dryocopus martius - 2019-03-24 uudensmellone
Alces alces - 2019-03-24 kaaposc
Neottiglossa pusilla - 2019-03-24 nekovārnis 1
Aglais urticae - 2019-03-24 Vīksna
Tussilago farfara - 2019-03-24 Vīksna
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 Vīksna
Strix aluco - 2019-03-24 uudensmellone
Coccinella septempunctata - 2019-03-24 Pūcis
Polygonia c-album - 2019-03-24 Vīksna 1
Archiearis notha - 2019-03-24 Vīksna
Columba palumbus - 2019-03-24 uudensmellone
Castor fiber - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Grus grus - 2019-03-23 kaaposc
Vanellus vanellus - 2019-03-23 kaaposc
Scolopax rusticola - 2019-03-24 uudensmellone
Fulica atra - 2019-03-23 jayjay
Dendrocopos leucotos - 2019-03-24 Alvis Āboliņš
Larus ridibundus - 2019-03-23 jayjay
Regulus regulus - 2019-03-23 jayjay
Dendrocopos sp. - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Cervus elaphus - 2019-03-24 Alvis Āboliņš
Accipiter gentilis - 2019-03-24 Arnis2
Polygonia c-album - 2019-03-24 Mimi Serada
Fomitopsis pinicola - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Ardea cinerea - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Buteo buteo - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Bucephala clangula - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Cygnus olor - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Phalacrocorax carbo - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Fulica atra - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Egretta alba - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Botaurus stellaris - 2019-03-24 LV zilzīlīte 1
Nymphalidae sp. - 2019-03-24 forelljjanka
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 forelljjanka
Castor fiber - 2019-03-24 iljazik
Corvus frugilegus - 2019-03-24 PutnuDraugsNagļos
Aegithalos caudatus - 2019-03-24 eksperts 3
Larus canus - 2019-03-24 eksperts 3
Buteo buteo - 2019-03-24 eksperts 3
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 VijaVavere
Accipiter nisus - 2019-03-24 eksperts 3
Columba palumbus - 2019-03-24 eksperts 3
Emberiza citrinella - 2019-03-24 eksperts 3
Grus grus - 2019-03-24 eksperts 3
Alauda arvensis - 2019-03-24 eksperts 3
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 DzintraA
Vanellus vanellus - 2019-03-24 eksperts 3
Cygnus olor - 2019-03-24 DzintraA
Branta bernicla - 2019-03-24 Edgars Smislovs 3
Fulica atra - 2019-03-24 DzintraA
Fulica atra - 2019-03-24 DzintraA
Lepus europaeus - 2019-03-24 eksperts 3 1
Tringa totanus - 2019-03-24 Edgars Smislovs 2
Parus major - 2019-03-24 DzintraA
Cygnus olor - 2019-03-24 DzintraA
Anser sp. - 2019-03-24 eksperts 3
Bombycilla garrulus - 2019-01-19 DzintraA 1
Fringilla coelebs - 2019-03-24 eksperts 3
Parus major - 2019-01-19 DzintraA
Cygnus cygnus - 2019-03-24 eksperts 3
Anser albifrons - 2019-03-24 eksperts 3
Tussilago farfara - 2019-03-23 DzintraA
Ciconia ciconia - 2019-03-24 mara.eko
Exidia saccharina - 2019-03-24 AfroBrazilian
- 2019-03-24 AfroBrazilian
- 2019-03-24 AfroBrazilian
Ardea cinerea - 2019-03-24 Irbe
Passer montanus - 2019-03-24 Irbe
Parus major - 2019-03-24 Irbe
Pyrrhula pyrrhula - 2019-03-24 Irbe
Lullula arborea - 2019-03-24 Irbe
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 Irbe
Dendrocopos medius - 2019-03-24 Litenesputni
Turdus viscivorus - 2019-03-23 Irbe
Lullula arborea - 2019-03-23 Irbe
Anas platyrhynchos - 2019-03-23 Irbe
Grus grus - 2019-03-24 Rallus
Larus ridibundus - 2019-03-23 Irbe
Anser fabalis - 2019-03-24 Rallus
Anser serrirostris - 2019-03-24 Rallus
Anser albifrons - 2019-03-24 Rallus
- 2019-03-23 Irbe
Branta leucopsis - 2019-03-24 Rallus
- 2019-03-23 Irbe
Coccothraustes coccothraustes - 2019-03-24 Acenes
Mergus merganser - 2019-03-24 Acenes
- 2019-03-23 Irbe
Fulica atra - 2019-03-24 Acenes
Larus ridibundus - 2019-03-24 Acenes
Lanius excubitor - 2019-03-24 Pūcis
Branta leucopsis - 2019-03-24 Pūcis
Hydrocoloeus minutus - 2019-03-24 zais
Formica rufa - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Dendrocopos sp. - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Corvus cornix - 2019-03-24 Siona
Auchenorrhyncha sp. - 2019-03-22 Laimeslācis
Tetrastes bonasia - 2019-03-24 Litenesputni 1
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 Pūcis
Hepatica nobilis - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Ciconia ciconia - 2019-03-24 Pūcis
Emberiza citrinella - 2019-03-24 Pūcis
Grus grus - 2019-03-24 Pūcis
Vanellus vanellus - 2019-03-24 Pūcis
Capreolus capreolus - 2019-03-24 Pūcis
- 2019-03-24 LV zilzīlīte
Tussilago farfara - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Melanitta fusca - 2019-03-24 Latvju_zēns
Ciconia ciconia - 2019-03-24 Pūcis
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 Pūcis
Cygnus cygnus - 2019-03-24 Kristers K
Accipiter gentilis - 2019-03-24 Kristers K
Bubo bubo - 2019-03-24 Kristers K
Alces alces - 2019-03-24 Kristers K
Sus scrofa - 2019-03-24 Kristers K
Archiearis parthenias - 2019-03-24 Kristers K
Certhia familiaris - 2019-03-24 Kristers K
Larus ridibundus - 2019-03-24 Kristers K
Poecile palustris - 2019-03-24 Kristers K
Buteo buteo - 2019-03-24 Kristers K
Dendrocopos major - 2019-03-24 Kristers K
Corvus corax - 2019-03-24 Kristers K
Accipiter nisus - 2019-03-24 Kristers K
Turdus viscivorus - 2019-03-24 Kristers K
Corvus corax - 2019-03-24 Kristers K
Grus grus - 2019-03-24 Kristers K
Bucephala clangula - 2019-03-24 Astrantia
Larus ridibundus - 2019-03-24 Astrantia
Carduelis carduelis - 2019-03-24 PutnuDraugsNagļos
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 PutnuDraugsNagļos
Lanius excubitor - 2019-03-24 PutnuDraugsNagļos 1
Corvus corax - 2019-03-24 Siona
Motacilla alba - 2019-03-24 PutnuDraugsNagļos
Ciconia ciconia - 2019-03-24 Siona
Cygnus olor - 2019-03-24 gunitak 1
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 Mo
Larus ridibundus - 2019-03-24 gunitak
Mergus merganser - 2019-03-24 Lielā_skudra
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 gunitak
Cygnus olor - 2019-03-24 gunitak
Aegithalos caudatus - 2019-03-24 IlvijaKumsāre
Glechoma hederacea - 2019-03-24 PruseBaiba
Archiearis parthenias - 2019-03-24 gunitak
Nymphalis xanthomelas - 2019-03-24 gunitak
Cygnus columbianus bewickii - 2019-03-24 Rallus
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 gunitak
Fulica atra - 2019-03-24 Anta.S.
Anser albifrons - 2019-03-24 Anta.S.
Scolopostethus thomsoni - 2019-03-24 CerambyX
Fulica atra - 2019-03-24 DG
Podiceps grisegena - 2019-03-24 DG
Parus major - 2019-03-24 gunitak
Poecile palustris - 2019-03-24 Pūcis
Fringilla coelebs - 2019-03-24 gunitak
Podiceps cristatus - 2019-03-24 DG
Cygnus olor - 2019-03-24 gunitak
Columba palumbus - 2019-03-24 DG
Nymphalis xanthomelas - 2019-03-24 gunitak
Formica rufa - 2019-03-24 gunitak
Grus grus - 2019-03-24 DG
Columba palumbus - 2019-03-24 Mo
Passer montanus - 2019-03-24 DG
Aegithalos caudatus - 2019-03-23 Mo 1
Pyrrhocoris apterus - 2019-03-24 CerambyX
Gonepteryx rhamni - 2019-03-24 nekovārnis
Mergus serrator - 2019-03-24 visvaldis.s
Columba palumbus - 2019-03-24 girtsbar
Clangula hyemalis - 2019-03-24 Anta.S.
Capreolus capreolus - 2019-03-24 visvaldis.s
Melanitta nigra - 2019-03-24 visvaldis.s 1
Anas crecca - 2019-03-24 visvaldis.s
Somateria mollissima - 2019-03-24 visvaldis.s 2
Anas acuta - 2019-03-24 visvaldis.s
Anas penelope - 2019-03-24 visvaldis.s
Haliaeetus albicilla - 2019-03-24 vigulis
Melanitta fusca - 2019-03-24 visvaldis.s
Phalacrocorax carbo - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Emberiza citrinella - 2019-03-24 Ilona_rasa
Fringilla coelebs - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Sitta europaea - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Chilacis typhae - 2019-03-24 nekovārnis
Rhyparochromus pini - 2019-03-24 nekovārnis
Cyanistes caeruleus - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Poecile sp. - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Grus grus - 2019-03-24 vigulis
Parus major - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Erithacus rubecula - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Turdus merula - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Haliaeetus albicilla - 2019-03-24 maariite
Picus canus - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Dendrocopos major - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Aegithalos caudatus - 2019-03-24 Ilona_rasa
Troglodytes troglodytes - 2019-03-24 Ilona_rasa
Fringilla coelebs - 2019-03-24 vigulis
Columba palumbus - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Capreolus capreolus - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Fulica atra - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Regulus regulus - 2019-03-24 Ilona_rasa
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 vigulis
Turdus merula - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Larus argentatus - 2019-03-24 vigulis
Erithacus rubecula - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Fringilla coelebs - 2019-03-24 Ilona_rasa
Cygnus cygnus - 2019-03-24 vigulis
Fringilla coelebs - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Crocus vernus subsp. vernus - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Emberiza schoeniclus - 2019-03-24 Natalja Knazeva
Emberiza citrinella - 2019-03-23 Saulcite
Picus canus - 2019-03-24 vigulis
Emberiza citrinella - 2019-03-24 vigulis
Larus ridibundus - 2019-03-24 vigulis
Larus ridibundus - 2019-03-24 vigulis
Cygnus olor - 2019-03-24 vigulis
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 vigulis
Vanellus vanellus - 2019-03-23 Saulcite
Corvus cornix - 2019-03-24 vigulis
Garrulus glandarius - 2019-03-24 vigulis
Anthocoris nemorum - 2019-03-24 CerambyX 1
Drymus ryeii - 2019-03-24 CerambyX 1
Motacilla alba - 2019-03-24 vigulis
Motacilla cinerea - 2019-03-24 Janisu 4
Alauda arvensis - 2019-03-24 vigulis
Sarcoscypha austriaca - 2019-03-23 Saila
Ichneumonidae sp. - 2019-03-24 LV zilzīlīte
Anser albifrons - 2019-03-23 Saulcite
Peltigera sp. - 2019-03-23 Saila
Sarcoscypha austriaca - 2019-03-24 Ilona_rasa
Corizus hyoscyami - 2019-03-24 CerambyX 1
Larus ridibundus - 2019-03-24 Saulcite
Pisaura mirabilis - 2019-03-22 Laimeslācis
Gastrodes grossipes - 2019-03-24 CerambyX
Columba palumbus - 2019-03-24 girtsbar
Alauda arvensis - 2019-03-24 girtsbar
Grus grus - 2019-03-23 Saulcite
Corvus cornix - 2019-03-23 Saulcite
Capreolus capreolus - 2019-03-23 Saulcite
Elasmostethus interstinctus - 2019-03-24 CerambyX 1
Grus grus - 2019-03-24 aer
Corvus corax - 2019-03-24 aer
Grus grus - 2019-03-24 aer
Mergus merganser - 2019-03-24 Lelde U.
Mergus albellus - 2019-03-23 Lelde U.
Grus grus - 2019-03-24 aer
Alauda arvensis - 2019-03-24 LigaL
Anas platyrhynchos - 2019-03-24 SintijaK
Vanellus vanellus - 2019-03-24 LigaL
Pionosomus opacellus - 2019-03-24 CerambyX 1
Hydrocoloeus minutus - 2019-03-24 LigaL
Anser albifrons - 2019-03-24 LigaL
Dolycoris baccarum - 2019-03-24 CerambyX
Rhynocoris annulatus - 2019-03-24 CerambyX 1
Grus grus - 2019-03-24 aer
Buteo buteo - 2019-03-24 aer
Trapezonotus arenarius - 2019-03-24 CerambyX 1
Capreolus capreolus - 2019-03-24 aer
Grus grus - 2019-03-24 aer
Anthus pratensis - 2019-03-24 Mix
Aegithalos caudatus - 2019-03-23 Vērotāja
Parus major - 2019-03-24 SintijaK
Grus grus - 2019-03-24 LigaL
Certhia familiaris - 2019-03-24 DabaLaba
Regulus regulus - 2019-03-24 SintijaK
Sturnus vulgaris - 2019-03-24 LigaL
Fringilla coelebs - 2019-03-24 LigaL
Ciconia ciconia - 2019-03-23 LigaL
Erithacus rubecula - 2019-03-24 DabaLaba
Aves sp. - 2019-03-18 Pūcis
Lophophanes cristatus - 2019-03-24 DabaLaba
Fringilla coelebs - 2019-03-24 SintijaK
Hymenoptera sp. - 2019-03-21 Vīksna
Atrichum undulatum - 2019-03-21 Vīksna
Coleoptera sp. - 2019-03-23 Vīksna
Nezināms
@ runagoze
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
kamene 25.marts, 09:47

Tuvplānā centrā ar smailajām lapām visdrīzāk ir nelīdzenā īsvācelīte Brachythecium salebrosum, bet kopplānā dominē ciprešu hipns Hypnum cupressiforme.


Vīksna 25.marts, 09:45

Paldies !


Tauriņu Vērošana 25.marts, 09:44

Tas pirmais (mazāk raibais) tiešām apšu pavasarsprīžmetis (N.Savenkovs det.)


kamene 25.marts, 09:43

Parastā smailzarīte Calliergonella cuspidata.


Tauriņu Vērošana 25.marts, 09:41

Pirmais (ar atplestajiem spārniem) apšu pavasarsprīžmetis (N.Savenkovs det.)


kamene 25.marts, 09:40

Ežlape Thuidium sp.


kamene 25.marts, 09:38

Žēl, ka nav sporu vācelīšu, bet spriežot pēc visai prāvajām, smailajām lapām ar ieritinājušos malu - visdrīzāk lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum.


Vīksna 25.marts, 09:37

Laikam kāds dundurs.


Vīksna 25.marts, 09:36

Paldies !


Edgars Smislovs 25.marts, 09:33

RINGING INFO: Species: Larus canus - Common Gull Sex: U | Unknown Age: 3 | 1st year bird Date: 19.12.2013 Place: Pärnumaa, Pärnu Geographical co-ordinates: +58° 23' 10", +24° 30' 1" Ringer: Kert Rannaste


kamene 25.marts, 09:31

Smailā skrajlape Plagiomnium cuspidatum.


Rallus 25.marts, 08:18

Neiebilstu, drīzāk arī ir Agonopterix ciliella/heracliana


Rallus 25.marts, 08:17

Pateicos par šīs sugas noteikšanu!


LV zilzīlīte 24.marts, 23:59

Varbūt meža zoss ?


dziedava 24.marts, 22:50

Paldies!


Tauriņu Vērošana 24.marts, 22:13

Nu nez, tauriņš stipri nodilis - raksts padzisis. Kāpēc gan ne vienkārši Agonopterix ciliella/heracliana?


Laimeslācis 24.marts, 21:37

Apciemoju puņķīšus uz kritalas, cerībā, ka pēc applūšanas būs pamainījuši izskatu, bet nekā - bez izmaiņām. Pievienoju divas bildes. Vienā tādi svaigāki, baltāki izskatās.


nekovārnis 24.marts, 21:07

Paldies!:)


gunitak 24.marts, 21:02

Paldies!


Quetzalcoatl 24.marts, 20:48

Nav par ko!


DabaLaba 24.marts, 20:32

Paldies!


Edgars Smislovs 24.marts, 20:29

Niedru stērste


Saulcite 24.marts, 20:28

Paldies


Edgars Smislovs 24.marts, 20:27

Lauku balodis (?)


DabaLaba 24.marts, 20:25

Paldies!


Edgars Smislovs 24.marts, 20:24

Jā, sila strazds.


LV zilzīlīte 24.marts, 20:12

Neesu pārliecināta vai tā ir melnā dzilna.


nekovārnis 24.marts, 20:07

Tas raibākais tā kā pēc bērzu pavasarsprīžmeša izskatās, par otru neesmu drošs.


Pūcis 24.marts, 19:52

Švaka bilde:-(


dziedava 24.marts, 18:57

Gļotsēne tā nav, tā ir recekļaina sēne. Ja tā ir priede, tad saldā eksīdija Exidia saccharina.


Arnis2 24.marts, 18:56

Paldies. Turpat vien palicis:))


IlzeP 24.marts, 18:15

Bērzu pavasarsprīžmetis?


IlzeP 24.marts, 18:05

Man arī šodien tādi bija!


IlzeP 24.marts, 17:45

Paldies par skaidrojumu!


forelljjanka 24.marts, 17:19

Vairāk velk uz kaņepīti...;)


Edgars Smislovs 24.marts, 16:54

Manuprāt kaņepītis vai ķeģis.


Matrus 24.marts, 16:34

Leišu gredzens.


Laimeslācis 24.marts, 16:27

Ooo! Paldies!


Latvju_zēns 24.marts, 16:20

Ziemas žubīte


Blakts 24.marts, 15:45

Pievienojos Marekam - vajadzētu būt Drymus sylvaticus


Kristers K 24.marts, 15:17

Nav par ko! No kādas valsts šis gulbis atlidojis?


DabaLaba 24.marts, 14:12

Paldies!


LV zilzīlīte 24.marts, 11:56

Mizložņa.


Quetzalcoatl 24.marts, 11:29

Atvainojos. Izlaboju statusu. Tiešām redzēju sloku mājas pagalmā. Droši vien migrēja. Pietuvojos, lai redzētu, vai tā ir ievainota, un putns aizlidoja bez problēmām.


dziedava 24.marts, 11:23

Tas varētu būt gļotainās liepu zāģlapsenes Caliroa annulipes kāpuru darbs. Grauž arī ozolu lapas.


dziedava 24.marts, 11:18

Tas nav dižkoks?


LigaL 24.marts, 11:18

Ar binokli grūti saskatīt numuru, diemžēl nav jaudīgākas optikas - vieta & darbs kolēģiem ar teleskopiem! Šīs zosis šiet uzturas un barojas jau vairāk kā nedēļu.


Latvju_zēns 24.marts, 11:14

Pirmajā bildē tuvākajai zosij gredzens ap kaklu


Laimeslācis 24.marts, 11:03

Paldies, Marek!


DabaLaba 24.marts, 10:22

Paldies!


Vīksna 24.marts, 10:12

Jau sāk iekrāties bildes, nav laika likt.


gunitak 24.marts, 10:06

Paldies!


Matrus 24.marts, 09:49

Paldies par gulbja kontroli, papildināju daru bāzi!


Matrus 24.marts, 09:47

Paldies par gredzenoto gulbju kontrolēm no Velnezera, papildināju datu bāzi!


Matrus 24.marts, 09:47

Paugurknābja gulbis, tēviņš, dzimis 2008. gadā vai agrāk, gredzenots Lielupes grīvā 05.06.2011. Datu bāzē ir tikai 6 kontroles no grīvas un Vakarbuļļiem. Nav ligzdojis. Šogad Buļļupē novērots 10.03.2019. Paldies par kontroli!


Mari 24.marts, 08:20

Paldies!


IlzeP 24.marts, 08:16

Apbrīnojami!


IlzeP 24.marts, 08:13

Jā, vārnveidīgie putni mēdz pulcēties uz nakšņošanu koku galotnēs lielos baros, arī vairākas sugas kopā.


IlzeP 24.marts, 08:10

Migrāciju laikā var gadīties arī mājas pagalmā. Bet kādēļ statuss ir "NAV novērots", kas ar šo domāts?


nekovārnis 24.marts, 07:48

Pēc proporcijām man tā kā pēc Drymus sylvaticus izskatās. Mazliet pietrūkst asuma. Jāpagaida Uģa viedoklis.


Aceralba 24.marts, 07:46

Paldies!


forelljjanka 24.marts, 07:32

Sātans(tā tur viņu saucot, jo met ārā baltajiem iedzīvi)ir mājās!:DD


Kukainis 24.marts, 06:56

Sēņodiņš Mycetophilidae sp.


Vladimirs S 24.marts, 06:07

Putns apgredzenots: 11.04.2013 Rīga.(Autoosta). Paldies!


Laimeslācis 23.marts, 23:59

No virspuses izskatās pēc sūrās pundurkamolenes, apakšiņu neredz, tāpēc vienmēr jānobildē :)


marsancija 23.marts, 23:14

Paldies Julitai un Ansim par papardi un ķērpi.


Liepzieds 23.marts, 22:52

Paldies! :)


Edgars Smislovs 23.marts, 22:17

Kovārņi un krauķi.


Liepzieds 23.marts, 22:12

Krauķi vai kovārņi? Vairākiem parka kokiem galotnes pilnas. Vai šādi iekārtojas uz nakšņošanu?


nekovārnis 23.marts, 21:54

Pavasarsprīžmetis, drīzāk bērzu, bet nav pārliecības ka ne raibāka apšu pavasarsprīžmeša mātīte.


Andrejs 23.marts, 21:52

Paldies!


dziedava 23.marts, 21:45

Paldies, Marek!


nekovārnis 23.marts, 21:42

Manuprāt kādas strautenes kāpurs.


AinisP 23.marts, 21:31

Jā, tika novērots vizuāli. Tika iztraucēts no stāvkrasta klints Gaujas vecupes krastos. Domājams, ka te ir ligzdošanas terit., jo arī GNP ekspertu atzinumā mežaudzei, ūpis te ir ticis konstatēts arī iepriekš.


pustumsa 23.marts, 21:12

Paldies! Man tāds vēl nebija bijis.


asaris 23.marts, 21:08

Garkaklis.


Kristers K 23.marts, 20:56

Sorry nepamanīju, ka statuss NAV novērots, kaut speciāli meklēts


Kristers K 23.marts, 20:55

Tiešām sloka pilsētā?


Kristers K 23.marts, 20:52

Izskatās pēc spīļastes


Vīksna 23.marts, 20:29

Paldies !


dziedava 23.marts, 20:21

Šitā interesanta. Tik nevar saprast, vai pa vidu ir uzkalniņš vai tas objekts ir kā kausiņš un pa vidu bedrīte? Vai varētu būt kas līdzīgs kā sēne Lasiobelonium lanceolatum vai pavisam kas cits?


Fuatra 23.marts, 20:11

Es mājās jau bieži nemaz precīzi neatceros kurā vietā fotografēju to vai citu sūnu vai citu augu. Šoreiz staigāju pa vidus daļu pirms vidējā pagrieziena (ja skatās no Ērgļu puses). Ja liktu foto uzreiz bez apstrādes no vietas, tas nebūtu tik kvalitatīvi, bet var jau citeiz mēģināt. Šoreiz no manām esošām vietām paņēmu tādu, kas ietver šodien skatīto teritoriju.


asaris 23.marts, 20:09

Bildē žubītes tēviņš.


Ansis 23.marts, 19:36

Jautājums vairāk ir par vietas koordinātēm, ne biotopu. Jums ir labas fotogrāfijas ar droši atpazīstamām sugām, kuras gribētos piesaistīt precīzākai vietai. Nākamo reizi šīs (protams arī citas!) sugas varētu mēģināt atrast kādu kilometru tālāk. Būtu daudz labāks priekšstats par sugu izplatību.


Fuatra 23.marts, 19:13

Mežā


nekovārnis 23.marts, 19:03

Varbūt parastais nātru raibenis? Mazajam vēl par agru.


forelljjanka 23.marts, 18:52

Domāju,ka zvirbuļnieks.;)


Ansis 23.marts, 18:50

Kur īsti novērojums veikts?? Mežā, meža malā, tīrumā, purvā, ceļmalā. Vispār jau tas ir svarīgi un jo sevišķi - koordinātes. No uzvilktās 20 km garās līnijas, datus eksportējot, saglabāsies tikai līnijas sākumpunkta koordinātes.


forelljjanka 23.marts, 17:27

Kāds no jūrasbuļļiem,nebūtu tik novārtīts,varētu pateikt.Ticamāk ,ka ziemeļu.


dziedava 23.marts, 17:24

Vēja slota, kas rodas ģenētiskas mutācijas rezultātā.


forelljjanka 23.marts, 17:23

Lai būtu korekti ,prasītos DDatos ieviest kaut kādu Clanga vai Aquila sp.,jo putnu labi apskatīt neizdevās.Mazajam izrādās nav nekāds ekstrēms datums,tomēr vidējo izslēgt nevar(saucieni Dabā nav atšķirami).


LV zilzīlīte 23.marts, 16:31

Varbūt platgalve...?


Siona 23.marts, 16:28

Paldies! :)


LV zilzīlīte 23.marts, 16:25

Jā izskatās kā peļu klijāns


felsi 23.marts, 16:24

Paldies Ansi!


Siona 23.marts, 16:02

Nav kaut kāda buļļzivs, piemēram, četrragu buļļzivs?


Siona 23.marts, 13:57

Zilzīlīte ;)


Vīksna 23.marts, 11:55

Paldies !


Aceralba 23.marts, 09:03

Gredzenotā pīle turpat bija arī 22.03.2019.


Laimeslācis 22.marts, 23:38

Kārpainā peltīgera.


Laimeslācis 22.marts, 23:28

Paldies, Marek! Gribēju likt - samtērce, bet nospriedu ka laikam tomēr nebūs pareizi, tāpēc ieliku zirneklis (nenoteikts).


Vīksna 22.marts, 22:14

Ledusskapī 2 ērces burciņās jau ir.


zemesbite 22.marts, 20:05

Paldies, Valt! :)


Latvju_zēns 22.marts, 20:03

Baltvēderis


asaris 22.marts, 19:39

Vai nu nepareiza bilde vai nepareiza suga.


Arnis2 22.marts, 19:29

Žēl. Bija degungalā.


Matrus 22.marts, 18:48

Holandes gredzeniem ir x.xxx.xxx - Tev trūkst divu ciparu sākumā...


Astrantia 22.marts, 17:13

Paldies! Nebija pārliecības.


Kukainis 22.marts, 15:30

Tas nu par treku, tik daudz atradumu. Sestdien ap pusdienlaiku braucu uz Sviteni lenkt ērces ar "ērču deķi"!


Edgars Smislovs 22.marts, 14:46

Peļu klijāns.


Edgars Smislovs 22.marts, 14:42

Sila strazds.


Sintija Martinsone 22.marts, 11:47

Varbūt sīlis.


tatia 22.marts, 09:38

Kas tad var būt par putnu ar zili brūngano ķermeni, melno taisno knābi, meža strazda lielumā un papagaiļa dziesmai līdzīgo balsi? Ja tikai pats papagailis! :)


alisija220alisija0alise 22.marts, 00:14

jup sniedze... Paldies Ilze!


alisija220alisija0alise 22.marts, 00:12

cielava toč nebija...


Vīksna 21.marts, 23:41

Paldies !


CerambyX 21.marts, 23:04

Sēņgrauzis Mycetophagus quadriguttatus - reta suga, pēdējos ~30 gados vien 3 publicēti atradumi.


Aceralba 21.marts, 21:36

Paldies!


Vīksna 21.marts, 20:57

Paldies !


Edgars Smislovs 21.marts, 20:55

Denmark. http://www.cr-birding.org/node/865


Matrus 21.marts, 20:51

Trūkst sērijas (varbūt S) un pirmā cipara. Tad arī uzzināsim, kas šādi liek gredzenus...)


Matrus 21.marts, 20:49

Visi putnu gredzeni ir unikāli, bieži lielie ķīri tiek novēroti vienā vietā daudzu gadu periodā. Par tādiem atkārtotiem novērojumiem arī ir jāziņo pētniekiem...)


Ievucis 21.marts, 19:31

Skaidrs, paldies!


Aceralba 21.marts, 19:30

Jauki, paldies!


Vladimirs S 21.marts, 19:25

Putns apgredzenots: 17.07.2017 Rīga (Torņakalns). Arkādijas parks. Paldies!


meža_meita 21.marts, 19:13

Julita, vai śī arī būs Cladonia botrytes?


Igors 21.marts, 19:10

https://dabasdati.lv/lv/observation/92m1jjvai12qbqk1fvum75jhd2/


meža_meita 21.marts, 19:07

Paldies Ivar!


meža_meita 21.marts, 19:03

Paldies Uģim!


zemesbite 21.marts, 18:29

Šajās bildēs bumbulīšus neredz, varbūt izdosies ieraudzīt uz citas Parmelia sulcata.


kamene 21.marts, 18:09

Par ciprešu hipnu liecina arī bizītes veidā sakārtotas sirpjveida lapas. Īsvācelītēm lapas parasti taisnas.


Ansis 21.marts, 17:01

Īsvācelītes parasti ir tumšāk zaļas ar īsākām un platākām (kā minēts ģints nosaukumā) sporu vācelītēm.


Ansis 21.marts, 16:49

Sievpaparde mūsu klimatā nekad nepārziemo; dzeloņainā ozolpaparde ir daļēji ziemzaļa, viegli atpazīstama šai laikā.


Ansis 21.marts, 16:27

Izskatās pēc lielās pūkcepurenes. Krokvācelītei krāsa un forma līdzīga, bet tā ir vismaz 2 x mazāka, meklējama mežos, noēnotās nogāzēs uz smilts vai kūdras


CerambyX 21.marts, 15:05

Ķirmis Anobium (Hadrobregmus) pertinax


CerambyX 21.marts, 15:04

Līķvabole Phosphuga atrata


CerambyX 21.marts, 15:03

Kāds nu administrators bija tuvāk sugu nomainīt tāds bija - šoreiz 'Blakts' izrādījās ātrāka par citiem :D Par taksonomiju gan jāpapēta - droši vien kailvaboļu dzimta ir aktuālākais variants, bet pagaidām DD ievietota kā 'pa vecam' jeb blusvaboļu (Leptinidae) dzimtā.


marsancija 21.marts, 14:45

Sanāca 1. aprīļa joks.ar blakti. Sirsnīgi atvainojos!


marsancija 21.marts, 14:40

Tad tomēr bebru blusvabole blaktīm piederoša? DD Mārtiņa Kalniņa rakstā un citur literatūrā atrodu, ka Kailvaboļu (Leiodidae) dzimta.


lichen_Ro 21.marts, 14:35

Gan jau ka Aspicilia sp. līdz sugai noteikt nav iespējams.


dziedava 21.marts, 13:24

Sarkanā krāsa uz Parmelia sulcata ļoti jau atgādina pēdējo foto no parazītiskās sēnes Marchandiomyces corallinus lapas: http://www.lichensmaritimes.org/index.php?task=fiche&lichen=381&lang=en Bet pēc tā vien es neņemtos sugu noteikt. Derētu atrast arī kādus pašas sēnes rozā bumbulīšus :)


pētniece 21.marts, 12:44

Paldies Baiba un Ilze


dziedava 21.marts, 12:41

Tagad, neatkarīgi no komentāriem skatot, arī nonācu pie tā paša, ka visdrīzāk P.stellaris, tāpēc uz to nomainīšu. Ja tomēr nav, priecāšos par citām versijām ar komentāriem, kāpēc. :)


IevaM 21.marts, 11:49

Noteikti nebūs zaļā vārna. Tās Latvijā atgriežas maija sākumā, un arī mazdārziņos nesēž un nedzied. Varbūt var pievienot fotogrāfiju vai dziesmas ierakstu?


dziedava 21.marts, 10:45

Šis man kaut kā tā pārliecinoši nedodas rokā. Vispirms par plankumiem, kas vairāk redzami 2. foto - tādi lielāki ar sarkanbrūnu malu -tie man izskatās pēc sēnes darba - liepu lapu lielplankumainība Gloeosporium tiliae, bet sēne nerada caurgrauztās rūtiņas. Tas, kas šajos foto ir visvairāk, hipotētiski man sanāk gļotainās liepu zāģlapsenes Caliroa annulipes kāpuru grauzumi. Pati tādus esmu redzējusi uz ozoliem. Mulsina tas, ka šajā lapā: https://bladmineerders.nl/parasites/animalia/arthropoda/insecta/hymenoptera/symphyta/tenthredinidae/heterarthrinae/caliroa/caliroa-annulipes/ minētas tikai platlapu liepas. Te: https://www.naturespot.org.uk/species/oak-slug-sawfly gan minētas vienkārši liepas. Interesanti arī, ka "gļotainā liepu zāģlapsene" ir akadēmiskajā terminu datubāzē, tātad Latvijā aktuāla tieši liepām, kaut angliski ir "oak slug sawfly". Nez vai latviski tā būtu dēļ platlapu liepām? LV googlē gan ārpus termini.gov.lv (nu, neskaitot Dziedavu un Dabasdatus:)) gan nekas par šo sugu neatrodas. Un principā šis ir vienīgais ticamais variants, cik izskatīju.


kamene 21.marts, 10:40

Parastā rožgalvīte Rhodobryum roseum


Edgars Smislovs 21.marts, 10:31

Zaļā vārna -nevar būt!


kamene 21.marts, 10:29

Paldies!


IlzeP 21.marts, 09:02

Vai nav pārāk balta cielavai - pie galvas nekā melna?


Kaimiņiene 21.marts, 07:25

Specializētie minī spraudeņi ar kabeli datoram-fotoaparātam nav meklējami foto veikalos, bet parastā Cenuklubā, savējam tā atradu.


Vīksna 21.marts, 06:48

Paldies


CerambyX 21.marts, 02:14

Bez šaubām A.aescularia


Vīksna 21.marts, 00:44

Varbūt zirgkastaņu sprīžmetis Alsophila aescularia ?


OKK 21.marts, 00:24

" jo fotoaparāts nesavienojams ar datoru" <<< Tas nav iespējams... tas ir tikai tajā gadījumā, ja Tev fotoaparātu, redzot Tavu aktivitāti DD, ir uzdāvinājis sen pensionētais onkulis , kuram ir "jāatīsta filmiņas" (fotoaparāta īpatnība). Iedrukā fotoaparāta nosaukumu un datora operētājsistēmas nosaukumu!


dziedava 20.marts, 23:09

Straussūna gan tā nav - pēdējā foto labi var redzēt, ka uzaudzis nākamais "stāvs", tāpēc to sauc par stāvaini.


MJz 20.marts, 22:46

Palielinot bildi izskatās pēc baltās cielavas. Biotops arī labāk atbilst cielavai nekā sniedzei.


felsi 20.marts, 22:38

Apkārt apses, kārkli.


W 20.marts, 22:19

Aizbraukšu noskaidrot, ja sanāks:)


dziedava 20.marts, 22:01

Te derētu koka suga. Kas par kokiem tur apkārt bija? Atgādina kaut ko no Lachnellula (kad viņas tādas aizvērušās, tad lāga neredz, vai tur iekšā ir koša krāsa vai nav)


IlzeP 20.marts, 21:51

Man arī šķiet, ka varētu būt sniedze


IlzeP 20.marts, 21:50

Nu jau izklausās ticami :)


dziedava 20.marts, 21:49

Tā nevar būt zeme, kas "iesprūdusi" tajos trauciņos? :) Izskatās nu pilnīgi neredzēti, pat nav virziena, kurā meklēt.


forelljjanka 20.marts, 21:37

Bez 100 % pārliecības,bet dikti izskatās pēc oša kritalas.;)


W 20.marts, 21:33

Visa tā kritala izskatījās kā tikko atbrīvojusies no sniega, ļoti slapja. Melnās podziņas vietām bija sablīvējušās kopā, veidoja tādu kā garozu . Tajās vietās, kur masa bija izsmērējusies, no apakšas auga jauni veidojumi.


dziedava 20.marts, 21:25

Tas bija slapjš, saķepis?


asaris 20.marts, 21:19

Varbūt sniedze?


Edgars Smislovs 20.marts, 21:10

Tā nebūs garastīte.


W 20.marts, 21:09

Tas bija izsmērēts pa kritalu - putrasveidīgs.


Laimeslācis 20.marts, 20:55

Vēlreiz pārjautāju šoferītim par stārķu novērošanas apstākļiem. Teica, ka stārķi nelielā attālumā (apm. 50-60m ) priekšā pārlidojuši ceļam un laidušies uz pļavu. Uz jautājumu, vai tās nebija dzērves, atbildēja, ka putni bija balti ar sarkanām kājām, nevis pelēki un stārķus no dzērvēm atšķirt protot. Un nosolījās turpmāk fotografēt. :)


dziedava 20.marts, 20:53

Saturs ciets vai pulverains? Nevar īsti saprast


Bekuvecis 20.marts, 20:32

Nu var jau būt... Bet vsp - veca pļeka.


W 20.marts, 20:25

Kritalas piederību nebija iespējams noteikt:)


dziedava 20.marts, 20:22

Vou, izskatās kā uz galda trauki ar ēdienu - daļa pilni, daļa jau tukši. :) Ideju sugai gan pagaidām nav.


Bekuvecis 20.marts, 20:22

Ziemene baros uz zemes neaug! Tai vajag koksni. Un izskata detaļas arī neatbilst.


Bekuvecis 20.marts, 20:15

Skrimšļainā eksīdija. Šopavasar atkal aug kā negudra, ne mazāk kā 2015.g.


meža_meita 20.marts, 20:10

Paldies abiem!


Bekuvecis 20.marts, 20:09

Nekas nav jāiesāk! :) Melnajai pseidoplektānijai šķērsgiezumā tik tiešām pienākas būt blāvi pelēkai, un tā mēdz augt ne vien pie eglēm, bet arī pie priedēm, tikai krietni retāk (ne pēc teorijas vien - pats esmu uzgājis 2008.g.). Citādi pēc ārienes - arī īstā.


zemesbite 20.marts, 19:32

Paldies, Julita!


DabaLaba 20.marts, 19:12

Paldies!


dziedava 20.marts, 19:11

Nu vo, es šito nekad neesmu griezusi! Egļu mežos uz stumbra pamatnes raksturīga suga. Ko iesākt tagad ar šķērsgriezumu un priedi - nezinu..


LV zilzīlīte 20.marts, 19:10

Jā tas ir jūras ērglis.


dziedava 20.marts, 19:08

Es mācībās biju 1x redzējusi, kartēšanā reizēm piedomāju, bet tml. aizdomīgie tomēr šķita apšaubāmi. Laikam tikai vienu ieliku DD, un tas pats droši, ka nebija īstais. Tev vnk labākie meži. ;)


Kristers K 20.marts, 18:58

Zilais gredzena kods -CTO9


Kristers K 20.marts, 18:56

Jā, pļava bija aplūdusi


forelljjanka 20.marts, 18:51

Tā pļava vismaz bija applūdusi?Jo lielās gauras pa pļavām nestaigā.Statusu arī mainu,tas nav gauru ligzdošanas biotops.Lielā gaura ir dobumperētājs,vēl ligzdošana iespējama straujupīšu stāvkrastu nišās(sava veida dobums zemē).


Ievucis 20.marts, 18:44

Paldies! Sadalīju uz 3 novērojumiem.


Laimeslācis 20.marts, 18:38

Paldies, Julita!


meža_meita 20.marts, 18:36

Šodien iemanījos no attāluma pamanīt. Žēl,ka agrāk nepazinu. Labās vietās samērā bieži.


meža_meita 20.marts, 18:34

Liels paldies, Ivar, par visām sugām.


meža_meita 20.marts, 18:32

Paldies Julita. Tās nav baltas malas, tas ir šķērsgriezumā. Drīzāk priede, bet droši nezinu.


lichen_Ro 20.marts, 17:53

Trapeliopsis sp. Pēc personīgās pieredzes - drīzāk Trapeliopsis flexuosa


dziedava 20.marts, 17:38

Tūkstoškājis Ommatoiulus sp.


Siona 20.marts, 17:18

Super, paldies! :)


dziedava 20.marts, 16:44

1. foto varētu būt melnā pseidoplektānija Pseudoplectania nigrella (tur varētu būt egles koksnes gabaliņš?). Bet 2. foto tās ar baltajām malām???


Vīksna 20.marts, 16:37

Paldies !


kamene 20.marts, 16:25

Paldies, Ivar. sadalīšu divos novērojumos.


Ivars L. 20.marts, 16:20

Pēdējā bildē cita - dzeltenā antrodija Antrodia xantha.


Ivars L. 20.marts, 16:15

Varētu būt Antrodia mellita.


dziedava 20.marts, 16:05

Ilze, jāievieš suga!


Ivars L. 20.marts, 15:53

Varētu būt mizas apaļpore Oxyporus corticola.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts