Aktīvie lietotāji: 250 Šodien ievadītie novērojumi: 168 Kopējais novērojumu skaits: 689873
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Smiltājsiseņu noteikšana un aicinājums ziņot par citām taisnspārņu sugām
Pievienots 2019-01-03 11:37:19

Latvijas taisnspārņu daudzveidība ir salīdzinoši neliela – saskaitot zemesvēžus, circeņus, siseņus, sīksiseņus un sienāžus, Latvijas faunā var ieskaitīt 45 sugas, no kurām tikai viena, īsspārnu sisenis Podisma padestris, ierakstīta aizsargājamo sugu sarakstā. Lielāko daļu Latvijas taisnspārņu daudzveidības veido tieši siseņi.

Smiltājsiseņu Oedipodinae apakšdzimta atšķiras no citām ar raksturīgiem krāšņiem apakšspārniem. Latvijā no šīs apakšdzimtas ir satopamas četras sugas – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (Gada kukainis 2013), zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulans, parkšķis Psophus stridulus un sarkanspārnu smiltājsisenis Bryodemella tuberculata. Visi smiltājsiseņi savulaik ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā, tomēr nevienai no sugām šobrīd nav piešķirts īpaši aizsargājamas sugas statuss. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, 2004. gadā ar Ministru kabineta grozījumiem visi smiltājsiseņi no aizsargājamo sugu saraksta svītroti.

Raibspārnu vai zilspārnu smiltājsisenis?

Abas sugas ir daudzējādā ziņā savstarpēji līdzīgas, un pati pirmā pazīme, protams, ir zilie pakaļspārni. Tā arī ir viena no trīs galvenajām pazīmēm, kā sugas atšķirt – zilspārnu siseņa spārni ir gaišāk zili, bez tumšās joslas, kas, savukārt, šķērso raibspārņa spārnus. Tomēr retais dabas fotogrāfs var pamanīties nofotogrāfēt siseni tā, lai šo apakšējo spārnu krāsu varētu redzēt. Labi, ka arī priekšspārnu krāsojumā ir pazīmes, kas var palīdzēt sugas atšķirt. Raibspārnu smiltājsisenim ir raksturīgas divas līdz trīs tumšākas un gaišākas joslas uz segspārniem. Arī zilspārnu sisenim ir šādas joslas, tomēr tās nav tik izteiktas, un uz spārniem ir tumši lāsumi. Taču, kā jau zināms, krāsa parasti nav stabilākā pazīme sugu savstarpējai atšķiršanai, sevišķi taisnspārņiem – to krāsojuma veidošanās mehānismi ir vides jutīgi.


Pa kreisi – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (attēla autors: Didier Descouens), pa labi – zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulan (attēla autors: Eberhard Pfeuffer).

Visdrošākā pazīme noteikti ir priekškrūtis. Raibspārnu smiltājsisenim, to apskatot no sāniem, skaidri redzams, ka priekškrūšu ķīlis ir augsts un to šķērso viena rieva. Arī skatā no augšas šo pazīmi var pamanīt, jo rieva izskatās kā tumšāks punkts. Zilspārnu sisenim priekškrūšu ķīlis ir zems, to šķērso trīs ne tik izteiktas rievas, kas kopumā dod slaidāku iespaidu. Pēc šīs pazīmes sugas var atšķirt praktiski jebkurā bildē. Arī acis zilspārnu smiltājsisenim šķiet lielākas un novietotas vairāk uz galvas augšpusi, salīdzinot ar raibspārni.


Pa kreisi – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (foto: Rūta Rozenfelde), pa labi – zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulans (foto: Christian Roesti).

Parkšķis vai sarkanpārnu smiltājsisenis?

Sarkanspārnu smiltājsiseni Bryodemella tuberculata no parkšķa Psophus stridulus var atšķirt pēc līdzīgām pazīmēm kā raibspārnu smiltājsiseni no zilspārnu. Latvijā sausos piejūras un iekšzemes kāpu biotopos sastopamais parkšķis ir mainīgas krāsas – no melnas līdz gaiši brūnai, pakaļspārni ir sarkani ar tumšu galu, un lēcienā raksturīgais “trrrrrrr” veidojis sugas latvisko nosaukumu (arī angliski Rattle grasshopper atspoguļo raksturīgo skaņu). Mātītes pavada dzīvi dažos kvadrātmetros, kamēr tēviņi ir mobilāki un tieši tie lēcienā veido raksturīgo "tarkšķi". Šīs sugas izplatībai Latvijā būtu rūpīgi jāseko līdzi, jo Eiropā, lauksaimniecības zemju izmantošanas izmaiņu dēļ, sugas sastopamība kopš 20. gadsimta otrās puses ir samazinājusies, piemēram, Vācijā par 55% kopš 1980. gada, bet Beļģijā un Nīderlandē suga ir izzudusi pavisam1.


Pa kreisi – parkšķa pelēkā forma, mātīte – raksturīgi spārni, kas īsāki par vēderu, tāpēc lidotspēja ir samazināta un dzīvesveids ir sēdošs (foto: Rūta Rozenfelde); pa labi – parkšķa brūnā forma, tēviņš – spārni sniedzas līdz vēdera galam (attēlā grūti redzams), tāpēc tēviņi ir mobilāki un spēj nolidot1 pat vairāk kā 600 m
(foto: Rūta Rozenfelde).

Sarkanspārnu sisenis katrā ziņā ir retāka suga, par kuras izplatību Latvijā ir pamatīgs informācijas trūkums. Visticamāk jādomā, vai šī suga vispār Latvijā vairs ir sastopama. Piemēram, Lietuvā, sarkanspārnu sisenis pēc pēdējās taisnspārņu sugu saraksta revīzijas 2007. gadā no saraksta ir izņemts. Centrāleiropa ir sarkanspārnu smiltājsiseņa areāla rietumu robeža. Tā areāls sniedzas austrumu virzienā līdz pat Ķīnai, savukārt ziemeļu virzienā tālākie atradumi ir Somijā un Zviedrijā. Sakranspārnu smiltājsiseņa spārni ir drīzāk tumši rozā, nekā oranži-sarkani kā parkšķim. Priekškrūtis ir zemas, un tās šķērso divas rievas, kamēr parkšķa priekškrūšu vairoga ķīlis ir augsts, jumtveida, un to nešķērso neviena rieva.


Sarkanspārnu smiltājsisenis Bryodemella tuberculata. Pa kreisi – sānskatā, redzams raksturīgais zemais priekškrūšu vairogs un divas rievas, kas to šķērso (foto: Christian Roesti); pa labi – redzami tumši rozā spārni ar platāku tumšo joslu nekā parkšķim (attēla autors: Göran Liljeberg).


Parkšķis Psophus stridulus. Pa kreisi – sānskatā, redzama raksturīgā jumtveida forma priekškrūtīm (foto: Rūta Rozenfelde); pa labi – redzami oranži sarkani spārni ar šaurāku tumšo joslu nekā sarkanspārnu smiltājsisenim (attēla autors: Göran Liljeberg).

No smiltājsiseņiem, bez šaubām, ļoti noderīgi būtu zilspārnu siseņa un sarkanspārnu smiltājsiseņa novērojumi. Abas būtu potenciāli novērojamas kopā ar labi zināmo parkšķi un raibspārnu smiltājsiseni – pelēkajās kāpās, smiltāju zālājos, virsājos, un, iespējams, sausās dzelzceļu malās un izcirtumos. Atceroties, kā pieauga zināšanas par raibspārnu smiltājsiseni pēc tā ievēlēšanas par Gada kukaini 2013, varbūt, vēršot Dabasdatu lietotāju uzmanību uz šīm divām sugām, arī zināšanas par to izplatību varētu papildināties.

Daži padomi siseņu un sienāžu fotografēšanai

Siseņu (ne tikai smiltājsiseņu) noteikšanas atslēgas elementi ir priekškrūšu forma un raksts, timpanālais jeb dzirdes orgāns, galva un spārnu dzīslojums. Retos gadījumos noteikšanai nepieciešams apskatīt arī ģenitālijas, tomēr parasti bez tā var iztikt, tas vairāk nepieciešams sienāžiem. Lai droši noteiktu siseni, tas jāfotografē no diviem rakursiem – no augšas un no sāniem. Var izdoties arī nofotografēt tā, lai vienlaikus būtu apskatāmi gan sāni, gan priekškrūtis. Ja tiek fotografēts nepieaudzis indivīds, sugas noteikšana bieži var būt pat neiespējama, jo spārni nav attīstīti, līdz ar to raksturīgais spārnu dzīslojums nav apskatāms. Savukārt, ja ir šaubas par kāda smiltājsiseņa sugu, var mēģināt to paņemt rokās un nofotografēt pakaļspārnu, tomēr vēlams tā nedarīt, jo var gadīties indivīdu savainot. Kā iepriekš aprakstīts, laba pazīme, pēc kā droši noteikt smiltājsiseņu sugas, ir priekškrūšu vairogs, ko var labi saskatīt vienkārši pēc fotogrāfijas sānskatā.


Raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens ar atvērtiem spārniem sugas apstiprināšanai.
Foto: Rūta Rozenfelde

Sienāžu noteikšana ir samērā vieglāka par siseņiem. Galvenās ķermeņa daļas to noteikšanai ir priekškrūštis, spārnu garums un ģenitālijas, kā arī, protams, ķermeņa krāsojums. Tāpat kā siseņus, arī sienāžus ieteicams fotografēt sānskatā, lai labi saredzama ģenitāliju forma.

Kas vēl interesants taisnspārņu pasaulē?

Ja reiz šis raksts ir izvērties par interesantā izskata taisnspārņiem, tad ir vērts pastāstīt par vēl dažām sugām. Samērā nesen, 2012. gadā, Latvijas faunā ienāca jauna suga – sienāzis Phaneroptera falcata2, kas toreiz novērots Daugavpils apkārtnē, bet jau gadu vēlāk to konstatēju Ādažos. Šobrīd, šķiet, šis slaidais, ar labu lidotspēju apveltītais sienāzis jau ir izplatījies vēl tālāk un ir manāms katru gadu. Interesanti būtu uzzināt, kāds šobrīd ir šī sienāža izplatības areāls Latvijā. To var viegli atšķirt no citiem sienāžiem pēc tā izteikti slaidās ķermeņa formas un spārniem, kas gandrīz divreiz garāki par vēderu.


Sienāzis Phaneroptera falcata. Foto: Rūta Rozenfelde

Manuprāt, ļoti interesantas ir taisnspārņu sugas, kas saistītas ar kokiem. Ja runa ir par taisnspārņiem, tad uzreiz ienāk prātā pļavas, virsāji, pelēkās kāpas, bet par taisnspārni kā meža iemītnieku īpaši nav pierasts domāt. Tomēr Latvijā ir divas sienāžu sugas, kas apdzīvo kokus. Ja gadās naktī staigāt pa mežainām kāpām ar sikspārņu detektoru rokās3, var gadīties sadzirdēt sisināšanu augstu priedēs – tie ir pieaugušie priežu sienāžu Barbitistes constrictus indivīdi. Savukārt jaunuļi jeb nimfas biežāk sastopami barojamies uz meža zemsedzes veģetācijas.

Priežu sienāzis barojas galvenokārt ar egļu un priežu skujām, bet var baroties arī ar bērzu, ozolu un citu koku sugu lapām un lakstaugiem. Kādreiz suga tika uzskatīta par mežu kaitēkli, tomēr mūsdienās sastopama daudz retāk, ar zemāku populāciju blīvumu, un apdraudējumu jaunaudzēm nerada. Priežu sienāzim ir pilnībā reducēti spārni, līdz ar to suga ir zaudējusi lidotspēju. Pēc ķermeņa krāsas izšķir divus fenotipus – tumši un gaiši zaļo, ar starpformām. Kopīgā pazīme ir raksturīgais melnais punktojums un gaišās svītras, kas sākas pie acīm un sniedzas līdz pat vēdera galam. Jaunuļiem gaišās svītras var nebūt, tomēr ir izteikts punktojums. Tumši zaļajam fenotipam ir arī rozīgas kājas un spārnu aizmetņi. Tēviņi izmanto spārnu aizmetņus sisināšanai. Mātītes parasti dēj olas aiz koka mizas, tāpēc dējēklim raksturīgas zāģzobainas malas.

Priežu sienāzis Dabasdatos ik pa laiciņam parādās – astoņu gadu laikā tieši astoņas reizes, visvairāk 2017. gadā. Vienā no Latvijas taisnspārņu sugu sarakstiem4 tam pielikta piezīme "bieži sastopams". Tomēr šī suga ir sastopama tikai Austrumeiropā līdz Urālu kalniem un ir iekļauta IUCN Red-list sarakstā ar piebildi, ka nepieciešami pētījumi par izplatību, populāciju lielumu un to izmaiņām. Tāpēc aicinām ziņot arī par šīs sugas novērojumiem.


Priežu sienāzis Barbitistes constrictus. Pa kreisi – tēviņš (vēdera galā divas cerkas), tumši zaļā forma (foto: František Chládek); pa labi – mātīte (vēdera galā zāģzobains dējēklis), gaiši zaļā forma (foto: Mareks Ieviņš).

Savukārt par otru kokus apdzīvojošo sugu man ir pavisam personisks, amizants stāsts. Pārvācoties atvēru klavieres, lai iztīrītu tur sakrājušos putekļus, un atradu neparastu, maza izmēra sienāzi. Kopā ar Voldemāru Spuņģi noteicām un nospriedām, ka tas ir ozolu sienāzis Meconema thalissinum, kas nevienā no vairāk vai mazāk oficiālajiem sugu sarakstiem tobrīd neeksistēja. Priekā nodomāju – nu re, cik smieklīgs pirmais sugas atradums Latvijā. Tomēr man par nožēlu vēlāk atradu, ka mājaslapā latvijasdaba.lv suga gan ir pieminēta, līdz ar to jaunas sugas atklājums man gāja secen. Vēlāk arī noskaidrojās, ka Mārtiņš Kalniņš pat ir pamanījies šo ozolu sienāzi skaisti nofotogrāfēt darbībā.

Šis sienāzis ir interesants ar tā neparasto dzīvesveidu – mātītes un tēviņi savstarpējai saziņai neizmanto sisināšanu, kā citas taisnspārņu sugas, bet gan bungošanu. Tiem dzirdes orgāni ir reducējušies, un visa saziņa notiek ar vibrācijām. Mātīte un tēviņš "dipina" ar kājām pa koku un tādējādi viens otru atrod. Protams, arī feromoni tur spēlē savu lomu. Viens no veidiem, kā šo kluso sienāzi atrast, esot likt zem ozola baltu palagu, kratīt koku un cerēt, ka sienāzis nokritīs. Tomēr varbūt labāk izmantot gaismošanu – tēviņi naktīs lidojot gaismas virzienā (nav gan īsti skaidrs, kāpēc), un tas, visticamāk, arī izskaidro, kāpēc es šīs sugas tēviņu konstatēju ielīdušu manās klavierēs.

Ozolu sienāzis Meconema thalissinum – mātīte dēj olas koksnes spraugās. Foto: Mārtiņš Kalniņš

Runājot par kokus apdzīvojošiem taisnspārņiem, noteikti jāpiemin arī pagājušā gadā Lietuvas faunā ienākusī taisnspārņu suga Myrmecophilus acervorum5, kas pārstāv jaunu dzimtu Myrmecophilidae, ko angļu valodā dēvē par skudrumīļiem. Tas pareizi norāda uz sugas pavisam neparasto ekoloģiju – tā apdzīvo skudru ligzdas ļoti dažādās ekosistēmās – no zālājiem līdz mežiem, un atmirušo koksni, ko kolonizējušas skudras. Koka sugai, šķiet, nav nozīmes, jo Lietuvā tas atrasts gan zem atmirušas priedes mizas, gan satrūdējušā melnalkšņa un blīgznas koksnē. Savukārt kopdzīve ar skudrām skaidrojama ar barošanos. Skudrumīlis ir termofils un mitrumu mīlošs taisnspārnis ar slēptu dzīvesveidu, pavisam nelielu ķermeņa izmēru (pieaudzis īpatnis ir vien 3,5 mm garš), bez spārniem, ar zudušu spēju veikt taisnspārņiem raksturīgo striduāciju jeb sisināšanu un līdz ar to arī dzirdi. Tomēr daudzi ekoloģijas jautājumi vēl paliek neatbildēti. Bez šaubām, interesanti būtu šo sugu novērot arī Latvijā!



Skudrumīlis Myrmecophilus acervorum. Foto: Romas Ferenca

Literatūra

1Rada S., Spitzer L., Šipoš J., Kuras T. 2017. Habitat preferences of the grasshopper Psophus stridulus, a charismatic species of submontanepastures. Insect Conservation and Diversity, 10: 310 – 320.

2Sokolovskis K., Suveizda J. 2012. First record of Phaneroptera falcata (Poda, 1761) (Orthoptera, Phaneropteridae) in Latvia. Latvijas Enomologs, 51: 155–157.

3Hochkirch A., Willemse L.P.M., Rutschmann F., Chobanov D.P., Kleukers R., Kristin A., Presa J.J., Szovenyi G. 2016. Barbitistes constrictus. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T64548720A74525116.

4Spuņģis V., Kalniņš M. 2002. Taisnspārņi – Orthoptera. http://leb.daba.lv/Orthoptera.htm

5Ferenca R., Tamutis V., Martinaitis K. 2017. Myrmecophilus acervorum (panzer, 1799) (Orthoptera: Myrmecophilidae) – a new species for Lithuanian fauna. Bulletin of the Lithuanian Entomological Society. Volume 1 (29): 8 – 10.

 

Novērojumiem bagātu 2019. gadu!

Rūta Rozenfelde

Latvijas Entomoloģijas biedrība

2019-01-03

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Vanessa cardui - 2019-07-23 Mincis007
Inachis io - 2019-07-23 Mincis007
Argynnis paphia - 2019-07-23 Mincis007
Lycaenidae sp. - 2019-07-23 Mincis007
Lycaena phlaeas - 2019-07-23 Mincis007
- 2019-07-23 sanchox
Maculinea arion - 2019-07-23 Mincis007
Carduelis carduelis - 2019-07-23 nuncijs
Lycaenidae sp. - 2019-07-23 Mincis007
Vulpes vulpes - 2019-06-17 ance.priedniece
Coenonympha pamphilus - 2019-07-23 Mincis007
Thymelicus sylvestris - 2019-07-23 Mincis007
Dolomedes fimbriatus - 2019-06-17 ance.priedniece
Malthinus punctatus - 2019-06-30 Laimeslācis
Chrysomelidae sp. - 2019-06-30 Laimeslācis
Chrysomelidae sp. - 2019-07-22 Fuatra
Staphylinidae sp. - 2019-07-22 Fuatra
Melitaea athalia - 2019-06-30 Laimeslācis
Tenebrio molitor - 2019-07-22 Fuatra
Yponomeuta sp. - 2019-07-19 Fuatra
Myrmeleontidae sp. - 2019-06-30 Laimeslācis
Campanula rapunculoides - 2019-07-19 Fuatra
Timandra comae - 2019-07-21 Fuatra
- 2019-06-30 Laimeslācis
Argyresthia goedartella - 2019-07-19 Fuatra
Thomisidae sp. - 2019-06-30 Laimeslācis
Asilidae sp. - 2019-06-30 Laimeslācis
Araneae sp. - 2019-06-30 Laimeslācis
Heteroptera sp. - 2019-06-30 Laimeslācis
Osmoderma barnabita - 2019-07-23 nekovārnis
Pyrrhocoris apterus - 2019-07-23 nekovārnis
Satyrium w-album - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Galium triflorum - 2019-07-23 Dūduks
Alcedo atthis - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Colias palaeno - 2019-07-21 Matrus
Boloria selene - 2019-07-21 Matrus
Melitaea athalia - 2019-07-21 Matrus
Nymphalis antiopa - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Cyaniris semiargus - 2019-07-21 Matrus
Lanius excubitor - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Volucella pellucens - 2019-07-21 Matrus
Polyommatus amandus - 2019-07-21 Matrus
Melitaea athalia - 2019-07-21 Matrus
Thymelicus lineola - 2019-07-21 Matrus
Circus pygargus - 2019-07-23 roosaluristaja
Argynnis adippe - 2019-07-21 Matrus
Stictoleptura rubra - 2019-07-21 Matrus
Pernis apivorus - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Calocera viscosa - 2019-07-23 mardzh
- 2019-07-23 mardzh
Aythya fuligula - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Sterna hirundo - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Locustella luscinioides - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Haliaeetus albicilla - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Solidago canadensis - 2019-07-23 Lyncyy
Leptoporus mollis - 2019-07-23 Lyncyy
Lasiommata maera - 2019-07-21 Matrus
Argynnis laodice - 2019-07-21 Matrus
Melitaea athalia - 2019-07-21 Matrus
Argynnis adippe - 2019-07-21 Matrus
Rubus chamaemorus - 2019-07-21 Matrus
Falco subbuteo - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Aquila pomarina - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Sympetrum sanguineum - 2019-07-20 Matrus
Pernis apivorus - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Grus grus - 2019-07-23 LigaL
Grus grus - 2019-07-23 LigaL
Natrix natrix - 2019-07-23 LigaL
- 2019-07-23 mardzh
Sympetrum vulgatum - 2019-07-20 Matrus
Adscita statices - 2019-07-20 Matrus
Maniola jurtina - 2019-07-20 Matrus
Argynnis aglaja - 2019-07-20 Matrus
Argynnis paphia - 2019-07-20 Matrus
Laphria gibbosa - 2019-07-20 Matrus
Clavicorona pyxidata - 2019-07-23 kamene
Ceratiomyxa fruticulosa var. flexuosa - 2019-07-23 Sintija Balode
Oenothera rubricaulis - 2019-07-23 mardzh
Sympetrum sanguineum - 2019-07-20 Matrus
Polyporus badius - 2019-07-23 kamene
Maniola jurtina - 2019-07-19 Matrus
Melitaea athalia - 2019-07-19 Matrus
Idaea serpentata - 2019-07-19 Matrus
Thymelicus lineola - 2019-07-19 Matrus
Polypogon tentacularius - 2019-07-19 Matrus
Linaria vulgaris - 2019-07-23 mardzh
- 2019-07-23 mardzh
Lycoperdon sp. - 2019-07-23 mardzh
Achillea ptarmica (syn. Ptarmica vulgaris) - 2019-07-23 mardzh
Phellinus robustus - 2019-07-23 kamene
Polyporus badius - 2019-07-23 Lemmus
Pernis apivorus - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Pernis apivorus - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Monotropa hypopitys - 2019-07-23 Lyncyy
Numenius arquata - 2019-07-23 Arnis2 1
Dianthus arenarius - 2019-07-23 Lyncyy
Ciconia ciconia - 2019-07-14 galochkin
Lactuca tatarica - 2019-07-23 Lyncyy
Anser albifrons - 2019-06-07 Aigars
Phallus hadriani - 2019-07-23 Lyncyy
Podiceps auritus - 2019-07-14 Aigars 4
Falco subbuteo - 2019-07-22 mazais_ezis
Carex sp. - 2019-07-23 Lemmus
Triturus cristatus - 2019-07-22 emils.ko 1
Hypericum perforatum - 2019-07-20 MoreOrLess
Potentilla anserina - 2019-07-20 MoreOrLess
Aquila pomarina - 2019-07-23 Tringa
Falco tinnunculus - 2019-07-23 Tringa
Polygonum arenastrum - 2019-07-14 MoreOrLess
Viola arvensis - 2019-07-14 MoreOrLess
Artemisia vulgaris subsp. vulgaris - 2019-07-14 MoreOrLess
Tanacetum vulgare - 2019-07-14 MoreOrLess
Agrimonia pilosa - 2019-07-23 Vabale
Galium aparine - 2019-07-14 MoreOrLess
Veronica longifolia - 2019-07-14 MoreOrLess
Vaccinium myrtillus - 2019-07-14 MoreOrLess
Vaccinium uliginosum - 2019-07-14 MoreOrLess
Vaccinium vitis-idaea - 2019-07-14 MoreOrLess
Rhynchospora alba - 2019-07-14 MoreOrLess
Vaccinium oxycoccos (syn. Oxycoccus palustris) - 2019-07-14 MoreOrLess
Drosera rotundifolia - 2019-07-14 MoreOrLess
Picea abies - 2019-07-14 MoreOrLess
Dendrocopos medius - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Dendrocopos minor - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Amelanchier spicata - 2019-07-13 MoreOrLess
Thymus serpyllum - 2019-07-13 MoreOrLess
Chenopodium album - 2019-07-13 MoreOrLess
Linaria vulgaris - 2019-07-13 MoreOrLess
Dianthus arenarius - 2019-07-13 MoreOrLess
Thymus serpyllum - 2019-07-13 MoreOrLess
Veronica spicata - 2019-07-13 MoreOrLess
Lactuca tatarica - 2019-07-07 MoreOrLess
Rhynchospora alba - 2019-06-29 MoreOrLess
Artemisia vulgaris subsp. vulgaris - 2019-06-21 MoreOrLess
Chenopodium album - 2019-06-15 MoreOrLess
Thymus serpyllum - 2019-07-23 Lyncyy
Linaria vulgaris - 2018-09-13 MoreOrLess
Solidago canadensis - 2019-07-23 Lyncyy
Langermania gigantea - 2019-07-23 elaude
Anas platyrhynchos - 2019-07-22 MKezb
Bufo bufo - 2019-07-19 IlzeP
Accipiter gentilis - 2019-07-23 mazais_ezis
Asilidae sp. - 2019-07-19 IlzeP
Falco subbuteo - 2019-07-19 IlzeP
Accipiter gentilis - 2019-07-19 IlzeP
Jynx torquilla - 2019-06-29 IlzeP
Columba oenas - 2019-07-23 alexborzenko
Fulica atra - 2019-07-08 IlzeP
Dendrocopos minor - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
Chrysididae sp. - 2019-07-18 nekovārnis 2
Anastrangalia sanguinolenta - 2019-07-18 nekovārnis
Syrphidae sp. - 2019-07-18 nekovārnis
Xylocoris cursitans - 2019-07-18 nekovārnis
Corticeus unicolor - 2019-07-18 nekovārnis
Aphantopus hyperantus - 2019-07-18 nekovārnis
Brenthis ino - 2019-07-18 nekovārnis
Argynnis paphia - 2019-07-18 nekovārnis
Gonepteryx rhamni - 2019-07-18 nekovārnis
Pieris napi - 2019-07-18 nekovārnis
Leptura quadrifasciata - 2019-07-18 nekovārnis
Stictoleptura rubra - 2019-07-18 nekovārnis
Argynnis paphia - 2019-07-18 nekovārnis
Melitaea athalia - 2019-07-18 nekovārnis
Cucullia lactucae - 2019-07-18 nekovārnis
Orthocephalus saltator - 2019-07-18 nekovārnis
- 2019-07-18 nekovārnis
Lutra lutra - 2019-07-23 Gaidis Grandāns
- 2019-07-18 nekovārnis
- 2019-07-18 nekovārnis 1
Pelophylax esculenta - 2019-07-21 Vīksna
- 2019-07-21 Vīksna
- 2019-07-21 Vīksna
Polyommatus icarus - 2019-07-22 Vīksna
- 2019-07-22 Vīksna
Catocala nupta - 2019-07-22 Vīksna
Polyommatus amandus - 2019-07-18 nekovārnis
Dolycoris baccarum - 2019-07-18 nekovārnis
Dicyphus sp. - 2019-07-18 nekovārnis
Epilobium hirsutum - 2019-07-18 nekovārnis
Liocoris tripustulatus - 2019-07-18 nekovārnis
Phoenicocoris obscurellus - 2019-07-18 nekovārnis
Hammarbya paludosa - 2019-07-23 Lemmus
Lonicera xylosteum - 2019-06-03 Fuatra
Alopecurus aequalis - 2019-06-03 Fuatra
Carex sp. - 2019-06-03 Fuatra
Phoenicurus phoenicurus - 2019-07-22 KrisVi
Lotus ambiguus - 2019-06-02 Fuatra
Melampyrum pratense - 2019-06-02 Fuatra
Potentilla erecta - 2019-06-02 Fuatra
Coenagrion sp. - 2019-06-02 Fuatra
Columba oenas - 2019-07-22 KrisVi
Viburnum opulus - 2019-06-02 Fuatra
Polygala vulgaris - 2019-06-02 Fuatra
Trifolium aureum - 2019-06-02 Fuatra
Vicia sepium - 2019-06-02 Fuatra
Thlaspi arvense - 2019-06-02 Fuatra
Lycopsis arvensis - 2019-06-02 Fuatra
Ranunculus polyanthemos - 2019-06-02 Fuatra
Silene nutans - 2019-06-02 Fuatra
Dytiscidae sp. - 2019-07-22 anchupaans
Tragopogon pratensis - 2019-06-02 Fuatra
Centaurea scabiosa - 2019-06-02 Fuatra
Tetraneura ulmi - 2019-06-02 Fuatra
Barbarea stricta - 2019-06-02 Fuatra
Coenagrion pulchellum - 2019-06-02 Fuatra
Symphytum officinale - 2019-06-02 Fuatra
Actitis hypoleucos - 2019-07-17 Laimeslācis
Muscicapa striata - 2019-07-21 Zigurds Krievans
Garrulus glandarius - 2019-07-21 Zigurds Krievans
Grus grus - 2019-07-20 Zigurds Krievans
Buteo buteo - 2019-07-20 Zigurds Krievans
Chloris chloris - 2019-07-20 Zigurds Krievans
Passer domesticus - 2019-07-20 Zigurds Krievans
Anthus pratensis - 2019-07-20 Zigurds Krievans
Charadrius dubius - 2019-07-22 Laimeslācis
Aradus obtectus - 2019-07-20 Vv
Aves sp. - 2019-06-23 KristīneČ
Polygonatum odoratum - 2019-07-20 Aleksandra
Leccinum aurantiacum - 2019-07-20 Aleksandra
Ciconia nigra - 2019-07-22 Arnis65
Rubus caesius - 2019-07-20 Aleksandra
Lonicera xylosteum - 2019-07-22 Armandez
- 2019-07-22 Armandez
Perdix perdix - 2019-07-22 Mincis007
Aves sp. - 2019-07-22 Carum carvi
Lepus europaeus - 2019-05-06 KristīneČ
Aquila pomarina - 2019-05-01 KristīneČ
Leucanthemum vulgare - 2019-07-20 Aleksandra
Aves sp. - 2019-07-21 KristīneČ
Calopteryx splendens - 2019-07-20 Aleksandra
Phoenicurus ochruros - 2019-07-13 KristīneČ
Tachybaptus ruficollis - 2019-07-22 Mo
Regulus regulus - 2019-07-13 KristīneČ
Plantago lanceolata - 2019-07-20 Aleksandra
Buteo buteo - 2019-07-13 KristīneČ
Melitaea athalia - 2019-06-30 Laimeslācis 1
Polyporus varius - 2019-07-21 felsi
Ceratiomyxa fruticulosa var. fruticulosa - 2019-07-21 felsi
Mucilago crustacea - 2019-07-21 felsi 1
Tettigonia cantans - 2019-07-21 felsi
Epipactis atrorubens - 2019-07-21 felsi
Gonepteryx rhamni - 2019-07-21 felsi
Vanessa cardui - 2019-07-21 felsi
Lanius collurio - 2019-07-21 KristīneČ
Ceratiomyxa fruticulosa var. fruticulosa - 2019-07-21 felsi
Ceratiomyxa porioides - 2019-07-21 felsi
Maniola jurtina - 2019-06-30 Laimeslācis
Lanius excubitor - 2019-07-21 KristīneČ
Melitaea athalia - 2019-06-30 Laimeslācis
Numenius arquata - 2019-07-21 KristīneČ
Ceratiomyxa porioides - 2019-07-21 felsi
Trichia varia - 2019-07-21 felsi
Tubifera ferruginosa - 2019-07-21 felsi
Ceratiomyxa fruticulosa var. fruticulosa - 2019-07-21 felsi
Lycogala epidendrum - 2019-07-21 felsi
Buteo buteo - 2019-07-21 KristīneČ
Polygonia c-album - 2019-06-30 Laimeslācis
Myrmeleontidae sp. - 2019-06-30 Laimeslācis
Erinaceus roumanicus - 2019-06-28 Laimeslācis
Tringa nebularia - 2019-06-28 Laimeslācis
Sterna hirundo - 2019-07-22 Igors
Sterna paradisaea - 2019-07-22 Igors 1
Lepidoptera sp. - 2019-06-02 Laimeslācis
Tephritidae sp. - 2019-06-02 Laimeslācis
- 2019-06-02 Laimeslācis
Gymnosoma sp. - 2019-06-02 Laimeslācis
Vanellus vanellus - 2019-07-22 PutnuDraugsNagļos
Nezināms
@ Ievucis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
roosaluristaja 23.jūlijs, 17:07

Cietpiepe šī nav. Varbūt Leptoporus mollis vai kaut kas no Postia ģints


roosaluristaja 23.jūlijs, 16:53

Ļoti iespējams, ka kātainais (Calvatia excipuliformis)


emils.ko 23.jūlijs, 16:38

Paldies par precizējumu!


roosaluristaja 23.jūlijs, 16:29

Šitas gan tev ir galīgi šķībi aizšāvies. Pie Balviem mēs toč nebijām. Sarkano punktu laikam nevar pārkustināt. Jāveido jauns novērojums ar īsto vietu.


Sintija Balode 23.jūlijs, 15:16

Paldies par informāciju!


dziedava 23.jūlijs, 14:31

Jā, šeit abas gļotsēnes interesantas. Citrondzeltens tonis ir mulsinošs, pagaidām nekomentēšu, kad būs vairāk laika, padomāšu. Tās bumbiņas varētu būt garkājas lampiņgļotsēne Lamproderma columbinum, bet bez laba tuvplāna un varbūt pat mikroskopiskiem pētījumiem nez vai to var droši apgalvot. Bet jebkurā gadījumā vērtīgs novērojums! :) Varbūt ar laiku izdodas precizēt.


felsi 23.jūlijs, 14:14

Julitai! Te arī kaut kas interesants!


felsi 23.jūlijs, 14:13

Paldies Julita! Citu bildēm acs vēl nav piešauta:), ir kur augt!


dziedava 23.jūlijs, 13:21

Inguna, otrajā bildē man šķiet līkzarainā, tad pieņemu, ka arī pirmajā ir tā pati suga, tikai jaunāka. Man šķiet, ka arī pirmajā foto nav tipiski stingri zariņi kā zarainajai.


felsi 23.jūlijs, 13:18

Tie dzeltenīgie un tālāk redzmie baltie zariņi ir gļotsēne - zarainā gļotsēne. Gan plazmodijs( dzeltenīgais), gan augļķemeņi.:) Izkadrē un ieziņo atsevišķi no sēnes!


felsi 23.jūlijs, 13:08

Paldies Agri!


Vladimirs S 23.jūlijs, 12:33

Zvirbuļu/Vistu vanags .


dziedava 23.jūlijs, 09:56

Čemuru mauraga Hieracium umbellatum?


dziedava 23.jūlijs, 09:54

Lapas nav nobildētas?


Anete PB 23.jūlijs, 08:30

Apsveicu ar interesanto atradumu! Vērīga acs :)


Lemmus 23.jūlijs, 07:33

Paldies! :)


roosaluristaja 23.jūlijs, 06:52

Carex acuta varbūt varētu būt.


roosaluristaja 23.jūlijs, 06:30

Vajadzētu būt plankumainajai.


roosaluristaja 23.jūlijs, 06:27

Droši vien, ka jā


Acenes 23.jūlijs, 06:17

Arī Zeme kādreiz bija plakana. Veiksmi meklējumos! Es tikmēr nomainīšu sugu uz nenoteiktu (brīnos, ka tas vēl nav izdarīts)


Vīksna 23.jūlijs, 04:18

Kāds zemnieks dīķi iztīrīja kā mēness krāteri, lai laukus indētu, bet izdzīvojušās vardes atnākušas uz savu tukšo mājvietu.Vispār mūsu pusē reti, kur vardes var redzēt, tīrumos, uz ceļiem drīzāk beigtu stirnu atradīšu kā vardi.Pat mežos reti kāda varde trāpās.


Vīksna 23.jūlijs, 03:56

Lauku atbalsta dienests un Augu aizs. dienests izskatās, ka aizsargā rapsi, graudaugus, bet pārējie augi, koki, krūmi, dzīvnieki jānolikvidē. Lielāki tīrumi,sanāks lielāki kukuļi ko kādam iedot, un pats sev, bērniem zaļāku, siltāku vietiņu nopirks.


OKK 23.jūlijs, 01:59

Protams, kūniņa


OKK 23.jūlijs, 01:54

Krabjzirnekļu Xysticus ģints (Latvijā - 13 sugas)


OKK 23.jūlijs, 01:43

Kāda no mārītēm


Tauriņu Vērošana 23.jūlijs, 01:38

Šis tā paskrējis garām bija - dzīslas tomēr aptumšotas.


Tauriņu Vērošana 23.jūlijs, 01:38

Šis tā paskrējis garām bija - dzīslas tomēr aptumšotas.


OKK 23.jūlijs, 01:29

Alkšņu mazsprīžmetis Idaea emarginata


OKK 23.jūlijs, 01:14

Sēnes jābildē rūpīgāk - kāda no apšubekām


OKK 23.jūlijs, 01:11

Nezinu kāpēc šis novērojums palika ignorēts, katrā ziņā uzliec "Beka" :)


OKK 23.jūlijs, 01:03

Orhideja!


OKK 23.jūlijs, 00:57

Manuprāt, purva sūnene


Fuatra 23.jūlijs, 00:04

paldies!


dziedava 23.jūlijs, 00:00

Koks ir vīksna, cik nu pēc lapām redzams


Fuatra 22.jūlijs, 23:40

kokus nepazīstu diemžēl


Jonis 22.jūlijs, 23:24

Monochamus sutor


Jonis 22.jūlijs, 23:13

Izskatās pēc Tetraneura ģints laputu pangām. Koks laikam ir kaut kāda vīksna vai goba (Ulmus ģints)?


roosaluristaja 22.jūlijs, 22:40

Varbūt. Es par tādu sugu nebiju dzirdējis, tikai par parasto.


Blakts 22.jūlijs, 22:34

Jā, piekrītu ka visticamāk A.obtectus - rūsganbrūnais krāsojums un taustekļu trešā posma baltais galiņš atbilstošas pazīmes šai sugai.


Ansis 22.jūlijs, 22:19

Šī varētu būt cita lāčtauce - Monotropa hypophegea. Atšķirībā no parastās - aug lapkoku mežos, ziedkopā līdz 10 ziediem, vainaglapas bez matiņiem.


Lemmus 22.jūlijs, 22:11

Bumbiņas uz kātiņa pat nebiju ievērojusi :)) Pievienoju pietuvinātu attēlu, diemžēl nav labākā kvalitāte.


felsi 22.jūlijs, 22:07

Paldies Uģi!


CerambyX 22.jūlijs, 21:50

cantans


EL 22.jūlijs, 20:59

Tomēr peļu klijāns. Vēlāk pielidoja vecais putns, aplūkots vizuāli, dzirdēta balss u.t.t.


EL 22.jūlijs, 20:53

Mājās izpētīju spārnu pēc noteicēja; tas bija meža pūces pieaudzis īpatnis.


AAvj 22.jūlijs, 20:31

Aprakstītā lidojuma maniere atbilst vanagiem, nevis piekūniem. Vistu vanagi nav bieži sastopami un tiem nav spici spārnu gali. Spici spārnu gali var izskatīties zvirbuļvanagiem, kam raksturīga strauja spārnu vēzēšana (vistu vanagam tā ir vienkārši strauja). Varētu būt jauno putnu padzīšana kādam agrākam perējumam vai citas rotaļas. Lielais piekūns tas noteikti gan nav.


čūskis 22.jūlijs, 20:30

Šādam novērojumam obligāti vajag attēlu. Garkalnes apkārtnē par šo sugu citu ziņu nav. Un vispār Daugavas labajā krastā zināma tikai Ādažu poligonā. Ja tā ir gludenā, tad būtu bijis jābūt citiem novērojumiem gar šo dzelzceļa stigu abos virzienos (un ne tikai gar stigu) - šis rajons tiek regulāri apmeklēts. Ja nav glodene tad novērojums var būt zalkša aberācija bez dzeltenajām "ausīm".


andrisb 22.jūlijs, 20:05

Paldies par noteikšanu!


andrisb 22.jūlijs, 19:55

Pieļauju ka esmu kļūdījies un tā ir apses kritala. Paldies par darbu.


roosaluristaja 22.jūlijs, 19:36

Varbūt kātainais pūpēdis (Handkea excipuliformis). Neredz gan raksturīgās adatiņas.


J.J 22.jūlijs, 19:20

Jaunais putns.Šķiet, ka izkritis no ligzdas.


gunitak 22.jūlijs, 19:07

Paldies!


kapso 22.jūlijs, 19:03

Paldies!


Laimeslācis 22.jūlijs, 18:51

Pateicos, Voldemār, par siseņa noteikšanu!


dziedava 22.jūlijs, 18:22

Paldies par visiem dižkoku ziņojumiem, šķiet, visi neapzināti!


lichen_Ro 22.jūlijs, 18:17

Var mēģināt, bet ne ātrāk kā oktobrī.


felsi 22.jūlijs, 18:10

Tur aiz arī interesanti veidojumi uz kātiņiem. Varbūt var izkadrēt tuvāk gan dzelteno, gan bumbiņas uz kātiņa?


felsi 22.jūlijs, 18:08

Zarainā gļotsēna.


dziedava 22.jūlijs, 17:17

Paldies!


dziedava 22.jūlijs, 17:06

Šī blakts nav nosakāma?


Laimeslācis 22.jūlijs, 17:05

Čemurziežu koksngrauzis Agapanthia villosoviridescens


dziedava 22.jūlijs, 17:04

Paldies par blakti!


Edgars Smislovs 22.jūlijs, 16:58

Ad?


Blakts 22.jūlijs, 16:55

Šitās pļavu augājā dzīvo - uz graudzālēm u.c.


Pēteris 22.jūlijs, 16:53

Žoga priekšpuse samērā atklāta, bija labi noaugusi ar apiņiem, bet aizmugurē krūmājs. Pēc dienām 2 vai 3 pievienošu foto.


Edgars Smislovs 22.jūlijs, 16:53

Ir bildes?


Pēteris 22.jūlijs, 16:45

Ligzdas novietojums ~1,2m no zemes gandrīz uz žoga malas, kas apaudzis ar apīņiem


Alda St 22.jūlijs, 14:46

Jā, laikam gan - likās neierasti ozolam tādu redzēt.


dziedava 22.jūlijs, 13:32

Tiešām ciets nevis irdens? Uz skata tipiska gļotsēne sporu stadijā. Nav vairs šķidra, kā sākumstadijā, bet akmenscietai ar nevajadzētu būt, ja nu ļoti sapresējusies. Ja vairāk paspaidītu, vajadzētu izjukt.


dekants 22.jūlijs, 11:55

Super! Jā, izskatās, ka tas pats koks :)


roosaluristaja 22.jūlijs, 11:42

Adatreceklene varētu būt.


felsi 22.jūlijs, 11:33

Lapkoku svečtursēne.


felsi 22.jūlijs, 11:32

Aveņu gļotsēne.


roosaluristaja 22.jūlijs, 11:14

Varbūt izspūrusī


nekovārnis 22.jūlijs, 10:52

Varētu būt Monochamus sutor


IlzeP 22.jūlijs, 10:23

Ansi, vai papildināt datu bāzi ar šādu hibrīdu un nomainīt sugu, vai arī nav droši ka šis ir tas?


kamene 22.jūlijs, 10:11

Paldies, Ansi, par tik senu novērojumu revīziju!


Arnis2 22.jūlijs, 08:48

Paldies, Marek!


kamene 22.jūlijs, 08:46

Paldies, Marek! Pat neiedomājos retāku sugu.


Aleksandra 22.jūlijs, 08:40

Paldies, Ansi! Vismaz skaidrs, kaut arī sugu nomainīt nevar.


forelljjanka 22.jūlijs, 08:36

Padumjos laikos dienēju Ukrainā,tur artilērijas un tanku poligonā nereti varēja sastapt eksemplārus ap 70-80 cm garumā.Turpat blakus ,Kaņevas ūdenskrātuvē uz Dņepras,burtiski mudžēja no purva bruņurupučiem.


kaarlisfrei 22.jūlijs, 08:13

Pateicos!!


nekovārnis 22.jūlijs, 08:13

Manuprāt Chrysolina sturmi


Aleksandra 22.jūlijs, 08:12

Marek, paldies par tauriņiem un vabolēm!


nekovārnis 22.jūlijs, 07:36

Attiecībā uz tādiem retiem un vai reti pamanāmiem kukaiņiem kā gludenā čūska fotogrāfija būtu ļoti vēlama :) Bilde būtiski paaugstinātu novērojuma ticamības pakāpi, ja to būtu jāizmanto kādā zinātniskā nolūka. Cepums par aprakstu, pievienojos Agrim - kāpēc ne? :)


nekovārnis 22.jūlijs, 07:25

Apsveicu!:)


Acenes 22.jūlijs, 06:01

Vai čūskai, kas iepriekš novērota rajonā, bilde ir obligāta? Nepaspēju, tā noslīdēja pa uzbērumu kārklos. Pakaļ neskrēju. Kājās nestāvēju. Ak, jā, un acenes palīdz saskatīt lietas, Šerlok!


OKK 22.jūlijs, 01:00

Agrais purvraibenis? Datums ir pareizs?


OKK 22.jūlijs, 00:20

Glodenes raksturojums labs, tikai glodene nereti ir gaišāka par gludeno čūsku, arī gludenā čūska ir "spīdīga", glodene nebūs 60 cm gara, ja čūska redzēta rajonā, kur iepriekš jau atrastas gludenās čūskas - kāpēc ne?


OKK 21.jūlijs, 23:59

Kāpēc nenobildēji čūsku?


OKK 21.jūlijs, 23:53

Paldies!


Aleksandra 21.jūlijs, 22:59

Paldies, Ansi!


Aleksandra 21.jūlijs, 22:58

Paldies! Manis skatītajos interneta resursos zemais dadzis likās tumšāks un kompaktāks, tādēļ atstāju šo kā nezināmu.


Aleksandra 21.jūlijs, 22:55

Paldies, Ansi!


Aleksandra 21.jūlijs, 22:54

Paldies!


Aleksandra 21.jūlijs, 22:53

Paldies, Ansi!


Ansis 21.jūlijs, 22:25

Varētu būt lēdzerkstes un zemās usnes hibrīds - Cirsium x rigens. Abavas ielejā to var sastapt.


Vladimirs S 21.jūlijs, 22:17

Pēc ligzdas konstrukcijas, un olu krāsojuma, tas nebūs iedzeltanais ķauķis. Arī ne mazais svilpis, tam olas ir zilganas un ligzdā mazajam svilpim nav spalvu. Priekš visām zvirbuļveidīgo sugām ir vajadzīga ligzdas novietojuma bilde (ja ir iespējams) vai apraksts, kā arī biotops, un ligzdas novietojuma augstums. Daudziem zvirbuļveidīgajiem putniem olu krāsojumam ir liela variācija. Kur ligzda bija novietota un cik augstu?


Aleksandra 21.jūlijs, 21:46

Paldies, Agri!


Laimeslācis 21.jūlijs, 21:31

Izskatās pēc šķavu pelašķa/ šķavu ķērmelītes ;)


OKK 21.jūlijs, 21:24

Meža zilenītis


felsi 21.jūlijs, 21:11

Paldies Jāni!


Aceralba 21.jūlijs, 20:50

Uzturējās pļavā, ne kokos, tātad labāk piestāvētu pļavu :)


Ivars L. 21.jūlijs, 20:42

Šķiet, ka nav.


Aceralba 21.jūlijs, 20:33

Paldies!


Jonis 21.jūlijs, 20:27

Sarkanspārinis Pyropterus nigroruber.


Jonis 21.jūlijs, 20:25

Koksngrauzis Stictoleptura rubra. Mātīte.


forelljjanka 21.jūlijs, 20:12

Iespējams ,mazais svilpis,iedzeltenais ķauķis neligzdo uz zemes,tieši otrādi,tas ir ķauķis kas parasti novieto ligzdu samērā augstu.


IevaM 21.jūlijs, 19:36

Jā, Ilze, atvainojos, neuzmanīgi lasu.


IlzeP 21.jūlijs, 18:38

Ieva, piezīmēs tā rakstīts. Ligzdas novietojums, manuprāt, neatbilst iedzeltenajam ķauķim. Pēc olu krāsas noteikt nav tik vienkārši...


Aleksandra 21.jūlijs, 18:13

Paldies, Ieva!


IevaM 21.jūlijs, 18:09

Vai ligzda bija pamesta?


IevaM 21.jūlijs, 18:07

Smirdīgā rožvabole


forelljjanka 21.jūlijs, 18:04

Manuprāt,pļavu vien būs.Kaut arī vairākas pazīmes ļoti pretrunīgas(pakaļējais nags īss,"sejas"zīmējums).Par ko jau bija diezgan spraiga diskusija nesen DDatos.;)


OKK 21.jūlijs, 17:42

Purva varde


LV zilzīlīte 21.jūlijs, 14:59

Paldies ! Pagaidām tuvākajā laikā man nebūs iespēja kaut nedaudz pameklēt ligzdu lai cik ļoti vēlētos jo Sairaiķos man ir maza iespēja tur būt dēļ tā ka dzīvoju Rīgā un man nav laiks , bet ceru ka tad kad būs laika atradīšu ligzdu !


de kje 21.jūlijs, 14:54

Super super!!!


Pēteris 21.jūlijs, 14:45

Pateisos par precizējumu!


Pēteris 21.jūlijs, 14:43

Nē, pieaugušos neredzēju, Pieņēmu, salīdzinot ar attēliem grāmatā Putni Latvijā. Olas nodotas Dabas muzejam.


Edgars Smislovs 21.jūlijs, 14:30

Jap :)


de kje 21.jūlijs, 14:07

no slēpņa?


de kje 21.jūlijs, 14:06

respect!!


Edgars Smislovs 21.jūlijs, 12:52

Nav par ko :)


Edgars Smislovs 21.jūlijs, 12:51

Paldies!


IlzeP 21.jūlijs, 09:34

Ivar, vai šī nav jau ar kādu sinonīmu sarakstā?


Aleksandra 21.jūlijs, 09:22

Paldies, Edgar!


forelljjanka 21.jūlijs, 08:27

Normāls sarkanās medību maršruts,meklē šosejas upurus un savāc tos.;)Lūk arī Ance teritorija(daļa no tās),kurā varētu būt ligzda.;)


Laimeslācis 21.jūlijs, 08:22

Pateicos, Marek, par sugu noteikšanu!


nekovārnis 21.jūlijs, 08:04

Paldies par zirnekļiem!:)


Steeler 21.jūlijs, 00:59

Gan jau šo pašu eksemplāru redzēju pagājušā svētdienā 3 reizes - riņķojam Kapsēdes centrā, tad apm. pēc 1h pa ceļam virs šosejas Saraiķu virzienā un vēl pēc pāris stundām gandrīz pie Saraiķiem :D


fotonieks 21.jūlijs, 00:44

Paldies! Turmāk zināšu, kas man uz rokas nonāk. :)


felsi 20.jūlijs, 23:45

Superīgs portrets!


felsi 20.jūlijs, 23:36

Paldies Ivar! Nav sarakstā.


felsi 20.jūlijs, 23:35

Pie tam tā priedes kritala tāda necila, palikusi pēc meža ciršanas.


Aceralba 20.jūlijs, 23:16

Paldies!


kapso 20.jūlijs, 23:09

Paldies, Julita! bija tāda doma.


Laimeslācis 20.jūlijs, 22:20

Paldies, Blakts, par noteiktajām sugām!


forelljjanka 20.jūlijs, 22:06

Jā,manuprāt,krauklis,pie kam pilnīgi balts,pat acs sarkanīga!


forelljjanka 20.jūlijs, 22:01

Protams ,ka ir.;)Tikai sarkanās klijas ligzdu atrast nav viegli,tai ir milzīgs medību rajons,tā var ligzdot mežā ,kur citi Latvijā ligzdojošie plēšputni to nedarītu.Ja ir laiks un liela vēlēšanās,jāvēro kādā virzienā lido vecie putni ar barību,laikā kad baro jaunos,tā pamazām sašaurinot teritoriju ,kurā varētu būt ligzda.Šobrīd ,ja nemaldos ir zināmas apmēram piecas ligzdas.Atrodot ligzdu,kā īpaša pazīme var būt ligzdas materiālā esoša dažāda cilvēku draza,plastmasas maisiņi un t.t.


LV zilzīlīte 20.jūlijs, 21:45

Vai pēc vairākiem novērojumiem divu gadu garumā šajā apkārtē ir iespējama ligzda ?


Blakts 20.jūlijs, 21:29

Baltie punktiņi uz otrā antenu posma laikam jau tomēr norāda, ka tā pati Aradus betuale vien būs.


Ivars L. 20.jūlijs, 21:13

Ramaria stricta.


Ivars L. 20.jūlijs, 21:10

Oho, tik daudz vienuviet nebija redzēta. Pie tam, uz priedēm tās parasti ir krāšņākas.


Laimeslācis 20.jūlijs, 20:28

Paldies, Inese, nomainīju!


enesija 20.jūlijs, 20:25

Piltuvjzirneklis


enesija 20.jūlijs, 20:24

Riteņzirneklis Araneidae, Mangora acalypha


enesija 20.jūlijs, 20:21

Evarcha arcuata


enesija 20.jūlijs, 20:20

Evarcha arcuata


gunitak 20.jūlijs, 19:16

Paldies, man jauna suga.


Aleksandra 20.jūlijs, 16:03

Julita, paldies par noteikšanu un info! Tikko biju ieziņojusi kā nezināmu, kā priekšā bija stends ar informāciju :D


Aleksandra 20.jūlijs, 15:56

Paldies, Julita!


W 20.jūlijs, 12:40

Paldies, Julita!


dziedava 20.jūlijs, 12:39

Latvijā reta suga, pārsvarā piejūrā. Čužu purvs ir starp retajām iekšzemes vietām, kur šī suga zināma.


dziedava 20.jūlijs, 12:32

O, interesanti, ka vēl zied! Pie Engures ezera D purvā sen pārziedējušas..


Melissa 20.jūlijs, 12:05

Beidzot ir bildes baltajam krauklim.


Lemmus 20.jūlijs, 11:49

Paldies!


W 20.jūlijs, 09:26

Paldies,Edgar! Es arī cerēju uz ko retāku:)


Rallus 20.jūlijs, 08:49

Ansi, paldies, pateicīgs par precizētajiem augiem.


Aceralba 20.jūlijs, 08:37

Paldies!


Bekuvecis 20.jūlijs, 08:27

Lai arī ne tik maza, tomēr vēl stipri jauna, tāpēc grūtāk atpazīstama. Par sēnes smaržu, kā jau nesen te DD nācās atzīmēt, viedokļi mēdz reizēm ļoooti dalīties. (Bet attēlu krāsa tomēr ir drusku par zilganu.)


Bekuvecis 20.jūlijs, 08:13

Parastā raganbeka vien būs. Vakar aizdomas raisīja cepurītes virsmiziņas un kātiņa tīklojuma krāsojums. Taču šorīt savā fotoarhīvā sameklēju raganbeku ar tādu pašu cepurītes krāsu (novērojama ļoti reti), bet tīklojums atguva normālo krāsu pēc foto fiksas pēcapstrādes (oriģināls ir par zilganu).


Aceralba 20.jūlijs, 00:03

Paldies!


laumae 19.jūlijs, 23:23

Pateicos par precizējumu!


laumae 19.jūlijs, 23:22

Pateicos par precizējumu!


Aleksandra 19.jūlijs, 23:06

Julita, liels paldies par info!


Bekuvecis 19.jūlijs, 22:42

Šķiet, varētu būt kaut kas interesants! Rīt ar svaigu galvu padomāšu.


OKK 19.jūlijs, 22:33

Ja rāpoja "sprīžojot", tad kāds no sprīžmešiem


OKK 19.jūlijs, 22:31

Kāds no sfingiem (liepu vai acainais)


OKK 19.jūlijs, 22:30

Ceriņu sfings


gunitak 19.jūlijs, 21:45

Krūkļu baltenis, citrontauriņš.


Irbe 19.jūlijs, 21:37

Paldies!


gunitak 19.jūlijs, 21:34

Dadžu raibenis.


gunitak 19.jūlijs, 21:02

Otrā bilde izdzēsta.


CerambyX 19.jūlijs, 20:52

Foršs atradums! Pēdējos gados it kā zināšanas par šīs sugas izplatību ir kļuvušas krietni bagātākas un to nevar vairs uzskatīt par 'ekstrēmu retumu', bet nu pat ar visām šīm zināšanām pieaugušu vaboli tāpat gadās sastapt ļoti reti. Tās gan pārsvarā aktīvas krēslā un naktī.


Edgars Smislovs 19.jūlijs, 20:50

Otrajā bildē gaigala.


gunitak 19.jūlijs, 20:29

Paldies visiem!


gunitak 19.jūlijs, 20:28

Paldies, Edgar!


asaris 19.jūlijs, 20:28

Niedru stērste


felsi 19.jūlijs, 18:55

Paldies Mārtiņ, pirmā atbilde jau izsmeļoši pateica, kur ir problēma, ko darīt, bet tas jau nākotnei.


dziedava 19.jūlijs, 18:09

Paldies, Ansi, par apstiprinājumu :)


kamene 19.jūlijs, 16:17

Parastā raudene


kamene 19.jūlijs, 16:12

Paldies, Marek!


patigunta 19.jūlijs, 15:58

Iespējams - ielidoja arī pa logu, jo kaķis par kaut ko interesējās uz grīdas pie atvērtā loga, bet tas pamuka zem skapīša. Vēlāk sadzirdēju troksni gaitenī. Zemāk zem loga ir lietus ūdens tekne, nemaz tik augstu jālido bez pārtraukuma nav.


patigunta 19.jūlijs, 15:42

Par šo konkrēto zemesvēzi tāda doma bija,,ka varbūt uzlidojis, arī logs bija vaļā.bet varbūt pa kāpnēm lidojot muka no kaķenes - kaķis māk atvērt durvis. Palaidu brīvībā. Apkaroju blusas un vēl dažus, bet zemesvēžus nē. Esmu redzējusi arī pļavu dižsienāzi riktīgi lidojam un sienāzi phaneroptera falcata šajā dzīvoklī riņķojam ap lampu.


Martins 19.jūlijs, 15:11

Šie dzīvnieki arī lido. Ne pārāk labi, bet tomēr...


dziedava 19.jūlijs, 14:47

Šādas baltās ir man domājamās. Ideāli būtu, ja redzētu, kā attīstās. Kaut kad šādām visām iešu cauri un vēlreiz domāšu, kas ir kas.


patigunta 19.jūlijs, 13:35

Šitai mušai gan bija piepūšamas kurpes:))


patigunta 19.jūlijs, 13:34

Zemesvēzis uzradās 2. stāvā aiz 2 kāpnēm, no tām vienām stāvām vītņu un 3 durvīm. Sacēla lielu un aizdomīgu troksni:) Ticamākais variants - kaķis uznesis vai uzdzinis pa kāpnēm. Ļoti kustīgs, noķerts ar lielo (750ml) vīna glāzi. Dabā nekad nebiju redzējusi:D


dziedava 19.jūlijs, 11:31

Latvijā kopumā reti sastopama, gandrīz tikai piejūrā, bet gar Engures ezeru kāreiz ir tā bagātīgākā vieta Latvijā, kur var šo sugu mācīties. :)


patigunta 19.jūlijs, 11:21

Precīzāk - iespējamais tēviņš rāda, ka viņam ir barība, bet mātīti nebaro.


IlzeP 19.jūlijs, 10:50

Paldies, Marek, par skaidrojumu!


Jaundarznieks 19.jūlijs, 10:38

Ir arī video,kur labāk var noteikt kas par sikspārni.


dziedava 19.jūlijs, 10:33

Šis tad arī nav Juncus articulatus ar dīvainu zarošanos? Ļoti līdzīga tā zarošanās kā šajā novērojumā https://dabasdati.lv/lv/observation/3b5d8c66744f529b2cbafd95c88d0588/


Gaidis Grandāns 19.jūlijs, 09:40

Brūnspārnu ķauķis


kapso 19.jūlijs, 09:32

Paldies par noteikšanu un skaidrojumu!


Martins 19.jūlijs, 09:03

Tā otra bilde tikai drusku palīdz, bet līdz konkrētai sugai tomēr vēl par maz. Te https://www.daba.gov.lv/upload/File/zin_p_mm/MM_18_LV_IARS_gliemji.pdf ir labs materiāls par gliemežu noteikšanu. Es nesaku, ka katram pašam pēc šī noteicēja jāiemācās noteikt (jo visas sugas/eksemplārus jau nav tik viegli noteikt), taču noteicējā ir uzskatāmāk redzams, kas būtu bildēs jāsaskata.


Aleksandra 19.jūlijs, 08:58

Paldies, Egija!


felsi 19.jūlijs, 08:49

Paldies Ivar!


nekovārnis 19.jūlijs, 04:41

Vai nu lielais atraitnīšu vai parastais perlamutra raibenis, jāredz spārnu apakšpuse.


Briza 19.jūlijs, 03:43

Campanula glomerata


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts