Aktīvie lietotāji: 146 Šodien ievadītie novērojumi: 132 Kopējais novērojumu skaits: 617572
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Smiltājsiseņu noteikšana un aicinājums ziņot par citām taisnspārņu sugām
Pievienots 2019-01-03 11:37:19

Latvijas taisnspārņu daudzveidība ir salīdzinoši neliela – saskaitot zemesvēžus, circeņus, siseņus, sīksiseņus un sienāžus, Latvijas faunā var ieskaitīt 45 sugas, no kurām tikai viena, īsspārnu sisenis Podisma padestris, ierakstīta aizsargājamo sugu sarakstā. Lielāko daļu Latvijas taisnspārņu daudzveidības veido tieši siseņi.

Smiltājsiseņu Oedipodinae apakšdzimta atšķiras no citām ar raksturīgiem krāšņiem apakšspārniem. Latvijā no šīs apakšdzimtas ir satopamas četras sugas – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (Gada kukainis 2013), zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulans, parkšķis Psophus stridulus un sarkanspārnu smiltājsisenis Bryodemella tuberculata. Visi smiltājsiseņi savulaik ierakstīti Latvijas Sarkanajā grāmatā, tomēr nevienai no sugām šobrīd nav piešķirts īpaši aizsargājamas sugas statuss. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, 2004. gadā ar Ministru kabineta grozījumiem visi smiltājsiseņi no aizsargājamo sugu saraksta svītroti.

Raibspārnu vai zilspārnu smiltājsisenis?

Abas sugas ir daudzējādā ziņā savstarpēji līdzīgas, un pati pirmā pazīme, protams, ir zilie pakaļspārni. Tā arī ir viena no trīs galvenajām pazīmēm, kā sugas atšķirt – zilspārnu siseņa spārni ir gaišāk zili, bez tumšās joslas, kas, savukārt, šķērso raibspārņa spārnus. Tomēr retais dabas fotogrāfs var pamanīties nofotogrāfēt siseni tā, lai šo apakšējo spārnu krāsu varētu redzēt. Labi, ka arī priekšspārnu krāsojumā ir pazīmes, kas var palīdzēt sugas atšķirt. Raibspārnu smiltājsisenim ir raksturīgas divas līdz trīs tumšākas un gaišākas joslas uz segspārniem. Arī zilspārnu sisenim ir šādas joslas, tomēr tās nav tik izteiktas, un uz spārniem ir tumši lāsumi. Taču, kā jau zināms, krāsa parasti nav stabilākā pazīme sugu savstarpējai atšķiršanai, sevišķi taisnspārņiem – to krāsojuma veidošanās mehānismi ir vides jutīgi.


Pa kreisi – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (attēla autors: Didier Descouens), pa labi – zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulan (attēla autors: Eberhard Pfeuffer).

Visdrošākā pazīme noteikti ir priekškrūtis. Raibspārnu smiltājsisenim, to apskatot no sāniem, skaidri redzams, ka priekškrūšu ķīlis ir augsts un to šķērso viena rieva. Arī skatā no augšas šo pazīmi var pamanīt, jo rieva izskatās kā tumšāks punkts. Zilspārnu sisenim priekškrūšu ķīlis ir zems, to šķērso trīs ne tik izteiktas rievas, kas kopumā dod slaidāku iespaidu. Pēc šīs pazīmes sugas var atšķirt praktiski jebkurā bildē. Arī acis zilspārnu smiltājsisenim šķiet lielākas un novietotas vairāk uz galvas augšpusi, salīdzinot ar raibspārni.


Pa kreisi – raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens (foto: Rūta Rozenfelde), pa labi – zilspārnu smiltājsisenis Sphingonotus coerulans (foto: Christian Roesti).

Parkšķis vai sarkanpārnu smiltājsisenis?

Sarkanspārnu smiltājsiseni Bryodemella tuberculata no parkšķa Psophus stridulus var atšķirt pēc līdzīgām pazīmēm kā raibspārnu smiltājsiseni no zilspārnu. Latvijā sausos piejūras un iekšzemes kāpu biotopos sastopamais parkšķis ir mainīgas krāsas – no melnas līdz gaiši brūnai, pakaļspārni ir sarkani ar tumšu galu, un lēcienā raksturīgais “trrrrrrr” veidojis sugas latvisko nosaukumu (arī angliski Rattle grasshopper atspoguļo raksturīgo skaņu). Mātītes pavada dzīvi dažos kvadrātmetros, kamēr tēviņi ir mobilāki un tieši tie lēcienā veido raksturīgo "tarkšķi". Šīs sugas izplatībai Latvijā būtu rūpīgi jāseko līdzi, jo Eiropā, lauksaimniecības zemju izmantošanas izmaiņu dēļ, sugas sastopamība kopš 20. gadsimta otrās puses ir samazinājusies, piemēram, Vācijā par 55% kopš 1980. gada, bet Beļģijā un Nīderlandē suga ir izzudusi pavisam1.


Pa kreisi – parkšķa pelēkā forma, mātīte – raksturīgi spārni, kas īsāki par vēderu, tāpēc lidotspēja ir samazināta un dzīvesveids ir sēdošs (foto: Rūta Rozenfelde); pa labi – parkšķa brūnā forma, tēviņš – spārni sniedzas līdz vēdera galam (attēlā grūti redzams), tāpēc tēviņi ir mobilāki un spēj nolidot1 pat vairāk kā 600 m
(foto: Rūta Rozenfelde).

Sarkanspārnu sisenis katrā ziņā ir retāka suga, par kuras izplatību Latvijā ir pamatīgs informācijas trūkums. Visticamāk jādomā, vai šī suga vispār Latvijā vairs ir sastopama. Piemēram, Lietuvā, sarkanspārnu sisenis pēc pēdējās taisnspārņu sugu saraksta revīzijas 2007. gadā no saraksta ir izņemts. Centrāleiropa ir sarkanspārnu smiltājsiseņa areāla rietumu robeža. Tā areāls sniedzas austrumu virzienā līdz pat Ķīnai, savukārt ziemeļu virzienā tālākie atradumi ir Somijā un Zviedrijā. Sakranspārnu smiltājsiseņa spārni ir drīzāk tumši rozā, nekā oranži-sarkani kā parkšķim. Priekškrūtis ir zemas, un tās šķērso divas rievas, kamēr parkšķa priekškrūšu vairoga ķīlis ir augsts, jumtveida, un to nešķērso neviena rieva.


Sarkanspārnu smiltājsisenis Bryodemella tuberculata. Pa kreisi – sānskatā, redzams raksturīgais zemais priekškrūšu vairogs un divas rievas, kas to šķērso (foto: Christian Roesti); pa labi – redzami tumši rozā spārni ar platāku tumšo joslu nekā parkšķim (attēla autors: Göran Liljeberg).


Parkšķis Psophus stridulus. Pa kreisi – sānskatā, redzama raksturīgā jumtveida forma priekškrūtīm (foto: Rūta Rozenfelde); pa labi – redzami oranži sarkani spārni ar šaurāku tumšo joslu nekā sarkanspārnu smiltājsisenim (attēla autors: Göran Liljeberg).

No smiltājsiseņiem, bez šaubām, ļoti noderīgi būtu zilspārnu siseņa un sarkanspārnu smiltājsiseņa novērojumi. Abas būtu potenciāli novērojamas kopā ar labi zināmo parkšķi un raibspārnu smiltājsiseni – pelēkajās kāpās, smiltāju zālājos, virsājos, un, iespējams, sausās dzelzceļu malās un izcirtumos. Atceroties, kā pieauga zināšanas par raibspārnu smiltājsiseni pēc tā ievēlēšanas par Gada kukaini 2013, varbūt, vēršot Dabasdatu lietotāju uzmanību uz šīm divām sugām, arī zināšanas par to izplatību varētu papildināties.

Daži padomi siseņu un sienāžu fotografēšanai

Siseņu (ne tikai smiltājsiseņu) noteikšanas atslēgas elementi ir priekškrūšu forma un raksts, timpanālais jeb dzirdes orgāns, galva un spārnu dzīslojums. Retos gadījumos noteikšanai nepieciešams apskatīt arī ģenitālijas, tomēr parasti bez tā var iztikt, tas vairāk nepieciešams sienāžiem. Lai droši noteiktu siseni, tas jāfotografē no diviem rakursiem – no augšas un no sāniem. Var izdoties arī nofotografēt tā, lai vienlaikus būtu apskatāmi gan sāni, gan priekškrūtis. Ja tiek fotografēts nepieaudzis indivīds, sugas noteikšana bieži var būt pat neiespējama, jo spārni nav attīstīti, līdz ar to raksturīgais spārnu dzīslojums nav apskatāms. Savukārt, ja ir šaubas par kāda smiltājsiseņa sugu, var mēģināt to paņemt rokās un nofotografēt pakaļspārnu, tomēr vēlams tā nedarīt, jo var gadīties indivīdu savainot. Kā iepriekš aprakstīts, laba pazīme, pēc kā droši noteikt smiltājsiseņu sugas, ir priekškrūšu vairogs, ko var labi saskatīt vienkārši pēc fotogrāfijas sānskatā.


Raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda coerulescens ar atvērtiem spārniem sugas apstiprināšanai.
Foto: Rūta Rozenfelde

Sienāžu noteikšana ir samērā vieglāka par siseņiem. Galvenās ķermeņa daļas to noteikšanai ir priekškrūštis, spārnu garums un ģenitālijas, kā arī, protams, ķermeņa krāsojums. Tāpat kā siseņus, arī sienāžus ieteicams fotografēt sānskatā, lai labi saredzama ģenitāliju forma.

Kas vēl interesants taisnspārņu pasaulē?

Ja reiz šis raksts ir izvērties par interesantā izskata taisnspārņiem, tad ir vērts pastāstīt par vēl dažām sugām. Samērā nesen, 2012. gadā, Latvijas faunā ienāca jauna suga – sienāzis Phaneroptera falcata2, kas toreiz novērots Daugavpils apkārtnē, bet jau gadu vēlāk to konstatēju Ādažos. Šobrīd, šķiet, šis slaidais, ar labu lidotspēju apveltītais sienāzis jau ir izplatījies vēl tālāk un ir manāms katru gadu. Interesanti būtu uzzināt, kāds šobrīd ir šī sienāža izplatības areāls Latvijā. To var viegli atšķirt no citiem sienāžiem pēc tā izteikti slaidās ķermeņa formas un spārniem, kas gandrīz divreiz garāki par vēderu.


Sienāzis Phaneroptera falcata. Foto: Rūta Rozenfelde

Manuprāt, ļoti interesantas ir taisnspārņu sugas, kas saistītas ar kokiem. Ja runa ir par taisnspārņiem, tad uzreiz ienāk prātā pļavas, virsāji, pelēkās kāpas, bet par taisnspārni kā meža iemītnieku īpaši nav pierasts domāt. Tomēr Latvijā ir divas sienāžu sugas, kas apdzīvo kokus. Ja gadās naktī staigāt pa mežainām kāpām ar sikspārņu detektoru rokās3, var gadīties sadzirdēt sisināšanu augstu priedēs – tie ir pieaugušie priežu sienāžu Barbitistes constrictus indivīdi. Savukārt jaunuļi jeb nimfas biežāk sastopami barojamies uz meža zemsedzes veģetācijas.

Priežu sienāzis barojas galvenokārt ar egļu un priežu skujām, bet var baroties arī ar bērzu, ozolu un citu koku sugu lapām un lakstaugiem. Kādreiz suga tika uzskatīta par mežu kaitēkli, tomēr mūsdienās sastopama daudz retāk, ar zemāku populāciju blīvumu, un apdraudējumu jaunaudzēm nerada. Priežu sienāzim ir pilnībā reducēti spārni, līdz ar to suga ir zaudējusi lidotspēju. Pēc ķermeņa krāsas izšķir divus fenotipus – tumši un gaiši zaļo, ar starpformām. Kopīgā pazīme ir raksturīgais melnais punktojums un gaišās svītras, kas sākas pie acīm un sniedzas līdz pat vēdera galam. Jaunuļiem gaišās svītras var nebūt, tomēr ir izteikts punktojums. Tumši zaļajam fenotipam ir arī rozīgas kājas un spārnu aizmetņi. Tēviņi izmanto spārnu aizmetņus sisināšanai. Mātītes parasti dēj olas aiz koka mizas, tāpēc dējēklim raksturīgas zāģzobainas malas.

Priežu sienāzis Dabasdatos ik pa laiciņam parādās – astoņu gadu laikā tieši astoņas reizes, visvairāk 2017. gadā. Vienā no Latvijas taisnspārņu sugu sarakstiem4 tam pielikta piezīme "bieži sastopams". Tomēr šī suga ir sastopama tikai Austrumeiropā līdz Urālu kalniem un ir iekļauta IUCN Red-list sarakstā ar piebildi, ka nepieciešami pētījumi par izplatību, populāciju lielumu un to izmaiņām. Tāpēc aicinām ziņot arī par šīs sugas novērojumiem.


Priežu sienāzis Barbitistes constrictus. Pa kreisi – tēviņš (vēdera galā divas cerkas), tumši zaļā forma (foto: František Chládek); pa labi – mātīte (vēdera galā zāģzobains dējēklis), gaiši zaļā forma (foto: Mareks Ieviņš).

Savukārt par otru kokus apdzīvojošo sugu man ir pavisam personisks, amizants stāsts. Pārvācoties atvēru klavieres, lai iztīrītu tur sakrājušos putekļus, un atradu neparastu, maza izmēra sienāzi. Kopā ar Voldemāru Spuņģi noteicām un nospriedām, ka tas ir ozolu sienāzis Meconema thalissinum, kas nevienā no vairāk vai mazāk oficiālajiem sugu sarakstiem tobrīd neeksistēja. Priekā nodomāju – nu re, cik smieklīgs pirmais sugas atradums Latvijā. Tomēr man par nožēlu vēlāk atradu, ka mājaslapā latvijasdaba.lv suga gan ir pieminēta, līdz ar to jaunas sugas atklājums man gāja secen. Vēlāk arī noskaidrojās, ka Mārtiņš Kalniņš pat ir pamanījies šo ozolu sienāzi skaisti nofotogrāfēt darbībā.

Šis sienāzis ir interesants ar tā neparasto dzīvesveidu – mātītes un tēviņi savstarpējai saziņai neizmanto sisināšanu, kā citas taisnspārņu sugas, bet gan bungošanu. Tiem dzirdes orgāni ir reducējušies, un visa saziņa notiek ar vibrācijām. Mātīte un tēviņš "dipina" ar kājām pa koku un tādējādi viens otru atrod. Protams, arī feromoni tur spēlē savu lomu. Viens no veidiem, kā šo kluso sienāzi atrast, esot likt zem ozola baltu palagu, kratīt koku un cerēt, ka sienāzis nokritīs. Tomēr varbūt labāk izmantot gaismošanu – tēviņi naktīs lidojot gaismas virzienā (nav gan īsti skaidrs, kāpēc), un tas, visticamāk, arī izskaidro, kāpēc es šīs sugas tēviņu konstatēju ielīdušu manās klavierēs.

Ozolu sienāzis Meconema thalissinum – mātīte dēj olas koksnes spraugās. Foto: Mārtiņš Kalniņš

Runājot par kokus apdzīvojošiem taisnspārņiem, noteikti jāpiemin arī pagājušā gadā Lietuvas faunā ienākusī taisnspārņu suga Myrmecophilus acervorum5, kas pārstāv jaunu dzimtu Myrmecophilidae, ko angļu valodā dēvē par skudrumīļiem. Tas pareizi norāda uz sugas pavisam neparasto ekoloģiju – tā apdzīvo skudru ligzdas ļoti dažādās ekosistēmās – no zālājiem līdz mežiem, un atmirušo koksni, ko kolonizējušas skudras. Koka sugai, šķiet, nav nozīmes, jo Lietuvā tas atrasts gan zem atmirušas priedes mizas, gan satrūdējušā melnalkšņa un blīgznas koksnē. Savukārt kopdzīve ar skudrām skaidrojama ar barošanos. Skudrumīlis ir termofils un mitrumu mīlošs taisnspārnis ar slēptu dzīvesveidu, pavisam nelielu ķermeņa izmēru (pieaudzis īpatnis ir vien 3,5 mm garš), bez spārniem, ar zudušu spēju veikt taisnspārņiem raksturīgo striduāciju jeb sisināšanu un līdz ar to arī dzirdi. Tomēr daudzi ekoloģijas jautājumi vēl paliek neatbildēti. Bez šaubām, interesanti būtu šo sugu novērot arī Latvijā!



Skudrumīlis Myrmecophilus acervorum. Foto: Romas Ferenca

Literatūra

1Rada S., Spitzer L., Šipoš J., Kuras T. 2017. Habitat preferences of the grasshopper Psophus stridulus, a charismatic species of submontanepastures. Insect Conservation and Diversity, 10: 310 – 320.

2Sokolovskis K., Suveizda J. 2012. First record of Phaneroptera falcata (Poda, 1761) (Orthoptera, Phaneropteridae) in Latvia. Latvijas Enomologs, 51: 155–157.

3Hochkirch A., Willemse L.P.M., Rutschmann F., Chobanov D.P., Kleukers R., Kristin A., Presa J.J., Szovenyi G. 2016. Barbitistes constrictus. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T64548720A74525116.

4Spuņģis V., Kalniņš M. 2002. Taisnspārņi – Orthoptera. http://leb.daba.lv/Orthoptera.htm

5Ferenca R., Tamutis V., Martinaitis K. 2017. Myrmecophilus acervorum (panzer, 1799) (Orthoptera: Myrmecophilidae) – a new species for Lithuanian fauna. Bulletin of the Lithuanian Entomological Society. Volume 1 (29): 8 – 10.

 

Novērojumiem bagātu 2019. gadu!

Rūta Rozenfelde

Latvijas Entomoloģijas biedrība

2019-01-03

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Anas platyrhynchos - 2019-01-20 Andrejs
Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-20 Andrejs
Accipiter nisus - 2019-01-20 Andrejs
Dendrocopos medius - 2019-01-20 Izabella
Picus canus - 2019-01-20 Izabella
Lanius excubitor - 2019-01-19 marccins
Larus argentatus - 2019-01-15 marccins
Bucephala clangula - 2019-01-19 marccins
Cygnus cygnus - 2019-01-20 dīķakuilis
Sciurus vulgaris - 2019-01-20 Mo
Accipiter nisus - 2019-01-20 Mo
Accipiter nisus - 2019-01-20 Wiesturs
Egretta alba - 2019-01-19 Wiesturs
Aves sp. - 2019-01-20 Sintija Martinsone
Aves sp. - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Picus canus - 2019-01-20 Wiesturs
Aves sp. - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Buteo buteo - 2019-01-20 Rallus
Anas platyrhynchos - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Anas platyrhynchos - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Anas platyrhynchos - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Lanius excubitor - 2019-01-19 Wiesturs
Haliaeetus albicilla - 2019-01-19 Wiesturs
Dendrocopos minor - 2019-01-20 Mo
Lanius excubitor - 2019-01-19 Wiesturs
Aves sp. - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Buteo lagopus - 2019-01-19 Wiesturs
Buteo lagopus - 2019-01-19 Wiesturs
Phalacrocorax carbo - 2019-01-19 Wiesturs
Alcedo atthis - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Ardea cinerea - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Cygnus olor - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Anas platyrhynchos - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Bucephala clangula - 2019-01-20 gunitak
Mergus merganser - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Anas platyrhynchos - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Anas platyrhynchos - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Chloris chloris - 2019-01-20 dacebluke
Pica pica - 2019-01-20 dacebluke
Mergus merganser - 2019-01-20 joonc
Turdus merula - 2019-01-20 dacebluke
Cygnus olor - 2019-01-20 joonc
Parus major - 2019-01-20 dacebluke
Ardea cinerea - 2019-01-20 joonc
Cygnus olor - 2019-01-20 gunitak
Egretta alba - 2019-01-20 joonc
Corvus frugilegus - 2019-01-20 dacebluke
Anas platyrhynchos - 2019-01-20 joonc
Larus argentatus - 2019-01-20 dacebluke
Passer montanus - 2019-01-20 dacebluke
Larus argentatus - 2019-01-19 alyka
Corvus cornix - 2019-01-20 dacebluke
Bucephala clangula - 2019-01-19 alyka
Mergus merganser - 2019-01-19 alyka
Accipiter gentilis - 2019-01-20 Acenes
Dendrocopos medius - 2019-01-20 Acenes
Dendrocopos major - 2019-01-20 Acenes
Buteo buteo - 2019-01-20 AinisP
Accipiter gentilis - 2019-01-20 dekants
Cyanistes caeruleus - 2019-01-20 MaijaRe
Accipiter gentilis - 2019-01-20 ArnisG
Dendrocopos major - 2019-01-20 MaijaRe
Larus argentatus - 2019-01-20 Anta.S.
Larus argentatus - 2019-01-20 Anta.S.
Larus ridibundus - 2019-01-20 Anta.S.
Anas platyrhynchos - 2019-01-20 Anta.S.
Mergus merganser - 2019-01-20 Anta.S.
Dendrocopos medius - 2019-01-20 jayjay
Tetrao tetrix - 2019-01-20 AinisP
Corvus cornix - 2019-01-20 Anta.S.
Acanthis flammea - 2019-01-20 jayjay
Corvus cornix - 2019-01-20 Anta.S.
Anas platyrhynchos - 2019-01-20 Anta.S.
Mergus merganser - 2019-01-20 Anta.S.
Mergus merganser - 2019-01-20 Anta.S.
Aves sp. - 2019-01-20 AinisP
Strix aluco - 2019-01-19 WhiteRabbit
Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-20 Anta.S.
Egretta alba - 2019-01-19 Lienek 1
Anas platyrhynchos - 2019-01-20 Anta.S.
Grus grus - 2019-01-19 Lienek 2
Corvus cornix - 2019-01-20 Anta.S.
Buteo buteo - 2019-01-20 Mareks Kilups
Anas platyrhynchos - 2019-01-20 Anta.S.
Mergus merganser - 2019-01-20 Anta.S.
Emberiza citrinella - 2019-01-20 WhiteRabbit
Buteo buteo - 2019-01-20 Mareks Kilups
Buteo buteo - 2019-01-20 Arnis2
Passer domesticus - 2019-01-20 Anta.S.
Fulica atra - 2019-01-20 Arnis2
Larus argentatus - 2019-01-20 Arnis2
Aves sp. - 2019-01-20 AinisP
Alces alces - 2019-01-20 AinisP
Dryocopus martius - 2019-01-20 AinisP
Mergus albellus - 2019-01-20 Arnis2
Passer montanus - 2019-01-20 Anta.S.
Turdus merula - 2019-01-20 Anta.S.
Mergus merganser - 2019-01-20 Arnis2
Bucephala clangula - 2019-01-20 Arnis2
Dryocopus martius - 2019-01-20 AinisP
Corvus corax - 2019-01-20 Arnis2
Bucephala clangula - 2019-01-20 Anta.S.
Anas platyrhynchos - 2019-01-19 Arnis2
Mergus merganser - 2019-01-20 Anta.S.
Larus argentatus - 2019-01-20 Anta.S.
Parus major - 2019-01-20 Anta.S.
Pica pica - 2019-01-20 Anta.S.
Fringilla coelebs - 2019-01-20 Mareks Kilups
Erithacus rubecula - 2019-01-20 Anta.S.
Turdus merula - 2019-01-20 Anta.S.
Fringilla coelebs - 2019-01-20 Mareks Kilups
Mergus merganser - 2019-01-20 Anta.S.
Anas platyrhynchos - 2019-01-20 Anta.S.
Fringilla coelebs - 2019-01-20 megere
Certhia familiaris - 2019-01-20 Mareks Kilups
Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-20 Anta.S.
Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-20 Anta.S.
Alcedo atthis - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Garrulus glandarius - 2019-01-20 SintijaK
Parus major - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Haliaeetus albicilla - 2019-01-20 Pūcis
Sitta europaea - 2019-01-12 Sintija Martinsone
Tetrao tetrix - 2019-01-20 AinisP
Sitta europaea - 2019-01-20 SintijaK
Parus major - 2019-01-20 SintijaK
Cyanistes caeruleus - 2019-01-20 SintijaK
Parus major - 2019-01-20 SintijaK
Passer domesticus - 2019-01-20 SintijaK
Chloris chloris - 2019-01-20 SintijaK
Elasmostethus brevis - 2018-05-12 nekovārnis
Liocola lugubris - 2018-05-12 nekovārnis
Picus canus - 2019-01-19 Acenes
Opiliones sp. - 2018-10-25 Vīksna
Angelica sylvestris - 2018-07-19 Vīksna
Achillea millefolium - 2018-07-19 Vīksna
Pogonocherus hispidus - 2018-10-14 Vīksna
Artemisia vulgaris subsp. vulgaris - 2018-08-02 Vīksna
Artemisia campestris subsp. campestris - 2018-07-15 Vīksna
Myxomycetes - 2018-10-18 Vīksna
Clitocybe sp. - 2018-10-25 Vīksna
- 2018-10-19 Vīksna
- 2018-10-17 Vīksna
Myxomycetes - 2018-10-17 Vīksna
Peziza sp. - 2018-10-17 Vīksna
Fomes fomentarius - 2018-10-17 Vīksna
Curculionidae sp. - 2018-10-23 Vīksna
Opiliones sp. - 2018-10-25 Vīksna
Alces alces - 2019-01-19 BioEliina
Erithacus rubecula - 2019-01-19 BioElīna 2
- 2018-06-25 dziedava
Emberiza citrinella - 2019-01-19 Laimeslācis 1
Acanthis flammea - 2019-01-19 sandis
Passer montanus - 2019-01-19 sandis
Accipiter nisus - 2019-01-19 sandis
Carduelis carduelis - 2019-01-19 sandis
Linaria cannabina - 2019-01-19 sandis 1
Acanthis hornemanni - 2019-01-19 sandis 1
Linaria flavirostris - 2019-01-19 sandis 3
Fringilla montifringilla - 2019-01-19 sandis
Fringilla coelebs - 2019-01-19 sandis 5
Chloris chloris - 2019-01-19 sandis
Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-19 sandis
Lanius excubitor - 2019-01-19 sandis
Parus major - 2019-01-19 sandis
Sitta europaea - 2019-01-19 sandis
Poecile palustris - 2019-01-19 sandis
Corvus corax - 2019-01-19 sandis
Passer montanus - 2019-01-19 sandis
Corvus monedula - 2019-01-19 sandis
Picus canus - 2019-01-19 sandis
Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-19 sandis
Dryocopus martius - 2019-01-19 sandis
Lophophanes cristatus - 2019-01-19 sandis
Acanthis flammea - 2019-01-19 sandis
Garrulus glandarius - 2019-01-19 sandis
Dendrocopos major - 2019-01-19 sandis
Pica pica - 2019-01-19 sandis
Glaucidium passerinum - 2019-01-19 sandis
Poecile palustris - 2019-01-19 sandis
Poecile montanus - 2019-01-19 sandis
Aegithalos caudatus - 2019-01-19 sandis
Sitta europaea - 2019-01-19 sandis
Dendrocopos leucotos - 2019-01-19 sandis
Dendrocopos major - 2019-01-19 sandis
Corvus cornix - 2019-01-19 sandis
Cervus elaphus - 2019-01-19 sandis
Capreolus capreolus - 2019-01-19 sandis
Corvus corax - 2019-01-19 Laimeslācis
Dendrocopos medius - 2019-01-19 Laimeslācis
Troglodytes troglodytes - 2019-01-19 Laimeslācis
Aves sp. - 2019-01-19 Laimeslācis
Falco columbarius - 2019-01-19 Laimeslācis 2
Lophophanes cristatus - 2019-01-19 Kristers K
Accipiter gentilis - 2019-01-19 Kristers K
Turdus merula - 2019-01-19 Kristers K
- 2019-01-19 Kristers K
- 2019-01-19 Kristers K
Polypores sp. - 2019-01-19 Kristers K
Polypores sp. - 2019-01-19 Kristers K
Polypores sp. - 2019-01-19 Kristers K
Certhia familiaris - 2019-01-19 Laimeslācis 1
Fomes fomentarius - 2019-01-19 Kristers K
Polypores sp. - 2019-01-19 Kristers K
Polypores sp. - 2019-01-19 Kristers K
Lepus europaeus - 2019-01-19 ūdensvistiņa
Polypores sp. - 2019-01-19 Kristers K
Lepus timidus - 2019-01-19 ūdensvistiņa
- 2019-01-19 Kristers K
Polypores sp. - 2019-01-19 Kristers K
Polypores sp. - 2019-01-19 Kristers K
- 2019-01-19 Arnis2
Larus argentatus - 2019-01-19 Edgars Smislovs
Sitta europaea - 2019-01-19 Kristers K
Parus major - 2019-01-19 Kristers K
Larus canus - 2019-01-19 Edgars Smislovs
Dendrocopos major - 2019-01-19 Kristers K
Pyrrhula pyrrhula - 2019-01-19 Kristers K
Aegithalos caudatus - 2019-01-19 picapica
Corvus frugilegus - 2019-01-19 Edgars Smislovs
Pinus banksiana - 2019-01-18 IevaM
Lophophanes cristatus - 2019-01-19 picapica
Passer montanus - 2019-01-19 IevaM
Bucephala clangula - 2019-01-19 Edgars Smislovs
Podiceps cristatus - 2019-01-19 Edgars Smislovs
Aegithalos caudatus - 2019-01-19 de kje
Anas crecca - 2019-01-19 de kje
Panurus biarmicus - 2019-01-19 de kje
Clangula hyemalis - 2019-01-19 Edgars Smislovs
Haliaeetus albicilla - 2019-01-19 de kje 2
Mergus albellus - 2019-01-19 de kje
Larus ridibundus - 2019-01-19 Edgars Smislovs
Plectrophenax nivalis - 2019-01-19 de kje
Larus canus - 2019-01-19 Edgars Smislovs
Erithacus rubecula - 2019-01-19 Edgars Smislovs
Polysticta stelleri - 2019-01-19 Igors 4
Fulica atra - 2019-01-19 Igors
Fringilla coelebs - 2019-01-19 Igors
Melanitta fusca - 2019-01-19 Igors
Sciurus vulgaris - 2019-01-19 Aceralba
Capreolus capreolus - 2019-01-19 Aceralba
Sturnus vulgaris - 2019-01-19 Edgars Smislovs
Dendrocopos major - 2019-01-19 eksperts 3
Cyanistes caeruleus - 2019-01-19 eksperts 3
Larus canus - 2019-01-19 Edgars Smislovs
Passer montanus - 2019-01-19 eksperts 3
Parus major - 2019-01-19 eksperts 3
Vulpes vulpes - 2019-01-19 eksperts 3
Bombycilla garrulus - 2019-01-16 eksperts 3
Aegithalos caudatus - 2019-01-19 jayjay
Falco tinnunculus - 2019-01-12 eksperts 3
Cyanistes caeruleus - 2019-01-19 Vīksna
Quercus robur - 2019-01-19 Vīksna
Capreolus capreolus - 2019-01-19 Vīksna
Dendrocopos major - 2019-01-19 Vīksna
Dendrocopos major - 2019-01-19 Vīksna
Lepus europaeus - 2019-01-19 Vīksna
Corvus cornix - 2019-01-19 Vīksna
Sitta europaea - 2019-01-19 Vīksna
- 2019-01-19 pustumsa
Apodemus (Sylvaemus) sp. - 2019-01-19 pustumsa
Cyanistes caeruleus - 2019-01-19 pustumsa
Garrulus glandarius - 2019-01-19 pustumsa
Pica pica - 2019-01-19 pustumsa
Egretta alba - 2019-01-19 erts 1
Fulica atra - 2019-01-19 pustumsa
Nezināms
@ žubīte
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Matrus 20.janvāris, 17:28

Pēc teorijas - par katru gredzenota putna kontroli ir jāziņo Latvijas Gredzenošanas centram. Pēc prakses - par Rīgas paugurniekiem attiecīga gada sākumā apkopotu informāciju par iepriekšējā gada ārzemju gredzenu kontrolēm pats nosūtu uz ārzemju gredzenošanas centriem.


Laimeslācis 20.janvāris, 17:16

Man arī vienīgais, kas prātā ienāca, bija ķivulis. Es vēlāk vēl pameklēju zem koka, vai nav kas smagāks nokritis... varbūt kāja, bet nekā - bija apēdis ar visām kājām.


forelljjanka 20.janvāris, 17:10

Medījums varētu būt ķivulis.;)


Laimeslācis 20.janvāris, 17:02

Vai šis purva piekūns, kurš ir reti ziemā, vairs nav interesants, vai vienkārši paslīdējis garām un nav ielikts pie INTERESANTAJIEM NOVĒROJUMIEM?


IlzeP 20.janvāris, 16:50

Latvijas Gredzenošanas centram! Bet var arī ieziņot šeit, atķeksējot "gredzenots putns".


roosaluristaja 20.janvāris, 16:34

Varbūt sūrā pundurkamolene(Panellus stipticus). Varbūt nē.


gunitak 20.janvāris, 16:05

Ruslan, kur ir jāziņo par ārzemju gulbju gredzeniem? Vai Jūs datus nododat tālāk?


felsi 20.janvāris, 16:03

Spāre.


felsi 20.janvāris, 16:03

Skudra.


felsi 20.janvāris, 16:02

Lapiņsēne.


Matrus 20.janvāris, 15:56

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi! Šajā janvārī Rīgā ziemo ap 180-200 pauguknābja gulbjiem, no tiem ar gredzeniem - 56.


nekovārnis 20.janvāris, 14:04

Paldies!:) Sapratu tik ka nav E.minor. No sākuma vairāk uz E.interstinctus sliecos (somu grāmatā tā arī nespēju tās pazīmes nolasīt), bet pēc tam pētot bildes internetā galīgi saputrojos:D Šobrīd 160. blakšu suga man (šis tas gan jāpārbauda rūpīgāk). Būs jāmēģina šogad tikt līdz 200:)


Blakts 20.janvāris, 13:43

O, pēc vēdera gala foto nepārprotami Elasmostethus brevis (sānu 'pušķīši' novietoti tālāk uz malu no 'centrālajiem pušķīšiem' kā E.interstinctus). Pēc pašlaik man zināmās informācijas (varbūt kādi novērojumi nav vēl apzināti) šis sanāk otrais novērojums - tiesa hronoloģiski apsteidz pirmo zināmo, kas bija 2018. gada 11. jūlijā (Jaunogres apkārtnē). Super!


forelljjanka 20.janvāris, 10:35

Normāls kalnu ķeģis!Maķenīt gaišāku vēderu un mellu strīpu zemestes spalvās(abas pazīmes kalnu -regulāras,pilns nets ar bildēm lidojumā),savukārt parastais bez sarkanas "cepurītes",neesmu nekad redzējis.;) + bildē, lai cik tā izplūdusi būtu jāredz parastā ķeģa nelielā melnā parīkle. Vispār jau štrunts par bildi,galvenais ko Tu tur Sandi redzēji?Normāli apskatot Teva līmeņa putnu pazinējs sugas sajaukt nevar!:DD


Vīksna 20.janvāris, 00:20

Paldies !


LV zilzīlīte 19.janvāris, 23:26

Nezinu kā citiem bet es pēc šīm bildēm varu droši apgalvot ka tas ir meža sesks . ( :


Kristers K 19.janvāris, 23:20

Kolosāls novērojums! :)


sandis 19.janvāris, 23:17

Bez sarkanā pieres pleķa? Vai arī te kāda cita izslēdzoša pazīme?


Edgars Smislovs 19.janvāris, 23:04

Uz bildes parastais ķegis.


Wiesturs 19.janvāris, 22:24

Es teiktu arī, ka sesks. Ģīmis izskatās raibs un kažoks tā kā par gaišu un kuplu ūdelei.


Wiesturs 19.janvāris, 22:11

Piekrītu Gunāram. Naktssikspārņi - vai nu ūdeņu, vai dīķu, atkarībā no izmēra. Ja mazāki par to ziemeļu sikspārni, tad ūdeņu, ja lielāki - tad dīķu.


Wiesturs 19.janvāris, 22:08

Jep. Manas bildes tik švakas, ka nemaz nelikšu kā atsevišķu novērojumu, tikai šeit kā piebildi :) Ap plkst. 11:30 bija tieši pie Mangaļu mola sākuma. Peldēja iekšā Daugavā, pēc tam pacēlās spārnos un aizlidoja Daugavgrīvas cietokšņa virzienā. P.S. Baltās strīpas šajās bildēs ir maldinošas attiecībā uz "vieglu noteikšanu". No apm. 30 kadriem, ko uzņēmu, tikai 2 kadros tās redz skaidri, un vienā - daļēji. Lielākoties spoguļa malas bija "ierušinātas" spalvās. Tas pats arī vērojot binoklī/teleskopā - lielākoties izskatījās pēc pilnīgi brūnas pīles ar plakanu galvas virsu, un tikai lidojumā patiešām labi varēja redzēt spoguļa gaišās joslas. Nov. kopā ar Inetu Kalniņu.


Kristers K 19.janvāris, 21:33

Zem koka apakša bija beigts balodis, kauli.


Igors 19.janvāris, 20:45

Kaija (pull) apgredzenota 14/06/2012, Rīgā, Žurku salā- A. Kalvāns, I. Deņisovs


gunars 19.janvāris, 20:12

Attēlos bez ziemeļu sikspārņa ir arī brūnais garausainis un divi naktssikspārņi, visticamāk, ūdeņu naktssikspārņi. Bet par pēdējiem 100% drošs neesmu. Gunārs


roosaluristaja 19.janvāris, 20:01

Grūti pēc šīm bildēm ko pārliecinošu apgalvot. Dzīvošana šķūnī tā ka vairāk raksturīga seskam. Izmēros abas sugas ir praktiski vienādas. Seski parasti ir gaišāki nekā ūdeles ar salīdzinoši īsāku asti. Tomēr abām sugām ir dažādas krāsu variācijas.


pustumsa 19.janvāris, 19:56

Paldies


pustumsa 19.janvāris, 19:13

Pret to bērzu izskatījās lielākas par zaļžubītēm. Bet varbūt.


IevaM 19.janvāris, 18:35

Paldies, Ivar!


LV zilzīlīte 19.janvāris, 18:04

drošvien


LV zilzīlīte 19.janvāris, 18:03

1. attēā redz ja ieskatās


IevaM 19.janvāris, 18:01

Zaļžubītes?


IevaM 19.janvāris, 17:35

Domāju, ka ūdele. Seskam ir raiba seja, šim neko tādu neredz.


aina 19.janvāris, 17:31

interesanti, ka medī tikai gar dīķa malu. Pirmajā dienā bija melna taka no dīķa uz siena šķūni. Nenofotografēju. Tagad snieg, un zvēriņš vairs tik aktīvi nemedī.


LV zilzīlīte 19.janvāris, 17:27

Diez vai tā būs ūdele pēc 1. attēla noteicu ka ta ir meža sesks ( ķer arī pat vistas )


aina 19.janvāris, 17:27

Izrādās, meža sesks ir tas pats parastais sesks. Tad jau vistas jāsargā!


aina 19.janvāris, 17:21

Meža sesku nebiju dzirdējusi! Vai vistas arī ķer?


aina 19.janvāris, 17:20

vai ūdele?


LV zilzīlīte 19.janvāris, 17:19

meža sesks


Matrus 19.janvāris, 12:01

По поводу контолей в Дарзини - просьба уточнить, это на Даугаве возле водопада или в запруде? Польский лебедь - самец, родился в 2011 году или ранее. Окольцован в северной Польше (Rewa Plaža, Gdynia, Pomorskiе) 03.02.2014. Последующие пять зим провел в Дарзини и Кенгарагсе. В 2016 и 2017 годах гнездился на озере Машеню в окресностях Риги.


Matrus 19.janvāris, 11:57

Cпасибо за контоли лебедей! Все ввел в бызу данных. С Юглы во возрастам - EV968 (6,5+ лет), EP245 (7.5 лет), EP063 (8,5+ лет), EE733 (15,5+ лет). Cамый интересный был EP245, cамец, родился в 2011, зиму 2011-12 провел в Дарзини и Кенгарагсе, потом улетел; после 27.03.2012 контролей небыло 2477 дней, до 07.01.2019, когда снова отмечен на Югле. Таких долгих перерывов между контролями сравнительно мало.


Matrus 19.janvāris, 11:45

Paldies par kontrolēm! EK722 (tēviņš, 12,5+ gadus vecs) kopš 2010. gada ligzdojis Sarkandaugavā, parī ar mātīti EE462, kura pēc 2017.g. februāra nav novērota. Tad viņš atrada otru partneri (EV939, 6 gadus veca mātīte), ar kuru ligzdoja 2018. gadā. Dzīve turpinās!


Matrus 19.janvāris, 11:26

Paldies par gulbju kontrolēm! Starp tiem ir gan jauni putni (EV950 – 2,5 gadi, EP181 – 6,5 gadi), gan seniori (EK009 – 14,5 gadi, EE117 – 17,5+ gadi un vecākais EE055 – 18,5+ gadi). Vidējais paugurknābja gulbju populācijas vecums – ap 8-10 gadiem, kad ap 90% nomirst.


dekants 19.janvāris, 09:54

Paldies par komentāriem. Šis diemžēl bija vienīgais rakurss. Jā, tad sanāk, ka bez papildus rakursiem nevar savākt nepieciešamo minimālo pazīmju komplektu.


ūdensvistiņa 19.janvāris, 09:50

Dobumus pieminēju kā pagaidu patvērumu.


Vīksna 19.janvāris, 09:03

Paldies !


Vīksna 19.janvāris, 09:03

Paldies !


IevaM 19.janvāris, 00:19

O, paldies, negaidīti :)


CerambyX 18.janvāris, 23:44

Lielais madaru lapsprīžmetis (Epirrhoe rivata)


felsi 18.janvāris, 22:47

Varbūt Ceļteku joslainais lapsprīžmetis?


dziedava 18.janvāris, 21:08

Nu tad jau jābūt 2018. gadā atklātajai Dacrymyces palmatus, kas aug uz skujkokiem


IevaM 18.janvāris, 20:43

Egle, jā


dziedava 18.janvāris, 19:50

Izskatās pēc dzeltenās receklenes, bet tā jau it kā uz lapukokiem


roosaluristaja 18.janvāris, 19:48

Gan jau, ka egle. Vai lapegle.


dziedava 18.janvāris, 19:42

Kas tas par koku?


dziedava 18.janvāris, 19:27

Nu uz to gan es nepaļautos :) - koku sugām piespiedu kārtā mazliet ielauzījos, bet akmeņu ķērpji gan man ir tumša bilde. :)


zemesbite 18.janvāris, 19:15

Jācer, ka jauna suga! :)


dziedava 18.janvāris, 19:11

Diemžēl nav ne jausmas - kas :)


zemesbite 18.janvāris, 19:07

Cik interesants! :)


MJz 18.janvāris, 18:57

Es šādu kaiju par Kaspijas nesauktu. Nesanāk tur pilns atbilstošu pazīmju komplekts, pat neskaitot tās, ko šajā bildē / pozā nevar redzēt. Manuprāt kājas neatbilst. Tās ir īsas kā sudrabkaijai. Knābis arī tāds ne vairāk kā 50 / 50 - malas it kā paralēlas, bet tomēr gana masīvs. Balta galva janvāra vidū var būt arī sudrabenei.


dziedava 18.janvāris, 18:49

Nekas, gan jau kādreiz nokusīs. :)


zemesbite 18.janvāris, 18:47

Nevaru sūnas nobildēt, pa nakti sasalis, uzsnidzis sniegs, nevaru vairs atrast. :(


Kristers K 18.janvāris, 18:46

Jā visu saprotu, bet es fočēju ar telefonu un man caur telefonu nesanāk uzrādīt vietu tikai caur datoru, Bet datorā nevaru, jo nevar dabūt bildes tāpēc ļoti atvainojos ja man atkārtosies vietas vienkārši komentārā uzrakstīšu īsto vietu.


zemesbite 18.janvāris, 18:43

Sēnei nav nekādu redzamu izmaiņu.


CerambyX 18.janvāris, 17:13

Nosauktās pazīmes ir labas, lai sazīmētu aizdomīgus putnus starp sudrabkaiju gūzmu ko tad pārbaudīt un pētīt rūpīgāk. Tikai vienas pašas šīs minētās pazīmes bez cita papildus pazīmju kopuma (būtisks, piemēram, ir lidspalvu zīmējums) 100% nevar garantēt, ka konkrētais putns tiešām ir Kaspijas kaija. Aizdomīgs ir - tur es piekrītu, bet... es personīgi šo kā neakceptētu, kā neapgāžamu Kaspijas kaijas novērojumu.


LV zilzīlīte 18.janvāris, 16:20

ziemeļu gulbis (varbūt mazais gulbis)


dziedava 18.janvāris, 15:46

Attāli liekas līdzīgi, bet bez lielāka tuvplāna es neriskētu minēt.


zemesbite 18.janvāris, 15:30

Arī šīs izskatās pēc Merismodes, tikai citā vietā https://dabasdati.lv/lv/observation/6367oogk7hb2o2irevka6po3o0/


zemesbite 18.janvāris, 15:12

Atradu vēl vienu čupiņu ar Merismodes (vismaz līdzīgas ir).


roosaluristaja 18.janvāris, 15:11

Iespējams Stereum rugosum


zemesbite 18.janvāris, 15:07

Kaut kā tas tonis neatbilst, es jau arī izmeklējos, bet neko līdzīgu neatradu. Šorīt mīnusi - tonis atkal gaišs. :) Pievienošu bildi.


zemesbite 18.janvāris, 14:56

Nē, aizmirsu paskatīties, parasti pagrabā neeju, lai netraucētu sikspārņus, bet aiziešu, nav tik auksts.


CerambyX 18.janvāris, 13:25

Nevajag taču nekādu atstarpi nosaukuma laukā (ja tā būtu - tas noteikti būtu jāizlabo. Lieki un nevjadzīgi klikšķi tikai apgrūtina portāla lietošanas ērtumu) - jāatzīmē kartē punkts un vienkārši jānospiež saglabāt (būtu jau labi, ja punkts saglabātos arī tāpat, bet nu bez tā nevar - poga 'Saglabāt' gan jānospiež obligāti) bez nekāda nosaukuma ievadīšanas un viss būs Ok!


rubenis roberts 18.janvāris, 12:18

https://www.youtube.com/watch?v=yTyQ42uvvAA&feature=youtu.be


rubenis roberts 18.janvāris, 12:04

https://www.youtube.com/watch?v=RVuP9cu_lv8&feature=youtu.be


forelljjanka 18.janvāris, 10:41

Tā pilnīgi noteikti NAV līdaka! Lasis vai taimiņš,ticamāk ,ka lasis.;)Līdakai lemeškaulā vienlaidu zobu laukums vērsts uz rīkles pusi ,aukšžokļa kaulā zobu lielums stipri variē(vairāki izteikti garāki zobi).Te to visu neredz.


dziedava 18.janvāris, 10:20

Izskatīju visu krustām šķērsām, man nekas labāks kā Gyalecta flotowii nesanāk. Šajos foto pat ļoti līdzīgi: http://www.flickriver.com/photos/126598284@N05/26074351442/ http://www.flickriver.com/photos/126598284@N05/25564401223/ Tur gan vairāk dzeltenīgi, ne tik intensīvi zaļš, bet Mārītei varbūt ļoooti slapjš un tāpēc koši zaļš bija :)


IlzeP 18.janvāris, 10:04

Kad ieliek kartē punktu, vieta vai nu ir jānosauc, vai nosaukuma laukā jānospiež atstarpe un enter taustiņš (gadījumā, ja nevēlas saglabāt vietu ar nosaukumu turpmākai izmantošanai)


Kristers K 18.janvāris, 09:29

Jo nevarēju uztādīt vietu


dziedava 18.janvāris, 08:18

Vai šī sēne ir skatīta atkārtoti? Kā attīstās, mainās?


OKK 18.janvāris, 02:22

?


OKK 18.janvāris, 02:21

Kāpēc līdz šim nav noteikta suga - lĪdaka?


Vīksna 17.janvāris, 22:46

Arī lapiņas izrobotām malām un agrāk līdzīga bildēta.


Vīksna 17.janvāris, 22:39

Paldies !


roosaluristaja 17.janvāris, 22:21

Varbūt lāču sīkstenīte (Lentinellus ursinus)??


meža_meita 17.janvāris, 21:45

Liels paldies, Uldi par visiem labojumiem!


Laimeslācis 17.janvāris, 21:26

Paldies, Julita! Papētīju bildes un izlasīju aprakstu. Liekas ka varētu būt tā pati suga.


Vīksna 17.janvāris, 21:06

Paldies ! Tajā vietā arī pa kādai eglei aug un daudz visādu kritalu.


Ivars L. 17.janvāris, 20:58

Jā, man arī izskatās pēc bērza. Tāpēc jau iepriekš ieskatījos piepju "bībelē", un izrādās, ka daudz retāk, bet tomēr atrasta arī uz veselas virknes dažādu lapu koku sugu. Bet es nesaku, ka 100% ir sakņu piepe.


Vīksna 17.janvāris, 20:51

Paldies !


anthicus 17.janvāris, 20:46

Ectobius sp.


dziedava 17.janvāris, 20:46

Tādā pusizdilušā stadijā neņemtos līdz sugai noteikt.


roosaluristaja 17.janvāris, 20:44

Man tā kritala pēc lapkoka izsktās. H.annosum taču aug uz skujkokiem.


zemesbite 17.janvāris, 20:33

Jā, ja nelīs, vai nesnigs, tad rīt nobildēšu.


dziedava 17.janvāris, 20:28

Pamēģini tās sūnas nobildēt, lai var saprast, tieši uz kurām aug! Izskats te mazāk no svara, galvenā ir sūna.


zemesbite 17.janvāris, 20:20

Jā, kāda no šīm varētu būt īstā, varbūt ne gluži, bet līdzīgākā šķiet Octospora grimmiae. Arī pagājušajā gadā auga uz sūnām, tās pēc tam palika tādas dīvainas, kā nolaizītas.


dziedava 17.janvāris, 20:00

Nē, noteikti nē, izskatās, ka tā varētu būt kāda no Anša 2018. gadā atklātās Octospora ģints (sūnkauseņu) vēl neatklātām sugām - sēnes, sūnu parazīti. Lai noteiktu sugu, jānosaka, uz kādas sūnas aug! Te ir šī ģints pārstāvji smukā tabulā: https://www.mycodb.fr/search.php?source=search&search=go&groupe=P%E9zizes&genre=Octospora Ja neaug uz sūnām, tad gan ir kas cits, bet pēc izmēriem un skata šķiet līdzīgas, un sūnas arī apkārt ir.


Ivars L. 17.janvāris, 19:59

Varbūt Heterobasidion annosum.


felsi 17.janvāris, 19:58

Varbūt Hemitrichia clavata?


felsi 17.janvāris, 19:55

Man arī liekas, ka arcīrija.


felsi 17.janvāris, 19:54

Varbūt kāds no ragansviestiem?


felsi 17.janvāris, 19:48

Man izskatās pēc Hemitrichia clavulata.


felsi 17.janvāris, 19:45

Varbūt rūsganais ragansviests?


felsi 17.janvāris, 19:43

Kāds no ragansviestiem? Gludais?


dziedava 17.janvāris, 19:42

Fantastiski!! Tās krāsu maiņas novērojumos vien ir ko vērts - ka ir iespēja salīdzināt. Šitāds brīnums nav redzēts..


Ivars L. 17.janvāris, 19:35

Lai gan, pagaidām vēl nevar teikt ne jā, ne nē. Vajag sūtīt paraugu uz Daugavpili Rolandam.


Ivars L. 17.janvāris, 19:03

:))) Gyalecta acīmredzot atkrīt.


zemesbite 17.janvāris, 18:59

Šī taču nav vairoga skropstene?


zemesbite 17.janvāris, 18:55

šodien līst lietus, ķērpis mainījis krāsu.


Ivars L. 17.janvāris, 18:47

Visticamāk alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus. Bildes lejasdaļā redzamas arī cepurītes. Neparastā klājeniskā forma varētu būt izveidojusies, kā tas nereti redzēts, substrāta stāvokļa maiņas dēļ - kā piezīmēs minēts - izgāzies koks.


roosaluristaja 17.janvāris, 18:14

Baltā cūktrifele??


roosaluristaja 17.janvāris, 17:44

Rigidiporus crocatus?


Vīksna 17.janvāris, 17:10

Paldies !


IevaM 17.janvāris, 15:36

Peltigera ķērpis, bet vai var noteikt sugu?


de kje 17.janvāris, 08:17

Vau!!


dziedava 17.janvāris, 00:20

Paldies, Ivar, par ideju, tas jau būtu ļoti vērtīgi - gialektas uz kokiem ir ļoti reti. :) G. flotowii kaut kad nesen atklāta? 2015. gada taksonu sarakstā vēl nav. Līdzīga izskatās..


Ivars L. 16.janvāris, 23:07

Domājams, ka kāda no gialektām: G. truncigena vai G. flotowii utml.


roosaluristaja 16.janvāris, 18:52

Tik tuvu mājām un tik nelielos mežu puduros apodziņš nevarētu ligzdot. Droši vien atlidojis no meža masīva, kas ir uz DR.


dziedava 16.janvāris, 17:40

Tīmekļainajai atēlijai Athelia arachnoidea internetā ir arī līdzīga skata foto kā šajā novērojumā.


jayjay 16.janvāris, 17:34

Dārziņu attekas gulbji EE055 EE117 EK009 EP181 EV950


MaijaRe 16.janvāris, 14:11

Paldies - bija tāda aizdoma. Nomainīju.


Durkts 16.janvāris, 14:09

vidējais dzenis


zemesbite 16.janvāris, 13:49

Vienreizēji! :)


zemesbite 16.janvāris, 13:46

Mans pagalms atrodas aizsargājamā teritorijā un blakus ir DMB.


nekovārnis 16.janvāris, 13:29

Paldies!:)


dziedava 16.janvāris, 12:27

Roland, tas ir uz dižkoka pagalmā.


lichen_Ro 16.janvāris, 12:10

Ja tas bija labas vai izcilas kvalitātes DMB, ļoti iespējams ka tā ir Thelotrema lepadinum


nekovārnis 16.janvāris, 10:25

Droši vien, ka meža bambāls, bet var būt arī parastais.


IlzeP 16.janvāris, 08:58

Jā, ir zināma problēma ar poligonu un maršrutu atlasi. Mēģināsim kaut ko darīt.


patigunta 16.janvāris, 02:01

Jau 3.dienu atlasot pupuķu Rīgas novērojumus, nevaru atrast savu pupuķi (t.i. sevis novēroto), pie tam vēl ar foto (vairāk pārdzīvoju, ka man nebija garais objektīvs, bet fakts mulsina).


patigunta 16.janvāris, 00:12

Paldies, roosaluristaja, par vairāku sēņu noteikšanuun mana nezināmā novērojuma precizēšanu (uz zīdītājs nenoteikts:)) )!


patigunta 15.janvāris, 23:54

Porcelāna tintenes šoruden rakās pa pļavu, veidoja gandrīz mežacūku, vismaz kurmju rakumus. Iepriekšējā gadā bija mierīgākas. Asfaltu (tur blakus ir) vēl nelauza.


dziedava 15.janvāris, 22:59

Tiešām bija ļoti skaistas! :)


patigunta 15.janvāris, 22:36

Šoruden piestenītes bija krāsainas un villainas, bet atradne ir likvidēta (faktiski "nogājusi pagrīdē" - sporas taču palika), - žogu nojauca, tas gan bija jau apkritis. Tāds žogs laikam skaitās kaut kas piedauzīgs. Tad, kad gribēju tā riktīgi safotogrāfēt, vairs piestenītes neatradu:D


dziedava 15.janvāris, 21:58

Sēnes izkaltētas var stāvēt ilgi. Vajag tikai paņemt tā, lai paliek arī pietiekoši, un pētīšanai arī pietiekoši. Un pierakstīt visu info - kad, kur, kas ievācis. Uz kā auga.


felsi 15.janvāris, 21:37

Ķērpis.


felsi 15.janvāris, 21:25

Kailgliemezis, varbūt milzu?


felsi 15.janvāris, 21:21

Varbūt meža bambals?


felsi 15.janvāris, 21:18

Varbūt āboliņa sprīžmetis?


felsi 15.janvāris, 21:17

Varbūt zāļsvilnis Pyrausta purpuralis?


felsi 15.janvāris, 21:11

Naktstauriņs.


felsi 15.janvāris, 21:09

Lapiņsēne.


felsi 15.janvāris, 21:07

Lapiņsēne.


felsi 15.janvāris, 21:06

Varbūt kāda klājeniska sēne?


felsi 15.janvāris, 21:02

Lapiņsēne.


felsi 15.janvāris, 21:02

Sēne.


felsi 15.janvāris, 21:01

Sēne, domāju, ka varētu būt lipīgā zaraine.


Laimeslācis 15.janvāris, 20:57

Paldies, Inguna! Ja būtu laicīgāk pamanījusi, nekad nebūtu gājusi tik tuvu, jo man putna labklājība tomēr svarīgāka par labu bildi - šoreiz tā sanāca.


felsi 15.janvāris, 20:54

Lapiņsēne.


sandis 15.janvāris, 20:53

Labs ķēriens!


roosaluristaja 15.janvāris, 20:46

Pirmajā attēlā labi redzams, ka putns ir ieņēmis baiļu pozu, izstiepis ķermeni, cerībā, ka tādējādi potenciālajam apdraudētājam būs grūtāk to pamanīt. Tāpēc pūce izskatās nedaudz smalkāka nekā patiesībā.


felsi 15.janvāris, 20:45

Laba bilde un superīgs 5000!


Laimeslācis 15.janvāris, 20:27

Juhūū! Mans 5000 novērojums un 944 suga! :)))


sviristelj 15.janvāris, 20:21

15.01.2019 Юглас канал. EP245 Rīga, EV968 Rīga, EP063 Rīga, EE733 Rīga, 5А827 Kaunas из 12 птиц. Дарзини. AA0525 Minsk, AH4205 Poland Gdansk, EV956 Rīga из очень большого количества птиц. Увидела первую мертвую молодую птицу,по виду-замерзшая у берега, где насыпь и колья от мостков, ул.Дарзини 39.


Laimeslācis 15.janvāris, 19:33

Paldies, Marek! :)


Vīksna 15.janvāris, 18:55

Paldies !


zemesbite 15.janvāris, 16:37

Varbūt kaut kāda Bacidia?


zemesbite 15.janvāris, 16:34

Vai ir kādi speciāli noteikumi paraudziņu ievākšanai?


felsi 15.janvāris, 15:58

Sēne- krokainā purpurlāsene


felsi 15.janvāris, 15:54

Kāds no nagliņķērpjiem.


dziedava 15.janvāris, 15:16

Šai sēnei arī būtu labi ievākt paraudziņu un nogādāt Latvijas Dabas muzejā. :)


dziedava 15.janvāris, 15:13

Šī varētu būt jauna suga LV, vienīgi Latvijā nav tādu speciālistu, kas to droši varētu noteikt. Būtu labi ievākt paraudziņu un nogādāt Latvijas Dabas muzejā, tad būtu iespējams pie izdevības nosūtīt kādiem lielākiem speciālistiem.


Astrantia 15.janvāris, 12:23

Paldies! Pievienoju bildi. Tai līdz labai droši vien vēl tāls ceļš ejams. Pagaidām vienīgā. Turpmāk ņemšu līdzi fotoaparātu.


Vīksna 15.janvāris, 10:26

Paldies !


Kukainis 15.janvāris, 06:04

Tas lielākais ar raibām kājām ir Culiseta annulata


OKK 15.janvāris, 04:48

Kādi 5 kg


OKK 15.janvāris, 04:44

Līdaka


pustumsa 14.janvāris, 23:00

Uztrauc blakus attīrīšanas iekārtu baseinam nesen izveidotā motokrosa trase, kur notiek braucieni. Ir nopļauta pļava, kurā uzskaitīti putni - lielā čakste, dzeltenā cielava, riekstrozis, pārlidojot zivju dzenītis utt. Regulāri redzēta lapsa un stirnas, darbojās bebri pie upes. Esot privātīpašums. Esam zaudējuši labu biotopu....


Martins 14.janvāris, 22:41

Labs risinājums uzskaitei. Tomēr secinājumiem par putnu (bez)bailīgumu prasītos vairāk novērojumu. Rudens pusē ar dronu filmējām purva ezeru un meža pīles un gaigalas cēlās spārnos pa kādiem 50-70 metriem no drona.


edge 14.janvāris, 22:14

10 metri. Pārsteidzoši, cik ļoti pie kājas ūdensputniem drons. Paldies, izlabošu. Vadīju lielā steigā, neiedziļinājos.


Edgars Smislovs 14.janvāris, 21:32

Man sanāca ap 140.


Edgars Smislovs 14.janvāris, 21:14

Nemazāk par 8 laučiem. Kādā augstumā lidoja drons?


edge 14.janvāris, 20:57

Šeit drona video: https://youtu.be/riPrXF92HPk


roosaluristaja 14.janvāris, 20:48

Kaut kāda sēdene?


zemesbite 14.janvāris, 20:30

Izrādās, ka šīm ērcītēm sals netraucē, trīs tekalēja pa ķērpjiem. :)


zemesbite 14.janvāris, 20:09

Jā, tas ir uz TĀ oša, bet tad vēl nav pievienota kā uz dižkoka. Jābūt arī kā uz dižkoka.


gunitak 14.janvāris, 19:34

Paldies, Ritvar!


Matrus 14.janvāris, 19:26

Nepareizs datums


sviristelj 14.janvāris, 19:20

Шилохвость наблюдала и фотографировала 09.01.2019 и 10.01.2019.


sviristelj 14.janvāris, 19:15

Уточняю. Юглас канал. EP245 Rīga-09.01.19, 13.01.19 EV968 Rīga-08.01.19, 09.01.19, 10.01.19, 12.01.19, 13.01.19, 14.01.19 EP063(067) Rīga-08.01.19, 13.01.19 EE7... Rīga-10.01.19 5A827 Kaunas- 08.01.19, 09.01.19, 10.01.19 Дарзини. EP078 Rīga- 12.01.19 AA0525 Minsk - 12.01.19


forelljjanka 14.janvāris, 18:47

Tāpāt kā lērums citu E-kategorijas putnu,izbēdzis no ZOO vai kā tamlīdzīga.


forelljjanka 14.janvāris, 18:45

Iekopēts no www.putni.lv E kategorija Melnais gulbis Cygnus atratus 1. Engures ezers, Tu, 1958, 25-29-Okt, 1 uzturējās ezerā pie Lielrovas. Ģ.Kasparsons. 2. Bērzciems, 1978, decembris. J.Lipsbergs. Iespējams tas pats putns novērots Liepājas ostā 1979. gada janvārī (25-Jan saņemta informācija no laikraksta "Советская Латвия", domājams bija publicēts ar foto). Novērotājs nav zināms. 3. Virgas lanka, Lp, pirms/vai 2000. gadā. T.Ķeris (datums jāprecizē; ievietots balstoties uz interviju ar novērotāju, kas publicēta laikrakstā "Kurzemes vārds" 2000. gada 23. maijā. 4. Sedas purvs, Vk, 2002, maija vidus. 1 uzturējās purvā aptuveni nedēļu. J.Ence u.c. 5. Liepājas / Kuldīgas rajoni, 2008, aprīļa beigas / maija sākums - 27-Mai, 1 īpatnis vairākās vietās Kurzemes dienvidrietumos (domājams viens un tas pats putns): aptuveni nedēļu uzturējās dīķi pie "Zāģeru lankām" Priekules pag., Lp 5-Mai (pēdējais novērošanas datums). I.Krūza; uz lauka pie Rīgas Zoodārza filiāles "Cīruļi" Kalvenes pagastā, Lp 7-Mai. A.Gulbis, L.Ronis u.c.; Liepājas ez. ziemeļu galā pie Golodova dambja 9-Mai. F.Slišāns; Skrundas centrālajos dīķos, Ku 27-Mai. A.Zalcmanis, ziņo D.Boiko. 6. Užavas lejtece, Ve, 2009, 22-Mar, 1 barā kopā ar 4 meža zosīm, 8 Kanādas zosīm un ap 20 ziemeļu gulbjiem. K.Millers; acīmredzot tas pats putns nofotografēts 3-Apr-2009 pie Zūrām, Ve. S.Reiniks (Dabasdati).


forelljjanka 14.janvāris, 18:42

Šī neko nemaina,tāda šķirne(nejaukt ar sugu).


LV zilzīlīte 14.janvāris, 18:12

*balta


LV zilzīlīte 14.janvāris, 18:12

Vai tad amerikas ūdele ir melna. Diez vai viņa maina kažoku uz baltu (ziemas laikā)


LV zilzīlīte 14.janvāris, 18:06

Šis ir ļoti ( 2x ļoti) interesants novērojums ( : , bet nez kāpēc tas nav DD interesanto novērojumu ailē... Lai gan visu vasaru dzīvoju Liepājā (un zinu tās vēsturi) šis man ir jaunums . ( :


Mo 14.janvāris, 18:02

Ļoti ļoti žēl. Cerēju, ka nav amerikas ūdele, bet, kaut kas cits...


roosaluristaja 14.janvāris, 17:55

Nav dzirdēts, ka sesks būtu zivjēdājs. Domāju, kāda no audzētavas izbēgusi ūdele.


LV zilzīlīte 14.janvāris, 17:50

Zebiekste


asaris 14.janvāris, 17:42

Visticamāk kādu iemeslu dēļ nobīdijies punkts, jo ūdenskrātuve vismaz pirms nedēļas tajā vietā bija pilnīgi aizsalusi.


sviristelj 14.janvāris, 17:28

Три первых номера записаны в день моего письма-13 января. Четвертый,где неполный номер, раньше,я напишу,надо найти фото. Спасибо за письмо. Сегодня на канале была неокольцованная семья, двое родителей и трое первогодков, они здесь кочуют между мостами уже месяц. А вот окольцованный остался только один - EV968.


kamene 14.janvāris, 16:32

Tāda nojauta bija. Vispār gāju uz Talejas ezeru, bet nejauši iekūlos pa sānceliņu uz citu pusi.


fufuks 14.janvāris, 15:54

Turpat arī uzskaites dienā.


dziedava 14.janvāris, 15:24

Tas ir uz TĀ oša vai cita?


IlzeP 14.janvāris, 15:11

Ā, Tu mani samulsināji ar drukas kļūdu :)


Rekmanis 14.janvāris, 14:41

Drīzāk egļu krustknābis.


Rekmanis 14.janvāris, 14:07

Paīsā aste un iegarenas formas punktojums, kurš uz krūtīm kļūs biezāk, varētu liecināt par dziedātājstrazdu.


dziedava 14.janvāris, 13:59

Ok, bet nu kkādai vabolei būtu jābūt..


roosaluristaja 14.janvāris, 13:56

Smagi cietis eksemplārs. Nevar īsti saprast, kāds viņš bija pie pilnas veselības. Manuprāt varētu būt Aurantiporus fissilis. Apse ir klasisks substrāts šai sugai. Augļķermeņi ir salīdzinoši lieli, balti, mīksti.


dziedava 14.janvāris, 13:56

Labi, tad pagaidām lai ir Hydnocristella himantia, jo pēc apraksta viss der.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2019
© dabasdati.lv
Saglabāts