Aktīvie lietotāji: 239 Kopējais novērojumu skaits: 2276178
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv
Pievienots 2021-10-05 14:09:50

Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv

 

Šogad pavasarī klusu, bet aktīvi iesācies trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (LLPA3), kura mērķis ir ievākt informāciju par visām Latvijā ligzdojošajām putnu sugām 2020.–2024. gadā. Mērķis ir pirmo reizi Latvijas atlantu vērsturē (iepriekš bijuši četri - divi Latvijas un divi Eiropas) sasniegt teicamu apsekotību visā Latvijas teritorijā!

Detalizēta informācija par atlantu, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ir 2020.g. tapušajā LLPA3 datu ievākšanas un ziņošanas metodikā. Aicinu katru datu ievācēju pārlasīt šo atjaunoto metodiku.

 

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Svarīgākais:

 

  • 2020.–2024. gadā notiek trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants, kura mērķis ir katrā Latvijas 5x5 km kvadrātā konstatēt visas tajā ligzdojošās putnu sugas;
  • Atjaunināta Dabasdati.lv lietotne ar būtiskiem papildinājumiem ērtākai datu ievākšanai. Datu ievākšanai aicinājums ir izmantot tieši lietotni; 
  • Pabeigta LLPA3 statistikas un web ievades sadaļa - https://dabasdati.lv/lv/putnuatlants/ievadellpa3/
  • Aicinājums visus novērojumus ziņot kā punktveida, jo tehnisku iemeslu dēļ šobrīd daudzpunkti (poligoni, līnijas u.tml.) LLPA3 atlantā netiek integrēti; 
  • Visi 2020.–2024. gada punktveida putnu novērojumi ar ligzdošanas pazīmēm, kas atrodami portālā Dabasdati.lv automātiski tiek integrēti atlantā. Tādēļ veids kādā iesniegts ziņojums portālā (lietotne, datu ievade caur pašu portālu, uzskaišu sadaļa, datu imports u.tml.) nav būtisks; 
  • Datu precizitātei pievienotas 20 papildziņu sugas (par 74 sugām papildziņas nav obligātas), un, ziņojot caur Dabasdatu LLPA3 ievades sadaļu, ilgākais periods par ko iespējams ievadīt datusvi ir divas dienas.


2020. gada sākumā notika darbs pie portāla Dabasdati.lv ievades un statistikas sadaļas pilnveidošanas (šobrīd darbi ir pabeigti), bet jūlijā, saņemot LVAF finansējumu par datu ievākšanu līdz nākamā gada sezonas beigām, tika pielāgota arī mobilā lietotne ērtākai un ātrākai putnu datu ievadei. Šobrīd uzlabotā mobilā lietotne ir publicēta gan Play Store (Android) gan AppStore (iOS) veikalā un pieejama bez maksas.

 

Dabasdati.lv lietotne iestatījumi

Jaunākie Dabasdati.lv mobilās lietotnes uzlabojumi (versija 1.3.8 (Android) un 1.4.2 (iOS)) realizēti tā, lai novērojumus varētu ievadīt pēc iespējas ērtāk, ātrāk un precīzāk.

Veiktie uzlabojumi (pilna lietotnes funkcionalitāte un 2020.g. video pamācība (jāieslēdz subtitri) redzama arī aprakstā pie lietotnes):

  1. Statusa lauka uzlabojumi. Lietotnes iestatījumos iespējams atzīmēt lauku "Pielāgot ligzdojošo putnu atlantam". Šī atzīme sarindo “Statusus” atbilstoši putnu atlantam un statusa laukā atlanta pazīmes rādās pirmās (noklusējuma pazīme ir "Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)"). Ziņojot statusu “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)” vai “Dzied (D)”, tā kļūst par noklusējuma pazīmi nākamajam novērojumam. Ja nākamais novērojums tiek ziņots ar citu statusu (ārpus B vai D), piemēram, statuss “Redzēti mazuļi (RM)”, tad nākamajam novērojumam noklusējuma pazīme tiek atkal uzlikta kā “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)”. 
  2. Noklusējuma grupas prioritizēšana. Lietotnes iestatījumos iespēja norādīt (no saraksta) vienu interesējošo ziņošanas grupu (piemēram, putni, rāpuļi, augi u.tml.), kuru sugu meklēšanas atlasē rādīt kā pirmo (ziņojot novērojumu). Pārējo grupu sugas rādās pēc šīs pirmās izvēlētās grupas. Šī opcija samazinās ierakstāmo zīmju skaitu meklētājā, lai atrastu ziņojamo sugu. Ja pārsvarā ziņojat putnu novērojumus (piemēram, priekš LLPA3), tad kā pirmo grupu meklējot sugu uzlieciet "Putni".
  3. Dabasdati.lv sugu meklēšana

  4. Biežāko ziņoto putnu prioritizēšana. Lai paātrinātu datu ievadi un mazinātu kļūdu iespēju ziņojot retas sugas, jaunajā versijā putni tiek sašķiroti pēc to ziņošanas biežuma 7 biežuma kategorijās (iepriekš kārtošana bija alfabētiskā secībā), bet katras kategorijas iekšienē tie tālāk ir sašķiroti alfabētiskajā secībā. Tādējādi, meklējot putnu sugu un, piemēram, meklētājā ierakstot pirmos burtus “ster”, kā pirmā tiks parādīta nevis 1985.g. vienu reizi novērotā birztalu stērste, bet gan dzeltenā stērste, niedru stērste, dārza stērste utt. Tādēļ biežāk ziņotās sugas vienmēr būs saraksta sākumā, bet pavisam retās – saraksta beigās. Šāda biežāko putnu sugu prioritizēšana tiek iespējota brīdī, kad ir izvēlēta kāda no grupām laukā "pirmā grupa meklējot sugas". Ja neviena grupa nav izvēlēta, tad putni rādās alfabētiskā secībā. Arī citām grupām ir iespējams ātri piešķirt šādu "biežuma" kategoriju.
  5. Ērtāka skaita norādīšana. Norādot skaitu vēlamajam novērojumam, ierakstot skaitu “NO”, šis cipars automātiski dublējas arī laukā skaits “LĪDZ”. Lietotājs var arī pašrocīgi izmainīt skaitu LĪDZ, ja tas bijis no-līdz robežās.  
  6. Saraksta pabeigšana. Veidojot sarakstu (saglabājot novērojumus sarakstā ar unikālu identifikatoru un precīzu laiku no un laiku līdz) pēc pēdējās sugas pievienošanas un pogas “PABEIGT” nospiešanas lietotne pārjautā “Vai tiešām vēlaties beigt sarakstu un nosūtīt novērojumus?”. Tādējādi saraksti vairs netiks pabeigti kļūdas pēc, netīšām uzspiežot uz pogas. 
  7. Uzlabota karte. Ne gluži lietotnes uzlabojums, bet lietotnē izmantotajā Jāņa Sētas pamatkartē šobrīd tiek attēlotas arī ĪADT un mikroliegumu teritorijas. ĪADT teritorijām tiek parādīts arī to nosaukums, bet mikroliegumi bez nosaukumiem attēloti ar rūtainu svītrojumu.

 

Kāpēc izmantot mobilo lietotni Dabasdati.lv?

Lai gan datus atlantam ir iespējams ziņot gan portālā speciāli tam izveidotajā sadaļā (vai arī izmantojot jebkuru citu ziņošanas formu), gan LOB (rakstot e-pastu vai uz papīra lapas), tomēr vēlamākais variants ir ziņot tieši caur mobilo lietotni. Dabasdati.lv mobilā lietotne ir mūsdienīgākais, ērtākais, ātrākais un precīzākais veids kā ziņot datus. Tālāk uzskaitītas vairākas priekšrocības:

    Dabasdati.lv lietotne karte

  1. Navigācija un maršruta plānošana. Mobilajā lietotnē ir ērti redzēt gan savu atrašanās vietu, gan kvadrātu tīklu (tiek rādīts 25x25km, 5x5km, 1x1km un 250x250m tīkls) – tas palīdzēs ne tikai orientēties 5x5km kvadrāta robežās, bet arī ērti noteikt aptuveno attālumu. Savukārt navigācijai izmantojama Baltijā labākā karte, ko izveidojusi Jāņa Sēta. Tādējādi, esot kādā 5x5km kvadrātā par ko ievācami visi tur ligzdojošie putni, var ērti izplānot maršrutu kā kvadrātu apbraukāt un, kā pabūt visos tur pieejamajos biotopos (piemēram, mežs, ciems, viensēta, upe, dīķis, ezers, purvs, pļava u.tml.). Tā kā kartē šobrīd redzamas arī ĪADT teritorijas, tad iespējams mērķtiecīgi apmeklēt arī tās. Lietotnē Jāņa Sētas karti iespējams pārslēgt uz ortofoto karti – šī karte var, piemēram, palīdzēt apkārtnē saskatīt vecāko mežu (kur labi saskatāmi atsevišķo koku vainagi), redzēt izcirtumus u.tml. 
  2. Ātrums un precizitāte. Tā kā putnu atlanta dati lielā mērā ir pilsoņu zinātne – t.i. jebkurš cilvēks var piedalīties zinātniskā projektā, tad svarīgi, ka visi ievāktie dati ir precīzi un izmantojami. Tā kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj ērti un ātri ievākt punktveida datus ar precīzu pulksteņa laiku par visiem novērojumiem (iepriekšējos atlantos lielākajai daļai sugu ievāca tikai 5x5 km kvadrātu, kur tā ligzdo, tādējādi citiem mērķiem šie dati īsti nebija derīgi), tad nekorekti būtu to neizmantot. Tādēļ, ziņojot caur mobilo lietotni, iespējams precīzi norādīt punktveida vietu (vai lauku, meža masīvu, ūdens tilpni), kur putns novērots, kā arī novērojumam pievienojas precīzs novērojuma laiks līdz sekundei. Nosūtot novērojumus, tas uzreiz nonāk kopējā datubāzē, kur visiem ir pieejams. Pievienot novērojumus lietotnē ir ne tikai daudz precīzāk, bet arī ātrāk nekā tos atzīmēt, piemēram, uz lapas, bet vēlāk no lapas pārrakstīt datorā, radot papildus kļūdu riskus. Iegūtie punktveida novērojumi tālāk ērti izmantojami gan dabas aizsardzībā, gan citos projektos. Jaunizstrādātajā LLPA3 statistikas sadaļā tiek attēloti visi šādi punktveida novērojumi no izvēlētā 5x5km kvadrāta, tādējādi lietotājam ērti redzēt, kurās kvadrāta vietās dati ievākti un, kur tos būtu vēl jāievāc, lai veicinātu pilnīgu kvadrāta apsekotību. Starpcitu, lai uzlabotu datu precizitāti arī jaunajā ziņošanas sadaļā, kas pieejama portālā Dabasdati.lv ir veikti uzlabojumi. Proti, pie papildziņu sugām (sugām, kurām reģistrējama punktveida vieta, precīzs laiks un putnu skaits – vairāk metodikā) ir pievienotas visas īpaši aizsargājamās putnu sugas, kā arī lielākā daļa ūdensputnu, kopā 20 papildu sugas salīdzinot ar iepriekšējiem atlantiem (skat. metodiku). Vēl viens jaunums – ja datus no blociņa ievada portālā, tad katram novērojumam vēlams atzīmēt precīzu dienu, jo LLPA3 datu ievades sadaļā garākus periodus par divām dienām ziņot vairs nevar (divu dienu periods ir atstāts gadījumiem, kad novērošanas laiks ietver pusnakti, tādēļ pārējās situācijās novērojumam jānorāda viens datums). Arī šeit nepieciešams ievadīt precīzu laiku no un laiku līdz. Laiku, kas pavadīts kvadrātā jānorāda precīzi līdz minūtei, nenoapaļojot. 
  3. LLPA3 statistika

  4. Ērtums un datu daudzums. Lietojot mobilo lietotni, ir ļoti ērti ievākt gadījuma ziņas. Piemēram, pat speciāli neapsekojot 5x5km kvadrātus, bet pa ceļam ieraugot baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem, to uzreiz var precīzi ziņot (īpaši vērtīgi ir jebkuras sugas novērojumi (vēlams ar foto), ja konstatēta ligzda ar olām vai ligzda ar mazuļiem). Tam nav vajadzīgs noorientēties, kurā 5x5 km kvadrātā atrodies, atzīmēt blociņā un vēlāk veltīt laiku blociņa satura ievadei Dabasdati.lv portālā. Tādēļ arī turpmāk jebkādu ligzdojošu putnu ziņošana portālā ir uzteicama! Šoreiz LLPA3 laikā īpašs aicinājums un uzdevums ir apsekot visas ūdenstilpes un, ziņot precīzu tur novēroto putnu skaitu, kā arī pēc iespējas ziņot visus īpaši aizsargājamu sugu novērojumus, kā arī visus naktī novērotos putnus un ziņotājam šķietami retākās sugas. Tas ir būtiski, lai varētu pēc iespējas precīzāk novērtēt retāku putnu populācijas lielumu (tām sugām, kuru populāciju lielumus nevar novērtēt veicot dažādus putnu monitoringus), apzināt retāku sugu atradnes, kā arī tas palīdzēs labāk redzēt, kuras vietas kvadrātā ir apsekotas. Tādēļ arī šeit lietotne var palīdzēt pārvarēt slinkumu (vai taupīt laiku) un, ziņot katru retāku sugas novērojumu. 
  5. Pilnais saraksts. Viskvalitatīvākā datu ievākšana ir, mērķtiecīgi apsekojot 5x5km kvadrātu un precīzi atzīmējot kvadrātā pavadīto laiku. Šim mērķim arī lietotnē iespējams veidot pilno sarakstu (vairāk par pilno sarakstu iespējams uzzināt metodikā un aprakstā par lietotni). Pilnais saraksts nozīmē to, ka novērotājs ir atzīmējis saraksta sākuma un beigu laiku, kā arī visas noteiktās putnu sugas, un nevienu apzināti nav izlaidis. Tādējādi tiek saglabāta informācija gan par kvadrātā pavadīto laiku (kas ir būtiska informācija, vērtējot kvadrāta apsekotības kvalitāti), gan par sugām, kuras nav tikušas konstatētas. Piemēram, pilnajā sarakstā NEatzīmētā svīre 6. maijā liecinās par to, ka tā tiešām vēl nav atlidojusi, bet, vērtējot tikai 6. maija gadījuma novērojumus, nav iespējams pateikt vai svīre tiešām nav tikuvisi novērota, vai arī kādam šāds novērojums nelicies atzīmēšanas vērts. Tieši tāpat daudz precīzāk konstatēt, kad apklust laikstīgalu vai dzegužu dziesmas, kad Latviju pamet stārķi u.tml.

 

Lietotnes publicēšana 2015. gadā ir ļāvusi palielināt ievākto datu daudzumu. Tikai 2015.g. janvārī (8 gadu laikā) portāls Dabasdati.lv sasniedza 100 000 novērojumu. Taču jau šajā vai nākamajā gadā Dabasdatos būs miljonais novērojums (caur lietotni šobrīd ziņoti aptuveni 261300 novērojumi)! Novērojumu ziņošana ir desmitkāršojusies. Kurš būs šī mijonā novērojuma autors un vai tas tiks ziņots caur Dabasdatu lietotni? Kas būs ziņotā suga? Redzēsim!

 

Papildu informācija: www.lob.lv/putnu-atlants, Andris Dekants, atlants@lob.lv

 

Projekts "Datu ieguve Latvijas ligzdojošo putnu izplatības noteikšanai (2020.–2021.gadam)" notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 

             

Pēdējie novērojumi
Gymnosoma sp. - 2025-08-03 Vīksna
Udea fulvalis - 2025-07-27 Vīksna
Idaea dimidiata - 2025-07-27 Vīksna
Parascotia fuliginaria - 2025-07-27 Vīksna
Phragmatobia fuliginosa - 2025-07-27 Vīksna
Emberiza citrinella - 2026-01-14 Vīksna
Dendrocopos major - 2026-01-14 Vīksna
Nezināms
Ignotus
@ Ziemelmeita
Pēdējie komentāri novērojumiem
Osis 14.janvāris, 20:21

Būsim zināt, paldies Ilz!


IlzeP 14.janvāris, 20:05

Pēc attēla noteica Uudo Timm.


dziedava 14.janvāris, 15:44

Renāt un Ilze! Pievienoju 2 foto. Piezīmēs bija jautājums, kas bija rakstīts dabā. Kā redzams vēsturē, sugas nosaukums ir mainīts jau vēlāk, mājās, kad biju pārliecināta par sugu. Lauka piezīmes mainu reti, jo tā arī ir vēsture, kāds bijis domu gājiens. Vai pēc pievienotajiem foto nav droši, ka bālā? Kā nenoteiktu negribētu atstāt, ja suga ir droša. Ja tomēr šādai izteikti bālai ir kādi līdzinieki, tad, protams, citādi, varbūt es ko nezinu.


Vīksna 14.janvāris, 15:00

Paldies !


IlzeP 14.janvāris, 12:45

Apakša lieliem, pelēki plankumainiem jāskata - tumšais vai milzu kailgliemezis.


meža_meita 14.janvāris, 12:01

Tā kā ĪAS dati ceļo uz uz Ozolu, bet Ilze lūdz pārskatīt šos novērojumus, nomainu uz nenoteiktu skleroforu, jo pēc attēliem saprast nevar, kā arī piezīmēs nav drošas pārliecības. Katrā gadījumā arī līdz sugai nonoteikta parādīsies Ozolā.


Osis 13.janvāris, 23:23

Mī un žē, lab ka tā nav ar putniem:) Es tik zināju,ko vienreiz man rakstīji ka jāapskata apakša jeb "pēda"


ekologs 13.janvāris, 23:09

Brīžiem te ir sarežģiti. Lai noteiktu sugu, kailgliemezi ir jāpreparē un jāpēta ģenitālijas. Ir vizuāli līdzīgi īpatņi, bet pārstāv dažādas sugas, un ir tādi, kuru krāsa var variēt sugas ietvaros, piemēram, sākot no oranžas un beidzot ar melnu.


zemesbite 13.janvāris, 22:41

Paldies, Julita! :)


Osis 13.janvāris, 22:27

Pēc bilžām netā spriežot pilnīgi iespējams, Artūr! Gliemežos man pilngi melna bilde. Apt. nedēļu pirms šī novērojuma bija novēroti spāņi Papes pusē - tāpēc diezgan spontāni tika noteikta šamā suga.


ekologs 13.janvāris, 22:01

Kaut kas uz Arion fasciatus pusi.


Osis 13.janvāris, 21:41

Paldies Mārtiņ par labojumu un tas izklausās daudzsološi:)


guta7 13.janvāris, 20:26

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.janvāris, 20:25

Paldies!


DaceK 13.janvāris, 20:24

Paldies par palīdzību sugas precizēšanā!


Martins 13.janvāris, 20:09

Labs atradums! Pēc manas pieredzes retākā vai viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām Latvijā.


Martins 13.janvāris, 20:05

Jā, tumšais kailgliemezis - tieši tā - vienkrāsaina mantija (milzu kailgliemezim būtu raiba).


Martins 13.janvāris, 20:03

Šis noteikti nav Spānijas kailgliemezis. Uz sāna redzama tumša josla, bet Spānijas kailgliemeži, lai arī var būt dažādās krāsās, tomēr ne raibs.


dziedava 13.janvāris, 19:56

Paldies! :)


IlzeP 13.janvāris, 18:53

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 13.janvāris, 18:51

Vai labāka foto nav? Diezgan vēls datums.


merged_to_637 13.janvāris, 16:31

Manuprāt ir Skeletocutis carneogrisea


IlzeP 13.janvāris, 16:31

Tād pelēka, vienkrāsaina mantija mēdz būt tumšajam.


mufunja 13.janvāris, 16:28

Jā, dzīvs.


IevaM 13.janvāris, 16:26

Aiga, mazo gulbi varbūt vari ieziņot kā atsevišķu novērojumu? Gan 2., gan 3. bildē ir mazais gulbis


DaceK 13.janvāris, 13:48

Drīzāk tumšais. Salīdzinu ar senāku novērojumu tai pat apvidū (ap 1 km no šī), toreiz pārbaudīju pēdu arī. Izskatās identiski. Paldies!


IlzeP 13.janvāris, 12:57

O, aizsargājamās sugas apciemo DAPu :)


IlzeP 13.janvāris, 12:54

Vai fotogrāfijas novērojumam nav?


Mežirbe777 13.janvāris, 12:50

Tajā gadā vieta netika apsekota, konkrēti nevaru teikt. Dzīvotne sugai piemērota, koka stumbra iedobums, kurā papildus sakrājas mitrums.


IlzeP 13.janvāris, 12:45

Diāna Meiere nav pārliecināta par sugas pareizību, jo neraksturīga atliekta maliņa. Kādas domas citiem sēņu zinātājiem?


IlzeP 13.janvāris, 12:32

Mērogs būtu noderējis. Bet, tā kā turpat pēdas jau ziņotas 19. oktobrī, būs ticami. Iepriekšējās novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/s3hfspgj07uo8laqad7881kgq5/


IlzeP 13.janvāris, 12:19

Lai apstiprinātu kā aizsargājamas sugas novērojumu, ar šo aprakstu diemžēl ir par maz. Grauzēju sugu ir diezgan daudz, kādēļ lai tā nebūtu, piemēram, kāda no klaidoņpelēm?


Inita 13.janvāris, 11:29

Pholiota heteroclita tā nav. Varbūt Hypsizygus vai kas cits.


IlzeP 13.janvāris, 10:48

Vai šis nevarētu būt tumšais?


IlzeP 13.janvāris, 10:45

Tā laikam ir: https://dabasdati.lv/lv/article/nesauksim-invazivas-sorbaronijas-par-aronijam/2014/


dziedava 13.janvāris, 07:57

Paldies! Tas interesanti. Un 2024. gadā nebija?


Mežirbe777 13.janvāris, 01:40

Precīzi! Lieldimensiju kastaņas stumbrs, senas viensētas koku stādījumos. Šeit suga novērota arī 23.gada sezonā, tikai nav foto.


Vīksna 12.janvāris, 23:42

Iepriekš bija egļu audze ar sūnām un retām sēnēm. Tad izcirtumā saauga dadžveidīgo plantācija, tagad 3 gadā ciesu audzes.


marsancija 12.janvāris, 21:47

Pārbaudīju- abas bildes tapušas vienas minūtes ietvaros. Nu, neatlidoja man otrs dzenis vienas minūtes laikā. Domāju, ka pirmajā bildē sarkano pieri neredz dzeņa noliektās galvas vai mana foto nepietiekamās kvalitātes dēļ.


IlzeP 12.janvāris, 19:32

Man izskatās pēc gada staipekņa.


edge 12.janvāris, 18:30

Noteikts pēc krūšu kaula formas - abiem pārējiem caurums, caur kuru iet traheja


adata 12.janvāris, 17:56

Paldies, tagad zināšu, kas pa puķupodiem šiverē, palasīju par tām arī ko vairāk.


IlzeP 12.janvāris, 17:17

Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


CerambyX 12.janvāris, 15:14

Tiešām pelēkā dzilna


DavidsG 12.janvāris, 15:01

Diemžēl bildes kvalitāte, piezūmojot no tel., ir švaka un negribēju arī izbaidīt putnu barošanās procesā, bet mugura zaļa, krūšu daļā - pelēks/gaišs. Pēc i-netā atrastā apraksta varētu būt mātīte, jo nebija "sarkanie vaigi"


ekologs 12.janvāris, 14:46

Jā, izskatās pēc kolembolām (Collembola sp.).


dziedava 12.janvāris, 14:34

Tas bija dzīvs koks?


ivars 12.janvāris, 14:30

Pelēkā gan jau.


adata 12.janvāris, 14:13

Koksngrauzis, vai tik ne lielais apšu.


adata 12.janvāris, 14:03

Katrā bildē pa vienai var saskatīt, bildēts ar telefonu caur lupu, nomocījos, labāks nekas nesanāk. Augsnē to ir ļoti daudz, ļoti veiklas, tikai dažas var uzķert ar visu ķermeni, pārējām tik ragi vai astes parādās. Sīkas, baltas, vienkrāsainas. Vai tās būtu kolembolas?


dziedava 12.janvāris, 13:03

Zirgkastaņa, cik saprotu, dzīva?


dziedava 12.janvāris, 12:56

Ja, protams, uz dzīviem kokiem tā nav pavisam cita suga, bet tad tā zinātnē vēl nav aprakstīta.


dziedava 12.janvāris, 12:54

Riskēju, neredzot mikroskopijas foto, bet uz ābelēm vajadzētu būt H.karstenii. A.Kunts teica, ka uz ābelēm esot bieži sastopama Trichia contorta (plašā nozīmē), bet aizdomājās, ka man varētu būt taisnība, ka šaurā nozīmē varētu būt arī H.karstenii, - tiktāl viņš neesot iedziļinājies. Bet "spurainais apraksts" mikroskopijai liecina par H.karstenii, kādu es to saprotu.


Osis 12.janvāris, 09:53

Paldies Aiga!


ZaigaM 12.janvāris, 02:18

Videogabaliņi: https://youtube.com/shorts/cLLcokWqh-A https://youtube.com/shorts/KzthNuKZx44


megemege 12.janvāris, 00:16

Bikšainais klijāns


AinisP 11.janvāris, 22:48

Šī nav tipiska sugas ziemošanas vieta. Visdrīzāk iztraucēts īpatnis no kādas pazemes ziemošanas vietas un jaunu ziemošanas vietu meklējot, nejauši ielidojis baznīcā. Bet šā vai tā, ļoti interesants novērojums.


Osis 11.janvāris, 17:36

Paldies Edgar!


nekovārnis 11.janvāris, 10:43

Paldies par info :) Pārskatot sugas inaturalistā ik pa brīžam kādas izmaiņas izlec, piemeram, Stenodema trispinosa(sum) kopš 2024.gada skaitās Stenodema pilosa sinonīms.


Vīksna 11.janvāris, 00:51

Paldies !


CerambyX 11.janvāris, 00:17

Atbilstoši jaunākajām vēsmām - Aradus obtectus vietā tagad laikam pareizi ir lietot Aradus pictellus.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Jāskatās, ko citi teiks.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Manuprāt, Praulvabole (Prionychus sp.), iespējams melnā praulvabole (Prionychus ater).


dziedava 10.janvāris, 20:54

Mārīt, šai sugai svarīgākais ir ļenganas kājiņas, kurās augļķermeņi nokarājas. Kājiņas nav stabilas, kas augļķermeņus uz sevis turētu kā tipiski citām sugām. To, ka augļķermeņi karājas ļenganās kājiņās, šur tur var nomanīt. Kājiņu garums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tās var būt garākas un īsākas, bet galvenais, ka ļenganas. Otra pazīme, ko te var redzēt, ir fakts, ka gļotsēne diezgan lielā platībā noklājusi sēni. Arī šī pazīme citām sugām nav raksturīga. Tāpēc vīnogķekaru dzelksnīte te ir diezgan droši. :)


forelljjanka 10.janvāris, 16:37

Bildēs divu dažādu sugu dzeņi.;) Pirmajā dižraibā M,otrajā-vidējais.


marsancija 10.janvāris, 16:03

Paldies Ivetai par vērību!


marsancija 10.janvāris, 16:01

Abās bildēs viens un tas pats putns. Lai arī tie dzeņi man jauc galvu :), bet te es palieku pie vidējā. Varētu jau būt dižraibā jaunulis, bet nav tumšās svītras virs acs.


IlzeP 10.janvāris, 15:15

Vismaz otrajā bildē vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs dižraibais.


ekologs 10.janvāris, 12:52

Paldies par visām! :)


Vīksna 09.janvāris, 21:36

Paldies !


ekologs 09.janvāris, 21:34

Neesmu pārliecināts uz visiem 100, bet izskatās pēc Steatoda grossa tumšās formas.


marsancija 09.janvāris, 20:59

Vai nav lielais ķīris ziemas tērpā? Netīšām aizķēries Aiviekstes iztekā :)


ekologs 09.janvāris, 20:50

Edīte Juceviča apstiprināja, ka Allacma fusca.


ekologs 09.janvāris, 20:47

Pogonognathellus sp.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

Ja sīks gandrīz kā zīlīte - būs mazais! Baltmugurdzenis ir daudz lielāks.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

http://www.putni.lv/drymin.htm


Mežirbe777 09.janvāris, 00:20

Sveiki! Pēc kādiem pierādījumiem secināts, ka attiecīgā būtne pieder konkrētajai ģintij? Ar daudz lielāku varbūtību - tā ir ļoti parastā Hypogymnia physodes.


LMM 08.janvāris, 19:27

"4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata" - jā, tas ari ir kļūdaini. Var redzēt, ka vāciņiem ir simetriska, trijstūrim-līdzīga forma, Rangia ir mazāk simetriska un vairāk noapaļota. Var salīdzināt ar kvantitatīviem Rangia novērojumiem Latvijā: https://www.inaturalist.org/observations/111288593 Vispār, Jūrmalā, Rangia pagaidām ir diezgan reta.


Siona 08.janvāris, 18:28

Paldies! :)


Siona 08.janvāris, 18:25

Paldies! :) pēc tam, kad sabildēju, uzmetu aci noteicējiem.. uh... ļoti daudzām pazīmēm vajadzēja pievērst uzmanību.. es no attēla īsti nevaru saprast neko, pat ne cik segmenti antenām..


IlzeP 08.janvāris, 18:14

Arturs Stalažs noteica pēc attēla: augšējā pa kreisi Viviparus sp., varētu būt Viviparus vivioparus, abas pārejās tajā pašā rindā Cerastoderma glaucum; otrajā rindā no augšas, visticamāk, Dreissena polymorpha, vadoties pēc čaulu izskata un ievākšanas vietas, un 100% tas attiecas uz 2. čaulu (Mytilus trossulus čaulas ir zilganas un plānas un reti tā nodēdē, kā 1., 3. un 4. čaula – parasti šādi izskatās apbružātas Dreissena polymorpha čaulas); 3. rindā no augšas 3. un 4. no kreisās puses, iespējams, nepieaugušas Mya arenaria, būtu jāredz čaulu iekšpuse; 4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata; visas pārējās Macoma balthica.


toms.b 08.janvāris, 17:59

Diemžēl dabasdatos nav tāda opcija ievadīt akmeņpleksti kā sugu. Tad ir administratoriem jāpapildina saraksts.


ekologs 08.janvāris, 17:40

Sveicieni! Jā, tiesa gan :) Paldies!


JGru 08.janvāris, 16:47

Sveiciens, šī gan būs plekste (Platichthys flesus) nevis jūras zeltplekste, jo gar muguras spuru un anālo spuru pamatnēm un gar sānu līniju ir saredzamas mazu, asu kauliņu pauguriņu rindas (noteikit labāk sajūtamas zivi turot rokās), savukārt jūras zeltplekstei šī vietas ir pilnībā gludas.


JGru 08.janvāris, 16:42

Sveiciens, kā pats ziņojuma autors norādījis komentārā, konstatētā suga ir akmeņplekste nevis plekste, līdz ar to būtu jānomaina novērojuma suga.


Krakens 07.janvāris, 22:47

Ephoron virgo


ekologs 07.janvāris, 21:12

Kada no Symphypleona kārtas.


ekologs 07.janvāris, 21:03

Iespējams Isotoma sp. Jāskatās, ko citi teiks :)


Mary1979 07.janvāris, 19:58

Aizraujoši! Pirmo reizi dzīvē redzēju šīs radības tik tuvu, tā tikai dzirdēts naktī kokā specifiskās radītās skaņas un ātri lidojam naktī gandrīz gar degunu.


ekologs 07.janvāris, 19:48

Jā, otrajā foto var skaidri saskatīt auss radziņus, kurus cilvēki bieži vien jauc ar ausīm. Kā jau sugas nosaukums liecina, tad šim sikspārnim ir diezgan garas, lielas ausis, kuras tas, kad karājās kājām gaisā, aizloka aiz spārniem, kas ir redzams trešajā foto.


Mary1979 07.janvāris, 19:30

Paldies! Tik jauki, ka pēc šiem foto varēja noteikt :)


ekologs 07.janvāris, 19:13

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


zemesbite 07.janvāris, 13:28

Paldies, Iveta! Man likās, ka vīnogķekaru dzelksnītei ir garākas kājiņas. Šo bija grūti fotografēt - alksnis zemu, bet apakšā slapjš un grimstošs pamats.:)


Vīksna 07.janvāris, 12:55

Paldies !


meža_meita 07.janvāris, 09:44

Skaisti! Tur uz apotēcijiem jau mana citu dzīvību - kādu lihenofīlo sēni (melni punktiņi uz apotēcijiem), tā ka dzeltenais sienasķērpis nes sevī daudzus, jo daudzus atklājumus :)


adata 07.janvāris, 08:23

Kaut nav šīgada atradne, bet ļoti skaista! Viss perfekti atbilst - plazmodijs plašs un košs, barojas ar flēbiju, redzamas diegveidīgas, garas kājiņas, sporu masa tumši brūna. Nu, konfekte!


Edgars Smislovs 06.janvāris, 23:19

1cy


zemesbite 06.janvāris, 22:46

Paldies, Uģi!


Zigurds Krievans 06.janvāris, 18:57

Paldies.


ekologs 06.janvāris, 16:17

Lēcējzirneklis (Evarcha arcuata).


DD 06.janvāris, 09:52

Sveiciens, bildē diezgan jau pārliecinošs klintnieks!


Mary1979 05.janvāris, 22:33

Uz priedes


Vīksna 05.janvāris, 22:24

Paldies !


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Paldies!


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Jā, tā visticamāk ir lazda


Vīksna 05.janvāris, 22:22

Paldies !


ekologs 05.janvāris, 22:22

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


roosaluristaja 05.janvāris, 22:19

Te svarīgs ir substrāts. Ja lazda, ļoti ticams H.fuscum


ekologs 05.janvāris, 21:34

Lapgrauzis (Lochmaea caprea).


ekologs 05.janvāris, 21:31

Šī, manuprāt, ir skrejvabole (Poecilus versicolor).


Vīksna 05.janvāris, 21:18

Paldies !


Osis 05.janvāris, 20:15

Meža?


dziedava 05.janvāris, 09:19

Kājiņas izskatās mazliet citādākas (resnākas, ne tik baltas), un neizskatās, ka augļķermeņi cieši grupētos, bet kājainās pumpurītes ar tumšām sporām ar gaišu līniju un precīzi tādos sporu izmēros mums ir zināma tikai Ph.noitabile. Tā ka vismaz pagaidām citu versiju nav.


Vīksna 05.janvāris, 00:58

Paldies !


Lemmus 04.janvāris, 20:36

Man liekas, ka vācu.


toms.b 04.janvāris, 19:22

Paldies par sadarbību!


Siona 04.janvāris, 19:21

Ir līdzīgs.. hm.. vai ir kāda jātnieciņu suga, ar kuru varētu viegli sajaukt? :)


Osis 04.janvāris, 19:19

Tiešām Aiga;) Ar šo dabas brīnumu daba mūs ir apveltījusi gandrīz visu D-kurzemi. Šeit tiešām viņu salīdzinoši ir ļoti daudz.


Andritis 04.janvāris, 18:05

Mājas zvirbulis


Mary1979 04.janvāris, 17:39

Novērots uz kļavas apzaļumojumos Esplanādē


Ziemelmeita 04.janvāris, 16:45

Paldies,Uği, par blakšu sugu noteikšanu.


Vīksna 04.janvāris, 16:35

Paldies !


Vīksna 04.janvāris, 14:59

Paldies !


roosaluristaja 04.janvāris, 13:50

Agroainavā jābūt pelēkajam. Turklāt baltie zaķi ziemas laikā ir ar baltu apmatojumu


Siona 04.janvāris, 11:33

Ūu, interesanti! Jā, šo es varu šad un tad apciemot, ir manā mini pastaigu maršrutā iekļaujama :D


dziedava 04.janvāris, 11:32

.. un vairākus apakšējos foto


dziedava 04.janvāris, 11:30

Ahā, paldies! :) Tad kad pāries sali (tas gan laikam drīz nebūs), būtu baigi interesanti, ja to vēlreiz varētu apciemot, jo Ingunai reiz bija novērojums, ka šitāda pēc saliem atkopjas un nobriest. Skat. jaunākos komentārus: https://dabasdati.lv/lv/observation/ka6bubpi3utequkbb2q8g7s8l1/


Igors 04.janvāris, 10:42

No attāluma gaišie klijāni izskatās ļoti līdzīgi medību piekūniem: https://dabasdati.lv/lv/observation/irgum5hmn3rtuis3e463a5ach3/


Siona 04.janvāris, 10:24

Pievienoju! :) Ar to nabaga gļotsēni ir noticis viss iespējamais - sakaltusi, sasalusi..


dziedava 04.janvāris, 10:05

Sintija, vai nav kādi tuvāki attēli? Neapstrīdu Ivetas hipotēzi, bet tomēr īsti saskatāmi augļķermeņi šādā foto nav..


IlzeP 04.janvāris, 09:48

Mātīte


Vīksna 04.janvāris, 01:08

Paldies !


CerambyX 04.janvāris, 00:40

Visdrīzāk palustris


dziedava 03.janvāris, 22:27

Liels paldies par paraudziņiem! Apstiprinājās pēdējā hipotēze, bet sporas ir palielas. Vēlāk papētīšu, vai vēl nav kāds līdzīgs novērojums ar klājeniskākiem augļķermeņiem un vienlaikus palielām sporām. Varbūt tur ir kāda sakarība.


Osis 03.janvāris, 22:08

Melnais mežastrazds


Mary1979 03.janvāris, 20:20

Zem eglēm


Edgars Smislovs 03.janvāris, 19:58

Vai pēc parametriem nesanāk peļu klijāns vai vistu vanags?


adata 03.janvāris, 19:15

Gļotsēne tā ir, iespējams, ka pārslainā cukurīte, tai patīk šādi apaugt stiebriņus un dzinumus. Vai arī kāds ragasviestiņš.


Vīksna 03.janvāris, 16:04

Paldies !


roosaluristaja 03.janvāris, 13:54

Ja ozola zars, ticams, ka P.quercina


Vīksna 03.janvāris, 10:44

Paldies !


megemege 02.janvāris, 23:26

Bildē var redzēt arī Balto āmuli (Viscum album).


ekologs 02.janvāris, 22:50

Paldies, Uģi!


Vīksna 02.janvāris, 22:21

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 22:20

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 20:57

Paldies !


ekologs 02.janvāris, 20:47

Mēslu vabole (Aphodius rufipes).


Bekuvecis 02.janvāris, 19:14

Plikam apgalvojumam, ka super retā dzeltenā mušmire, trūkst jelkāda seguma: fotoapliecinājuma nav, un ar priedēm apaugušas smilšu kāpas tur pie Zemītes diez vai ir.


Bekuvecis 02.janvāris, 19:08

Nekadā gadījuma ne dižretums - dzeltenā!


Mary1979 02.janvāris, 16:03

Novērota uz veca, bet dzīva vītola


Aiša 01.janvāris, 16:13

Paldies!


Kasp81 01.janvāris, 13:31

Visdrīzāk tas ir melnalksnis


Aiša 01.janvāris, 12:21

pieliku vēl bildes no tās kritalas


Aiša 01.janvāris, 11:52

visticamāk,ka lapu koks


IlzeP 31.decembris, 21:05

Trešajā bildē tai priekšējai lielākajai kritalai vajadzētu būt lapu kokam.


Osis 31.decembris, 18:03

Paldies par šo gadu, mājas strazd!


Aiša 31.decembris, 15:21

Aizgājām. Neesmu vairs par priedi pārliecināta. Bijām paņēmuši no kritalas mizas gabalu un likām klāt visiem tuvumā augošiem kokiem. Ta arī koka sugu neatpazinām. Tāpēc laboju piezīmes.


W 31.decembris, 15:13

Uz bērza kritalas.


adata 31.decembris, 12:45

Sveiciens visiem! Man paveicās vairāk - Stiglavas gravā satikos ar pašu Renāti Kaupužu! Jauks gada pārsteigums!


adata 31.decembris, 07:56

Julita, paldies, interesanti. Lai te sniegs nomierinās, noteikti ievākšu, vēl jau tur viss nav izsporojies. Mācība no šī visa - pat ejot "tikai pastaigā", jāpaņem līdzi viss aprīkojums gļotsēņu vērošanai, tai skaitā nazītis un kārbiņa! Par kapilīciju taisnība, tai uz apses "pārstaipu" nebija.


ievahaa 31.decembris, 00:21

Tagad zinu, kurš bija atstājis pēdas sniegā pirms manis


dziedava 30.decembris, 22:55

Var gadīties arī sēne..


dziedava 30.decembris, 22:24

Iveta, liels paldies par vērību! Vajadzētu ievākt paraudziņu. Īpaši otrajā novērojumā kapilīcijs izskatās ar gariem pavedieniem, izstiepies krustām šķērām. Bet vispār kārpainajai mizainei kapilīcijs var pat nebūt, parasti tā tik daudz nav (ja rūpīgi paskatās kārpaino mizaiņu foto, tad tas dzeltenais ir kā pulveris (sporas), pavedieni (kapilīcijs) īpaši vispār nav ievērojami). Es teiktu, ka tā nav kārpainā mizaine, pat ja izskatās, ka ir vāciņi. Var būt gan pilienītes, gan kāda cita mizaine vai tai līdzīga. Es pati ne reizi vien esmu mizaines ar pilienītēm sajaukusi, tāpēc bez mikroskopēšanas reti tās nosaku, ja jau ir iespēja pārbaudīt. Pasaule par substrātiem līdz sugai ļoti reti ko saka, mums pārsvarā ir pašu pētījumi, bet to jau ir gana daudz, lai kko varētu secināt.


Ivetta 30.decembris, 21:47

Paldies, Marek! :)


adata 30.decembris, 21:06

Julita, todien atradu vairākas kārpainās mizaines, divas tik ieziņoju, bet ievēroju, ka visas bija uz skujkoku kritalām - eglēm. Ko pasaule raksta? "Dziedavā" minēti tikai lapu koki...


Aiša 30.decembris, 20:06

izskatījās pēc priedes jo vietām miza vēl bija klāt, tikai ar krusu apbirusi, iešu vēlreiz pētīt


dziedava 30.decembris, 19:39

P.S. Tikai visdrīzāk tā nav priedes, bet kāda lapukoka kritala.


dziedava 30.decembris, 19:38

Izskatās, ka šogad notiek sacensība, kurš atradīs šīgada pēdējo Gada gļotsēni 2025 :D


adata 30.decembris, 07:51

Iespējams, ka milzu!


roosaluristaja 30.decembris, 07:47

Rūgtā mīkstpiepe nav. Neatbilst himenofora poru forma. Iespējams Tyromyces chioneus, ja tas ir uz lapu koka.


dziedava 29.decembris, 21:00

Varbūt sūnu cukurīte Didymium melanospermum. Teorētiski kājiņu var nebūt, bet te 2. foto melna pat ir laikam saskatāma. Tomēr tāda klājeniska forma ir reti, un tāpēc interesanti.


dziedava 29.decembris, 20:50

Lieliski! Es skatos un domāju, un man nav skaidrs, kas īsti varētu būt. Varbūt arī kāda cukurīte (Didymium), Ļoti labprāt mikroskopētu, lai noteiktu. Vai ir kāda iespēja paraugu atgādāt uz Rīgu? (klātienē vai ar pakomāta starpniecību)


Vīksna 29.decembris, 19:55

Paldies !


Ansis 29.decembris, 17:51

Bez foto noteikt nevarēs!


IlzeP 29.decembris, 09:53

Paldies, Uldi!


Edgars Smislovs 29.decembris, 08:24

289 vēl ir laiks!


roosaluristaja 28.decembris, 19:18

Latvijā ir sastopami tikai 2 kaķu dzimtas plēsēji: Eirāzijas lūsis un mājas kaķis


BaibaLesina 28.decembris, 18:44

Kas tas varētu būt? Priekš mājas kaķa, šķiet, nedaudz par lielu.


meža_meita 28.decembris, 17:08

3.att. miltainā ramalīna


meža_meita 28.decembris, 17:04

Kopā gan plūmju evernija (2.att.), gan miltainā ramalīna (3.att.).


CerambyX 28.decembris, 15:03

288?


Rallus 27.decembris, 20:33

Dabūji šo vēl 2025. gada listei. Labs!


Ziemelmeita 27.decembris, 16:59

Paldies,Uldi! Šis būs uz Salix.


roosaluristaja 27.decembris, 11:52

Pēc literatūras datiem D.disciformis gandrīz tikai uz skābaržiem, D.bullata uz Salix un apsēm. Manuprāt skābardis šeit nav


adata 27.decembris, 08:24

Kā daudzām šajā laikā pāri klājies pelējums, bet kātiņš tievs, iespējams bijusi kāda no lākturītēm.


meža_meita 26.decembris, 17:45

Skaisti foto!


toms.b 26.decembris, 16:58

Pievienoju papildus foto. Ir ievākts arī paraudziņš.


Vladimirs S 25.decembris, 21:44

Āpsis.


dziedava 25.decembris, 17:07

Vajadzētu pievienot foto


erts 25.decembris, 15:59

Virzienā no DA lidojumā pāri pilsētai un nolaidās Daugavā.


erts 25.decembris, 15:56

Šitāda balta pīle šeit periodiski tiek novērota jau no 2017.gada


IlzeP 24.decembris, 09:57

Paldies par info, jauki!


Divpēdis 23.decembris, 22:59

Paldies, Amanda! Ilze - dzīvnieku nemeklēju un knābāšanu neredzēju, visiem galvas gaisā bija; atstatumi kā dzērvēm varēja būt: metri 10 starp putniem; bet tā biedrošanās bija metrus 50 no lielceļa, Kamēr sasildīju objektīvu un binokli, bariņš paklīda


dziedava 23.decembris, 20:50

Jā, šī atbilda kā pēc grāmatas :))


dziedava 23.decembris, 20:33

Šis ir sarežģīts gadījums, sēnes saēsts, bez redzama kapilīcija (vienviet mikroskopā izskatījās pēc dzelteniem kaļķa mezgliem, bet zem stikliņa neko par tēmu neatradu). Sporas ar tādu rakstu iespējamas cukurītēm, pumpurītēm un olītēm. Forma īsti nav skaidra. Sporu raksts un izmērs vienīgie apmēram skaidri, lai arī sporas ir traumētas. Pirtmā doma bija Didymium minus, sporas atbilst, bet tā it kā ar kājiņu, kas gan arī nav izslēgta. Bet nevar izslēgt arī citas sugas ar līdzīgām sporām.


ekologs 23.decembris, 18:37

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis (Triphosa dubitata).


Vīksna 23.decembris, 18:34

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis, Triphosa dubitata.


ekologs 23.decembris, 18:24

Ķērpju māņkrabjzirneklis (Philodromus margaritatus).


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts