Aktīvie lietotāji: 386 Kopējais novērojumu skaits: 2314437
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv
Pievienots 2021-10-05 14:09:50

Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv

 

Šogad pavasarī klusu, bet aktīvi iesācies trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (LLPA3), kura mērķis ir ievākt informāciju par visām Latvijā ligzdojošajām putnu sugām 2020.–2024. gadā. Mērķis ir pirmo reizi Latvijas atlantu vērsturē (iepriekš bijuši četri - divi Latvijas un divi Eiropas) sasniegt teicamu apsekotību visā Latvijas teritorijā!

Detalizēta informācija par atlantu, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ir 2020.g. tapušajā LLPA3 datu ievākšanas un ziņošanas metodikā. Aicinu katru datu ievācēju pārlasīt šo atjaunoto metodiku.

 

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Svarīgākais:

 

  • 2020.–2024. gadā notiek trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants, kura mērķis ir katrā Latvijas 5x5 km kvadrātā konstatēt visas tajā ligzdojošās putnu sugas;
  • Atjaunināta Dabasdati.lv lietotne ar būtiskiem papildinājumiem ērtākai datu ievākšanai. Datu ievākšanai aicinājums ir izmantot tieši lietotni; 
  • Pabeigta LLPA3 statistikas un web ievades sadaļa - https://dabasdati.lv/lv/putnuatlants/ievadellpa3/
  • Aicinājums visus novērojumus ziņot kā punktveida, jo tehnisku iemeslu dēļ šobrīd daudzpunkti (poligoni, līnijas u.tml.) LLPA3 atlantā netiek integrēti; 
  • Visi 2020.–2024. gada punktveida putnu novērojumi ar ligzdošanas pazīmēm, kas atrodami portālā Dabasdati.lv automātiski tiek integrēti atlantā. Tādēļ veids kādā iesniegts ziņojums portālā (lietotne, datu ievade caur pašu portālu, uzskaišu sadaļa, datu imports u.tml.) nav būtisks; 
  • Datu precizitātei pievienotas 20 papildziņu sugas (par 74 sugām papildziņas nav obligātas), un, ziņojot caur Dabasdatu LLPA3 ievades sadaļu, ilgākais periods par ko iespējams ievadīt datusvi ir divas dienas.


2020. gada sākumā notika darbs pie portāla Dabasdati.lv ievades un statistikas sadaļas pilnveidošanas (šobrīd darbi ir pabeigti), bet jūlijā, saņemot LVAF finansējumu par datu ievākšanu līdz nākamā gada sezonas beigām, tika pielāgota arī mobilā lietotne ērtākai un ātrākai putnu datu ievadei. Šobrīd uzlabotā mobilā lietotne ir publicēta gan Play Store (Android) gan AppStore (iOS) veikalā un pieejama bez maksas.

 

Dabasdati.lv lietotne iestatījumi

Jaunākie Dabasdati.lv mobilās lietotnes uzlabojumi (versija 1.3.8 (Android) un 1.4.2 (iOS)) realizēti tā, lai novērojumus varētu ievadīt pēc iespējas ērtāk, ātrāk un precīzāk.

Veiktie uzlabojumi (pilna lietotnes funkcionalitāte un 2020.g. video pamācība (jāieslēdz subtitri) redzama arī aprakstā pie lietotnes):

  1. Statusa lauka uzlabojumi. Lietotnes iestatījumos iespējams atzīmēt lauku "Pielāgot ligzdojošo putnu atlantam". Šī atzīme sarindo “Statusus” atbilstoši putnu atlantam un statusa laukā atlanta pazīmes rādās pirmās (noklusējuma pazīme ir "Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)"). Ziņojot statusu “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)” vai “Dzied (D)”, tā kļūst par noklusējuma pazīmi nākamajam novērojumam. Ja nākamais novērojums tiek ziņots ar citu statusu (ārpus B vai D), piemēram, statuss “Redzēti mazuļi (RM)”, tad nākamajam novērojumam noklusējuma pazīme tiek atkal uzlikta kā “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)”. 
  2. Noklusējuma grupas prioritizēšana. Lietotnes iestatījumos iespēja norādīt (no saraksta) vienu interesējošo ziņošanas grupu (piemēram, putni, rāpuļi, augi u.tml.), kuru sugu meklēšanas atlasē rādīt kā pirmo (ziņojot novērojumu). Pārējo grupu sugas rādās pēc šīs pirmās izvēlētās grupas. Šī opcija samazinās ierakstāmo zīmju skaitu meklētājā, lai atrastu ziņojamo sugu. Ja pārsvarā ziņojat putnu novērojumus (piemēram, priekš LLPA3), tad kā pirmo grupu meklējot sugu uzlieciet "Putni".
  3. Dabasdati.lv sugu meklēšana

  4. Biežāko ziņoto putnu prioritizēšana. Lai paātrinātu datu ievadi un mazinātu kļūdu iespēju ziņojot retas sugas, jaunajā versijā putni tiek sašķiroti pēc to ziņošanas biežuma 7 biežuma kategorijās (iepriekš kārtošana bija alfabētiskā secībā), bet katras kategorijas iekšienē tie tālāk ir sašķiroti alfabētiskajā secībā. Tādējādi, meklējot putnu sugu un, piemēram, meklētājā ierakstot pirmos burtus “ster”, kā pirmā tiks parādīta nevis 1985.g. vienu reizi novērotā birztalu stērste, bet gan dzeltenā stērste, niedru stērste, dārza stērste utt. Tādēļ biežāk ziņotās sugas vienmēr būs saraksta sākumā, bet pavisam retās – saraksta beigās. Šāda biežāko putnu sugu prioritizēšana tiek iespējota brīdī, kad ir izvēlēta kāda no grupām laukā "pirmā grupa meklējot sugas". Ja neviena grupa nav izvēlēta, tad putni rādās alfabētiskā secībā. Arī citām grupām ir iespējams ātri piešķirt šādu "biežuma" kategoriju.
  5. Ērtāka skaita norādīšana. Norādot skaitu vēlamajam novērojumam, ierakstot skaitu “NO”, šis cipars automātiski dublējas arī laukā skaits “LĪDZ”. Lietotājs var arī pašrocīgi izmainīt skaitu LĪDZ, ja tas bijis no-līdz robežās.  
  6. Saraksta pabeigšana. Veidojot sarakstu (saglabājot novērojumus sarakstā ar unikālu identifikatoru un precīzu laiku no un laiku līdz) pēc pēdējās sugas pievienošanas un pogas “PABEIGT” nospiešanas lietotne pārjautā “Vai tiešām vēlaties beigt sarakstu un nosūtīt novērojumus?”. Tādējādi saraksti vairs netiks pabeigti kļūdas pēc, netīšām uzspiežot uz pogas. 
  7. Uzlabota karte. Ne gluži lietotnes uzlabojums, bet lietotnē izmantotajā Jāņa Sētas pamatkartē šobrīd tiek attēlotas arī ĪADT un mikroliegumu teritorijas. ĪADT teritorijām tiek parādīts arī to nosaukums, bet mikroliegumi bez nosaukumiem attēloti ar rūtainu svītrojumu.

 

Kāpēc izmantot mobilo lietotni Dabasdati.lv?

Lai gan datus atlantam ir iespējams ziņot gan portālā speciāli tam izveidotajā sadaļā (vai arī izmantojot jebkuru citu ziņošanas formu), gan LOB (rakstot e-pastu vai uz papīra lapas), tomēr vēlamākais variants ir ziņot tieši caur mobilo lietotni. Dabasdati.lv mobilā lietotne ir mūsdienīgākais, ērtākais, ātrākais un precīzākais veids kā ziņot datus. Tālāk uzskaitītas vairākas priekšrocības:

    Dabasdati.lv lietotne karte

  1. Navigācija un maršruta plānošana. Mobilajā lietotnē ir ērti redzēt gan savu atrašanās vietu, gan kvadrātu tīklu (tiek rādīts 25x25km, 5x5km, 1x1km un 250x250m tīkls) – tas palīdzēs ne tikai orientēties 5x5km kvadrāta robežās, bet arī ērti noteikt aptuveno attālumu. Savukārt navigācijai izmantojama Baltijā labākā karte, ko izveidojusi Jāņa Sēta. Tādējādi, esot kādā 5x5km kvadrātā par ko ievācami visi tur ligzdojošie putni, var ērti izplānot maršrutu kā kvadrātu apbraukāt un, kā pabūt visos tur pieejamajos biotopos (piemēram, mežs, ciems, viensēta, upe, dīķis, ezers, purvs, pļava u.tml.). Tā kā kartē šobrīd redzamas arī ĪADT teritorijas, tad iespējams mērķtiecīgi apmeklēt arī tās. Lietotnē Jāņa Sētas karti iespējams pārslēgt uz ortofoto karti – šī karte var, piemēram, palīdzēt apkārtnē saskatīt vecāko mežu (kur labi saskatāmi atsevišķo koku vainagi), redzēt izcirtumus u.tml. 
  2. Ātrums un precizitāte. Tā kā putnu atlanta dati lielā mērā ir pilsoņu zinātne – t.i. jebkurš cilvēks var piedalīties zinātniskā projektā, tad svarīgi, ka visi ievāktie dati ir precīzi un izmantojami. Tā kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj ērti un ātri ievākt punktveida datus ar precīzu pulksteņa laiku par visiem novērojumiem (iepriekšējos atlantos lielākajai daļai sugu ievāca tikai 5x5 km kvadrātu, kur tā ligzdo, tādējādi citiem mērķiem šie dati īsti nebija derīgi), tad nekorekti būtu to neizmantot. Tādēļ, ziņojot caur mobilo lietotni, iespējams precīzi norādīt punktveida vietu (vai lauku, meža masīvu, ūdens tilpni), kur putns novērots, kā arī novērojumam pievienojas precīzs novērojuma laiks līdz sekundei. Nosūtot novērojumus, tas uzreiz nonāk kopējā datubāzē, kur visiem ir pieejams. Pievienot novērojumus lietotnē ir ne tikai daudz precīzāk, bet arī ātrāk nekā tos atzīmēt, piemēram, uz lapas, bet vēlāk no lapas pārrakstīt datorā, radot papildus kļūdu riskus. Iegūtie punktveida novērojumi tālāk ērti izmantojami gan dabas aizsardzībā, gan citos projektos. Jaunizstrādātajā LLPA3 statistikas sadaļā tiek attēloti visi šādi punktveida novērojumi no izvēlētā 5x5km kvadrāta, tādējādi lietotājam ērti redzēt, kurās kvadrāta vietās dati ievākti un, kur tos būtu vēl jāievāc, lai veicinātu pilnīgu kvadrāta apsekotību. Starpcitu, lai uzlabotu datu precizitāti arī jaunajā ziņošanas sadaļā, kas pieejama portālā Dabasdati.lv ir veikti uzlabojumi. Proti, pie papildziņu sugām (sugām, kurām reģistrējama punktveida vieta, precīzs laiks un putnu skaits – vairāk metodikā) ir pievienotas visas īpaši aizsargājamās putnu sugas, kā arī lielākā daļa ūdensputnu, kopā 20 papildu sugas salīdzinot ar iepriekšējiem atlantiem (skat. metodiku). Vēl viens jaunums – ja datus no blociņa ievada portālā, tad katram novērojumam vēlams atzīmēt precīzu dienu, jo LLPA3 datu ievades sadaļā garākus periodus par divām dienām ziņot vairs nevar (divu dienu periods ir atstāts gadījumiem, kad novērošanas laiks ietver pusnakti, tādēļ pārējās situācijās novērojumam jānorāda viens datums). Arī šeit nepieciešams ievadīt precīzu laiku no un laiku līdz. Laiku, kas pavadīts kvadrātā jānorāda precīzi līdz minūtei, nenoapaļojot. 
  3. LLPA3 statistika

  4. Ērtums un datu daudzums. Lietojot mobilo lietotni, ir ļoti ērti ievākt gadījuma ziņas. Piemēram, pat speciāli neapsekojot 5x5km kvadrātus, bet pa ceļam ieraugot baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem, to uzreiz var precīzi ziņot (īpaši vērtīgi ir jebkuras sugas novērojumi (vēlams ar foto), ja konstatēta ligzda ar olām vai ligzda ar mazuļiem). Tam nav vajadzīgs noorientēties, kurā 5x5 km kvadrātā atrodies, atzīmēt blociņā un vēlāk veltīt laiku blociņa satura ievadei Dabasdati.lv portālā. Tādēļ arī turpmāk jebkādu ligzdojošu putnu ziņošana portālā ir uzteicama! Šoreiz LLPA3 laikā īpašs aicinājums un uzdevums ir apsekot visas ūdenstilpes un, ziņot precīzu tur novēroto putnu skaitu, kā arī pēc iespējas ziņot visus īpaši aizsargājamu sugu novērojumus, kā arī visus naktī novērotos putnus un ziņotājam šķietami retākās sugas. Tas ir būtiski, lai varētu pēc iespējas precīzāk novērtēt retāku putnu populācijas lielumu (tām sugām, kuru populāciju lielumus nevar novērtēt veicot dažādus putnu monitoringus), apzināt retāku sugu atradnes, kā arī tas palīdzēs labāk redzēt, kuras vietas kvadrātā ir apsekotas. Tādēļ arī šeit lietotne var palīdzēt pārvarēt slinkumu (vai taupīt laiku) un, ziņot katru retāku sugas novērojumu. 
  5. Pilnais saraksts. Viskvalitatīvākā datu ievākšana ir, mērķtiecīgi apsekojot 5x5km kvadrātu un precīzi atzīmējot kvadrātā pavadīto laiku. Šim mērķim arī lietotnē iespējams veidot pilno sarakstu (vairāk par pilno sarakstu iespējams uzzināt metodikā un aprakstā par lietotni). Pilnais saraksts nozīmē to, ka novērotājs ir atzīmējis saraksta sākuma un beigu laiku, kā arī visas noteiktās putnu sugas, un nevienu apzināti nav izlaidis. Tādējādi tiek saglabāta informācija gan par kvadrātā pavadīto laiku (kas ir būtiska informācija, vērtējot kvadrāta apsekotības kvalitāti), gan par sugām, kuras nav tikušas konstatētas. Piemēram, pilnajā sarakstā NEatzīmētā svīre 6. maijā liecinās par to, ka tā tiešām vēl nav atlidojusi, bet, vērtējot tikai 6. maija gadījuma novērojumus, nav iespējams pateikt vai svīre tiešām nav tikuvisi novērota, vai arī kādam šāds novērojums nelicies atzīmēšanas vērts. Tieši tāpat daudz precīzāk konstatēt, kad apklust laikstīgalu vai dzegužu dziesmas, kad Latviju pamet stārķi u.tml.

 

Lietotnes publicēšana 2015. gadā ir ļāvusi palielināt ievākto datu daudzumu. Tikai 2015.g. janvārī (8 gadu laikā) portāls Dabasdati.lv sasniedza 100 000 novērojumu. Taču jau šajā vai nākamajā gadā Dabasdatos būs miljonais novērojums (caur lietotni šobrīd ziņoti aptuveni 261300 novērojumi)! Novērojumu ziņošana ir desmitkāršojusies. Kurš būs šī mijonā novērojuma autors un vai tas tiks ziņots caur Dabasdatu lietotni? Kas būs ziņotā suga? Redzēsim!

 

Papildu informācija: www.lob.lv/putnu-atlants, Andris Dekants, atlants@lob.lv

 

Projekts "Datu ieguve Latvijas ligzdojošo putnu izplatības noteikšanai (2020.–2021.gadam)" notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 

             

Pēdējie novērojumi
Strix aluco - 2026-04-25 kirsisnelsons
Tringa ochropus - 2026-04-25 kirsisnelsons
Dendrocopos leucotos - 2026-04-25 kirsisnelsons
Dryobates minor - 2026-04-25 kirsisnelsons
Dendrocopos leucotos - 2026-04-25 kirsisnelsons
Lyrurus tetrix - 2026-04-25 kirsisnelsons
Lyrurus tetrix - 2026-04-25 kirsisnelsons
Nezināms
Ignotus
@ sandrux
Pēdējie komentāri novērojumiem
VijaS 25.aprīlis, 19:39

Paldies, Julita, par visiem labojumiem! :)


dziedava 25.aprīlis, 18:29

Skaitās sugu grupa. Varbūt kādreiz sadalīs un varēs pārskatīt, jo kapilīcijs ar kārpām nav tipisks.


adata 25.aprīlis, 18:24

Paldies, Julita, par šo - tā arī es domāju, un par visām citām līdz šim noteiktajām!


dziedava 25.aprīlis, 17:39

P.ovisporum tas tiešām nebija, tur nu Edvīnam bija taisnība. Jā, kvalitatīva mikroskopija ir svarīga.


dziedava 25.aprīlis, 15:17

Pēc mikroskopijas arī nešaubīga olīšu aplocīte :)


dziedava 25.aprīlis, 13:49

Vai nav pārāk izstieptas priekš denudata


dziedava 25.aprīlis, 13:38

sardelīšu būtu izlocītas, bet te garas un paralēlas vālītes


dziedava 25.aprīlis, 11:47

Neesmu droša, ka 2. foto ir tā pati suga. Ja nu traumēta


KURSA1 25.aprīlis, 11:12

Kaimiņi apzāģēja koku un ligzda palika tik uz viena zara. Atlidoja stārķi un ligzda apgāzās. Tagad tiek veidota jauna. Vai ir kāda instance kas šādas apzāģēšanas liedz?


CerambyX 25.aprīlis, 10:59

19. un 20. aprīli novērots arī Zviedrijā (19. datumā pie Stokholmas kau tkur) - nez vai baigi varēs salīdzināt pēc foto vai ir tas pats putns, bet ļoti iespējams? Datumi atbilstu. It kā tas pats putns esot Zviedrijā redzēts arī pagājušogad, jo nu vismaz šogad 20. aprīlī redzēts tajā pašā ezerā, kur 2025. gadā (tāpat cik saprotu 2025. gadā tas paspēja izceļoties arī pa Somiju un Norvēģiju, laikam arī Poliju).


dziedava 25.aprīlis, 10:58

Ķeizariskā vai sardelīšu sprodzīte, neizslēdzot iespēju, ka ar tik staipīgu kapilīciju ir kāda vēl neaprakstīta suga


Vīksna 25.aprīlis, 10:57

Ozolu vērpējsprīžmetis, Biston strataria.


dziedava 25.aprīlis, 09:45

Uz to pusi ir, bet augļķermeņi dikti izlocīti. Drīzāk teiktu, ka no vēl neaprakstīto sugu grupas


dziedava 25.aprīlis, 09:41

Jā, tikai nebiju pamanījusi


Rallus 24.aprīlis, 23:33

Vai var, lūdzu, par šo novērojumu ko vairāk uzrakstīt? Tomēr ļoti iespaidīgi izcelt ko tādu, kur iepriekšējais novērojums bijis tik 19.gs.


V.Grigorjevs 24.aprīlis, 15:55

lb. kāja tomēr drīzāk izskatās pēc "zils virs melna" (+krāsas nodilums), tad LV.


V.Grigorjevs 23.aprīlis, 23:43

cik saprotu pēc krāsu shēmas, gredzenots Igaunijā, dzimis 2010 g.? (abas kājas zils virs alumīnija (?))


dziedava 23.aprīlis, 22:14

Ja uz beigta koka, tad ticamākā laikam ir B.affinis var. microspora, lai gan tā aug uz mizas. Bet varbūt tieši apakšā gļotsēnēm ir kādi mizas fragmentiņi?


adata 23.aprīlis, 21:14

Julita, nē, šīs nebija.


dziedava 23.aprīlis, 21:08

Šīs nevarētu būt sūtītas?


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:55

Paldies,Uģi!


dziedava 23.aprīlis, 20:50

It kā varētu būt C.oregana, bet granulām jābūt 2-3,5 mkm. Te granulas nav mērītas, bet, salīdzinot ar sporām, šķiet, ka ir mazākas, tomēr grūti pateikt.


dziedava 23.aprīlis, 20:20

Es arī uz to ceru. Un grāmata būs viens solis tajā virzienā. :) Gatavojot grāmatu, pati daudz ko jaunu ievēroju.


mufunja 23.aprīlis, 20:12

Paldies, Julita, par tik lielisku darbu. Varbūt kādreiz es iemācīšos atpazīt pat visvienkāršākos bez mikroskopa :)


mufunja 23.aprīlis, 18:46

Es neatceros :(


mufunja 23.aprīlis, 18:44

Julita, sauss alksnis.


dziedava 23.aprīlis, 16:02

Šim paraugs man nav sūtīts?


mufunja 23.aprīlis, 15:54

Atradīšu paraugu un uztaisīšu.


mufunja 23.aprīlis, 15:51

Tur to bija tik daudz un dažādās brieduma pakāpēs:(


dziedava 23.aprīlis, 14:50

Tai vajadzētu būt B.panicea, vajadzēja vismaz vienā foto fokusu uz sporu virsmas rakstu, jo sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām. Te tās neredz.


dziedava 23.aprīlis, 14:02

Augšējos 2 foto drīzāk kāda cita suga


dziedava 23.aprīlis, 13:19

Dīvaini, ka te nevar saskatīt nekādu rakstu sporām. Ļoti gaišas, mazas sporas būtu S.axifera, bet tai parasti ārējais tīkliņš bez āķīšiem, kas te ir saskatāmi. Ārējais tīkliņš ar āķīšiem ir S.pallida var. rubescens, bet tai sporas 6-7,5 mkm, it kā par lielu, Bet ja sporām tīkliņš, tad pēc garuma derētu S.hyperopta var. landewaldii, kam ir arī āķīši tīkliņam. Tomēr sporu rakstu parasti izdodas saskatīt.


dziedava 23.aprīlis, 13:07

Jā, ļoti tumša, tomēr tonis sarkanīgs un sporas atbilst.


dziedava 23.aprīlis, 11:14

Baltajai krāterītei arī var būt dzeltens kodols. Atšķiras no zeltkodola krāterītes ar lieliem kapilīcija mezgliem (zeltkodola krāterītei tie ir mazi)


dziedava 23.aprīlis, 09:50

Mana saprašana ir par vāju un līdz DD pārejai laika ir sasodīti maz :(. Ieliku lielajā FB grupā, ja nu.. https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4332142870378871


Eggy 23.aprīlis, 08:57

Lauzts spārns, uzturas šajā vietā jau vairākas dienas.


dziedava 23.aprīlis, 07:57

Jā, Iveta, te jautājums ir, vai dzīvs.


mufunja 23.aprīlis, 07:41

Noteikti alksnis. Neesmu pārbaudījis, vai tas ir dzīvs vai nē.


mufunja 23.aprīlis, 07:31

Koks bija dzīvs, to es atceros. Mežs bija blīvs, pārsvarā alksnis. Mitrs, netālu no upes.


adata 23.aprīlis, 07:25

Manā skatījumā tas ir, ja ne alksnis, tad lapu koka noteikti.


mufunja 23.aprīlis, 07:23

Nevarēju uzņemt labāku fotoattēlu. Viss ir tik gaišs:(


IlzeP 23.aprīlis, 07:01

Kas ar šo ir domāts? Lūdzu skaidrojumu.


dziedava 22.aprīlis, 20:44

Pēc Nannengas P.albescens var būt viena perīdija kārta, ja maz kaļķa. Varbūt tas ir šis gadījums. Kad tikšu pie datora, papētīšu vēl vācu noteicēju un savu mikroskopiju. Paraugu arī pie sevis atradu.


dziedava 22.aprīlis, 20:26

Nezinu, kāpēc šis nav izskatīts kā pēcsniedzīte. 24. marts pavasarī, kad bija daudz sniega. Pēc sporām varētu atbilst divas sugas - Physarum alpinum un Physarum albescens. Abām minētas 2 perīdija kārtas, bet redzu tikai vienu plānu, dzeltenu. Šīm sugām maz foto, bet esošajos arī tās divas kārtas nav uzskatāmi. Kopskats mēdz būt tik dažāds, ka grūti pateikt, cik šis atbilst.


dziedava 22.aprīlis, 17:11

Te arī būtu svarīgi zināt, vai dzīvs koks, un vai tur bija mežs. Netradicionāls sporu izmērs.


mufunja 22.aprīlis, 16:15

Par alksni neko nevaru teikt, nepievērsu uzmanību :(


dziedava 22.aprīlis, 15:55

Izskatīju zinātnē aprakstītās Badhamia. Un Badhamiopsis. Tuvākā izskatās Badhamiopsis nivisimulans, kam raksturīgas ciešas grupas uz dzīviem kokiem (bet vai šis ir dzīvs?). Sporas līdzīgas, bet te raksturīgas arī dažas ļoti ovālas un lielas sporas, kādas foto neredz, bet varbūt ir? Un jābūt ar gaišu līniju pāri, to pagaidam neatradu. Bet tonis un kārpas līdzīgas. Izmēram būtu jabūt (10-)11-14 mkm vai ovālām garākām. Es teiktu, ka šai līdzīga, bet cita suga. Bet citu man piedāvājumā pagaidām nav. Pēdējā foto teiktu, ka sporas negrupējas, tad atkrīt B.juliae. Bet tikko pamanīju priekšpēdējo foto un tagad man nav pārliecības, grupējas vai nē.


dziedava 22.aprīlis, 14:31

Un ja ir Badhamia, tad vajag arī uz stikliņa bez virsstikliņa mazos palielinājumos (lai nesaslapina okulāru) paskatīties, vai sporas negrupējas, pa divi vai vairāk. Te sporas izskatās ļoti apaļas, drīzāk negrupējas, bet paskatīties tāpat ir vērts.


mufunja 22.aprīlis, 14:29

Tas auga mežā uz atklāta pakalna, garajā zālē. Es to pārlaidu ar roku un tikai tad pamanīju.Ja atradīšu paraugu, nolikšu.


dziedava 22.aprīlis, 14:23

Oho! Tas ir pat vēl interesantāk. Man likās, ka egle. Sporas tumšas, ar tādu izmēru (9,5-11mkm) ātrumā neatrodu. B.panicea būtu gaišas sporas, B.affinis var. microspora - 8-10 mkm. Tas auga uz dzīva alkšņa? Jāpapēta Kuhnt.


dziedava 22.aprīlis, 13:59

Šīs ļoti interesantas, žēl, ka pamanīju tikai tagad. Sporas ļoti lielas, 12-14 mkm kopā ar citām redzamām pazīmēm atbilstu tikai Physarum vernum, bet pēc foto nav droši noteikt, vai Physarum vai Badhamia, tāpat nevar saskatīt, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Auga mežā vai pļavā? Tipiskās, mums zināmās zāļu sugas ir ar mazākām sporām. Bet P.vernum tipiski ir pēcsniedzīte. Tomēr tiek apgalvots arī, ka tā ir sugu grupa, kas ietvertu ne tikai pēcsniedzītes. Bet “vernum” tomēr nozīmē pavasari, bet jūnijs kā pavasaris ir nosacīti. Vārdsakot, šo paraugu būtu bijis vērts rūpīgāk papētīt.


mufunja 22.aprīlis, 13:33

Es tā nedomāju. Tas aug uz alkšņa. Tas drīzāk izskatās pēc Badhamia.


dziedava 22.aprīlis, 13:17

Izskatās, ka redzami arī tukši “trauciņi”.


dziedava 22.aprīlis, 13:13

Teorētiski iespējama P.corticalis forma bez vāciņa. Atradās tikai daži eksemplāri zem apses mizas, pārsvarā sīki. Pagaidām atstāšu nenoteiktu. Kapilīcijs arī ļoti tievs.


dziedava 22.aprīlis, 13:00

Tā kā tūlīt pārvāksimies, kaut kādu nosaukumu jāpiešķir jau tagad. Vēlāk varēs mainīt, ja nu kas noskaidrosies.


dziedava 22.aprīlis, 10:50

Šo vajadzētu šonedēļ mikroskopēt! Physarum cf. diderma?


W 21.aprīlis, 21:32

Paldies, Ansi:)


W 21.aprīlis, 21:31

Paldies, Julita:)


dziedava 21.aprīlis, 19:43

Ļoti līdzīga ir Macbrideola herreraem bet tai kājiņas apakša būtu sarkana.


erihir 21.aprīlis, 18:45

Paldies, of course, did not check moult when I uploaded photo.


dziedava 21.aprīlis, 15:47

Marina, šo novērojumu vajag sadalīt, vai arī pēdējos divus foto izdzēst


dziedava 21.aprīlis, 15:44

Ja ir kājiņa, tad teiktu, ka T.decipiens


dziedava 21.aprīlis, 15:20

Man šobrīd ir hipotēze, ka uz masu tādas ir H.decipiens, un ar zināmu piepūli uz sporām tīkliņu saskatītu (ne vienmēr viegli). Tā saucamās krāterformas, vai, es drīzāk pieturētos pie olīvkrāsas pilienīšu nosaukuma, ir retāk, mazākās grupiņās, zemākas, apaļākas un zaļganākas. Un sporām ir izteiksmīgas kārpas, ne neskaidrs tīkliņš vai kārpas.


dziedava 21.aprīlis, 15:14

Grūti saskatīt, bet man izskatās, ka elaterām ir divi vaļīgi vijumi. Tad ir T.varia. Ja būtu vairāk nekā divi vijumi, tad teiktu, ka H.karstenii.


dziedava 21.aprīlis, 13:46

Pētu atškirības T.contorta un H.karstenii. Nebiju agrāk pievērsusi uzmanību, ka uzsvars mēdz būt uz faktu, ka T.contorta ir vienkāršas elateras, bet H.karstenii - sazarotas. Mēs šķirojam - gludas un tādas kā izplūkātas. Te ir skaidri gludas, tātad pēc mūsu dalījuma - T.contorta, bet ir sazarotas, tātad varētu būt arī H.karstenii ;). Cik lasīju, diskusijās ir teikts, ka greizajai ir daudz varietāšu, tās mēdz būt strīdīgi izdalītas. Bet nu pagaidām atstāšu pie “gludajām”, jo vismaz mūsu šķirojumā pie H.kastenii neiederas


kamene 21.aprīlis, 11:50

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 21.aprīlis, 10:38

Paldies,Ansi, par sugu noteikšanu.


nekovārnis 21.aprīlis, 07:26

Paldies, Julita! :)


Vīksna 20.aprīlis, 22:45

Paldies !


tomhi 20.aprīlis, 22:42

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:40

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:33

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:16

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:15

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:14

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:12

Flowers and leaves definitely G. densiflora


dziedava 20.aprīlis, 22:10

Tomēr vēl būs pēcsniedzīte! :)


dziedava 20.aprīlis, 22:09

Šī jau ir labi nosakāma :)


tomhi 20.aprīlis, 22:07

Flowers definitely G. densiflora.


tomhi 20.aprīlis, 22:03

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:01

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:58

Flowers and leaves definitely G. densiflora


Ivetta 20.aprīlis, 21:24

Paldies, Uģi!


guta7 20.aprīlis, 21:14

Tad būs jādodas ievākt.


dziedava 20.aprīlis, 19:25

Paldies, Uldi!


Vīksna 20.aprīlis, 17:17

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 16:47

Paldies !


zemesbite 20.aprīlis, 15:22

Paldies, Julita!


Ansis 20.aprīlis, 15:04

Zirņu rūsas (Uromyces pisi-sativi) bojāts augs.


Mežirbe777 20.aprīlis, 14:28

Pietuvinot "Jāņa sētas" karti pietiekami tuvu, konkrētā tirdzniecības ķēde ir nosakāma :D Jā, šajā gadījumā tā ir Maxima.


IlzeP 20.aprīlis, 11:45

Es arī samulsu...


IlzeP 20.aprīlis, 09:03

Vai šī arī no Maximas?


dziedava 20.aprīlis, 08:25

Kaut kas sajaukts? Domāts Pulmonaria saccharata?


dziedava 20.aprīlis, 08:23

Interesanti, ka 5 km no manas kapu atradnes, tikai otrpus Daugavai. Nez, sīkpapardes tādu attālumu var pārvarēt, vai tās tomēr ir pilnīgi nesaistītas atradnes?


KM 20.aprīlis, 01:05

Negaidīju ko tādu šeit atrast. Viens pudurītis pilnziedā, dažus metrus tālāk viens mazāks, vēl tikai sāk ziedēt. Atradne kāpas virspusē, nekur apkārt neesmu manījis neko tamlīdzīgu, netālu notiek mežistrāde.


V.Grigorjevs 19.aprīlis, 23:51

Esmu to redzējis daudzas reizes un vienmēr uzskatījis par diezgan izplatītu augu, nezināju, ka tas izrādās rets.


dziedava 19.aprīlis, 23:19

Tad ir neparasti! Ievākta?


DaceK 19.aprīlis, 23:15

Jā, diemžēl ir tikai šī viena bilde.


Amanda 19.aprīlis, 21:43

Vidējais dzenis


Amanda 19.aprīlis, 21:42

Jūras ērglis


Amanda 19.aprīlis, 21:40

3 un 4 attēlā vidējais dzenis.


Ansis 19.aprīlis, 21:24

Baltsvītru miežabrālis - Phalaris arundinacea fo. picta


Ziemelmeita 19.aprīlis, 20:55

Paldies,Ansi!


Ansis 19.aprīlis, 20:46

Tās vītola saknes, ne sūna.


dziedava 19.aprīlis, 20:04

Dzīva?


guta7 19.aprīlis, 17:05

Jā, dzeltena.


guta7 19.aprīlis, 17:04

Noteikti nē.


guta7 19.aprīlis, 17:02

Lapukoka.


VitaS 19.aprīlis, 15:18

Pieliku arī foto.


dziedava 18.aprīlis, 21:07

Paldies!


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:07

Paldies,Julita! Paraugs ir, jāmeģina atrast brīdis pie mikroskopa.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:05

Paldies,Amanda!


Amanda 18.aprīlis, 21:00

Niedru lija


CerambyX 18.aprīlis, 20:19

Jāredz tuvāk (kaut vai izkadrēts šis pats attēls) - varbūt tumšā eļļasvabole (Meloe proscarabaeus)


Ivars Leimanis 18.aprīlis, 11:21

Varbūt Metzgeria conjugata?


Aleksejs Šarīpins 17.aprīlis, 23:37

3CY


VijaS 17.aprīlis, 22:18

Nē, nenobrieda līdz sporām, nesaglabāju.


VijaS 17.aprīlis, 22:16

Nē, nav gan.


Bekuvecis 17.aprīlis, 15:43

Pilnīgi noteikti P.cornucopiae. Papildu apsvērums - dēļ gadalaika: no Latvijā konstatētajām sānausēm tikai šī suga mēdz dažkārt (dažviet) augt arī agrā pavasarī (jo ir īpatnēja "divsezonu" sēne - sk. senes.lv). Aprīļa vidus ir par agru pat otrajai pavasarīgākajai sānausei - aizsegtajai (P.calyptratus). Turklāt tai gar cepurīšu malām būtu lapiņas segušā plīvura paliekas.


roosaluristaja 17.aprīlis, 14:20

Iespējams, tā ir


InŠu 17.aprīlis, 11:47

Es teiktu, ka Pleurotus cornucopiae: Cepurītes krāsa tik gaiši bēša nav pat vairākkārt salušām P.osteatus, bet šīs ir svaigi izaugušas. Lapiņas izteikti vērstas uz leju un veido kātiņa apakšā neregulāru rakstu, ko sauc par "anastomozes" tīklu.


dziedava 17.aprīlis, 11:36

Priekš aurantiaca galīgi neatbilst jaunu augļķermeņu krāsa (kam sākumā jābūt zaļgani dzelteniem). Variants ir C.intricata, bet te mikroskopijā grūti saskatīt brīvo galu skaitu mezglos, tāpēc ātrumā droši noteikt nevaru.


dziedava 17.aprīlis, 09:06

Tādi ļoti cieši lieli klājieni nav raksturīgi daudzveidīgajai, drīzāk kāda cita no pilienīšu dzimtas; būtu jāmikroskopē, jāskata sporu raksts.


mufunja 17.aprīlis, 09:01

Trichophaeopsis bicuspis


mufunja 17.aprīlis, 09:00

Gnomonia gnomon


dziedava 17.aprīlis, 08:59

Man kaut kā neizskatās pēc T.varia. Pēc pēdējā foto spriežot, - varētu būt paraugs?


dziedava 17.aprīlis, 08:55

Jā, šis novērojums ļoti interesants. Žēl, ka nav skaidra plazmodija piederība.


dziedava 17.aprīlis, 08:45

Nav pārliecības, ka te ir divi vijumi elaterai


VitaP. 16.aprīlis, 21:16

Mežiņā pie mājām, kļavā ieurbtā caurumā (sulām).


adata 16.aprīlis, 20:57

Paldies, Julita!


Siona 16.aprīlis, 20:55

Oij, tur pie vainas būs resni pirksti.. un netīšam uzklikšķinājies uz konkrētas sugas.. henotēku sugas pavisam noteikti neuzņemtos noteikt :D Paldies! :)


erihir 16.aprīlis, 19:46

Yes, and I am very embarrased by this simple mistake...I did not check my first impression properly which I should have done.


erihir 16.aprīlis, 19:44

Paldies, and sorry! I am struggling with latin-Latvian, species is of course leucopsis.


dziedava 16.aprīlis, 19:27

Edvīns nokomentēja, ka interesanti, bet viņš esot ceļojumā, tāpēc nevar šobrīd iedziļināties. Nu tātad vismaz acīmredzami tur nekas nešķiet :)


dziedava 16.aprīlis, 17:18

Uz kā auga?


Mežirbe777 16.aprīlis, 16:16

Paldies par vērību! Protams, ka tā ir C.brachypoda! Acu gaišumam kvalitatīvs miegs par sliktu nenāktu :D


dziedava 16.aprīlis, 13:25

Jāatdala, gan jau nav parastais


dziedava 16.aprīlis, 13:22

Nav izjukusi piepe?


Lietuviete 16.aprīlis, 11:24

Trešais simbols nav zināms.


Vladimirs S 16.aprīlis, 10:57

Gredzenošanas datums: 23.05.2025 Gredzenošanas vieta: Anniņmuižas mežā, Imantā, Rīgā Vecums: pull, Tēviņš Gredzenotājs: Imants Jakovļevs


Ziemelmeita 16.aprīlis, 09:04

Paldies, Julita, par skaidrojumu.


meža_meita 16.aprīlis, 09:00

Noteikti nav Chaenotheca stemonea. Tā ir ar zaļu laponi, brūnu sporu masu.


meža_meita 16.aprīlis, 08:57

Raivo, nebūs Chaenotheca furfuracea, bet gan C.brachypoda (dabisku mežu indikatorsuga). C.furfuracea ir ar izteiktu laponi, daudz lielāki aķ un košāk zaļa krāsa


dziedava 16.aprīlis, 08:32

Vismaz vienai bildei mikroskopijā vajadzētu pielikt kādu mērogu, lai var saprast, kā mērīts, un samērīt, ja kas pietrūkst. O.persimile tipiski uz eglēm neaug, tāpēc pētu, vai nav noteikšanas kļūda. O.favogineum aug uz eglēm, tai mikroskopijā svarīga pazīme ir elateru platums, kas pārsniedz 6 mkm. Te elateras izskatās platas, bet "uz aci" noteikt platumu grūti. Vizuāli jau baigi medaino neatgādina, bet tur jau arī krustojumi iespējami. ja aug uz egles, tad gribas saprast, kāpēc.


dziedava 16.aprīlis, 07:40

Ivetai taisnība. Vēl vairāk. Sistemātiķi nesen ir atklājuši, ka pilienīšu un sprodzīšu dzimtas ir ļoti līdzīgas, tāpēc tur vajadzētu veikt revīziju, kas tur kurā dzimtā īsti ir. Bet sēnēm jau sen viss skaidrs - pilienīšu daudzgalves mierīgi dzīvojas gan pa pilienīšu, gan sprodzīšu dzimtas gļotsēnēm :D. Tā ka ne tikai uz bumbulītēm, bet arī uz sprodzītēm tās iespējams novērot :).


BI 15.aprīlis, 23:11

Jābūt vēl vienam simbolam, kas lasās perpendikulāri redzamajiem!


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:54

Tad jau iespējams ka medainā arī apaug. Es arī īsti nezinu vai tā ir.


adata 15.aprīlis, 20:48

Hmm, pilienīšu dzimta vien ir, par to nebiju aizdomājusies. Ko Julita teiks?


adata 15.aprīlis, 20:44

Skaista! Šķiet, sporu masa varētu būt dzeltena.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:43

Man arī tā izskatījās, bet vai medainā bumbulīte mēdz apaugt ar pilienīšu daudzgalvi? Tas man lika domāt par kādu no pilienītēm.


CerambyX 15.aprīlis, 20:41

Varbūt arī Poecilus versicolor


adata 15.aprīlis, 20:35

Teiktu, ka medainā bumbulīte. Redz vertikāli izstieptus augļķermeņus (ne pilienveida).


dziedava 15.aprīlis, 13:47

Paraugs vēl ir?


dziedava 15.aprīlis, 13:37

Bet ievākts jau nav? Vērtīgs, jo ar attīstību


dziedava 15.aprīlis, 11:35

Paldies par paraugiem!! Šorīt mikroskopēju un apkopojumu ieliku lielajā grupā, visvairāk cerot, ka Edvīns kaut kad paskatīsies: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4324306857829139/


Ziemelmeita 14.aprīlis, 17:31

Paldies,Julita! Tajā laika vēl nedarbojos ar mikroskopu, iespejams ir sūtīts paraugs, bet skaidri neatceros. Pie manis nav.


adata 14.aprīlis, 14:07

Pirmā bilde- šūnu daudzpilīte (sporu mākonis sarkans un staipās), otrā un trešā - kazeņu daudzpilīte (gara kāja, sporu mākonis brūns).


dziedava 14.aprīlis, 09:20

Lasu un nesaprotu, par kādu "tumšo mezglu izvietojumu" es runāju, jo šobrīd saskatu meridiānu tīkliņu, turklāt jaunākas izskatās melnas, kas viss būtu raksturīgs C.cancellata, bet ne C.piriformis, kas jauna ir zilgana. Protams, paraugā to būtu vislabāk apskatīt (vai varētu būt pie manis?)


IlzeP 14.aprīlis, 08:03

Gredzenots kā pieaudzis putns 14.11.2021. Gdynia: Skwer Plymouth, POMORSKIE, POLAND.


IlzeP 14.aprīlis, 07:59

Pēc foto noteica Valdis Pilāts. Balts vēders kā klaidoņpelei, svītra pār muguru - svītrainā.


Ziemelmeita 13.aprīlis, 17:33

Paldies,Ansi!


adata 13.aprīlis, 15:36

Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!


BI 13.aprīlis, 12:28

Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.


dziedava 13.aprīlis, 11:45

Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.


IlzeP 13.aprīlis, 09:09

Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.


zane_ernstreite 13.aprīlis, 08:11

Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!


dziedava 13.aprīlis, 06:30

Jā, būs trāpīts :))


ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Vīksna 12.aprīlis, 16:18

Paldies !


roosaluristaja 12.aprīlis, 11:22

It kā pēc sila strazda izskatās


dziedava 12.aprīlis, 09:55

Visdrīzāk jau medainā bumbulīte Oligonema favogineum, bet bez mikroskopēšanas, neredzot, vai augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, grūti droši apgalvot.


gints 11.aprīlis, 22:27

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:46

Garkāta agrenīte (Microstoma protractum).


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:37

Paldies, Julita!


dziedava 11.aprīlis, 17:06

Paldies, priecē gatavība darboties! :) No augošajām tagad jābūt gandrīz tikai pēcsniedzītēm, ja tās ir. Aktīvākā citu sugu augšana sākas tikai jūnija vidū. Šis ir tāds klusais laiks gļotsēnēm. Var vienīgi priecāties par pērnajām, kas labi saglabājušās.


dziedava 11.aprīlis, 17:02

Iveta, izlocītajai ērkulītei sporām nav tīkliņa, te ir. Vismaz par šo sugu ir droši, ka nav. (Pēc ārējā paskata es ar šo versiju izskatīju)


Mežirbe777 11.aprīlis, 16:20

Vēlreiz paldies par iedziļināšanos šajā sfagnu brīnumiņā! Šķiet, ka lai iegūtu sistemātisku pārliecību šādās problēm-situācijās taksons būtu jāliek zem sekvencēšanas adatas :) Mūsdienu mikoloģijā tā kļuvusi teju par ierastu praksi.. Ceru, ka kādreiz arī mums tas nebūs nekas "tāds". Esmu noskaņojies uz aktīvu gļotsēņošanas sezonu, pašlaik gan atrodamo taksonu daudzums neraisa sajūsmu.. Vēlu veiksmīgu darbošanos gļotsēņu jomā!


adata 11.aprīlis, 15:11

Izlocītā ērkulīte nevar būt?


dziedava 11.aprīlis, 15:03

Te sporu mākonis ar brīviem galiem, nevis kā kamols, tāpēc nebūs vāles/apkaklītes


dziedava 11.aprīlis, 14:43

Mēģināju ar šo tikt skaidrībā. Specifiski purvainām vietām un sfagniem neko neatradu. Parunāju arī ar mākslīgo intelektu :D. Pašreizējais secinājums, ka kopumā no [man] zināmā apmēram atbilst D.tigrinum, bet nav pārliecības, ka nav kāda man vai zinātnē neaprakstīta suga / varietāte, kas atbilstu precīzāk. Tā ka pēc šībrīža zināšanām lai ir D.tigrinum, un tad jau redzēs, vai ar laiku kas mainīsies. Mūsu straujajos sistemātikas līkločos 100% garantijas nav nekam :)


IlzeP 11.aprīlis, 13:58

Žēl, ka pēdas nospiedums nav nofotografēts.


IlzeP 11.aprīlis, 13:57

Lai gan lāču tur esot "papilnam", J. Ozoliņš šo iesaka neskaitīt par drošu - tumsa, citi noverotāji...


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:37

Jānis Ozoliņš šo novērtēja kā "izcili pareizu ziņu". No šīs var mācīties, kā fotografēt lāča pēdas.


dziedava 11.aprīlis, 13:28

Šīm paraugs nav saglabājies? Nevaru saprast, vai sporas ir ar tīkliņu no adatiņām, vai ar līnijām. Īsti nesanāk neviena man zināma suga.


IlzeP 11.aprīlis, 10:29

Vai fotogrāfijas nav?


dziedava 10.aprīlis, 20:25

Oi, ja vēl dabūtu sabildēt jaunu, sākot no plazmodija, tad jau vispār būtu super :)). Es diezin vai savā atradnē vēl būšu, bet kas zina.


adata 10.aprīlis, 20:08

Vāciņi arī dabā neizskatījās plakani, tad jau es būtu mērķējusi uz retāko, plakano mizaini. Mans paraugs arī diezgan izsporojies, bet varbūt vēl ko varēs saskatīt. Nu, intriga šosezon iet un vērot, neticu, ka tajā sporu lērumā nekas neaugs.


dziedava 10.aprīlis, 20:03

Iveta, es nezinu :), tur jau izskatās pēc sporām. Sēnes šobrīd nepētu, nav laika.


adata 10.aprīlis, 19:59

Nu vai tad šis nav Sorocybe resinae micēlijs, uz kura mēdz augt gļotsēne?


dziedava 10.aprīlis, 19:57

Staipīgs kapilīcijs esot P.depressa. Bet tai vāciņš ir plakans. Mani eksemplāri jau izsporojušies, bet te foto vāciņi taču nav plakani?! Skatījos Nannengas monogrāfiju, tur pēc atslēgas aizgāja uz cf. P.depressa, t.i., līdzīga plakanajai, ar staipīgu kapilīciju, bet izliektu vāciņu kā kārpainajai. cf nozīmē, ka tāda suga nav oficiāli izdalīta, un nav nekādu attēlu, par foto nerunājot, līdz ar to var tikai minēt, vai Nannega domājusi tādu gadījumu kā mums izskatās. Par paraudziņu esmu gatava saderēt, ka būs tāds pats kā man :), bet interesanti jau būtu kapilīciju paskatīt, vai tieši tāds būtu.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts