Aktīvie lietotāji: 127 Kopējais novērojumu skaits: 1628194
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants 2020.–2024.g.
Pievienots

Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv

 

Šogad pavasarī klusu, bet aktīvi iesācies trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (LLPA3), kura mērķis ir ievākt informāciju par visām Latvijā ligzdojošajām putnu sugām 2020.–2024. gadā. Mērķis ir pirmo reizi Latvijas atlantu vērsturē (iepriekš bijuši četri - divi Latvijas un divi Eiropas) sasniegt teicamu apsekotību visā Latvijas teritorijā!

Detalizēta informācija par atlantu, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ir 2020.g. tapušajā LLPA3 datu ievākšanas un ziņošanas metodikā. Aicinu katru datu ievācēju pārlasīt šo atjaunoto metodiku.

 

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Svarīgākais:

 

  • 2020.–2024. gadā notiek trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants, kura mērķis ir katrā Latvijas 5x5 km kvadrātā konstatēt visas tajā ligzdojošās putnu sugas;
  • Atjaunināta Dabasdati.lv lietotne ar būtiskiem papildinājumiem ērtākai datu ievākšanai. Datu ievākšanai aicinājums ir izmantot tieši lietotni; 
  • Pabeigta LLPA3 statistikas un web ievades sadaļa - https://dabasdati.lv/lv/putnuatlants/ievadellpa3/
  • Aicinājums visus novērojumus ziņot kā punktveida, jo tehnisku iemeslu dēļ šobrīd daudzpunkti (poligoni, līnijas u.tml.) LLPA3 atlantā netiek integrēti; 
  • Visi 2020.–2024. gada punktveida putnu novērojumi ar ligzdošanas pazīmēm, kas atrodami portālā Dabasdati.lv automātiski tiek integrēti atlantā. Tādēļ veids kādā iesniegts ziņojums portālā (lietotne, datu ievade caur pašu portālu, uzskaišu sadaļa, datu imports u.tml.) nav būtisks; 
  • Datu precizitātei pievienotas 20 papildziņu sugas (par 74 sugām papildziņas nav obligātas), un, ziņojot caur Dabasdatu LLPA3 ievades sadaļu, ilgākais periods par ko iespējams ievadīt datusvi ir divas dienas.


2020. gada sākumā notika darbs pie portāla Dabasdati.lv ievades un statistikas sadaļas pilnveidošanas (šobrīd darbi ir pabeigti), bet jūlijā, saņemot LVAF finansējumu par datu ievākšanu līdz nākamā gada sezonas beigām, tika pielāgota arī mobilā lietotne ērtākai un ātrākai putnu datu ievadei. Šobrīd uzlabotā mobilā lietotne ir publicēta gan Play Store (Android) gan AppStore (iOS) veikalā un pieejama bez maksas.

 

Dabasdati.lv lietotne iestatījumi

Jaunākie Dabasdati.lv mobilās lietotnes uzlabojumi (versija 1.3.8 (Android) un 1.4.2 (iOS)) realizēti tā, lai novērojumus varētu ievadīt pēc iespējas ērtāk, ātrāk un precīzāk.

Veiktie uzlabojumi (pilna lietotnes funkcionalitāte un 2020.g. video pamācība (jāieslēdz subtitri) redzama arī aprakstā pie lietotnes):

  1. Statusa lauka uzlabojumi. Lietotnes iestatījumos iespējams atzīmēt lauku "Pielāgot ligzdojošo putnu atlantam". Šī atzīme sarindo “Statusus” atbilstoši putnu atlantam un statusa laukā atlanta pazīmes rādās pirmās (noklusējuma pazīme ir "Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)"). Ziņojot statusu “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)” vai “Dzied (D)”, tā kļūst par noklusējuma pazīmi nākamajam novērojumam. Ja nākamais novērojums tiek ziņots ar citu statusu (ārpus B vai D), piemēram, statuss “Redzēti mazuļi (RM)”, tad nākamajam novērojumam noklusējuma pazīme tiek atkal uzlikta kā “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)”. 
  2. Noklusējuma grupas prioritizēšana. Lietotnes iestatījumos iespēja norādīt (no saraksta) vienu interesējošo ziņošanas grupu (piemēram, putni, rāpuļi, augi u.tml.), kuru sugu meklēšanas atlasē rādīt kā pirmo (ziņojot novērojumu). Pārējo grupu sugas rādās pēc šīs pirmās izvēlētās grupas. Šī opcija samazinās ierakstāmo zīmju skaitu meklētājā, lai atrastu ziņojamo sugu. Ja pārsvarā ziņojat putnu novērojumus (piemēram, priekš LLPA3), tad kā pirmo grupu meklējot sugu uzlieciet "Putni".
  3. Dabasdati.lv sugu meklēšana

  4. Biežāko ziņoto putnu prioritizēšana. Lai paātrinātu datu ievadi un mazinātu kļūdu iespēju ziņojot retas sugas, jaunajā versijā putni tiek sašķiroti pēc to ziņošanas biežuma 7 biežuma kategorijās (iepriekš kārtošana bija alfabētiskā secībā), bet katras kategorijas iekšienē tie tālāk ir sašķiroti alfabētiskajā secībā. Tādējādi, meklējot putnu sugu un, piemēram, meklētājā ierakstot pirmos burtus “ster”, kā pirmā tiks parādīta nevis 1985.g. vienu reizi novērotā birztalu stērste, bet gan dzeltenā stērste, niedru stērste, dārza stērste utt. Tādēļ biežāk ziņotās sugas vienmēr būs saraksta sākumā, bet pavisam retās – saraksta beigās. Šāda biežāko putnu sugu prioritizēšana tiek iespējota brīdī, kad ir izvēlēta kāda no grupām laukā "pirmā grupa meklējot sugas". Ja neviena grupa nav izvēlēta, tad putni rādās alfabētiskā secībā. Arī citām grupām ir iespējams ātri piešķirt šādu "biežuma" kategoriju.
  5. Ērtāka skaita norādīšana. Norādot skaitu vēlamajam novērojumam, ierakstot skaitu “NO”, šis cipars automātiski dublējas arī laukā skaits “LĪDZ”. Lietotājs var arī pašrocīgi izmainīt skaitu LĪDZ, ja tas bijis no-līdz robežās.  
  6. Saraksta pabeigšana. Veidojot sarakstu (saglabājot novērojumus sarakstā ar unikālu identifikatoru un precīzu laiku no un laiku līdz) pēc pēdējās sugas pievienošanas un pogas “PABEIGT” nospiešanas lietotne pārjautā “Vai tiešām vēlaties beigt sarakstu un nosūtīt novērojumus?”. Tādējādi saraksti vairs netiks pabeigti kļūdas pēc, netīšām uzspiežot uz pogas. 
  7. Uzlabota karte. Ne gluži lietotnes uzlabojums, bet lietotnē izmantotajā Jāņa Sētas pamatkartē šobrīd tiek attēlotas arī ĪADT un mikroliegumu teritorijas. ĪADT teritorijām tiek parādīts arī to nosaukums, bet mikroliegumi bez nosaukumiem attēloti ar rūtainu svītrojumu.

 

Kāpēc izmantot mobilo lietotni Dabasdati.lv?

Lai gan datus atlantam ir iespējams ziņot gan portālā speciāli tam izveidotajā sadaļā (vai arī izmantojot jebkuru citu ziņošanas formu), gan LOB (rakstot e-pastu vai uz papīra lapas), tomēr vēlamākais variants ir ziņot tieši caur mobilo lietotni. Dabasdati.lv mobilā lietotne ir mūsdienīgākais, ērtākais, ātrākais un precīzākais veids kā ziņot datus. Tālāk uzskaitītas vairākas priekšrocības:

    Dabasdati.lv lietotne karte

  1. Navigācija un maršruta plānošana. Mobilajā lietotnē ir ērti redzēt gan savu atrašanās vietu, gan kvadrātu tīklu (tiek rādīts 25x25km, 5x5km, 1x1km un 250x250m tīkls) – tas palīdzēs ne tikai orientēties 5x5km kvadrāta robežās, bet arī ērti noteikt aptuveno attālumu. Savukārt navigācijai izmantojama Baltijā labākā karte, ko izveidojusi Jāņa Sēta. Tādējādi, esot kādā 5x5km kvadrātā par ko ievācami visi tur ligzdojošie putni, var ērti izplānot maršrutu kā kvadrātu apbraukāt un, kā pabūt visos tur pieejamajos biotopos (piemēram, mežs, ciems, viensēta, upe, dīķis, ezers, purvs, pļava u.tml.). Tā kā kartē šobrīd redzamas arī ĪADT teritorijas, tad iespējams mērķtiecīgi apmeklēt arī tās. Lietotnē Jāņa Sētas karti iespējams pārslēgt uz ortofoto karti – šī karte var, piemēram, palīdzēt apkārtnē saskatīt vecāko mežu (kur labi saskatāmi atsevišķo koku vainagi), redzēt izcirtumus u.tml. 
  2. Ātrums un precizitāte. Tā kā putnu atlanta dati lielā mērā ir pilsoņu zinātne – t.i. jebkurš cilvēks var piedalīties zinātniskā projektā, tad svarīgi, ka visi ievāktie dati ir precīzi un izmantojami. Tā kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj ērti un ātri ievākt punktveida datus ar precīzu pulksteņa laiku par visiem novērojumiem (iepriekšējos atlantos lielākajai daļai sugu ievāca tikai 5x5 km kvadrātu, kur tā ligzdo, tādējādi citiem mērķiem šie dati īsti nebija derīgi), tad nekorekti būtu to neizmantot. Tādēļ, ziņojot caur mobilo lietotni, iespējams precīzi norādīt punktveida vietu (vai lauku, meža masīvu, ūdens tilpni), kur putns novērots, kā arī novērojumam pievienojas precīzs novērojuma laiks līdz sekundei. Nosūtot novērojumus, tas uzreiz nonāk kopējā datubāzē, kur visiem ir pieejams. Pievienot novērojumus lietotnē ir ne tikai daudz precīzāk, bet arī ātrāk nekā tos atzīmēt, piemēram, uz lapas, bet vēlāk no lapas pārrakstīt datorā, radot papildus kļūdu riskus. Iegūtie punktveida novērojumi tālāk ērti izmantojami gan dabas aizsardzībā, gan citos projektos. Jaunizstrādātajā LLPA3 statistikas sadaļā tiek attēloti visi šādi punktveida novērojumi no izvēlētā 5x5km kvadrāta, tādējādi lietotājam ērti redzēt, kurās kvadrāta vietās dati ievākti un, kur tos būtu vēl jāievāc, lai veicinātu pilnīgu kvadrāta apsekotību. Starpcitu, lai uzlabotu datu precizitāti arī jaunajā ziņošanas sadaļā, kas pieejama portālā Dabasdati.lv ir veikti uzlabojumi. Proti, pie papildziņu sugām (sugām, kurām reģistrējama punktveida vieta, precīzs laiks un putnu skaits – vairāk metodikā) ir pievienotas visas īpaši aizsargājamās putnu sugas, kā arī lielākā daļa ūdensputnu, kopā 20 papildu sugas salīdzinot ar iepriekšējiem atlantiem (skat. metodiku). Vēl viens jaunums – ja datus no blociņa ievada portālā, tad katram novērojumam vēlams atzīmēt precīzu dienu, jo LLPA3 datu ievades sadaļā garākus periodus par divām dienām ziņot vairs nevar (divu dienu periods ir atstāts gadījumiem, kad novērošanas laiks ietver pusnakti, tādēļ pārējās situācijās novērojumam jānorāda viens datums). Arī šeit nepieciešams ievadīt precīzu laiku no un laiku līdz. Laiku, kas pavadīts kvadrātā jānorāda precīzi līdz minūtei, nenoapaļojot. 
  3. LLPA3 statistika

  4. Ērtums un datu daudzums. Lietojot mobilo lietotni, ir ļoti ērti ievākt gadījuma ziņas. Piemēram, pat speciāli neapsekojot 5x5km kvadrātus, bet pa ceļam ieraugot baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem, to uzreiz var precīzi ziņot (īpaši vērtīgi ir jebkuras sugas novērojumi (vēlams ar foto), ja konstatēta ligzda ar olām vai ligzda ar mazuļiem). Tam nav vajadzīgs noorientēties, kurā 5x5 km kvadrātā atrodies, atzīmēt blociņā un vēlāk veltīt laiku blociņa satura ievadei Dabasdati.lv portālā. Tādēļ arī turpmāk jebkādu ligzdojošu putnu ziņošana portālā ir uzteicama! Šoreiz LLPA3 laikā īpašs aicinājums un uzdevums ir apsekot visas ūdenstilpes un, ziņot precīzu tur novēroto putnu skaitu, kā arī pēc iespējas ziņot visus īpaši aizsargājamu sugu novērojumus, kā arī visus naktī novērotos putnus un ziņotājam šķietami retākās sugas. Tas ir būtiski, lai varētu pēc iespējas precīzāk novērtēt retāku putnu populācijas lielumu (tām sugām, kuru populāciju lielumus nevar novērtēt veicot dažādus putnu monitoringus), apzināt retāku sugu atradnes, kā arī tas palīdzēs labāk redzēt, kuras vietas kvadrātā ir apsekotas. Tādēļ arī šeit lietotne var palīdzēt pārvarēt slinkumu (vai taupīt laiku) un, ziņot katru retāku sugas novērojumu. 
  5. Pilnais saraksts. Viskvalitatīvākā datu ievākšana ir, mērķtiecīgi apsekojot 5x5km kvadrātu un precīzi atzīmējot kvadrātā pavadīto laiku. Šim mērķim arī lietotnē iespējams veidot pilno sarakstu (vairāk par pilno sarakstu iespējams uzzināt metodikā un aprakstā par lietotni). Pilnais saraksts nozīmē to, ka novērotājs ir atzīmējis saraksta sākuma un beigu laiku, kā arī visas noteiktās putnu sugas, un nevienu apzināti nav izlaidis. Tādējādi tiek saglabāta informācija gan par kvadrātā pavadīto laiku (kas ir būtiska informācija, vērtējot kvadrāta apsekotības kvalitāti), gan par sugām, kuras nav tikušas konstatētas. Piemēram, pilnajā sarakstā NEatzīmētā svīre 6. maijā liecinās par to, ka tā tiešām vēl nav atlidojusi, bet, vērtējot tikai 6. maija gadījuma novērojumus, nav iespējams pateikt vai svīre tiešām nav tikuvisi novērota, vai arī kādam šāds novērojums nelicies atzīmēšanas vērts. Tieši tāpat daudz precīzāk konstatēt, kad apklust laikstīgalu vai dzegužu dziesmas, kad Latviju pamet stārķi u.tml.

 

Lietotnes publicēšana 2015. gadā ir ļāvusi palielināt ievākto datu daudzumu. Tikai 2015.g. janvārī (8 gadu laikā) portāls Dabasdati.lv sasniedza 100 000 novērojumu. Taču jau šajā vai nākamajā gadā Dabasdatos būs miljonais novērojums (caur lietotni šobrīd ziņoti aptuveni 261300 novērojumi)! Novērojumu ziņošana ir desmitkāršojusies. Kurš būs šī mijonā novērojuma autors un vai tas tiks ziņots caur Dabasdatu lietotni? Kas būs ziņotā suga? Redzēsim!

 

Papildu informācija: www.lob.lv/putnu-atlants, Andris Dekants, atlants@lob.lv

 

Projekts "Datu ieguve Latvijas ligzdojošo putnu izplatības noteikšanai (2020.–2021.gadam)" notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 

             

Pēdējie novērojumi
Corvus corone cornix - 2023-05-31 AinisP
Hirundo rustica - 2023-05-31 AinisP
Vanellus vanellus - 2023-05-31 AinisP
Ciconia ciconia - 2023-05-31 AinisP
Carduelis carduelis - 2023-05-31 AinisP
Micrommata virescens - 2023-05-31 Xorda
Motacilla alba - 2023-05-31 AinisP
Nezināms
Ignotus
@ Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
felsi 31.maijs, 19:27

Ideja laba!


dziedava 31.maijs, 19:19

Njā, kas to zina, kas tas varētu būt. Bet vari ielikt FB grupā kā parasts mirstīgais un pavaicāt Ļeontjeva domas.


Irbe 31.maijs, 19:19

Melnā dzilna


Ivetta 31.maijs, 19:12

Paldies, Uģi!


felsi 31.maijs, 18:07

Man izskatās pēc Tubiferas applanata, žēl, ka tad neievācu paraudziņus.


felsi 31.maijs, 18:01

Pievienoju mikroskopiju.


davis_wi 31.maijs, 17:56

Sorry, atradu, kā var.


davis_wi 31.maijs, 17:55

Vairs nevar no lietotnes pievienotajiem ziņojumiem audio pievienot?


mufunja 31.maijs, 17:37

bet šaubu nav)) paldies


Ivetta 31.maijs, 15:14

Paldies, Uģi!


CerambyX 31.maijs, 14:32

Nē, parastais ir pirmais no sīksamteņiem, kas parādās - parasti jau maija vidū (+/- atkarībā no sezonas agruma/vēluma). Purva sīksamtenis gan šogad šajā laikā ar varētu lidot, jo šķiet ir tāda agra vasara.


spiigana 31.maijs, 14:28

Paldies, Uģi! Parastajam nav ļoti agrs?


Ilgonis 31.maijs, 14:17

Paldies, bieži redzēta bet līdz šim nepazīta


Izabella 31.maijs, 13:46

Paldies!


Ziemelmeita 31.maijs, 13:21

Paldies Ansi par sūnu noteikšanu.


Ziemelmeita 31.maijs, 13:20

Paldies,Ansi!


nekovārnis 31.maijs, 13:07

Paldies, Uģi! :)


dziedava 31.maijs, 12:44

Reku notikumu attīstība - pēc dienas dzeltenais kļuva rūsgans! https://www.facebook.com/groups/myx.lv/posts/1014448273056993


Karmena 31.maijs, 12:13

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


zane_ernstreite 31.maijs, 11:49

Jā, krāsojums visai raksturīgs. Skatos vaboles lielākoties Mareka Ieviņa blogā, un šo kaut kā neatradu, kaut to, ka smecernieks, visumā biju sapratusi


zane_ernstreite 31.maijs, 11:42

Paldies, Uģi! Likās, ka smecernieks, bet man, protams, daudz kas var likties ))


CerambyX 31.maijs, 11:42

Tā kā smecernieks Polydrusus picus - šķiet gana raksturīga un nesajaucama suga. Neesmu gan pārliecināts vai suga ir Latvijā pirms tam konstatēta. Vismaz 2012. gada Latvijas smecernieku apkopojumā minēta vien kā potenciāla suga (konstatēta Lietuvā), bet nu varbūt kāds šo 11 gadu laikā ir tomēr atradis? Kas zin?... :)


CerambyX 31.maijs, 11:23

Deguns nedaudz aplipis ar smiltīm, bet cik varu saskatīt, tad, manuprāt, testudinaria. Pirmajā foto kur no augšas - deguna vidējā daļa sanāk tāda kā ievirzīta nedaudz uz iekšu, novietota dziļāk kā malējās. E.maura viss deguns tā kā plakans, visas 3 daļas vairāk vai mazāk vienā līmenī.


ekologs 31.maijs, 10:57

Paldies, Marek! :)


ekologs 31.maijs, 10:57

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 31.maijs, 10:55

Šiem sugas var palīdzēt noteikt augs uz kā kāpuri barojas.


ekologs 31.maijs, 10:53

Varbūt pagaidīsim, ko Uģis teiks?


ekologs 31.maijs, 10:52

Laikam Marek taisnība Tev ir:) Ja pietuvina to bildi, kur bruņublakts guļ uz muguras un aplūko vēdera apakšpusi pie ģenitālijām, tad forma atgādina Eurygaster testudinaria.


CerambyX 31.maijs, 10:52

Man ar vairāk kā saulii, bet nu jā - tā 80/20 :)


ekologs 31.maijs, 10:40

Mh...Jā, ārēji ļoti līdzīgas. Pielikšu klāt vēl bildes:)


nekovārnis 31.maijs, 10:36

Izskatās, ka sīkais. Otrajā foto, malā, tas ar zilajiem spārniem gan cita suga.


nekovārnis 31.maijs, 10:24

Ar Eurygaster bruņublaktīm nejūtos pārāk drošs, bet manuprāt šī ir Eurygaster testudinaria - deguna vidusdaļa šķiet ieliekta uz leju, nevis vienā līmenī ar malējām daļām kā E.maura?


megere 31.maijs, 10:12

Tā nu gan nebūs zebiekste. Vairāk izskatās pēc akmens caunas.


kamene 31.maijs, 09:25

Paldies, Uģi. Jauna suga pagalmā.


kamene 31.maijs, 09:20

Paldies! Tādi vērpumi šur tur pie mums parādās.


Mežirbe777 31.maijs, 08:23

Orchis mascula.


Carum carvi 30.maijs, 23:42

Sīkais vai meža?


Carum carvi 30.maijs, 23:41

Āboliņa sprīžmetis


Carum carvi 30.maijs, 23:40

Kāpostu


dziedava 30.maijs, 23:27

Nekas cits nesanāca, tāda krāsa arī vairāk raksturīga parastajam.


Alef1 30.maijs, 21:05

Laputis ir mārīšu pamatbarība, šur tur tās pat speciāli izlaida šim nolūkam.


adata 30.maijs, 21:03

Varētu būt baltblusiņas. Kaitēklis, īpaši siltumnīcā.


andrisb 30.maijs, 20:26

Paldies!


dziedava 30.maijs, 19:49

Visticamāk, jā. Varētu likties, ka šī tāda parasta suga, bet man pašai tikai kādi 5 novērojumi, gandrīz visi pagājušā gadā..


Ziemelmeita 30.maijs, 19:18

Otrā rītā arī izmaińu nav,tikai zem mizas veidojas kūlīte


Ziemelmeita 30.maijs, 18:49

Paldies,Julita, par tik ātru noteikšanu. Tad jau droši vien pārējās arī ir tās pašas. Visas atrastas uz priedes koksnes.


Irbe 30.maijs, 18:45

Varbūt krūmu ķauķis


Lietuviete 30.maijs, 16:35

Paldies!


Monta Heidemane 30.maijs, 16:04

Paldies!


adata 30.maijs, 15:48

Cekulainā ziepenīte.


Kiwi 30.maijs, 15:37

Paldies, Marek!


Kiwi 30.maijs, 15:36

Paldies, Uģi!


CerambyX 30.maijs, 12:39

Grūti tā attēlā saskatīt, varbūt kādas cikādiņas.


Karmena 30.maijs, 12:39

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


Rekmanis 30.maijs, 12:11

Niedru lijas tēviņš


VitaS 30.maijs, 12:09

Trejlapu puplaksis


IlzeP 30.maijs, 11:52

Drīzāk pēc lijas izskatās.


nekovārnis 30.maijs, 11:35

Iespējams daudzveidīgās mārītes (Harmonia axyridis) kāpurs. Mārītes ēd laputis :)


dziedava 30.maijs, 10:56

Mikroskopijā no maza gabaliņa jau visu varēja labi saprast :). Tai potenciālajai jaunajai sugai laikam vajadzētu būt tumšākai. Te izskatās, ka ir labs piemērs, kā varētu izskatīties: https://www.gbif.org/occurrence/3894180306 Un augot uz melnajiem plūškokiem - vērts pievērst uzmanību, ja nu tādus redz :)


VitaS 30.maijs, 10:09

Pat neiedomājos, ka var būt tāda līdzība. Paldies!


kamene 30.maijs, 09:17

Paldies! Tāds man uz garāžas durvīm tupēja.


nekovārnis 30.maijs, 02:54

Izskatot iespējamos variantus tā kā pēc sarkankrūšu līķvaboles kāpura izskatās.


Vīksna 30.maijs, 00:06

Pļavas spulgnaglene.


a.b 29.maijs, 23:52

Paldies.


Irbe 29.maijs, 23:04

Purva ķauķis


Irbe 29.maijs, 22:48

Mazais ērglis


CerambyX 29.maijs, 22:28

Hipparchia alcyone is 'almost' impossible in that location. Without photo proof unfortunately it is impossible to accept this observation as this species.


Aceralba 29.maijs, 22:06

Paldies :)


felsi 29.maijs, 20:54

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 29.maijs, 20:12

Nu super, apsveicu! :)


Lemmus 29.maijs, 19:31

Paldies,Uģi!


Lietuviete 29.maijs, 17:55

Neesmu pārliecināta, vai tas ir zivjērglis.


ekologs 29.maijs, 17:14

Jā, man arī liekas, ka Scymnus frontalis :)


bitene 29.maijs, 17:12

Pierādījums ir ievākts, tikai jāsarunā kā nodot.


anthicus 29.maijs, 16:31

Scymnus frontalis (sugas nav DD sarakstā).


Irbe 29.maijs, 15:58

Pļavu čipste?


CerambyX 29.maijs, 15:21

O, apsveicu - šis interesants atradums! Jauna suga Latvijai (noteikšanu apstiprina Nikolajs Savenkovs)! Ja gadās vēl kādreiz tādu pamanīt - nebūtu slikti sagūstīt kādā trauciņā, lai ir vēsturei eksemplārs kā pierādījums, Dabas muzejā par to priecāsimies. Suga gan ārēji visai raksturīga. Lai arī tuvākajās kaimiņvalstīs laikam nav konstatēta, esot izplatījusies, piemēram, Dānijā, tā ka varbūt sugas konstatēšana bija teorētiski sagaidāma. Super - šogad laikam pirmā jaunā tauriņu suga Latvijai :)


ekologs 29.maijs, 14:30

Eh...sacerējos:) Paldies!


CerambyX 29.maijs, 14:06

Drīzāk Amara fulva vai kaut kas tāds. Prieksrūšu vairogs baigi plats nu un sabulosa laikam Latvijā nav sastopama/konstatēta.


Ivetta 29.maijs, 13:45

Paldies, Uģi!


ekologs 29.maijs, 13:09

Mīkstspārnis (Cantharis rustica) :)


ekologs 29.maijs, 13:01

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis) :


ekologs 29.maijs, 12:33

Lapseņzirneklis gan nebūs :) Tas ir kāds no lēcējzirnekļiem, Lēcējzirneklis (Salticidae sp.) :)


IlzeP 29.maijs, 11:01

Ir, ir iedzeltenais


VitaS 29.maijs, 10:58

Tik interesants eksemplārs :) Un par noteikšanu, ne Tev vienai tā gadās. Man sanāca vaboli no blakts neatšķirt...


marsancija 29.maijs, 10:46

Kas pazaudējis šo skaisto spalvu? Tumši brūna ar pelēcīgu nokrāsu lejas daļā. Kātam apmēram trešdaļa balta, tālāk pāriet tumši brūnā. Sānskatā ļoti izteikta S- veida forma. Atļaušos izteikt aptuvenus minējumus- dzērve vai liels plēšputns?


ekologs 29.maijs, 10:16

Manuprāt Skrejvabole (Amara sabulosa). Sugu izvēlne tādu nepiedāvā. Ko teiks Uģis, Mareks?


Dzeerve 29.maijs, 09:57

Tiešām! Ļoti atvainojos un paldies par labojumu!


Kiwi 29.maijs, 09:32

Paldies, Uģi, par labojumu, laikam nepareizi uzspiedās....


kripoks 29.maijs, 08:59

:))))


kripoks 29.maijs, 08:59

Vakar biju apņēmusies sugas pati noteikt, izskatās, ka neveiksmīgi gan tauriņiem, gan blaktīm, gan graužiem


Irbe 29.maijs, 08:02

Mājas čurkste


picapica 29.maijs, 00:10

Paldies!


CerambyX 28.maijs, 23:25

Oho, super!


CerambyX 28.maijs, 23:25

Tā kā uz pakaļspārna balts laukums, tad domāju, ka parastais, bet nu tāds aberants jeb netipisks īpatnis ar reducētiem plankumiem. Pirmajā brīdī pat gan iešāvās prātā vai nevar būt kaut kas retāks... Bet nu šķiet nekas cits nesanāk.


CerambyX 28.maijs, 23:20

Interesanti, ka redzamā lapsenīte nav pati bumbuļu panglapsene bet kāds šīs sugas parazitoīds, kas dēj olas tās kāpuros - Torymus sp. vai kas līdzīgs.


CerambyX 28.maijs, 23:16

Bruņutis, iespējams grimoņu bruņuts Parthenolecanium corni (nosaukums relatīvi mānīgs - dzīvo arī uz daudziem citiem augiem ne tikai grimoņiem, tajā skaitā upenēm) vai kaut kas līdzīgs.


Mareks Kilups 28.maijs, 21:20

paldies! sastapts uz avenes.


IlgaK 28.maijs, 21:04

Paldies!


VijaS 28.maijs, 20:50

Pēc divām nedēļām nekas vairs nav palicis.


Randra 28.maijs, 19:55

https://www.youtube.com/watch?v=K54J_ejZCcs


Kiwi 28.maijs, 19:30

Paldies, Mārtiņ!


ekologs 28.maijs, 17:09

Vairogblakts (Eurydema oleracea) :)


Dzeerve 28.maijs, 17:02

Paldies! :)


W 28.maijs, 13:12

Kukaiņa dējums vai sēnītes?


ekologs 28.maijs, 11:33

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor) :)


ekologs 28.maijs, 09:51

Ja nemaldos, tad šim īpatnim vēderpuse bija gaiša. Diemžēl nepiefiksēju. Nākomo reizi obligāti:) Paldies!


Dzeerve 28.maijs, 09:23

Paldies par labojumu!


nekovārnis 28.maijs, 08:48

Šīm, Sciocoris sp. (S.cursitans/umbrinus), vēders jābildē :) Retāku Sciocoris sugu noteikšanai būtiska varētu būt acu bilde no augšas un/vai izmērs. Varbūt vēl kaut kas, bet domāju kādos 90-95% gadījumu - vēders :)


W 28.maijs, 06:09

Paldies par sugas noteikšanu!


angel 28.maijs, 05:43

Paldies par noteikšanu!


Vīksna 28.maijs, 00:26

Paldies !


Vīksna 28.maijs, 00:26

Paldies !


Vīksna 28.maijs, 00:24

Paldies !


Aceralba 27.maijs, 23:11

Paldies!


ekologs 27.maijs, 23:04

Tad jau ok:) Paldies!


ekologs 27.maijs, 23:03

Paldies:)


CerambyX 27.maijs, 22:58

Trapezonotus bez šaubām, protams, bet arenarius/desertus pēc foto man pagaidām nav izdevies iemanīties atpazīt. :)


CerambyX 27.maijs, 22:57

Domāju, ka ir ok - abietis.


Laimeslācis 27.maijs, 22:56

Kaut kad būs iāpaliek vēlreiz zem mikroskopa. Paldies, Julita!


Ivars Leimanis 27.maijs, 22:34

Paldies par info!


ekologs 27.maijs, 21:48

Mh.. Vai tomēr mazais?


FunnyFox 27.maijs, 21:21

Paldies, Uģi!


Ilgonis 27.maijs, 21:19

man sanāk Polydrusus formosus


guta7 27.maijs, 21:16

Jā, ķerts ar tīkliņu un ļoti saudzīgi turēts, bet sirdsapziņas pārmetumi, protams, ir.


Ilsek 27.maijs, 20:51

Liels paldies, Margarita


Irbe 27.maijs, 20:36

Ir ķīķis. " Riesta lidojumā ♂brīžiem sasit spārnus virs muguras." https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=7&q=ola&id=971737&g=1


Ziemelmeita 27.maijs, 20:18

Man jau likās.ka nav antrodija, bet īstas pārliecības nebija. Nesenā pagātnē nav tur dedzis, vismaz gadus 15 noteikti nē. Kritalas gabals bija meža malā aiz grāvja. Rīt uz to pusi braukšu, nobildēšu kopskatu.


Pēteris 27.maijs, 18:47

Pateicos!


roosaluristaja 27.maijs, 18:41

Viss ir pareizi. Tas ir 3.ā gada putns, ja pareizi saprotu. Kaijas man arī ir stipri tumša bilde


Ilgonis 27.maijs, 18:23

paldies, paskatīšos


Ilsek 27.maijs, 18:22

Man iet grūti ar kaijām pirms pieaugušā vecuma. Vai pareizi, ka sudrabkaija? Nebiju iepriekš redzējusi šādu variantu, kur kakls/galva kā pieaugušai kaijai, bet knābja gals vēl melns


ekologs 27.maijs, 18:22

Mīkstspārnis (Cantharis rustica) :)


Ivars Leimanis 27.maijs, 18:12

Interesanti, vai tajā vietā vai blakus nesenā pagātnē nav dedzis mežs?


gunitak 27.maijs, 18:09

Paldies!


ekologs 27.maijs, 18:08

Tumšais mīkstspārnis (Cantharis fusca) :)


ekologs 27.maijs, 18:03

Smecernieks (Curculionidae sp.). Iespējams kāds no Phyllobius vai Polydrusus ģints. :)


ekologs 27.maijs, 17:53

Skrejvabole (Lebia chlorocephala) :)


Ivars Leimanis 27.maijs, 17:39

!!!!! Dichomitus squalens. 3.atradne Latvijā. Apdraudēta suga.


ekologs 27.maijs, 16:04

Vai gadījumā nav Zemesblakts (Trapezonotus arenarius)?


dziedava 27.maijs, 15:49

Stipri šaubos, ka šī ir panicea, jo ne tikai izskats, bet arī augšanas vieta ir tā pati, kur B. melanospora. Sporu raksts grūti saskatāms, bet stūrainība tomēr ir manāma. Ja būtu skaidrākas sporas, domāju, šaubu nebūtu.


Ziemelmeita 27.maijs, 15:06

Ja pareizi noteicu, agrais samtenis.


nekovārnis 27.maijs, 14:03

Manuprāt diezgan pareizi turēts (ne aiz spārniem), ja vien to dara saudzīgi . Ja tauriņš noteikšanai tiek noķerts ar entomoloģisko tīkliņu, tad īsti citu variantu, kā to no tīkliņa izņemt sugas noskaidrošanai tai pat laikā nesavainojot, nav :)


Ziemelmeita 27.maijs, 13:50

Paldies,Uldi par noteikšanu.


Carum carvi 27.maijs, 13:23

Kāpēc tiek turēts šādi?


Martins 27.maijs, 13:07

Varbūt no orģinālā faila šo var izkadrēt? Gribētos drusku labāk saskatīt krāsojumu, kaut neasu...


Ziemelmeita 27.maijs, 13:06

Pēc divām stundām nekas nebija mainijies. Braukšu skatīt rīt no rīta.


Ziemelmeita 27.maijs, 12:59

Paldies,Uldi!


zemesbite 27.maijs, 11:27

Paldies, Uģi!


dziedava 27.maijs, 11:12

Jā, visas izskatās pēc kūlītēm, bet reizēm mikroskopējot izrādās, ka tomēr nav. Uz aci ne vienmēr var droši pateikt.


IlzeP 27.maijs, 08:55

Vai foto pievienošanas problēma neatrisinājās?


Carum carvi 27.maijs, 07:17

Paldies, Uģi!


Ilgonis 26.maijs, 22:51

Paldies!


VitaS 26.maijs, 22:48

Brūnais zeltainītis


zemesbite 26.maijs, 22:22

Paldies, Uldi!


Alvis Āboliņš 26.maijs, 22:12

Labais būrītis!:-) Izskatās diezgan melni. Vai nebija tomēr melnais erickiņš?


dziedava 26.maijs, 20:34

Tādus dzeltenus vērts vākt un mikroskopēt, jo var izrādīties retāka suga. Biežākā ar gludu virsmu, jā, būtu gludais. :)


dziedava 26.maijs, 19:13

Stemonitopsis amoena gan arī augot uz koksnes, bet no koksnes kā tipiskākie minēti skujkoki, vismaz tuvāk ;)


dziedava 26.maijs, 19:06

S.marjana man arī tomēr nepatika, jo vajag garākas adatiņas sporām, un sporas arī maķenīt par lielu. Pašreiz hipotēze Stemonitopsis amoena, ieliku FB: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3430262890566878


VijaS 26.maijs, 17:58

Tieši uz kvartālstigas - uz robežas starp izcirtumu un mežu. Mežs tieši blakus vairāk skujkoku, purvmalas priedēm un vaivariņiem pievienojas nelielas eglītes. Tālāk uz upītes pusi pāriet jauktā, diezgan slapjā mežā, bet visas milzīgās apses tajā rajonā bebri nograuza jau 90tajos gados. Par substrātu - zem sūnām droši vien ir koksnes atliekas no izcirtuma, bet plazmodijs pilnīgi noteikti rāpoja pa virspusi, nesaistīti ar koksni. Neatceros, kādi bija laikapstākļi - vai tās brūnās vālītes tik ļoti saķepušas bija lietus dēļ, vai tas viņām ir normāli; vispār likās, ka brūnajā stadijā pēc tam ir mazāk, nekā bija balto.


Pēteris 26.maijs, 17:28

Pateicos par precizējumu!


adata 26.maijs, 17:12

Paldies, Aini, mazliet saklausu, bet ne pārliecinoši, tāpēc atsevišķu novērojumu nelikšu. Vispār interesanti, kā krūmu ķauķis dziesmiņu izloka, (klausījos putni.lv), nezinātājam neatpazīt.


dziedava 26.maijs, 16:56

Kāds biotops? Interesants substrāts - sūnas un augi. Jebkurā gadījumā S.herbatica atkrīt, jo sporas ar tīkliņu. Tādas sporas mums ir pazīstamas Symphytocarpus amaurochaetoides, bet tā aug uz platlapju koksnes.. te īsti neizskatās. Minētā S.marjana it kā atbilst, bet tādas sugas mums vēl nav (un tuvākā laikā nebija plānota :D), jāpapēta uzmanīgāk.


ivars 26.maijs, 11:24

Meža nebūs. Visticamāk, lielā.


Izabella 26.maijs, 09:31

Uzturas šajā vietā jau 10 dienas


InaGrisle 26.maijs, 09:29

šobrīd nevar pievienot foto


AinisP 26.maijs, 09:10

Ierakstā bez upes ķauķa (kā galvenais ieraksts) ir dzirdams arī krūmu ķauķis. Tātad, dubulti vērtīgs ieraksts :)


IlzeP 26.maijs, 07:20

Tomēr labāk izvēlēties vienu no punktiem, kur putni redzēti. Poligoni apgrūtina datu tālāku izmantošanu.


guta7 25.maijs, 23:07

Paldies par noteikšanu!


W 25.maijs, 22:10

Paldies, Uģi, par labojumiem:)


zemesbite 25.maijs, 22:06

Paldies, Marek!


zemesbite 25.maijs, 22:05

Paldies, Uģi!


felsi 25.maijs, 22:03

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 25.maijs, 21:51

Paldies!


gunitak 25.maijs, 20:52

Āboliņa sprīžmetis


Lietuviete 25.maijs, 19:23

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Ivetta 25.maijs, 19:07

Paldies, Uģi!


Ivetta 25.maijs, 18:58

Paldies, Marek!


guta7 25.maijs, 17:33

Paldies par noteikšanu!


W 25.maijs, 17:32

Paldies, Ansi!


ekologs 25.maijs, 17:32

Ūdrs (Lutra lutra) :)


Irbe 25.maijs, 17:10

Dzeltena svītra ir zaļžubei


Acenes 25.maijs, 16:57

https://xeno-canto.org/748303 Vislīdzīgākais likās šis lielā piekūna sauciens sauciens.


Ziemelmeita 25.maijs, 15:00

Paldies par sugas noteikšanu.


de kje 25.maijs, 14:28

vini uzturas tajaa rajonaa....parvietojas :)


ivars 25.maijs, 09:50

Īsastes.


IlzeP 25.maijs, 07:39

Nez', vai dziedāja...


dagnis 24.maijs, 23:34

Slaidā purvspāre


Mežirbe777 24.maijs, 22:37

Primula farinosa.


Mežirbe777 24.maijs, 22:36

Trollius europaeus.


Mežirbe777 24.maijs, 22:35

Dactylorhiza sp.


Karmena 24.maijs, 21:17

Paldies par sugas noteikšanu, Marek!


silva 24.maijs, 21:12

PALDIES


gunitak 24.maijs, 20:34

Mazais nātru raibenis


felsi 24.maijs, 20:16

Pievienoju mikroskopiju.


guta7 24.maijs, 20:11

Paldies par noteikšanu!


Ivetta 24.maijs, 20:02

Paldies, Marek!


nekovārnis 24.maijs, 20:01

Visdrīzāk četrpunktu spīdulis


adata 24.maijs, 19:35

Paldies, Ilze! Aizvien interesantāki atklājumi man ar katru novērojumu!


IlzeP 24.maijs, 19:12

Upes ķauķis ir daudz vairāk sienāzis, nekā kārklu ķauķis. Man bērnībā mācīja, ka upes ķauķa dziesma ir bez "r", kamēr kārklu - ar "r", bet to nojauc trešais - Sevi ķauķis, kas toreiz bija rets, bet ir viens liels "R" :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2023
© dabasdati.lv
Saglabāts