Aktīvie lietotāji: 233 Šodien ievadītie novērojumi: 272 Kopējais novērojumu skaits: 2153353
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv
Pievienots 2021-10-05 14:09:50

Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv

 

Šogad pavasarī klusu, bet aktīvi iesācies trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (LLPA3), kura mērķis ir ievākt informāciju par visām Latvijā ligzdojošajām putnu sugām 2020.–2024. gadā. Mērķis ir pirmo reizi Latvijas atlantu vērsturē (iepriekš bijuši četri - divi Latvijas un divi Eiropas) sasniegt teicamu apsekotību visā Latvijas teritorijā!

Detalizēta informācija par atlantu, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ir 2020.g. tapušajā LLPA3 datu ievākšanas un ziņošanas metodikā. Aicinu katru datu ievācēju pārlasīt šo atjaunoto metodiku.

 

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Svarīgākais:

 

  • 2020.–2024. gadā notiek trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants, kura mērķis ir katrā Latvijas 5x5 km kvadrātā konstatēt visas tajā ligzdojošās putnu sugas;
  • Atjaunināta Dabasdati.lv lietotne ar būtiskiem papildinājumiem ērtākai datu ievākšanai. Datu ievākšanai aicinājums ir izmantot tieši lietotni; 
  • Pabeigta LLPA3 statistikas un web ievades sadaļa - https://dabasdati.lv/lv/putnuatlants/ievadellpa3/
  • Aicinājums visus novērojumus ziņot kā punktveida, jo tehnisku iemeslu dēļ šobrīd daudzpunkti (poligoni, līnijas u.tml.) LLPA3 atlantā netiek integrēti; 
  • Visi 2020.–2024. gada punktveida putnu novērojumi ar ligzdošanas pazīmēm, kas atrodami portālā Dabasdati.lv automātiski tiek integrēti atlantā. Tādēļ veids kādā iesniegts ziņojums portālā (lietotne, datu ievade caur pašu portālu, uzskaišu sadaļa, datu imports u.tml.) nav būtisks; 
  • Datu precizitātei pievienotas 20 papildziņu sugas (par 74 sugām papildziņas nav obligātas), un, ziņojot caur Dabasdatu LLPA3 ievades sadaļu, ilgākais periods par ko iespējams ievadīt datusvi ir divas dienas.


2020. gada sākumā notika darbs pie portāla Dabasdati.lv ievades un statistikas sadaļas pilnveidošanas (šobrīd darbi ir pabeigti), bet jūlijā, saņemot LVAF finansējumu par datu ievākšanu līdz nākamā gada sezonas beigām, tika pielāgota arī mobilā lietotne ērtākai un ātrākai putnu datu ievadei. Šobrīd uzlabotā mobilā lietotne ir publicēta gan Play Store (Android) gan AppStore (iOS) veikalā un pieejama bez maksas.

 

Dabasdati.lv lietotne iestatījumi

Jaunākie Dabasdati.lv mobilās lietotnes uzlabojumi (versija 1.3.8 (Android) un 1.4.2 (iOS)) realizēti tā, lai novērojumus varētu ievadīt pēc iespējas ērtāk, ātrāk un precīzāk.

Veiktie uzlabojumi (pilna lietotnes funkcionalitāte un 2020.g. video pamācība (jāieslēdz subtitri) redzama arī aprakstā pie lietotnes):

  1. Statusa lauka uzlabojumi. Lietotnes iestatījumos iespējams atzīmēt lauku "Pielāgot ligzdojošo putnu atlantam". Šī atzīme sarindo “Statusus” atbilstoši putnu atlantam un statusa laukā atlanta pazīmes rādās pirmās (noklusējuma pazīme ir "Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)"). Ziņojot statusu “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)” vai “Dzied (D)”, tā kļūst par noklusējuma pazīmi nākamajam novērojumam. Ja nākamais novērojums tiek ziņots ar citu statusu (ārpus B vai D), piemēram, statuss “Redzēti mazuļi (RM)”, tad nākamajam novērojumam noklusējuma pazīme tiek atkal uzlikta kā “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)”. 
  2. Noklusējuma grupas prioritizēšana. Lietotnes iestatījumos iespēja norādīt (no saraksta) vienu interesējošo ziņošanas grupu (piemēram, putni, rāpuļi, augi u.tml.), kuru sugu meklēšanas atlasē rādīt kā pirmo (ziņojot novērojumu). Pārējo grupu sugas rādās pēc šīs pirmās izvēlētās grupas. Šī opcija samazinās ierakstāmo zīmju skaitu meklētājā, lai atrastu ziņojamo sugu. Ja pārsvarā ziņojat putnu novērojumus (piemēram, priekš LLPA3), tad kā pirmo grupu meklējot sugu uzlieciet "Putni".
  3. Dabasdati.lv sugu meklēšana

  4. Biežāko ziņoto putnu prioritizēšana. Lai paātrinātu datu ievadi un mazinātu kļūdu iespēju ziņojot retas sugas, jaunajā versijā putni tiek sašķiroti pēc to ziņošanas biežuma 7 biežuma kategorijās (iepriekš kārtošana bija alfabētiskā secībā), bet katras kategorijas iekšienē tie tālāk ir sašķiroti alfabētiskajā secībā. Tādējādi, meklējot putnu sugu un, piemēram, meklētājā ierakstot pirmos burtus “ster”, kā pirmā tiks parādīta nevis 1985.g. vienu reizi novērotā birztalu stērste, bet gan dzeltenā stērste, niedru stērste, dārza stērste utt. Tādēļ biežāk ziņotās sugas vienmēr būs saraksta sākumā, bet pavisam retās – saraksta beigās. Šāda biežāko putnu sugu prioritizēšana tiek iespējota brīdī, kad ir izvēlēta kāda no grupām laukā "pirmā grupa meklējot sugas". Ja neviena grupa nav izvēlēta, tad putni rādās alfabētiskā secībā. Arī citām grupām ir iespējams ātri piešķirt šādu "biežuma" kategoriju.
  5. Ērtāka skaita norādīšana. Norādot skaitu vēlamajam novērojumam, ierakstot skaitu “NO”, šis cipars automātiski dublējas arī laukā skaits “LĪDZ”. Lietotājs var arī pašrocīgi izmainīt skaitu LĪDZ, ja tas bijis no-līdz robežās.  
  6. Saraksta pabeigšana. Veidojot sarakstu (saglabājot novērojumus sarakstā ar unikālu identifikatoru un precīzu laiku no un laiku līdz) pēc pēdējās sugas pievienošanas un pogas “PABEIGT” nospiešanas lietotne pārjautā “Vai tiešām vēlaties beigt sarakstu un nosūtīt novērojumus?”. Tādējādi saraksti vairs netiks pabeigti kļūdas pēc, netīšām uzspiežot uz pogas. 
  7. Uzlabota karte. Ne gluži lietotnes uzlabojums, bet lietotnē izmantotajā Jāņa Sētas pamatkartē šobrīd tiek attēlotas arī ĪADT un mikroliegumu teritorijas. ĪADT teritorijām tiek parādīts arī to nosaukums, bet mikroliegumi bez nosaukumiem attēloti ar rūtainu svītrojumu.

 

Kāpēc izmantot mobilo lietotni Dabasdati.lv?

Lai gan datus atlantam ir iespējams ziņot gan portālā speciāli tam izveidotajā sadaļā (vai arī izmantojot jebkuru citu ziņošanas formu), gan LOB (rakstot e-pastu vai uz papīra lapas), tomēr vēlamākais variants ir ziņot tieši caur mobilo lietotni. Dabasdati.lv mobilā lietotne ir mūsdienīgākais, ērtākais, ātrākais un precīzākais veids kā ziņot datus. Tālāk uzskaitītas vairākas priekšrocības:

    Dabasdati.lv lietotne karte

  1. Navigācija un maršruta plānošana. Mobilajā lietotnē ir ērti redzēt gan savu atrašanās vietu, gan kvadrātu tīklu (tiek rādīts 25x25km, 5x5km, 1x1km un 250x250m tīkls) – tas palīdzēs ne tikai orientēties 5x5km kvadrāta robežās, bet arī ērti noteikt aptuveno attālumu. Savukārt navigācijai izmantojama Baltijā labākā karte, ko izveidojusi Jāņa Sēta. Tādējādi, esot kādā 5x5km kvadrātā par ko ievācami visi tur ligzdojošie putni, var ērti izplānot maršrutu kā kvadrātu apbraukāt un, kā pabūt visos tur pieejamajos biotopos (piemēram, mežs, ciems, viensēta, upe, dīķis, ezers, purvs, pļava u.tml.). Tā kā kartē šobrīd redzamas arī ĪADT teritorijas, tad iespējams mērķtiecīgi apmeklēt arī tās. Lietotnē Jāņa Sētas karti iespējams pārslēgt uz ortofoto karti – šī karte var, piemēram, palīdzēt apkārtnē saskatīt vecāko mežu (kur labi saskatāmi atsevišķo koku vainagi), redzēt izcirtumus u.tml. 
  2. Ātrums un precizitāte. Tā kā putnu atlanta dati lielā mērā ir pilsoņu zinātne – t.i. jebkurš cilvēks var piedalīties zinātniskā projektā, tad svarīgi, ka visi ievāktie dati ir precīzi un izmantojami. Tā kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj ērti un ātri ievākt punktveida datus ar precīzu pulksteņa laiku par visiem novērojumiem (iepriekšējos atlantos lielākajai daļai sugu ievāca tikai 5x5 km kvadrātu, kur tā ligzdo, tādējādi citiem mērķiem šie dati īsti nebija derīgi), tad nekorekti būtu to neizmantot. Tādēļ, ziņojot caur mobilo lietotni, iespējams precīzi norādīt punktveida vietu (vai lauku, meža masīvu, ūdens tilpni), kur putns novērots, kā arī novērojumam pievienojas precīzs novērojuma laiks līdz sekundei. Nosūtot novērojumus, tas uzreiz nonāk kopējā datubāzē, kur visiem ir pieejams. Pievienot novērojumus lietotnē ir ne tikai daudz precīzāk, bet arī ātrāk nekā tos atzīmēt, piemēram, uz lapas, bet vēlāk no lapas pārrakstīt datorā, radot papildus kļūdu riskus. Iegūtie punktveida novērojumi tālāk ērti izmantojami gan dabas aizsardzībā, gan citos projektos. Jaunizstrādātajā LLPA3 statistikas sadaļā tiek attēloti visi šādi punktveida novērojumi no izvēlētā 5x5km kvadrāta, tādējādi lietotājam ērti redzēt, kurās kvadrāta vietās dati ievākti un, kur tos būtu vēl jāievāc, lai veicinātu pilnīgu kvadrāta apsekotību. Starpcitu, lai uzlabotu datu precizitāti arī jaunajā ziņošanas sadaļā, kas pieejama portālā Dabasdati.lv ir veikti uzlabojumi. Proti, pie papildziņu sugām (sugām, kurām reģistrējama punktveida vieta, precīzs laiks un putnu skaits – vairāk metodikā) ir pievienotas visas īpaši aizsargājamās putnu sugas, kā arī lielākā daļa ūdensputnu, kopā 20 papildu sugas salīdzinot ar iepriekšējiem atlantiem (skat. metodiku). Vēl viens jaunums – ja datus no blociņa ievada portālā, tad katram novērojumam vēlams atzīmēt precīzu dienu, jo LLPA3 datu ievades sadaļā garākus periodus par divām dienām ziņot vairs nevar (divu dienu periods ir atstāts gadījumiem, kad novērošanas laiks ietver pusnakti, tādēļ pārējās situācijās novērojumam jānorāda viens datums). Arī šeit nepieciešams ievadīt precīzu laiku no un laiku līdz. Laiku, kas pavadīts kvadrātā jānorāda precīzi līdz minūtei, nenoapaļojot. 
  3. LLPA3 statistika

  4. Ērtums un datu daudzums. Lietojot mobilo lietotni, ir ļoti ērti ievākt gadījuma ziņas. Piemēram, pat speciāli neapsekojot 5x5km kvadrātus, bet pa ceļam ieraugot baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem, to uzreiz var precīzi ziņot (īpaši vērtīgi ir jebkuras sugas novērojumi (vēlams ar foto), ja konstatēta ligzda ar olām vai ligzda ar mazuļiem). Tam nav vajadzīgs noorientēties, kurā 5x5 km kvadrātā atrodies, atzīmēt blociņā un vēlāk veltīt laiku blociņa satura ievadei Dabasdati.lv portālā. Tādēļ arī turpmāk jebkādu ligzdojošu putnu ziņošana portālā ir uzteicama! Šoreiz LLPA3 laikā īpašs aicinājums un uzdevums ir apsekot visas ūdenstilpes un, ziņot precīzu tur novēroto putnu skaitu, kā arī pēc iespējas ziņot visus īpaši aizsargājamu sugu novērojumus, kā arī visus naktī novērotos putnus un ziņotājam šķietami retākās sugas. Tas ir būtiski, lai varētu pēc iespējas precīzāk novērtēt retāku putnu populācijas lielumu (tām sugām, kuru populāciju lielumus nevar novērtēt veicot dažādus putnu monitoringus), apzināt retāku sugu atradnes, kā arī tas palīdzēs labāk redzēt, kuras vietas kvadrātā ir apsekotas. Tādēļ arī šeit lietotne var palīdzēt pārvarēt slinkumu (vai taupīt laiku) un, ziņot katru retāku sugas novērojumu. 
  5. Pilnais saraksts. Viskvalitatīvākā datu ievākšana ir, mērķtiecīgi apsekojot 5x5km kvadrātu un precīzi atzīmējot kvadrātā pavadīto laiku. Šim mērķim arī lietotnē iespējams veidot pilno sarakstu (vairāk par pilno sarakstu iespējams uzzināt metodikā un aprakstā par lietotni). Pilnais saraksts nozīmē to, ka novērotājs ir atzīmējis saraksta sākuma un beigu laiku, kā arī visas noteiktās putnu sugas, un nevienu apzināti nav izlaidis. Tādējādi tiek saglabāta informācija gan par kvadrātā pavadīto laiku (kas ir būtiska informācija, vērtējot kvadrāta apsekotības kvalitāti), gan par sugām, kuras nav tikušas konstatētas. Piemēram, pilnajā sarakstā NEatzīmētā svīre 6. maijā liecinās par to, ka tā tiešām vēl nav atlidojusi, bet, vērtējot tikai 6. maija gadījuma novērojumus, nav iespējams pateikt vai svīre tiešām nav tikuvisi novērota, vai arī kādam šāds novērojums nelicies atzīmēšanas vērts. Tieši tāpat daudz precīzāk konstatēt, kad apklust laikstīgalu vai dzegužu dziesmas, kad Latviju pamet stārķi u.tml.

 

Lietotnes publicēšana 2015. gadā ir ļāvusi palielināt ievākto datu daudzumu. Tikai 2015.g. janvārī (8 gadu laikā) portāls Dabasdati.lv sasniedza 100 000 novērojumu. Taču jau šajā vai nākamajā gadā Dabasdatos būs miljonais novērojums (caur lietotni šobrīd ziņoti aptuveni 261300 novērojumi)! Novērojumu ziņošana ir desmitkāršojusies. Kurš būs šī mijonā novērojuma autors un vai tas tiks ziņots caur Dabasdatu lietotni? Kas būs ziņotā suga? Redzēsim!

 

Papildu informācija: www.lob.lv/putnu-atlants, Andris Dekants, atlants@lob.lv

 

Projekts "Datu ieguve Latvijas ligzdojošo putnu izplatības noteikšanai (2020.–2021.gadam)" notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 

             

Pēdējie novērojumi
Lamium galeobdolon (syn. Galeobdolon luteum) - 2025-05-09 Ziemelmeita
Xeromphalina campanella - 2025-05-09 Ziemelmeita
Tetrao urogallus - 2025-05-09 karlis_t
Falco tinnunculus - 2025-05-09 SEL
Tetrao urogallus - 2025-05-09 karlis_t
- 2025-05-09 mufunja
Cygnus olor - 2025-05-09 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ Gaidis Grandāns
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 09.maijs, 11:01

Un šim nu nevajadzētu būt testēšanas vajadzībām, bet īstai sugai.


IlzeP 09.maijs, 10:59

Šī cita suga. Arī novērojums bez sugas vārda.


IlzeP 09.maijs, 10:56

Un šai vajadzētu būt tai pašai sūnu sugai, par ko rakstīju iepriekšējā komentārā. Slēpjama atradnes vieta, Sarkanajā grāmatā, bet pazaudējusi vārdu.


IlzeP 09.maijs, 10:53

Migrējot pirmo datu porciju uz Ornitho, atradās novērojumi, kam datu bāzē trūkst sugas (t.i., nevis nenoteikti, bet vispār trūkst). Ir kaut kāds sugas ID, bet tas nekam neatbilst. Viena no tiem ir šī sūna. Lūdzu, palīdziet - kas šī ir?


BI 09.maijs, 10:34

Gredzenota: 02.01.2025. Holandē, martā vēl pa Holandi: https://submit.cr-birding.org/animals/223260/tO4fggzTxYgfMtJRQ1Ba/


IlzeP 09.maijs, 10:15

Vai šis ir tests?


Santoo 09.maijs, 09:09

Kūko, kūko dzeguzīte :))) Tikko pagalmā, Salacas ielejā, Staiceles pagastā, mājas pagalmā caur saimniecības ēkas durvju spraugu, redzēju krāšņo Pupuķi, arī pagājušajā vasarā manīju.


IlzeP 09.maijs, 08:02

Paldies par ziņu! Jā, šis nav labi. Būs jāpārbauda.


ekologs 09.maijs, 07:35

Paldies!


dziedava 09.maijs, 07:28

Ilze, vadot Dabasdatu aplikācijā apšu graudaini, ir divi ieraksti ar šo sugu. Tagad apskatījos, ka viens DD skaitās dzēsts. Izskatās, ka aplikācijā joprojām kā dzīvas eksistē visas dabasdatos dzēstās sugas. Nezinu, cik tādas ir vēl bez apšu graudaines. Bet tas ir slikti, jo vismaz apšu graudainei zem dzēstās sugas rādās 5 ziņojumi. Nez vai ziņotāji gribējuši būt dzēstajā versijā - aplikācijā to jau neredz. Vajadzētu panākt, ka visi dzēsto sugu ziņojumi pārceļas uz dzīvajām sugām un lai aplikācijā dzēstās sugas nerādās!


Martins 08.maijs, 20:07

Ja teiksi, ka latviskais nosaukums ir acīmredzamā pretrunā ar attēlā redzamo - piekritīšu. Latviskais nosaukums nav veiksmīgs, jo Latvijas populācija (vismaz tik daudz, cik es esmu redzējis) ir riktīgi melna.


Martins 08.maijs, 19:58

Šis vēl ir "tīnis" - sugu nevarēs notreikt. Var tikai pateikt, ka nav gludais vārpstiņgliemezis.


Amanda 08.maijs, 19:57

Dziedātājstrazds


Ivars Leimanis 08.maijs, 17:03

garenporu tauriņpiepe (Trametes gibbosa)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:11

Paldies,Julita!


dziedava 08.maijs, 16:10

Sporām skaidri redzams smalks tīkliņš - tā būs nelīdzenā pilienīte :)


Ziemelmeita 08.maijs, 16:05

Pievienoju mikroskopijas bildes.


Vīksna 08.maijs, 11:47

Paldies !


CerambyX 08.maijs, 11:17

Web Archive var atrast: https://web.archive.org/web/20240613213249/http://leb.daba.lv/Formicidae.htm


Amanda 08.maijs, 10:09

Lauku piekūns


BI 08.maijs, 09:33

Jau martā tusēja pa šo rajonu, tā ka "rajonu" notur.


ekologs 08.maijs, 06:58

Kāda no ērcēm (Acari sp.), jā. Kāda augsnes ērce vai arī samtērce.


dziedava 07.maijs, 18:06

P.S. Un cik patīkami šajā vietā kartē redzēt mikroliegumu!!! Ivar, arī Tavs nopelns :)


dziedava 07.maijs, 18:03

Ivar L. - tas ir Tavs atradums! 2016. gadā šī suga Latvijā nebija zināma, atklāta tika tikai 2022. gadā pēc 2021. g. novērojuma, kad tika mikroskopēts. Tāpēc tolaik pēc kopskata neko tādu noteikt nebiju spējīga. Šogad atradu pati 3. atradni LV, un tad, savelkot kopā visus redzētos 3 novērojumus, ir pārliecība, ka šo sugu var noteikt arī pēc kopskata - nekas cits līdzīgs nav zināms. Nu vismaz pagaidām.


nekovārnis 07.maijs, 13:59

Bija pieejams vecajā LEB mājaslapā, bet izskatās ka šobrīd tā vairs nav aktīva.


IlzeP 07.maijs, 11:48

Paldies!


Sassa2507 07.maijs, 11:09

Dala pagalmu ar vārnām, zvirbuļiem un citiem mazputniņiem. YT video": https://youtube.com/shorts/onLFaEc89LE


CerambyX 07.maijs, 10:57

Tomēr vēlreiz apskatot šo novērojumu, Nikolajs saka, ka laikam jau tomēr 'košs' pectinea - gaišo plankumu forma tomēr ne līdz galm atbilst masculella


Vīksna 07.maijs, 10:48

Paldies !


meža_meita 07.maijs, 08:36

Viss vajadzīgais ir redzams, - ķērpis "guļ" uz paklājiņa (laponis), kuram ir oranži-rūsgani-sarkani pleķi :)) + klasisks biotops, nojaušams aķ tonis, forma.


Vīksna 06.maijs, 23:27

Paldies !


kirsisnelsons 06.maijs, 22:29

Kļūda bija.


dziedava 06.maijs, 21:37

Paldies! Jauki, ka ir atsaucīgi DNS pratēji :)


IlzeP 06.maijs, 21:29

Paldies, Renāte! Kā to pēc šīs miglu bildes var pateikt?!


pustumsa 06.maijs, 20:31

Paldies!


Ziemelmeita 06.maijs, 19:48

Tad jābrauc šurp uz Ziemeļgauju.


meža_meita 06.maijs, 19:26

Gribu šajā gultā iegulties!


Mežirbe777 06.maijs, 19:19

Pateicos par Sveicieniem! Sekvencēšanu veica Tartu Universitātes Liheniloģe Ave Suija. Lielisks raksts par sugu un tās ekoloģiskajām prasībām lasāms Areskoug & Thor 2005. gada Zin. Publikācijā.


Siona 06.maijs, 19:00

Ir kaut kur pieejams nesvaigs? :)


dziedava 06.maijs, 18:50

Sveicieni Raivo un Renātei! :)) Kas veica DNS?


Mežirbe777 06.maijs, 15:35

Brīnišķīgi, ko lai citu saka :) Priekš pilnas laimes būtu vēl jāatrod gan C.tigillare , gan C.inquinans Pēc literatūras datiem šī suga esot reta visā mūsu reģionā. Igaunijā pirmo reizi atrasta pirms 20 gadiem , mums tikai tagad izdevās :)


meža_meita 06.maijs, 14:42

Hiphip urrā! DNS rezultāti ir apstiprinājuši šo sugu kā Notarisa kalīciju Calicium notarisii (Tul.) M. Prieto & Wedin (syn. Cyphelium notarisii). Pirmais, droši pierādītais, sugas novērojums Latvijā! Sveicam Raivo!


megere 06.maijs, 13:50

Paldies!


Mežirbe777 06.maijs, 09:49

Paldies par padomu ! Rūpīgāk apskatot paraugu, jāpiekrīt, ka šis nav D.alboatrum, drīzāk kāds no gaišajiem Rhizocarpon , piem. R. disporum. Pēc Elurikkus datiem Igaunijā (kur ir arī šis novērojums) ir vismaz 64 atradnes, būs kāda no tām jāapskata, jānovērtē morfoloģiskās pazīmes :)


karlis_t 06.maijs, 09:46

Ok. Braucu pa ceļu no Ābelniekiem Liekņu virzienā, vietā, kur ielikts punkts, pamanīju vilku. Īsti nesapratu, ko viņš tur darīja, barības objektu neatradu, varbūt vienkāŗši pārsteidzu kustībā. Vilks ievēroja, ka apstājos, uzsāka kuustību uz tuvējo meža nogabalu pāri laukam. Kamēr aplūkoju to binoklī, aizmirsu, ka jāuzņem arī foto, foto uzņēmu ar telefonu 10x digitālo zoom brīdī, kad vilks bija ticis pāri lielākajai lauka daļai.


ekologs 05.maijs, 21:47

Samtērce (Trombidiidae sp.).


Ziemelmeita 05.maijs, 21:01

Paldies,Renāte, par sugu noteikšanu!


meža_meita 05.maijs, 21:01

Ir vairākas līdzīgas, bet šī nebūs Diplotomma alboatrum. Tā ir ļoti reta, bez mūsdienu atradnēm un pierādāma tikai mikroskopiski.


IlzeP 05.maijs, 20:07

Pašu video diemžēl ielikt nevar, var tikai ielikt saiti uz to (komentāros vai piezīmēs) - tad video jābūt ieliktam kaut kur citur (piemēram, YouTube).


VijaS 05.maijs, 18:55

8.-9. bildes - atliekas vairāk kā desmit mēnešus vēlāk, 01.05.2025.


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


cielava 05.maijs, 18:42

Paldies!


adata 05.maijs, 18:09

Julita, apse nevar būt. Melnalksnis vai visticamāk blīgzna. Vieta mitra, kaut gravas uzkalniņš, bet dūksnains un ēnains. Pēdējā bildē mazliet no atlikušās mizas koka sugai.


Ziemelmeita 05.maijs, 17:07

Paldies,Edgar!


CerambyX 05.maijs, 16:02

Tad it kā vajadzētu būt augļukoku tīklkodei (Yponomeuta padella).


lauraporuka 05.maijs, 15:51

Paldies par sugas noteikšanu :) Man šķiet, ka tā bija kāda krūmveida plūme - tas bija tās biezs, blīvs krūmveidīgs augs, kas izmantots mājas dzīvžogam. Es pieliku vēl bildes ar pašu augu.


CerambyX 05.maijs, 15:03

Jā, tā izskatās, ka cursitans. Retāk var būt šādi eksemplāri, kam uz vēdera viens liels melns 'pleķis'.


CerambyX 05.maijs, 15:00

Kas tas par augu? - neatpazīstu :)


Mari 05.maijs, 14:59

Varbūt Sciocoris cursitans?


Ziemelmeita 05.maijs, 12:19

Paldies,Julita! Kritala diezgan satrūdējusi, nezinu, kas. Mazu paraugu pańēmu, mēgināšu paskatīties sporas, kaut vai trenińa nolūkos.


dziedava 05.maijs, 10:47

Tādām koši dzeltenām pusizjukušām (ja dzeltenais sporu mākonis nav staipīgs), vērts skatīties, uz kādas kritalas auga - vai nav skujkoks. Ja uz skujkoka, tad liela varbūtība, ka medainā bumbulīte, jo citas līdzīgās tipiski aug uz lapkoku kritalām.


dziedava 05.maijs, 09:03

Paldies, Ansi, par noteikšanu!


Vladimirs S 04.maijs, 23:21

Vai suņa saimnieks.


CerambyX 04.maijs, 23:05

Suns gan varēja būt labāk audzināts.


Ziemelmeita 04.maijs, 21:33

Paldies,Julita!


Dravante 04.maijs, 21:20

https://youtube.com/shorts/xNu7SDd-J5I?feature=share


dziedava 04.maijs, 20:44

Paldies, Ilze!


IlzeP 04.maijs, 20:30

Kopā ar sējas zosīm


megemege 04.maijs, 17:18

Paldies, Edgar!


alexborzenko 04.maijs, 15:38

Atvainojos, tā ir pārrakstīšanās kļūda


Ziemelmeita 04.maijs, 14:02

Paldies, Uģi!


CerambyX 04.maijs, 14:00

Vidējā foto - Pogonocherus fasciculatus


dziedava 04.maijs, 12:46

Manuprāt, sanāk Xanthoria fulva. Ķērpju sarakstā nebija, pievienoju. Ja ir kāds gudrāks, var labot.


dziedava 04.maijs, 12:05

Vai kritala varētu būt apse?


dziedava 04.maijs, 12:05

Vērīga acs! :) Jā, mikroskopija apstiprina izlocīto ērkulīti. Sanāk kādi 300m no iepriekšējās atradnes.


dziedava 04.maijs, 11:27

Vai te varētu būt baltpieres zosis kopā ar īsknābja zosīm?


ivars 04.maijs, 08:10

Lukstu čakstīte.


Mari 04.maijs, 07:11

Paldies! Tā sanāk, pati brīnos :D


angel 04.maijs, 00:01

problēmas ar serveri tiešām nopietnas. brīvos brīžos turpat 3 dienas, lai kādu foto pievienotu.


dziedava 03.maijs, 23:38

Paldies, Edgar! :)


Ivetta 03.maijs, 23:02

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


CerambyX 03.maijs, 22:48

Tev uz šo sugu veicas! :)


CerambyX 03.maijs, 20:17

Šis foršs atradums!


nekovārnis 03.maijs, 18:24

Paldies, Uģi! :)


apogs apogs 03.maijs, 17:29

Vispār ,ka aizvakar uzzināju - Tukuma novada Cērē lakstīgala dzirdēta 20.aprīlī.


zane_ernstreite 03.maijs, 09:13

Jā, gredzens, tiesa! Paldies, Ilze, par šo piezīmi! Jāpārskata šajā pļavā šopavasar redzētie tārtiņi, ko esmu ieziņojusi kā smilšu, bet vēl vieni noteikti bija upes.


Mari 03.maijs, 08:25

Paldies, Marek!


Osis 02.maijs, 21:34

Stepes?


dziedava 02.maijs, 17:16

Skaisti! :)


IlzeP 02.maijs, 16:35

Šeit labi saskatāma upes tārtiņa pazīme - dzeltenais gredzens ap aci.


dziedava 02.maijs, 12:06

Paļaušos uz eksperta Ivara (viena no dažiem, kam šai sugai ir novērojumi DD) slēdzienu :)


dziedava 02.maijs, 12:05

Lasu apraksta https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/learning/species-finder/rhytidiadelphus-subpinnatus/ tulkojumu "Šī ir viena no tām sūnām, kam dabā ir raksturīgs izskats, taču mikroskops sniedz maz papildu informācijas, jo nav īsti noteiktas “atdalīšanas” pazīmes, kas to atšķirtu no R. squarrosus." Nu brīnišķīgi, tad šī suga priekš manis izskatās pilnīgi bezcerīgi :/


dziedava 02.maijs, 11:33

Kad nodots paraugs tiks (ja tiks) līdz noteikšanai, neesmu droša, ka vēl eksistēšu :D. Būtu forši, ja būtu kāda vienkārša pazīme, ko ātri noskaidrot :))


Ivars Leimanis 02.maijs, 11:26

Zinu! Jāiedod paraugs sūnu ekspertiem.:D


dziedava 02.maijs, 11:08

Ivar, būtu laimīga, ja tā būtu! Nekad šo sugu neesmu sapratusi un pati noteikusi. Daudz par to ir domāts, bet katru reizi atmesta tā doma. Šoreiz mocījos mežā, mocījos pa ceļam uz mājām un plānoju mocīties mājās :D. Varbūt zini, kā to noskaidrot droši? Ir ievākta, bet pat nezinu, ko ar to iesākt :(


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:58

Plagiothecium cavifolium?


Ivars Leimanis 02.maijs, 10:47

Gan jau, ka DMB indikators - Rhytidiadelphus subpinnatus.


Aleksejs 02.maijs, 10:21

Paldies!


Kristaps Blūms 02.maijs, 09:17

Mežu masīvā ligzdo jau vēsturiski, melnie stārķi reģionā manīti katru gadu.


Amanda 02.maijs, 08:33

Varbūt purva tilbītes


Amanda 02.maijs, 08:30

Varbūt krīkļi


zane_ernstreite 02.maijs, 07:01

Tomēr upes, paldies, Gint, par komentāru un, Uģi, - pa labojumu!


CerambyX 02.maijs, 02:00

Iespējams Andrena flavipes


megemege 01.maijs, 23:45

Jā, Amanda, tomēr būs dzeltenā stērste. Paldies!


megemege 01.maijs, 23:24

Vairāk sliecos, ka varētu būt pļavas čipste.


zane_ernstreite 01.maijs, 22:54

Man šķiet ducīgāks nekā upes


gints 01.maijs, 22:51

Es gan neesmu baigais spečuks, bet šis tomēr nav upes tārtiņš? :)


megemege 01.maijs, 22:44

Grūti pateikt. Putns, kas pacēlās no ligzdiņas - aste pagara un oranžas krāsas laukums virs astes! To tikai paspēju pamanīt.


Amanda 01.maijs, 21:34

Peļu klijāns


Amanda 01.maijs, 21:03

Jūras ērglis


Amanda 01.maijs, 21:03

Varbūt dzeltenā stērste


CerambyX 01.maijs, 19:22

Laikam Rhamphomyia marginata


ekologs 01.maijs, 15:31

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


ekologs 01.maijs, 15:28

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


angel 01.maijs, 14:27

Izskatās, ka savainots labais spārns, mazdārziņu īpašnieki saka, ka patiltē jau 4.dienu. kur var ziņot?


Vīksna 01.maijs, 13:13

Eglāju samtenis, Pararge aegeria.


dziedava 01.maijs, 10:41

:)


MJz 01.maijs, 10:36

Viedokļu daudzveidībai - man izskatās pēc jaunā ķīķa.


dziedava 01.maijs, 08:50

Paldies, Ansi, par noteikšanām!


dziedava 30.aprīlis, 16:16

Nu tad vajag vēl kādu viedokli. Neesmu tik zinoša, lai pati pieņemtu lēmumu par sugu.


zane_ernstreite 30.aprīlis, 13:21

Paldies, Edgar!


Stelis 30.aprīlis, 08:46

Paldies!


Ziemelmeita 30.aprīlis, 00:06

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


Aleksejs 29.aprīlis, 23:36

Vai var būt jūras zīriņš?


IlzeP 29.aprīlis, 22:30

Pārbaudīju - jā, kaut gan sarakstā ("Sugu saraksti") ir, šī suga neatlasās.


IlzeP 29.aprīlis, 22:24

Hmm, es redzu, ka ir dabasdati.ornitho sarakstā. Nav pielikts latviskais ("Ķērpis ...") - varbūt tādēļ neredzēji? Bet pēc latīniskā tāpat vajadzēja varēt atrast... Ķērpju sarakstam tur vajadzētu būt garākam (ir iesniegts garāks), nekā šeit.


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 21:14

dzeltenā tauriņpiepe


Lietuviete 29.aprīlis, 19:43

Esmu kļūdījusies nosakot sugu. Vēlreiz paklausījos ķauķu balss ierakstus, tas tomēr būs gaišais ķauķis.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:48

Pēc kāju apspalvojuma un acs krāsas manuprāt būs klijāns.


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:45

Lauku vai purva piekūns


Edgars Smislovs 29.aprīlis, 17:41

Neapgalvoju, bet mauprāt, trīspirkstu dzenis.


Vladimirs S 29.aprīlis, 16:47

http://www.putni.lv/ansans.htm Agrākie novērojumi ar mazuļiem!


VitaP. 29.aprīlis, 16:46

Un laikam šis zvēriņš arī nāk pārziemot mūsu bēniņos. Paskaļš kaimiņš augšstāvā. :))


VitaP. 29.aprīlis, 16:40

Jā, video redzams, ka krūšu plankums pāriet uz priekškājām līdz elkoņa augstumam. Diemžēl, izkadrēt neizdodas, izplūst attēls. Paldies par komentāru+labojumu!


Durkts 29.aprīlis, 16:23

šie nav interesanti: https://dabasdati.lv/lv/observation/dpjnd7as66bnpmhgoc0o0l7a84/; https://dabasdati.lv/lv/observation/d260e92bd5d7005c2b1fbcf25cda6af9/ ?


Ivars Leimanis 29.aprīlis, 16:10

'dabasdati.ornitho' šo sugu nevar pievienot. Ķērpju saraksts vispār tur tāds paīss.


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Varētu būt akmeņu pēc mazajām ausīm un krūšu plankuma formas, kas šķiet sadalās uz prieksķājām?"


IlzeP 29.aprīlis, 15:49

Jānis Ozoliņš komentē, ka neatbilst solis un pirkstu skaits.


IlzeP 29.aprīlis, 15:48

Sugas apstiprināšanai vajadzētu situācijas aprakstu - fotogrāfijā dzīvnieks nav pārliecinoši saskatāms.


IlzeP 29.aprīlis, 15:46

Ļoti noderētu mērogs, Jānis Ozoliņš komentē, ka izskatās mazi.


IlzeP 29.aprīlis, 15:44

Pēc foto noteica Jānis Ozoliņš.


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Vai VMD tika ziņots?


IlzeP 29.aprīlis, 15:43

Jānis Ozoliņš komentē, ka nav pārliecinošs sugas pierādījums.


Amanda 29.aprīlis, 12:35

Bildē kaņepītis


ekologs 28.aprīlis, 23:36

Vilkzirneklis (Trochosa terricola).


IlzeP 28.aprīlis, 21:34

Skaidrs, paldies! Interesanto novērojumu sarakstā dubultojas.


Amanda 28.aprīlis, 20:36

izskatās pēc brūnkakļa.


dziedava 28.aprīlis, 20:06

Pilienītes tipiski aug septembrī un vēlāk. Būtu ļoti interesanti redzēt, ja izdotos nobriest. Forma ir apaļīga, kas it kā uz krāterformas pilienītes pusi. Bet, ņemot vērā augšanas neparasto laiku, iespējams, ir kāda cita, retāka suga. Garantēt to, protams, nevar, jo laika apstākļi mētājas no plus 30 līdz mīnusiem, tā ka gļotsēnes ar var nesaprast, kāds gadalaiks.


megemege 28.aprīlis, 20:05

Paldies, Ivar! :)


Ziemelmeita 28.aprīlis, 20:03

Paldies,Ivar!


Alvis Āboliņš 28.aprīlis, 18:28

Varētu lūdzu precīzāku aprakstu! Pacēlās no barošanās vai jau lidoja, kādā augstumā un virzienā, varbūt riņķoja?


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:26

tumšā violetpiepe · Trichaptum fuscoviolaceum


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:24

Parastā apmalpiepe Fomitopsis pinicola


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:21

Parastā cietpiepe Phellinus igniarius


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:20

Divkrāsu plānpiepe Gloeoporus dichrous


Ivars Leimanis 28.aprīlis, 17:18

Visticamāk Ceriporiopsis aneirina.


dziedava 28.aprīlis, 17:15

Paldies par noteikšanu!


Amanda 28.aprīlis, 15:53

Sudrabkaijas


dziedava 28.aprīlis, 10:36

Ceru, ka sugu noteicu pareizi.


kamene 28.aprīlis, 10:27

Paldies, Julita. Piekrītu - aļģe.


nekovārnis 28.aprīlis, 09:25

Paldies, Uģi! :)


Vīksna 28.aprīlis, 08:52

Paldies ! Cita tomēr !


Irbe 28.aprīlis, 00:15

Niedru lija


Ziemelmeita 27.aprīlis, 22:24

Paldies,Marek!


Osis 27.aprīlis, 21:47

Baltā cielava


EdgarsJekabsons 27.aprīlis, 21:43

Šodien atkal redzēju Pupuķu pāri (mātīte un tēviņs barojās dārzā un kaitināja manu kaķi) pie mājas Šalku ielā 15, Rīgā, kuri daudzgadīgi ligzdo pie Šalku ielas 21, Rīgā.(Jaunciems)


Zigurds Krievans 27.aprīlis, 21:27

Nezinu, 100% pārliecības nav, nezinu kā viņai vajadzētu dzīvajā izskatīties. varbūt albīns jūraskrauklis :) Ieliku novērojumu, ja nu kāds nobrauks garām, un sanāks labāk redzēt.


EdgarsJekabsons 27.aprīlis, 21:25

Šodien (27,04,2025) pŪCES MĀJA apdzīvota


Fuatra 27.aprīlis, 21:22

Sulla?


Ziemelmeita 27.aprīlis, 20:12

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


zane_ernstreite 27.aprīlis, 19:45

Paldies, Edgar, tā bija man otra versija - kaut kā nepratu līdz galam noteikt...


Edgars Smislovs 27.aprīlis, 19:38

Vajadzētu būt ka kopā ir 3, katra ziņota atsevišķi.


pustumsa 27.aprīlis, 19:00

Paldies


Martins 27.aprīlis, 18:45

Ņemot vērā piezīmēs ietverto jautājumu / papildinot Andra atbildi - krupju ikri nav "kamolos", bet ir lentēs vai virtenēs. No varžu ikriem labi atšķirami.


Igors 27.aprīlis, 17:41

Ļoti agrs novērojums pavasarī!


Quetzalcoatl 27.aprīlis, 08:40

Mana meita Gabriela to ir atradusi


Aolins 27.aprīlis, 00:06

https://youtu.be/8S38Qo9qS2M?si=ANo_k7x3ZsxiH60c


Kiwi 26.aprīlis, 20:32

Paldies, Julita!


Kiwi 26.aprīlis, 20:32

Paldies, Lilita, par sugas noteikšanu!


čūskis 26.aprīlis, 17:51

Nuja, kapēc ne - ja nav par vēlu.


Amanda 26.aprīlis, 17:13

Sāmsalas dižpīle


dziedava 26.aprīlis, 11:23

Ehh, Ivar, ja galvā vienlaikus ir gļotsēnes, sūnas, dižkoki, "ahh, cik skaistii!!" un "kā pārāk neatpalikt", tad ne tikai zilgano somenīti var aizmirst ;)


dziedava 26.aprīlis, 09:43

Man izskatās, ka tā drīzāk ir Trentepohlia aļģe. Sugās neorientējos.


Vīksna 25.aprīlis, 12:21

Paldies !


VitaP. 25.aprīlis, 11:48

Tā man likās, ka šī taču aizsargājama.


ivars 25.aprīlis, 10:39

Varbūt, jā.


dziedava 25.aprīlis, 10:00

O, paldies, Ivar! :)


ekologs 25.aprīlis, 09:58

Vairāk jau pēc niedru lijas.


ekologs 25.aprīlis, 09:55

Zilā eļļas vabole (Meloe violaceus).


CerambyX 25.aprīlis, 09:53

Vai arī niedru lija?


ivars 25.aprīlis, 09:30

Vistu vanags laikam.


ivars 25.aprīlis, 09:28

Mazais ērglis.


IlzeP 25.aprīlis, 07:50

Tātad kopā 4 purva pūces (katra ir cita)?


IlzeP 25.aprīlis, 07:29

Dublikāts šim? https://dabasdati.lv/lv/observation/a86d6226312ea56cd04b3f2cbbb2d7e3/ (Tikai laiks par dažām minūtēm atšķiras - kurš dzēšams?)


Ivars Leimanis 25.aprīlis, 00:14

Julit, "kkāda zilgana somenīte" ... :)) Vai Tu trak's? To tač' nevar aizmirst, ja ļoti gribās 'dzīvajā ēterā' pašam skatīt dīvainās debeszilās eļļas lodītes.


Amanda 24.aprīlis, 22:42

Varbūt melnais mežastrazds


megemege 24.aprīlis, 20:56

Tas atrasts uz meža ceļa, kas pieiet pie pļavas. Bija peļķe, tagad izžuva. Vai ir vērts pārnest līdz ūdenim?


čūskis 24.aprīlis, 20:49

Šeit ļoti derētu kāds foto, suga Latvijā ļoti reta, apdraudēta.


čūskis 24.aprīlis, 20:46

Varētu būt parastā varde, ikri vietā, kur iespējams bijis ļoti sekls ūdens, kas izžuvis vai nolaists


dziedava 24.aprīlis, 19:46

Varbūt kāds spēj noteikt šo pagājušā gada jūnija putnu? Kaut kāds plēšputns?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts