Aktīvie lietotāji: 300 Šodien ievadītie novērojumi: 77 Kopējais novērojumu skaits: 2268219
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv
Pievienots 2021-10-05 14:09:50

Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv

 

Šogad pavasarī klusu, bet aktīvi iesācies trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (LLPA3), kura mērķis ir ievākt informāciju par visām Latvijā ligzdojošajām putnu sugām 2020.–2024. gadā. Mērķis ir pirmo reizi Latvijas atlantu vērsturē (iepriekš bijuši četri - divi Latvijas un divi Eiropas) sasniegt teicamu apsekotību visā Latvijas teritorijā!

Detalizēta informācija par atlantu, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ir 2020.g. tapušajā LLPA3 datu ievākšanas un ziņošanas metodikā. Aicinu katru datu ievācēju pārlasīt šo atjaunoto metodiku.

 

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Svarīgākais:

 

  • 2020.–2024. gadā notiek trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants, kura mērķis ir katrā Latvijas 5x5 km kvadrātā konstatēt visas tajā ligzdojošās putnu sugas;
  • Atjaunināta Dabasdati.lv lietotne ar būtiskiem papildinājumiem ērtākai datu ievākšanai. Datu ievākšanai aicinājums ir izmantot tieši lietotni; 
  • Pabeigta LLPA3 statistikas un web ievades sadaļa - https://dabasdati.lv/lv/putnuatlants/ievadellpa3/
  • Aicinājums visus novērojumus ziņot kā punktveida, jo tehnisku iemeslu dēļ šobrīd daudzpunkti (poligoni, līnijas u.tml.) LLPA3 atlantā netiek integrēti; 
  • Visi 2020.–2024. gada punktveida putnu novērojumi ar ligzdošanas pazīmēm, kas atrodami portālā Dabasdati.lv automātiski tiek integrēti atlantā. Tādēļ veids kādā iesniegts ziņojums portālā (lietotne, datu ievade caur pašu portālu, uzskaišu sadaļa, datu imports u.tml.) nav būtisks; 
  • Datu precizitātei pievienotas 20 papildziņu sugas (par 74 sugām papildziņas nav obligātas), un, ziņojot caur Dabasdatu LLPA3 ievades sadaļu, ilgākais periods par ko iespējams ievadīt datusvi ir divas dienas.


2020. gada sākumā notika darbs pie portāla Dabasdati.lv ievades un statistikas sadaļas pilnveidošanas (šobrīd darbi ir pabeigti), bet jūlijā, saņemot LVAF finansējumu par datu ievākšanu līdz nākamā gada sezonas beigām, tika pielāgota arī mobilā lietotne ērtākai un ātrākai putnu datu ievadei. Šobrīd uzlabotā mobilā lietotne ir publicēta gan Play Store (Android) gan AppStore (iOS) veikalā un pieejama bez maksas.

 

Dabasdati.lv lietotne iestatījumi

Jaunākie Dabasdati.lv mobilās lietotnes uzlabojumi (versija 1.3.8 (Android) un 1.4.2 (iOS)) realizēti tā, lai novērojumus varētu ievadīt pēc iespējas ērtāk, ātrāk un precīzāk.

Veiktie uzlabojumi (pilna lietotnes funkcionalitāte un 2020.g. video pamācība (jāieslēdz subtitri) redzama arī aprakstā pie lietotnes):

  1. Statusa lauka uzlabojumi. Lietotnes iestatījumos iespējams atzīmēt lauku "Pielāgot ligzdojošo putnu atlantam". Šī atzīme sarindo “Statusus” atbilstoši putnu atlantam un statusa laukā atlanta pazīmes rādās pirmās (noklusējuma pazīme ir "Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)"). Ziņojot statusu “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)” vai “Dzied (D)”, tā kļūst par noklusējuma pazīmi nākamajam novērojumam. Ja nākamais novērojums tiek ziņots ar citu statusu (ārpus B vai D), piemēram, statuss “Redzēti mazuļi (RM)”, tad nākamajam novērojumam noklusējuma pazīme tiek atkal uzlikta kā “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)”. 
  2. Noklusējuma grupas prioritizēšana. Lietotnes iestatījumos iespēja norādīt (no saraksta) vienu interesējošo ziņošanas grupu (piemēram, putni, rāpuļi, augi u.tml.), kuru sugu meklēšanas atlasē rādīt kā pirmo (ziņojot novērojumu). Pārējo grupu sugas rādās pēc šīs pirmās izvēlētās grupas. Šī opcija samazinās ierakstāmo zīmju skaitu meklētājā, lai atrastu ziņojamo sugu. Ja pārsvarā ziņojat putnu novērojumus (piemēram, priekš LLPA3), tad kā pirmo grupu meklējot sugu uzlieciet "Putni".
  3. Dabasdati.lv sugu meklēšana

  4. Biežāko ziņoto putnu prioritizēšana. Lai paātrinātu datu ievadi un mazinātu kļūdu iespēju ziņojot retas sugas, jaunajā versijā putni tiek sašķiroti pēc to ziņošanas biežuma 7 biežuma kategorijās (iepriekš kārtošana bija alfabētiskā secībā), bet katras kategorijas iekšienē tie tālāk ir sašķiroti alfabētiskajā secībā. Tādējādi, meklējot putnu sugu un, piemēram, meklētājā ierakstot pirmos burtus “ster”, kā pirmā tiks parādīta nevis 1985.g. vienu reizi novērotā birztalu stērste, bet gan dzeltenā stērste, niedru stērste, dārza stērste utt. Tādēļ biežāk ziņotās sugas vienmēr būs saraksta sākumā, bet pavisam retās – saraksta beigās. Šāda biežāko putnu sugu prioritizēšana tiek iespējota brīdī, kad ir izvēlēta kāda no grupām laukā "pirmā grupa meklējot sugas". Ja neviena grupa nav izvēlēta, tad putni rādās alfabētiskā secībā. Arī citām grupām ir iespējams ātri piešķirt šādu "biežuma" kategoriju.
  5. Ērtāka skaita norādīšana. Norādot skaitu vēlamajam novērojumam, ierakstot skaitu “NO”, šis cipars automātiski dublējas arī laukā skaits “LĪDZ”. Lietotājs var arī pašrocīgi izmainīt skaitu LĪDZ, ja tas bijis no-līdz robežās.  
  6. Saraksta pabeigšana. Veidojot sarakstu (saglabājot novērojumus sarakstā ar unikālu identifikatoru un precīzu laiku no un laiku līdz) pēc pēdējās sugas pievienošanas un pogas “PABEIGT” nospiešanas lietotne pārjautā “Vai tiešām vēlaties beigt sarakstu un nosūtīt novērojumus?”. Tādējādi saraksti vairs netiks pabeigti kļūdas pēc, netīšām uzspiežot uz pogas. 
  7. Uzlabota karte. Ne gluži lietotnes uzlabojums, bet lietotnē izmantotajā Jāņa Sētas pamatkartē šobrīd tiek attēlotas arī ĪADT un mikroliegumu teritorijas. ĪADT teritorijām tiek parādīts arī to nosaukums, bet mikroliegumi bez nosaukumiem attēloti ar rūtainu svītrojumu.

 

Kāpēc izmantot mobilo lietotni Dabasdati.lv?

Lai gan datus atlantam ir iespējams ziņot gan portālā speciāli tam izveidotajā sadaļā (vai arī izmantojot jebkuru citu ziņošanas formu), gan LOB (rakstot e-pastu vai uz papīra lapas), tomēr vēlamākais variants ir ziņot tieši caur mobilo lietotni. Dabasdati.lv mobilā lietotne ir mūsdienīgākais, ērtākais, ātrākais un precīzākais veids kā ziņot datus. Tālāk uzskaitītas vairākas priekšrocības:

    Dabasdati.lv lietotne karte

  1. Navigācija un maršruta plānošana. Mobilajā lietotnē ir ērti redzēt gan savu atrašanās vietu, gan kvadrātu tīklu (tiek rādīts 25x25km, 5x5km, 1x1km un 250x250m tīkls) – tas palīdzēs ne tikai orientēties 5x5km kvadrāta robežās, bet arī ērti noteikt aptuveno attālumu. Savukārt navigācijai izmantojama Baltijā labākā karte, ko izveidojusi Jāņa Sēta. Tādējādi, esot kādā 5x5km kvadrātā par ko ievācami visi tur ligzdojošie putni, var ērti izplānot maršrutu kā kvadrātu apbraukāt un, kā pabūt visos tur pieejamajos biotopos (piemēram, mežs, ciems, viensēta, upe, dīķis, ezers, purvs, pļava u.tml.). Tā kā kartē šobrīd redzamas arī ĪADT teritorijas, tad iespējams mērķtiecīgi apmeklēt arī tās. Lietotnē Jāņa Sētas karti iespējams pārslēgt uz ortofoto karti – šī karte var, piemēram, palīdzēt apkārtnē saskatīt vecāko mežu (kur labi saskatāmi atsevišķo koku vainagi), redzēt izcirtumus u.tml. 
  2. Ātrums un precizitāte. Tā kā putnu atlanta dati lielā mērā ir pilsoņu zinātne – t.i. jebkurš cilvēks var piedalīties zinātniskā projektā, tad svarīgi, ka visi ievāktie dati ir precīzi un izmantojami. Tā kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj ērti un ātri ievākt punktveida datus ar precīzu pulksteņa laiku par visiem novērojumiem (iepriekšējos atlantos lielākajai daļai sugu ievāca tikai 5x5 km kvadrātu, kur tā ligzdo, tādējādi citiem mērķiem šie dati īsti nebija derīgi), tad nekorekti būtu to neizmantot. Tādēļ, ziņojot caur mobilo lietotni, iespējams precīzi norādīt punktveida vietu (vai lauku, meža masīvu, ūdens tilpni), kur putns novērots, kā arī novērojumam pievienojas precīzs novērojuma laiks līdz sekundei. Nosūtot novērojumus, tas uzreiz nonāk kopējā datubāzē, kur visiem ir pieejams. Pievienot novērojumus lietotnē ir ne tikai daudz precīzāk, bet arī ātrāk nekā tos atzīmēt, piemēram, uz lapas, bet vēlāk no lapas pārrakstīt datorā, radot papildus kļūdu riskus. Iegūtie punktveida novērojumi tālāk ērti izmantojami gan dabas aizsardzībā, gan citos projektos. Jaunizstrādātajā LLPA3 statistikas sadaļā tiek attēloti visi šādi punktveida novērojumi no izvēlētā 5x5km kvadrāta, tādējādi lietotājam ērti redzēt, kurās kvadrāta vietās dati ievākti un, kur tos būtu vēl jāievāc, lai veicinātu pilnīgu kvadrāta apsekotību. Starpcitu, lai uzlabotu datu precizitāti arī jaunajā ziņošanas sadaļā, kas pieejama portālā Dabasdati.lv ir veikti uzlabojumi. Proti, pie papildziņu sugām (sugām, kurām reģistrējama punktveida vieta, precīzs laiks un putnu skaits – vairāk metodikā) ir pievienotas visas īpaši aizsargājamās putnu sugas, kā arī lielākā daļa ūdensputnu, kopā 20 papildu sugas salīdzinot ar iepriekšējiem atlantiem (skat. metodiku). Vēl viens jaunums – ja datus no blociņa ievada portālā, tad katram novērojumam vēlams atzīmēt precīzu dienu, jo LLPA3 datu ievades sadaļā garākus periodus par divām dienām ziņot vairs nevar (divu dienu periods ir atstāts gadījumiem, kad novērošanas laiks ietver pusnakti, tādēļ pārējās situācijās novērojumam jānorāda viens datums). Arī šeit nepieciešams ievadīt precīzu laiku no un laiku līdz. Laiku, kas pavadīts kvadrātā jānorāda precīzi līdz minūtei, nenoapaļojot. 
  3. LLPA3 statistika

  4. Ērtums un datu daudzums. Lietojot mobilo lietotni, ir ļoti ērti ievākt gadījuma ziņas. Piemēram, pat speciāli neapsekojot 5x5km kvadrātus, bet pa ceļam ieraugot baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem, to uzreiz var precīzi ziņot (īpaši vērtīgi ir jebkuras sugas novērojumi (vēlams ar foto), ja konstatēta ligzda ar olām vai ligzda ar mazuļiem). Tam nav vajadzīgs noorientēties, kurā 5x5 km kvadrātā atrodies, atzīmēt blociņā un vēlāk veltīt laiku blociņa satura ievadei Dabasdati.lv portālā. Tādēļ arī turpmāk jebkādu ligzdojošu putnu ziņošana portālā ir uzteicama! Šoreiz LLPA3 laikā īpašs aicinājums un uzdevums ir apsekot visas ūdenstilpes un, ziņot precīzu tur novēroto putnu skaitu, kā arī pēc iespējas ziņot visus īpaši aizsargājamu sugu novērojumus, kā arī visus naktī novērotos putnus un ziņotājam šķietami retākās sugas. Tas ir būtiski, lai varētu pēc iespējas precīzāk novērtēt retāku putnu populācijas lielumu (tām sugām, kuru populāciju lielumus nevar novērtēt veicot dažādus putnu monitoringus), apzināt retāku sugu atradnes, kā arī tas palīdzēs labāk redzēt, kuras vietas kvadrātā ir apsekotas. Tādēļ arī šeit lietotne var palīdzēt pārvarēt slinkumu (vai taupīt laiku) un, ziņot katru retāku sugas novērojumu. 
  5. Pilnais saraksts. Viskvalitatīvākā datu ievākšana ir, mērķtiecīgi apsekojot 5x5km kvadrātu un precīzi atzīmējot kvadrātā pavadīto laiku. Šim mērķim arī lietotnē iespējams veidot pilno sarakstu (vairāk par pilno sarakstu iespējams uzzināt metodikā un aprakstā par lietotni). Pilnais saraksts nozīmē to, ka novērotājs ir atzīmējis saraksta sākuma un beigu laiku, kā arī visas noteiktās putnu sugas, un nevienu apzināti nav izlaidis. Tādējādi tiek saglabāta informācija gan par kvadrātā pavadīto laiku (kas ir būtiska informācija, vērtējot kvadrāta apsekotības kvalitāti), gan par sugām, kuras nav tikušas konstatētas. Piemēram, pilnajā sarakstā NEatzīmētā svīre 6. maijā liecinās par to, ka tā tiešām vēl nav atlidojusi, bet, vērtējot tikai 6. maija gadījuma novērojumus, nav iespējams pateikt vai svīre tiešām nav tikuvisi novērota, vai arī kādam šāds novērojums nelicies atzīmēšanas vērts. Tieši tāpat daudz precīzāk konstatēt, kad apklust laikstīgalu vai dzegužu dziesmas, kad Latviju pamet stārķi u.tml.

 

Lietotnes publicēšana 2015. gadā ir ļāvusi palielināt ievākto datu daudzumu. Tikai 2015.g. janvārī (8 gadu laikā) portāls Dabasdati.lv sasniedza 100 000 novērojumu. Taču jau šajā vai nākamajā gadā Dabasdatos būs miljonais novērojums (caur lietotni šobrīd ziņoti aptuveni 261300 novērojumi)! Novērojumu ziņošana ir desmitkāršojusies. Kurš būs šī mijonā novērojuma autors un vai tas tiks ziņots caur Dabasdatu lietotni? Kas būs ziņotā suga? Redzēsim!

 

Papildu informācija: www.lob.lv/putnu-atlants, Andris Dekants, atlants@lob.lv

 

Projekts "Datu ieguve Latvijas ligzdojošo putnu izplatības noteikšanai (2020.–2021.gadam)" notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 

             

Pēdējie novērojumi
Arabidopsis arenosa (syn. Cardaminopsis arenosa) - 2025-05-16 Mary1979
Myosotis stricta - 2025-05-16 Mary1979
Marchantia polymorpha subsp. ruderalis - 2025-05-16 Mary1979
Viola arvensis - 2025-05-16 Mary1979
Passer montanus - 2025-12-11 Ivars.skerstins@gmail.com
Cygnus olor - 2025-12-11 Ivars.skerstins@gmail.com
Poecile montanus - 2025-12-11 Ivars.skerstins@gmail.com
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
mufunja 11.decembris, 15:28

:):)


mufunja 11.decembris, 15:27

viņš nobriedis mājās un pārvērties par Dzeltenais ragansviests :)


kamene 11.decembris, 09:21

Paldies, Julita, par visiem ragansviestiem!


dziedava 11.decembris, 07:57

Šis arī nav Tas bēšais, kaut tonis nešaubīgi nav parastais baltais.


dziedava 11.decembris, 07:53

Bēšajam ir maza un bēšīga pakāje. Domāju, ka šis drīzāk agri savecējis baltais.


dziedava 11.decembris, 07:35

Apskatījos, jā, tā pati situācija, mums aug ne-pēcsniedzītes ar pēcsniedzīšu sporu izmēriem.


Ivars Leimanis 10.decembris, 23:58

https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/wp-content/uploads/2020/12/Lophocolea-heterophylla.pdf


Vīksna 10.decembris, 22:32

Paldies !


Osis 10.decembris, 18:37

Paldies Edgar!


ekologs 10.decembris, 17:00

Varētu būt kāds dumbrainis (Cyphon sp.).


Vīksna 10.decembris, 15:38

Paldies !


dziedava 10.decembris, 11:37

Un šim paraugs?


dziedava 10.decembris, 11:29

Šis paraugs nav saglabājies, kam sporas izmērīt? Būtu vērtīgi.


dziedava 10.decembris, 10:40

Tur no iekšām nespīd kas dzeltens?


dziedava 10.decembris, 10:32

Ļoti neparasts tonis. Priekš baltā pārāk tonēts. Priekš dzeltenā nav īsti Tas tonis. Es teiktu, ka tā ir kāda neparastāka varietāte


dziedava 10.decembris, 10:26

Pakāje izskatās rozīga. Plus oktobris un augšana uz vertikāla stumbra velk uz licentii


adata 10.decembris, 08:39

Paldies, Julita!


dziedava 10.decembris, 07:17

Ja darbojas zināmo sugu ietvaros, tad sanāk dzeltenais. Bet līdz galam tā sistemātika nav skaidra, un drīzāk jau jāgaida, kad šai grupai ķersies klāt DNS pētnieki, nevis jāmēģina "pa fikso" pašai jaunas sugas izdalīt no pazīmēm vien :))


Mary1979 10.decembris, 06:44

https://www.youtube.com/watch?v=-Hast6NBnTM


Mary1979 10.decembris, 06:43

https://www.youtube.com/watch?v=25-zw8qZ4J8


VijaS 09.decembris, 21:03

Nevar izslēgt tādu varbūtību. Bet parauga nav, nepārbaudīšu.


VijaS 09.decembris, 20:57

Nav parauga, neievācu.


VijaS 09.decembris, 20:52

Jā, piekrītu, visticamāk tā arī ir.


Vīksna 09.decembris, 20:48

Paldies !


VijaS 09.decembris, 20:39

Nē, netika ievākts.


dziedava 09.decembris, 17:43

Tā pirmā bilde!! Paradīzes mežs..


dziedava 09.decembris, 17:09

Kur tieši tas ir novērots? Man ir aizdomas, ka tur Rīgā nav tik skaists mežs kā izskatās foto.


dziedava 09.decembris, 13:22

Kāda gludā atliekas nevar būt?


dziedava 09.decembris, 13:18

Noteikt plazmodiju līdz sugai tomēr ir riskanti, turklāt sugai netipiskā laikā :)


dziedava 09.decembris, 13:04

Vai nevar būt paliekas no kāda gludā?


dziedava 09.decembris, 12:59

Pēc novērojuma laika (rudens) ticamāks ir gludais, kuru tādu pusjukušu no rūsganā pagrūti atšķirt


Amanda 09.decembris, 11:45

Meža pūce


dziedava 09.decembris, 11:40

Brūnbaltais ir sēne. Par sarkano pa gabalu nevar saprast, kas tas ir.


dziedava 09.decembris, 09:17

Sfagni, izskatās, ka varētu būt kāda interesanta suga, bet no plazmodija vien noteikt nav iespējams. Noteikti ne pārslainā cukurīte. Tā arī nav tādu purvainu vietu suga.


dziedava 09.decembris, 08:34

Izskatās gluda un spīdīga virsma, tad būtu jābūt gludo grupai, kas jāmikroskopē


dziedava 09.decembris, 08:20

Ļoti tumšas iekšas, nav rūsganā toņa. Rūsganā pakāje toties stīgo


dziedava 09.decembris, 08:16

Jautājums, vai šis nav dzeltenais..


Ivars Leimanis 08.decembris, 23:23

Vai Lophocolea heterophylla.


Ivars Leimanis 08.decembris, 22:39

Vairāk pēc Antrodia albida izskatās.


dziedava 08.decembris, 22:01

Kā es sasmējos - titulbilde kādai kriminālziņai :DD


adata 08.decembris, 21:45

Pirmajā attēlā noteikti ir šī. Pārējos att var ieziņot atsevišķā novērojuāmā kā citu pilienīti (vai izdzēst), jo tā ir savādāka, kā jau Julita teica.


dziedava 08.decembris, 21:14

Man ar tā bija pirmā doma, bet sporas atkal sanāk par lielu. Vai nesen nebija kas līdzīgs? Es šobrīd esmu pilnīgā sviestā :)), ātrumā neatceros, vai bija tāda pati situācija un kāds bija rezumē


dziedava 08.decembris, 20:26

Vai nevar būt savecējis dzeltenais? Sporas dikti lielas, iekšas dzeltenas. Kapilīcijs gan man atgādina licentii, bet ir tikai jūlija vidus un sporas tomēr izskatās apaļas un laikam gaišas?


dziedava 08.decembris, 20:04

Te vēl viens identiskās krāsās un visādi citādi dvīņubrālis, ar 2 gadu starpību, bet vieta druuuusku cita laikam: https://dabasdati.lv/lv/observation/c284216670c72575f2a916c1d03addda/


dziedava 08.decembris, 19:59

Šis man hipotētiski ietu uz licentii. Es te tagad spēlējos pa smilškasti, bet man vajag uzreiz ielikt hipotētiskajā kastītē, citādi es tajā simtu novērojumu haosā netikšu galā


dziedava 08.decembris, 19:42

Šim vajadzētu būt licentii. Papildus tam, ka oktobris (rufas tipiski ir agrā pavasarī), sporu masa ir tumšbrūna (ne sarkanbrūna kā rufai), pakāje plaši stīgo (rufa, šķiet, nestīgo, tāda gluda neliela apmalīte), bet vēl arī tās baltās "pūciņas". Riskēju minēt, ka tas baltais ir kapilīcijs, jo licentii parasti ir bagāts ar kapilīciju, ka pirmā brīdī tāds izjucis izskatās kā sapelējis, bet nav.


Mari 08.decembris, 19:38

Varbūt sirmā?


dziedava 08.decembris, 19:30

Ja šim būtu paraugs, tad būtu lieliski paskatīt, cik tādam sporas lielas.


dziedava 08.decembris, 19:29

Šis varētu būt tāds piemērs, kad sāk dzīvi uz koksnes un tad uzplešas virsū sūnai. Man izskatās, ka šai vajadzētu būt rufai, nu tāds sarkans. Pat divi perīdiji 2. foto no apakšas tīri pārliecinoši - dzeltenais plānais un tad pa virsu malā var redzēt tumšo.


dziedava 08.decembris, 19:25

Šis izskatās drīzāk savecējis. rufa arī nelabprāt aug uz augiem, resp., tā ir tāda koksnes suga un uz kādas sūnas uzlīdīs tikai tad, ja to nekādi nevarēs apiet plešanās procesā. dzeltenie savukārt labprāt aug uz sūnām.


dziedava 08.decembris, 18:48

Ja ir paraugs, var pārbaudīt, bet es domāju, ka flava


dziedava 08.decembris, 10:41

Un, salīdzinot ar iepriekšējo paraugu, kas bija rufa, te sporām tumšākās grupas ir vieglāk saskatīt. To es novēroju arī savos paraugos, ka flavai grupas parasti saskatīju, bet rufai tikai ar grūtībām.


dziedava 08.decembris, 10:35

Sporu izmēri ir tieši starp rufu (6-7 mkm) un dzelteno (7-8 mkm) - nav brīnums, ka izskatās arī kkas pa vidam :D. Bet nu paraugā paliekas izskatās tīri dzeltenas, rūsganais nav parādījies, un sporām arī "velk" vairāk uz 8 mkm nekā uz 6 mkm, tā ka būs vien flava. Liels paldies, vēl viena laba pieredze ar jaunas krāsu un mikroskopiju!


Mareks Kilups 08.decembris, 10:07

šorīt atkārtoti, arī vizuāli


Mareks Kilups 08.decembris, 09:32

tikai balss, tā kā jāvērtē, vai ticami. šorīt te ir daudzas, bet visas akmeņu čipstes.


dziedava 07.decembris, 22:56

oho, super! Tad Liepājā ar būs! :D Tikai pārbaudei te jāliek sporas sākumā bez virsstikliņa uz maziem palielinājumiem, jo ar virsstikliņu ātri izjūk grupas. Kad ir saprasts, vai sporas veifo grupas, tad var likt virsstikliņu un bildēt 1000x palielinājumā - noteikti arī jāizmēra sporas.


AgneseČamane 07.decembris, 22:22

Paldies! Bija aizdomas par citronu bisporellu, bet nebiju droša.


VijaS 07.decembris, 21:43

Atradu arī šo paraudziņu, pašā kastes apakšā. Perfekti notīrīta pakājes plēksnīte uz koksnes, viss pārējais ragansviests pārvērsts smalkā pulverī. Izdevās atrast arī nebojātas sporas.


Mari 07.decembris, 21:15

Paldies, Julita! :)


dziedava 07.decembris, 20:18

Tagad galvenais uzdevums saprast, ar ko šī dzeltenā stadija atšķiras no licentii..


MJz 07.decembris, 19:56

Tiešām pēc balss noteicāt?


VijaS 07.decembris, 19:47

Jā, pakāje tiešām raiba, šoreiz foto toņi diezgan precīzi atbilst dabā redzētajam.


VijaS 07.decembris, 19:43

Hm, kad Tu tā saki, tad jā, var saskatīt. Bet citādi ļoti neuzkrītošas..


dziedava 07.decembris, 19:39

Liels paldies! Tātad tādi it kā gandrīz nobrieduši rufas arī var būt dzelteni. Sporas vienmērīgi kārpainas nav. Esmu sapratusi, ka tik gaišām sporām tumšākās grupas ir grūti ievērot, tāpēc vrb arī tās nemaz nemin. Bet tās grupas ir. Pēdējās divās bildēs var labi redzēt, arī uz tām tumšajām sporu malām, kas nav vienmērīgas, bet posmiem tumšākas, kur kārpu grupas.


VijaS 07.decembris, 19:30

Atradu paraudziņu. Pamatīgi saēsts, nesagrauztais sakaltis ciets.. Taisīju vairākas mikroskopijas, kamēr izdevās atrast nesaplīsušas sporas.


Mari 07.decembris, 18:37

Paldies, Julita! :)


adata 07.decembris, 18:05

Njā, Laimai pamatīgs pētījums... Paldies, Julita, par jauko pārsteigumu! Un tā apse man kā tāda Pandoras lāde, beigās būs jāsaskaita, cik sugu tā man šogad sagādāja. Uzgāju to pērn, vēl gluži jaunu, bet virsū atradu tikai vienu gļotsēni (tā kā ragansviestu, neziņoju) sporu stadijā, apsekoju šogad - pilna miza un zemmiza visādu brīnumu! Un tā rozā krāsa vairākos plazmodijos! Šeit padzēsu liekās bildes, lai novērojums paliek saprotamāks, pārskatāmāks. Un tā vēlā attīstība - piekrītu, ka reti novērota, jo parasti ap tādu laiku ir ja ne sniegs, tad sals noteikti.


dziedava 07.decembris, 18:01

Es te sajaucu abas sugas vietām. Izskatās luteonitens!


Mari 07.decembris, 17:45

Pievienoju vēl vienu sporu foto


Mari 07.decembris, 17:42

Sporām man arī šķita viena puse gaišāka, kā arī kārpas skraji un neregulāri izvietotas :)


dziedava 07.decembris, 17:18

Vai arī vēl labāk, laevis, ja sporām kārpas ir skraji un neregulāri izvietotas


dziedava 07.decembris, 17:16

Šis no gludo grupas. Man izskatās, sporām viena puse gaišāka? Tad luteonitens :)


Mari 07.decembris, 17:07

Pievienoju decembra ragansviestu, iespējams, ka traucēta attīstība, jo sporu diametrs variē diezgan plašā amplitūdā.


dziedava 07.decembris, 17:06

Interesanti, ka šai sugai pirmā lielo attīstības pētījumu veica Laima Birziņa no 18.nov. līdz 6.dec. : https://dabasdati.lv/lv/observation/p4vneha1jpritl0qvseqn4kqt6/ Te ir līdz 18.nov. :) Iespējams, reti novērota, jo vēlu un lēni briest. Ir nesti mājās paraugi, kuriem tā mitruma pietrūkst un nenobriest vispār. Te tieši bija labi, ka visu laiku mitrs - nobrieda.


Mari 07.decembris, 16:48

Varbūt Ascocoryne albida?


dziedava 07.decembris, 15:47

Visticamāk! :)


dziedava 07.decembris, 14:58

sēne


dziedava 07.decembris, 14:36

Pakāje tiešām rūsgana vai tikai tā izskatās? Skaidri redzu baltu pakāji un dzeltenu plazmodiju. Rūsganais tāds nesaprotams. Principā varētu būt arī dzeltenais ragansviests. ja tomēr rūsgans - tad licentii. Pēc rufas gan neizskatās, tā arī uz sūnām īsti neaug


dziedava 07.decembris, 13:20

Te gan krāsa interesanta! Varbūt paliekas no rūsganā ragansviesta. Tagad jau vairs nepateiks.


dziedava 07.decembris, 13:07

Jocīgi. Tik košs dzeltenais, bet tak rūsgana nekā nav tajā beigu stadijā. Ievākts nav?


dziedava 07.decembris, 12:55

No tāda plazmodija vēl sugu pateikt nevar. Var būt arī Physarum


dziedava 07.decembris, 10:20

Te izskatās, ka apvalks viens, stingrs, spīdīgs, ar sarkanīgo krāsu vien nepietiks rūsganajam, kā es iepriekš domāju


nekovārnis 07.decembris, 08:54

Šis tāds ne pārāk pārliecinošs. Sariņi uz segspārniem drīzāk gaiši, kaut tas varētu būt arī dēļ atspīduma. Priekškrūšu vairogs ar tā kā pārāk spalvains priekš A.sanguinolenta (varbūt atkal dēļ saules atspīduma). Arī galvas aizmugurējie stūri nav redzami. Lai paliek kā sp., ja vien nav kāda papildus informācija.


nekovārnis 07.decembris, 08:45

Pagaidām lai paliek kā Leiopus nebulosus/linnei, ja vien nav ievākts un pārbaudīts zem mikroskopa.


dziedava 06.decembris, 22:12

Vija, man, protams, patīk tāds puķains pārsteiguma moments (ko sagādājis DD gļuks), kad uzklikšķina uz 3. foto, tomēr, ja to foto grib tiešām apskatīt, - varbūt iespējams izdzēst un mēģināt pievienot no jauna, varbūt DD nenogļuko?


dziedava 06.decembris, 18:53

Patiesībā tas arī palīdz izskaidrot citus dzeltenbaltos paraugus, kam sporas atbilst dzeltenajiem. Tā ka paldies, šī pieredze man vērtīga!


dziedava 06.decembris, 18:50

Jauki! :) Tad vismaz kādam ir šāda pieredze par izbalēšanu. Man gadiem paraugi saglabājas dzelteni, bet tur tās ārējo apstākļu iedarbības nav (neskaitot čaklos ēdājus), tāpēc tā izbalēšana ir neskaidra.


mufunja 06.decembris, 18:09

Diemžēl 2019. gadā es neievācu nevienu paraugu.


adata 06.decembris, 17:56

A ko, ja aptrūkās sērkociņu...


adata 06.decembris, 17:54

Tā, kā dzeltens būtu zaudējis krāsu, ne baltais.


adata 06.decembris, 17:53

Dzeltena, ja nebūtu pārliecināta par krāsu novērošanas brīdī, būtu likusi nenoteiktu.


dziedava 06.decembris, 17:48

Un tās paštaisītās kastītes! :))


dziedava 06.decembris, 17:47

Vilkpienaiņu paraugi arī interesanti un labā stāvoklī, tik šobrīd tām biju plānojusi pauzi noteikšanā. Bet pie šī parauga roka notrīcēja, tāds interesants rakstiņš, ko gribētos pārbaudīt, vai var noteikt. Nonāca “tūlīt un tagad” kastītē. Bet kad nu reāli sanāks, redzēs. Bet paldies, tiešām interesanti paraugi :)


dziedava 06.decembris, 17:39

Dzeltena vai brūngana augšiņa? Ar šiem varētu būt grūti, jo baltie ragansviesti savecē, kļūstot brūngani, bet dzeltenie var zaudēt krāsu (tā literatūrā raksta, bet mums lielas pieredzes nav). Dzeltenajiem visilgāk dzeltenā krāsa saglabājoties iekšiņās virs pakājes (ārējo apstākļu iedarbība netiek tik ļoti klāt), tāpēc tādiem ne šis, ne tas paraugiem der nobildēt, kā iekšpusē krāsiņas


dziedava 06.decembris, 17:32

Izskatīju ar lupu visus paraudziņus, atlasīju, ko gribu “tūlīt un tagad”, tikai diemžēl tas skaits pārsniedz “tūlīt un tagad” iespējas. Pie šī paraudziņa bija tāds Wow! Nebiju novērtējusi fotogrāfijās. Vajag būt zeltmatu pumpurītei, kas ļoti reta. Noteikti mikroskopiski pārbaudīšu. Ļoti skaista suga un paraugs lielisks! :))


dziedava 06.decembris, 17:28

Nemikroskopēju, jo vajadzētu būt C.purpurea, tomēr, ja sanāks, mikroskopiski papētīšu, jo šai ar savulaik ar sporu izmēriem mums un aprakstos kaut kas nesapasēja.


dziedava 06.decembris, 17:22

Nemikroskopēju, tikai vizuāli apskatīju. Ja kaut kad pētīšu šo sugu grupu, tad mikroskopiski pārbaudīšu.


adata 06.decembris, 17:16

Iekšas gan nepaskatījos, ja ir aizdomas, var mainīt sugu.


adata 06.decembris, 17:14

Skaidrs, tad var būt arī šādi sarkani, ne vienmēr apšu beku krāsā.


adata 06.decembris, 17:11

Dzeltena, jau pabalējusi "augšiņa".


dziedava 06.decembris, 16:11

Būs parastākā suga, bet paldies par paraugu! Ļoti smukas sporas :)


dziedava 06.decembris, 15:44

Kāpēc šim ir doma par dzelteno?


dziedava 06.decembris, 15:36

Liels paldies! :) Tieši tāpēc, ka ir tik ilgi, ir īpaši interesanti.


zemesbite 06.decembris, 13:29

Domāju, ka pietiek fiksēt periodu, bet pievienošu arī datumus. Nesaprotu tikai no kāda datuma ir otrais foto, tāpēc pievienošu 3 līdzīgus, bet ar atšķirīgiem datumiem. Kas to būtu domājis, ka attīstība ir tik ilga, žēl, ka neredzēju sākumu. :)


IlzeP 06.decembris, 13:28

Vilnis Skuja uzskata, ka lapsa - "lapsas gaita un purns". Kašķainu asti varot neredzēt šajā video.


DaceK 06.decembris, 00:52

Paldies par noteikšanu!


Ivars Leimanis 05.decembris, 23:29

Ryvarden & Melo pie egļu sakņupiepes neraksta, kā tā aug uz vēl kādiem citiem kokiem bez egles, atšķirībā no priežu sakņupiepes, kur minēts viss, ko pirmajā komentārā minēju.


ekologs 05.decembris, 23:06

Manuprāt, daudz neskaidrību, lai 100% runātu par noteiktu sugu. Varbūt korektāk ielikt kā Mammalia sp.?


dziedava 05.decembris, 21:35

Mārīt, vai ir iespējams pierakstīt datumus, kurā kurš foto uzņemts šajā lieliskajā attīstības fiksācijā? :)


Mežirbe777 05.decembris, 19:21

Paldies par vērību, Edgar! Piezīmēs koordinātas tika precizētas.


Bekuvecis 05.decembris, 19:14

Neesmu piepju specs, bet.... pēc kā izsecināts, ka priežu sakņupiepe (Heterobasidion annosum), nevis egļu sakņupiepe (Heterobasidion parviporum)?


Bekuvecis 05.decembris, 19:09

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: lai arī nav skaidrības par koordinātu mērījuma precizitāti, šī noteikti ir JAUNA atradne, kas nesakrīt ne ar vienu iepriekš un ne ar vienu vēlāk konstatēto, t.sk. ar Daces Vēveres turpat netālu uzieto, kas ieziņota iNaturalist (https://www.inaturalist.org/observations/312948672). Tātad, kopumā bij. Krimuldas mežaparkā šobrīd ir zināmas 4 savstarpēji visai tuvas, tomēr atšķirīgas atradnes (pēc starptautiskiem standartiem tās gan visas skaitītos kā viena...).


Bekuvecis 05.decembris, 18:58

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: tagad ir pilnīgi skaidrs, ka šī ir tā pati kopš 2021. gada zināmā atradne, kuru četras dienas iepriekš novērojusi Guna Taube (https://dabasdati.lv/lv/observation/4bcf380310958ca8c977a7831844bb98/), tikai šoreiz izīmēta PAREIZAJĀ vietā (lai gan piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


Bekuvecis 05.decembris, 18:52

Gada sēnes 2025 sezonu noslēdzot: gan sakomunicējis pašu novērotāju, gan apsekojis uz vietas, pārliecinājos, ka tā tiešām ir 2021. gada atradne (DabasDatos nav ieziņota), tikai "aizbraukusi" par 100+ metriem uz ziemeļaustrumiem no patiesās vietas. Četras dienas vēlāk to, man klātesot, novērojis Raivo Ivulāns un ieziņojis DabasDatos (https://dabasdati.lv/lv/observation/i6u8b1t1411oup15o8nbroneg6/) jau PAREIZAJĀ vietā (taču piezīmēs ģeogr. platuma skaitliskajā vērtībā ir drukas kļūda, kuras dēļ atradne iznāktu nobīdīta par 5½ km tieši uz dienvidiem).


dziedava 05.decembris, 18:39

Iveta, protams, ka es skatījos plašā nozīmē, kas tas ir, jo ja nu ragansviests :)). Tīklsporu būtu pārāk neticami, jo tas ir tuksnešu taksons, brīnums jau, ka to atradu kāpā pie jūras. Marinas cieša cukurīte ir otrā atradne pasaulē (aiz Meksikas), kas pēc būtības arī ir neticami (ticamāk, ka tā ir vēl zinātnē neaprakstīta suga). Šī pēc augšana zemsedzē uz augiem ir pat ļoti tipiska pārslainā cukurīte. Bet ārēji var sajaukt ar ragansviestiem un kas zin vēl kādām baltām sugām, tāpēc pārbaudīt man pašai bija interesanti, bet šaubu par noteikšanu nav.


adata 05.decembris, 17:32

Julita, šim, kaut arī noteikta suga no bildes, ņēmu paraugu ar domu, ja nu tīklsporu vai cita, lai aplūkojat. Bet tīklsporu ir lauzītas sporas, kas te gan droši nav.


dziedava 05.decembris, 15:27

Paldies, tad viss saprotams. Pašas sporas lieliskas, domāju, vai neizmantot šīs sugas sporu titulbildei kādu ne tik lielo :))


dziedava 05.decembris, 15:16

Šim Vijas paraugam iekšas precīzi tādas pašas - baltdzeltenas, ar kapilīciju ar maziem mezgliem, un virsma balta. Sporas gan lielākas: https://dabasdati.lv/lv/observation/b146f03a39b8789e2897007d9e464255/


adata 05.decembris, 15:10

Jā, nebija nobriedis. Vēl "mīksts", bail bija, ka lietū neizšķīst.


zemesbite 05.decembris, 14:54

Jā, Julita, tiešām bija bēšs. :)


zemesbite 05.decembris, 14:51

Paldies, Ansi!


nekovārnis 05.decembris, 13:55

Paldies, Uģi! :)


dziedava 05.decembris, 13:31

Pašreizējā pētniecības fāzē, protams, visvairāk interesēja šis paraugs. Iespējams, lietus būs pārtraucis attīstību, jo sporas ir nenobriedušas līdz galam, ļoti gaišas, līdz ar to sporu izmērs sugu pārliecinoši priekšā nepasaka. Būs jāpēta vēl, jāpameklē kāds nobriedušāks fragments. Varbūt lietus ietekmē notiek kāda ķīmiska reakcija un tāpēc balts? Par to arī vēl būs jāpadomā, jo Vijai ar, šķiet, bija kas līdzīgs.


dziedava 05.decembris, 13:03

Liels paldies par pamatīgo sūtījumu! :)) Tā nu sanāca, ka šo paņēmu pirmo. Viss jau pareizi, tik sporas palielas (12-15(17) mkm 11-14 mkm vietā). Vai tika ievākts ne pilnībā nobriedis?


Ziemelmeita 05.decembris, 12:58

Paldies,Ansi!


Vladimirs S 05.decembris, 12:31

Krāsu gredzens: 085T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany Krāsu gredzens: 319E Dzimums: female Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 07.01.2020 Gredzenošanas vieta: Loosbroek, Noord-Brabant, Netherlands Krāsu gredzens: 034T transmiter Dzimums: female Vecums: adult Gredzenošanas datums: 16.12.2021 Gredzenošanas vieta: Groß Fullen, Emsland, Germany Krāsu gredzens: 069T transmiter Vecums: 3y Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Atrašanas datums: 24.11.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany


Vladimirs S 05.decembris, 12:25

Krāsu gredzens: 072T 1cy Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany Krāsu gredzens: 074T Dzimums: male Vecums: adult Gredzenošanas datums: 18.01.2023 Gredzenošanas vieta: Bippen, Germany


dziedava 05.decembris, 11:52

Jautājums tikai, vai tiešām bija bēšs, varbūt bija balts, tikai tumšāk nobildējies?


Vladimirs S 05.decembris, 11:40

YELLOW 088T ad.M., YELLOW 057(+sat).2cy Gredzenošanas datums: 09.01.2025 Gredzenošanas vieta: Dohren, Germany


Gunitiii 05.decembris, 09:59

Video https://failiem.lv/u/stwzdsh6bt


Vīksna 05.decembris, 09:15

Paldies !


ekologs 05.decembris, 09:01

Stopējot kadrus, var redzēt, ka seja ir izstiepta, gareneska. Iespējams video kvalitātes jautājumi


kamene 05.decembris, 09:00

Paldies, Ansi! Vajadzēs vēlreiz to kļavu pie stacijas labāk apskatīt.


IlzeP 05.decembris, 07:23

Jānis Ozoliņš un Valdis Pilāts uzskata, ka lūsis - izkāmējis lūsēns.


zemesbite 04.decembris, 22:48

Paldies, Julita!


Mari 04.decembris, 21:54

Nē, diemžēl sporas toreiz nenomērīju.


Vīksna 04.decembris, 21:44

Paldies !


Inita 04.decembris, 19:49

Veca!


Inita 04.decembris, 19:46

Neredz lapiņas. Varbūt pienaine.


ekologs 04.decembris, 18:46

Esmu iepazinies ar video. Kvalitāte ir kāda ir, tā viennozīmīgi grūti teikt. Mans sniegtais komentārs video - ",,,, te nevar saprast. Protams, ka pilsētvidē lapsas ir nu jau ļoti bieži ciemiņi, pat iemītnieki, bet, arī zeltainie šakāļi var dzīvoties tuvu cilvēkiem. Video tāds neliels dzīvnieks. Zeltainais šakālis izmēros ir lielāks par lapsu, protams, nevar izslēgt jaunus dzīvniekus. Lapsām šajā laikā jau jābūt kuplam tērpam, ja vien nav slima utt., kā arī tai ir pietiekoši gara aste, garāka par zeltainā šakāļa asti. Zeltainam šakālim kažoks ir salīdzinoši īss. Video, dzīvniekam aste kārtīgi nav saskatāma, varbūt pieslieta vai vispār nav. Video sākumā, gaita kā lapsai. Grūti saprast". P.S. Liepājā, Karosta ir vieta, kur satikt lapsu, stirnu u.c. dzīvniekus nav nekas neparast, jo apkārt ir atbilstoši biotopi. Šajā teritorijā laikam jau bija novēroti zeltainie šakāļi, bet jā, pēc video viennozīmīgi grūti spriest.


Ivars Leimanis 04.decembris, 16:48

Iespējams, ka medainā antrodija Antrodia mellita.


Bekuvecis 04.decembris, 15:26

Nav mūsu Gada sēne 2025!


IlzeP 04.decembris, 12:28

Vai būtu iespējams video kaut kur ielikt (YouTube vai kur citur) un šeit komentāros iekopēt saiti?


Lemmus 04.decembris, 11:41

Liels paldies,Renāte!


adata 04.decembris, 08:21

Paldies! Tāds bija mērķis. Lai cik es tur vazājos, nu agrāku/šķidrāku plazmodiju nesaķēru.


Ivars Leimanis 03.decembris, 22:50

Tad sanāk interesants novērojums.:) Es pats to uz lapu kokiem neesmu redzējis, tā ir informācija no literatūras.


VijaS 03.decembris, 21:32

Cik atceros, nē,viss bija sauss. Arī paraugā neko pūkainu nemanīju.


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


dziedava 03.decembris, 19:15

Cik skaisti, visa attīstība! :)


Ziemelmeita 03.decembris, 18:25

Paldies,Ivar, pie lapu koka redzu pirmo reizi.


Ivars Leimanis 03.decembris, 17:25

Heterobasidion annosum. Parasti uz priedēm, retāk uz citiem skuju kokiem, vēl retāk uz lapu kokiem, t.sk. uz bērziem.


dziedava 03.decembris, 15:33

Varētu būt grubuļainais (Fuligo luteonitens), bet jāmikroskopē sporas, lai būtu droši


dziedava 03.decembris, 15:06

Žēl, ka mikroskopijā neviens kapilīcija mezgls (un vnk pavedieni) nav "aizķēries" (bet varbūt citos foto ir?), jo varētu būt F.licentii. Ovālo sporu gan jau arī netrūkst, kam šādā stadijā varētu arī nepievērst uzmanību un nesamērīt (bet būtu vajadzējis).


dziedava 03.decembris, 14:57

Nav pierakstīti sporu izmēri. Sporas netika mērītas?


dziedava 03.decembris, 14:46

Jā nu šis dīvains un ar lielām sporām. Baltais augšpusē varētu būt pelējums?


Ziemelmeita 03.decembris, 09:50

Paldies,Inita!


Ziemelmeita 03.decembris, 09:48

Paldies, Raivo, par skaidrojumu!


Mežirbe777 03.decembris, 00:47

DD sugu listē šī būtne atrodama zem vārda Caloplaca flavorubescens. Gan Gyalolechia, gan Caloplaca pašlaik ir sinonīmi. Aktuālais nosaukums, balstoties Index Fungorum ir Opeltia flavorubescens (Huds.) S.Y. Kondr. & Hur.


zemesbite 02.decembris, 19:19

Paldies, Inita!


ekologs 02.decembris, 18:30

Ok. Paldies!


ekologs 02.decembris, 18:25

Paldies!


nekovārnis 02.decembris, 18:11

Šim tas foto leņķis tāds, ne pārāk labs noteikšanai. Būtu albi redzēt no augšas. Priekškrūšu vairogs izskatās tāds apaļīgāks, kā P.melanarius, bet, no pieredzes, tas var tāds optiski mānīgs priekšstats.


ekologs 02.decembris, 17:57

Marek, un ko par šo domā?


ekologs 02.decembris, 17:42

Paldies, Marek! :)


Inita 02.decembris, 17:33

Varbūt Crinipellis scabella ?


Inita 02.decembris, 17:28

Varbūt pūkainā makstaine Volvariella hypopithys, bet jaŗedz , vai bija maksts.


nekovārnis 02.decembris, 17:19

Arī par P.niger.


nekovārnis 02.decembris, 17:17

Šī manuprāt P.niger. Priekškrūšu vairoga platākā daļa izteikti priekšējā daļā nevis plusminus vidū. Tuvāk vidum esošās rievas uz priekškrūšu vairoga izteikti garākas par malējām. Arīgalva attiecībā pret priekškrūšu vairogu izskatās salīdzinoši šaura.


ekologs 02.decembris, 12:57

Uģi, Marek, 2. jautājums, kas līdzīgs pirmajam :).Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kopā mežā novēroju 4 skrejvaboles zem viena akmeņa, un dotajai vabolei, vienīgai bija tāds savādāks priekškrūšu vairogs. Un te arī, jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


ekologs 02.decembris, 12:51

Uģi, Marek, 1. jautājums. Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kājas tuvplānā nenobildēju, vien priekškrūšu vairogu, uz kuru jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


Vīksna 02.decembris, 11:23

Paldies !


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:07

alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:05

sarainā tauriņpiepe Trametes hirsuta


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:04

raibā tauriņpiepe Trametes versicolor


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:03

smaržīgā tauriņpiepe Trametes suaveolens


dziedava 02.decembris, 09:49

Uz kā auga? Tās sūnas ir uz kritalas?


dziedava 02.decembris, 08:25

Iveta, šobrīd man ir milzīga tabula ar mikroskopētajiem ragansviestiem un visādām pazīmēm. Mēģinu tos "sašķirot". Līdz galam vēl neesmu tikusi. Bet šitos dažādsporu beigās jau varēju uzminēt bez mikroskopēšanas. Mikroskopija tikai apstiprināja. Es jau rakstīju, ka šitas pētījums prasītos uz zinātnisku rakstu, jo zinātnē arī ir juceklis un reti kāds vispār ir iedziļinājies (tāpēc arī maz valstu, kur vispār noteikts). Ja skatās tikai beidzamo sporu stadiju, tad to kopainu arī ir grūti saprast. Bet mums par laimi ir ar visām attīstības stadijām, un tad tā aina kļūst skaidrāka. Un kronis visam, ka KOH mikroskopijā maina krāsu, un tāpēc ir vēl grūtāk saprast, kas atbilst aprakstam un kas nē. Bet vēlreiz atgriežoties pie noteikšanas - man ir hipotēze, ka ragansviestus var atšķirt bez mikroskopēšanas, bet tā ir vēl līdz galam jāpārbauda, jo viss vēl nav sašķirots.


adata 02.decembris, 08:13

Sanāk, ka vairs ragansviestus bez mikroskopēšanas noteikt nemaz nav droši... Visādi brīnumi atrodās!


adata 02.decembris, 08:07

Riktīgi smuks, kā vēršacs uz pannas! Apsveicu!


VijaS 01.decembris, 22:10

Parakņājos pa bilžu krājumiem, bet neko no vēlākām stadijām nākamajās dienās diemžēl neatradu.


VijaS 01.decembris, 21:58

Opā! Labs pārsteigums! Paldies! :)


VijaS 01.decembris, 21:53

Piedod, tas tā nebija speciāli :D Julita, Tu esi vienkārši fantastiska! Paldies par visiem izrevidētajiem paraudziņiem! :)


dziedava 01.decembris, 21:27

P.S. Un Paldies, Vija, par daudzajiem ragansviestu vākumiem tajos pirmsākumos. Kas to būtu domājis, ka tie tik ļoti noderēs!


dziedava 01.decembris, 21:25

Te vajadzētu pierakstīt pāris rindiņas garu zinātnisko rakstu par tēmu, bet esmu šausmīgi nogurusi. Bet licentii vismaz palīdz atdalīt vienus t.s. "rūsganos" no pārējiem.


dziedava 01.decembris, 21:16

Šis bija mazliet nežēlīgi. kad es jau tā nogurusi ņemu pēdējo paraugu, domādama pumpurīšu dzimtu, un man - tadam - pēkšņi garas kolumellas mikroskopijā no cilindrīšu dzimtas. :D Vajadzēja jau it kā iedomāties, bet negaidīju


VijaS 01.decembris, 20:32

Hm, tas cietais brūnais, ko es ņēmu, man liekas, bija apakšslānis.. Bet varbūt zem pelējuma arī kaut kas no perīdija saglabājies.


Kiwi 01.decembris, 16:11

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


dziedava 01.decembris, 15:58

Mikroskopija apstiprināja, ka viss pareizi, tipisks


dziedava 01.decembris, 15:27

Šis ļoti interesants. Sporas ļoti traumētas, bet tām, kas ir veselas, ir diezgan skaidrs raksts, kas neatbilst nekam no man zināmiem ragansviestiem vai pumpurītēm (pat neņemot vērā izmēru), bet tīri labi atbilst baltapaļajai krāterītei, kas tā nevar būt, jo parauga "ciešais kamoliņš" ir stipri lielāks par tādu. Sporas pēc izmēra varētu atbilst Fuligo licentii, bet no dzeltenā te ir stipri maz. Ja vienīgi ir kāds nobriedušāka attēls, kas rāda, ka ir bijis dzeltens, bet no ilgas stāvēšanas izbalējis.


nekovārnis 01.decembris, 12:43

Paldies, Agnese :)


dziedava 01.decembris, 12:40

Interesanti, ka no ārpuses paraugā viss ir koši dzeltens, bet mikroskopijā nekā dzeltena nav - viss oranži rūsgans. Iespējams, šī suga tiešām reaģē ar ūdeni, mainot krāsu. Vai tā ir rufa vai tomēr flava - to vēl līdz galam neesmu izpētījusi. Pēc "veciem" kritērijiem te būtu rufa.


dziedava 01.decembris, 09:07

Te arī izskatās lielas granulas. Grūti pateikt, vai nav arī tumšākas grupas kārpām. pašas sporas tumšākas nekā tipiskās vienmērīgi kārpainās.


dziedava 01.decembris, 09:06

Uzkrītoši lielas granulas


dziedava 01.decembris, 08:33

Gludajam sporas ir tumšākas un brūnākas, baltajam - gaišas un rozīgākas. Te arī var redzēt brūnu perīdiju 3. foto un dzeltenīgas iekšas 4. foto


AgneseČamane 30.novembris, 23:23

Nav skaidrs kāpēc foto nepievienoju jau pašā sākumā, tagad tie ir augšuplādēti.


adata 30.novembris, 18:28

Gluži nē, vienkārši agrāk nepaskatījos, biju piemirsusi. Eju cauri visiem saviem novērojumiem.


dziedava 30.novembris, 18:09

Sanāk, lai nobriestu līdz pārsliņām, mēnesis vajadzīgs!


adata 30.novembris, 17:33

Viss kā vajag! Pārcilāju paraugus, ir pārsliņas pa virsu. Pēdējais att. 30.nov.


meža_meita 30.novembris, 17:30

Grūti saprast, iespējams jauna vienādgalotņu ramalīna. :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts