Aktīvie lietotāji: 246 Šodien ievadītie novērojumi: 187 Kopējais novērojumu skaits: 2259563
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv
Pievienots 2021-10-05 14:09:50

Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv

 

Šogad pavasarī klusu, bet aktīvi iesācies trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (LLPA3), kura mērķis ir ievākt informāciju par visām Latvijā ligzdojošajām putnu sugām 2020.–2024. gadā. Mērķis ir pirmo reizi Latvijas atlantu vērsturē (iepriekš bijuši četri - divi Latvijas un divi Eiropas) sasniegt teicamu apsekotību visā Latvijas teritorijā!

Detalizēta informācija par atlantu, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ir 2020.g. tapušajā LLPA3 datu ievākšanas un ziņošanas metodikā. Aicinu katru datu ievācēju pārlasīt šo atjaunoto metodiku.

 

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Svarīgākais:

 

  • 2020.–2024. gadā notiek trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants, kura mērķis ir katrā Latvijas 5x5 km kvadrātā konstatēt visas tajā ligzdojošās putnu sugas;
  • Atjaunināta Dabasdati.lv lietotne ar būtiskiem papildinājumiem ērtākai datu ievākšanai. Datu ievākšanai aicinājums ir izmantot tieši lietotni; 
  • Pabeigta LLPA3 statistikas un web ievades sadaļa - https://dabasdati.lv/lv/putnuatlants/ievadellpa3/
  • Aicinājums visus novērojumus ziņot kā punktveida, jo tehnisku iemeslu dēļ šobrīd daudzpunkti (poligoni, līnijas u.tml.) LLPA3 atlantā netiek integrēti; 
  • Visi 2020.–2024. gada punktveida putnu novērojumi ar ligzdošanas pazīmēm, kas atrodami portālā Dabasdati.lv automātiski tiek integrēti atlantā. Tādēļ veids kādā iesniegts ziņojums portālā (lietotne, datu ievade caur pašu portālu, uzskaišu sadaļa, datu imports u.tml.) nav būtisks; 
  • Datu precizitātei pievienotas 20 papildziņu sugas (par 74 sugām papildziņas nav obligātas), un, ziņojot caur Dabasdatu LLPA3 ievades sadaļu, ilgākais periods par ko iespējams ievadīt datusvi ir divas dienas.


2020. gada sākumā notika darbs pie portāla Dabasdati.lv ievades un statistikas sadaļas pilnveidošanas (šobrīd darbi ir pabeigti), bet jūlijā, saņemot LVAF finansējumu par datu ievākšanu līdz nākamā gada sezonas beigām, tika pielāgota arī mobilā lietotne ērtākai un ātrākai putnu datu ievadei. Šobrīd uzlabotā mobilā lietotne ir publicēta gan Play Store (Android) gan AppStore (iOS) veikalā un pieejama bez maksas.

 

Dabasdati.lv lietotne iestatījumi

Jaunākie Dabasdati.lv mobilās lietotnes uzlabojumi (versija 1.3.8 (Android) un 1.4.2 (iOS)) realizēti tā, lai novērojumus varētu ievadīt pēc iespējas ērtāk, ātrāk un precīzāk.

Veiktie uzlabojumi (pilna lietotnes funkcionalitāte un 2020.g. video pamācība (jāieslēdz subtitri) redzama arī aprakstā pie lietotnes):

  1. Statusa lauka uzlabojumi. Lietotnes iestatījumos iespējams atzīmēt lauku "Pielāgot ligzdojošo putnu atlantam". Šī atzīme sarindo “Statusus” atbilstoši putnu atlantam un statusa laukā atlanta pazīmes rādās pirmās (noklusējuma pazīme ir "Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)"). Ziņojot statusu “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)” vai “Dzied (D)”, tā kļūst par noklusējuma pazīmi nākamajam novērojumam. Ja nākamais novērojums tiek ziņots ar citu statusu (ārpus B vai D), piemēram, statuss “Redzēti mazuļi (RM)”, tad nākamajam novērojumam noklusējuma pazīme tiek atkal uzlikta kā “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)”. 
  2. Noklusējuma grupas prioritizēšana. Lietotnes iestatījumos iespēja norādīt (no saraksta) vienu interesējošo ziņošanas grupu (piemēram, putni, rāpuļi, augi u.tml.), kuru sugu meklēšanas atlasē rādīt kā pirmo (ziņojot novērojumu). Pārējo grupu sugas rādās pēc šīs pirmās izvēlētās grupas. Šī opcija samazinās ierakstāmo zīmju skaitu meklētājā, lai atrastu ziņojamo sugu. Ja pārsvarā ziņojat putnu novērojumus (piemēram, priekš LLPA3), tad kā pirmo grupu meklējot sugu uzlieciet "Putni".
  3. Dabasdati.lv sugu meklēšana

  4. Biežāko ziņoto putnu prioritizēšana. Lai paātrinātu datu ievadi un mazinātu kļūdu iespēju ziņojot retas sugas, jaunajā versijā putni tiek sašķiroti pēc to ziņošanas biežuma 7 biežuma kategorijās (iepriekš kārtošana bija alfabētiskā secībā), bet katras kategorijas iekšienē tie tālāk ir sašķiroti alfabētiskajā secībā. Tādējādi, meklējot putnu sugu un, piemēram, meklētājā ierakstot pirmos burtus “ster”, kā pirmā tiks parādīta nevis 1985.g. vienu reizi novērotā birztalu stērste, bet gan dzeltenā stērste, niedru stērste, dārza stērste utt. Tādēļ biežāk ziņotās sugas vienmēr būs saraksta sākumā, bet pavisam retās – saraksta beigās. Šāda biežāko putnu sugu prioritizēšana tiek iespējota brīdī, kad ir izvēlēta kāda no grupām laukā "pirmā grupa meklējot sugas". Ja neviena grupa nav izvēlēta, tad putni rādās alfabētiskā secībā. Arī citām grupām ir iespējams ātri piešķirt šādu "biežuma" kategoriju.
  5. Ērtāka skaita norādīšana. Norādot skaitu vēlamajam novērojumam, ierakstot skaitu “NO”, šis cipars automātiski dublējas arī laukā skaits “LĪDZ”. Lietotājs var arī pašrocīgi izmainīt skaitu LĪDZ, ja tas bijis no-līdz robežās.  
  6. Saraksta pabeigšana. Veidojot sarakstu (saglabājot novērojumus sarakstā ar unikālu identifikatoru un precīzu laiku no un laiku līdz) pēc pēdējās sugas pievienošanas un pogas “PABEIGT” nospiešanas lietotne pārjautā “Vai tiešām vēlaties beigt sarakstu un nosūtīt novērojumus?”. Tādējādi saraksti vairs netiks pabeigti kļūdas pēc, netīšām uzspiežot uz pogas. 
  7. Uzlabota karte. Ne gluži lietotnes uzlabojums, bet lietotnē izmantotajā Jāņa Sētas pamatkartē šobrīd tiek attēlotas arī ĪADT un mikroliegumu teritorijas. ĪADT teritorijām tiek parādīts arī to nosaukums, bet mikroliegumi bez nosaukumiem attēloti ar rūtainu svītrojumu.

 

Kāpēc izmantot mobilo lietotni Dabasdati.lv?

Lai gan datus atlantam ir iespējams ziņot gan portālā speciāli tam izveidotajā sadaļā (vai arī izmantojot jebkuru citu ziņošanas formu), gan LOB (rakstot e-pastu vai uz papīra lapas), tomēr vēlamākais variants ir ziņot tieši caur mobilo lietotni. Dabasdati.lv mobilā lietotne ir mūsdienīgākais, ērtākais, ātrākais un precīzākais veids kā ziņot datus. Tālāk uzskaitītas vairākas priekšrocības:

    Dabasdati.lv lietotne karte

  1. Navigācija un maršruta plānošana. Mobilajā lietotnē ir ērti redzēt gan savu atrašanās vietu, gan kvadrātu tīklu (tiek rādīts 25x25km, 5x5km, 1x1km un 250x250m tīkls) – tas palīdzēs ne tikai orientēties 5x5km kvadrāta robežās, bet arī ērti noteikt aptuveno attālumu. Savukārt navigācijai izmantojama Baltijā labākā karte, ko izveidojusi Jāņa Sēta. Tādējādi, esot kādā 5x5km kvadrātā par ko ievācami visi tur ligzdojošie putni, var ērti izplānot maršrutu kā kvadrātu apbraukāt un, kā pabūt visos tur pieejamajos biotopos (piemēram, mežs, ciems, viensēta, upe, dīķis, ezers, purvs, pļava u.tml.). Tā kā kartē šobrīd redzamas arī ĪADT teritorijas, tad iespējams mērķtiecīgi apmeklēt arī tās. Lietotnē Jāņa Sētas karti iespējams pārslēgt uz ortofoto karti – šī karte var, piemēram, palīdzēt apkārtnē saskatīt vecāko mežu (kur labi saskatāmi atsevišķo koku vainagi), redzēt izcirtumus u.tml. 
  2. Ātrums un precizitāte. Tā kā putnu atlanta dati lielā mērā ir pilsoņu zinātne – t.i. jebkurš cilvēks var piedalīties zinātniskā projektā, tad svarīgi, ka visi ievāktie dati ir precīzi un izmantojami. Tā kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj ērti un ātri ievākt punktveida datus ar precīzu pulksteņa laiku par visiem novērojumiem (iepriekšējos atlantos lielākajai daļai sugu ievāca tikai 5x5 km kvadrātu, kur tā ligzdo, tādējādi citiem mērķiem šie dati īsti nebija derīgi), tad nekorekti būtu to neizmantot. Tādēļ, ziņojot caur mobilo lietotni, iespējams precīzi norādīt punktveida vietu (vai lauku, meža masīvu, ūdens tilpni), kur putns novērots, kā arī novērojumam pievienojas precīzs novērojuma laiks līdz sekundei. Nosūtot novērojumus, tas uzreiz nonāk kopējā datubāzē, kur visiem ir pieejams. Pievienot novērojumus lietotnē ir ne tikai daudz precīzāk, bet arī ātrāk nekā tos atzīmēt, piemēram, uz lapas, bet vēlāk no lapas pārrakstīt datorā, radot papildus kļūdu riskus. Iegūtie punktveida novērojumi tālāk ērti izmantojami gan dabas aizsardzībā, gan citos projektos. Jaunizstrādātajā LLPA3 statistikas sadaļā tiek attēloti visi šādi punktveida novērojumi no izvēlētā 5x5km kvadrāta, tādējādi lietotājam ērti redzēt, kurās kvadrāta vietās dati ievākti un, kur tos būtu vēl jāievāc, lai veicinātu pilnīgu kvadrāta apsekotību. Starpcitu, lai uzlabotu datu precizitāti arī jaunajā ziņošanas sadaļā, kas pieejama portālā Dabasdati.lv ir veikti uzlabojumi. Proti, pie papildziņu sugām (sugām, kurām reģistrējama punktveida vieta, precīzs laiks un putnu skaits – vairāk metodikā) ir pievienotas visas īpaši aizsargājamās putnu sugas, kā arī lielākā daļa ūdensputnu, kopā 20 papildu sugas salīdzinot ar iepriekšējiem atlantiem (skat. metodiku). Vēl viens jaunums – ja datus no blociņa ievada portālā, tad katram novērojumam vēlams atzīmēt precīzu dienu, jo LLPA3 datu ievades sadaļā garākus periodus par divām dienām ziņot vairs nevar (divu dienu periods ir atstāts gadījumiem, kad novērošanas laiks ietver pusnakti, tādēļ pārējās situācijās novērojumam jānorāda viens datums). Arī šeit nepieciešams ievadīt precīzu laiku no un laiku līdz. Laiku, kas pavadīts kvadrātā jānorāda precīzi līdz minūtei, nenoapaļojot. 
  3. LLPA3 statistika

  4. Ērtums un datu daudzums. Lietojot mobilo lietotni, ir ļoti ērti ievākt gadījuma ziņas. Piemēram, pat speciāli neapsekojot 5x5km kvadrātus, bet pa ceļam ieraugot baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem, to uzreiz var precīzi ziņot (īpaši vērtīgi ir jebkuras sugas novērojumi (vēlams ar foto), ja konstatēta ligzda ar olām vai ligzda ar mazuļiem). Tam nav vajadzīgs noorientēties, kurā 5x5 km kvadrātā atrodies, atzīmēt blociņā un vēlāk veltīt laiku blociņa satura ievadei Dabasdati.lv portālā. Tādēļ arī turpmāk jebkādu ligzdojošu putnu ziņošana portālā ir uzteicama! Šoreiz LLPA3 laikā īpašs aicinājums un uzdevums ir apsekot visas ūdenstilpes un, ziņot precīzu tur novēroto putnu skaitu, kā arī pēc iespējas ziņot visus īpaši aizsargājamu sugu novērojumus, kā arī visus naktī novērotos putnus un ziņotājam šķietami retākās sugas. Tas ir būtiski, lai varētu pēc iespējas precīzāk novērtēt retāku putnu populācijas lielumu (tām sugām, kuru populāciju lielumus nevar novērtēt veicot dažādus putnu monitoringus), apzināt retāku sugu atradnes, kā arī tas palīdzēs labāk redzēt, kuras vietas kvadrātā ir apsekotas. Tādēļ arī šeit lietotne var palīdzēt pārvarēt slinkumu (vai taupīt laiku) un, ziņot katru retāku sugas novērojumu. 
  5. Pilnais saraksts. Viskvalitatīvākā datu ievākšana ir, mērķtiecīgi apsekojot 5x5km kvadrātu un precīzi atzīmējot kvadrātā pavadīto laiku. Šim mērķim arī lietotnē iespējams veidot pilno sarakstu (vairāk par pilno sarakstu iespējams uzzināt metodikā un aprakstā par lietotni). Pilnais saraksts nozīmē to, ka novērotājs ir atzīmējis saraksta sākuma un beigu laiku, kā arī visas noteiktās putnu sugas, un nevienu apzināti nav izlaidis. Tādējādi tiek saglabāta informācija gan par kvadrātā pavadīto laiku (kas ir būtiska informācija, vērtējot kvadrāta apsekotības kvalitāti), gan par sugām, kuras nav tikušas konstatētas. Piemēram, pilnajā sarakstā NEatzīmētā svīre 6. maijā liecinās par to, ka tā tiešām vēl nav atlidojusi, bet, vērtējot tikai 6. maija gadījuma novērojumus, nav iespējams pateikt vai svīre tiešām nav tikuvisi novērota, vai arī kādam šāds novērojums nelicies atzīmēšanas vērts. Tieši tāpat daudz precīzāk konstatēt, kad apklust laikstīgalu vai dzegužu dziesmas, kad Latviju pamet stārķi u.tml.

 

Lietotnes publicēšana 2015. gadā ir ļāvusi palielināt ievākto datu daudzumu. Tikai 2015.g. janvārī (8 gadu laikā) portāls Dabasdati.lv sasniedza 100 000 novērojumu. Taču jau šajā vai nākamajā gadā Dabasdatos būs miljonais novērojums (caur lietotni šobrīd ziņoti aptuveni 261300 novērojumi)! Novērojumu ziņošana ir desmitkāršojusies. Kurš būs šī mijonā novērojuma autors un vai tas tiks ziņots caur Dabasdatu lietotni? Kas būs ziņotā suga? Redzēsim!

 

Papildu informācija: www.lob.lv/putnu-atlants, Andris Dekants, atlants@lob.lv

 

Projekts "Datu ieguve Latvijas ligzdojošo putnu izplatības noteikšanai (2020.–2021.gadam)" notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 

             

Pēdējie novērojumi
- 2025-11-04 InaGrisle
Coccinellidae sp. - 2025-11-04 Mari
Dryocopus martius - 2025-11-04 Alvis Āboliņš
Garrulus glandarius - 2025-11-04 Alvis Āboliņš
Sitta europaea - 2025-11-04 Alvis Āboliņš
Dendrocopos major - 2025-11-04 Alvis Āboliņš
Corvus corax - 2025-11-04 Alvis Āboliņš
Nezināms
Ignotus
@ Wija
Pēdējie komentāri novērojumiem
megemege 04.novembris, 23:16

Labdien, Valda! Vai jūs būsiet šīs teritorijas eksperte un gatavojat ziņojumu?


CerambyX 04.novembris, 22:01

Šis tāds 'tricky', jo tiešām izskatās ne līdz galam nokrāsojies. Aizdomas vai tik nevarētu būt 'ļoti svaigs' Phylus melanocephalus? Galva tāda izteikti trīsstūraina, nosmailota. Aizdomas rada ciskas, kas jau galos tādas dzetlenīgas - tenellus it kā ciskas viscaur bāli zaļganas.


Osis 04.novembris, 21:02

Paldies Edgar!!!!


Grislis 04.novembris, 18:55

Arī šis atradums vairāk izskatās pēc Alpu raganzālītes. Vēl ir neliela iespēja, ka tā ir vidējā raganzālīte (lielās un Alpu raganzālītes krustojums), ja būtu iespēja redzēt herbāriju, jo pēc foto to ir grūti pateikt. Vidējā raganzālīte ir reti sastopama, tomēr tajā reģionā ir bijusi konstatēta, tāpēc iespējams ir. Atraduma autorei šovasar ir bijis arī tipisks lielās raganzālītes atradums - pie Strazdes, bet šis tomēr tāds neizskatās. Pagaidām laboju uz C.alpina, ja tomēr ir aizdomas, tad nākošvasar jāskata vēlreiz un šaubu gadījumā jāievāc herbārijs.


Grislis 04.novembris, 18:29

Man tomēr gribas apšaubīt, ka tā būtu lielā raganzālīte... Pēc spīdīgajām lapām un sirdsveidīgā lapas pamata spriežot, tā ir Alpu raganzālīte. Turklāt lielā raganzālīte parasti neveido šādas lielas, blīvas, masveidīgas audzes. Dabā noteikti vajag apskatīt, vai pie ziedkāta pamata ir neliela pieziedlapa, kas ir raksturīga Alpu raganzālītes pazīme, un tādas nav lielajai raganzālītei. Protams, arī izmēri abām sugām ir atšķirīgi.


kamene 04.novembris, 09:18

Paldies, Renāte! Pirmo reizi tādu redzēju.


ekologs 04.novembris, 08:24

Te salīdzinoši grūti noteikt, bet papētot pirmo bildi, t.i., kaut cik redzamu auss formu, tad ir varbūtība, ka arī šis īpatnis ir Rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula).


Siona 03.novembris, 21:19

Paldies! :)


nekovārnis 03.novembris, 20:41

Paldies, Uģi! :)


AZandovs 03.novembris, 19:57

Paldies par labojumu.


VijaS 03.novembris, 19:38

Gļotsēnes nebūs pūkainas :)


Mari 03.novembris, 16:54

Šķiet, ka būs Pērļainā olīte (Diderma umbilicatum).


Mari 03.novembris, 16:40

Sporas (10) 11-12 (14) mkm.


Lemmus 03.novembris, 16:30

Paldies par vilkpienaiņu noteikšanu! :)


dziedava 03.novembris, 07:48

Paldies, Marita! To, ka vilkpienaines dažādas, manīju jau sen, bet noteikšana gan nekādi nav no vienkāršā gala. Turklāt visas sugas jau vēl ne tuvu nav aprakstītas, tāpēc katru reizi jādomā, vai kkāda nesakritība ir vienkārši tāpēc, ka "mēs visi esam dažādi", vai tā ir pavisam cita suga. Pats Ļeontjevs ir mikroskopējis vismaz 61 sugu (starp tām ir arī vēl neaprakstītas sugas), bet ir vēl kādas 8, kas 2025. gadā aprakstītas Ķīnā bez Ļeontjeva palīdzības, nu tātad ap 70 sugām JAU ir apzinātas, bet cik vēl ir tādu, kas nav nonākušas aprakstītāju "nagos" ...


ekologs 02.novembris, 21:05

Es pēc trešās bildes vairāk skatījos. Tajā bildē vismaz kaut cik var redzēt ausu formu, kā arī kopumā izmērs un "kažoka" krāsojums atbilstošs.


IlzeP 02.novembris, 19:39

Viesturs Vintulis komentēja, ka vismaz vienā bildē noteikti ir rūsganais vakarsikspārnis.


megemege 02.novembris, 18:02

Paldies, Igor!


Mari 02.novembris, 16:54

Iveta, no vienas bildes jau grūti sugu noteikt, pārējie foto jau parādījās krietni vēlāk :)


Mari 02.novembris, 16:52

Apsveicu! :) Kas to būtu domājis, ka vilkpienainēm eksistē tik daudz sugu!


megemege 02.novembris, 16:27

Paldies, Ritvar! Jā bildes būs un Tev ir taisnība tā ir lauku lija!


Rekmanis 02.novembris, 16:06

Labdien! Aiga, domāju, ka tā ir lauku lija. Vai Tev ir fotogrāfijas, ko vari pievienot novērojumam?


Igors 02.novembris, 15:04

Bikšainais klijāns


VijaS 02.novembris, 14:45

Paldies, Artur!


CerambyX 02.novembris, 14:10

Gaišzilā zīlīte Latvijā nav redzēta vairāk kā 100 gadus (sk: http://www.putni.lv/cyacya.htm), un lai arī sugas sastapšana patiesībā ir visai ticama (un pat sagaidāma), tomēr bez foto un apraksta būs grūti šīs sugas novērojumu 'apstiprināt'. 4-5 putnu vienkopus arī rada pamatotas aizdomas, ka būs bijis kāds cits putns, jo, ja arī gaišzilās zīlītes retu reizi tiek novērotas mūsu reģionā (Somijā, Lietuvā, piemēram), tad tie gandrīz vienmēr ir atsevišķi putni.


dziedava 02.novembris, 10:20

Varbūt pērļainā. Te svarīgs arī galviņas diametrs.


ekologs 02.novembris, 10:19

Uz visiem 100% neesmu pārliecināts, lai vēl kāds paskatās, bet domas vedina uz Rūsgano vakarsikspārni (Nyctalus noctula).


ekologs 02.novembris, 10:13

Te man pēc Rūsganā vakarsikspārņa (Nyctalus noctula) izskatās.


ekologs 02.novembris, 09:46

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).


Mari 02.novembris, 09:35

Salīdzinoši netālu no iepriekš ieziņotās olītes, bet ar rakstu. Gaidu sporas :)


dziedava 02.novembris, 09:04

Galviņas raksts gan nav izteikts, tā ka nu kas zina..


dziedava 02.novembris, 09:02

Es teiktu, ka starojošā olīte, kam tagad augšanas laiks, bet tāda netipiski izlocīta vietām gadījusies. Parasti tā arī ir ļoti plata, vērts paskatīt izmēru (apaļajām)


Mari 02.novembris, 08:28

Sīkie gļotsēņu ēdāji-kārumnieki nograuzuši dažiem augļķermeņiem daļu perīdija un sporu, atklājot lielas baltas kolumellas (6.foto) :)


adata 02.novembris, 08:01

Šo nu gan man vajadzēja atpazīt! Bet tāda "nokarājusies" pavisam citādāk izskatās. Bieza un skaista!


dziedava 02.novembris, 06:42

Kopskats drīzāk kādu citu no pilienītēm atgādina


dziedava 02.novembris, 06:37

Dzeltenās var būt arī daudzveidīgā pilienīte, tās nereti ir kompānijā rudens pumpurītēm.


dziedava 02.novembris, 06:36

Pilienītes tādas pelēkas nemēdz būt. Tagad aug plaissporu pumpurīte uz apsēm, bet var būt arī kāda cita.


dziedava 02.novembris, 06:18

Piekrītu, Iveta. Ar tādu kopskatu (masu) no palampītēm varētu būt apkakles palampīte, bet tā ir vasaras sākuma suga, tagad tai galīgi nebūtu augšanas laiks. Tāpēc atliek lampītes, kas vēlā rudenī tiešām uzplaukst.


dziedava 02.novembris, 06:09

Vijumu skaits elaterām šķiet neskaidrs.Var paraugu pieglabāt. Bet varbūt vēl nav līdz galam nobriedušas, jo nenobriedušām sporas ir lielākas.


dziedava 02.novembris, 06:06

>10 km no iepriekšējās atradnes 2021. gada arī novembrī :)


dziedava 02.novembris, 06:01

Un sporām viena puse gaišāka :)


meža_meita 01.novembris, 22:01

Ošu ramalīna uz kuras parazitē lihenofīla sēne Abrothallus suecicus


Mari 01.novembris, 21:59

Šķiet, ka T.varia, bet mulsina neparasti lielās sporas.


Mari 01.novembris, 20:42

Krēpjainai kūlītei, šķiet, sporas savādākas.


adata 01.novembris, 20:39

Pilienītēm būtu pilienīšu formas augļķermeņi, šīm ir izteikti apaļas galviņas, tieva kājiņa. Varbūt kāda no lampītēm/ palampītēm.


adata 01.novembris, 16:04

Vai purpurlāsene.


adata 01.novembris, 15:56

Šī nebūs gļotsēne, kāda no sēnēm receklenēm, vēl jauna.


adata 01.novembris, 15:49

Kā krēpjainā kūlīte?


Mari 01.novembris, 08:31

Ļoti noderīgi, paldies! :)


dziedava 01.novembris, 08:23

Ja posmaini, tad diemžēl jā. Mani mulsina, ka Tev mikroskopijā nav "iekritis" perīdija tumšais rakstiņš, kāds man parasti mainīgajai sveķenītei bijis, tāpēc īsti droša par sugu neesmu. Bet no šīs sugu grupas it kā jābūt, sporas izskatās pazīstamas.


Ziemelmeita 01.novembris, 08:23

Paldies,Uldi!


dziedava 01.novembris, 08:20

Paldies, Vija, to es pat neiedomājos. :D


VijaS 01.novembris, 08:07

Vakarā papētīšu rūpīgāk, bet vispār sajūta bija, ka tie pavedieni ir posmaini, tāpēc norakstīju uz sēņu hifām.


VijaS 01.novembris, 08:06

Novērojumu atlasē pat sevi nav jāraksta - augšpusē ir iespēja ielikt ķeksīti "mani novērojumi".


dziedava 01.novembris, 07:54

To sadaļu "par mani" nevajag izmantot (tā ir beigta, jā), vajag caur novērojumu atlasi, tur var "Meklēt lietotāju", resp., ierakstīt sevi, un atlasīs visus Tavus novērojumus izvēlētajā laika posmā.


Mari 01.novembris, 07:42

Ar aplikāciju viss kārtibā, bet, ja es vēlos pievienot kādu informāciju ( foto) vēlāk,ir ļoti grūti atrast novērojumu. Caur sadaļu "par mani" praktiski neiespējami.


dziedava 01.novembris, 07:08

P.S. Marita, vai aplikācijai kas ir noticis vai izdomāji, ka tā tomēr nav ērti?


dziedava 01.novembris, 07:07

Jā, augšanas veids īpatnējs, bet citu variantu sugai arī nav


dziedava 01.novembris, 06:47

Te viens piemērs ar mizas sveķenīti un kapilīciju (foto no Norvēģijas parauga) : https://api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/4601031317/media/7a8887051e539e03820639d1c42f1063


dziedava 01.novembris, 06:39

Cauri daudziem foto stiepjas tievi pavedieni (neskaitot to resno striķi), vajadzētu tiem labāku tuvplānu - vai uz tiem nav bumbuļveida paresninājumi dažās vietās. Resp., jāsaprot, vai tie ir sēņu pavedieni, vai kapilīcijs. Mizas sveķenīti es tā pārliecinoši neesmu mikroskopējusi. Nezinu, vai tai var būt līdzīgas sporas kā mainīgajai sveķenītei, bet mizas sveķenītei sporas mazliet grupējas (to var nepamanīt) un galvenais - tai ir tādi tievi gludi kapilīcija pavedieni ar maziem bumbulīšiem.


Vīksna 01.novembris, 03:22

Paldies !


CerambyX 31.oktobris, 20:40

Nu ja būtu Baikāla krīklis vai vismaz baltacis... :)


adata 31.oktobris, 20:33

Kamēr gudrojos, Julita paspēja pirmā!


adata 31.oktobris, 20:31

Pie cepļa gluži gan nē! Lai pārāk strauji nesakalst, istabas temperatūrā var. Vispār, uz kāda šķīvīša mitru salveti, virsū paraudziņu, vēl virsū var kādu plastmasas vāciņu/kārbiņu uzlikt, tā, ar spraugu, lai elpo. Ik pa laikam jāvēro, lai nesāk pelēt.


dziedava 31.oktobris, 20:23

Uz mitrām salvetēm vai kā citādi (slēgtā/pusvirus kastītē), lai saglabājas mitrums, kamēr nobriest. Baidos, ka ceplis to varētu nenodrošināt.;D


meža_meita 31.oktobris, 19:50

Varu likt pie cepļa? :D


Ziemelmeita 31.oktobris, 18:53

Paldies, Vija!


adata 31.oktobris, 17:37

Varbūt tīģerkrāsas pārslainīte? Kātiņš oranžs, galviņa vēl melna.


dziedava 31.oktobris, 17:34

Bet paraudziņš ir mitrumā? Jo te varētu būt vēl ilgi jābriest, jo rudens


meža_meita 31.oktobris, 17:04

Ir arī paraudziņš, mājās uzbildēšu. Šī bija pļurzīgā stadija. :)


guta7 31.oktobris, 16:18

Man jau arī tā šķiet, bet lai noskaidrotu precīzi, nāksies ar kāpnēm doties uz mežu. :)


Ziemelmeita 31.oktobris, 15:04

Paldies,Julita!


dziedava 31.oktobris, 14:22

Ja ir iespējams, pieliec vēl kādu foto. Skats, kopskats un tuvplāns neparasts.


roosaluristaja 31.oktobris, 13:12

Laikam Jums taisnība. Nepietiekami vērīgi apskatīju pirmo attēlu


Martins 31.oktobris, 12:17

Ja kāds ar labāku fototehniku ir Cēsu pusē, varbūt var piebraukt pie šī dīķa un labāk nodokumentēt to pīli? Pieņemu, ka pat ar ne pārāk lielu teleobjektīvu var pat nekāpt nost no asfalta... :)


Vīksna 31.oktobris, 12:12

Paldies !


Toms Čakars 31.oktobris, 11:48

Paldies! Nebiju šādā formā redzējis. Bet vai tās adatiņas nevelk, piemēram, uz dzelteno īszobi Steccherinum ochraceum?


roosaluristaja 31.oktobris, 11:21

Manuprāt varētu būt Sarcodontia crocea. Pēc skata apmēram ir, uz pīlādžiem var augt


IlzeP 31.oktobris, 09:58

Skaidrs, paldies, es domāju, ka varbūt ar domu, ka "nezināmie" uzlec pirmajā lapā. Man gan šķiet, ka labāk tomēr likt grupu - ka tad ir vairāk cerību, ka eksperts paskatīsies. Atlasīju SNP bezmugurkaulniekus un sapratu, ka šādi "nezināmie" paliek ārpus.


kamene 31.oktobris, 09:19

Paldies, Vija!


kamene 31.oktobris, 09:17

Paldies, Uldi!


dziedava 31.oktobris, 08:24

Izskatās, ka šajā paraugā maldinoši bijis, ka sugas raksturīgākās pazīmes nebija tik izteiktas. Resp., sārtsporu vilkpienaines galvenās pazīmes ir izteikti rozā sporu masa un mazi (tipiski līdz 3,5 mm) augļķermeņi. Bet sporu masa ar laiku izbalē, un skatītais paraugs vairs bija tikai ar bāli rozā sporām (šobrīd sporu masa jau dzeltena), un izmēri, lai arī kopumā bija tipiski, tomēr atsevišķi eksemplāri bija ļoti lieli (līdz 5 mm), kamdēļ atslēgā arī skatīju mazliet lielākas sugas. Bet citādi visas mikroskopiskās pazīmes atbilst L.roseosporum, un tāpēc arī nekādas citas sugas nesanāca. :)


ekologs 30.oktobris, 23:17

Sparģeļvabole (Crioceris duodecimpunctata).


IlzeP 30.oktobris, 21:02

Uudo Timm komentārs: "I don't dare to consider the animal a Sicista just based on the way it jumps. The jumps of haphazardly jumping Apodemus may just seem like they are jumping only on their hind legs."


adata 30.oktobris, 20:58

Paldies, Julita, par noteikšanu! Kad jau pasaka priekšā, tad arī es ievēroju atšķirību. Balta, mazliet arī ne tik plata kājiņa.


IlzeP 30.oktobris, 20:58

J. Ozoliņš šo neuzskata par pierādītu lāča konstatējumu


IlzeP 30.oktobris, 20:55

Pēc fotogrāfijām nav saprotams, ka darbojies lācis. Jānis Ozoliņš komentēja, ka medus garšo daudziem.


guta7 30.oktobris, 20:47

Paldies, Iveta!


dziedava 30.oktobris, 20:40

Šīs mikroskopiski mēdz būt grūtāk noteikt nekā no skata ;). Ar tik tīri baltu kāju es laikam tomēr ieteikšu nevākt :))


nekovārnis 30.oktobris, 20:38

Oi, šis pirms 10 gadiem :) Šodien liktu Asilidae, vai vismaz nezināms divspārnis.


adata 30.oktobris, 19:59

Eh, tomēr būs jāievāc, šķiet tik līdzīgi, ka jau apnika vākt...


dziedava 30.oktobris, 19:57

Tik balta kājiņa, ka gribas teikt, ka baltkāta


Osis 30.oktobris, 19:21

Paldies Uģi!


ekologs 30.oktobris, 18:57

Aha.


IlzeP 30.oktobris, 18:47

Parastā otiņaste?


IlzeP 30.oktobris, 18:46

Apaļlapu ziemciete?


IlzeP 30.oktobris, 18:40

Piezīmēs rūsganā kliņģerene. Jālabo uz to?


IlzeP 30.oktobris, 18:37

Ja nav gļotsēne...


IlzeP 30.oktobris, 18:34

Marek, vai Tev bija kāda doma šim un citiem likt "Nezināms", nevis, piemēram, nezināma laupītājmuša?


IlzeP 30.oktobris, 18:26

Cikāde??


IlzeP 30.oktobris, 11:07

Būtu smuka bilde... :)


IlzeP 30.oktobris, 10:52

Atļāvos iekomentēt piezīmēs (jo komentāri neparādās datu atlases tabulā).


Vīksna 30.oktobris, 10:11

Paldies !


Mari 30.oktobris, 08:37

Paldies, Julita! :)


VijaS 29.oktobris, 22:18

Ir līdzīga, jā, bet apakšā nav "lapiņas".


dziedava 29.oktobris, 22:16

Ahh, cik skaisti foto! :)) Jā, vajadzētu būt.


Mari 29.oktobris, 22:02

Varētu būt Rūsainā sprodzīte (Heterotrichia ferruginea)?


meža_meita 29.oktobris, 20:50

Paldies Astra! Izteicu komplimentu, dabūju pretī vēl lielāku :D :))


meža_meita 29.oktobris, 20:45

Liels paldies par noteikšanu! Jā, dzīvs liels ozola zars, uz zara ķērpis uz ķērpja gļotsēne :)


meža_meita 29.oktobris, 20:44

Liels paldies par darbu, negaidīju tik ātru noteikšanu!


Acetons 29.oktobris, 20:43

Nepārbaudīju.


Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:19

Apskatīju Jūsu pievienoto linku un nē, tā bija daudz baltāka un daudz mazākiem tumšiem lāsumiem. Krēslā uzreiz bija saprotams, ka kaut kas balts uz ceļa, nevarēja saprast kas. Tikai kad pagrieza galvu, sapratām, ka pūce


Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:15

Tā bija balta, ar tumšiem lāsumiem. Liela. Neviens no mums nekad nebija redzējis baltu pūci.


Gaidis Grandāns 29.oktobris, 19:07

Visticamāk, ka novērota urālpūce http://www.putni.lv/strura.htm


Ivetta 29.oktobris, 07:00

Paldies, Uģi!


adata 28.oktobris, 21:24

Būs sēne, villainā pūklodīte


dziedava 28.oktobris, 20:07

Burvīgs paraugs :))


guta7 28.oktobris, 19:01

Paldies, Julita! Saprotu, ka esmu pasteigusies.


dziedava 28.oktobris, 18:33

Atļaušos pavaicāt vēlreiz - uz dzīva koka? Paraugam klāt rakstīts, ka uz ozola, bet nav teikts, vai dzīva.


dziedava 28.oktobris, 18:10

Reticularia splendens Latvijā ir ļoti gribēta suga, bet vēl nav izdevies to droši noteikt nevienam paraugam. Lai apstiprinātu jaunu sugu Latvijā, noteikti nepieciešama mikroskopēšana - pirmkārt jāskatās kapilīcija struktūra. Šobrīd nesaku ne ka var būt, ne ka nevar būt, jo jau vairākkārt ir licies, ka ir, bet mikroskopija to neapstiprināja.


Igors 28.oktobris, 17:11

Paldies


Vīksna 28.oktobris, 12:01

Tagad mazāk redzu, vēl samin kādu. Bet 2 šodien vēl atradu un speciāli Uģim nobildēju, kad klausījos viņa stāstījumu, arī par šo vaboli.


Ivars Leimanis 28.oktobris, 09:34

augstā skrajlape


dziedava 28.oktobris, 06:56

Kā to "elastically expanding" pārbaudīt man gan nav ne jausmas


dziedava 28.oktobris, 06:55

Jā, ļoti uzskatāmi! Vēlāk palasīšu Nannengu, viņa ir viena no Lamproderma elasticum sugas aprakstītājām. Oficiālajā aprakstā gan par tādu pseido nekā nav, bet tikai par to, ka tas kapilīcijs ir staipīgs (tāpēc elasticum) : "Columella (..) ending in a bulbous swelling. Capillitium reaching from the swollen part of the columella to the peridium (radiating), loosely attached at the ends, slender, dense, flexuose (somewhat undulate in the second cited specimen) (..) with many short thorny free ends outwards, readily detached and expanding elastically. (..) Elastically expanding capillitium ir rare in Lamproderma. (..) The name refers to the elastically expanding capillitium. "


Mari 27.oktobris, 21:33

Par parūku - trāpīgi :D :D Jā, ir perīdija paliekas apakšā :) Pēdējie divi foto.


VijaS 27.oktobris, 21:16

Paldies, Julita, ka tiki ar šo skaidrībā :)


dziedava 27.oktobris, 19:40

Es pagaidām tikai sajūsminos :D. Man tā nav bijis, ka parūku var noņemt ;D Te ir mana Lamproderma elasticum bilde no zinātniskā raksta (ar Latvijas sarakstu): https://dziedava.lv/dok/Fig3_Julita.jpg Tai sugai vēl bija raksturīgas perīdija paliekas apakšā. Kā ar to? Principā vrb tā birstošā pseidokolumella arī izskaidrotu birstošo kapilīciju, jo nobirst ar to reizē. Bet aprakstā nav tādas hipokolumellas. Bet nopietnāk papētīšu citudien.


Mežirbe777 27.oktobris, 19:02

"Ielīcas" ir izcila ķērpju vieta! Plašas C.phaeocephala populācijas uz vairākām ēkām. Tika konstatēta arī P.lucida, bet ne foto attēlotajā lokācijā.


Mari 27.oktobris, 19:01

Vēl trīs foto: izdevās tīri labi izpūst sporas (kapilīciji nekur nebira); tad viegli uzsitu uz lielo bumbuli, kas acīmredzot ir tā hipokolumella - tas sadrupa, bet kapilīciji palika piestiprinājušies pie pseidokolumellas atlūzām; nu un pāri palika tas mazais paplatinājums kātiņa galā :) Julita, vai ir kāda versija par šīs lampītes sugu?


a.b 27.oktobris, 17:34

Pēc izskata - vistilbe, pēc izmēra - ta kā lielāks.


dziedava 27.oktobris, 17:22

Principā uzslāņojums uz kolumellas ir sekundārā kolumella (hipokolumella). Tā kā tā nav īstā kolumella (resp., kājiņas pagarinājums galviņā), tad tā principā var arī "nobirt", bet tā tik uzskatāmi tiešām nav gadījies.


dziedava 27.oktobris, 17:18

Ha, tā gan nav bijis! :D Un kapilīcijs uzpūšot? Nobira nost?


Mari 27.oktobris, 17:02

Pieliku vēl četrus foto: augļķermeņi no metāliskās krāsas paliek brūni; atradu kaut ko līdzīgu kolumellai, bet stiprāk uzpūšot tā "lodīte" izvēlās arā, atstājot iedobi; kātiņa galā palika neliels paplatinājums.


Mari 27.oktobris, 16:51

Jā, tā bija :)


Mari 27.oktobris, 16:49

Nenonāca :(


roosaluristaja 27.oktobris, 16:24

Ļoti maz ticams, ka tā ir Ramaria. Kaut kādas citas koraļļveidīgu sēņu ģints pārstāvis


dziedava 27.oktobris, 15:39

Šīs cukurītes ir no neskaidro cukurīšu grupas. Latvijā noteikti, bet varbūt arī pasaulē nav kārtīgi aprakstītas. Latvijā ir noteiktas trīs Didymium megalosporum, kur viena ir uz mulčas, viena Slīterē uz sfagna purvainā mežā un viena arī Slīterē, bet mitrā ieplakā. Biotopi atšķiras! (Mulča dārzā nav gluži tas pats, kas purvs..) Visas vieno līdzīgas sporas ar līdzīgu izmēru un tumšāku kārpu grupām (!), bet, piem., franču noteicējā tumšākās grupas nav minētas. Tāpat visas ir ap/līdz 1 mm garas, kamēr noteicējos figurē 1,5-2 mm. Pirmā no atradnēm tika Edvīna akceptēta pēc Nannengas, ar piebildi "This species complex is however in great need of a revision." Tavējā ir 0,5 km no manējās tajā pašā dienā 3h agrāk :). Tāpēc šobrīd noteikšu tāpat kā pārējās, bet aizdomas, ka tās visas vrb ir kas cits nekā frančiem un Neubertam, un vrb ietver vairākas sugas.


adata 27.oktobris, 15:37

Skaists atradums! Un tik bagātīgi!


roosaluristaja 27.oktobris, 13:54

Gļotsēne. Manuprāt kaut kāda parasta suga


Toms Čakars 27.oktobris, 12:54

Būs labāka bilde jāuztaisa..


Vīksna 27.oktobris, 12:52

Paldies !


Toms Čakars 27.oktobris, 12:43

O, interesanti! Labākas bildītes gan nav šobrīd. Uz šīm ēkām noteikti vēl arī citus interesantus ķērpjus varētu atrast :)


Ziemelmeita 27.oktobris, 11:24

Paldies, Renāte! Es jau tik dažus ķērpīšus pazīstu. Tagad, pateicoties Tavai un Ilzes lapai, ir stipri vieglāk ķērpjus ieraudzīt dabā un mēģināt noteikt. Par lapu jums abām liels paldies, iedvesmo meklēt un mācīties noteikt.


meža_meita 26.oktobris, 22:51

Astra es jūtu, ka drīz no Tevis sākšu mācīties ķērpjus :)) Prieks par aktivitāti!


Mari 26.oktobris, 21:12

Skaisti! :)


dziedava 26.oktobris, 20:05

Baigi interesanti plankumi..


nekovārnis 26.oktobris, 19:52

Paldies, Uģi! :)


dziedava 26.oktobris, 19:25

Kājiņas pumpurīgas, cukurīte tik kā papildus hipotēze


adata 26.oktobris, 19:22

Neapstrīdu cukurīti, bet kamēr prātā, piebildīšu, ka tādas iedobītes mēdz izveidoties pēc salnām - esmu tādas redzējusi pilienītēm, vilkpienainēm. Te arī pirmā doma bija, ka traucēta attīstībā, bet šodien apsekojot atradu bez izmaiņām, ar iedobīti. Tās manas pārdomas, ja nu nav cukurīte.


adata 26.oktobris, 18:49

Paldies, Julita, par norādēm! Jēziņ, šādu rozā plazmodiju redzu pirmoreiz! Palasīju, līdzīgāka pēc izvietojuma būtu Karstena pilienīte. Gan jau bija arī sporu stadijā, tik grūti izšķirt, jo kritala ar dzeltenu tiešām bagāta - turpat mizaine, daudzveidīgā... Tur bildēs nekas nav no oranža (viedierīce maldina), viss rozā.


adata 26.oktobris, 18:31

Gara gan. Pārsvarā ap 3mm.


dziedava 26.oktobris, 18:30

Gaidīšu :)


dziedava 26.oktobris, 18:05

Hipotēze laba (un vēl labāk no malas izklausās:))


dziedava 26.oktobris, 18:03

Cik gara? Vrb L.columbinum, ja gara


dziedava 26.oktobris, 17:59

Kāda no Trichia contorta / Hemitrichia karstenii


meža_meita 26.oktobris, 15:29

Interesanti, kas tie par melnajiem punktiņiem otrās bildes apakšā..Varētu papildus būt slotgalviņu mikrokalīcija Microcalicium disseminatum.


meža_meita 26.oktobris, 15:27

Kas par pērlēm, skaisti! No durvju atslēgas pa labi tāds koši zaļgandzeltens pleķis - izskatās pēc fosfora akmenspulverenes Psilolechia lucida, kas pamatā ir akmeņu suga, bet kā novērojumi liecina, ļoti labi jūtās uz senām koka ēkām.


Vīksna 26.oktobris, 12:04

Gan jau vēl iešu uz sava meža atliekām, kad beigšu rudens darbus un nelīs. Ar kukaiņiem švakāk, citu vairāk bildēšu.


Vīksna 26.oktobris, 11:52

Paldies !


Ivetta 26.oktobris, 11:03

Paldies, Uģi!


Vīksna 26.oktobris, 10:19

Paldies !


Ivetta 26.oktobris, 08:58

Paldies, Marek!


dziedava 26.oktobris, 06:42

Interesanti!


dziedava 26.oktobris, 06:41

Interesanti, apaļīgi augļķermeņi. Te būtu interesanti pavērot, vai attīstās un kļūst vairāk pilienveidīgi (kāda no parastākām pilienītēm), vai tomēr paliek diezgan apaļi, - tad varbūt kas man nezināms.


dziedava 26.oktobris, 06:38

Hmm, interesanta doma. Varbūt P.leucopus/leucophaeum, atšķiras ar to, vai kājiņa ir vai nav ar kaļķa granulām. Mezgli galviņā laikam palieli, kas vairāk uz Physarum leucopus


dziedava 26.oktobris, 06:29

Šai sugai galvenās pazīmes ir liela apaļa kolumella, pie kuras kapilīcijs stingri neturas, bet viegli birst nost, tāpēc birstošā. Šajos foto neredz ne kolumellu, ne birstošo kapilīciju. Vai tas tika novērots praksē?


dziedava 26.oktobris, 06:19

Man šķiet, nevar izslēgt arī cukurīti.


dziedava 26.oktobris, 06:17

Ļoti labi, ka ir paraugs. Visas galviņas ar ieliekumu virspusē. nejauši tam nevajadzētu būt. Daudzveidīgajai nav tādas pazīmes.


dziedava 26.oktobris, 06:12

Paraugs līdz manij laikam nenonāca?! Vai nonāca?


dziedava 26.oktobris, 06:09

Tā izskatās, apskatījos, ka tieši turpat novērota arī pirms gada! :)


Vīksna 26.oktobris, 01:16

Vēl pēdējās egļu audzes kā retināja, izbraukāja, vēl vējš izgāza, pat parastās sēnes maz un retākās vairs nemanu.


Vīksna 26.oktobris, 01:07

Paldies !


Ilona_rasa 25.oktobris, 22:46

Jā, paldies par vērību, izlaboju datumu!


Mari 25.oktobris, 21:59

7. att. no augļķermeņa, atsedzot kolumellu, izvēlies melns sporu sakopojums. :)


Rolis 25.oktobris, 20:53

Sveiki! To kliju izdevās labi nopētīt? Varbūt varēja samanīt uz muguras GPS raidītāju un uz kājas krāsaino gredzenu? Lieta tāda, ka dienu iepriekš vienu sarkano kliju kopīgi ar Aigaru Kalvānu aprīkojām ar GPS raidītāju un nogredzenojām, un palaidām vaļā lauka malā netālu no fermas pie Pienājiem (pie ceļa, kas gar slapjumiem iet uz Dunduru pļavām). 31. augustā plkst. 1:50 naktī pēdējais zināmais punkts ir no tā paša lauka. No tā laika nekādu ziņu par kliju vairs nav. Uz lauka nekādas putna atliekas atrastas arī nav. Iespējams, ka putns gājis bojā, bet tā pazušana ir ļoti dīvaina, kas tikpat labi varētu liecināt par raidītāja bojājumu. Ja Jums ir kādi īpaši novērojumi šīs vai kāda cita indivīda gadījumā, variet rakstīt arī uz manu e-pasta adresi rolands.lebuss@gmailcom vai zvanīt pa tālruni. 29489097 Cieņā, Rolands Lebuss


IlzeP 25.oktobris, 20:20

Ekrānšāviņus no aplikācijas tomēr lūdzu dzēst.


IlzeP 25.oktobris, 20:19

Aplikācijas (vismaz pagaidām) nav tik uzticamas, ka tās varētu izmantot pētniecībā. Arī man pašai, kad īslaicīgi paspēlējos ar Merlinu, bija gadijums, kad bezdelīgu piekūnu, ko redzēju un dzirdēju nelielā attālumā, priežu mežā, kur tam ir ligzda, aplikācija noteica par lauku piekūnu, pie tam ar ļoti lielu varbūtību. Pieņemu, ka kāds no LOB ir ieteicis izmantot aplikāciju, lai mācītos putnu balsis - jā, tam tās tiešām var noderēt, jo vairumā gadījumu noteikšana ir pareiza. Internetā ir dažādas bezmaksas iespējas pārvērst citus audio failu formātus uz mp3. Domu par to, ka putna foto nav pierādījums, nesaprotu - protams, ka ir, ja suga tajā ir atpazīstama!


Edgars Smislovs 25.oktobris, 19:51

18-Oct-2025 ?


nekovārnis 25.oktobris, 18:29

Paldies, Uģi! :)


Mari 25.oktobris, 18:24

Tās baltās "kājiņas" tādas mīkstas kā plazmodijs, varbūt lietus vainīgs?


andrisb 25.oktobris, 16:44

Var jau foto izdzēst, bet tad būs novērojums bez “pierādījuma” un būs labojums uz “ nenoteikts”.


andrisb 25.oktobris, 16:41

1. Novērojumi NAV balstīti TIKAI uz aplikāciju. 2. Kurmenes parkā un tā apkārtnē dzīvo un var redzēt un dzirdēt (tas ir novērot) gan Vidējo dzeni, gan citus aizsargājamus putnus. 3.Ja audio fails nav .mp3 formātā, tad pierādījuma nav. (Telefonā visiem novērojumiem ir audio faili.) 4. Arī foto ar putna izskatu un aprakstu NAV pierādījums, ja esi novērotājs-amatieris. 4. Ja Ornitologs dzird putna dziesmu, tad ir derīgs novērojums, ja aplikācija nosaka pēc skaņas frekvencēm, tad nederīgs? Tā nav analīze pēc foto. Kāpēc Latvijas Ornitologu biedrība tik ļoti iesaka izmantot aplikāciju?


Ziemelmeita 25.oktobris, 15:45

Paldies,Ansi, par labojumiem!


Acenes 25.oktobris, 14:48

Paldies par skaidrojumu!


megemege 25.oktobris, 12:29

Paldies, Marek!


nekovārnis 25.oktobris, 06:23

Apaļās ligzdas skujkoku ligzdu koksngrauzim.


nekovārnis 25.oktobris, 06:21

Paldies, Dmitry, Ilze:) !


Mežirbe777 25.oktobris, 01:19

Ramalina farinacea (L.) Ach.


čūskis 24.oktobris, 23:16

Ir šaubas par noteikšanas pareizību, manuprāt vairāk izskatās pēc dubļu krabja Rhithropanopeus harrisii.


ekologs 24.oktobris, 21:17

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 24.oktobris, 17:47

Paldies,Edgar!


adata 24.oktobris, 16:59

Varbūt tomēr rūsganais? "Tīri" dzeltens nav...


guta7 24.oktobris, 14:47

Paldies, Vija!


dziedava 24.oktobris, 12:15

Var būt arī grubuļainais, es mikroskopiski pārbaudītu.


Edgars Smislovs 24.oktobris, 12:08

Gaišās lidspalvas izskatās pēc sarkanās klijas, šeit gan tas būs, nepieaugušā tēviņa, nepateicīgā krāsojuma un gaismas dēļ. Putna maska, spārnu un astes forma liecina par niedru liju.


Kiwi 24.oktobris, 08:11

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


Ivetta 24.oktobris, 00:03

Paldies, Uģi!


LMM 23.oktobris, 23:14

Es teiktu - kāda no Clausilia ģints sugām, un es domāju ka ari tas, kas izskatās pēc Cochlodina laminata ari, īstenībā būs Clausilia. Bet šeit ir ļoti grūti kaut ko saprast vai droši teikt.


pustumsa 23.oktobris, 22:03

Atvainojos, kļūda.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts