Aktīvie lietotāji: 238 Šodien ievadītie novērojumi: 10 Kopējais novērojumu skaits: 2072918
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv
Pievienots 2021-10-05 14:09:50

Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv

 

Šogad pavasarī klusu, bet aktīvi iesācies trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (LLPA3), kura mērķis ir ievākt informāciju par visām Latvijā ligzdojošajām putnu sugām 2020.–2024. gadā. Mērķis ir pirmo reizi Latvijas atlantu vērsturē (iepriekš bijuši četri - divi Latvijas un divi Eiropas) sasniegt teicamu apsekotību visā Latvijas teritorijā!

Detalizēta informācija par atlantu, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ir 2020.g. tapušajā LLPA3 datu ievākšanas un ziņošanas metodikā. Aicinu katru datu ievācēju pārlasīt šo atjaunoto metodiku.

 

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Svarīgākais:

 

  • 2020.–2024. gadā notiek trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants, kura mērķis ir katrā Latvijas 5x5 km kvadrātā konstatēt visas tajā ligzdojošās putnu sugas;
  • Atjaunināta Dabasdati.lv lietotne ar būtiskiem papildinājumiem ērtākai datu ievākšanai. Datu ievākšanai aicinājums ir izmantot tieši lietotni; 
  • Pabeigta LLPA3 statistikas un web ievades sadaļa - https://dabasdati.lv/lv/putnuatlants/ievadellpa3/
  • Aicinājums visus novērojumus ziņot kā punktveida, jo tehnisku iemeslu dēļ šobrīd daudzpunkti (poligoni, līnijas u.tml.) LLPA3 atlantā netiek integrēti; 
  • Visi 2020.–2024. gada punktveida putnu novērojumi ar ligzdošanas pazīmēm, kas atrodami portālā Dabasdati.lv automātiski tiek integrēti atlantā. Tādēļ veids kādā iesniegts ziņojums portālā (lietotne, datu ievade caur pašu portālu, uzskaišu sadaļa, datu imports u.tml.) nav būtisks; 
  • Datu precizitātei pievienotas 20 papildziņu sugas (par 74 sugām papildziņas nav obligātas), un, ziņojot caur Dabasdatu LLPA3 ievades sadaļu, ilgākais periods par ko iespējams ievadīt datusvi ir divas dienas.


2020. gada sākumā notika darbs pie portāla Dabasdati.lv ievades un statistikas sadaļas pilnveidošanas (šobrīd darbi ir pabeigti), bet jūlijā, saņemot LVAF finansējumu par datu ievākšanu līdz nākamā gada sezonas beigām, tika pielāgota arī mobilā lietotne ērtākai un ātrākai putnu datu ievadei. Šobrīd uzlabotā mobilā lietotne ir publicēta gan Play Store (Android) gan AppStore (iOS) veikalā un pieejama bez maksas.

 

Dabasdati.lv lietotne iestatījumi

Jaunākie Dabasdati.lv mobilās lietotnes uzlabojumi (versija 1.3.8 (Android) un 1.4.2 (iOS)) realizēti tā, lai novērojumus varētu ievadīt pēc iespējas ērtāk, ātrāk un precīzāk.

Veiktie uzlabojumi (pilna lietotnes funkcionalitāte un 2020.g. video pamācība (jāieslēdz subtitri) redzama arī aprakstā pie lietotnes):

  1. Statusa lauka uzlabojumi. Lietotnes iestatījumos iespējams atzīmēt lauku "Pielāgot ligzdojošo putnu atlantam". Šī atzīme sarindo “Statusus” atbilstoši putnu atlantam un statusa laukā atlanta pazīmes rādās pirmās (noklusējuma pazīme ir "Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)"). Ziņojot statusu “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)” vai “Dzied (D)”, tā kļūst par noklusējuma pazīmi nākamajam novērojumam. Ja nākamais novērojums tiek ziņots ar citu statusu (ārpus B vai D), piemēram, statuss “Redzēti mazuļi (RM)”, tad nākamajam novērojumam noklusējuma pazīme tiek atkal uzlikta kā “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)”. 
  2. Noklusējuma grupas prioritizēšana. Lietotnes iestatījumos iespēja norādīt (no saraksta) vienu interesējošo ziņošanas grupu (piemēram, putni, rāpuļi, augi u.tml.), kuru sugu meklēšanas atlasē rādīt kā pirmo (ziņojot novērojumu). Pārējo grupu sugas rādās pēc šīs pirmās izvēlētās grupas. Šī opcija samazinās ierakstāmo zīmju skaitu meklētājā, lai atrastu ziņojamo sugu. Ja pārsvarā ziņojat putnu novērojumus (piemēram, priekš LLPA3), tad kā pirmo grupu meklējot sugu uzlieciet "Putni".
  3. Dabasdati.lv sugu meklēšana

  4. Biežāko ziņoto putnu prioritizēšana. Lai paātrinātu datu ievadi un mazinātu kļūdu iespēju ziņojot retas sugas, jaunajā versijā putni tiek sašķiroti pēc to ziņošanas biežuma 7 biežuma kategorijās (iepriekš kārtošana bija alfabētiskā secībā), bet katras kategorijas iekšienē tie tālāk ir sašķiroti alfabētiskajā secībā. Tādējādi, meklējot putnu sugu un, piemēram, meklētājā ierakstot pirmos burtus “ster”, kā pirmā tiks parādīta nevis 1985.g. vienu reizi novērotā birztalu stērste, bet gan dzeltenā stērste, niedru stērste, dārza stērste utt. Tādēļ biežāk ziņotās sugas vienmēr būs saraksta sākumā, bet pavisam retās – saraksta beigās. Šāda biežāko putnu sugu prioritizēšana tiek iespējota brīdī, kad ir izvēlēta kāda no grupām laukā "pirmā grupa meklējot sugas". Ja neviena grupa nav izvēlēta, tad putni rādās alfabētiskā secībā. Arī citām grupām ir iespējams ātri piešķirt šādu "biežuma" kategoriju.
  5. Ērtāka skaita norādīšana. Norādot skaitu vēlamajam novērojumam, ierakstot skaitu “NO”, šis cipars automātiski dublējas arī laukā skaits “LĪDZ”. Lietotājs var arī pašrocīgi izmainīt skaitu LĪDZ, ja tas bijis no-līdz robežās.  
  6. Saraksta pabeigšana. Veidojot sarakstu (saglabājot novērojumus sarakstā ar unikālu identifikatoru un precīzu laiku no un laiku līdz) pēc pēdējās sugas pievienošanas un pogas “PABEIGT” nospiešanas lietotne pārjautā “Vai tiešām vēlaties beigt sarakstu un nosūtīt novērojumus?”. Tādējādi saraksti vairs netiks pabeigti kļūdas pēc, netīšām uzspiežot uz pogas. 
  7. Uzlabota karte. Ne gluži lietotnes uzlabojums, bet lietotnē izmantotajā Jāņa Sētas pamatkartē šobrīd tiek attēlotas arī ĪADT un mikroliegumu teritorijas. ĪADT teritorijām tiek parādīts arī to nosaukums, bet mikroliegumi bez nosaukumiem attēloti ar rūtainu svītrojumu.

 

Kāpēc izmantot mobilo lietotni Dabasdati.lv?

Lai gan datus atlantam ir iespējams ziņot gan portālā speciāli tam izveidotajā sadaļā (vai arī izmantojot jebkuru citu ziņošanas formu), gan LOB (rakstot e-pastu vai uz papīra lapas), tomēr vēlamākais variants ir ziņot tieši caur mobilo lietotni. Dabasdati.lv mobilā lietotne ir mūsdienīgākais, ērtākais, ātrākais un precīzākais veids kā ziņot datus. Tālāk uzskaitītas vairākas priekšrocības:

    Dabasdati.lv lietotne karte

  1. Navigācija un maršruta plānošana. Mobilajā lietotnē ir ērti redzēt gan savu atrašanās vietu, gan kvadrātu tīklu (tiek rādīts 25x25km, 5x5km, 1x1km un 250x250m tīkls) – tas palīdzēs ne tikai orientēties 5x5km kvadrāta robežās, bet arī ērti noteikt aptuveno attālumu. Savukārt navigācijai izmantojama Baltijā labākā karte, ko izveidojusi Jāņa Sēta. Tādējādi, esot kādā 5x5km kvadrātā par ko ievācami visi tur ligzdojošie putni, var ērti izplānot maršrutu kā kvadrātu apbraukāt un, kā pabūt visos tur pieejamajos biotopos (piemēram, mežs, ciems, viensēta, upe, dīķis, ezers, purvs, pļava u.tml.). Tā kā kartē šobrīd redzamas arī ĪADT teritorijas, tad iespējams mērķtiecīgi apmeklēt arī tās. Lietotnē Jāņa Sētas karti iespējams pārslēgt uz ortofoto karti – šī karte var, piemēram, palīdzēt apkārtnē saskatīt vecāko mežu (kur labi saskatāmi atsevišķo koku vainagi), redzēt izcirtumus u.tml. 
  2. Ātrums un precizitāte. Tā kā putnu atlanta dati lielā mērā ir pilsoņu zinātne – t.i. jebkurš cilvēks var piedalīties zinātniskā projektā, tad svarīgi, ka visi ievāktie dati ir precīzi un izmantojami. Tā kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj ērti un ātri ievākt punktveida datus ar precīzu pulksteņa laiku par visiem novērojumiem (iepriekšējos atlantos lielākajai daļai sugu ievāca tikai 5x5 km kvadrātu, kur tā ligzdo, tādējādi citiem mērķiem šie dati īsti nebija derīgi), tad nekorekti būtu to neizmantot. Tādēļ, ziņojot caur mobilo lietotni, iespējams precīzi norādīt punktveida vietu (vai lauku, meža masīvu, ūdens tilpni), kur putns novērots, kā arī novērojumam pievienojas precīzs novērojuma laiks līdz sekundei. Nosūtot novērojumus, tas uzreiz nonāk kopējā datubāzē, kur visiem ir pieejams. Pievienot novērojumus lietotnē ir ne tikai daudz precīzāk, bet arī ātrāk nekā tos atzīmēt, piemēram, uz lapas, bet vēlāk no lapas pārrakstīt datorā, radot papildus kļūdu riskus. Iegūtie punktveida novērojumi tālāk ērti izmantojami gan dabas aizsardzībā, gan citos projektos. Jaunizstrādātajā LLPA3 statistikas sadaļā tiek attēloti visi šādi punktveida novērojumi no izvēlētā 5x5km kvadrāta, tādējādi lietotājam ērti redzēt, kurās kvadrāta vietās dati ievākti un, kur tos būtu vēl jāievāc, lai veicinātu pilnīgu kvadrāta apsekotību. Starpcitu, lai uzlabotu datu precizitāti arī jaunajā ziņošanas sadaļā, kas pieejama portālā Dabasdati.lv ir veikti uzlabojumi. Proti, pie papildziņu sugām (sugām, kurām reģistrējama punktveida vieta, precīzs laiks un putnu skaits – vairāk metodikā) ir pievienotas visas īpaši aizsargājamās putnu sugas, kā arī lielākā daļa ūdensputnu, kopā 20 papildu sugas salīdzinot ar iepriekšējiem atlantiem (skat. metodiku). Vēl viens jaunums – ja datus no blociņa ievada portālā, tad katram novērojumam vēlams atzīmēt precīzu dienu, jo LLPA3 datu ievades sadaļā garākus periodus par divām dienām ziņot vairs nevar (divu dienu periods ir atstāts gadījumiem, kad novērošanas laiks ietver pusnakti, tādēļ pārējās situācijās novērojumam jānorāda viens datums). Arī šeit nepieciešams ievadīt precīzu laiku no un laiku līdz. Laiku, kas pavadīts kvadrātā jānorāda precīzi līdz minūtei, nenoapaļojot. 
  3. LLPA3 statistika

  4. Ērtums un datu daudzums. Lietojot mobilo lietotni, ir ļoti ērti ievākt gadījuma ziņas. Piemēram, pat speciāli neapsekojot 5x5km kvadrātus, bet pa ceļam ieraugot baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem, to uzreiz var precīzi ziņot (īpaši vērtīgi ir jebkuras sugas novērojumi (vēlams ar foto), ja konstatēta ligzda ar olām vai ligzda ar mazuļiem). Tam nav vajadzīgs noorientēties, kurā 5x5 km kvadrātā atrodies, atzīmēt blociņā un vēlāk veltīt laiku blociņa satura ievadei Dabasdati.lv portālā. Tādēļ arī turpmāk jebkādu ligzdojošu putnu ziņošana portālā ir uzteicama! Šoreiz LLPA3 laikā īpašs aicinājums un uzdevums ir apsekot visas ūdenstilpes un, ziņot precīzu tur novēroto putnu skaitu, kā arī pēc iespējas ziņot visus īpaši aizsargājamu sugu novērojumus, kā arī visus naktī novērotos putnus un ziņotājam šķietami retākās sugas. Tas ir būtiski, lai varētu pēc iespējas precīzāk novērtēt retāku putnu populācijas lielumu (tām sugām, kuru populāciju lielumus nevar novērtēt veicot dažādus putnu monitoringus), apzināt retāku sugu atradnes, kā arī tas palīdzēs labāk redzēt, kuras vietas kvadrātā ir apsekotas. Tādēļ arī šeit lietotne var palīdzēt pārvarēt slinkumu (vai taupīt laiku) un, ziņot katru retāku sugas novērojumu. 
  5. Pilnais saraksts. Viskvalitatīvākā datu ievākšana ir, mērķtiecīgi apsekojot 5x5km kvadrātu un precīzi atzīmējot kvadrātā pavadīto laiku. Šim mērķim arī lietotnē iespējams veidot pilno sarakstu (vairāk par pilno sarakstu iespējams uzzināt metodikā un aprakstā par lietotni). Pilnais saraksts nozīmē to, ka novērotājs ir atzīmējis saraksta sākuma un beigu laiku, kā arī visas noteiktās putnu sugas, un nevienu apzināti nav izlaidis. Tādējādi tiek saglabāta informācija gan par kvadrātā pavadīto laiku (kas ir būtiska informācija, vērtējot kvadrāta apsekotības kvalitāti), gan par sugām, kuras nav tikušas konstatētas. Piemēram, pilnajā sarakstā NEatzīmētā svīre 6. maijā liecinās par to, ka tā tiešām vēl nav atlidojusi, bet, vērtējot tikai 6. maija gadījuma novērojumus, nav iespējams pateikt vai svīre tiešām nav tikuvisi novērota, vai arī kādam šāds novērojums nelicies atzīmēšanas vērts. Tieši tāpat daudz precīzāk konstatēt, kad apklust laikstīgalu vai dzegužu dziesmas, kad Latviju pamet stārķi u.tml.

 

Lietotnes publicēšana 2015. gadā ir ļāvusi palielināt ievākto datu daudzumu. Tikai 2015.g. janvārī (8 gadu laikā) portāls Dabasdati.lv sasniedza 100 000 novērojumu. Taču jau šajā vai nākamajā gadā Dabasdatos būs miljonais novērojums (caur lietotni šobrīd ziņoti aptuveni 261300 novērojumi)! Novērojumu ziņošana ir desmitkāršojusies. Kurš būs šī mijonā novērojuma autors un vai tas tiks ziņots caur Dabasdatu lietotni? Kas būs ziņotā suga? Redzēsim!

 

Papildu informācija: www.lob.lv/putnu-atlants, Andris Dekants, atlants@lob.lv

 

Projekts "Datu ieguve Latvijas ligzdojošo putnu izplatības noteikšanai (2020.–2021.gadam)" notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 

             

Pēdējie novērojumi
Nuphar lutea - 2024-06-15 Mežirbe777
Plebeius argus - 2024-06-27 Mežirbe777
Parus major - 2024-12-19 kirsisnelsons
Cyanistes caeruleus - 2024-12-19 kirsisnelsons
Campanula persicifolia - 2024-06-27 Mežirbe777
Dactylis glomerata - 2024-06-25 Mežirbe777
Phleum pratense - 2024-06-25 Mežirbe777
Nezināms
Ignotus
@ Rallus
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 21.decembris, 23:05

Varbūt datums nepareizs?


Ivars Leimanis 21.decembris, 23:04

Ohoooo! Jā, tiešām, šī būs Leptogium cyanescens. Ir tač' zilgana nevis melna. Par šo sugu neiedomājos - tādi brīnumi man pat sapņos nerādās.


Amanda 21.decembris, 21:54

Meža pīles


Maris ba 21.decembris, 21:04

Nebus gan nepareiza suga sanaca salidzinat ar bildem interneta bet ne nofotografet


adata 21.decembris, 20:38

A ko tik neizdomāsi, lai tas ceļojums būtu saudzīgāks! Diezgan tāls tomēr! Pieķēros Jūsu atslēgvārdiem " likt, lai nesaspiežas". Žēl būtu, ja tādi skaistumi/retumi nonāktu galā apdauzīti...


a.b 21.decembris, 20:26

:)


IlzeP 21.decembris, 20:05

Šodien arī šī vārna turpat netālu bija redzama.


Osis 21.decembris, 20:02

Paldies Gunār!


gunars 21.decembris, 19:58

Ziemeļu sikspārnis


gunars 21.decembris, 19:56

Ziemeļu sikspārnis


Ziemelmeita 21.decembris, 19:13

Paldies,Uldi!


adata 21.decembris, 18:34

Jā, slapja. Sākas purvs, dzērvenes.


Mežirbe777 21.decembris, 18:15

Paldies par padomu! Rīt padarbošos ar ievākto paraugu :)


dziedava 21.decembris, 18:08

Raivo, šis labs atradums! Bet gļotsēnēm ar 400x palielinājumu sporām parasti nepietiek, jo jāredz sporu virsmas rakstu un tonējumu. Taču šajā gadījumā ar mazāku palielinājumu noderīgāk ir saprast vālītes struktūru. Pamēģini izpūst sporas un nobildēt iespējami tuvu vālītes tīkliņu. Ja ir izlocītā ērkulīte, tad tai nebūs ārējā tīkliņa, bet mikroskopijā tā izskatīsies apmēram šādi: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=28378 Bet ārēji līdzīga var būt arī noliektā cilindrīte, kuras vālītei ir smalks ārējais tīkliņš: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=30216 Ja tiktu galā ar ārējā tīkliņa esamību / neesamību, tad būtu skaidrāks - ir vai nav ērkulīte :).


dziedava 21.decembris, 17:50

Mikroskopēju. Droši ir tas, ka purvu dzelksnīte nav ;). Sporas ir vairāk uz ragansviestu pusi. Bet es vēlāk rūpīgāk paskatīšos, jo kvalitāte nav tā labākā, bet suga varētu nebūt tā parastākā. Un vieta sanāk slapja, vai ne?


enesija 21.decembris, 17:06

Tetragnathidae, Metellina sp.


Ziemelmeita 21.decembris, 16:55

Ilgi šaubījos, Vietām ir tādas kā mazas adatińas.


roosaluristaja 21.decembris, 16:49

Manuprāt piena grābeklene nav


dziedava 21.decembris, 16:40

Juhū!! Šis gan bija labs, ar tādām specifiskām sporām, prieks mikroskopēt!


meža_meita 21.decembris, 16:39

Vai kāds tuvplāns, kur redz izīdijas? C.flaccidum vismaz kāda būs zvīņveida, kamēr L.cyanescens vienkāršas.


meža_meita 21.decembris, 16:07

Vai šī tomēr nevarētu būt ļoti retā Leptogium cyanescens? Varbūt ir praugs?


roosaluristaja 21.decembris, 15:46

Droši vien, ka ziemeļu baltkrūtainas, kaut gan pēc teorijas brūnkrūtainie eži dodas ziemeas guļā vēlāk.


dziedava 21.decembris, 15:14

Šis ir tas smagais gadījums, kad grūti droši pateikt arī tāpēc, ka noteicējos ir dažādi. Franču noteicējā C.ellae ir līdz 1 mm gara, bet vācu noteicējā - var sasniegt arī 2 mm. Palasīju oriģinālo sugas aprakstu (kurā arī C.ellae ir līdz 1mm), tur atšķirībai no C.nigra, neskaitot garumu, minēti arī C.nigrai brīvi gali ārējā tīkliņā (paraugā nav izteikti), tīklota kājiņas apakša (paraugā nav izteikta), C.nigrai neesot tik labi veidots ārējais tīkliņš (te tas izskatījās labs). Līdz ar to sliecos uz C.ellae pusi, kaut franču noteicējā minēts, ka aug uz dzīvu koku mizas. Bet mēs jau agrāk esam noteikuši C.ellae uz beigtas koksnes. Iespējams, eksistē vēl kāda starpsuga, kas vēl nav aprakstīta, un kas izskaidrotu nesakritības. Šai sugu grupai sistemātiķi vēl nav baigi ķērušies klāt, tā ka nevar zināt, kas var vēl mainīties. Paraugs tiks saglabāts.


dziedava 21.decembris, 14:00

Vēl tik gribēju piebilst - lieliski iepakoti paraugi - stabili, ar izdomu :)


dziedava 21.decembris, 13:57

Kā jau varēja gaidīt, abos paraugos ir vienādas sporas - tumšas ar gaišu līniju. Bet šīs tiešām interesantas - ļoti kājīgi izskatās, lai arī "kājiņa" tik tieva, ka drīzāk ir kā striķītis.Vēl padomāšu.


dziedava 21.decembris, 13:15

Nešaubīgi vilkpienaine, bet milzu vilkpienaine man ir mikroskopēta tikai 1 reizi, pieredze maza. Šobrīd ir dažas pazīmes, par kurām nav skaidrs, vai tās atbilst tieši milzu vilkpienainei. Un tagad jau izdala arvien jaunas sugas. Vēlāk, kad pieķeršos vilkpienainēm, papētīšu rūpīgāk.


dziedava 21.decembris, 12:38

Paldies par vareno sūtījumu!! Vispirms par to bēšīgo toni. Kad gļotsēne nobriest, tad tai iekšpusē nobriest arī sporas, kas šai sugai ir tumšas. No sporu tumšā toņa tumšums parādās redzams arī no ārpuses augļķermenim, jo perīdijs - apvalciņš - ir tāds pa daļai caurspīdīgs. Tās bēšās, jā, ir nenobriedušas - tām iekšpusē nav tumšo sporu un tāpēc viņas izskatās bēšas, nevis kā visas pārējās nobriedušās. Paraudziņu mikroskopēju. Liels paldies par to! Nešaubīgi tā pati suga, kas iepriekš, sporas tumšas un stūrainas, tikai šoreiz laikam vairāk nobriedušas - vēl stūrainākas, un tieši šis fakts man palīdzēja izšķirties arī par Ievas Rožlapas novērojumu, kuras dālijas gumu gļotsēnei bija tieši tādas pašas sporas. Tā kā pieredze vēl maza, un internetā pieticīgi ar foto, tad līdz galam nebija skaidrs, vai šai sugai var būt arī tādas. Ar pārējiem paraudziņiem - pakāpeniski, kā būs laiks.


forelljjanka 21.decembris, 11:23

Foto -visi mājas.


visvaldis.s 21.decembris, 00:11

Orthosia cerasi?


AfroBrazilian 20.decembris, 21:59

Es arī domāju, ka vārda nobeigums ir pareisz uz -s, nevis uz -m. Paldies!


IlzeP 20.decembris, 16:35

Pieliku latvisko nosaukumu.


ligausis 20.decembris, 15:42

Jā, zīmīte klāt nebija. Tādā sāngravas nogāzēs augšpusē aug. Nebūs pamanījuši.


enesija 20.decembris, 15:41

Jā, strīpainais.


Vīksna 19.decembris, 23:11

Paldies !


CerambyX 19.decembris, 21:44

Pēc tādas izskatās jā, bet pareizais nosaukums tad, manuprāt, ir Stethorus pusillus (sinonīms - S.punctillum, bet S.punctum - Ziemeļamerikas suga).


dziedava 19.decembris, 18:10

Tā kā sporas bija par lielu, tad mikroskopēju savu eksemplāru. Sanāca 8-9 mkm, kas šai sugai jau ir ok :)


Ivars Leimanis 19.decembris, 16:39

Man jāizlūdzas piedošanu par šo jau paseno kļūdiņu. Piepe tomēr bija nedaudz apkaltusi un pabāla sārtā mīkstpiepe Rhodonia placenta.


AfroBrazilian 19.decembris, 13:11

Atrasta mārīte Stethorus punctum (LeConte, 1852)


Vīksna 19.decembris, 12:22

Paldies !


pustumsa 18.decembris, 20:25

Paldies, bet dabasdatos neatrodu, ja tas ir svītrainais krastmalu zirneklis


roosaluristaja 18.decembris, 19:20

Varbūt lielā pergamentsēne


Vīksna 18.decembris, 19:10

Paldies !


Mežirbe777 18.decembris, 12:17

Ramalina fraxinea.


enesija 18.decembris, 10:25

Pisauridae, Dolomedes fimbriatus


enesija 18.decembris, 10:25

Varētu būt Dolomedes plantarius, Pisauridae. Jautājums par izmēriem.


enesija 18.decembris, 10:24

Sparassidae Micrommata virerscens Zaļais medniekzirneklis


enesija 18.decembris, 10:23

Lycosidae, Trochosa sp.


enesija 18.decembris, 10:14

Pisauridae, Dolomedes plantarius


enesija 18.decembris, 10:11

Opiliones


enesija 18.decembris, 10:10

Pisauridae, Dolomedes sp., nepieaudzis


enesija 18.decembris, 10:06

Pisauridae, Dolomedes sp., nepieaudzis


enesija 18.decembris, 10:04

Pisauridae, Dolomedes fimbriatus


enesija 18.decembris, 10:03

Pisauridae, Dolomedes sp.


kamene 18.decembris, 09:24

Paldies, Uldi!


Ziemelmeita 17.decembris, 23:10

Paldies,Edgar!


CerambyX 17.decembris, 21:05

Varbūt ne tā suga uzklikšķinājusies? :) Zaļā vārna decembrī laikam nebūs īsti reāls variants - ziemo Āfrikā, vēlākais zināmais novērojums Latvijā 3. oktobrī.


Ziemelmeita 17.decembris, 14:10

Paldies, Uldi un Edgar!


Bekuvecis 17.decembris, 12:42

Domāju tāpat kā aplikācija! :) Jā, eksemplāri ir visai netipiski, varētu pat teikt - kropli, jo gadījies izaugt "nepareizā" vietā. Taču raksturīgākā sugas pazīme ir kā uz delnas.


zane_ernstreite 16.decembris, 22:58

Paldies, Inita!


Igors 16.decembris, 19:54

Paldies, Ilmārs


StarFlare 16.decembris, 18:10

Vai, kaut kad, ārpus ligzdošanas sezonas būtu iespējams to kovārņu veidojumu nofotografēt un pievienot bildes dabasdatos? Būtu interesanti, vismaz bildēs, redzēt kā tas viss izskatās.


BI 16.decembris, 17:10

Gredz. 12.12.2021. 52°23'26" N 16°56'19" E Jauno gadījumu poļiem paziņošu


Ziemelmeita 16.decembris, 14:41

Paldies, Uldi, par labojumiem!


Ziemelmeita 16.decembris, 14:38

Paldies, Inita!


Inita 16.decembris, 13:55

Visdrīzāk jau vainaga virpainīte Stropharia coronilla. Agrocybe pediates ir maza, tieva un bwz gredzena.


roosaluristaja 16.decembris, 13:01

Jā, smaržīgā sētaspiepe laikam nav. Varbūt savāda paskata Fomitopsis pinicola?


roosaluristaja 16.decembris, 12:53

Aplikācija domā ka Hypsizygus tessulatus. Nu nez. Tāda īsti tipiska jau nav


VijaS 15.decembris, 22:37

Kārtējo reizi nomocījos ar parastu maldinošo pilienīti. Nu vismaz tai vajadzētu būt maldinošajai pilienītei... Jēdzīgu tīkliņu tā arī nemāku dabūt; vietām tas it kā ir nojaušams, labāk tām sporām, kuras palikušas daļēji sausumā.


Osis 15.decembris, 22:02

Fantastiskas bildes šajā pelēkajā/tumšajā periodā!!


Vīksna 15.decembris, 21:32

Paldies !


VijaS 15.decembris, 21:30

Kājiņas šķiet relatīvi paīsas, jā, bet ņemot vērā, ka auga vietā, kas ir diezgan augstu virs zemes un kur mitrums ilgstoši nevar uzkrāties, tas varētu nebūt rādītājs. Sporas atbilst diezgan labi, un arī pavedienveidīgais caurspīdīgais kapilīcijs bez izteiktiem kaļķa mezgliem izskatās līdzīgi (tad jau viss varētu nebūt sēne:) ). Visticamāk, tieši nokarenā pumpurīte arī ir.


nekovārnis 15.decembris, 20:53

Paldies, Uģi! :)


dziedava 15.decembris, 20:29

Physarum album nevar būt? Kājiņas par īsu?


Bekuvecis 15.decembris, 19:05

Neticās... Visā kātiņa augumā diezgan acīmredzams melnējums, kads Hygrocybe punicea nekādi nepienākas.


Bekuvecis 15.decembris, 18:56

Es pats iebildīšu! :) Jo iepriekš pārsteidzos. ĢINTS nosaukumu "Stachelschirmling", kuru vācieši attiecina uz visām Echinoderma sp., nevajadzētu latviski ieviest kā vienas SUGAS nosaukumu. Vēl jāpadomā.


VijaS 15.decembris, 17:53

Aug uz dzīvas ābeles mizas, vienīgi tā mizas virskārtas plēksne jau ir diezgan atmirusi, drupena. Tās kājiņas gan izskatās dīvaini tumšas, laikam ar kaut kādām aļģēm apaugušas, vismaz es iedomājos tieši tādu izskaidrojumu. Kaļķa granulas ir, bet tā kā uz stikliņa tika likta uzreiz visa galviņas atlieka, tas varētu būt no perīdija. Ar kapilīciju īsti netiku skaidrībā - vai tie caurspīdīgie pavedieni ir kaut daļēji arī kapilīcijs, vai tikai sēne... Laikam gan diezgan droši var teikt, ka kolumellas nav. Un galviņas pamatne iekšpusē ir dzeltenīga - nezinu, vai tā ir noteikšanā noderīga pazīme. Vairākkārtējās mikroskopijās gan neizdevās ieraudzīt neko, kas atgādinātu cukurīšu kristālus vai kapilīciju (pa šīm dienām izķidātas laikam kādas piecas atliekas). Diemžēl perīdiju nav izdevies iedabūt apskatīšanai pietiekami labā leņķī, tāpēc arī bildes ne pāŗāk labas. Pēdējo galviņu pirmīt, cenšoties uz stikliņa apgriezt otrādi, kaut kur aizlidināju un pavisam pazaudēju...Bet kopumā pēc sajūtām visdrīzāk liktu uz pumpurīti.


IlzeP 15.decembris, 15:15

Paļaušos uz Raivo


Ziemelmeita 15.decembris, 15:13

Paldies,Ansi! Sūnu mācībās Ilgās,mikroskopējot paraugu, jau radās aizdomas par rudens pārlapīti. Tagad ir skaidrs, ka tā ir šī suga.


IlzeP 15.decembris, 15:11

Pagaidām pārsaucu šādi. Bet, ja neviens neiebilst, varētu rakstīt "dzeloņainā saulsardzene".


Ansis 15.decembris, 14:55

Šoreiz acumērs sugas noteikšanai nederēja. Paraudziņa izpēte uzrādīja mazākas lapu šūnas - līdz 30 μm platas un pašas šūnas bez izteiktiem stūru paresninājumiem, kādi ir mīlijām (pēdējai šūnas lielas 45-50 μm platas).


dziedava 15.decembris, 09:33

Perīdija tuvplāna nav? Varbūt varētu saprast, vai pumpurīte, vai cukurīte..


dziedava 15.decembris, 09:24

Kaļķa granulas laikam ir? Tad būtu vismaz ierobežojums pumpurīšu/cukurīšu dzimtas


dziedava 15.decembris, 09:22

Šis laikam sanāk tas gļotsēņu mikroskopētāju lielākais bieds - kapilīcijs apēsts, nevar noteikt pat dzimtu! Bet pēc sajūtām - var būt pumpurīte? Koks dzīvs, ir kājiņa. Jāsāk meklēt no šī gala. Aug tīri uz mizas?


VijaS 14.decembris, 22:05

Jā, ja vērīgāk ieskatās, tiešām ir nojaušamas tumšākas grupas. Paldies, Julita! :)


dziedava 14.decembris, 20:23

Man izskatās ar tumšākām kārpu grupām.. Tur kur fokuss uz malām, malas izskatās kā raustīta līnija - tā ir, ja ir grupas


nekovārnis 14.decembris, 17:29

Paldies, Ruslan.


zane_ernstreite 14.decembris, 16:05

Paldies, Ansi! Kaut ko līdz galam neizpētīju...


Matrus 14.decembris, 15:01

Marek, foto pievienoju!


Ziemelmeita 14.decembris, 14:06

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 14.decembris, 08:52

Paldies, Uģi!


CerambyX 14.decembris, 00:11

Tomēr kāds no Cardiophorus/Dichronychus


Mežirbe777 13.decembris, 23:11

Uz blīgznas lapām atbilst Melampsora caprearum.


Mežirbe777 13.decembris, 22:55

Hypogymnia physodes.


Mežirbe777 13.decembris, 16:31

Uz usnes atbilst Puccinia punctiformis.


Bekuvecis 13.decembris, 12:22

Inita D., papētījusi saņemto paraudziņu, aizvakar publiski apstiprināja, ka tiešām Echinoderma calcicola. Būtu jāievieš sugu sarakstā! Latviskā nosaukuma, cik zinu, vēl nav. Nav arī angliskā (sk. BMS vietnē). Pēc vāciskā "Kakaobrauner Stachelschirmling" parauga varētu "dzeloņainā saulsardzene". Taču tā ir tikai mana ad-hoc ideja!


Ziemelmeita 13.decembris, 09:44

Paldies,Julita!


Ziemelmeita 13.decembris, 09:39

Paldies, Ivar!


Ivars Leimanis 13.decembris, 09:27

Scapania sp. vai Lophozia sp. ar pāris Syzygiella autumnalis dzinumiem.


guta7 12.decembris, 22:01

Rīt palikšu zem mikroskopa, pievienošu.


dziedava 12.decembris, 21:44

Te nevar īsti saprast, bet kārpainajai mizainei vāciņš noplīstu pa precīzu apli (citas mizaines būtu plakanākas, šādas ne). Man izskatās, ka te nenoplīst pa apli. Drīzāk daudzveidīgā pilienīte Trichia varia. Vai kāda cita pilienīte/bumbulīte. Citu foto nav?


Ivars Leimanis 12.decembris, 21:16

Paldies! Tātad sanāk ap 11-12 cm garums un - ošu ramalīna, jo Ramalina sinensis ir mazāks - līdz 6 cm garš laponis, kamēr ošu ramalīna ir līdz 20 cm gara.


Martins 12.decembris, 20:14

Un otrā atradne Latvijā. Pirmā ir Papē (Hawkes W., Selinger F., Willigalla Ch., Haest B., Keišs O., Kalniņš M. 2024. Northward expansion: four new Odonata species for Latvia. Libellula 43 (1/2): 107-116.). Izcili, Artūr!


angel 12.decembris, 20:06

Vai varētu lūgt palīdzību ar šā putna (spalvu) noteikšanu?


Vīksna 12.decembris, 18:58

Paldies !


Acenes 12.decembris, 17:31

Lielā čakste, protams!


a.b 12.decembris, 16:59

o_O Jūs gan modri. Paldies par labojumu.


AinisP 12.decembris, 14:44

Šādi būs labi un pareizi noformulēt šo konkrēto novērojumu. Paliekam pie šī formulējuma. Ainis


Madara Metāle 12.decembris, 12:18

Pievienoju bildes ar lineālu :)


guta7 12.decembris, 10:54

Neizdodas nomainīt nosaukumu uz saulsardzene (Lepiota).


Ziemelmeita 12.decembris, 10:37

Paldies,Renāte!


zane_ernstreite 12.decembris, 07:37

Vismaz ķērpjlācītis bija ))


zane_ernstreite 12.decembris, 07:37

Paldies, Uģi!


Ivars Leimanis 11.decembris, 20:14

Paldies par foto! Vēl pēdējais jautājums: cik garš ir šis ķērpis?


AfroBrazilian 11.decembris, 15:46

Paldies!


Madara Metāle 11.decembris, 11:25

Papildus foto pievienoti!


Amanda 10.decembris, 21:39

Melnā pīle


meža_meita 10.decembris, 15:28

Papildus būtu vēlams ievietot identisku novērojumu, tikai sugas nosaukumā ievadot "Abrothallus sueccius" - tā ir lihenofīla sēne, kas konkrētā ķērpja apotēcijus padarījusi melnus.


Ivars Leimanis 10.decembris, 14:38

Ļoti iespējams, ka šī ir reti sastopamā (vai reti novērotā) Ramalina sinensis. Tāpēc pārliecībai noderētu tie papildu foto, ja iespējams.


AfroBrazilian 10.decembris, 10:25

Šis tripsis arī noteikts līdz ģints rangam.


AfroBrazilian 10.decembris, 10:17

Vel viens noteikts tripsis. Paldies Manfredu. Nomainiet, lūdzu titulu uz zināmu sugu. Paldies.)


Osis 10.decembris, 07:53

Paldies Amanda un Gaidi!


zane_ernstreite 10.decembris, 07:22

Paldies, Uģi! Man pašai tā arī likās, bet nezin kāpēc nošaubījos, kaut sapratu, ka īsti jau Stictoleptura rubra tēviņš nebūs vis.


zemesbite 09.decembris, 23:58

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 09.decembris, 22:16

Piektajā (pēdējā) attēlā - Etorofus pubescens


Amanda 09.decembris, 20:46

Gaigala


Ivars Leimanis 09.decembris, 17:26

Šim derētu platāko lapoņa daivu pie pamatnes atdalīt no pārējā ķērpja, un šo daivu nofotografēt no abām pusēm - gan virspusi gan apakšpusi.


kamene 09.decembris, 14:06

Paldies, Renāte!


VijaS 09.decembris, 11:54

:D Nu bet sporas viņām tiešām ir tipiskas, atpazīstamas.


dziedava 09.decembris, 11:43

Kā man patīk, cik strauji notiek izaugsme - pirms 2 nedēļām suga Latvijā tikai atklātā, bet ir jau skaidrs, kas šai sugai ir tipiski, kas nē :))


VijaS 09.decembris, 11:36

Paldies, Julita! :) Droši vien tā arī būs, paraudziņā uz cita mizas kriksīša bija arī pāris mazliet pajukušas, bet sēņu neapsēstas bumbiņas, un tās bija tipiskas B. versicolor. Vakarā pievienošu mikroskopiju.


dziedava 09.decembris, 11:17

Gļotsēnes aug grupās, nevis pa vienai, tāpēc es liktu uz to pašu B.versicolor, kas jau uz tās kļavas atrasta, tikai vecas.. Bet nu tik vecām sporām droši noteikt nez vai iespējams.. Ja nu vienīgi izdodas atrast kādu galviņu, kas nav tik pūkaina.


Ziemelmeita 08.decembris, 23:54

Paldies,Renāte!


meža_meita 08.decembris, 23:10

Jāredz dzīvē Rhizocarpon, tad būs skaidrs, ka līdzība maza. Tie nav sorediozi (miltaini) un neaug uz mizas, bet akmeņiem. Pēc bildēm no lielāka attāluma var atgādināt, jā :)


Kiwi 08.decembris, 21:43

Ilze, pūci redzēju auto gaismās, pēkšņi izlidoja mašīnai priekšā, priecājos, ka nenotriecu. Noteikt sugu nevarēšu, lai paiek pūce nenoteikta.


Izabella 08.decembris, 21:03

Paldies, Vija!


Vīksna 08.decembris, 20:04

Paldies !


Mežirbe777 08.decembris, 18:32

Spirea chamaedryfolia ir līdzīga.


Mežirbe777 08.decembris, 18:14

Vasaras jānītis.


Ziemelmeita 08.decembris, 17:55

Paldies,Raivo!


Mežirbe777 08.decembris, 17:52

Sedum rupestre.


AfroBrazilian 08.decembris, 10:58

Liels paldies, Marek!


Osis 07.decembris, 20:37

Ķerra


AfroBrazilian 07.decembris, 18:56

Adminisrtatori, lūdzu, pamainiet zināmas sugas nosaukumu! Kommentrārā ir viss.


zemesbite 07.decembris, 18:37

Paldies, Uģi! :)


ekologs 07.decembris, 16:41

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Igors 07.decembris, 14:40

https://youtu.be/gqSfSf_KevY?feature=shared


dziedava 07.decembris, 13:01

Neparasti elateru paplatinājumi. Bet, pārskatot zināmās, neko tuvāku par T.scabra neatradu. Izmēri atbilst.


Lemmus 07.decembris, 12:42

Nu tāds man todien bija "ofiss" jeb darbiņā. :))


IlzeP 06.decembris, 20:45

Paldies, Julita!


dziedava 06.decembris, 17:26

Mikroskopija hipotēzi apstiprināja. Man pat nevajadzēja attaisīt kastīti, viss vajadzīgais jau bija pārvietojies uz maisiņu ;)


meža_meita 06.decembris, 15:51

Jautājums, ko Tu tādā vietā darīji un kā Tu tur tiki? :D


zemesbite 06.decembris, 14:06

Paldies, Uģi!


Lemmus 05.decembris, 22:17

Paldies,Ivar! :)


IlzeP 05.decembris, 21:09

Jā, pašlaik datorā bildi var pievienot tikai agrāk ieziņotam novērojumam.


marsancija 05.decembris, 20:34

Es, kā ķērpju nezinātāja, arī brīnījos par šādu eksemplāru. It kā Islandes cetrārija, bet ar pavisam savādāku, platāku laponi. Parakos internetā un sapratu, ka laikam tādi ir eksemplāri ar apotēcijiem. Mazliet ievācu ziemas tējai :) Mēģināšu sameklēt kādu fragmentu.


MoreOrLess 05.decembris, 20:33

Oops, ievadīšanas kļūda aplikācijā, nav interesants novērojums!


AZandovs 05.decembris, 20:05

Darīts. Paldies par vērību. Sanāk, ka man pievienojot novērojumu, ar attēlu pēc tam reģistrētajā novērojumā bilde neparādās.. Jāpārbauda reģistrētais novērojums un tam vēlreiz jāpievieno bilde. Ar audio failiem nav problēmu.


meža_meita 05.decembris, 01:14

Es priecājos par Tavu progresu :) Tā turpināt! Izmikroskopētās struktūras nepieder Skleroforai, bet drīzāk izskatās pēc Stichococcus aļģes, kas dabā var atrasties arī brīvi augoša uz mizas. 400 palielinājums ir ok, bet ja nav kā izmērīt, var mēģināt mikroskopēt uz kalibrācijas priekšmetstikliņiem (calibration slide) un tāda veidā noteikt izmēru. Tādi stikliņi pasūtāmi visvisādos internetveikalos pa nedārgām naudiņām. Nepadodies! :)


meža_meita 05.decembris, 00:56

Vaaaaaaau! Saglabāsi man paraudziņu? Ar apotēcijiem skaitās ekstrēmi reti!


Ance.p 04.decembris, 20:46

Jā, apskatījos putnu noteicējā, un rā bija pelēkā dzilna. Paldies!


MJz 04.decembris, 16:23

Sējas un baltpieres zosis vajadzētu ievadīt atsevišķi, jo šajā kvadrātā šīs sugas ziemas mēnešos nav ziņotas.


IlzeP 04.decembris, 08:54

Jā, "zīdītāju konsīlijs" tomēr piekrīt Andrim Avotiņam.


meža_meita 04.decembris, 08:32

Paldies Ansi, nezināju :)


CerambyX 03.decembris, 23:59

Bez foto šis novērojums laikam 'neies krastā'


Ivars Leimanis 03.decembris, 22:43

Izskatās pēc Collema flaccidum. Tās gan biežāk aug uz akmeņiem, bet varot augt arī epifītiski un arī uz augsnes.


marsancija 03.decembris, 22:00

Es jau arī gribētu, lai būtu kaut kas interesantāks, bet diemžēl nebūs. Pēc galvaskausa formas un zobu formulas tiešām sanāk tikai kurmis. Zebiekstei galvaskausa forma pavisam citāda.


nekovārnis 03.decembris, 19:56

Te arī foto derētu.


nekovārnis 03.decembris, 19:55

Foto būs?


AAvj 03.decembris, 19:41

Kurmis


dziedava 03.decembris, 19:30

Jā! :)


Mari 03.decembris, 19:28

Paldies, Julita! Nu jā, tumši tie pavedieni noteikti nav. Tad suga varētu būt (Lamproderma violaceum) jeb Sirmā lampīte, ja?


dziedava 03.decembris, 18:54

Sugas aprakstā sirmā ir, ja pavedieni ļoti gaiši brūni, gali bezkrāsaini. Iesirmā - ja pavedieni ir tumši brūni un tikai gali gaišāki. Tātad brūni pavedieni (un gaiši gali) ir abos gadījumos. Jautājums ir tikai, vai brūnums ir tumšs vai ļoti gaišs. Man izskatās pēc gaišā varianta jeb sirmās :)


IlzeP 03.decembris, 18:10

Jānis Ozoliņš gan komentēja, ka :"Noteikti, ka plēsējs IR. Jāskatās grāmatās zobu formula, bet visdrīzāk jau zebiekste."


Mari 03.decembris, 17:52

Sākotnējā doma bija, ka iesirmā, bet mulsina kapilīcija pavedieni - gan balti, gan tumši .


IlzeP 03.decembris, 17:41

Biezstaru?


dziedava 03.decembris, 17:15

Es tieši šodien apskatījos, ka pēc publicētiem datiem šī suga reģistrēta tikai 7 valstīs, galvenokārt jau tāpēc, ka relatīvi nesen izdalīta (2011. gadā), un tomēr, nav arī gluži pēdējos gados.


Ilze Ķuze 03.decembris, 11:40

Paldies, Ansi!


zane_ernstreite 03.decembris, 08:55

Paldies, Ilze! Atceros, toreiz uzreiz skatījos noteicējā, bet tā arī precīzāk neko nevarēju noteikt - notika tik ātri, ka viss ko varēju tās sekundes laikā pateikt, ka - nebija ausu. Jo primārais bija izbīlis.


Mežirbe777 03.decembris, 02:19

Orhideja, Ložņu saulenīte.


Mežirbe777 03.decembris, 02:15

Visticamāk Clitocybe fragrans.


Mežirbe777 03.decembris, 02:11

Gliemežu darbības pēdas. Ir redzēts, ka šādi apstrādā Lecanora ģints sugas.


Mežirbe777 03.decembris, 02:03

Alyxoria varia (syn. Opegrapha varia).


Mežirbe777 03.decembris, 02:00

Anaptychia ciliaris.


Mežirbe777 03.decembris, 00:17

Pievienoti nagliņas askusporu un iekšējo struktūru foto 400x palielinājumā. Noteikšanu tas tālāk nepavirza, jo ar esošo aprīkojumu nav iespējas veikt mērijumus. 1000x skats arī palīdzētu :)


Vīksna 02.decembris, 23:19

Paldies !


bišudzenis 02.decembris, 21:26

Nē, šaubu nav. Nemaz nezināju ka ir šāda iespēja :). gan jau nosalušie pirksti vainīgi. Pelēkā protams.


IlzeP 02.decembris, 20:19

Just formal changes - former "Falconidae sp." replaced with 2 options - "Accipitriformes/Falconiformes sp." and "Falco sp.".


IlzeP 02.decembris, 20:14

Līdz šim mums datu bāzē bija "Piekūns (nenoteikts) Falconidae sp.", kas bija pirmā izvēle sarakstā, kur ziņot nezināmu plēšputnu. Sadalīju divos precīzākos - "Dienas plēsīgais putns (nenoteikts) Accipitriformes/Falconiformes sp" un "Piekūns (nenoteikts) Falco sp.".


IlzeP 02.decembris, 19:40

Dana, ja Tavi "falkonīdi" bija Falco sp., salabo, lūdzu, atpakaļ.


IlzeP 02.decembris, 18:50

Par "vārdu spēlēm" ar piekūniem katram skaidrojumu nerakstīšu, bet šis tāds man nesaprotams novērojums - vai domāti piekūni vai plēšputni plašākā nozīmē. Līdz šim mums datu bāzē bija "Piekūns (nenoteikts) Falconidae sp.", kas bija pirmā izvēle sarakstā, kur ziņot nezināmu plēšputnu. Tas man nepatika (Falconidae = piekūni un karakaras), tādēļ sadalīju divos - "Dienas plēsīgais putns (nenoteikts) Accipitriformes/Falconiformes sp" un "Piekūns (nenoteikts) Falco sp.".


nekovārnis 02.decembris, 16:40

Man arī Dabasdati šaušalīgi bremzē :(


Ziemelmeita 02.decembris, 16:13

Paldies,Ilze!


IlzeP 02.decembris, 16:07

Ceru, ka man šis vingrinājums izdevās :)


zemesbite 02.decembris, 14:19

Paldies, Uģi!


IlzeP 02.decembris, 13:30

Man jau šķiet, ka melnā šādus darbus dara.


IlzeP 02.decembris, 13:28

Mārci, vai te šaubas starp zaļo/pelēko?


IlzeP 02.decembris, 13:09

Datu bāzē mums maldinoši bija divas iespējas "Pūce (nenoteikta)" - Asio sp. un Strigidae sp., līdz ar to daļa novērotāju nenoteiktas pūces, kas nav Asio, bija ziņojuši kā Asio. Pārsaucu Asio sp. par "Ausainā/purva pūce Asio otus/flammeus" (kā ir arī Ornitho datu bāzē), līdz ar to novērojumus, kas ziņoti kā Asio sp. bez informācijas piezīmēs, kas liecinātu par piederību šai ģintij) mainu uz Strigidae sp. Ja atceraties, ka šis novērojums bija viena no Asio ģints sugām, varat mainīt atpakaļ uz tām.


IlzeP 02.decembris, 13:08

Datu bāzē mums maldinoši bija divas iespējas "Pūce (nenoteikta)" - Asio sp. un Strigidae sp., līdz ar to daļa novērotāju nenoteiktas pūces, kas nav Asio, bija ziņojuši kā Asio. Pārsaucu Asio sp. par "Ausainā/purva pūce Asio otus/flammeus" (kā ir arī Ornitho datu bāzē), līdz ar to novērojumus, kas ziņoti kā Asio sp. bez informācijas piezīmēs, kas liecinātu par piederību šai ģintij) mainu uz Strigidae sp. Ja atceraties, ka šis novērojums bija viena no Asio ģints sugām, varat mainīt atpakaļ uz tām.


IlzeP 02.decembris, 13:07

Datu bāzē mums maldinoši bija divas iespējas "Pūce (nenoteikta)" - Asio sp. un Strigidae sp., līdz ar to daļa novērotāju nenoteiktas pūces, kas nav Asio, bija ziņojuši kā Asio. Pārsaucu Asio sp. par "Ausainā/purva pūce Asio otus/flammeus" (kā ir arī Ornitho datu bāzē), līdz ar to novērojumus, kas ziņoti kā Asio sp. bez informācijas piezīmēs, kas liecinātu par piederību šai ģintij) mainu uz Strigidae sp. Ja atceraties, ka šis novērojums bija viena no Asio ģints sugām, varat mainīt atpakaļ uz tām.


IlzeP 02.decembris, 13:07

Datu bāzē mums maldinoši bija divas iespējas "Pūce (nenoteikta)" - Asio sp. un Strigidae sp., līdz ar to daļa novērotāju nenoteiktas pūces, kas nav Asio, bija ziņojuši kā Asio. Pārsaucu Asio sp. par "Ausainā/purva pūce Asio otus/flammeus" (kā ir arī Ornitho datu bāzē), līdz ar to novērojumus, kas ziņoti kā Asio sp. bez informācijas piezīmēs, kas liecinātu par piederību šai ģintij) mainu uz Strigidae sp. Ja atceraties, ka šis novērojums bija viena no Asio ģints sugām, varat mainīt atpakaļ uz tām.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts