Aktīvie lietotāji: 406 Šodien ievadītie novērojumi: 33 Kopējais novērojumu skaits: 2109136
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv
Pievienots 2021-10-05 14:09:50

Trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants – pielāgota mobilā lietotne un portāls Dabasdati.lv

 

Šogad pavasarī klusu, bet aktīvi iesācies trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants (LLPA3), kura mērķis ir ievākt informāciju par visām Latvijā ligzdojošajām putnu sugām 2020.–2024. gadā. Mērķis ir pirmo reizi Latvijas atlantu vērsturē (iepriekš bijuši četri - divi Latvijas un divi Eiropas) sasniegt teicamu apsekotību visā Latvijas teritorijā!

Detalizēta informācija par atlantu, kā arī atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem ir 2020.g. tapušajā LLPA3 datu ievākšanas un ziņošanas metodikā. Aicinu katru datu ievācēju pārlasīt šo atjaunoto metodiku.

 

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Baltmugurdzeņa izplatība 2013.–2017.g. (Eiropas atlants)

Svarīgākais:

 

  • 2020.–2024. gadā notiek trešais Latvijas ligzdojošo putnu atlants, kura mērķis ir katrā Latvijas 5x5 km kvadrātā konstatēt visas tajā ligzdojošās putnu sugas;
  • Atjaunināta Dabasdati.lv lietotne ar būtiskiem papildinājumiem ērtākai datu ievākšanai. Datu ievākšanai aicinājums ir izmantot tieši lietotni; 
  • Pabeigta LLPA3 statistikas un web ievades sadaļa - https://dabasdati.lv/lv/putnuatlants/ievadellpa3/
  • Aicinājums visus novērojumus ziņot kā punktveida, jo tehnisku iemeslu dēļ šobrīd daudzpunkti (poligoni, līnijas u.tml.) LLPA3 atlantā netiek integrēti; 
  • Visi 2020.–2024. gada punktveida putnu novērojumi ar ligzdošanas pazīmēm, kas atrodami portālā Dabasdati.lv automātiski tiek integrēti atlantā. Tādēļ veids kādā iesniegts ziņojums portālā (lietotne, datu ievade caur pašu portālu, uzskaišu sadaļa, datu imports u.tml.) nav būtisks; 
  • Datu precizitātei pievienotas 20 papildziņu sugas (par 74 sugām papildziņas nav obligātas), un, ziņojot caur Dabasdatu LLPA3 ievades sadaļu, ilgākais periods par ko iespējams ievadīt datusvi ir divas dienas.


2020. gada sākumā notika darbs pie portāla Dabasdati.lv ievades un statistikas sadaļas pilnveidošanas (šobrīd darbi ir pabeigti), bet jūlijā, saņemot LVAF finansējumu par datu ievākšanu līdz nākamā gada sezonas beigām, tika pielāgota arī mobilā lietotne ērtākai un ātrākai putnu datu ievadei. Šobrīd uzlabotā mobilā lietotne ir publicēta gan Play Store (Android) gan AppStore (iOS) veikalā un pieejama bez maksas.

 

Dabasdati.lv lietotne iestatījumi

Jaunākie Dabasdati.lv mobilās lietotnes uzlabojumi (versija 1.3.8 (Android) un 1.4.2 (iOS)) realizēti tā, lai novērojumus varētu ievadīt pēc iespējas ērtāk, ātrāk un precīzāk.

Veiktie uzlabojumi (pilna lietotnes funkcionalitāte un 2020.g. video pamācība (jāieslēdz subtitri) redzama arī aprakstā pie lietotnes):

  1. Statusa lauka uzlabojumi. Lietotnes iestatījumos iespējams atzīmēt lauku "Pielāgot ligzdojošo putnu atlantam". Šī atzīme sarindo “Statusus” atbilstoši putnu atlantam un statusa laukā atlanta pazīmes rādās pirmās (noklusējuma pazīme ir "Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)"). Ziņojot statusu “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)” vai “Dzied (D)”, tā kļūst par noklusējuma pazīmi nākamajam novērojumam. Ja nākamais novērojums tiek ziņots ar citu statusu (ārpus B vai D), piemēram, statuss “Redzēti mazuļi (RM)”, tad nākamajam novērojumam noklusējuma pazīme tiek atkal uzlikta kā “Uzturas ligzdošanas piemērotā biotopā (B)”. 
  2. Noklusējuma grupas prioritizēšana. Lietotnes iestatījumos iespēja norādīt (no saraksta) vienu interesējošo ziņošanas grupu (piemēram, putni, rāpuļi, augi u.tml.), kuru sugu meklēšanas atlasē rādīt kā pirmo (ziņojot novērojumu). Pārējo grupu sugas rādās pēc šīs pirmās izvēlētās grupas. Šī opcija samazinās ierakstāmo zīmju skaitu meklētājā, lai atrastu ziņojamo sugu. Ja pārsvarā ziņojat putnu novērojumus (piemēram, priekš LLPA3), tad kā pirmo grupu meklējot sugu uzlieciet "Putni".
  3. Dabasdati.lv sugu meklēšana

  4. Biežāko ziņoto putnu prioritizēšana. Lai paātrinātu datu ievadi un mazinātu kļūdu iespēju ziņojot retas sugas, jaunajā versijā putni tiek sašķiroti pēc to ziņošanas biežuma 7 biežuma kategorijās (iepriekš kārtošana bija alfabētiskā secībā), bet katras kategorijas iekšienē tie tālāk ir sašķiroti alfabētiskajā secībā. Tādējādi, meklējot putnu sugu un, piemēram, meklētājā ierakstot pirmos burtus “ster”, kā pirmā tiks parādīta nevis 1985.g. vienu reizi novērotā birztalu stērste, bet gan dzeltenā stērste, niedru stērste, dārza stērste utt. Tādēļ biežāk ziņotās sugas vienmēr būs saraksta sākumā, bet pavisam retās – saraksta beigās. Šāda biežāko putnu sugu prioritizēšana tiek iespējota brīdī, kad ir izvēlēta kāda no grupām laukā "pirmā grupa meklējot sugas". Ja neviena grupa nav izvēlēta, tad putni rādās alfabētiskā secībā. Arī citām grupām ir iespējams ātri piešķirt šādu "biežuma" kategoriju.
  5. Ērtāka skaita norādīšana. Norādot skaitu vēlamajam novērojumam, ierakstot skaitu “NO”, šis cipars automātiski dublējas arī laukā skaits “LĪDZ”. Lietotājs var arī pašrocīgi izmainīt skaitu LĪDZ, ja tas bijis no-līdz robežās.  
  6. Saraksta pabeigšana. Veidojot sarakstu (saglabājot novērojumus sarakstā ar unikālu identifikatoru un precīzu laiku no un laiku līdz) pēc pēdējās sugas pievienošanas un pogas “PABEIGT” nospiešanas lietotne pārjautā “Vai tiešām vēlaties beigt sarakstu un nosūtīt novērojumus?”. Tādējādi saraksti vairs netiks pabeigti kļūdas pēc, netīšām uzspiežot uz pogas. 
  7. Uzlabota karte. Ne gluži lietotnes uzlabojums, bet lietotnē izmantotajā Jāņa Sētas pamatkartē šobrīd tiek attēlotas arī ĪADT un mikroliegumu teritorijas. ĪADT teritorijām tiek parādīts arī to nosaukums, bet mikroliegumi bez nosaukumiem attēloti ar rūtainu svītrojumu.

 

Kāpēc izmantot mobilo lietotni Dabasdati.lv?

Lai gan datus atlantam ir iespējams ziņot gan portālā speciāli tam izveidotajā sadaļā (vai arī izmantojot jebkuru citu ziņošanas formu), gan LOB (rakstot e-pastu vai uz papīra lapas), tomēr vēlamākais variants ir ziņot tieši caur mobilo lietotni. Dabasdati.lv mobilā lietotne ir mūsdienīgākais, ērtākais, ātrākais un precīzākais veids kā ziņot datus. Tālāk uzskaitītas vairākas priekšrocības:

    Dabasdati.lv lietotne karte

  1. Navigācija un maršruta plānošana. Mobilajā lietotnē ir ērti redzēt gan savu atrašanās vietu, gan kvadrātu tīklu (tiek rādīts 25x25km, 5x5km, 1x1km un 250x250m tīkls) – tas palīdzēs ne tikai orientēties 5x5km kvadrāta robežās, bet arī ērti noteikt aptuveno attālumu. Savukārt navigācijai izmantojama Baltijā labākā karte, ko izveidojusi Jāņa Sēta. Tādējādi, esot kādā 5x5km kvadrātā par ko ievācami visi tur ligzdojošie putni, var ērti izplānot maršrutu kā kvadrātu apbraukāt un, kā pabūt visos tur pieejamajos biotopos (piemēram, mežs, ciems, viensēta, upe, dīķis, ezers, purvs, pļava u.tml.). Tā kā kartē šobrīd redzamas arī ĪADT teritorijas, tad iespējams mērķtiecīgi apmeklēt arī tās. Lietotnē Jāņa Sētas karti iespējams pārslēgt uz ortofoto karti – šī karte var, piemēram, palīdzēt apkārtnē saskatīt vecāko mežu (kur labi saskatāmi atsevišķo koku vainagi), redzēt izcirtumus u.tml. 
  2. Ātrums un precizitāte. Tā kā putnu atlanta dati lielā mērā ir pilsoņu zinātne – t.i. jebkurš cilvēks var piedalīties zinātniskā projektā, tad svarīgi, ka visi ievāktie dati ir precīzi un izmantojami. Tā kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj ērti un ātri ievākt punktveida datus ar precīzu pulksteņa laiku par visiem novērojumiem (iepriekšējos atlantos lielākajai daļai sugu ievāca tikai 5x5 km kvadrātu, kur tā ligzdo, tādējādi citiem mērķiem šie dati īsti nebija derīgi), tad nekorekti būtu to neizmantot. Tādēļ, ziņojot caur mobilo lietotni, iespējams precīzi norādīt punktveida vietu (vai lauku, meža masīvu, ūdens tilpni), kur putns novērots, kā arī novērojumam pievienojas precīzs novērojuma laiks līdz sekundei. Nosūtot novērojumus, tas uzreiz nonāk kopējā datubāzē, kur visiem ir pieejams. Pievienot novērojumus lietotnē ir ne tikai daudz precīzāk, bet arī ātrāk nekā tos atzīmēt, piemēram, uz lapas, bet vēlāk no lapas pārrakstīt datorā, radot papildus kļūdu riskus. Iegūtie punktveida novērojumi tālāk ērti izmantojami gan dabas aizsardzībā, gan citos projektos. Jaunizstrādātajā LLPA3 statistikas sadaļā tiek attēloti visi šādi punktveida novērojumi no izvēlētā 5x5km kvadrāta, tādējādi lietotājam ērti redzēt, kurās kvadrāta vietās dati ievākti un, kur tos būtu vēl jāievāc, lai veicinātu pilnīgu kvadrāta apsekotību. Starpcitu, lai uzlabotu datu precizitāti arī jaunajā ziņošanas sadaļā, kas pieejama portālā Dabasdati.lv ir veikti uzlabojumi. Proti, pie papildziņu sugām (sugām, kurām reģistrējama punktveida vieta, precīzs laiks un putnu skaits – vairāk metodikā) ir pievienotas visas īpaši aizsargājamās putnu sugas, kā arī lielākā daļa ūdensputnu, kopā 20 papildu sugas salīdzinot ar iepriekšējiem atlantiem (skat. metodiku). Vēl viens jaunums – ja datus no blociņa ievada portālā, tad katram novērojumam vēlams atzīmēt precīzu dienu, jo LLPA3 datu ievades sadaļā garākus periodus par divām dienām ziņot vairs nevar (divu dienu periods ir atstāts gadījumiem, kad novērošanas laiks ietver pusnakti, tādēļ pārējās situācijās novērojumam jānorāda viens datums). Arī šeit nepieciešams ievadīt precīzu laiku no un laiku līdz. Laiku, kas pavadīts kvadrātā jānorāda precīzi līdz minūtei, nenoapaļojot. 
  3. LLPA3 statistika

  4. Ērtums un datu daudzums. Lietojot mobilo lietotni, ir ļoti ērti ievākt gadījuma ziņas. Piemēram, pat speciāli neapsekojot 5x5km kvadrātus, bet pa ceļam ieraugot baltā stārķa ligzdu ar mazuļiem, to uzreiz var precīzi ziņot (īpaši vērtīgi ir jebkuras sugas novērojumi (vēlams ar foto), ja konstatēta ligzda ar olām vai ligzda ar mazuļiem). Tam nav vajadzīgs noorientēties, kurā 5x5 km kvadrātā atrodies, atzīmēt blociņā un vēlāk veltīt laiku blociņa satura ievadei Dabasdati.lv portālā. Tādēļ arī turpmāk jebkādu ligzdojošu putnu ziņošana portālā ir uzteicama! Šoreiz LLPA3 laikā īpašs aicinājums un uzdevums ir apsekot visas ūdenstilpes un, ziņot precīzu tur novēroto putnu skaitu, kā arī pēc iespējas ziņot visus īpaši aizsargājamu sugu novērojumus, kā arī visus naktī novērotos putnus un ziņotājam šķietami retākās sugas. Tas ir būtiski, lai varētu pēc iespējas precīzāk novērtēt retāku putnu populācijas lielumu (tām sugām, kuru populāciju lielumus nevar novērtēt veicot dažādus putnu monitoringus), apzināt retāku sugu atradnes, kā arī tas palīdzēs labāk redzēt, kuras vietas kvadrātā ir apsekotas. Tādēļ arī šeit lietotne var palīdzēt pārvarēt slinkumu (vai taupīt laiku) un, ziņot katru retāku sugas novērojumu. 
  5. Pilnais saraksts. Viskvalitatīvākā datu ievākšana ir, mērķtiecīgi apsekojot 5x5km kvadrātu un precīzi atzīmējot kvadrātā pavadīto laiku. Šim mērķim arī lietotnē iespējams veidot pilno sarakstu (vairāk par pilno sarakstu iespējams uzzināt metodikā un aprakstā par lietotni). Pilnais saraksts nozīmē to, ka novērotājs ir atzīmējis saraksta sākuma un beigu laiku, kā arī visas noteiktās putnu sugas, un nevienu apzināti nav izlaidis. Tādējādi tiek saglabāta informācija gan par kvadrātā pavadīto laiku (kas ir būtiska informācija, vērtējot kvadrāta apsekotības kvalitāti), gan par sugām, kuras nav tikušas konstatētas. Piemēram, pilnajā sarakstā NEatzīmētā svīre 6. maijā liecinās par to, ka tā tiešām vēl nav atlidojusi, bet, vērtējot tikai 6. maija gadījuma novērojumus, nav iespējams pateikt vai svīre tiešām nav tikuvisi novērota, vai arī kādam šāds novērojums nelicies atzīmēšanas vērts. Tieši tāpat daudz precīzāk konstatēt, kad apklust laikstīgalu vai dzegužu dziesmas, kad Latviju pamet stārķi u.tml.

 

Lietotnes publicēšana 2015. gadā ir ļāvusi palielināt ievākto datu daudzumu. Tikai 2015.g. janvārī (8 gadu laikā) portāls Dabasdati.lv sasniedza 100 000 novērojumu. Taču jau šajā vai nākamajā gadā Dabasdatos būs miljonais novērojums (caur lietotni šobrīd ziņoti aptuveni 261300 novērojumi)! Novērojumu ziņošana ir desmitkāršojusies. Kurš būs šī mijonā novērojuma autors un vai tas tiks ziņots caur Dabasdatu lietotni? Kas būs ziņotā suga? Redzēsim!

 

Papildu informācija: www.lob.lv/putnu-atlants, Andris Dekants, atlants@lob.lv

 

Projekts "Datu ieguve Latvijas ligzdojošo putnu izplatības noteikšanai (2020.–2021.gadam)" notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 

             

Pēdējie novērojumi
Buteo buteo - 2025-03-14 SEL
Turdus pilaris - 2025-03-14 Acenes
Fulica atra - 2025-03-14 kanepiite
Chloris chloris - 2025-03-14 Acenes
Passer domesticus - 2025-03-14 Acenes
Ciconia ciconia - 2025-03-14 Hārlija
Anas platyrhynchos - 2025-03-14 kanepiite
Nezināms
Ignotus
@ Matrus
Pēdējie komentāri novērojumiem
angel 13.marts, 22:05

Paldies, Amanda!


mandele 13.marts, 16:06

citrons


žurciņš_4 13.marts, 15:43

Nezinu, no kurienes parādījās zivju gārnis. Tas noteikti bija divas milzīgas dzērves. Varbūt, ievadot no aplikācijas, kļūdījos.


zemesbite 13.marts, 15:09

Paldies, Julita! :)


kanepiite 13.marts, 14:38

paldies


dziedava 13.marts, 14:13

Paldies, Marina!


Ivars Leimanis 13.marts, 13:37

Visticamāk, ka nē. Paraugs tika nogādāts R.M., bet atbilde nesekoja. Tad ļoti pieņemams, ka tas ir kaut kāds "nasings". Bet varbūt paraugs vienkārši noklīdis vai aizmirsies? Iespējams, ka novērojums jālabo uz, piemēram, "Ķērpis (nenoteikts)".


mufunja 13.marts, 13:36

Julita, cik atceros, tas bija dzīvs ozols


meža_meita 13.marts, 13:23

Vai šis tika noteikts?


dziedava 13.marts, 12:32

Mana vaina. Pirms 4 gadiem mikroskopēšanas prasmes bija sliktākas, no divām līdzīgām sugām noteicu nepareizo. Šī sanāk senākā šīs sugas atradne Latvijā, kas ir mikroskopēta.


dziedava 13.marts, 11:17

Cerēju uz sveķu gļotsēni, bet izrādījās spožās skudras fosīlija ;))


dziedava 13.marts, 10:18

Ļoti hipotētiski varētu būt Symphytocarpus impexus, bet var būt arī Fuligo gyrosa vai vēl kāda cita suga. Te noteikti būtu bijis jāvēro attīstību.


dziedava 13.marts, 09:40

Ja ir pievienota mikroskopija, to vērts komentārā uzrakstīt, tad ātrāk var pamanīt. :)


ekologs 13.marts, 00:45

Apsveicu! :)


BI 13.marts, 00:12

Paldies, skaidrs.


dziedava 12.marts, 23:08

Šis ir interesants, it kā ir un it kā nav līdzīgs ragansviestam. Nav gļotainas apmales, stīdziņu apkārtnē. Es būtu gribējusi redzēt attīstību :)


CerambyX 12.marts, 22:08

Forši! Apsveicu! :)


Ilona_rasa 12.marts, 21:43

Bija tikai šis plastmasas. Metāla kaut kur pazudis.


guta7 12.marts, 21:13

Paldies, Renāte! Auga uz egles kritalas.


meža_meita 12.marts, 21:11

Nuuu šī ir mana sapņu suga jau daudzus gadus, biju plānojusi to braukt skatīt Skandināvijā, bet te pēkšņi pavērās iespēja to ieraudzīt LV. Pa ceļam vēl apciemoju Ausmu Pirogu, tā ka brauciens bija izdevies. Jā, Baņutas muzejs ir īsta Vidzemes pērle. Savas gaitas tur saskaņoju ar muzeja īpašnieku, tādējādi man bija zaļā gaisma apskatīt pilnīgi visas ēkas. Liepu parmelīna tur auga uz ābeles un koka dēļa :D Žēl, ka pagaidām tikai ģints līmenī, bet par DNS painteresēšos. :)


meža_meita 12.marts, 21:06

Domāju, ka tā pati Sarea resinae, vienkārši AĶ jauni, tāpēc koši, vecāki - blāvāki.


BI 12.marts, 20:54

Bildē izskatās, ka nav metāla gredzena. Vai tas tā ir patiesībā?


meža_meita 12.marts, 20:49

Mazliet par blāvu sugas noteikšanai, zilganā vai egļu.


DaceK 12.marts, 20:01

Paldies par sugas noteikšanu!


nekovārnis 12.marts, 18:56

O, paldies! :) Apskatīju grāmatā Hoverflies of Britain and North-West Europe - patiesi izskatās ka T.meridionale :) Būs vasarā vairāk jāpievērš uzmanība šai ģintij.


dziedava 12.marts, 18:55

Visdrīzāk sapelējusi


dziedava 12.marts, 16:44

O, tas ir lieliski, ja ir paraudziņš. Ja sporu mākonis dzeltens, tad būs no pilienītēm. Bet skats mazliet mulsina, tāpēc mikroskopija noderētu, lai izslēgtu (vai tieši otrādi) kādu retumu.


Filips Bobinskis 12.marts, 16:36

Auga uz pamatīgi satrūdējuša lapu koka zara kopā ar pāris daudzšūnu daudzpilītēm. Tā kā šis uz aci cita suga, ieziņoju atsevišķi. Viss virsmas laukums, uz kura šo grupiņa izretināti auga - ap 1 kvadrātcentimetru. Nobriedušas, dažas jau izšķīdušas sporās. Sporas dzeltenas. Gribēju tagad ielikt vēl vienu foto ar visas grupiņas kopskatu, bet nez kādēļ neizdodas. Manuprāt kaut kas no pilienīšu gala. Jebkurā gadījumā tagad ir manā vēl tikai knapi iesāktajā paraudziņu krājumā.


mandele 12.marts, 15:21

Chrysosplénium alternifólium


mandele 12.marts, 15:02

Euphorbia esula


ivars 12.marts, 14:58

Sugu pats var nomainīt.


mandele 12.marts, 14:56

nav Euphorbia cyparissias, bet ļoti līdzīgs Euphorbia waldsteinii


dziedava 12.marts, 14:55

Šis novērojums jāsadala. Sarkanais - šūnu daudzpilīte, bet dzeltenais (izskatās vertikāli gareni augļķermeņi) - medainā bumbulīte,


Lindes 12.marts, 13:44

Aplūkojot dažādas jūras ērgļu bildes, kas pieejamas netā, jāatzīst, ka redzētais putns bija jūras ērglis. Baltās astes neesamība mūs noveda no pareizā ceļa :) Klinšu ērglis tomēr ir savādāks. Tā kā, lūdzu adminus izmainīt novērojuma sugu. Paldies Sry


ivars 12.marts, 12:55

Ja varēja labi redzēt, derētu kādas pazīmes uzrakstīt. "Milzīgais" izmērs diezgan labi atbilst jūras ērgim, pēc kā arī izskatās šis putns.


dziedava 12.marts, 11:49

Tev izdevās saskatīt tīkliņu? Es šajos attēlos īsti neredzu. Man izskatās pēc punktiņiem uz virsmas.


dziedava 12.marts, 11:46

Bija tikai šie daži eksemplāri vai tā ir daļa no lielākas grupas? Pietrūkst informācijas par iekšām - vai ir nobriedusi, kādā krāsā sporu mākonis. Uz kā auga. Varbūt kāda parasta no pilienīšu dzimtas, bet līdz galam nav pārliecības.


Lindes 12.marts, 11:14

Labdien. Skatieties, lūdzu, otro bildi, ko esmu ievietojis, ar īsu aprakstu. Protams, arī šī bilde ir ļoti tālu no kvalitātes "laba".


Amanda 11.marts, 22:56

Varbūt peļu klijāns


Vīksna 11.marts, 22:24

Paldies !


CerambyX 11.marts, 21:48

Droši vien kādas rožvaboles kāpurs?


Mežirbe777 11.marts, 20:35

Protams, Renātei visu cieņu par to gaisa gabala mērošanu, tikai lai iegūtu paraugu. Šķiet, ka tas bija to vērts, ja jau suga tik reta. Ja kautkur rodas iespēja sekvenēt, esmu gatavs sūtīt paraugu, noglabāšu kolekcijā blakus pārējiem atradumiem.


a.b 11.marts, 20:31

Pundurērglis ?


Mežirbe777 11.marts, 20:26

Brīnišķīgi! Pievienoju vēl pāris tuvplānus. Jāpiezīmē, ka šeit sugu pirmoreiz atradu 22.09.24. Šeit notika Baltu vienības dienas tradicionālais pasākums ar lāpu gājienu. Ierados mazliet priekšlaicīgi un priekšā bija šī "ķērpjainā" ēka, kura noteikti jānopēta. Kad šo ieraudzīju, uzreiz bija skaidrs, ka tas ir kas rets un neredzēts. Laiks nopietnai izpētei un parauga ievākšanai, protams, nebija. Tādēļ bija vērts atgriezties. Vēl, šis nav parasts siena šķūnis, tur iekšā ir koncertzāle. :) Blakus ir pirmajai latviešu nacionālajai Operai "Baņuta" veltīts muzejs un uz citām senajām ēkām ir vēl citas retās sugas.


dziedava 11.marts, 17:31

Krāsa, protams, interesanta, bet šis ir vienīgais atradums uz celma šai visai biežajai sugai, un skats netipisks. Tomēr jau gribētos apstiprinājumam mikroskopiju. :)


Vīksna 11.marts, 17:31

Paldies !


Ragaste 11.marts, 16:11

Šī tomēr nebūs Temnostoma vespiforme. Salīdzināju ar man pieejamo svaigāko noteicēju, tā drīzāk būs Temnostoma meridionale, kas ir jauna suga Latvijai (!). Ļoti līdzīga T. vespiforme, tāpēc viegli var sajaukt. Atšķirama pēc tā, ka dzeltenais plankums virs vairodziņa (krūšu apakšmalā) ir apaļas, nevis trīstūrainas formas un dzeltenā svītra pie spārnu pamatnes nesniedzas līdz krūšu stūriem (tāpēc izskatās tikai pēc dzeltena punkta). Vislabāk ir nolikt blakus kādai T. vespiforme bildei un tad būs saprotams, par ko es runāju.


meža_meita 11.marts, 14:16

Izcili rets atradums! Apsveicu vēlreiz! Ķērpis aug stertilā formā, ar piknīdijām, bez apotēcijiem, tāpēc noteikt šo pēc parauga man neizdevās. Visticamāk esot Cyphelium notarisii un diemžēl atbilstoši ārvalstu eksperta komentāram FB grupā, sugas apstiprināšanai būtu vajadzīgs DNS. Rolands minēja, ka 2014. gadā esot atradis līdzīgu situāciju, kas nav droši noteikta. Priekš sevis varam pieņemt, ka tas ir Cyphelium notarisii, bet drošai publikācijai ar to nepietiek. Ceru atradīsies kāds, kas uztaisīs DNS.


Giitaa 11.marts, 14:13

šīs ir meitenes, sākumā domāju ka mazie dūkuri


IlzeP 11.marts, 14:10

Ķīri atlidojuši?


zemesbite 11.marts, 13:24

Paldies, Ansi! :)


Amanda 11.marts, 13:15

Šī suga būs sajaukta ar lielo ķīri.


ekologs 11.marts, 12:57

Uģi, pieliku klāt vēl vienu foto. Izskatās, ka C.fuscipes.


dziedava 11.marts, 12:26

Garkājas lampītes tomēr tipiskāk aug uz kritalām. Uz sūnām bez kvalitatīvas mikroskopijas neriskēju apgalvot.


dziedava 11.marts, 12:05

Palielinot pēdējā attēla kontrastu, rozā augļķermenim arī redzams tāds pats rakstiņš kā mazajam tumši brūnajam pirmajos divos attēlos - tātad nevar būt gļotpūpēdis.


dziedava 11.marts, 10:46

Marina, šis bija uz dzīva koka?


Ivetta 11.marts, 08:21

Paldies Dagmārai un Ilzei!


Ansis 11.marts, 07:40

Droši vien aug granītakmens plaisā uz karbonātiskiem putekļiem, kas Daugavas dolomītu apgabalā nav neparasti. Bet ja šāda gadās tiešām uz granīta, tad vajag labi pārbaudīt - var sanākt gada atradums ;)


ekologs 11.marts, 07:26

Paldies, Uģi! Sastapšu atkal, tad pārliecināšos, un, tad arī nomainīšu sugu.


Vīksna 10.marts, 23:23

Paldies !


CerambyX 10.marts, 23:20

Noteikti Calathus, jā. Faktiski divi varianti - fuscipes vai erratus. Manuprāt, 1. foto es saskatu, ka segspārnu 3. un 5. rieva (skaitot no spārnu vidus - segspārnu šuves) ir ar vairākām tā dēvētajām sariņporām jeb punktveida iespiedumiem kura vidū ir sariņš/matiņš. Tā ir fuscipes, bet erratus tādas sariņporas ir tikai 3. rievā (5. gluda/taisna/normāla). Tā ka es sliektos par labu fuscipes, kaut, protams, ja attēlos varētu pārliecinošāk saskatīt segspārnu virsmu, tad jau būtu pavisam droši.


Ziemelmeita 10.marts, 17:26

Paldies,Amanda!


Amanda 10.marts, 17:17

Mežirbe


ekologs 10.marts, 17:11

Uģi, Marek! Zāles palīdzība:) Calathus erratus vai kāda no Harpalus sp.?


Mežirbe777 10.marts, 16:46

Zaļā kalīcija (Calicium viride)


Lemmus 10.marts, 13:27

Super, apsveicu! :)


BI 10.marts, 13:09

Ja šitie izveidos pāri un ligzdos šogad, tad tas varētu būt laikam unikāli, jo abi ir pagājušā gada putni. Bet literatūras pārzinātāji lai labo.


Rekmanis 10.marts, 11:30

Sarkanās klijas un melnās klijas hibrīds. Pagājušajā gadā viens šāds īpatnis kopā ar sarkano kliju regulāri uzturējās šajā un Stendes apkārtnē.


dziedava 10.marts, 09:50

Šūnu daudzpilīte ir šobrīd ticamākais variants. Ja būs vākums, varēs pārbaudīt. :)


roosaluristaja 10.marts, 09:17

Jā, ir


kimkim 10.marts, 08:25

Šķiet,ka visi četri ir peļu klijāni?


Džuris 09.marts, 22:41

Paldies!


roosaluristaja 09.marts, 21:34

Tipiski mežirbes ekskrementi


roosaluristaja 09.marts, 21:23

Neliels zosu bariņš. Gandrīz visas (vai visas - sējas zosis)


rriters 09.marts, 21:20

Paldies par labojumiem!


StarFlare 09.marts, 21:08

Man arī izskatās pēc gaišā šņibīša, gan jau tas pats, kas tur visu ziemu bija.


IlzeP 09.marts, 21:04

Vai tad nav tas pats gaišais, kas tur pārziemoja?


megemege 09.marts, 20:58

Paldies par labojumu. Jā, aug uz ozola! Uldim būs taisnība. Pārskatoties norādīts nepareizi.


roosaluristaja 09.marts, 20:52

Ja tas ir uz ozola, tad, protams, Phellinus robustus


VijaS 09.marts, 20:33

Korķainajai ozolpiepei poras apakšpusē izskatās gandrīz pēc lapiņām, nav tādas smalkas.


VijaS 09.marts, 20:29

Purpura ragzobe.


VijaS 09.marts, 20:28

Parastā spuraine.


VijaS 09.marts, 20:23

Lielā dižspuraine.


VijaS 09.marts, 20:17

Var redzēt, ka sporu mākoņi kausiņos ir tādās smukās, kompaktās bumbiņās (atšķirībā no izspūrušajām maldinošajām/krāterformas pilienītēm).


Džuris 09.marts, 20:15

Tad jau drīzākais, ka kļūdījos. Pieliku audio, varbūt varēs labāk saprast, kas tas īsti būtu. Vietu palabot nemāku, bet tā ir neprecīza, jo vairākus vienā vietā sareģistrēju. Šis bija dažus km uz dienvidiem — ap 56.837, 23.54.


Ziemelmeita 09.marts, 20:15

Paldies,Amanda, par apstiprinājumu.


Amanda 09.marts, 20:12

Lielā čakste


adata 09.marts, 20:05

Šūnu daudzpilīte.


adata 09.marts, 20:04

Tās krāsas...!


Ziemelmeita 09.marts, 19:59

Paldies,Uldi! Tev droši vien būs taisnība. Piepes bija augstu kokā.


visvaldis.s 09.marts, 19:49

Super! Un visas bildes klāt!


Lietuviete 09.marts, 19:09

Es ļoti, ļoti atvainojos! Esmu kļūdījusies ieklikšķinot sugu. Zivju gārnis.


erts 09.marts, 18:53

Šis lielais ķīris ar gredzenu AE77 Daugavpilī novērots 11.gadu pēc kārtas.


IlzeP 09.marts, 18:21

Vai putns bija nevesels, ka tik tuvu?


Acenes 09.marts, 18:13

Vai tas nav jánogu raibenis?


roosaluristaja 09.marts, 17:57

Trīs savdabīgi novērojumi pēc kārtas. It kā pilnmēness nav.


roosaluristaja 09.marts, 17:55

Pilnīgi neiespējama suga. Varbūt zilzīlīte, varbūt....


ivars 09.marts, 17:29

Te kaut kas nebūs pareizi.


roosaluristaja 09.marts, 16:17

Droši vien Dryopteris carthusiana


roosaluristaja 09.marts, 16:13

Gan jau, ka Ardea alba. Zīda gārnis ir ļoti rets ieceļotājs. Jebkurā gadījumā bez foto tādu sugu novērojumi neskaitās.


roosaluristaja 09.marts, 15:35

Iespējams āpsis


roosaluristaja 09.marts, 15:34

Te, protams, grūti ko apgalvot par 100 punktiem, bet manuprāt Phellinus robustus. Šai sugai ir raksturīgs tāds rūsgans himenofors. Var sajaukt ar zeltpori.


Lemmus 09.marts, 14:44

Paldies, Renāte! :)


roosaluristaja 09.marts, 14:03

Vismaz viena noteikti ir purva


Matrus 09.marts, 11:49

Paldies par paugurknābja gulbju kontroli! Apgredzenota gandrīz pirms 10 gadiem (04.04.2015.) Daugavā pie Ķengaraga, mātīte, 14+ gadi, pēdējo reizi kontrolēta 30.04.2016., tad 3228 dienas nebija nekādu ziņu...Attiecīgi veiksmīgi pārdzīvoja putnu gripu un aukstās ziemas!


roosaluristaja 09.marts, 08:36

Otrs putns varēja būt meža pūces mātīte. Varat paklausīties ierakstus un salīdzināt


roosaluristaja 08.marts, 23:17

Bez ieraksta laikam nederēs.


Ziemelmeita 08.marts, 22:05

Paldies,Amanda, aizdomas apstiprinājās.


Amanda 08.marts, 22:04

Peļu klijāns


Amanda 08.marts, 21:59

Mājas balodis


Antarktīda 08.marts, 19:33

Ok paldies.laboju


a.b 08.marts, 17:45

Ievades kļūda, laikam. Drīzāk Klijāns bikšainais.


zemesbite 08.marts, 16:49

Paldies, Julita! :)


Kiwi 08.marts, 15:24

Paldies, Artūr!


a.b 08.marts, 15:19

Dzeltena sterste


meža_meita 08.marts, 15:07

Šī mazliet aizdomīga, bez zaļganajai henotēkai raksturīgā lapoņa. Varbūt arī ļoti retā Chaenotheca laevigata vai Chaenotheca hispidula, bet būtu jāmikroskopē.


Kiwi 08.marts, 15:05

Čipste?


Kiwi 08.marts, 14:39

Paldies, Uldi!


Kiwi 08.marts, 14:38

Julita, piekrītu! Telefona bildes, mežā izskatījās ok, bet datorā viss izplūdis. Paskatīšos, varbūt ir kāda labāka bilde. Diemzēl lupa nebija līdzi.


dziedava 08.marts, 12:28

Būtu jāpapēta, vai nav vēl kāda cita līdzīga suga.


dziedava 08.marts, 12:21

Man šķiet kādu sēņu aizmetnīši


dziedava 08.marts, 12:10

Mikroskopētas ir sūnas sporu vācelītes.


dziedava 08.marts, 12:03

Gļotsēnes nekad nav recekļainas, kā galerti. Gļotsēnes vai nu izšķīst, vai izjūk, saspiežas. Šādi veidojumi tā neizjuktu. Bet no sēnēm es esmu diezgan aizgājusi, tur šai sugu grupā arī visādas izmaiņas bijušas - ceru, kāds palabos, ja nebūs pareizi noteikta.


dziedava 08.marts, 11:56

Izskatās nesaprotami. Ja ir sporu mākoņi, kas varbūt pat staipās, tad vai zem augļķermeņu grupām ir apakšā kājiņas? Ja nav kājiņu, tad vai tie oranžie sporu mākoņi ir saistīti ar sarkanbrūnajiem augļķermeņiem? Nevaru iedomāties sugu, kas ietvertu abas pazīmes - tādus sporu mākoņus un augļķermeņus bez kājiņām.


Fuatra 07.marts, 21:22

Ok. Paldies, izdzēšu.


VijaS 07.marts, 20:32

Pievienoju foto no 07.03.2025. Šoziem tapis izcirtums. Baltsamtīti atrast neizdevās.


roosaluristaja 07.marts, 20:08

Tā jau "D" ir O.K., bet marta sākumā apodziņi vēl klejo. Tā ir vēla suga, kas uzsāk lidzdošanu aprīļa beigās.


Codex Seraphinianus 07.marts, 16:53

Sveicināti. Pirmā bilde ir parkšķis, bet otrā bilde ir raibspārnu smiltājsisenis Oedipoda caerulescens.


mandele 07.marts, 09:55

Sedum hispanicum


mandele 07.marts, 09:54

Sedum hispanicum


mandele 07.marts, 09:49

Hylotelephium telephium


mandele 07.marts, 09:23

Sedum hyspanicum. Spriežot pēc lapu formas, krāsas.Viengadīgs, pēc sēklu nogatavināšanas atmirst. Viegli atšķirt no daudzgadīga S. album, kuram arī ziedi balti.


mandele 07.marts, 09:17

Labdien. Tas ir Sedum hyspanicum, viengadīgais. Pēc sēklu nogatavināšanas nokalst.


Osis 07.marts, 08:28

Paldies Uldi!


zemesbite 06.marts, 16:21

Paldies, Uldi!


mandele 05.marts, 14:45

Ja tas ir pie kapiem, tad drizāk no Sedum kamtschaticum grupas. spriežot pēc lapām.un ziedkopas uzbūves


mandele 05.marts, 14:34

Phedimus hybridum (spriežot pēc lapu formas), Tad ziediem jābūt dzelteniem.


mandele 05.marts, 13:42

lapas uz foto diezgan miglainas, bet diezgan 'skauj''. Agrāk H. maximum skaitījās pasuga, ar to pazīmes varētu būt diezgan neskaidras priekš noteikšanas pēc bildēm.


Ziemelmeita 05.marts, 13:32

Paldies, Inese!


a.b 05.marts, 13:19

Nu ja, šodien tur nav.


Langa 05.marts, 13:15

Viņi aizlidoja pagājušajā nedēļā.


spiigana 05.marts, 12:17

Šis novērojums nav "aizgājis" uz Ziemojošo putnu atlantu. Saprotu, ka ne vienmēr darbības pēdas norāda uz konkrētu brīdi, kad putns tur atradies, bet, ja šeit ir pēdas un kaka sniegā, skaidrs, ka irbe tur bijusi nesen. Būtu labi pārnest arī uz atlantu :) .


mandele 05.marts, 11:52

deizāk Hylotelephium maximum


dziedava 05.marts, 11:27

Hylotelephium maximum lapām jābūt skaujošām. Vai šīs skaitās skaujošas lapas? Un ziedi ir ar rozīgu nokrāsu.


mandele 05.marts, 11:10

Hylotelephium maximum, dzeltenbaltie ziedi


Ilona_rasa 04.marts, 23:05

Jā, varētu pārbaudīt, vai Ķengaragā vēl ir uz vietas :)


a.b 04.marts, 20:39

Varbūt tie no Ķengaraga ?)


Vīksna 04.marts, 18:54

Paldies !


Laimeslācis 04.marts, 18:26

Diemžēl nē. Ja izdosies pavērošu. Paldies, Inese!


ekologs 04.marts, 18:05

Kāda no gludvabolēm (Phalacridae sp.).


ekologs 04.marts, 17:59

Skrejvaboles (Carabidae sp.) kāpurs.


Vīksna 04.marts, 17:55

Pat nezināju, ka īsspārnis. Paldies !


ekologs 04.marts, 17:50

Manuprāt, īsspārnis (Anthobium atrocephalum), bet, lai vēl kāds apskatās un apstiprina.


Ilze Ķuze 04.marts, 17:32

Vai varbūt Schizopora paradoxa?


Ilze Ķuze 04.marts, 17:09

Varbūt tomēr Sistotrema raduloides?


kamene 04.marts, 15:06

Paldies, Inese!


mandele 04.marts, 13:01

Clematis recta sarkanlapainā forma 'Purpurea'


dziedava 04.marts, 12:51

9 gadu sens novērojums. Dabasdatu ietvaros pirmoreiz krēpjainā kūlīte tika noteikta tikai 2022. gadā, turklāt mikroskopējot, tāpēc 2016. gadā tāda īsti nebija zināma, kur nu vēl pēc attīstības fotogrāfijām. Kopā ar Viju Sīmansoni tagad pārnoteicām par krēpjaino kūlīti, jo visticamāk, šī būs tā suga, līdz ar to foto ir ļoti vērtīgi, jo šai sugai tādā stadijā Latvijā tie ir zināmi vienīgie :) Protams, būtu bijis ideāli, ja varētu mikroskopiski pārliecināties, bet tas visticamāk sen ir nokavēts :)


mandele 04.marts, 11:28

Aconitum x cammarum 'Bicolor'


mandele 04.marts, 11:19

Aconitum x cammarum 'Bicolor'


mandele 04.marts, 11:18

Aconitum x cammarum 'Bicolor'


mandele 04.marts, 10:37

Papaver orientale 'Olympia'- pildītā veca šķirne


mandele 04.marts, 10:31

Papaver orientale 'Olympia'- veca pildīta šķirne


mandele 04.marts, 10:27

Papaver orientale 'Olympia'' -Veca šķirne, pildītā, ar izliektiem stublājiem


Osis 03.marts, 22:32

Liels paldies Amanda!!!


Amanda 03.marts, 22:18

Laukirbe


Osis 03.marts, 22:01

Laukirbe tač! Ne?


Osis 03.marts, 21:58

Mežirbe?


CerambyX 03.marts, 13:31

Jā, man ar tā gadījies - visi tie quadri-guttatus/punctatus/signatus jauc prātu. :)


ekologs 03.marts, 12:38

Laikam nosaukumā sapinos:)


ekologs 03.marts, 12:29

Paldies par labojumu, Uģi!


kamene 03.marts, 10:59

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 03.marts, 08:59

Šoreiz nav ievākta.


Maruta Kusiņa 02.marts, 23:20

Blakts tikai 3-4 mm gara, atrasta uz strutenes lakstiem.


bišudzenis 02.marts, 22:26

Tik pat agrs, kā iepriekš ziņotais it kā mazā ērgļa novērojums. Ja nav bildes, tad nekas vairāk par - nenoteikts plēšputns nesanāk.


dziedava 02.marts, 21:48

Līdzīga Trichia varia. Ja ievākta, to viegli pārbaudīt.


Kiwi 02.marts, 20:48

Paldies, Ivar, par sugu noteikšanu!


Ivars Leimanis 02.marts, 20:19

Pseudomerulius aureus


Ivars Leimanis 02.marts, 20:18

Cerrena unicolor


Ivars Leimanis 02.marts, 20:09

Trametes pubescens


Ivars Leimanis 02.marts, 20:07

Skeletocutis carneogrisea


Ivars Leimanis 02.marts, 20:05

Trichaptum fuscoviolaceum


MJz 02.marts, 12:49

Baltā cielava


Ivars Leimanis 02.marts, 10:52

It kā vēl nav nocirsts - LVM GEO nogabalu aprakstos ir vecas mežaudzes.


meža_meita 02.marts, 08:57

Interesanti, šai teritorijai joprojām nekādas aizsardzības :( nez vai vēl nav nocirsta...


IlzeP 01.marts, 20:39

Tik agri nevarētu būt.


Siona 01.marts, 19:16

Paldies! :)


Ziemelmeita 01.marts, 19:13

Melnā spožkausene (Pseudoplectania nigrella)


Kiwi 01.marts, 18:56

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


Ziemelmeita 28.februāris, 20:37

Paldies, par skaidrojumu, interesanti.


meža_meita 28.februāris, 20:32

Jā, ķērpīši maina krāsu, īpaši dzeltenais sienasķērpis ēnas apstākļos kļūst zaļāks, tādējādi satur mazāk skābes, kas satur oranžīgo pigmentu.


Ziemelmeita 28.februāris, 20:30

Paldies,Renāte. Man tāda klusa aizdoma bija, bet tā krāsa- tik skaisti zaļa.


Toms Čakars 28.februāris, 17:47

Paldies!


dziedava 28.februāris, 17:18

Biju aizmirsusi, ka pa ceļam biju uzņēmusi attīstības foto (3h pēc vākuma, pēdējais foto), kurā skaidri redzams, ka starpstadija starp jaunu un nobriedušu NAV zaļa, kādai jābūt P.virescens. Tāpēc hipotēze varētu būt P.obscura, kura 2024.g. atklāta, bet skatā atšķiras no te redzamajiem foto. Vajadzētu izskatīt arī vēl citas versijas (ir arī P.nitens līdzīga).


Ivars Leimanis 28.februāris, 08:49

Centrbēdzes flēbija


Daiga1 28.februāris, 01:01

Lai kas tā arī nebūtu, šobrīd bauda pilna servisa kūrortu un jūtas labi. Tiklīdz laiks kļūs siltāks, laidīsim brīvībā tālāk no kaķiem. Ja laistu tagad, būtu atpakaļ mājā iekšā, ja jau iekļūšanas ceļi zināmi. Un tad atkal ķerenes ar kaķiem. Aste ir 2 ķermeņu garumi apmēram. Ja es pareizi skatos. (Bet skatījos pētījumu, - tās mēdz būt dažāda garuma.)


Mežirbe777 27.februāris, 22:14

Ļoti līdzinās Kroņmalu Oglenei, Biscogniauxia repanda.


Toms Čakars 27.februāris, 22:08

Paldies!


Ivars Leimanis 27.februāris, 21:45

Ieinteresēja. Nodomāju: "Eu, kaut kāda Vecā Piepe!" Mēģināju "izkost", bet, šķiet, ka tomēr nav neviena no piepēm, bet kaut kāda cita sēne. :)


Ivars Leimanis 27.februāris, 21:26

Antrodia serialis


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts