Aktīvie lietotāji: 349 Šodien ievadītie novērojumi: 101 Kopējais novērojumu skaits: 2261460
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Skaitīsim dienastauriņus!
Pievienots 2020-05-09 20:23:53

Dienastauriņi ir viena no plašākai sabiedrībai interesantākajām kukaiņu grupām. Tie ir salīdzinoši lieli, spilgti krāsoti un fotogēniski, viegli novērojami un labi atpazīstami kukaiņi. Pēdējo gadu dienastauriņu vērošanas aktivitātes portālā Dabasdati.lv apliecina, ka arī Latvijā dienastauriņi aizvien vairāk piesaista cilvēku uzmanību. Tauriņu pasaule ir tik daudzkrāsaina, ka mēs nekad nevaram zināt, kādus pārsteiguma brīžus tā mums sagādās. Vienalga, vai tas ir laiks, kad katrs agrā pavasarī sagaidām savu pirmo gada tauriņu un domājam par sagaidāmo vasaru (1.attēls), vai vasaras saulgriežu laikā dodamies īstās "tauriņu fotomedībās", vai, piemēram, piedzīvojam īstu tauriņvirpuli - kādas sugas masveida lidošanas vilni, kā to pērn varējām novērot tālajiem migrantiem - dadžu raibeņiem.

1.attēls. Dienastauriņu sabiedriskā monitoringa brīvprātīgo uzskaišu "ikdiena" pavasara periodā - krūkļu baltenis, nātru raibenis, jāņogu raibenis, kārklu raibenis.  

     Vienlaikus dienastauriņi ir lielisks dabas daudzveidības indikators, kas labam zinātājam var daudz pastāstīt par to, cik dabai draudzīgi mēs dzīvojam. Taču tam ir nepieciešami dati. Datus var iegūt oficiālu monitoringa programmu ietvaros vai brīvprātīgi veiktās uzskaitēs. Latvijā pašlaik ar valsts atbalstu tiek īstenotas divas tauriņu uzskaišu sistēmas - fona monitorings un aizsargājamo dabas teritoriju monitorings. Savukārt brīvprātīgās uzskaites, kas jau kopš tālā 1976. gada ir kļuvušas tik ļoti populāras daudzviet Rietumeiropā, pie mums Latvijā faktiski nenotiek. Taču tieši šo tūkstošiem brīvprātīgo tauriņu novērotāju ieguldījums ir ļāvis tikt pie skaitļiem (piemēram, Eiropas dienastauriņu zālāju indekss) un argumentiem, lai politikas veidotājiem Briselē varētu parādīt, ka daudzviet pastāv un jārisina neilgtspējīgas saimniekošanas, pesticīdu lietošanas vai citu iemeslu dēļ radušās vides problēmas. Šajos skaitļos un argumentos ieklausās.

     Tādēļ šajā rakstā gribu aicināt ikvienu interesentu pievienoties man Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa idejas iedzīvināšanā, veicot vienkāršas tauriņu uzskaites. Lai mums pašiem būtu savi dati par Latviju. Lai Latvija varētu pievienoties eiropeiskajai Butterfly Conservation Europe saimei. Tas būtu tāds kā nākamais solis pēc Latvijas dienastauriņu vērošanas kustības izveidošanās. Pagājušajā gadā, apmeklējot dienastauriņu uzskaitēm veltītu semināru Vācijā, es jautāju semināra dalībniekiem no Lielbritānijas, Vācijas, Nīderlandes - kāda ir motivācija, kādēļ cilvēki iesaistās dienastauriņu uzskaitēs. Atbildes bija visdažādākās - iespēja izkustēties brīvā dabā, svaigā gaisā, zinātkāre un interese par to, kādas tieši dienastauriņu sugas atrodamas lokālajā noteiktas pilsētas vai lauku apvidus faunā, rūpes par dienastauriņu daudzveidības saglabāšanu, vēlme sniegt savu ieguldījumu šajā jomā.

Kas var iesaistīties tauriņu uzskaišu veikšanā?

     Dienastauriņu brīvprātīgo dienastauriņu uzskaišu veikšana pēc būtības ir ļoti vienkārša, tādēļ tajās var iesaistīties ikviens dienastauriņu interesents. Šis ir labs papildus iemesls, lai dotos dabā. Svarīgi ir divi priekšnoteikumi. Pirmais un galvenais - uzskaišu veicējam ir nepieciešams apmēram 1h brīva laika vismaz reizi divās nedēļās visas tauriņu lidošanas sezonas ietvaros (no aprīļa vai maija līdz septembrim vai oktobrim). Otrais - minimāla pieredze Latvijas dienastauriņu atpazīšanā. Ļoti vēlams, lai uzskaišu veicējs ir vismaz aptuveni pazīstams ar konkrētajā uzskaites vietā sastopamajām dienastauriņu sugām, taču nekādā gadījumā nav obligāta dziļa pieredze visas Latvijas dienastauriņu faunas pārzināšanā. Pieredze nāks ar laiku tieši no šādas darbošanās savā "personīgajā" uzskaišu maršrutā. Turklāt, ja izveidotos interesentu grupa, kuru šī aktivitāte "aizrautu", domāju, ka Latvijas Entomoloģijas biedrība arī sniegtu savu atbalstu zināšanu un pieredzes stiprināšanai. Nekāds specifisks inventārs tauriņu uzskaišu veikšanai nav nepieciešams. Tomēr vajadzīgs fotoaparāts, lai varētu nofotografēt un šādā veidā dokumentēt retāk sastopamas sugas vai pārliecinātos par grūtāk atšķiramu sugu noteikšanas pareizību. Varbūt būtu ieteicams arī tālskatis, ja tāds pieejams, lai labāk aplūkotu jau attālus esošus tauriņus.

Kā notiek dienastauriņu uzskaites?

     Tauriņu skaitīšana notiek patstāvīgos maršrutos (transektēs). Cilvēks lēnām pārvietojas pa šo maršrutu, piemēram - ceļmalu, mežmalu, laukmalu, un saskaita visus dienastauriņus, kas novēroti "iedomātā gaisa telpas kubā sev priekšā" - 2.5m pa labi, 2.5 pa kreisi, 5m priekšā un, ja nu kāds tauriņš izlemj lidot tieši gaisā - arī 5m augstumā virs zemes (2. attēls). 


2.attēls. Dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaitē tauriņi tiek skaitīti “iedomātā gaisa telpas kubā sev priekšā” – 2.5m pa labi, 2.5 pa kreisi, 5m priekšā un 5m augstumā. Attēls no Butterfly Conservation Europe vadlīnijām dienastauriņu uzskaitēm.

     Skaitīšanu veic katrai tauriņu sugai atsevišķi. Maršrutu ir jāsadala vairākos posmos, vēlams 100m garumā vai atkarībā no konkrētajā maršrutā labi redzamu orientieru (vientuļi koki, akmeņu kaudzes, zīmīgi taciņu līkumi utml.) izvietojuma, un tauriņi jāsaskaita atsevišķi katram no šiem posmiem (3. attēls). Uzskaites laikā var apstāties, lai atpūstos vai nesteidzīgi tiktu skaidrībā par kāda noslēpumaina tauriņa sugu, piemēram, problemātisko eksemplāru nofotografējot. Latvijā retāk sastopamas sugas vai konkrētajai uzskaišu vietai jaunas, līdz šim nepiefiksētas sugas būtu fotografējamas obligāti. Tauriņu skaitīšanu atsāk tad, kad turpina kustību pa savu maršrutu. Visus novērojums pieraksta lauka piezīmju tabulā (piemēram, 4. attēls, tabulā esošo tauriņu sugu rindu skaits un transektes posmu kolonnu skaits maināms pēc vajadzības) vai reģistrē elektroniski Butterfly Conservation Europe izstrādātā lietotnē (vairāk par to, ko darīt ar datiem par tauriņu novērojumiem - skatiet zemāk). Jāatceras, ka tikpat būtiski kā ikviens novērotais tauriņš ir arī dati par tauriņu neesamību kādā uzskaites reizē, kādā transektes posmā vai visā transektē.


3.attēls. Piemērs dienastauriņu uzskaišu maršrutam. Transektē ir 6 dažāda garuma posmi, kopējais transektes garums nepilni 700m. Konkrētais maršruts izvietots lauku apvidū, apdzīvotas vietas tuvumā esošā zālājā. Transekte pieguļ mežmalām un ceļmalai gan tādēļ, ka ir ērtāka tauriņu uzskaite, vieglāk noteikt posmu robežas un orientēties, gan tādēļ, ka liela daļa dienastauriņi uzturas šajās biotopu pārejas joslās.

4. attēls. Piemērs lauka piezīmju tabulai, kurā ierakstāmi dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaites dati. Maršruta posmu skaits un tabulas tauriņu sugu rindu skaits ir maināmi pēc vajadzības. 

 Kādos apstākļos var skaitīt tauriņus?

     Dienastauriņus jāskaita laikā no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00. Lieliska ziņa ir tas, ka šo brīvdabas pētniecisko aktivitāti varam veikt mums pašiem patīkamā - siltā un saulainā laikā, jo tieši tad tauriņiem ir "labi lidošanas apstākļi". Laikā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 13°C vai debesis ir apmākušās (mākoņu daudzums 50% un vairāk) un tūlīt sāks līt lietus,  tauriņus neskaita. Uzskaites neveic arī vējainā laikā. Vējam stiprumam vajadzētu būt ne lielākam kā 5 balles pēc Boforta skalas, kas atbilst apstākļiem, kad vējā kustas vidēja izmēra koku zari. Ja uzsākot uzskaiti, ir novērojumiem labvēlīgi laikapstākļi, bet kādā brīdī, vēja ātrums vai mākoņu daudzums kļūst lielāks, ieteicams apstāties un brīdi nogaidīt.

Cik bieži tauriņi ir jāskaita?

     Dienastauriņu uzskaites ir veicamas visu sezonu, ideālā gadījumā - vienu reizi katru nedēļu, tomēr tauriņus var skaitīt arī reizi divās vai pat trīs nedēļās. Šādā veidā ir iespējams "noķert" visas konkrētajā vietā dzīvojošās sugas, kas arī ir šīs maršrutu uzskaišu metodes galvenā priekšrocība (5. attēlā redzams, ka ošu pļavraibenim gada griezumā ir salīdzinoši īss lidošanas periods, tādēļ ir viegli bez atkārtotām uzskaitēm "netrāpīt" īstajā laikā, kad tas novērojams vislielākajā skaitā). Pat tad, ja kādu negaidītu apstākļu dēļ kāda no uzskaites reizēm izkrīt (ārzemju ceļojums vai komandējums, skolēnu nometne, kāds negadījums), par to nav jāuztraucas, jo pastāv datu apstrādes metodes, kas ļauj tikt galā ar šādām situācijām.

5.attēls. Dati par ošu pļavraibeni no sabiedriskā monitoringa dienastauriņu uzskaites Slīteres Nacionālajā parkā 2018. gada sezonā. 

Kā izvēlēties dienastauriņu uzskaišu maršrutu?

     Dienastauriņu sabiedriskais monitorings Latvijā šobrīd vēl tikai top, tādēļ nākotnē, iespējams, būs definēti kādi detalizētāki ieteikumi dienastauriņu uzskaišu maršrutu izvēlē. Tomēr pašlaik katrs interesents var brīvi izvēlēties sev labāko uzskaišu maršrutu. Transektei vajadzētu atrasties dzīvesvietas vai darbavietas tuvumā, jo tikai šādā gadījumā varam cerēt uz tauriņu uzskaitēm ilgākā laika periodā, jo uzskaites veicējam nav jāiegulda laiks un līdzekļi, lai nokļūtu līdz tauriņu skaitīšanas vietai. Ja tauriņu maršruts ir "pa rokai", tad saskaitīt tauriņus var pat pusdienu pārtraukumā. Apmēram 1km gara maršruta uzskaitei vasaras vidū jāvelta apmēram 45-60 minūtes laika, tādēļ nav ieteicams izvēlēties par 1km garākas transektes. Katru maršrutu sadala vairākos posmos, parasti 100m garos vai atkarībā no maršrutā esošajiem orientieriem. Gan transektes, gan posmu robežas jādokumentē - jāatzīmē kartē (3.attēls). Maršrutam ir jāatrodas vienā biotopā vai teritorijā ar vienu zemes lietošanas veidu (mežs, zālājs (lauksaimniecības zeme plašākā izpratnē), purvs). Ja uzskaišu veicējs vēlas darboties dažādos biotops, tad var izveidot vairākas neatkarīgas transektes.  Maršruta izvēles laikā jābūt pārliecībai, ka uzskaites šajā maršrutā būs iespējamas pašam vai kādam citam uzskaites veicējam ilgtermiņā. Pēc maršruta izplānošanas, lai pārliecinātos par tā atbilstību pēc iespējas plašākām datu izmantošanas iespējām, ieteicams konsultēties ar Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvi un LU Bioloģijas fakultātes pētnieku Kristapu Vilku (e-pasts: kristaps.vilks@lu.lv).

Ko darīt ar datiem par novērotajiem dienastauriņiem?

     Pēc tam, kad tauriņu novērojumi ir veikti, ko ar iegūtajiem datiem darīt tālāk, lai tiem būtu papildus pienesums dienastauriņu daudzveidības labā? Viens no ceļiem - reģistrēties pašam un pēc tam piereģistrēt arī savu transekti Butterfly Conservation Europe eBMS sistēmā (https://butterfly-monitoring.net/). Šādā gadījumā pastāv iespēja novērojumus reģistrēt jau dabā, izmantojot specifisku viedtālruņiem paredzētu lietotni. Ja nav vēlēšanās iedziļināties jaunā novērojumu reģistrēšanas sistēmā, pastāv alternatīvas. Viena no tām - reģistrēt savus novērojumus portālā Dabasdati.lv, katram transektes posmam norādot konstatētās sugas. Šādā gadījumā piezīmju laukā būtu jāuzraksta atsauce uz to, ka novērojums nav gadījuma rakstura, bet ir veikts Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa (LDSM) ietvaros. Tāpat nepieciešams atzīmēt arī transektes posma kārtas numuru (piemēram - LDSM, 1.posms). Iespējams, ka nākotnē varētu atrast kādu ērtāku risinājumu tauriņu novērojumu reģistrēšanai portālā Dabasdati.lv. Pašlaik visieteicamāk būtu izmantot šim mērķim īpaši izveidotas un tiešsaistē pieejamas vienkāršas elektroniskās tabulas (piemērs 4. attēlā) - plašāk informāciju par šo alternatīvu var iegūt, rakstot vēstuli raksta autoram (e-pasts: kristaps.vilks@lu.lv). Jebkurā gadījumā, Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa veidošanas un koordinēšanas kontekstā priecāšos, ja dosiet man kādu ziņu gadījumos, kad esiet nodomājuši veikt dienastauriņu skaitīšanu.

Ieteikumi no dienastauriņu  brīvprātīgo uzskaišu pieredzes Slīteres Nacionālajā parkā

     Raksta autors dienastauriņu brīvprātīgās uzskaites Slīteres Nacionālajā parkā veic jau trešo gadu pēc kārtas. Uzskaišu rezultāti ir ļāvuši ne tikai noskaidrot lokālo dienastauriņu faunu, bet iegūt arī priekšstatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem Latvijas dienastauriņu monitoringa sistēmās. Šajā raksta sadaļā minētas dažas pārdomas, kas var noderēt, uzsākot dienastauriņu maršrutu uzskaites. Vispirms - iesācējiem varētu būt raksturīga vēlme pierakstīt tādu tauriņu novērojumus, kas atrodas ārpus transektes un ārpus novērojamās 5m x 5m x 5m zonas. Jo īpaši pavasaros, kad var likties, ka novērojamo tauriņu skaits ir ļoti mazs (6. attēls). Atsevišķos biotopos, piemēram, sausos zālājos, tas ir īpaši izteikti. Vēlāk vasaras vidū situācija var strauji mainīties - un transektēs būs iespējams novērot daudz vairāk tauriņu - gan eksemplāru, gan sugu skaita ziņā. Otra lieta - iesācējiem dažkārt var sagādāt grūtības atšķirt atsevišķas tauriņu sugas lidojumā. Šo prasmi var uzlabot, vērojot dienastauriņus ārpus uzskaites laika. Dažas sugas dabā ir ļoti grūti atšķiramas, tādā gadījumā uzskaitēs izmanto sugu pārus. Treškārt - dažkārt iesācējiem grūtības un pat iekšējus pārmetumus sagādā problēma ar nenoteiktiem tauriņiem, kas atbilstoši metodikai redzēti novērojamajā zonā, taču lidojuši tik ātri, ka nav paspēts tos noteikt. Šādus tauriņus ir "jāaizmirst". Pretējā gadījumā uzskaiti nebūs iespējams pabeigt, jo katrā reizē vismaz daži tauriņi noteikti būs šajā nenoteikto tauriņu grupā. Katrā ziņā tiem nav jāseko līdzi, pametot uzskaišu maršrutu. Visbeidzot, tauriņu uzskaitēs noteikti ieteicams ņemt līdzi fotoaparātu un varbūt arī tālskati, ja tāds ir pieejams. Šie tehniskie palīglīdzekļi dod iespēju dokumentēt problemātiskos eksemplārus un retās sugas, kā arī apskatīt tauriņus, kas transektē atrodas vēl attālus priekšā un tādā veidā jau iepriekš noskaidrot tauriņa sugas piederību, bet tomēr priekšlaicīgi vēl nereģistrējot to lauka piezīmēs.


6. attēls. Pārskats par dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaitē novēroto tauriņu sugu un eksemplāru skaitu Slīteres Nacionālajā parkā, 2018. gadā. 

Kopsavilkums

1. Sabiedriskajā dienastauriņu monitoringā uz brīvprātības principiem var iesaistīties ikviens dienastauriņu interesents. Nepieciešams aptuveni 1h brīvs laiks vismaz reizi divās nedēļās, minimālas zināšanas par Latvijas dienastauriņu atpazīšanu un vēlēšanās detalizētāk izzināt uzskaites vietā esošā dienastauriņu faunu.

2. Dienastauriņu uzskaites tiek veiktas, novērotājam lēnām ejot pa brīvi izvēlētu transekti patstāvīgā, līdz 1km garā maršrutā un saskaitot, cik daudz katras sugas dienastauriņi katrā transektes posmā ir novēroti iedomātā 5x5x5m gaisa telpas kubā novērotāja priekšā.

3. Dienastauriņu uzskaites tiek veiktas visu sezonu, vismaz vienu reizi divās nedēļās (vēlamais uzskaišu veikšanas biežums - vienu reizi nedēļā). Tauriņu skaitīšana jāveic laika periodā no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00 tauriņu lidošanai labvēlīgos laikapstākļos (silts, saulains, neliels vēja ātrums).

4. Uzskaišu dati reģistrējami Butterfly Conservation Europe eBMS sistēmā, portālā Dabasdati.lv vai, ieteicams, īpaši šim mērķim izveidotās un tiešsaistē pieejamās elektroniskajās tabulās.

5. Uzskaišu rezultāti tiks izmantoti zinātniskiem mērķiem dienastauriņu daudzveidības saglabāšanas veicināšanai Latvijā un Eiropā kopumā. Uzskaišu veicēji tiks iepazīstināti ar sabiedriskā dienastauriņu monitoringa attīstības gaitu, kā arī katras uzskaišu sezonas rezultātiem.

6. Plašāka informācija par tauriņu uzskaitēm (angļu valodā) ir pieejama Butterfly Conservation Europe interneta resursos:

https://butterfly-monitoring.net/

https://www.vlinderstichting.nl/butterfly-conservation-europe

 

Kristaps Vilks, entomologs

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektors,

Latvijas Entomoloģijas biedrības biedrs

09-05-2020

Pēdējie novērojumi
Neoantrodia serialis (syn. Antrodia serialis) - 2025-11-14 Ziemelmeita
Baeospora myosura - 2025-11-14 Ziemelmeita
Anas platyrhynchos - 2025-11-15 Matrus
Ardea alba - 2025-11-15 Matrus
Mergus merganser - 2025-11-15 Matrus
Byssomerulius corium (syn. Meruliopsis corium) - 2025-11-14 Ziemelmeita
Hygrophorus hypothejus - 2025-11-14 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ Mo
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 15.novembris, 10:11

Draugod galerijās vismaz atradu un sanāk arī cits datums, vieta gan apmēra tā pati.


Vīksna 15.novembris, 09:46

Kad paputēja agrāk dators ne viss saglabājās.


CerambyX 15.novembris, 01:22

Pirmajos 3 foto Deraeocoris trifasciatus,


VitaS 14.novembris, 23:07

Prieks, ka var nebūt spānis :) Jā, ir tur priežu skujas.


paliec 14.novembris, 21:01

100% drošai noteikšanai jāpreparē, bet, ja otrajā attēlā redzamais ir priežu skujas, tad es drīzāk teiktu, ka šis būs rūsas kailgliemezis Arion fuscus. Spānijas kailgliemezim ādas kārpiņām būtu jābūt rupjākām un dzīvniekam lielākam. Krāsojums atbilst abām sugām.


dziedava 14.novembris, 20:46

Laikam jau drošāk būs, ja es to paraugu dabūšu pie sevis. Viena non svarīgākajām pazīmēm ir 1 mkm garas adatiņas sporām. Un te es tās pārliecinoši neredzu. Par citām pazīmēm salīdzinu Lamproderma muscorum -- L.violaceum/L.nigrescens (kam arī kapilīcijs galos gaišāks): Sporas 10-12 mkm (Eiropas versijai līdz 14 mkm) -- 8-10 mkm (šajā novērojumā drīzāk 10-12 mkm, kas labāk atbilstu L.muscorum Amerikas versijai) Galviņas diametrs 0,3-0,5 mm -- 0,4-1 mm (šajā novērojumā 0,55-0,65 mm) Kopējais garums 0,6-1 mm -- 0,6-1,8 mm (šajā novērojumā līdz 0,9 mm). Ja sporām būtu skaidri redzamas adatiņas, tad es pieņemtu drīzāk L.muscorum ideju, bet šobrīd šaubos.


nekovārnis 14.novembris, 18:33

Paldies, Uģi! :)


mufunja 14.novembris, 16:30

Julita, es pievienoju foto.


IlzeP 14.novembris, 16:26

Varbūt šo var paskatīt kāds gliemežu zinātājs? Ja spānis, tad esot jauna vieta.


dziedava 14.novembris, 14:38

Edvin Johannesen (14.11.2025.): "This is a very confusing group of species, and I suspect vastly misinterpreted over the years. I think the substrate/habitat is important and I would say there it's a good match with S. foliicola." Jāpārskata arī citi, kas noteikti kā Stemonitis fusca var. nigrescens.


mufunja 14.novembris, 14:13

Centīšos visu izskatīt detalizēti.


dziedava 14.novembris, 11:35

Man ir aizdomas par Lamproderma muscorum, kas būtu jauna Baltijā un reta pasaulē (11 valstis, atradnes gk Amerikā; Eiropā tikai Norvēģijā un Francijā), tāpēc, lai noteiktu, detaļas vajag redzēt skaidri, lai arī citu kandidātu man šobrīd nemaz nav, ja visi mērījumi veikti pareizi.


dziedava 13.novembris, 21:57

Varbūt. Bet divas retas pazīmes kopā (tumša kolumella un sēdoša) jau ir aizdomīgi. Kad zinātnē izdala jaunu sugu, tad jābūt vismaz divām stabilām atšķirības pazīmēm. Ar vienu nepietiek. Bet te divas jau ir :).


Mari 13.novembris, 21:36

Varbūt šis arī ir D.umbilicatum variants ar tumši brūno kolumellu? Vēl, iespējams, perīdija iekšpusi klāj grūti atdalāms plāns gaiši brūns apvalks ( pēdējais att.).


dziedava 13.novembris, 21:09

Jā, interesanti. Un bez kājiņas. Varbūt ir kaut kas, ko es nezinu.


adata 13.novembris, 20:58

Manuprāt, dižskabāržu fleogena.


Mari 13.novembris, 19:46

Pieliku vēl divus kolumellu attēlus dažādās gaismas intensitātēs - cik nu es varēju saskatīt tā ir tumši brūna grubuļaina.


dziedava 13.novembris, 17:24

Lasu D.umbilicatum aprakstu (Neubert) - kolumella bēša, gaiši brūna, retāk tumši brūna.


dziedava 13.novembris, 17:18

Hmm, man izskatās, ka aplipušas ar sporām, tāpēc tumšas. Tā nevar būt?


Mari 13.novembris, 17:02

Paldies, Julita! Mani samulsināja tumšās kolumellas, pat skrāpējot neizdevās gaišu švīku iegūt.


dziedava 13.novembris, 15:20

P.S. Eksistē vēl līdzīga, sēdoša, Diderma indicum, bet tā saistīta ar sūnām / nobirām. Bet arī viens, čaumalai līdzīgs perīdija slānis, sporas, ja apaļas, tad 8,5-10 mkm.


dziedava 13.novembris, 13:08

Sporām arī vajadzētu labāk redzēt rakstu, vai tās ir ar adatiņām?


dziedava 13.novembris, 13:06

Vajadzētu labāk redzēt kapilīciju, kāds tas ir, kā zarojas. Vai tiesa, ka zarojas tikai galos un pašos galos ir gaišs?


dziedava 13.novembris, 12:48

Man šķiet, ka būs pērļainās olītes sēdošā forma. Noteicējā teikts, ka var būt arī sēdoša.


mufunja 13.novembris, 09:50

Žēl, ka pašu sēņu nav, bet pēc apraksta es atklāju, ka tas pieder Coprinellus domesticus. Ozonium.


Mari 13.novembris, 09:17

Paldies, Julita!


dziedava 13.novembris, 07:54

Dzelksnīte nebūs, jo tai kapilīcijs viss kaļķains, bet pumpurītēm ir kaļķaini mezgliņi, kas savienoti ar caurspīdīgiem bezkaļķa pavedieniem


adata 12.novembris, 22:14

Skaisti saplaisājusi, kā tādi mazi mafiniņi!


Mari 12.novembris, 20:54

Vieta mitra, bet ne pārlieku. :)


dziedava 12.novembris, 20:44

.. un trešo dienu, lai izskatītu visus DD novērojumus un izlasītu visus komentārus. ;))


dziedava 12.novembris, 20:42

Super! Tā vieta bija ļoti mitra?


Bekuvecis 12.novembris, 19:48

Jā, var arī tā.


Amanda 12.novembris, 19:41

Jūras ērglis


Amanda 12.novembris, 19:41

Baltvēderi


adata 12.novembris, 19:11

Sākumā domāju, ka tie baltie krikumi uz lapoņiem būs kāda sēne, bet nē, tie ir peltīgerai piederoši.


IlzeP 12.novembris, 16:45

Paldies, Iveta! Šo arī pierakstīšu.


adata 12.novembris, 14:59

Ilze, man ir vēl viens, kas apliecina Julitas darbīgumu, un ko esmu sev uzrakstījusi kā moto: "Man vajag dienā divas dienas - vienu dabā, otru pie datora. Citādi ne šo, ne to nevar pagūt pilnībā." Diemžēl, datumu nepiefiksēju. Tādi nu mēs tie sekotāji esam!


dziedava 12.novembris, 14:38

:D


IlzeP 12.novembris, 09:33

"Purpurlāsene Ascocoryne albida"?


Bekuvecis 11.novembris, 19:41

Paldies! Var konkretizēt kā 'askusēne'. Vai 'purpurlāseņu ģints askusēne'...


meža_meita 11.novembris, 19:26

Ispējams, ka tie baltumi ir kāda lihenofīla sēne, bet pēc konkrētajiema attēliem nevarēs saprast.


IlzeP 11.novembris, 18:50

Darīts! Es tikai nezinu, vai nevajadzēja kaut ko konkrētāku par "sēni".


Matrus 11.novembris, 18:45

Paldies par gulbju kontrolēm, šos visus poļu gulbjus (immutabilis) apgredzenoju turpat oktobrī, abi pieaugušie ir viņu vecāki.


IlzeP 11.novembris, 18:25

Šo Julitas citātu ieglabāju.


Bekuvecis 11.novembris, 11:23

Admini, sugu vajadzētu arī ieviest DD sarakstā.


Mari 11.novembris, 11:03

Sporas 9-10 mkm, augļķermeņi sēdoši, bez kātiņa. Auga uz sūnām apaugušas lapukoka kritalas.


dziedava 11.novembris, 07:13

Mums ir jābūt profesionāļiem. Neviens cits mūsu vietā nebūs. Bet vilkpienainēm ir sarežģīti arī, jo uzreiz 50 jaunas sugas apgūt nav vienkārši. Un tā kā to ir tik daudz, tad jāskatās visas pazīmes. jo mazāks pazīmju kopums pārklājas vairākām sugām.


mufunja 10.novembris, 20:23

Tas ir paredzēts profesionāļiem :)


dziedava 10.novembris, 20:21

Vajadzīgi divi filtri, ko uzlikt zem stikliņa (uz apakšējās gaismas) un virs stikliņa (vai pavisam augšā - skrūvējamajā "galvā" ). Vilkpienainēm ir pavisam citādāk nekā citām gļotsēnēm. Tas ir kā cita sugu grupa būtu.


mufunja 10.novembris, 20:15

Es nezinu, vai es to redzēju vai nē:( Diametrs ir 3-4 mm.


mufunja 10.novembris, 20:10

Cik tas viss ir sarežģīti. Polarizētai gaismai ir nepieciešams polarizators?


adata 10.novembris, 19:58

Manuprāt, grūti briest. Kur plānāks plazmodijs, vēl var saprast, bet kur biezāk, tur grūtāk, plus lietus pašķaida. Intereses pēc atvilkšu uz māju.


dziedava 10.novembris, 19:53

Var jau būt, ka viss kārtībā, tagad tik tās pārsliņas pa virsu jāsagaida, un būs pilns komplekts.Es tik neesmu redzējusi pilnīgi melnus ne tīģerus, ne tīģerīšus ;)). Jā, ar traumētu attīstību (vai vnk citādākos apstākļos) kājiņa arī var izpalikt, un tad bez lielas pieredzes neko nevar saprast.


adata 10.novembris, 19:44

Nu, melnas! Varbūt būšu pārsteigusies, par kājiņu nepateikšu, aiziešu vēl apskatīt. Vai Jums ir kāda doma, kas cits tas varētu būt? No plazmodija bildēta tā pati vieta dažādās dienās, bet visu laiku smidzina, norakstīju uz sliktu attīstību. Nu, jā, zem un virs tā melnā ir tīģerkrāsas bumbiņas ar kājiņu. Ja ir cits variants, iešu ņemšu paraugu, mājās atnestais kaut cik nobriest, dabā nekā. Plazmodijs oranžs.


Richard 10.novembris, 19:28

On the beach


dziedava 10.novembris, 19:14

Tos pūslīšus, kas 2. attēlā no apakšas ir mērīti, vajag redzēt vislielākajā palielinājumā, lai redzētu, vai tur iekšā ir eļļas pilieni. Un vajag polarizētajā gaismā skatīties kristālus. Bez divām svarīgām pazīmēm (eļļas un kristāliem) pēc jaunā noteicēja īsti neko nevar iesākt :(. Un arī vilkpienaines diametrs obligāti vienmēr jānomēra. Es jau arī ar visām noteiktām pazīmēm mokos, ne jau visas sugas ir arī aprakstītas.


dziedava 10.novembris, 19:09

Melnas? Kājiņas ir?


mufunja 10.novembris, 18:25

Julita, esmu pievienojusi foto. Visu, ko varēju redzēt.


Richard 10.novembris, 11:56

Paldies, CerambyX!


Mežirbe777 10.novembris, 11:39

Calicium viride


Bekuvecis 10.novembris, 10:09

Jā, sugas anamorfa - ar viencipara milimetros mērāmu augstumu un tikai pāris mm diametrā. Tikmēr teleomorfa (gaišbrūns disks vai sekls kausiņš līdz 1 cm diametrā) , dēvēts arī par Ascocoryne solitaria, pagaidām nav Latvijā konstatēts. Tā vai citādi, jauna suga Latvijai. Korektākais zin. nosaukums pēc tagadējiem standartiem - abām formām Ascocoryne albida [ne albidia]. Par piemērotu latvisko nosaukumu jādomā. Par cik abas formas ir vizuāli tik atšķirīgas, nav viegls uzdevums.


Edgars Smislovs 10.novembris, 07:57

Šeit būs dzirdēta saucienu sērija migrācijā uz D, lidojumā novērota, fotografēta 'maza' stērste, foto kvalitāte neļauj noteikt līdz sugai. Ticami tas pats putns vēlāk izprovocēts nedaudz uz D, tādēļ AĻ novērojumā cits punkts.


CerambyX 10.novembris, 00:25

Vai arī šis ir tas pats? https://dabasdati.lv/lv/observation/59jf75gupbdmee4jbsn6bg3si2/ Vienkārši vietas kartē nesakrīt.


CerambyX 09.novembris, 23:18

Vai būs foto? :)


Agnese 09.novembris, 23:14

Paldies, Valda! Herbāriju pagājušogad atdevu Daugavpilij. Ja vien kaut ko atmiņa nav galvā sajaukusi, P. šo noteica kā C. pseudobrizoides.


IlzeP 09.novembris, 21:13

Pievienoju


CerambyX 09.novembris, 20:24

Suga dzīvo uz gobām/vīksnām (Ulmus) - attiecīgi, siltajā sezonā Rīgā būs jāpievērš šādiem kokiem parkos uzmanība :)


CerambyX 09.novembris, 20:23

Noteikšana te visai droša - no 3 Arocatus sugām, kas Eiropā, melanocephalus atšķiras ar šauru melnu joslu gar spārnu sāniem/malām un platu un īsu galvu (citām sugām, spārni sānos/malās vismaz daļēji sarkanīgi, galva slaidāka, garāka). Ņemot vērā, ka sugai tā esot tāda raksturīga iezīme - ielīst ēkās un istabās (gan aukstākajā gada periodā, gan pašā karstākajā - kad it kā blaktis varot mēģināt patverties no karstuma. Iespējams tas gan vairāk aktuāli D-Eiropā), tad varbūt tiešām var pieņemt, ka ir 'dabiskas izcelsmes' atradums. Ņemot vērā, ka šogad Rīgā arī virkne citu sugu, kam izplatības areāls it kā ~ līdzīgs (blaktis Rhaphigaster nebulosa, Brachynotocoris punctipennis, sienāzis Meconema meridionalis), tad tas nebūtu brīnums. Šajā gadījumā otrais sugas atradums varētu būt pat svarīgāks - ja tāds būs varbūt pat šogad vai nākamgad, tad tas tik varētu šo domu apstiprināt (ka suga ir atecļojusi dabiskā veidā). Ja nākamais atradums būs teiksim pēc kādiem gadiem 5-10, tad teorētiski var arī padomāt, ka tomēr blakts atceļojusi kopā ar kādu pārtikas produktu (augļi, vīnogas utml.) no D-Eriopas. Pagaidām tad jāatzīmē kā 1. zināmais sugas atradums Latvijā :)


Filips Bobinskis 09.novembris, 19:51

Acīmredzot ielīdusi no āra. Meita pamanīja. To, ka tā ir kāda manā personīgajā sarakstā vēl nebijusi suga, sapratu. Ja butu nojautis, ka tas varētu būt iespējams jaunums vietējā faunā, būtu ievācis un aiznesis pavisam drošai noteikšanai.


CerambyX 09.novembris, 18:47

Jā, izskatās, ka Arocatus melanocephalus. Interesants atradums - Latvijas sugu sarakstā suga nav. Teorētiski tuvākie zināmie sugas atradumi nav pat tik tālu - Polijā un Baltkrievijā, attiecīgi varētu būt pat sagaidāma suga Latvijas faunā (talāk uz dienvidiem Eiropā gana parasta suga). Jautājums tik kā nonākusi dzīvoklī - vai nu ar kaut ko atceļojusi kopā no vietas kur šī suga ir biežāka vai arī ir tiešām ir jau 'atnākusi' līdz Latvijai un dzīvoklī ierāpojusi, piemēram, ziemošanas vietu meklējumos..? :) Jāiet gandrīz vai uz Ziedoņdārzu pameklēt :D


Edgars Smislovs 09.novembris, 18:29

Suga vai datums nebūs pareizi.


nekovārnis 09.novembris, 17:43

Hmm, varbūt Arocatus melanocephalus?


ekologs 09.novembris, 16:57

Ilze, vari, lūdzu, pievienot sugu izvēlnē jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa). Paldies! :)


nekovārnis 09.novembris, 16:32

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 09.novembris, 16:12

Ar melniem spārnu galiem laikam tomēr būs skujkoku


adata 09.novembris, 12:59

Jā, Julita, laiks arī mani samulsināja, bet nu patreiz novembris ir gana silts, tāpēc arī nobīde. Slapjā vasara vēl nav beigusies...


Pūcis 09.novembris, 12:53

Paldies!


dziedava 09.novembris, 06:56

Varētu būt, bet neparasti, ka šajā laikā un jauna.


adata 08.novembris, 15:29

Jauna trauslā lāsenīte?


adata 08.novembris, 15:23

Šī būs kāda no sēnēm, flēbija.


dziedava 08.novembris, 08:57

Arī labs novērojums. Paldies! Man laikam nav sanācis vērot atkārtoti vienā vietā


adata 08.novembris, 08:00

Šīs vienas no tām, kas atkārtoti aug vairākus gadus no vietas, zināmā atradnē, kamēr vien ir ko ēst. Bagātīgi.


Vīksna 08.novembris, 03:43

Paldies !


IlzeP 07.novembris, 20:39

Paldies, Uģi!


CerambyX 07.novembris, 20:02

Yes, Rhyssa species are with white markings. This is something like Dolichomitus sp. or Ephialtess sp. or similar. ID of those just from the picutres usually is very tricky or often impossible.


mufunja 07.novembris, 15:44

Noslēpumains objekts.


dziedava 07.novembris, 14:45

Edvīns iesaistījis noteikšanā manu "elku" :D A.Kuntu (Andreas Kuhnt), kas apraksta/nosaka gļotsēnes uz dzīviem kokiem, un arī visādus citādus nestandarta gadījumus. Kunta pirmie komentāri par šo sugu ir sekojoši: "For macroscopic reasons, I initially expected similarities to the genus Badhamia. But the capillitium seems to be more physaroid. Unfortunately, I can't identify the species either, I don't have a name for it. Since the spores from independent locations are similarly unusual, this seems to be species-specific. Physarum diderma seems to be somewhat similar—the spores here are only slightly smaller (apart from the ornamentation)." Tādējādi viņš saka to pašu, ko mēs pārējie, ka tā drīzāk ir atsevišķa suga, un tai šobrīd nav vārda.


dziedava 06.novembris, 21:22

Iveta - šitas bija trīs zaķi ar vienu šāvienu :D - jauks komentārs, info, ka Dziedava tiek izmantota un norāde, kas jālabo! Paldies!!! Izlaboju :)


adata 06.novembris, 21:08

Mazs, bet skaists atradums! Julita, Jums "Dziedavā" gļotsēņu pārskatā pie pilienītēm - futbolsporu pilienītei "pielikusies" zeltpūšļu pilienītes bilde.


Alvis Āboliņš 06.novembris, 19:06

Plēšputna ligzda


dziedava 06.novembris, 09:36

Jā, interesanti, gaišā puse izskatās izteikta. Sporu izmēri arī nobriedušākām tādi paši? Visus paraugus, ko pagaidām nav izdevies noteikt, var iedot Vijai, mēs ar viņu tiksimies. Es vēl pagaidām neesmu "noslēgusi" vilkpienaines, un vēl citi darbi darāmi, bet kaut kad pieslēgšos arī dotajiem paraugiem :)


dziedava 06.novembris, 09:32

Jā, kamēr nav noteikts, saglabāt vajag, ja reiz ievākts.


Mari 06.novembris, 09:22

Pieliku vēl pāris sporu att. dažādos rakursos, bet katrā ziņā šim vismaz paraudziņš ir.


Mari 06.novembris, 09:19

Nē, diemžēl paraudziņš nav saglabājies, jo domāju, ka šis nav nekas īpašs :( Bet no kļūdām mācīšos - visu kas nav noteikts centīšos saglabāt.


dziedava 06.novembris, 09:13

Marita, un es gaidu kādu komentāru par šo brīnumu - vai paraugs ir saglabājies?


dziedava 06.novembris, 09:10

Ja nav brūnas, bet pelēkas, turklāt ar tik lielu diametru (>1 mm), tad šobrīd ticamākais šķiet D.umbilicatum var. macrosporum. Bet tad man pašai jāredz sporas.


Mari 06.novembris, 09:05

Rūtiņa ir 1mm, par kājiņu es arī nevaru saprast - drīzāk nav nekā ir :) Nobriedušas ir netīri pelēkbaltas ar ļoti trauslu perīdiju. Pagaidām daivās neplaisā, grūti pateikt, kā plaisā, ja nepieskaras augļķermeņiem. "Kraukšķīgs perīdijs", tas ir kā? Pie mazākā pieskāriena tas saplīst gabaliņos, bet vai kraukšķ? :) Sarkans nav, iekšpuse perīdijam balta, bet pskatīšos vēl.


dziedava 06.novembris, 08:59

Pēc Neuberta atslēgas kājainas olītes ar lielām sporām ir D.rufum (tumši sarkanbrūnas; sporas vienmērīgi kārpainas) vai D.umbilicatum var. macrosporum. D.umbilicatum var. macrosporum tiešām varētu izskatīties līdzīgi, bet sporām rakstīts, ka ir tumšāku kārpu grupas (nevis viena puse gaišāka); - varbūt šajā mikroskopijā to nevar droši noteikt? Kapilīcija zīmējums šai varietātei atbilst precīzi.


dziedava 06.novembris, 08:30

Rūtiņa ir 1 mm? (nevis 0,5 mm?) Par kājiņu nevar saprast, drīzāk izskatās, ka nav, vai nu ļoti īsa? Nobrieduši augļķermeņi nepaliek balti, bet paliek brūni? Plaisā neregulāri (ne daivās)? Man te tuvākā sanāca Diderma subincarnatum, kas ir grupās, netīras miesas krāsā, ar lielu kolumellu un kapilīcija zīmējums ir tieši tāds - caurspīdīgs ar kārpām. Sporas 13-16 mkm, viena puse gaišāka. Bet diametrs minēts 0,5-1 mm, kolumella krēmkrāsas/miesaskrāsas, raupja (te izskatās gluda), un aug nobirās, ne uz kritalām. Diderma subincarnatum aprakstā minēts, ka šī suga ir viegli nosakāma pēc kraukšķīgā(? crustose) perīdija, sarkanīguma(?), sēdošiem augļķermeņiem un lielajām sporām. Kopskats ir līdzīgs starojošajai olītei, bet tai sporām būtu jābūt mazākām, 9-12 µm, un nav viena puse gaišāka, nu un plus jāatveras kā ziedam (kas nepilnīgi nobriedušam var nebūt).


dziedava 06.novembris, 08:06

Didymium crustaceum?


LMM 05.novembris, 22:15

Ar lielu varbūtību būs Macrogastra borealis (latestriata).


Mari 05.novembris, 22:03

Sporas 12.5-14 (17), viena puse tām izteikti gaišāka. Kapilīcija pavedieni bezkrāsaini ( cik nu izdevās saskatīt) ar kārpām.


megemege 05.novembris, 21:07

Skaidrs! Paldies, Valda par ziņu!


ekologs 05.novembris, 19:25

Paldies par labojumu, Uģi! :)


mufunja 05.novembris, 17:46

interesanti :)


dziedava 05.novembris, 17:34

Cik interesanti! Hiacintes sīpols kā substrāts minēts gan vācu noteicējā, gan Norvēģijā abām atradnēm - sanāk, ka hiacintes šai sugai ir īpaši mīļas.


mufunja 05.novembris, 17:00

hiacintes sīpols :)


dziedava 05.novembris, 16:51

Tikai substrātu vajadzētu precizēt - spuldze tā nevarētu būt, jo tās nesapūst :). Varbūt var uzrakstīt krieviski, lai ir droši, ka saprotam pareizi?


dziedava 05.novembris, 16:47

2. foto no beigām, kreisajā pusē skaidri var redzēt :)). Tumšums un izmērs arī atbilst, citu variantu nav :)


mufunja 05.novembris, 16:41

Vau! Pārsteigums tieši aiz mana loga. Paldies, Julita:):)


mufunja 05.novembris, 16:34

Julita, es pievienoju foto. Es neredzu gaišu līniju.


dziedava 05.novembris, 16:18

Nevar jau izslēgt, ka Tev ir jauna suga zinātnei :D. [Nevarētu teikt, ka es par tādām sugām šobrīd tā baigi priecātos ;D, gribas jau tomēr noteikt.. ]


dziedava 05.novembris, 16:16

Nu jā.. :))


dziedava 05.novembris, 16:06

Super, apsveicu! Tā varētu būt starp sapņu sugām (ar interesantām sporām un substrātu). Ceru kādreiz tikt arī pie parauga :))


Mari 05.novembris, 15:44

Es tā iedomājos (pafantazēju), ka tā "elastīgā izplešanās"varētu būt brīdī, kad nolobās perīdijs un kapilīcija gali ( galos esošais sazarojums) atbrīvojušies izplešas. Pārbaudot šo hipotēzi, galviņas izmēram pirms perīdija nolobīšanās vajadzētu būt nedaudz mazākam nekā pēc. Nav ne jausmas kā to praktiski izmērīt :D


Grislis 05.novembris, 12:25

Pagaidām nosaku kā Carex pseudobrizoides - lai tik interesanta suga nestāv pie nenoteiktām. Bet nu jāredz herbārijs - vārpiņu uzbūve.


dziedava 05.novembris, 12:18

Nannengā jau tas pats, dalījums pēc "expanding elastically" vai nē. Par parūkām īsti neko neatrodu.


Grislis 05.novembris, 11:56

Varētu būt Carex nigra. Kā jau Uldis saka - pavasarī ar grīšļiem baigi grūti :), jo galvenās pazīmes - pūslīši u.c. vēl nav nogatavojušās.


Grislis 05.novembris, 11:41

Nē, bet es reizi ceturksnī pārbaudu Dabasdatos iesūtītās īpaši aizsargājamās augu sugas, kuru atradnes tiek sūtītas uz Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzi. Jo ne vienmēr atradējs sugu ir pareizi noteicis. Dažkārt pēc foto ir grūti noteikt pareizo sugu, jo jāredz sīkākas pazīmes…


dziedava 05.novembris, 11:38

Lasu aprakstā "starp kuriem ir šauri, vārpstveida, dzelteni kaļķaini mezgliņi." un skatos uz 4. un 5. foto..


dziedava 05.novembris, 11:35

Ā un sporu lielums F.licentii ir 9-11 x 9 mkm. Un šajā novērojumā es pat redzu ovālas sporas


dziedava 05.novembris, 11:33

Paraugs jau nez vai ir saglabāts?


dziedava 05.novembris, 11:32

Uzzināju, ka eksistē tāds Fuligo licentii. Tikko izlasīju vācu aprakstu. Pēdējais teikums tulkojumā "Makroskopiski F. licenti nevar atšķirt no F. septica var. flava; Mikroskopiski lielās, tumšās, ovālās sporas ir skaidra atšķirības zīme.". Labrīt. :D Pagaidām nevienu attēlu neesmu atradusi.


Mari 05.novembris, 11:19

Sporas nekādi nevaru dabūt ārā, paraudziņš nu stāv tāds sažuvis...


Mari 05.novembris, 11:17

Ek, šim diemžēl paraugs nav saglabājies :(


dziedava 05.novembris, 11:10

Jā, nu šito man ar gribētos redzēt.


dziedava 05.novembris, 11:06

Kā šīm klājas? :)


dziedava 05.novembris, 11:04

Bet ja līdz manij kkad nonāktu paraudziņš, tad paskatītu sporas labākā kvalitātē, jo te jau raksts ļoti svarīgs.


dziedava 05.novembris, 11:01

Laikam jau šīs šobrīd ir diezgan bezjēdzīgi noteikt, kad ir procesā sugu dalīšana. Jo nevar jau noteikt pēc esošā. Šī pēc maniem priekšstatiem ir tipiska A.insignis, bet ja elateras nav 2-3 mkm, tad īsti nesanāk. Bet problēma gan jau, ka tās visas sugas vēl nav kārtīgi izdalītas un aprakstītas.


dziedava 05.novembris, 10:48

Sliecos uz A.insignis, ja kapilīcija platums (neskaitot ornamentu) ir 2-3 mkm.


dziedava 05.novembris, 10:32

Sporas gan drusku sanāk par lielu


dziedava 05.novembris, 10:18

Un latvisko nosaukumu NAV viegli iedomāties :D. "Debile" nozīmē "trausls, vājš". Aprakstā, iesakot kā nosaukumu Lamproderma violaceum var. debile, minēts ka šī varietāte "is probably a weak sessile growth of this species". Doma tātad, ka šī ir tāda kā neizdevusies "L.violaceum". Nu par debīlo lampīti nesauksim :)). Mans priekšlikums laikam būtu "sēdošā lampīte", jo tā sēdēšana te ir tas galvenais atšķirīgais. Bet varbūt ir kāda labāka ideja?


dziedava 05.novembris, 10:03

Papētīju. Zīmējumus var atrast darbā "The Myxomycetes of Britain and Ireland", 1999. (Man ir .pdf, gan jau internetā atrasts) un arī oriģinālā apraksta beigās; to var atrast te: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Lamproderma&por=gensi&id=2620&tipo=Btax&seepdf=si Sporas no L.violaceum atšķiras, jo ar tumšākām grupām un lielākas. Cik sapratu, L.debile svarīgākā pazīme ir kapilīcijs, kas ir tīklots, ar paplatinājumiem stūros. Nu laikam jau tā arī te ir! Apsveicu! :) Nu super suga, britu grāmatā bija pat izteikta hipotēze, ka tā ir endēms. Šobrīd gan tā ir atzīta "jau" 4 valstīs. Izskatās gan, ka visi tie atradumi ir seni, pārējie ir pārnoteikti no Lamproderma atrosporum. Droši vien ne tikai reta, bet arī grūti saprotama suga.


dziedava 05.novembris, 09:16

Rakstiņu jau gan neredz, bet maz ticams, ka koniskā, jo gals noapaļots, nevis strauji nosmailots.


dziedava 05.novembris, 09:04

Varbūt Physarum notabile, ja sporas ir tumšas ar gaišāku līniju


dziedava 05.novembris, 07:58

Jā, izskatās, ka šoreiz visas pazīmes ir vietā :)


megemege 04.novembris, 23:16

Labdien, Valda! Vai jūs būsiet šīs teritorijas eksperte un gatavojat ziņojumu?


CerambyX 04.novembris, 22:01

Šis tāds 'tricky', jo tiešām izskatās ne līdz galam nokrāsojies. Aizdomas vai tik nevarētu būt 'ļoti svaigs' Phylus melanocephalus? Galva tāda izteikti trīsstūraina, nosmailota. Aizdomas rada ciskas, kas jau galos tādas dzetlenīgas - tenellus it kā ciskas viscaur bāli zaļganas.


Osis 04.novembris, 21:02

Paldies Edgar!!!!


Grislis 04.novembris, 18:55

Arī šis atradums vairāk izskatās pēc Alpu raganzālītes. Vēl ir neliela iespēja, ka tā ir vidējā raganzālīte (lielās un Alpu raganzālītes krustojums), ja būtu iespēja redzēt herbāriju, jo pēc foto to ir grūti pateikt. Vidējā raganzālīte ir reti sastopama, tomēr tajā reģionā ir bijusi konstatēta, tāpēc iespējams ir. Atraduma autorei šovasar ir bijis arī tipisks lielās raganzālītes atradums - pie Strazdes, bet šis tomēr tāds neizskatās. Pagaidām laboju uz C.alpina, ja tomēr ir aizdomas, tad nākošvasar jāskata vēlreiz un šaubu gadījumā jāievāc herbārijs.


Grislis 04.novembris, 18:29

Man tomēr gribas apšaubīt, ka tā būtu lielā raganzālīte... Pēc spīdīgajām lapām un sirdsveidīgā lapas pamata spriežot, tā ir Alpu raganzālīte. Turklāt lielā raganzālīte parasti neveido šādas lielas, blīvas, masveidīgas audzes. Dabā noteikti vajag apskatīt, vai pie ziedkāta pamata ir neliela pieziedlapa, kas ir raksturīga Alpu raganzālītes pazīme, un tādas nav lielajai raganzālītei. Protams, arī izmēri abām sugām ir atšķirīgi.


kamene 04.novembris, 09:18

Paldies, Renāte! Pirmo reizi tādu redzēju.


ekologs 04.novembris, 08:24

Te salīdzinoši grūti noteikt, bet papētot pirmo bildi, t.i., kaut cik redzamu auss formu, tad ir varbūtība, ka arī šis īpatnis ir Rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula).


Siona 03.novembris, 21:19

Paldies! :)


nekovārnis 03.novembris, 20:41

Paldies, Uģi! :)


AZandovs 03.novembris, 19:57

Paldies par labojumu.


VijaS 03.novembris, 19:38

Gļotsēnes nebūs pūkainas :)


Mari 03.novembris, 16:54

Šķiet, ka būs Pērļainā olīte (Diderma umbilicatum).


Mari 03.novembris, 16:40

Sporas (10) 11-12 (14) mkm.


Lemmus 03.novembris, 16:30

Paldies par vilkpienaiņu noteikšanu! :)


dziedava 03.novembris, 07:48

Paldies, Marita! To, ka vilkpienaines dažādas, manīju jau sen, bet noteikšana gan nekādi nav no vienkāršā gala. Turklāt visas sugas jau vēl ne tuvu nav aprakstītas, tāpēc katru reizi jādomā, vai kkāda nesakritība ir vienkārši tāpēc, ka "mēs visi esam dažādi", vai tā ir pavisam cita suga. Pats Ļeontjevs ir mikroskopējis vismaz 61 sugu (starp tām ir arī vēl neaprakstītas sugas), bet ir vēl kādas 8, kas 2025. gadā aprakstītas Ķīnā bez Ļeontjeva palīdzības, nu tātad ap 70 sugām JAU ir apzinātas, bet cik vēl ir tādu, kas nav nonākušas aprakstītāju "nagos" ...


ekologs 02.novembris, 21:05

Es pēc trešās bildes vairāk skatījos. Tajā bildē vismaz kaut cik var redzēt ausu formu, kā arī kopumā izmērs un "kažoka" krāsojums atbilstošs.


IlzeP 02.novembris, 19:39

Viesturs Vintulis komentēja, ka vismaz vienā bildē noteikti ir rūsganais vakarsikspārnis.


megemege 02.novembris, 18:02

Paldies, Igor!


Mari 02.novembris, 16:54

Iveta, no vienas bildes jau grūti sugu noteikt, pārējie foto jau parādījās krietni vēlāk :)


Mari 02.novembris, 16:52

Apsveicu! :) Kas to būtu domājis, ka vilkpienainēm eksistē tik daudz sugu!


megemege 02.novembris, 16:27

Paldies, Ritvar! Jā bildes būs un Tev ir taisnība tā ir lauku lija!


Rekmanis 02.novembris, 16:06

Labdien! Aiga, domāju, ka tā ir lauku lija. Vai Tev ir fotogrāfijas, ko vari pievienot novērojumam?


Igors 02.novembris, 15:04

Bikšainais klijāns


VijaS 02.novembris, 14:45

Paldies, Artur!


CerambyX 02.novembris, 14:10

Gaišzilā zīlīte Latvijā nav redzēta vairāk kā 100 gadus (sk: http://www.putni.lv/cyacya.htm), un lai arī sugas sastapšana patiesībā ir visai ticama (un pat sagaidāma), tomēr bez foto un apraksta būs grūti šīs sugas novērojumu 'apstiprināt'. 4-5 putnu vienkopus arī rada pamatotas aizdomas, ka būs bijis kāds cits putns, jo, ja arī gaišzilās zīlītes retu reizi tiek novērotas mūsu reģionā (Somijā, Lietuvā, piemēram), tad tie gandrīz vienmēr ir atsevišķi putni.


dziedava 02.novembris, 10:20

Varbūt pērļainā. Te svarīgs arī galviņas diametrs.


ekologs 02.novembris, 10:19

Uz visiem 100% neesmu pārliecināts, lai vēl kāds paskatās, bet domas vedina uz Rūsgano vakarsikspārni (Nyctalus noctula).


ekologs 02.novembris, 10:13

Te man pēc Rūsganā vakarsikspārņa (Nyctalus noctula) izskatās.


ekologs 02.novembris, 09:46

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).


Mari 02.novembris, 09:35

Salīdzinoši netālu no iepriekš ieziņotās olītes, bet ar rakstu. Gaidu sporas :)


dziedava 02.novembris, 09:04

Galviņas raksts gan nav izteikts, tā ka nu kas zina..


dziedava 02.novembris, 09:02

Es teiktu, ka starojošā olīte, kam tagad augšanas laiks, bet tāda netipiski izlocīta vietām gadījusies. Parasti tā arī ir ļoti plata, vērts paskatīt izmēru (apaļajām)


Mari 02.novembris, 08:28

Sīkie gļotsēņu ēdāji-kārumnieki nograuzuši dažiem augļķermeņiem daļu perīdija un sporu, atklājot lielas baltas kolumellas (6.foto) :)


adata 02.novembris, 08:01

Šo nu gan man vajadzēja atpazīt! Bet tāda "nokarājusies" pavisam citādāk izskatās. Bieza un skaista!


dziedava 02.novembris, 06:42

Kopskats drīzāk kādu citu no pilienītēm atgādina


dziedava 02.novembris, 06:37

Dzeltenās var būt arī daudzveidīgā pilienīte, tās nereti ir kompānijā rudens pumpurītēm.


dziedava 02.novembris, 06:36

Pilienītes tādas pelēkas nemēdz būt. Tagad aug plaissporu pumpurīte uz apsēm, bet var būt arī kāda cita.


dziedava 02.novembris, 06:18

Piekrītu, Iveta. Ar tādu kopskatu (masu) no palampītēm varētu būt apkakles palampīte, bet tā ir vasaras sākuma suga, tagad tai galīgi nebūtu augšanas laiks. Tāpēc atliek lampītes, kas vēlā rudenī tiešām uzplaukst.


dziedava 02.novembris, 06:09

Vijumu skaits elaterām šķiet neskaidrs.Var paraugu pieglabāt. Bet varbūt vēl nav līdz galam nobriedušas, jo nenobriedušām sporas ir lielākas.


dziedava 02.novembris, 06:06

>10 km no iepriekšējās atradnes 2021. gada arī novembrī :)


dziedava 02.novembris, 06:01

Un sporām viena puse gaišāka :)


meža_meita 01.novembris, 22:01

Ošu ramalīna uz kuras parazitē lihenofīla sēne Abrothallus suecicus


Mari 01.novembris, 21:59

Šķiet, ka T.varia, bet mulsina neparasti lielās sporas.


Mari 01.novembris, 20:42

Krēpjainai kūlītei, šķiet, sporas savādākas.


adata 01.novembris, 20:39

Pilienītēm būtu pilienīšu formas augļķermeņi, šīm ir izteikti apaļas galviņas, tieva kājiņa. Varbūt kāda no lampītēm/ palampītēm.


adata 01.novembris, 16:04

Vai purpurlāsene.


adata 01.novembris, 15:56

Šī nebūs gļotsēne, kāda no sēnēm receklenēm, vēl jauna.


adata 01.novembris, 15:49

Kā krēpjainā kūlīte?


Mari 01.novembris, 08:31

Ļoti noderīgi, paldies! :)


dziedava 01.novembris, 08:23

Ja posmaini, tad diemžēl jā. Mani mulsina, ka Tev mikroskopijā nav "iekritis" perīdija tumšais rakstiņš, kāds man parasti mainīgajai sveķenītei bijis, tāpēc īsti droša par sugu neesmu. Bet no šīs sugu grupas it kā jābūt, sporas izskatās pazīstamas.


Ziemelmeita 01.novembris, 08:23

Paldies,Uldi!


dziedava 01.novembris, 08:20

Paldies, Vija, to es pat neiedomājos. :D


VijaS 01.novembris, 08:07

Vakarā papētīšu rūpīgāk, bet vispār sajūta bija, ka tie pavedieni ir posmaini, tāpēc norakstīju uz sēņu hifām.


VijaS 01.novembris, 08:06

Novērojumu atlasē pat sevi nav jāraksta - augšpusē ir iespēja ielikt ķeksīti "mani novērojumi".


dziedava 01.novembris, 07:54

To sadaļu "par mani" nevajag izmantot (tā ir beigta, jā), vajag caur novērojumu atlasi, tur var "Meklēt lietotāju", resp., ierakstīt sevi, un atlasīs visus Tavus novērojumus izvēlētajā laika posmā.


Mari 01.novembris, 07:42

Ar aplikāciju viss kārtibā, bet, ja es vēlos pievienot kādu informāciju ( foto) vēlāk,ir ļoti grūti atrast novērojumu. Caur sadaļu "par mani" praktiski neiespējami.


dziedava 01.novembris, 07:08

P.S. Marita, vai aplikācijai kas ir noticis vai izdomāji, ka tā tomēr nav ērti?


dziedava 01.novembris, 07:07

Jā, augšanas veids īpatnējs, bet citu variantu sugai arī nav


dziedava 01.novembris, 06:47

Te viens piemērs ar mizas sveķenīti un kapilīciju (foto no Norvēģijas parauga) : https://api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/4601031317/media/7a8887051e539e03820639d1c42f1063


dziedava 01.novembris, 06:39

Cauri daudziem foto stiepjas tievi pavedieni (neskaitot to resno striķi), vajadzētu tiem labāku tuvplānu - vai uz tiem nav bumbuļveida paresninājumi dažās vietās. Resp., jāsaprot, vai tie ir sēņu pavedieni, vai kapilīcijs. Mizas sveķenīti es tā pārliecinoši neesmu mikroskopējusi. Nezinu, vai tai var būt līdzīgas sporas kā mainīgajai sveķenītei, bet mizas sveķenītei sporas mazliet grupējas (to var nepamanīt) un galvenais - tai ir tādi tievi gludi kapilīcija pavedieni ar maziem bumbulīšiem.


Vīksna 01.novembris, 03:22

Paldies !


CerambyX 31.oktobris, 20:40

Nu ja būtu Baikāla krīklis vai vismaz baltacis... :)


adata 31.oktobris, 20:33

Kamēr gudrojos, Julita paspēja pirmā!


adata 31.oktobris, 20:31

Pie cepļa gluži gan nē! Lai pārāk strauji nesakalst, istabas temperatūrā var. Vispār, uz kāda šķīvīša mitru salveti, virsū paraudziņu, vēl virsū var kādu plastmasas vāciņu/kārbiņu uzlikt, tā, ar spraugu, lai elpo. Ik pa laikam jāvēro, lai nesāk pelēt.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts