Dienastauriņi ir viena no plašākai sabiedrībai interesantākajām kukaiņu grupām. Tie ir salīdzinoši lieli, spilgti krāsoti un fotogēniski, viegli novērojami un labi atpazīstami kukaiņi. Pēdējo gadu dienastauriņu vērošanas aktivitātes portālā Dabasdati.lv apliecina, ka arī Latvijā dienastauriņi aizvien vairāk piesaista cilvēku uzmanību. Tauriņu pasaule ir tik daudzkrāsaina, ka mēs nekad nevaram zināt, kādus pārsteiguma brīžus tā mums sagādās. Vienalga, vai tas ir laiks, kad katrs agrā pavasarī sagaidām savu pirmo gada tauriņu un domājam par sagaidāmo vasaru (1.attēls), vai vasaras saulgriežu laikā dodamies īstās "tauriņu fotomedībās", vai, piemēram, piedzīvojam īstu tauriņvirpuli - kādas sugas masveida lidošanas vilni, kā to pērn varējām novērot tālajiem migrantiem - dadžu raibeņiem.
1.attēls. Dienastauriņu sabiedriskā monitoringa brīvprātīgo uzskaišu "ikdiena" pavasara periodā - krūkļu baltenis, nātru raibenis, jāņogu raibenis, kārklu raibenis.
Vienlaikus dienastauriņi ir lielisks dabas daudzveidības indikators, kas labam zinātājam var daudz pastāstīt par to, cik dabai draudzīgi mēs dzīvojam. Taču tam ir nepieciešami dati. Datus var iegūt oficiālu monitoringa programmu ietvaros vai brīvprātīgi veiktās uzskaitēs. Latvijā pašlaik ar valsts atbalstu tiek īstenotas divas tauriņu uzskaišu sistēmas - fona monitorings un aizsargājamo dabas teritoriju monitorings. Savukārt brīvprātīgās uzskaites, kas jau kopš tālā 1976. gada ir kļuvušas tik ļoti populāras daudzviet Rietumeiropā, pie mums Latvijā faktiski nenotiek. Taču tieši šo tūkstošiem brīvprātīgo tauriņu novērotāju ieguldījums ir ļāvis tikt pie skaitļiem (piemēram, Eiropas dienastauriņu zālāju indekss) un argumentiem, lai politikas veidotājiem Briselē varētu parādīt, ka daudzviet pastāv un jārisina neilgtspējīgas saimniekošanas, pesticīdu lietošanas vai citu iemeslu dēļ radušās vides problēmas. Šajos skaitļos un argumentos ieklausās.
Tādēļ šajā rakstā gribu aicināt ikvienu interesentu pievienoties man Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa idejas iedzīvināšanā, veicot vienkāršas tauriņu uzskaites. Lai mums pašiem būtu savi dati par Latviju. Lai Latvija varētu pievienoties eiropeiskajai Butterfly Conservation Europe saimei. Tas būtu tāds kā nākamais solis pēc Latvijas dienastauriņu vērošanas kustības izveidošanās. Pagājušajā gadā, apmeklējot dienastauriņu uzskaitēm veltītu semināru Vācijā, es jautāju semināra dalībniekiem no Lielbritānijas, Vācijas, Nīderlandes - kāda ir motivācija, kādēļ cilvēki iesaistās dienastauriņu uzskaitēs. Atbildes bija visdažādākās - iespēja izkustēties brīvā dabā, svaigā gaisā, zinātkāre un interese par to, kādas tieši dienastauriņu sugas atrodamas lokālajā noteiktas pilsētas vai lauku apvidus faunā, rūpes par dienastauriņu daudzveidības saglabāšanu, vēlme sniegt savu ieguldījumu šajā jomā.
Kas var iesaistīties tauriņu uzskaišu veikšanā?
Dienastauriņu brīvprātīgo dienastauriņu uzskaišu veikšana pēc būtības ir ļoti vienkārša, tādēļ tajās var iesaistīties ikviens dienastauriņu interesents. Šis ir labs papildus iemesls, lai dotos dabā. Svarīgi ir divi priekšnoteikumi. Pirmais un galvenais - uzskaišu veicējam ir nepieciešams apmēram 1h brīva laika vismaz reizi divās nedēļās visas tauriņu lidošanas sezonas ietvaros (no aprīļa vai maija līdz septembrim vai oktobrim). Otrais - minimāla pieredze Latvijas dienastauriņu atpazīšanā. Ļoti vēlams, lai uzskaišu veicējs ir vismaz aptuveni pazīstams ar konkrētajā uzskaites vietā sastopamajām dienastauriņu sugām, taču nekādā gadījumā nav obligāta dziļa pieredze visas Latvijas dienastauriņu faunas pārzināšanā. Pieredze nāks ar laiku tieši no šādas darbošanās savā "personīgajā" uzskaišu maršrutā. Turklāt, ja izveidotos interesentu grupa, kuru šī aktivitāte "aizrautu", domāju, ka Latvijas Entomoloģijas biedrība arī sniegtu savu atbalstu zināšanu un pieredzes stiprināšanai. Nekāds specifisks inventārs tauriņu uzskaišu veikšanai nav nepieciešams. Tomēr vajadzīgs fotoaparāts, lai varētu nofotografēt un šādā veidā dokumentēt retāk sastopamas sugas vai pārliecinātos par grūtāk atšķiramu sugu noteikšanas pareizību. Varbūt būtu ieteicams arī tālskatis, ja tāds pieejams, lai labāk aplūkotu jau attālus esošus tauriņus.
Kā notiek dienastauriņu uzskaites?
Tauriņu skaitīšana notiek patstāvīgos maršrutos (transektēs). Cilvēks lēnām pārvietojas pa šo maršrutu, piemēram - ceļmalu, mežmalu, laukmalu, un saskaita visus dienastauriņus, kas novēroti "iedomātā gaisa telpas kubā sev priekšā" - 2.5m pa labi, 2.5 pa kreisi, 5m priekšā un, ja nu kāds tauriņš izlemj lidot tieši gaisā - arī 5m augstumā virs zemes (2. attēls).
2.attēls. Dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaitē tauriņi tiek skaitīti “iedomātā gaisa telpas kubā sev priekšā” – 2.5m pa labi, 2.5 pa kreisi, 5m priekšā un 5m augstumā. Attēls no Butterfly Conservation Europe vadlīnijām dienastauriņu uzskaitēm.
Skaitīšanu veic katrai tauriņu sugai atsevišķi. Maršrutu ir jāsadala vairākos posmos, vēlams 100m garumā vai atkarībā no konkrētajā maršrutā labi redzamu orientieru (vientuļi koki, akmeņu kaudzes, zīmīgi taciņu līkumi utml.) izvietojuma, un tauriņi jāsaskaita atsevišķi katram no šiem posmiem (3. attēls). Uzskaites laikā var apstāties, lai atpūstos vai nesteidzīgi tiktu skaidrībā par kāda noslēpumaina tauriņa sugu, piemēram, problemātisko eksemplāru nofotografējot. Latvijā retāk sastopamas sugas vai konkrētajai uzskaišu vietai jaunas, līdz šim nepiefiksētas sugas būtu fotografējamas obligāti. Tauriņu skaitīšanu atsāk tad, kad turpina kustību pa savu maršrutu. Visus novērojums pieraksta lauka piezīmju tabulā (piemēram, 4. attēls, tabulā esošo tauriņu sugu rindu skaits un transektes posmu kolonnu skaits maināms pēc vajadzības) vai reģistrē elektroniski Butterfly Conservation Europe izstrādātā lietotnē (vairāk par to, ko darīt ar datiem par tauriņu novērojumiem - skatiet zemāk). Jāatceras, ka tikpat būtiski kā ikviens novērotais tauriņš ir arī dati par tauriņu neesamību kādā uzskaites reizē, kādā transektes posmā vai visā transektē.
3.attēls. Piemērs dienastauriņu uzskaišu maršrutam. Transektē ir 6 dažāda garuma posmi, kopējais transektes garums nepilni 700m. Konkrētais maršruts izvietots lauku apvidū, apdzīvotas vietas tuvumā esošā zālājā. Transekte pieguļ mežmalām un ceļmalai gan tādēļ, ka ir ērtāka tauriņu uzskaite, vieglāk noteikt posmu robežas un orientēties, gan tādēļ, ka liela daļa dienastauriņi uzturas šajās biotopu pārejas joslās.
4. attēls. Piemērs lauka piezīmju tabulai, kurā ierakstāmi dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaites dati. Maršruta posmu skaits un tabulas tauriņu sugu rindu skaits ir maināmi pēc vajadzības.
Kādos apstākļos var skaitīt tauriņus?
Dienastauriņus jāskaita laikā no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00. Lieliska ziņa ir tas, ka šo brīvdabas pētniecisko aktivitāti varam veikt mums pašiem patīkamā - siltā un saulainā laikā, jo tieši tad tauriņiem ir "labi lidošanas apstākļi". Laikā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 13°C vai debesis ir apmākušās (mākoņu daudzums 50% un vairāk) un tūlīt sāks līt lietus, tauriņus neskaita. Uzskaites neveic arī vējainā laikā. Vējam stiprumam vajadzētu būt ne lielākam kā 5 balles pēc Boforta skalas, kas atbilst apstākļiem, kad vējā kustas vidēja izmēra koku zari. Ja uzsākot uzskaiti, ir novērojumiem labvēlīgi laikapstākļi, bet kādā brīdī, vēja ātrums vai mākoņu daudzums kļūst lielāks, ieteicams apstāties un brīdi nogaidīt.
Cik bieži tauriņi ir jāskaita?
Dienastauriņu uzskaites ir veicamas visu sezonu, ideālā gadījumā - vienu reizi katru nedēļu, tomēr tauriņus var skaitīt arī reizi divās vai pat trīs nedēļās. Šādā veidā ir iespējams "noķert" visas konkrētajā vietā dzīvojošās sugas, kas arī ir šīs maršrutu uzskaišu metodes galvenā priekšrocība (5. attēlā redzams, ka ošu pļavraibenim gada griezumā ir salīdzinoši īss lidošanas periods, tādēļ ir viegli bez atkārtotām uzskaitēm "netrāpīt" īstajā laikā, kad tas novērojams vislielākajā skaitā). Pat tad, ja kādu negaidītu apstākļu dēļ kāda no uzskaites reizēm izkrīt (ārzemju ceļojums vai komandējums, skolēnu nometne, kāds negadījums), par to nav jāuztraucas, jo pastāv datu apstrādes metodes, kas ļauj tikt galā ar šādām situācijām.
5.attēls. Dati par ošu pļavraibeni no sabiedriskā monitoringa dienastauriņu uzskaites Slīteres Nacionālajā parkā 2018. gada sezonā.
Kā izvēlēties dienastauriņu uzskaišu maršrutu?
Dienastauriņu sabiedriskais monitorings Latvijā šobrīd vēl tikai top, tādēļ nākotnē, iespējams, būs definēti kādi detalizētāki ieteikumi dienastauriņu uzskaišu maršrutu izvēlē. Tomēr pašlaik katrs interesents var brīvi izvēlēties sev labāko uzskaišu maršrutu. Transektei vajadzētu atrasties dzīvesvietas vai darbavietas tuvumā, jo tikai šādā gadījumā varam cerēt uz tauriņu uzskaitēm ilgākā laika periodā, jo uzskaites veicējam nav jāiegulda laiks un līdzekļi, lai nokļūtu līdz tauriņu skaitīšanas vietai. Ja tauriņu maršruts ir "pa rokai", tad saskaitīt tauriņus var pat pusdienu pārtraukumā. Apmēram 1km gara maršruta uzskaitei vasaras vidū jāvelta apmēram 45-60 minūtes laika, tādēļ nav ieteicams izvēlēties par 1km garākas transektes. Katru maršrutu sadala vairākos posmos, parasti 100m garos vai atkarībā no maršrutā esošajiem orientieriem. Gan transektes, gan posmu robežas jādokumentē - jāatzīmē kartē (3.attēls). Maršrutam ir jāatrodas vienā biotopā vai teritorijā ar vienu zemes lietošanas veidu (mežs, zālājs (lauksaimniecības zeme plašākā izpratnē), purvs). Ja uzskaišu veicējs vēlas darboties dažādos biotops, tad var izveidot vairākas neatkarīgas transektes. Maršruta izvēles laikā jābūt pārliecībai, ka uzskaites šajā maršrutā būs iespējamas pašam vai kādam citam uzskaites veicējam ilgtermiņā. Pēc maršruta izplānošanas, lai pārliecinātos par tā atbilstību pēc iespējas plašākām datu izmantošanas iespējām, ieteicams konsultēties ar Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvi un LU Bioloģijas fakultātes pētnieku Kristapu Vilku (e-pasts: kristaps.vilks@lu.lv).
Ko darīt ar datiem par novērotajiem dienastauriņiem?
Pēc tam, kad tauriņu novērojumi ir veikti, ko ar iegūtajiem datiem darīt tālāk, lai tiem būtu papildus pienesums dienastauriņu daudzveidības labā? Viens no ceļiem - reģistrēties pašam un pēc tam piereģistrēt arī savu transekti Butterfly Conservation Europe eBMS sistēmā (https://butterfly-monitoring.net/). Šādā gadījumā pastāv iespēja novērojumus reģistrēt jau dabā, izmantojot specifisku viedtālruņiem paredzētu lietotni. Ja nav vēlēšanās iedziļināties jaunā novērojumu reģistrēšanas sistēmā, pastāv alternatīvas. Viena no tām - reģistrēt savus novērojumus portālā Dabasdati.lv, katram transektes posmam norādot konstatētās sugas. Šādā gadījumā piezīmju laukā būtu jāuzraksta atsauce uz to, ka novērojums nav gadījuma rakstura, bet ir veikts Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa (LDSM) ietvaros. Tāpat nepieciešams atzīmēt arī transektes posma kārtas numuru (piemēram - LDSM, 1.posms). Iespējams, ka nākotnē varētu atrast kādu ērtāku risinājumu tauriņu novērojumu reģistrēšanai portālā Dabasdati.lv. Pašlaik visieteicamāk būtu izmantot šim mērķim īpaši izveidotas un tiešsaistē pieejamas vienkāršas elektroniskās tabulas (piemērs 4. attēlā) - plašāk informāciju par šo alternatīvu var iegūt, rakstot vēstuli raksta autoram (e-pasts: kristaps.vilks@lu.lv). Jebkurā gadījumā, Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa veidošanas un koordinēšanas kontekstā priecāšos, ja dosiet man kādu ziņu gadījumos, kad esiet nodomājuši veikt dienastauriņu skaitīšanu.
Ieteikumi no dienastauriņu brīvprātīgo uzskaišu pieredzes Slīteres Nacionālajā parkā
Raksta autors dienastauriņu brīvprātīgās uzskaites Slīteres Nacionālajā parkā veic jau trešo gadu pēc kārtas. Uzskaišu rezultāti ir ļāvuši ne tikai noskaidrot lokālo dienastauriņu faunu, bet iegūt arī priekšstatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem Latvijas dienastauriņu monitoringa sistēmās. Šajā raksta sadaļā minētas dažas pārdomas, kas var noderēt, uzsākot dienastauriņu maršrutu uzskaites. Vispirms - iesācējiem varētu būt raksturīga vēlme pierakstīt tādu tauriņu novērojumus, kas atrodas ārpus transektes un ārpus novērojamās 5m x 5m x 5m zonas. Jo īpaši pavasaros, kad var likties, ka novērojamo tauriņu skaits ir ļoti mazs (6. attēls). Atsevišķos biotopos, piemēram, sausos zālājos, tas ir īpaši izteikti. Vēlāk vasaras vidū situācija var strauji mainīties - un transektēs būs iespējams novērot daudz vairāk tauriņu - gan eksemplāru, gan sugu skaita ziņā. Otra lieta - iesācējiem dažkārt var sagādāt grūtības atšķirt atsevišķas tauriņu sugas lidojumā. Šo prasmi var uzlabot, vērojot dienastauriņus ārpus uzskaites laika. Dažas sugas dabā ir ļoti grūti atšķiramas, tādā gadījumā uzskaitēs izmanto sugu pārus. Treškārt - dažkārt iesācējiem grūtības un pat iekšējus pārmetumus sagādā problēma ar nenoteiktiem tauriņiem, kas atbilstoši metodikai redzēti novērojamajā zonā, taču lidojuši tik ātri, ka nav paspēts tos noteikt. Šādus tauriņus ir "jāaizmirst". Pretējā gadījumā uzskaiti nebūs iespējams pabeigt, jo katrā reizē vismaz daži tauriņi noteikti būs šajā nenoteikto tauriņu grupā. Katrā ziņā tiem nav jāseko līdzi, pametot uzskaišu maršrutu. Visbeidzot, tauriņu uzskaitēs noteikti ieteicams ņemt līdzi fotoaparātu un varbūt arī tālskati, ja tāds ir pieejams. Šie tehniskie palīglīdzekļi dod iespēju dokumentēt problemātiskos eksemplārus un retās sugas, kā arī apskatīt tauriņus, kas transektē atrodas vēl attālus priekšā un tādā veidā jau iepriekš noskaidrot tauriņa sugas piederību, bet tomēr priekšlaicīgi vēl nereģistrējot to lauka piezīmēs.
6. attēls. Pārskats par dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaitē novēroto tauriņu sugu un eksemplāru skaitu Slīteres Nacionālajā parkā, 2018. gadā.
Kopsavilkums
1. Sabiedriskajā dienastauriņu monitoringā uz brīvprātības principiem var iesaistīties ikviens dienastauriņu interesents. Nepieciešams aptuveni 1h brīvs laiks vismaz reizi divās nedēļās, minimālas zināšanas par Latvijas dienastauriņu atpazīšanu un vēlēšanās detalizētāk izzināt uzskaites vietā esošā dienastauriņu faunu.
2. Dienastauriņu uzskaites tiek veiktas, novērotājam lēnām ejot pa brīvi izvēlētu transekti patstāvīgā, līdz 1km garā maršrutā un saskaitot, cik daudz katras sugas dienastauriņi katrā transektes posmā ir novēroti iedomātā 5x5x5m gaisa telpas kubā novērotāja priekšā.
3. Dienastauriņu uzskaites tiek veiktas visu sezonu, vismaz vienu reizi divās nedēļās (vēlamais uzskaišu veikšanas biežums - vienu reizi nedēļā). Tauriņu skaitīšana jāveic laika periodā no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00 tauriņu lidošanai labvēlīgos laikapstākļos (silts, saulains, neliels vēja ātrums).
4. Uzskaišu dati reģistrējami Butterfly Conservation Europe eBMS sistēmā, portālā Dabasdati.lv vai, ieteicams, īpaši šim mērķim izveidotās un tiešsaistē pieejamās elektroniskajās tabulās.
5. Uzskaišu rezultāti tiks izmantoti zinātniskiem mērķiem dienastauriņu daudzveidības saglabāšanas veicināšanai Latvijā un Eiropā kopumā. Uzskaišu veicēji tiks iepazīstināti ar sabiedriskā dienastauriņu monitoringa attīstības gaitu, kā arī katras uzskaišu sezonas rezultātiem.
6. Plašāka informācija par tauriņu uzskaitēm (angļu valodā) ir pieejama Butterfly Conservation Europe interneta resursos:
https://butterfly-monitoring.net/
https://www.vlinderstichting.nl/butterfly-conservation-europe
Kristaps Vilks, entomologs
Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektors,
Latvijas Entomoloģijas biedrības biedrs
09-05-2020