Aktīvie lietotāji: 357 Šodien ievadītie novērojumi: 542 Kopējais novērojumu skaits: 1860671
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Skaitīsim dienastauriņus!
Pievienots 2020-05-09 20:23:53

Dienastauriņi ir viena no plašākai sabiedrībai interesantākajām kukaiņu grupām. Tie ir salīdzinoši lieli, spilgti krāsoti un fotogēniski, viegli novērojami un labi atpazīstami kukaiņi. Pēdējo gadu dienastauriņu vērošanas aktivitātes portālā Dabasdati.lv apliecina, ka arī Latvijā dienastauriņi aizvien vairāk piesaista cilvēku uzmanību. Tauriņu pasaule ir tik daudzkrāsaina, ka mēs nekad nevaram zināt, kādus pārsteiguma brīžus tā mums sagādās. Vienalga, vai tas ir laiks, kad katrs agrā pavasarī sagaidām savu pirmo gada tauriņu un domājam par sagaidāmo vasaru (1.attēls), vai vasaras saulgriežu laikā dodamies īstās "tauriņu fotomedībās", vai, piemēram, piedzīvojam īstu tauriņvirpuli - kādas sugas masveida lidošanas vilni, kā to pērn varējām novērot tālajiem migrantiem - dadžu raibeņiem.

1.attēls. Dienastauriņu sabiedriskā monitoringa brīvprātīgo uzskaišu "ikdiena" pavasara periodā - krūkļu baltenis, nātru raibenis, jāņogu raibenis, kārklu raibenis.  

     Vienlaikus dienastauriņi ir lielisks dabas daudzveidības indikators, kas labam zinātājam var daudz pastāstīt par to, cik dabai draudzīgi mēs dzīvojam. Taču tam ir nepieciešami dati. Datus var iegūt oficiālu monitoringa programmu ietvaros vai brīvprātīgi veiktās uzskaitēs. Latvijā pašlaik ar valsts atbalstu tiek īstenotas divas tauriņu uzskaišu sistēmas - fona monitorings un aizsargājamo dabas teritoriju monitorings. Savukārt brīvprātīgās uzskaites, kas jau kopš tālā 1976. gada ir kļuvušas tik ļoti populāras daudzviet Rietumeiropā, pie mums Latvijā faktiski nenotiek. Taču tieši šo tūkstošiem brīvprātīgo tauriņu novērotāju ieguldījums ir ļāvis tikt pie skaitļiem (piemēram, Eiropas dienastauriņu zālāju indekss) un argumentiem, lai politikas veidotājiem Briselē varētu parādīt, ka daudzviet pastāv un jārisina neilgtspējīgas saimniekošanas, pesticīdu lietošanas vai citu iemeslu dēļ radušās vides problēmas. Šajos skaitļos un argumentos ieklausās.

     Tādēļ šajā rakstā gribu aicināt ikvienu interesentu pievienoties man Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa idejas iedzīvināšanā, veicot vienkāršas tauriņu uzskaites. Lai mums pašiem būtu savi dati par Latviju. Lai Latvija varētu pievienoties eiropeiskajai Butterfly Conservation Europe saimei. Tas būtu tāds kā nākamais solis pēc Latvijas dienastauriņu vērošanas kustības izveidošanās. Pagājušajā gadā, apmeklējot dienastauriņu uzskaitēm veltītu semināru Vācijā, es jautāju semināra dalībniekiem no Lielbritānijas, Vācijas, Nīderlandes - kāda ir motivācija, kādēļ cilvēki iesaistās dienastauriņu uzskaitēs. Atbildes bija visdažādākās - iespēja izkustēties brīvā dabā, svaigā gaisā, zinātkāre un interese par to, kādas tieši dienastauriņu sugas atrodamas lokālajā noteiktas pilsētas vai lauku apvidus faunā, rūpes par dienastauriņu daudzveidības saglabāšanu, vēlme sniegt savu ieguldījumu šajā jomā.

Kas var iesaistīties tauriņu uzskaišu veikšanā?

     Dienastauriņu brīvprātīgo dienastauriņu uzskaišu veikšana pēc būtības ir ļoti vienkārša, tādēļ tajās var iesaistīties ikviens dienastauriņu interesents. Šis ir labs papildus iemesls, lai dotos dabā. Svarīgi ir divi priekšnoteikumi. Pirmais un galvenais - uzskaišu veicējam ir nepieciešams apmēram 1h brīva laika vismaz reizi divās nedēļās visas tauriņu lidošanas sezonas ietvaros (no aprīļa vai maija līdz septembrim vai oktobrim). Otrais - minimāla pieredze Latvijas dienastauriņu atpazīšanā. Ļoti vēlams, lai uzskaišu veicējs ir vismaz aptuveni pazīstams ar konkrētajā uzskaites vietā sastopamajām dienastauriņu sugām, taču nekādā gadījumā nav obligāta dziļa pieredze visas Latvijas dienastauriņu faunas pārzināšanā. Pieredze nāks ar laiku tieši no šādas darbošanās savā "personīgajā" uzskaišu maršrutā. Turklāt, ja izveidotos interesentu grupa, kuru šī aktivitāte "aizrautu", domāju, ka Latvijas Entomoloģijas biedrība arī sniegtu savu atbalstu zināšanu un pieredzes stiprināšanai. Nekāds specifisks inventārs tauriņu uzskaišu veikšanai nav nepieciešams. Tomēr vajadzīgs fotoaparāts, lai varētu nofotografēt un šādā veidā dokumentēt retāk sastopamas sugas vai pārliecinātos par grūtāk atšķiramu sugu noteikšanas pareizību. Varbūt būtu ieteicams arī tālskatis, ja tāds pieejams, lai labāk aplūkotu jau attālus esošus tauriņus.

Kā notiek dienastauriņu uzskaites?

     Tauriņu skaitīšana notiek patstāvīgos maršrutos (transektēs). Cilvēks lēnām pārvietojas pa šo maršrutu, piemēram - ceļmalu, mežmalu, laukmalu, un saskaita visus dienastauriņus, kas novēroti "iedomātā gaisa telpas kubā sev priekšā" - 2.5m pa labi, 2.5 pa kreisi, 5m priekšā un, ja nu kāds tauriņš izlemj lidot tieši gaisā - arī 5m augstumā virs zemes (2. attēls). 


2.attēls. Dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaitē tauriņi tiek skaitīti “iedomātā gaisa telpas kubā sev priekšā” – 2.5m pa labi, 2.5 pa kreisi, 5m priekšā un 5m augstumā. Attēls no Butterfly Conservation Europe vadlīnijām dienastauriņu uzskaitēm.

     Skaitīšanu veic katrai tauriņu sugai atsevišķi. Maršrutu ir jāsadala vairākos posmos, vēlams 100m garumā vai atkarībā no konkrētajā maršrutā labi redzamu orientieru (vientuļi koki, akmeņu kaudzes, zīmīgi taciņu līkumi utml.) izvietojuma, un tauriņi jāsaskaita atsevišķi katram no šiem posmiem (3. attēls). Uzskaites laikā var apstāties, lai atpūstos vai nesteidzīgi tiktu skaidrībā par kāda noslēpumaina tauriņa sugu, piemēram, problemātisko eksemplāru nofotografējot. Latvijā retāk sastopamas sugas vai konkrētajai uzskaišu vietai jaunas, līdz šim nepiefiksētas sugas būtu fotografējamas obligāti. Tauriņu skaitīšanu atsāk tad, kad turpina kustību pa savu maršrutu. Visus novērojums pieraksta lauka piezīmju tabulā (piemēram, 4. attēls, tabulā esošo tauriņu sugu rindu skaits un transektes posmu kolonnu skaits maināms pēc vajadzības) vai reģistrē elektroniski Butterfly Conservation Europe izstrādātā lietotnē (vairāk par to, ko darīt ar datiem par tauriņu novērojumiem - skatiet zemāk). Jāatceras, ka tikpat būtiski kā ikviens novērotais tauriņš ir arī dati par tauriņu neesamību kādā uzskaites reizē, kādā transektes posmā vai visā transektē.


3.attēls. Piemērs dienastauriņu uzskaišu maršrutam. Transektē ir 6 dažāda garuma posmi, kopējais transektes garums nepilni 700m. Konkrētais maršruts izvietots lauku apvidū, apdzīvotas vietas tuvumā esošā zālājā. Transekte pieguļ mežmalām un ceļmalai gan tādēļ, ka ir ērtāka tauriņu uzskaite, vieglāk noteikt posmu robežas un orientēties, gan tādēļ, ka liela daļa dienastauriņi uzturas šajās biotopu pārejas joslās.

4. attēls. Piemērs lauka piezīmju tabulai, kurā ierakstāmi dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaites dati. Maršruta posmu skaits un tabulas tauriņu sugu rindu skaits ir maināmi pēc vajadzības. 

 Kādos apstākļos var skaitīt tauriņus?

     Dienastauriņus jāskaita laikā no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00. Lieliska ziņa ir tas, ka šo brīvdabas pētniecisko aktivitāti varam veikt mums pašiem patīkamā - siltā un saulainā laikā, jo tieši tad tauriņiem ir "labi lidošanas apstākļi". Laikā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 13°C vai debesis ir apmākušās (mākoņu daudzums 50% un vairāk) un tūlīt sāks līt lietus,  tauriņus neskaita. Uzskaites neveic arī vējainā laikā. Vējam stiprumam vajadzētu būt ne lielākam kā 5 balles pēc Boforta skalas, kas atbilst apstākļiem, kad vējā kustas vidēja izmēra koku zari. Ja uzsākot uzskaiti, ir novērojumiem labvēlīgi laikapstākļi, bet kādā brīdī, vēja ātrums vai mākoņu daudzums kļūst lielāks, ieteicams apstāties un brīdi nogaidīt.

Cik bieži tauriņi ir jāskaita?

     Dienastauriņu uzskaites ir veicamas visu sezonu, ideālā gadījumā - vienu reizi katru nedēļu, tomēr tauriņus var skaitīt arī reizi divās vai pat trīs nedēļās. Šādā veidā ir iespējams "noķert" visas konkrētajā vietā dzīvojošās sugas, kas arī ir šīs maršrutu uzskaišu metodes galvenā priekšrocība (5. attēlā redzams, ka ošu pļavraibenim gada griezumā ir salīdzinoši īss lidošanas periods, tādēļ ir viegli bez atkārtotām uzskaitēm "netrāpīt" īstajā laikā, kad tas novērojams vislielākajā skaitā). Pat tad, ja kādu negaidītu apstākļu dēļ kāda no uzskaites reizēm izkrīt (ārzemju ceļojums vai komandējums, skolēnu nometne, kāds negadījums), par to nav jāuztraucas, jo pastāv datu apstrādes metodes, kas ļauj tikt galā ar šādām situācijām.

5.attēls. Dati par ošu pļavraibeni no sabiedriskā monitoringa dienastauriņu uzskaites Slīteres Nacionālajā parkā 2018. gada sezonā. 

Kā izvēlēties dienastauriņu uzskaišu maršrutu?

     Dienastauriņu sabiedriskais monitorings Latvijā šobrīd vēl tikai top, tādēļ nākotnē, iespējams, būs definēti kādi detalizētāki ieteikumi dienastauriņu uzskaišu maršrutu izvēlē. Tomēr pašlaik katrs interesents var brīvi izvēlēties sev labāko uzskaišu maršrutu. Transektei vajadzētu atrasties dzīvesvietas vai darbavietas tuvumā, jo tikai šādā gadījumā varam cerēt uz tauriņu uzskaitēm ilgākā laika periodā, jo uzskaites veicējam nav jāiegulda laiks un līdzekļi, lai nokļūtu līdz tauriņu skaitīšanas vietai. Ja tauriņu maršruts ir "pa rokai", tad saskaitīt tauriņus var pat pusdienu pārtraukumā. Apmēram 1km gara maršruta uzskaitei vasaras vidū jāvelta apmēram 45-60 minūtes laika, tādēļ nav ieteicams izvēlēties par 1km garākas transektes. Katru maršrutu sadala vairākos posmos, parasti 100m garos vai atkarībā no maršrutā esošajiem orientieriem. Gan transektes, gan posmu robežas jādokumentē - jāatzīmē kartē (3.attēls). Maršrutam ir jāatrodas vienā biotopā vai teritorijā ar vienu zemes lietošanas veidu (mežs, zālājs (lauksaimniecības zeme plašākā izpratnē), purvs). Ja uzskaišu veicējs vēlas darboties dažādos biotops, tad var izveidot vairākas neatkarīgas transektes.  Maršruta izvēles laikā jābūt pārliecībai, ka uzskaites šajā maršrutā būs iespējamas pašam vai kādam citam uzskaites veicējam ilgtermiņā. Pēc maršruta izplānošanas, lai pārliecinātos par tā atbilstību pēc iespējas plašākām datu izmantošanas iespējām, ieteicams konsultēties ar Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvi un LU Bioloģijas fakultātes pētnieku Kristapu Vilku (e-pasts: kristaps.vilks@lu.lv).

Ko darīt ar datiem par novērotajiem dienastauriņiem?

     Pēc tam, kad tauriņu novērojumi ir veikti, ko ar iegūtajiem datiem darīt tālāk, lai tiem būtu papildus pienesums dienastauriņu daudzveidības labā? Viens no ceļiem - reģistrēties pašam un pēc tam piereģistrēt arī savu transekti Butterfly Conservation Europe eBMS sistēmā (https://butterfly-monitoring.net/). Šādā gadījumā pastāv iespēja novērojumus reģistrēt jau dabā, izmantojot specifisku viedtālruņiem paredzētu lietotni. Ja nav vēlēšanās iedziļināties jaunā novērojumu reģistrēšanas sistēmā, pastāv alternatīvas. Viena no tām - reģistrēt savus novērojumus portālā Dabasdati.lv, katram transektes posmam norādot konstatētās sugas. Šādā gadījumā piezīmju laukā būtu jāuzraksta atsauce uz to, ka novērojums nav gadījuma rakstura, bet ir veikts Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa (LDSM) ietvaros. Tāpat nepieciešams atzīmēt arī transektes posma kārtas numuru (piemēram - LDSM, 1.posms). Iespējams, ka nākotnē varētu atrast kādu ērtāku risinājumu tauriņu novērojumu reģistrēšanai portālā Dabasdati.lv. Pašlaik visieteicamāk būtu izmantot šim mērķim īpaši izveidotas un tiešsaistē pieejamas vienkāršas elektroniskās tabulas (piemērs 4. attēlā) - plašāk informāciju par šo alternatīvu var iegūt, rakstot vēstuli raksta autoram (e-pasts: kristaps.vilks@lu.lv). Jebkurā gadījumā, Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa veidošanas un koordinēšanas kontekstā priecāšos, ja dosiet man kādu ziņu gadījumos, kad esiet nodomājuši veikt dienastauriņu skaitīšanu.

Ieteikumi no dienastauriņu  brīvprātīgo uzskaišu pieredzes Slīteres Nacionālajā parkā

     Raksta autors dienastauriņu brīvprātīgās uzskaites Slīteres Nacionālajā parkā veic jau trešo gadu pēc kārtas. Uzskaišu rezultāti ir ļāvuši ne tikai noskaidrot lokālo dienastauriņu faunu, bet iegūt arī priekšstatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem Latvijas dienastauriņu monitoringa sistēmās. Šajā raksta sadaļā minētas dažas pārdomas, kas var noderēt, uzsākot dienastauriņu maršrutu uzskaites. Vispirms - iesācējiem varētu būt raksturīga vēlme pierakstīt tādu tauriņu novērojumus, kas atrodas ārpus transektes un ārpus novērojamās 5m x 5m x 5m zonas. Jo īpaši pavasaros, kad var likties, ka novērojamo tauriņu skaits ir ļoti mazs (6. attēls). Atsevišķos biotopos, piemēram, sausos zālājos, tas ir īpaši izteikti. Vēlāk vasaras vidū situācija var strauji mainīties - un transektēs būs iespējams novērot daudz vairāk tauriņu - gan eksemplāru, gan sugu skaita ziņā. Otra lieta - iesācējiem dažkārt var sagādāt grūtības atšķirt atsevišķas tauriņu sugas lidojumā. Šo prasmi var uzlabot, vērojot dienastauriņus ārpus uzskaites laika. Dažas sugas dabā ir ļoti grūti atšķiramas, tādā gadījumā uzskaitēs izmanto sugu pārus. Treškārt - dažkārt iesācējiem grūtības un pat iekšējus pārmetumus sagādā problēma ar nenoteiktiem tauriņiem, kas atbilstoši metodikai redzēti novērojamajā zonā, taču lidojuši tik ātri, ka nav paspēts tos noteikt. Šādus tauriņus ir "jāaizmirst". Pretējā gadījumā uzskaiti nebūs iespējams pabeigt, jo katrā reizē vismaz daži tauriņi noteikti būs šajā nenoteikto tauriņu grupā. Katrā ziņā tiem nav jāseko līdzi, pametot uzskaišu maršrutu. Visbeidzot, tauriņu uzskaitēs noteikti ieteicams ņemt līdzi fotoaparātu un varbūt arī tālskati, ja tāds ir pieejams. Šie tehniskie palīglīdzekļi dod iespēju dokumentēt problemātiskos eksemplārus un retās sugas, kā arī apskatīt tauriņus, kas transektē atrodas vēl attālus priekšā un tādā veidā jau iepriekš noskaidrot tauriņa sugas piederību, bet tomēr priekšlaicīgi vēl nereģistrējot to lauka piezīmēs.


6. attēls. Pārskats par dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaitē novēroto tauriņu sugu un eksemplāru skaitu Slīteres Nacionālajā parkā, 2018. gadā. 

Kopsavilkums

1. Sabiedriskajā dienastauriņu monitoringā uz brīvprātības principiem var iesaistīties ikviens dienastauriņu interesents. Nepieciešams aptuveni 1h brīvs laiks vismaz reizi divās nedēļās, minimālas zināšanas par Latvijas dienastauriņu atpazīšanu un vēlēšanās detalizētāk izzināt uzskaites vietā esošā dienastauriņu faunu.

2. Dienastauriņu uzskaites tiek veiktas, novērotājam lēnām ejot pa brīvi izvēlētu transekti patstāvīgā, līdz 1km garā maršrutā un saskaitot, cik daudz katras sugas dienastauriņi katrā transektes posmā ir novēroti iedomātā 5x5x5m gaisa telpas kubā novērotāja priekšā.

3. Dienastauriņu uzskaites tiek veiktas visu sezonu, vismaz vienu reizi divās nedēļās (vēlamais uzskaišu veikšanas biežums - vienu reizi nedēļā). Tauriņu skaitīšana jāveic laika periodā no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00 tauriņu lidošanai labvēlīgos laikapstākļos (silts, saulains, neliels vēja ātrums).

4. Uzskaišu dati reģistrējami Butterfly Conservation Europe eBMS sistēmā, portālā Dabasdati.lv vai, ieteicams, īpaši šim mērķim izveidotās un tiešsaistē pieejamās elektroniskajās tabulās.

5. Uzskaišu rezultāti tiks izmantoti zinātniskiem mērķiem dienastauriņu daudzveidības saglabāšanas veicināšanai Latvijā un Eiropā kopumā. Uzskaišu veicēji tiks iepazīstināti ar sabiedriskā dienastauriņu monitoringa attīstības gaitu, kā arī katras uzskaišu sezonas rezultātiem.

6. Plašāka informācija par tauriņu uzskaitēm (angļu valodā) ir pieejama Butterfly Conservation Europe interneta resursos:

https://butterfly-monitoring.net/

https://www.vlinderstichting.nl/butterfly-conservation-europe

 

Kristaps Vilks, entomologs

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektors,

Latvijas Entomoloģijas biedrības biedrs

09-05-2020

Pēdējie novērojumi
Sturnus vulgaris - 2024-04-19 Rekmanis
Buteo lagopus - 2024-04-19 Edgars Smislovs
Sylvia atricapilla - 2024-04-19 Rekmanis
Anthus trivialis - 2024-04-19 Rekmanis
Aves sp. - 2024-04-19 rolandsl
Lanius collurio - 2024-04-19 Rekmanis
Cyanistes caeruleus - 2024-04-19 Rekmanis
Nezināms
Ignotus
@ Vīksna
Pēdējie komentāri novērojumiem
Irbe 19.aprīlis, 14:49

Žubīte M


Linards Dedzis 19.aprīlis, 14:20

Paldies Ansi par sugu noteikšanu! :)


dziedava 19.aprīlis, 12:14

Pirmā piegājienā man ar šķita, ka nav tās joslas, ņēmu vēl un atradu. Nu īsti jau nav citu variantu ar tumšām sporām. Nu vai arī mums jauna suga zinātnei :))


IlzeP 19.aprīlis, 10:32

Paldies! Bildē tomēr labāk redzams, nekā video. Domāju, ka jūras ērglis.


IlzeP 19.aprīlis, 10:30

Kamēr Diāna skatās, ielaboju datumus. Vai pareizi?


IlzeP 19.aprīlis, 10:29

Paldies, laikam jau būs gan.


Vīksna 19.aprīlis, 10:27

Vispār šajā nelielajā mežā bija tikai dažas vecākas audzes, pārsvarā izcirtumi, jaunaudzes. Bet 2 gados vēl pāri 20 izcirtumus uztaisīja ar privātiem kopā.Tikko aprīlī vēl privātie nozāģēja.Tā te vairākus mežus izzaģē, veco mežu vairs nav, vai nu dažos metros kāds koks.


sandis 19.aprīlis, 00:27

Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


guta7 18.aprīlis, 23:53

Paldies, Astra, par palīdzību!


JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

Paldies


Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

Veca melnā samtpiepe


Amanda 18.aprīlis, 22:42

Baltā cielava


Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

Paldies par labojumu Ansi!


guta7 18.aprīlis, 21:03

Paldies par sūnu noteikšanu!


dziedava 18.aprīlis, 20:13

Tas objekts bija ciets?


dziedava 18.aprīlis, 19:54

mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


mufunja 18.aprīlis, 18:19

Paldies Julita. ES viņu redzēju.


dziedava 18.aprīlis, 17:58

Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:57

Paldies.Ansi. Parastais ar krāšņo man jūk, tāpat matainais ar kadiķu,


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:51

Paldies,Ansi,


Ansis 18.aprīlis, 17:48

Ar ārzemju un iNaturālista speciālistiem jābūt uzmanīgiem. Viņi pazīst savas zemes sugas, bet Latvija tiem sveša.


aivaram 18.aprīlis, 17:31

Tagad visi var! Atvainojos!


ivars 18.aprīlis, 17:29

Jūras.


IlzeP 18.aprīlis, 17:14

Bez atļaujas nevar.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:07

Paldies,Ansi, par noteikšanu.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:05

Paldies,Ansi. Ne tā bilde pielikusies, bet nu lai paliek, suga ir nomainīta.


adata 18.aprīlis, 16:39

Ļoooti glīta!


Diāna 18.aprīlis, 16:39

Manuprāt, šī nav plaisājošā rūtaine! Nevaru zureizpateikt, kas cits, bet rūtainei nav raksturīga struktūra un kopskats.


Diāna 18.aprīlis, 16:29

Jā, Julita, nepiedomāju, ka automātiski ielasās datumi, skatīšos, vai varu labot


aivaram 18.aprīlis, 16:04

https://drive.google.com/file/d/1eVV6pU-QytpbBoLdQABEKI3HwkGjWD4u/view?usp=drive_link Cerams tagad var redzēt no auto videokameras!


dziedava 18.aprīlis, 15:32

Šī ir mūsu apse? Savējās mikroskopēju, sporas traumētas, tomēr var samanīt gaišu joslu pāri (visiem paraugiem), kas raksturīga Physarum ovisporum. Ja Tu savām atrodi gaišu joslu pāri, tad būs tā pati suga, jo skatos, ka Tev rakstīts - sporas tumšas. Alternatīva ar šo sporu izmēru ir P.licheniforme, bet tad sporām vienai pusei jābūt gaišākai (savām to nenovēroju).


dziedava 18.aprīlis, 15:13

Skaists tīkliņš! :)


dziedava 18.aprīlis, 14:59

Šī izskatās intriģējoši - vai nav kāda no pēcsniedzīšu lampītēm!


IlzeP 18.aprīlis, 12:30

Vai nav tomēr vālīšu?


dziedava 18.aprīlis, 11:54

Paldies, Diāna, ka ieziņoji! :) Tikai datumi tad sanāk 2.-9. aprīlis laikam?


dziedava 18.aprīlis, 11:05

Varētu būt saķepusi, veca sprodzīte Arcyria sp. Nez vai to varēs noteikt.


dziedava 18.aprīlis, 10:18

Iekšējās struktūras te ir ļoti smalkas, dzelksnītēm Badhamia sp. baltais tīkls iekšpusē būtu ar resnākiem pavedieniem. Sporas izskatās tumšas. Jāskatās, vai sporām nav pāri balti līnija kā plaissporu pumpurītei Physarum ovisporum. Tās līnijas nav viegli pamanāmas, jāieskatās. Te, piemēram ir vairākām sporām: https://dabasdati.lv/lv/image/2dfb876922600dd4a7f4de1b61331232/803924/


ivars 18.aprīlis, 09:30

Sagaišinot bildes, teiktu, ka gaišs peļu klijāns: https://failiem.lv/u/ryunwbwywp


IlzeP 18.aprīlis, 08:55

Kādas idejas par šo putnu?


DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


mufunja 17.aprīlis, 11:44

Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


dziedava 17.aprīlis, 11:18

Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

:) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


Vīksna 17.aprīlis, 10:59

Paldies !


mufunja 17.aprīlis, 10:50

Paldies, Julita, es paskatīšos


dziedava 17.aprīlis, 10:47

Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


IlzeP 17.aprīlis, 09:09

Saiti uz video gan neredzam


dziedava 17.aprīlis, 07:56

Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


guta7 17.aprīlis, 07:48

Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

Paldies,Margarita.


Irbe 17.aprīlis, 07:43

Melnais mežastrazds


adata 17.aprīlis, 07:43

Paldies. Margarita, par putniem! Dzilnītim tik dažādi var būt tie saucieni!


dziedava 17.aprīlis, 07:33

Nu nav jau nekāds brīnums, man arī uz brīdi šķita, ka bija vasara :D. Gļotsēnēm pat kalendāra [šķiet] nav.


sandis 17.aprīlis, 00:48

Mjāā.. :)


sandis 17.aprīlis, 00:37

Te jau ne tikai suga, bet arī ģints jauna! Apsveikumi arī no manis, prieks, ka arī šo izdevās noteikt līdz galam!


felsi 16.aprīlis, 21:56

Lēnām veidojas apvalciņš, briestot izdala nepatīkamu smaržu, vairāk nenovērošu.:)


Irbe 16.aprīlis, 21:50

Dzilnītis


felsi 16.aprīlis, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Arī liekas, ka no vasaras atnākusi:)


Irbe 16.aprīlis, 21:46

Šķiet, sarkanrīklīte


Irbe 16.aprīlis, 21:40

Paceplītis, dziedātājstrazds, zīlīte, čunčiņš


Ziemelmeita 16.aprīlis, 21:35

Paldies, Margarita un Ilze.


felsi 16.aprīlis, 21:32

Ej tu sazini, kas gļotsēnēm prātā! Man maijā vai jūnijā ir bijusi vīnoķekaru dzelksnīte:)


adata 16.aprīlis, 21:30

Nu gan jauki! Arī tādas mēdz būt gļotsēnes!


felsi 16.aprīlis, 21:29

Paldies!


Irbe 16.aprīlis, 21:28

Jūras ērglis?


felsi 16.aprīlis, 21:28

Super, diži apsveikumi!


mufunja 16.aprīlis, 21:18

Paldies Julita par paveikto darbu. Esmu tik priecīga,ka izdevās noteikt sugu.


Irbe 16.aprīlis, 21:18

Būs vien mājas strazds, melnais mežastrazds neligzdo dobumā.


dziedava 16.aprīlis, 21:12

Velk uz vasaras sugu, bet kas tad tagad bija par laika apstākļiem, ja ne vasara? :))


dziedava 16.aprīlis, 21:11

Sandi - Andris Baroniņš plazmodiju atrada 30. augustā un 1. septembrī, Inguna plazmodiju atrada 11. jūlijā un 13. aprīlī. Izskatās - kad grib, tad aug ;)


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:09

Sakārtota sistemātika


ekologs 16.aprīlis, 21:09

Manuprāt Skrejvabole (Limodromus assimilis).


IlzeP 16.aprīlis, 21:08

Sakārtota sistemātika


dziedava 16.aprīlis, 21:07

Par šo liels prieks! Jo plazmodiji negrib nobriest, bet nobriedušais izskatījās tikai plēvīte, bet ar to pietika :)


dziedava 16.aprīlis, 21:06

Mikrofoto un Edvīna apstiprinājums: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3642994485960383/


IlzeP 16.aprīlis, 21:02

Varbūt kādam ir viedoklis. Esot 2 sugas - Skeletocutis nivea, sniegbaltā baltene un Skeletocutis semipileata, pusklājeniskā baltene. Mums te Dabasdatos ir abas kopā. Kura (kuras?) ir Dabasdatos saziņotās - (51) novērojums?


IlzeP 16.aprīlis, 20:47

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 20:41

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 19:56

Sakārtota sistemātika (suga tā pati)


Vīksna 16.aprīlis, 19:45

Paldies !


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


mufunja 16.aprīlis, 18:31

Paldies Sandis. Un paldies par kompāniju. Tas bija lieliski.:):)


IlzeP 16.aprīlis, 18:17

Sakārtots sugu saraksts. Šeit nav īstā vieta, kur rakstīt, bet skatos, ka KĀDS ADMINISTRATORS DEAKTIVĒ SUGU DUPLIKĀTUS, PIRMS TAM NEPĀRNESOT NOVĒROJUMUS. Līdz ar to attiecīgie novērojumi datu atlasē neparādās. Šī suga, piemēram, bija sarakstā 2x ar identiskiem latviskajiem un latīniskajiem nosaukumiem; nācās vienu pārsaukt par "pagaidu" un uz brīdi aktivizēt, lai "pārnestu" novērojumus.


kimkim 16.aprīlis, 18:08

Šķiet, ka peļu klijāns


sandis 16.aprīlis, 18:06

Oho, tik svaigs! Nez, šī pavasara suga vai tikai silto dienu apmānīts eksemplārs?


sandis 16.aprīlis, 18:04

Apsveicu "pēcsniedzīšu ekspedīciju" ar taustāmo rezutātu, Marinu ar kārtējo jauno sugu un paldies par iespēju klātienē redzēt šo atradni (un ievākt arī sev paraudziņu)!


IlzeP 16.aprīlis, 18:01

Bija sarakstā 2x, apvienotas


IlzeP 16.aprīlis, 17:55

Noteica Inita


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:34

Šī arī, tomēr, izskatās pēc Lewinskya speciosa.


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:21

Šī tomēr ir Lewinskya speciosa.


ekologs 16.aprīlis, 13:24

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica) :)


BI 16.aprīlis, 12:49

Mazulis, tēviņš, 19.05.2022. Bērnu slimnīca


dziedava 16.aprīlis, 11:15

Cerēju, ka te būs kas cits, bet perīdijs ir ar brūniem plankumiem, un tur pēc šādām sporām sanāk tikai viens variants.


Mareks Kilups 16.aprīlis, 08:18

paldies!


eme 16.aprīlis, 08:02

Jā, laikam tiešām sevi ķauķis. Nevarēja saklausīt pauzes dziesmas daļās, tāpēc vairāk likās līdzīgs vakarlēpim.


dziedava 15.aprīlis, 23:32

Raivo, neatradām gan. Te bij tāda "īsā" piestāšana pa ceļam uz Latgali. Ja nu atrodam :). Varam citugad mēģināt kopīgiem spēkiem meklēt, tagad jau Marina mūs apmācīja - kur un kā jāskatās :)


Mežirbe777 15.aprīlis, 23:25

Tajā mežā vēl kāda nivicolous suga neatradās? Tajā dienā biju citos mežos, būtu zinājis, palīdzētu meklēšanā. ML teritorijās gļotsēņu sugu daudzveidība ir daudz lielāka, nekā tajā mežā. :))


dziedava 15.aprīlis, 22:46

Neubertam 49.lpp. pēc zīmējumiem sanāk B, C, kas ir C.ellae, nekā labāka nav


dziedava 15.aprīlis, 22:41

Starp citu, C.ellae sinonīms ir C.nannegae :))


dziedava 15.aprīlis, 22:39

Sporu izmēri mums var teikt sakrīt, jo es rēķinu līdz 0,5 un man sanāca 8,5-9 mkm


dziedava 15.aprīlis, 22:38

Tiesa, arī pēc Neuberta C.ellae diametrs ir 0,3-0,4 mm, bet te man bija 0,4-0,5 mm (Tev vēl vairāk)


dziedava 15.aprīlis, 22:36

Nannengu bija bail skatīties :D, par šādām man pirms tam jau bija piezīmes sarakstītas. Bet nu šis ir tas starpvariants.


dziedava 15.aprīlis, 22:34

Par līdzīgu bija diskusija arī pie Sanda. Gļotsēne ne tik gara un ne tik īsa . Starp C.nigra un C.ellae. Neatceros, cik gara bija Sandim, bet viņam teicu, ka gan jau C.nigra. Tagad šo skatos piezīmēs, kas pēc frančiem C.ellae līdz 1 mm, bet pēc Neuberta līdz 1,6(2) mm, kas visu maina.


VijaS 15.aprīlis, 22:31

Līdz konkrētākai hipotēzei nenonācu, atslēga Nannengā vispār izskatās briesmīgi...


VijaS 15.aprīlis, 22:22

Īsi gali un smalki dzelonīši; elateras kopumā smukas. Bet par sporām bija pārsteigums, ka neatradu, paraudziņš nemaz tik bezcerīgs neizskatījās.


dziedava 15.aprīlis, 22:18

Klau, ko Tu neuzrakstīji, ka šis ir mikroskopēts? Es tikko arī mikroskopēju to pašu :)


dziedava 15.aprīlis, 22:16

Elateras, starp citu, ļoti interesantas. Ar īsiem galiem. Būtu jāpapēta, kam vispār tā var būt. Bet nu sēnes sporas apēdušas gan


pustumsa 15.aprīlis, 21:54

Paldies!


dziedava 15.aprīlis, 21:48

Piekrītu Didymium crustaceum :)


Ziemelmeita 15.aprīlis, 21:46

Paldies,Ansi,par labojumu.


VijaS 15.aprīlis, 21:44

Augļķermeņi it kā neizskatās bojāti, bet mikroskopijā abos sagatavotajos stikliņos sanāk dzeltens ķīselis ar elaterām, sporas neatrodu. Atstāju nenoteiktu.


felsi 15.aprīlis, 21:31

Pievienoju mikroskopiju.


gunitak 15.aprīlis, 19:52

Ļoti labi. Otrā bildē pāris. Ieliekot statusu P, novērojums aizies ligzdojošo putnu atlantam.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 19:50

Gulbis tas bija, putnu redzēju. Riņķoja ne pārāk augstu. Es mazo nepazīstu, bet klausoties gulbju balsis putni lv., vislīdzīgākais likās tieši mazā gulbja sauciens, tapēc radās šaubas vai ziemeļu vai mazais gulbis.


mufunja 15.aprīlis, 19:48

Nejauša fotogrāfija


IlzeP 15.aprīlis, 19:43

Niedru liju mātītes jau ir brūnas.


IlzeP 15.aprīlis, 19:41

Varbūt mazais? Bet man nav pieredzes... Droši, ka gulbis?


gunitak 15.aprīlis, 19:36

Statuss (P)


gunitak 15.aprīlis, 19:06

Varbūt niedru stērste?


IlzeP 15.aprīlis, 19:05

Paldies, ieziņošu atsevišķi. Hmm, būs rīt arī jāiet uz Linezeru - vakar ķerra, šodien lielgalvis... kas būs rīt? :)


Edgars Smislovs 15.aprīlis, 19:02

Viena tik tiešām lielgalvja M.


IlzeP 15.aprīlis, 18:54

Vai vēl kādam viena no M neizskatās pēc brūnkakļa?


Gradin 15.aprīlis, 18:41

Es teiktu, ka laucis


mufunja 15.aprīlis, 18:08

Vēl viens noslēpums :)


dziedava 15.aprīlis, 18:05

Pagaidām atstāšu kā līdz galam nenoteiktu.


dziedava 15.aprīlis, 18:04

Vēl var būt Badhamia rugulosa, bet tai pagaidām neatradu foto salīdzināšanai. Ļoti reta


dziedava 15.aprīlis, 18:01

Šo es mikroskopēju un man īsti nekas nesanāk. Ne nivicolous, ne parasta suga. Izskatās, ka Physarum sp. Mazliet līdzīgs Physarum sulphureum, bet sporām nav tumšāku kārpu grupas. Physarum decipiens it kā ir bez kājiņas, bet šiem ir kājiņas. Man šķiet, ka Edvīns teica, ka Physarum decipiens patiesībā ir sugu grupa un tur vajadzētu veikt inventarizāciju, varbūt tāpēc grūti noteikt.


dziedava 15.aprīlis, 17:57

Paldies, domāju, ka atradu! :)


spiigana 15.aprīlis, 17:55

Vajadzētu arī plēšputniem iespēju ielikt "nenoteikts". To, ka tas ir plēšputns, es redzu, bet konkrētāk identificēt ir problēmas. Un ne tikai šoreiz...


felsi 15.aprīlis, 17:47

Tā arī lēnām gatavojas :)


mufunja 15.aprīlis, 17:44

Julita, jums ir šis paraugs


dziedava 15.aprīlis, 17:40

Labi! Tur ir divas lapas, man izskatās, ka uz katras lapas ir cita suga :). Noteikšana nebūs ātra visiem tiem vākumiem, jo daudz paraugu un sarežģīti noteikt.


mufunja 15.aprīlis, 17:35

tie ir no vienas vietas


mufunja 15.aprīlis, 17:34

Es paskatījos uz savējiem, es noteikti tos sajaucu.(((


adata 15.aprīlis, 17:33

Šī nebūs Eiropas saulpurene.


dziedava 15.aprīlis, 17:24

Marina, vai varētu būt, ka ievāktas citas lapas, nekā ir pirmajos foto? Es atradu līdzīgu 1. aprīļa paraugu (Gaiduļi) uz lapām, bet gļotsēnes izskatās drusku citādāk izvietotas.


mufunja 15.aprīlis, 17:18

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:17

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:15

Julita, jums ir šis paraugs.


dziedava 15.aprīlis, 17:15

Tā ka par jauno sugu "atbildīga" noteikti ir Marina, šis ir tikai manis atrasts eksemplārs, ko Edvīns atzina par labu esam :D


mufunja 15.aprīlis, 17:13

Es arī domāju, ka tas ir tāds pats tips. Tas ir tikai tas, ka pirmais paraugs nogatavojās mājās, tāpēc tas bija savādāk.


dziedava 15.aprīlis, 17:10

Te Edvīna apstiprinājums T. alpina: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3643043522622146 Viņš gan apgalvo, ka apstiprinājums ir tikai šim konkrētajam novērojumam, nevis iepriekšējiem. Mana pārliecība, ka tur visi bija vienādi, bet lai vai kā - apstiprināts ir šis, kas bija arī vispilnīgāk nobriedušais. Es mikroskopēju vēl 2 citus mazāk nobriedušus, un tur sporas par kādu 1 mkm bija mazākas, kaut visādi citādi arī domāju, ka tomēr šī pati suga, jo elateras izskatījās tādas pašas (citām līdzīgām sugām tādas nav redzētas).


girtsbar 15.aprīlis, 16:54

Kļūda datu ievadē


Osis 15.aprīlis, 16:07

Paldies Edgar!


Irbe 15.aprīlis, 15:40

Niedru lija


ivars 15.aprīlis, 15:29

Droši vien, jā.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:33

ērglis diez vai būs - nav tāds izmērs. gan jau tā pati niedru lija tomēr.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:32

paldies!


ekologs 15.aprīlis, 11:45

Smecernieks (Hylobius sp.) :)


Marjory 15.aprīlis, 11:44

Šajā ligzdā stārķi dzīvo jau daudzus gadus.


ivars 15.aprīlis, 10:48

Sloka.


dziedava 15.aprīlis, 08:23

Gan jau gļotpūpēdis parastais


IlzeP 15.aprīlis, 07:53

Tā kā neviens neprotestē, rakstu nosaukumu


dziedava 14.aprīlis, 22:57

Hipotēze?


felsi 14.aprīlis, 22:53

Briedinu.


dziedava 14.aprīlis, 21:51

Oho, ka tik nebūs kruzuļotais ragansviests! Fuligo gyrosa syn. Physarum gyrosum


Mangusts 14.aprīlis, 21:44

Paldies!


ivars 14.aprīlis, 21:22

Ielieciet failiem.lv un iekopējiet šeit saiti.


guta7 14.aprīlis, 20:55

Noskatījos video vairākas reizes, aste neatbilst sarkanai klijai, tātad nav. Kur varētu pievienot video, lai speciālisti vārtu noteikt šo košo plēšputnu.


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 20:53

Manuprāt niedru lija


IlzeP 14.aprīlis, 20:38

Vai video ir kaut kur redzams?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts