Aktīvie lietotāji: 152 Šodien ievadītie novērojumi: 1427 Kopējais novērojumu skaits: 1828386
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Skaitīsim dienastauriņus!
Pievienots 2020-05-09 20:23:53

Dienastauriņi ir viena no plašākai sabiedrībai interesantākajām kukaiņu grupām. Tie ir salīdzinoši lieli, spilgti krāsoti un fotogēniski, viegli novērojami un labi atpazīstami kukaiņi. Pēdējo gadu dienastauriņu vērošanas aktivitātes portālā Dabasdati.lv apliecina, ka arī Latvijā dienastauriņi aizvien vairāk piesaista cilvēku uzmanību. Tauriņu pasaule ir tik daudzkrāsaina, ka mēs nekad nevaram zināt, kādus pārsteiguma brīžus tā mums sagādās. Vienalga, vai tas ir laiks, kad katrs agrā pavasarī sagaidām savu pirmo gada tauriņu un domājam par sagaidāmo vasaru (1.attēls), vai vasaras saulgriežu laikā dodamies īstās "tauriņu fotomedībās", vai, piemēram, piedzīvojam īstu tauriņvirpuli - kādas sugas masveida lidošanas vilni, kā to pērn varējām novērot tālajiem migrantiem - dadžu raibeņiem.

1.attēls. Dienastauriņu sabiedriskā monitoringa brīvprātīgo uzskaišu "ikdiena" pavasara periodā - krūkļu baltenis, nātru raibenis, jāņogu raibenis, kārklu raibenis.  

     Vienlaikus dienastauriņi ir lielisks dabas daudzveidības indikators, kas labam zinātājam var daudz pastāstīt par to, cik dabai draudzīgi mēs dzīvojam. Taču tam ir nepieciešami dati. Datus var iegūt oficiālu monitoringa programmu ietvaros vai brīvprātīgi veiktās uzskaitēs. Latvijā pašlaik ar valsts atbalstu tiek īstenotas divas tauriņu uzskaišu sistēmas - fona monitorings un aizsargājamo dabas teritoriju monitorings. Savukārt brīvprātīgās uzskaites, kas jau kopš tālā 1976. gada ir kļuvušas tik ļoti populāras daudzviet Rietumeiropā, pie mums Latvijā faktiski nenotiek. Taču tieši šo tūkstošiem brīvprātīgo tauriņu novērotāju ieguldījums ir ļāvis tikt pie skaitļiem (piemēram, Eiropas dienastauriņu zālāju indekss) un argumentiem, lai politikas veidotājiem Briselē varētu parādīt, ka daudzviet pastāv un jārisina neilgtspējīgas saimniekošanas, pesticīdu lietošanas vai citu iemeslu dēļ radušās vides problēmas. Šajos skaitļos un argumentos ieklausās.

     Tādēļ šajā rakstā gribu aicināt ikvienu interesentu pievienoties man Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa idejas iedzīvināšanā, veicot vienkāršas tauriņu uzskaites. Lai mums pašiem būtu savi dati par Latviju. Lai Latvija varētu pievienoties eiropeiskajai Butterfly Conservation Europe saimei. Tas būtu tāds kā nākamais solis pēc Latvijas dienastauriņu vērošanas kustības izveidošanās. Pagājušajā gadā, apmeklējot dienastauriņu uzskaitēm veltītu semināru Vācijā, es jautāju semināra dalībniekiem no Lielbritānijas, Vācijas, Nīderlandes - kāda ir motivācija, kādēļ cilvēki iesaistās dienastauriņu uzskaitēs. Atbildes bija visdažādākās - iespēja izkustēties brīvā dabā, svaigā gaisā, zinātkāre un interese par to, kādas tieši dienastauriņu sugas atrodamas lokālajā noteiktas pilsētas vai lauku apvidus faunā, rūpes par dienastauriņu daudzveidības saglabāšanu, vēlme sniegt savu ieguldījumu šajā jomā.

Kas var iesaistīties tauriņu uzskaišu veikšanā?

     Dienastauriņu brīvprātīgo dienastauriņu uzskaišu veikšana pēc būtības ir ļoti vienkārša, tādēļ tajās var iesaistīties ikviens dienastauriņu interesents. Šis ir labs papildus iemesls, lai dotos dabā. Svarīgi ir divi priekšnoteikumi. Pirmais un galvenais - uzskaišu veicējam ir nepieciešams apmēram 1h brīva laika vismaz reizi divās nedēļās visas tauriņu lidošanas sezonas ietvaros (no aprīļa vai maija līdz septembrim vai oktobrim). Otrais - minimāla pieredze Latvijas dienastauriņu atpazīšanā. Ļoti vēlams, lai uzskaišu veicējs ir vismaz aptuveni pazīstams ar konkrētajā uzskaites vietā sastopamajām dienastauriņu sugām, taču nekādā gadījumā nav obligāta dziļa pieredze visas Latvijas dienastauriņu faunas pārzināšanā. Pieredze nāks ar laiku tieši no šādas darbošanās savā "personīgajā" uzskaišu maršrutā. Turklāt, ja izveidotos interesentu grupa, kuru šī aktivitāte "aizrautu", domāju, ka Latvijas Entomoloģijas biedrība arī sniegtu savu atbalstu zināšanu un pieredzes stiprināšanai. Nekāds specifisks inventārs tauriņu uzskaišu veikšanai nav nepieciešams. Tomēr vajadzīgs fotoaparāts, lai varētu nofotografēt un šādā veidā dokumentēt retāk sastopamas sugas vai pārliecinātos par grūtāk atšķiramu sugu noteikšanas pareizību. Varbūt būtu ieteicams arī tālskatis, ja tāds pieejams, lai labāk aplūkotu jau attālus esošus tauriņus.

Kā notiek dienastauriņu uzskaites?

     Tauriņu skaitīšana notiek patstāvīgos maršrutos (transektēs). Cilvēks lēnām pārvietojas pa šo maršrutu, piemēram - ceļmalu, mežmalu, laukmalu, un saskaita visus dienastauriņus, kas novēroti "iedomātā gaisa telpas kubā sev priekšā" - 2.5m pa labi, 2.5 pa kreisi, 5m priekšā un, ja nu kāds tauriņš izlemj lidot tieši gaisā - arī 5m augstumā virs zemes (2. attēls). 


2.attēls. Dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaitē tauriņi tiek skaitīti “iedomātā gaisa telpas kubā sev priekšā” – 2.5m pa labi, 2.5 pa kreisi, 5m priekšā un 5m augstumā. Attēls no Butterfly Conservation Europe vadlīnijām dienastauriņu uzskaitēm.

     Skaitīšanu veic katrai tauriņu sugai atsevišķi. Maršrutu ir jāsadala vairākos posmos, vēlams 100m garumā vai atkarībā no konkrētajā maršrutā labi redzamu orientieru (vientuļi koki, akmeņu kaudzes, zīmīgi taciņu līkumi utml.) izvietojuma, un tauriņi jāsaskaita atsevišķi katram no šiem posmiem (3. attēls). Uzskaites laikā var apstāties, lai atpūstos vai nesteidzīgi tiktu skaidrībā par kāda noslēpumaina tauriņa sugu, piemēram, problemātisko eksemplāru nofotografējot. Latvijā retāk sastopamas sugas vai konkrētajai uzskaišu vietai jaunas, līdz šim nepiefiksētas sugas būtu fotografējamas obligāti. Tauriņu skaitīšanu atsāk tad, kad turpina kustību pa savu maršrutu. Visus novērojums pieraksta lauka piezīmju tabulā (piemēram, 4. attēls, tabulā esošo tauriņu sugu rindu skaits un transektes posmu kolonnu skaits maināms pēc vajadzības) vai reģistrē elektroniski Butterfly Conservation Europe izstrādātā lietotnē (vairāk par to, ko darīt ar datiem par tauriņu novērojumiem - skatiet zemāk). Jāatceras, ka tikpat būtiski kā ikviens novērotais tauriņš ir arī dati par tauriņu neesamību kādā uzskaites reizē, kādā transektes posmā vai visā transektē.


3.attēls. Piemērs dienastauriņu uzskaišu maršrutam. Transektē ir 6 dažāda garuma posmi, kopējais transektes garums nepilni 700m. Konkrētais maršruts izvietots lauku apvidū, apdzīvotas vietas tuvumā esošā zālājā. Transekte pieguļ mežmalām un ceļmalai gan tādēļ, ka ir ērtāka tauriņu uzskaite, vieglāk noteikt posmu robežas un orientēties, gan tādēļ, ka liela daļa dienastauriņi uzturas šajās biotopu pārejas joslās.

4. attēls. Piemērs lauka piezīmju tabulai, kurā ierakstāmi dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaites dati. Maršruta posmu skaits un tabulas tauriņu sugu rindu skaits ir maināmi pēc vajadzības. 

 Kādos apstākļos var skaitīt tauriņus?

     Dienastauriņus jāskaita laikā no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00. Lieliska ziņa ir tas, ka šo brīvdabas pētniecisko aktivitāti varam veikt mums pašiem patīkamā - siltā un saulainā laikā, jo tieši tad tauriņiem ir "labi lidošanas apstākļi". Laikā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 13°C vai debesis ir apmākušās (mākoņu daudzums 50% un vairāk) un tūlīt sāks līt lietus,  tauriņus neskaita. Uzskaites neveic arī vējainā laikā. Vējam stiprumam vajadzētu būt ne lielākam kā 5 balles pēc Boforta skalas, kas atbilst apstākļiem, kad vējā kustas vidēja izmēra koku zari. Ja uzsākot uzskaiti, ir novērojumiem labvēlīgi laikapstākļi, bet kādā brīdī, vēja ātrums vai mākoņu daudzums kļūst lielāks, ieteicams apstāties un brīdi nogaidīt.

Cik bieži tauriņi ir jāskaita?

     Dienastauriņu uzskaites ir veicamas visu sezonu, ideālā gadījumā - vienu reizi katru nedēļu, tomēr tauriņus var skaitīt arī reizi divās vai pat trīs nedēļās. Šādā veidā ir iespējams "noķert" visas konkrētajā vietā dzīvojošās sugas, kas arī ir šīs maršrutu uzskaišu metodes galvenā priekšrocība (5. attēlā redzams, ka ošu pļavraibenim gada griezumā ir salīdzinoši īss lidošanas periods, tādēļ ir viegli bez atkārtotām uzskaitēm "netrāpīt" īstajā laikā, kad tas novērojams vislielākajā skaitā). Pat tad, ja kādu negaidītu apstākļu dēļ kāda no uzskaites reizēm izkrīt (ārzemju ceļojums vai komandējums, skolēnu nometne, kāds negadījums), par to nav jāuztraucas, jo pastāv datu apstrādes metodes, kas ļauj tikt galā ar šādām situācijām.

5.attēls. Dati par ošu pļavraibeni no sabiedriskā monitoringa dienastauriņu uzskaites Slīteres Nacionālajā parkā 2018. gada sezonā. 

Kā izvēlēties dienastauriņu uzskaišu maršrutu?

     Dienastauriņu sabiedriskais monitorings Latvijā šobrīd vēl tikai top, tādēļ nākotnē, iespējams, būs definēti kādi detalizētāki ieteikumi dienastauriņu uzskaišu maršrutu izvēlē. Tomēr pašlaik katrs interesents var brīvi izvēlēties sev labāko uzskaišu maršrutu. Transektei vajadzētu atrasties dzīvesvietas vai darbavietas tuvumā, jo tikai šādā gadījumā varam cerēt uz tauriņu uzskaitēm ilgākā laika periodā, jo uzskaites veicējam nav jāiegulda laiks un līdzekļi, lai nokļūtu līdz tauriņu skaitīšanas vietai. Ja tauriņu maršruts ir "pa rokai", tad saskaitīt tauriņus var pat pusdienu pārtraukumā. Apmēram 1km gara maršruta uzskaitei vasaras vidū jāvelta apmēram 45-60 minūtes laika, tādēļ nav ieteicams izvēlēties par 1km garākas transektes. Katru maršrutu sadala vairākos posmos, parasti 100m garos vai atkarībā no maršrutā esošajiem orientieriem. Gan transektes, gan posmu robežas jādokumentē - jāatzīmē kartē (3.attēls). Maršrutam ir jāatrodas vienā biotopā vai teritorijā ar vienu zemes lietošanas veidu (mežs, zālājs (lauksaimniecības zeme plašākā izpratnē), purvs). Ja uzskaišu veicējs vēlas darboties dažādos biotops, tad var izveidot vairākas neatkarīgas transektes.  Maršruta izvēles laikā jābūt pārliecībai, ka uzskaites šajā maršrutā būs iespējamas pašam vai kādam citam uzskaites veicējam ilgtermiņā. Pēc maršruta izplānošanas, lai pārliecinātos par tā atbilstību pēc iespējas plašākām datu izmantošanas iespējām, ieteicams konsultēties ar Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvi un LU Bioloģijas fakultātes pētnieku Kristapu Vilku (e-pasts: kristaps.vilks@lu.lv).

Ko darīt ar datiem par novērotajiem dienastauriņiem?

     Pēc tam, kad tauriņu novērojumi ir veikti, ko ar iegūtajiem datiem darīt tālāk, lai tiem būtu papildus pienesums dienastauriņu daudzveidības labā? Viens no ceļiem - reģistrēties pašam un pēc tam piereģistrēt arī savu transekti Butterfly Conservation Europe eBMS sistēmā (https://butterfly-monitoring.net/). Šādā gadījumā pastāv iespēja novērojumus reģistrēt jau dabā, izmantojot specifisku viedtālruņiem paredzētu lietotni. Ja nav vēlēšanās iedziļināties jaunā novērojumu reģistrēšanas sistēmā, pastāv alternatīvas. Viena no tām - reģistrēt savus novērojumus portālā Dabasdati.lv, katram transektes posmam norādot konstatētās sugas. Šādā gadījumā piezīmju laukā būtu jāuzraksta atsauce uz to, ka novērojums nav gadījuma rakstura, bet ir veikts Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa (LDSM) ietvaros. Tāpat nepieciešams atzīmēt arī transektes posma kārtas numuru (piemēram - LDSM, 1.posms). Iespējams, ka nākotnē varētu atrast kādu ērtāku risinājumu tauriņu novērojumu reģistrēšanai portālā Dabasdati.lv. Pašlaik visieteicamāk būtu izmantot šim mērķim īpaši izveidotas un tiešsaistē pieejamas vienkāršas elektroniskās tabulas (piemērs 4. attēlā) - plašāk informāciju par šo alternatīvu var iegūt, rakstot vēstuli raksta autoram (e-pasts: kristaps.vilks@lu.lv). Jebkurā gadījumā, Latvijas dienastauriņu sabiedriskā monitoringa veidošanas un koordinēšanas kontekstā priecāšos, ja dosiet man kādu ziņu gadījumos, kad esiet nodomājuši veikt dienastauriņu skaitīšanu.

Ieteikumi no dienastauriņu  brīvprātīgo uzskaišu pieredzes Slīteres Nacionālajā parkā

     Raksta autors dienastauriņu brīvprātīgās uzskaites Slīteres Nacionālajā parkā veic jau trešo gadu pēc kārtas. Uzskaišu rezultāti ir ļāvuši ne tikai noskaidrot lokālo dienastauriņu faunu, bet iegūt arī priekšstatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem Latvijas dienastauriņu monitoringa sistēmās. Šajā raksta sadaļā minētas dažas pārdomas, kas var noderēt, uzsākot dienastauriņu maršrutu uzskaites. Vispirms - iesācējiem varētu būt raksturīga vēlme pierakstīt tādu tauriņu novērojumus, kas atrodas ārpus transektes un ārpus novērojamās 5m x 5m x 5m zonas. Jo īpaši pavasaros, kad var likties, ka novērojamo tauriņu skaits ir ļoti mazs (6. attēls). Atsevišķos biotopos, piemēram, sausos zālājos, tas ir īpaši izteikti. Vēlāk vasaras vidū situācija var strauji mainīties - un transektēs būs iespējams novērot daudz vairāk tauriņu - gan eksemplāru, gan sugu skaita ziņā. Otra lieta - iesācējiem dažkārt var sagādāt grūtības atšķirt atsevišķas tauriņu sugas lidojumā. Šo prasmi var uzlabot, vērojot dienastauriņus ārpus uzskaites laika. Dažas sugas dabā ir ļoti grūti atšķiramas, tādā gadījumā uzskaitēs izmanto sugu pārus. Treškārt - dažkārt iesācējiem grūtības un pat iekšējus pārmetumus sagādā problēma ar nenoteiktiem tauriņiem, kas atbilstoši metodikai redzēti novērojamajā zonā, taču lidojuši tik ātri, ka nav paspēts tos noteikt. Šādus tauriņus ir "jāaizmirst". Pretējā gadījumā uzskaiti nebūs iespējams pabeigt, jo katrā reizē vismaz daži tauriņi noteikti būs šajā nenoteikto tauriņu grupā. Katrā ziņā tiem nav jāseko līdzi, pametot uzskaišu maršrutu. Visbeidzot, tauriņu uzskaitēs noteikti ieteicams ņemt līdzi fotoaparātu un varbūt arī tālskati, ja tāds ir pieejams. Šie tehniskie palīglīdzekļi dod iespēju dokumentēt problemātiskos eksemplārus un retās sugas, kā arī apskatīt tauriņus, kas transektē atrodas vēl attālus priekšā un tādā veidā jau iepriekš noskaidrot tauriņa sugas piederību, bet tomēr priekšlaicīgi vēl nereģistrējot to lauka piezīmēs.


6. attēls. Pārskats par dienastauriņu sabiedriskā monitoringa uzskaitē novēroto tauriņu sugu un eksemplāru skaitu Slīteres Nacionālajā parkā, 2018. gadā. 

Kopsavilkums

1. Sabiedriskajā dienastauriņu monitoringā uz brīvprātības principiem var iesaistīties ikviens dienastauriņu interesents. Nepieciešams aptuveni 1h brīvs laiks vismaz reizi divās nedēļās, minimālas zināšanas par Latvijas dienastauriņu atpazīšanu un vēlēšanās detalizētāk izzināt uzskaites vietā esošā dienastauriņu faunu.

2. Dienastauriņu uzskaites tiek veiktas, novērotājam lēnām ejot pa brīvi izvēlētu transekti patstāvīgā, līdz 1km garā maršrutā un saskaitot, cik daudz katras sugas dienastauriņi katrā transektes posmā ir novēroti iedomātā 5x5x5m gaisa telpas kubā novērotāja priekšā.

3. Dienastauriņu uzskaites tiek veiktas visu sezonu, vismaz vienu reizi divās nedēļās (vēlamais uzskaišu veikšanas biežums - vienu reizi nedēļā). Tauriņu skaitīšana jāveic laika periodā no plkst. 10:00 līdz plkst. 16:00 tauriņu lidošanai labvēlīgos laikapstākļos (silts, saulains, neliels vēja ātrums).

4. Uzskaišu dati reģistrējami Butterfly Conservation Europe eBMS sistēmā, portālā Dabasdati.lv vai, ieteicams, īpaši šim mērķim izveidotās un tiešsaistē pieejamās elektroniskajās tabulās.

5. Uzskaišu rezultāti tiks izmantoti zinātniskiem mērķiem dienastauriņu daudzveidības saglabāšanas veicināšanai Latvijā un Eiropā kopumā. Uzskaišu veicēji tiks iepazīstināti ar sabiedriskā dienastauriņu monitoringa attīstības gaitu, kā arī katras uzskaišu sezonas rezultātiem.

6. Plašāka informācija par tauriņu uzskaitēm (angļu valodā) ir pieejama Butterfly Conservation Europe interneta resursos:

https://butterfly-monitoring.net/

https://www.vlinderstichting.nl/butterfly-conservation-europe

 

Kristaps Vilks, entomologs

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektors,

Latvijas Entomoloģijas biedrības biedrs

09-05-2020

Pēdējie novērojumi
Cygnus cygnus - 2024-03-28 finesse
Capreolus capreolus - 2024-03-28 LMihailova
Erithacus rubecula - 2024-03-28 Platacis
Parus major - 2024-03-28 VitaS
Sturnus vulgaris - 2024-03-28 gunitak
Anas platyrhynchos - 2024-03-28 inita_h
Motacilla alba - 2024-03-28 Birutas
Nezināms
Ignotus
@ Mo
Pēdējie komentāri novērojumiem
VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


ekologs 23.marts, 13:27

Skrejvabole nē, Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


dziedava 23.marts, 12:39

Vai var būt Hypnum pallescens?


dziedava 23.marts, 12:33

Priekš pirmā mēģinājuma ļoti labi! :) Jā, nav vienkārši dabūt nost. Reizēm ir tik daudz, ka ar adatu pabaksta un paši viegli nobirst, pat ja neredz, kur jābaksta.


mufunja 23.marts, 11:54

Paldies Julita. Es tās atradu mājās, varētu teikt nejauši. Un tie ir tik mazi, ka man bija grūtības tos atdalīt no mizas. Es nezinu, kā ar šiem strādāt.((


dziedava 23.marts, 10:33

Citreiz jāmēģina ārējo apvalku sabildēt vislielākajā tuvinājumā, jo tas ir svarīgs parametrs. Tāpat sporas vēlams samērīt vairāk un uzrakstīt no kāda līdz kādam izmēram diametrs, jo no dažiem mērījumiem grūti saprast vidējo. Līdzīgas ir Licea minima un Licea pygmaea. Tā kā es pēdējo neesmu redzējusi, tāpēc nav pārliecības, kādai tai jāizskatās. L.minima sporām tipiski jābūt 10-12 mkm, kamēr L.pygmaea - 12-13 mkm. Te pēc sporām vairāk velk uz L.pygmaea. Būtiska atšķirības pazīme šīm sugām skaitās sporu masas krāsa, ko bez pieredzes grūti saprast. L.minima sporu masai jābūt sarkanbrūnai, kamēr L.pygmaea - tumšbrūnai. Vairāk tomēr nosveros uz to, ka te nav tumšbrūna, bet drusku sarkanīga, tāpēc izšķiros par L.minima. Bet vieglāk būtu bijis, ja būtu izdarīts tas, ko rakstīju sākumā.


ekologs 23.marts, 10:30

Sugas precīzākai noteikšanai sikspārni, ja iespējams, ir jānofotografē no dažādām pusēm - seja, ausis, apakšdelmu, kažoka un ādas krāsu. Tomēr, ir sikspārņi, kurus vizuāli vien pēc fotogrāfijas atšķirt ir praktiski neiespējami. Un protams, fotogrāfēšana, sevišķi ziemošanas periodā, ir jāvēic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu sikspārņu mieru.


ekologs 23.marts, 10:22

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) tas nebūs. Brūnajam garausainim, kā jau nosaukums saka priekšā, ir samērā garas ausi un izteikti gareni auss radziņi. Ši būs Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) :)


VijaS 22.marts, 23:30

Nākamā "sērija" divus gadus senākam novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/a299001e56dda33e0be799aeb998f946/ 6.-8. bildes - 04.11.2023. 9.-12. bildes - 18.02.2024. 13.-15. bides - 21.03.2024.


VijaS 22.marts, 23:13

15.-16. bildes - 02.04.2022. 17.-18. bildes - 04.05.2022. 19. bilde - 30.10.2022. 20.-21. bildes - 23.04.2023. 22.-23. bildes - 22.10.2023. Tālāk seko nākamais novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/2f4ff14afbe83e2aba34839c07cc54cd/


ekologs 22.marts, 21:58

Airvabole (Dytiscus sp.), bet sliecos uz Dytiscus dimidiatus. :)


Ziemelmeita 22.marts, 21:03

Paldies,Ansi par labojumiem.


dziedava 22.marts, 19:29

Paldies, Ansi, tā man arī likās, tikai prātā bija, ka tāda aug uz izgāztām saknēm, kas te nebija.


roosaluristaja 22.marts, 18:56

Varbūt vilka


Vīksna 22.marts, 17:49

Paldies !


Gaidis Grandāns 22.marts, 13:11

Mežirbe


VijaS 22.marts, 11:59

Domāta taču tā tumšā, vai ne? Skaista kompozīcija :)


guta7 22.marts, 11:29

Jā, lapukoks.


roosaluristaja 22.marts, 09:26

Varbūt stirna


mufunja 22.marts, 09:13

Paldies Renāte, es paskatīšos.


roosaluristaja 22.marts, 09:07

Ticams, ka Fomitiporia punctata (ja subtrāts lapu koks)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts