Aktīvie lietotāji: 245 Šodien ievadītie novērojumi: 596 Kopējais novērojumu skaits: 2297497
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Laimas dati Latvijai
Pievienots 2022-12-07 22:08:20

Re, kur vaboļuks! – kad esam iekārtojušies intervijai Laimas Birziņas Ādažu dzīvokļa virtuvē, viņa uz galda pamana mazītiņu kukainīti, uzreiz ņem fotoaparātu, nobildē, un palielinātajā attēlā mēs ieraugām skaistu mārīti. "Jāskatās Mareka Ieviņa izveidotajā noteicējā, paldies viņam par to," saka Laima un atzīstas, ka viņa arī pati veido savu atrasto sugu noteicēju, tas gan prasot ļoti daudz laika. Kad Laima ir mājās, fotoaparāts vienmēr atrodoties uz palodzes, lai var pagūt nobildēt, piemēram, kādu vanagu. "Šodien centos vistu vanagu nobildēt. Man tikai jāpaskatās pa logu, ja pamanu, ka vārnu bars ceļas gaisā – aha, re, kur vistu vanags lido! Vai citreiz zvirbuļvanadziņš. Ja aparāts nebūs pa rokai, vanags jau negaidīs, kamēr to atrodu."


Laima Birziņa. Foto no personīgā arhīva

Laima Birziņa, portālā dabasdati.lv pazīstama arī kā Laimeslācis, ikdienā audzinātāja Ādažu bērnudārzā Strautiņš, ir viena no aktīvākajām fotogrāfiju iesūtītājām (4. vietā pēc fotogrāfiju skaita – 22 069 foto), kā arī 5. vietā pēc ziņoto sugu skaita – 2339 sugas, un ziņo par dažādām sugu grupām (ir 2. vietā pēc ziņoto zirnekļveidīgo novērojumu skaita, 3. vietā pēc ziņoto spāru novērojumu skaita, 4. vietā pēc ziņoto blakšu novērojumu skaita, 6. vietā pēc ziņoto vaboļu novērojumu skaita, 8. vietā pēc ziņoto sēņu un sūnu novērojumu skaita). Sākusi ar putniem, bet tagad aizrāvusies ar gļotsēnēm – mūsu intervija notika dažas dienas pēc tam, kad Laima bija atklājusi Latvijai un varbūt visai Baltijai jaunu gļotsēņu sugu – krumpaino badhāmiju Badhamia melanospora.


Krumpainā badhāmija Badhamia melanospora. Foto: Laima Birziņa

Statistika rāda, ka tagad tu ziņo galvenokārt par zirnekļiem un kukaiņiem, bet teici, ka dabasdatos sāki darboties putnu dēļ.

Jā, dabasdati man saistās visupirms ar putniem. Vēl nezināju ne dabasdatus, ne putni.lv, kad mani interesēja putnu balsis. Dzirdot kādu neparastāku balsi, ļoti gribēju uzzināt, kas ir tas dziedātājs. Ilgi meklēju, kur to varētu noskaidrot, kamēr atradu putni.lv, tur gāju cauri visiem putniem, meklēju, kuram ir tāda balss. Strādāju tepat Ādažos bērnudārzā par audzinātāju jau 25 gadus, un tas putns man katru vasaru pie loga dzied. Zināju, ka tas nav ne zvirbulis, ne zīlīte. Beigās tiešām atradu, kas tas ir – melnais erickiņš!

Meklējot putnu balsis putni.lv, domāju, cik forši būtu, ja es ietu pa mežu un, izdzirdējusi kāda putna dziesmu, zinātu, kas tur dzied un kāpēc. Tas ir tāpat kā mācoties lasīt vai kādu svešvalodu – ieraugi tekstu un nezini, ko rakstītais nozīmē, bet tad iemācies un zini. Tā es sāku mācīties putnu balsis, saprast nianses, piemēram, vai tas ir uztraukuma sauciens vai kas cits. Biju jau iereģistrējusies dabasdatos, turpināju meklēt putnu balsis, un tad parādījās ziņa par ornitologa Andra Avotiņa rīkotajiem kursiem. Tos man ļoti gribējās, bet nezināju, kā lai samenedžē laiku, man bērni mazi, naudas arī maz. Teicu kolēģiem, lai uzdāvina man tos putnu kursus. Uzdāvināja arī! 2016. gadā gāju tajos kursos, visvairāk man patika nodarbības pie Lubāna ezera, naktīs klausījāmies pūces, no rīta dumpi.


Ausainā pūce Asio otus. Foto: Laima Birziņa

Tagad tu putnu balsis labi atšķir?

Ja kādu laiku ar putnu balsīm nedarbojas, tās piemirstas, bet tagad es zinu, kur paskatīties. Vispār paldies visiem tiem labajiem cilvēkiem, kuri dabasdatos palīdz noteikt sugas un labo iesūtītāju kļūdas. Apbrīnoju Uģi Piterānu – salieku dabasdatos krāšņblaktis, un, zini, varu kaut galdam stūri nokost, bet dažas sugas neatšķiru! Džreiz pat ir tā, ka Uģis izskaidro, kuras ir tās atšķirības, bet es tik un tā skatos un nesaprotu.

Tas vēl nav tas sarežģītākais. Atceros, kad strādāju Latvijas Dabas muzejā, mani kolēģi, entomologi Kuzņecovi, dažām kukaiņu grupām vārīja ģenitālijas, jo tikai tā varēja noteikt, kurai sugai īpatnis pieder… Kā sākās tavas dabas gaitas?

Tēva mājas bija Saldus rajonā, kur uzpludināta Ciecere – Pakuļu ūdenskrātuve, sešus kilometrus gara zarna. Mēs dzīvojām uz pussalas, kādus trīssimt metru garas. Tur bija divas mājas – tēva māja un vecāsmammas māja. Tagad tur dzīvo citi cilvēki.

Tā pussala bija mana pasaule. Kad man bija seši gadi, tēvs negadījumā gāja bojā, māte pa dienu strādāja, mēs ar abiem brāļiem dzīvojāmies pa pussalu. Galvenais, kas bija jāmāk – svilpt, airēt un labi peldēt: ja pussalai no otras puses piebrauci, tad uzsvilpi, un tev ar laivu atbrauca pakaļ, bet, ja neviens nebrauca, bija jāpeld pāri. Es parasti aizpeldēju vēl aiz līkuma pie draudzenes ciemos. Zināju tajā pussalā katru vietiņu, jau četru, piecu gadu vecumā biju izložņājusi visus krūmus, visas pakrastes. Kad atvēra slūžas un nolaida ezera līmeni, man atkal bija izložņājamas vietas. Mani baidīja un sunīja, teica: "Neej mežā, tevi nozags, aizvedīs un gaļā samals," bet es tik un tā caurām dienām dzīvojos pa mežu.

Tā pussala bija noaugusi ar mežu?

Tur bija mežs, pļavas, izgruvumi krastos, stāvkrasti, kuros zināju krastu čurkstu ligzdas… Kad nācu no Lutriņu skolas, pa pussalu taciņa uz mājām gāja gar krastu, bet es pa to nekad negāju, ložņāju riņķī apkārt – man bija jāredz, kas ir izaudzis, kas uzziedējis, un vai nav kas no ligzdas izkritis. Tāds dīvainītis es biju. Maniem brāļiem daba tik ļoti neinteresēja.

Var teikt, ka mēs uzaugām kopā ar odzēm, to tur bija ļoti daudz. Kopš bērnības es odzi vairs neesmu redzējusi vispār. Bieži vien, kad gājām pa taciņu, mamma teica: "Stop!", jo uz taciņas bija odze. Odzes līda no klētsapakšas ārā, bija zem jāņogkrūmiem, zemeņu dobēs. Mums arī stārķis bija, bet odžu tik un tā daudz. Mūs nevienu nesakoda, vienreiz iekoda sunim, vienreiz govij. Sunim trīs dienas purns bija sapampis, tad pārgāja.

Arī no ērcēm es nebaidījos, un vēl tagad nebaidos, lai gan deviņu gadu vecumā kaut ko laikam jau no ērces dabūju. Vismaz mamma domāja, ka tas ir no ērces – vienu vasaru man pēkšņi atteicās darboties rokas un kājas. Neko rokās noturēt nevarēju. Uz rudens pusi palika labāk, bet pēc tam ilgu laiku bija trīce, galvassāpes, bija ietekmētas kognitīvās spējas, 25 gadu vecumā sākās locītavu problēmas... Dabasdatos Julita Kluša saka, ka pēc gļotsēnēm vajag līst kaut kur zemu, bet manas mīļākās gļotsēnes ir tās, kas atrodas acu augstumā. Tāpat arī ar kukaiņiem – varu jau pieliekties, bet pirms tam man jāievingrina ceļi. Man labāk uz augšu, nekā uz leju. Pie bērnudārza fočēju dzelteno recekleni Tremella mesenterica, pēc tam datorā bildē pamanīju, ka tur ir arī gļotsēne, un kāpu trīs metrus augšā pakaļ paraugam.

Bet atgriežamies pie Saldus un manas bērnības. Tajā pussalā jau kādu piecu gadu vecumā zināju, kur ir baraviku vietas, kur apšubeku vietas, kur gailenīšu, kur cūceņu… Lasīt es mācījos no sēņu grāmatas! Tāda mums bija mājās, to es pētīju pamatīgi, visas tās grāmatas sēnes pazinu. Droši vien manas noteicējas gaitas ir sākušās ar sēnēm.

A – alksnene, B – baravika, C – cūcene…

Apmēram tā. Kad gāju uz mežu, grozā bija ne tikai nazītis, bet arī sēņu grāmata. Citreiz grozu pielasīju tik pilnu, ka saucu brāļus, lai nāk palīgā nest. Māte domāja, ka es atkal nez cik tālu esmu aizganījusies, bet es turpat pie mājām zināju visas sēņu vietas. Uz tās pussalas bija pat mazs purviņš, kurā auga dzērvenes. Tagad tajā pussalā ir sabūvētas mājas, iekopti mauriņi, un man par zudušajām vietām sāp sirds. Arī tepat, kad no Ādažiem bauc uz Garkalnes pusi, pāri vecam tiltiņam mežā iekšā bija meža kāpas, tajā ziedēja pļavas silpurenes, bet tagad saceltas glaunas mājas ar smukiem zaļiem mauriņiem – visa dabas daudzveidība, kas tur bija, ir noplēsta. Tas pats noticis arī gar poligona malu brūklenājos un mellenājos, to vairs nav. Cilvēki ir jocīgi. Nu, varbūt viņiem bail no čūskām un ērcēm, varbūt patīk pļaut… Nezinu, ko es darītu, ja man būtu tādas mājas, bet šķiet, ka atstātu tos brūklenājus, nejauktu biotopu.

Šovasar man no tā pat palika fiziski slikti. Biju aizbraukusi uz mīļu vietu, pļavas malu, tādu kā meža kāpas nogāzi ar vecām priedēm, tur pa leju bija mazas priedītes, sausa, cieta pļavas mala. Biju tur atradusi dzegužlinu sūnkauseni, mazu oranžu un retu sēnīti. Tur viņa bija augusi, bet ieraudzīju, ka visas priedītes jau nozāģētas… Domāju: es lieku to sēni dabasdatos, tā taču reta suga, bet tik un tā tai vietai traktori un pļāvēji pāriet pāri.


Dzegužlinu sūnkausene Octospora humosa
. Foto: Laima Birziņa

Paradokss: iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, bet biotopu skaits arī… Kad no savas pussalas pārcēlies uz Rīgu?

11 gadu vecumā. Rīgā man nepatika. Te arī vairs nebija laika iet dabā. Mēdz teikt, ka tas, kas bijis bērnībā, vecumā lien ārā. Man tagad tā ir, uzskatu, ka nedrīkst atlikt. Parasti domā: "Vēl izdarīšu to un to darbu, un tad braukšu uz mežu, iešu dabā". Man tagad liekas, ka prioritātes jāsamaina vietām, daba jāliek pirmajā vietā. Pirms diviem gadiem nomira mana vīramāte, palika viņas dārzs, un tagad man ir vēl viens hobijs klāt.

Dārzā jau var ne tikai dobes ravēt, bet arī dažādas radības atrast.

Es arī atrodu! Citreiz kaimiņi skatās, ka es esmu atbraukusi uz dārzu, un nevis roku vai ravēju, bet ar fotoaparātu šurīju. Esmu tur atradusi vairākas blakšu sugas, tauriņus…

Vari veidot sava dārza sugu sarakstu.

Parastais silsamtenis Hipparchia semele dzīvo sausās saulainās vietās, kur ir priedes, ir atklātas pļaviņas, aug mārsili, bet katru gadu viņš parādās arī manā dārzā. Vienmēr biju sapņojusi dabūt eglāju samteni Pararge aegeria. Izbraukāju kādas egļu mežu pļaviņas, piesaulītes, bet nekā. Taču šovasar eglāju samtenis ielaidās manā ābelē! Jāprot tikai gaidīt. Ilgu laiku nebiju redzējusi spogulīšu resngalvīti Heteropterus morpheus (esmu to redzējusi divas vietās Raunas pusē). Domāju – kur es viņu tagad atradīšu, jāmeklē mitrās vietās, kur grīšļi… Bet pagājušovasar arī viņš ielidoja manā dārzā! Tā nu es savā dārzā esmu atradusi vairākas tādas sugas, kuras man it kā būtu jāiet tālos biotopos meklēt. Biju atstājusi vienu burkānu no pagājušā gada augam – ziedi piesaista kukaiņus. Kad konstatēju, ka manas ugunspuķu vietas ir noganītas vai pārveidotas, iesēju un iestādīju ugunspuķes dārzā. Ja izaugs, piesaistīs kukaiņus, un man būs, ko pētīt.


Spogulīšu resngalvītis Heteropterus morpheus. Foto: Laima Birziņa

Kāpēc negāji studēt bioloģiju?

To jautājumu es arī pati sev uzdodu. Droši vien man nepatrāpījās pareizie cilvēki, kas tā kā pabīda pareizā virzienā. Man ir viena slikta īpašība – to, kas ļoti patīk, man bail atzīt, it kā kautrējos. Tagad gan vairs ne. Man prasa, ko darīšu brīvdienās, un, kad atbildu, ka mikroskopēšu gļotsēnes, jautātājs brīnās: "Ko, ko darīsi? Tev par to maksā?" Kādas muļķības, tas ir mans hobijs.


Šaubīgā trihija Trichia ambigua. Foto: Laima Birziņa

Kad atsākās tava hobija aktīvā fāze?

Kad bērni uzauga. Man kā bērnudārza audzinātājai ir foršs darba laiks – dienu strādā, diena brīva. Pēc bērnudārza dienas ir grūti pārslēgties, galva kā čemodāns domu pilna. Bet esmu sapratusi – ja izeju dabā, ielienu Glāziņpurvā un dzirdu, kā mērkaziņas un meža tilbītes lidinās, tad mans pasaules centrs ir tur. Ja vēl kaut ko interesantu atrodu, kādu gļotsēni uz kritalas vai interesantu piepi, tad diena ir izdevusies.


Austeru sānause Pleurotus ostreatus. Foto: Laima Birziņa

Daudz kā interesanta esot Ādažu poligonā.

Tur es iekšā nelienu.

Tur labi sēnes augot, pupuķi dzīvojot.

Turpat blakus, valsts mežos, arī labi aug. Tur arī visus kalniņus un lejiņas esmu izložņājusi. Pupuķi mums tepat pa Ādažiem diezgan bieži staigā, Kadagā divreiz esmu redzējusi zaļo vārnu.


Pupuķis Upupa epops. Foto: Laima Birziņa

Taviem bērnudārza bērniem arī rādi dabu?

Protams. Tā grupa, kuras lielākā daļa rudenī aizgāja skolā, bija manējie – iemācījās atrast kukaiņus, sauca mani, lai fotografēju, un, kad parādīju tuvplānā, kāds tas kukainis izskatās, bija priecīgi. Visu ko viņi man stiepa, ir palīdzējuši savākt sugas pie bērnudārza. Vienreiz sēžu sapulcē, viens bērns nāk un sauc: "Laimiņa, man vajag kaut ko pateikt!" Laižu viņu iekšā sapulcē, viņš saka: "Laimiņ, ezis atkal pakakāja pie kukaiņu mājas!"

Pirmā tev bija interese par dabu un tikai tad par tās fotografēšanu?

Jā. Fotografēju jau jaunībā, bet ne dabu – bildēju cilvēkus, dabasskatus. Pirmais fotoaparāts man bija Ļubiķeļ, tad man atdeva labu Zenit. Savā 40 gadu dzimšanas dienā bērnudārzā uztaisīju makrfotoizstādi, 2015. gadā arī tauriņu fotoizstādi Raunā. Par dabasdatu esamību uzzināju 2013. gadā televīzijā un domāju: akdie’s, cik laba lieta! Tādam cilvēkam kā man tur ir, ar ko un kuriem padalīties! (Jo ne jau visus cilvēkus interesē tas, ko es mežā esmu redzējusi.) Turklāt šiem ziņojumiem ir vērtība!

Pirmais ziņojums man bija Raunas pusē atrasta ziemeļu klimakociste Climacocystis borealis, skaista piepe, kas aug uz egļu celmiem. Iemācījos ielikt, ieliku un tad kādu laiku neko neliku, domāju – ko nu tur likšu kaut ko nesvarīgu. Bet tad reiz braucu ar divriteni pār Kadagas tiltu tepat aiz kultūras nama, skatos – lejā tāds kā suns noslīcis, uzpūties, spalvains. Kāpu lejā skatīties, kas tas tāds, un ieraudzīju – ronēns! Acis ciet, lūpā liels trijžuburu āķis ar vizuli ieķēries. Piezvanu Vides dienestam, pati stāvu un skatos, vai viņš dzīvs, un vienā brīdī ronēns atver actiņas un iešļūc ūdenī! Gabalu tālāk iznirst un lēkā, medīdams zivtiņas. Vairākas stundas viņš tur dzīvojās. Pat roņu pētnieks Valdis Pilāts to atzina par interesantu novērojumu.


Pelēkais ronis Halichoerus grypus
Gaujā. Foto: Laima Birziņa

Sākusi likt novērojumus dabasdatos, sapratu, ka es no dabasdatiem arī mācos. Kad tagad kaut ko atrodu, uzreiz vēl nelieku, jo man niez nagi – varu to atradumu pati noteikt vai nevaru? Meklēju, meklēju, kamēr atrodu, kas tā par sugu, cik izplatīta. Citreiz, protams, tā ir kā adatas meklēšana siena kaudzē. Ja nu nekādi nevaru pati noteikt, tad nopūšos un lieku dabasdatos.

Vai dabasdati ir ērti?

Jā, tie ir ļoti labi. Man tie ir kā augstskola. Sāku ar putniem, tad pārlecu uz tauriņiem. Pēc tam nāca aicinājums meklēt spāres, gāju cauri tām, paldies Mārtiņam Kalniņam par grāmatu. Spāres man arī ļoti patīk, tās ir kaut kas mistisks. Aizlienu purva ezera maliņā un mierīgi gaidu. Atlido viena, atlido citāda… Man nepatīk tauriņiem un citiem kukaiņiem un putniem skriet pakaļ. Parasti viņi man pielido klāt. Ja spāre pielidos tālāk, es nelēkšu ūdenī viņai pakaļ – gan pēc minūtēm desmit viņa pielidos tuvāk. Pat putni pielido tuvāk. Citreiz dzirdu, garastītes bariņā lido. Pagaidu – un tiešām tās pielido tik tuvu, ka varu nofočēt. Vai dārzā nesen mazais dzenis bija. Iztaisu vienu kontrolšāvienu un domāju – gan jau viņš pielidos arī tuvāk. Jā, pielido burtiski divarpus metru attālumā un nopozē. Paldies, malacītis!


Vītolu zaigspāres Chalcolestes viridis. Foto: Laima Birziņa

Vārdu sakot, kuru grupu sāku pētīt, ar to aizraujos.

Putni tevi tiešām interesē mazāk nekā agrāk?

Drusku mazāk. Tagad domāju, kas man mīļāks – blaktis vai gļotsēnes. Bet, ja nekā cita nav, der arī putni. Visus jūras putnus neesmu vēl iepazinusi, bet tad būtu jātiek līdz jūrai. Tuvumā visās manās kādreiz interesantajās vietās nekā vairs nav. Tepat aiz čipšu fabrikas grāvī vēl 2016. gadā, kad sāku putnot, dziedāja ezera ķauķis. Kāds tur šodien vairs ezera ķauķis…

Tagad tur droši vien dzied lapu pūtējs.

Lai es tiktu pie putniem, man ir jātiek arvien tālāk no centra. Bet dabā eju regulāri. Nevaru iekšā ilgi nosēdēt, ja kādu laiku netieku laukā savās takās, kļūstu nejauka. Tikai ziemā, kad dienas īsas, man tas mazāk patīk, jo man vajag labu gaismu, lai es ietu dabā.

Kuras dzīvo organismu grupas tev tagad ir topā?

Tagad sāku rakt savas gļotsēnes ārā. Man ir kādas trīs kurpju kastes, pilnas ar paraugu kastītēm. Mikroskopu iegādājos pirms pāris gadiem tieši gļotsēņu dēļ. Bez Julitas Klušas vēl joprojām pati sugas noteikt neprotu, tikai atrodu, mikroskopēju un izvirzu savu hipotēzi. Liels paldies Julitai par gļotsēnu skolu Dziedava.lv (bieži to izmantoju) un ceļu līdz jaunajām sugām.

Tagad ziemā mikroskopēšu, bet nāks pavasaris, un tad sirds gavilēs – ielīdīšu tādos džungļos, kur neviens cilvēks nelien, neviens mani tur netraucē, es tur mierīgi tupu un pētu, kas man apkārt ložņā. Piemēram, grīšļos pāri galvai, kur ir zirnekļi, kukaiņi… Julita dažreiz prasa: "Kā tu to atradi?" Saku, ka tas ir meditatīvs process. Varu aiziet pie kāda koka, krūma vai brūklenāja un ilgi, ilgi skatīties.

Kā teica zoologs Ģirts Kasparsons, zooloģija ir sēdoša zinātne.

Sēžu, skatos, parādās kāds kukainītis, pēc brīža vēl cits, tad izrādās, ka kāds tur ir sēdējis noslēpies nekustīgs, un nu izkustas… Lielākais pārsteigums ir tad, kad es to visu esmu safočējusi, mājās ielieku datorā, skatos bildi un ieraugu: "Re, kas tur vēl ir!" Tā man bieži gadās. Pie bērnudārza fotografēju ozolā dzelteno recekleni, domāju – parādīšu bērniem, kāda mums kokā sēne aug. Nofotografēju, ielieku datorā, lai sakārtotu bildi dabasdatiem, pievelku tuvāk – eu, re, kur gļotsēne blakus! Kapsulu badhāmija! Dabūju kāpt pakaļ.

Cik Latvijai jaunas sugas esi atradusi?

Divas gļotsēņu sugas noteikti. Šovasar dabūju arī Latvijai jaunu blakti. Ielidoja manā dārzā kaķumētrās. Tajā dienā to bija daudz, pēc pāris dienām tikai četras, tad viena, un pēc tam vairs nevienas.


Zemesblakts Heterogaster cathariae
jauna suga Latvijai, ielidojusi Laimas dārzā. Foto: Laima Birziņa

Pati noteici?

Nevarēju, jo tādu blakti manas acis nebija skatījušas. Ieliku dabasdatos, Uģis noteica.

Kāds no taviem bērnudārza audzēkņiem jau kaut ko dabasdatos liek?

Es šad tad lieku bērnu vērojumus dabasdatos, ja kopā esam vērojuši. Bērni ir ļoti vērīgi. Viņi zina, ka es kaut ko meklēju, un atrod priekš manis: "Kas tas ir?" Daudzas blaktis viņi man tā ir atnesuši. Otra lieta – vērojot kopā ar mani, viņi iemācās nebaidīties no kukaiņiem un zirneklīšiem. Saka man: "Uztaisīsim zirneklītim mājiņu un pabarosim!" Stāstu, ka zirneklītim ir sava mājiņa. Tāpat ar sliekām, gliemežiem, visām dzīvām radībiņām. Fotoaparātā digitāli varu palielināt bildi un bērniem parādīt, cik tā sīkā radībiņa ir skaista.

Diemžēl tās vietas, kur radībiņas dzīvo, nevar palielināt, to daudzums tikai samazinās.

Tas gan. Man pat brīžiem liekas, ja kādu foršu vietu atrodu, tās pēc laika vairs nav. Te Ādažos tieši tā arī notiek. Bēdīgi.

Tu tagad atradumus bildē dabasdatiem vai arī priekš sevis?

Dabasdatiem. To pašu, ko lieku dabasdatos, ielieku arī sev, lai vieglāk noteikt. Man patīk, ka kaut kas vērtīgs tomēr paliek. Kā Uģis Piterāns saka, tas paliks arī pēc simt gadiem, kad tās vietas sen vairs nebūs. Tie ir dati manai Latvijai.

Egīls Zirnis

2022-12-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
- 2026-03-27 ligausis
- 2026-03-27 ligausis
- 2026-03-27 ligausis
Buteo buteo - 2026-03-21 Kasp81
Fulica atra - 2026-03-27 Vladimirs S
Anser albifrons - 2026-03-27 Vladimirs S
Regulus ignicapilla - 2026-03-27 Алексей
Nezināms
Ignotus
@ Aceralba
Pēdējie komentāri novērojumiem
adata 27.marts, 20:57

Piekrītu Julitai, gļotsēni neatgādina.


dziedava 27.marts, 20:10

Vairāk tā kā pēc sēnes - fleogenas izskatās..


Ziemelmeita 27.marts, 19:54

Paldies,Ivar!


Ivars Leimanis 27.marts, 19:35

Ticamāk kalnu divzobe Orthodicranum montanum.


IlzeP 27.marts, 15:45

Tā tas ir, Ainār. Bet Baltkrievijas punkts tāpat nepārmigrēsies uz Ornitho portālu. Īsti nezinu, ko ieteikt.


Dubults 27.marts, 14:46

Igor, man nav īsti skaidrs, ko šim novērojumam nozīmē kartē atliktais punkts? No Jūsu rakstītās piezīmes saprotu, ka putns gājis bojā Baltkrievijā. Tad jau mirušā putna novērojuma punktam būtu jāatrodas tur! Ja punkts paliek Teiču purvā, tad tas nozīmē, ka tieši tur atrasts beigts klinšu ērglis.


dziedava 27.marts, 10:24

Jā! :)


dziedava 27.marts, 08:56

Spriežot pēc googles, C.nigra dažādiem cilvēkiem tiešām varētu būt dažādi pazīstams, man laikam gan ir tikai viena, gļotsēniskā, asociācija ;)


IlzeP 27.marts, 07:37

Mani vienmēr samulsina šis tik pazīstamais saīsinājums - C. nigra - attiecībā uz gļotsēnēm :)


Vīksna 26.marts, 21:26

Vai tiešām pelēkais tāds koks un tik agri zied ?


nekovārnis 26.marts, 20:12

Paldies! :)


dziedava 26.marts, 19:34

C.nigra tā izjukt kā alta nemaz nespēj. Kaut ko te jāizvēlas, izvēlos retāko.


Amanda 26.marts, 07:38

Sējas zosis


marsancija 25.marts, 22:35

Paldies, Renāte!


LMM 25.marts, 19:49

Macrogastra borealis (latesriata)


LMM 25.marts, 19:47

Macrogastra ventricosa.


Mežirbe777 25.marts, 16:30

Chaenotheca furfuracea (L.) Tibell


Mežirbe777 25.marts, 12:28

Visticamāk domāta Byssonectria terrestris, tomēr ir arī līdzīgās. Būtu svētīgi pārbaudīt mikro pazīmes. Citādi tā iznāk zīlēšana, nevis sugas noteikšana. :D


BI 25.marts, 10:32

BE98514


dziedava 25.marts, 10:11

Skaistie pavasara ziediņi :))


dziedava 25.marts, 10:10

Tā ir tipiska pavasara sēne (ne gļotsēne), tikai uzreiz neatceros nosaukumu, ja vien tur tagad nebija vairāki varianti iespējami


dziedava 25.marts, 09:55

Tāds melnā tonis jau noformējušām bumbiņām nav raksturīgs mālkrāsas lākturītei C.argillacea, drīzāk tāds varētu būt pat jaunajai purpura lākturītei C.purpurea. Droši pateikt no šādas stadijas šobrīd es nevaru.


dziedava 25.marts, 09:12

Tev varētu būt interesanti patiešām atrast N.laevis :). Varbūt jau esi skatījies myx.dk, - šī suga atrasta tikai 10 valstīs, un arī Latvijā ir retākā no šīs grupas - tikai 7 vietās atrasta. Pavāc gludākos un dzeltenākos, varbūt izdodas :). gbif.org Nannengaella laevis vispār nav, jo ģints mainīja nosaukumu salīdzinoši nesen, vēl nav pārgājuši uz jauno, un attiecīgi tur esošās 30 Fuligo laevis atradnes nav īsti korekts ieskats, jo Nannengaella laevis ziņojumu tur nav (Latvijai tur vajadzētu būt, jo manā publikācijā bija).


dziedava 25.marts, 08:43

Un, jā, F.intermedia plazmodijs ir krēmkrāsas, un tāds te arī ir.


dziedava 25.marts, 08:42

Lai arī Edvīns šo ir skatījis, nesen viņš ir teicis, ka ragansviestus īpaši nav pētījis, turklāt tieši par F.intermedia man stāv atmiņā, ka viņš to vai nu neatzīst, vai īsti nav redzējis, tāpēc pieļauju, ka viņš to varētu arī labi nezināt. Tā kā pati atradu tādu, kas, manuprāt, pēc visām pazīmēm atbilst F.intermedia, tad salīdzināju ar šo, un man izskatās abi ļoti līdzīgi gan pēc iekšējām struktūrām (kā cieši daudzi augļķermeņi kopā sablīvēti), gan pēc sporām (ar izteiktām mazākām un lielāku, treknāku kārpu grupām). Un lai vai kā, šai ir lielākas sporas nekā F.septica tipiski ir (6-9 mkm un 9-11 mkm tomēr nav gluži tas pats, pat ja "9" pārklājas). Un vācu noteicējā tulkojumā par F.intermedia atradumu teikts "Nobriedušas ētālijas bija veidojušās ar vai bez garozas, un pēdējā gadījumā bieži bija rozā krāsā." - un te ir tas rozā gadījums. Turklāt F.intermedia nereti aug uz dzīviem augiem (un sūnas tādas ir). Tā ka es tomēr palieku pie F.intermedia viedokļa.


Mežirbe777 25.marts, 07:51

Paldies, Julita! Kļuvu erudītāks par šo trīs sugu grupu :) Uz apšu sausokņiem diezgan bieži šīs un līdzīgās tiek pamanītas, tomēr reti tiek ievāktas..


ekologs 25.marts, 07:38

Šī būs no Entomobryomorpha kārtas.


nekovārnis 25.marts, 07:23

Paldies, Artur! :)


dziedava 25.marts, 06:43

Aizmirsu piebilst, - lai dzīvi vēl vairāk sarežģītu, visas trīs minētās ragansviestu sugas var augt uz vienas un tās pašas apses kritalas, tāpēc, ja ir dažādi augļķermeņi, ir vērts pavākt vairākus paraugus, jo īpaši, jo noteikšanai pietiek ar sporām. Un tai pašā laikā var gadīties, ka ir dzelteni un brūni, lielāki un mazāki, vairāk un mazāk grubuļaini augļķermeņi, un tie visi izrādās F.luteonitens :) Pieļauju, ka ar pieredzi tomēr iespējams uztrenēt aci un atšķirt sugas jau dabā. Pati šobrīd trenējos - mēģinu uzminēt un mājās pārbaudīt. Bieži izdodas, tomēr pagaidām ne vienmēr.


dziedava 25.marts, 05:55

Šī ir laba suga ar āķīgām sporām. Dziedavā diemžēl ir pirmo atradumu mikroskopijas, nevis labākās, jo šobrīd spēki tiek veltīti grāmatai, ne veco foto nomaiņai ar jauniem. Nannengaella laevis sporas ir apaļas un blīvi un vienmērīgi kārpainas, bet vienā pusē gaišākas (ja nebūtu vienā pusē gaišākas, tad sporas būtu kā Fuligo leviderma).. Fuligo luteonitens sporas ir apaļas un ovālas, kārpas izvietotas nevienmērīgi(!), skraji. Paralēli tam var būt arī vienā pusē gaišākas. Tādējādi akcents primāri ir uz "ovālas, ar nevienmērīgi izvietotām kārpām", un tikai tad, ja tas neizpildās, resp., ir apaļas ar vienmērīgām kārpām, tad skatās, vai nav vienā pusē gaišākas. Šajā novērojumā var redzēt ovālas sporas ar skrajām, nevienmērīgi izvietotām kārpām, tātad F.lutonitens. Augļķermeņu krāsa savā ziņā ir iemesls, kāpēc katram gadījumam visi tml. atradumi tiek mikroskopēti - N.laevis jeb gluddzeltenais biežāk tiešām ir dzeltens, diezgan vienmērīgi gluds un gaiši dzeltens. F.luteonitens kā būtiskāko pazīmi esmu atzinusi virsmas grubuļainumu, nereti atgādina paugurus - augšā - lejā un atkal augšā. Bet krāsa ir tā, kas mēdz maldināt, jo šī suga mēdz būt gan brūna, gan tīri dzeltena, tādējādi pēc krāsas svārstās starp gludo ragansviestu F.leviderma un gluddzelteno ragansviestu N.laevis.


Ansis 24.marts, 15:23

Izskatās, atradne atzīmēta neprecīzi - priežu mežā, kas neatbilst foto redzamajai vietai - pļavā.


Puķu Ilze 24.marts, 10:49

uz kārkliem


Puķu Ilze 24.marts, 10:48

uz ozola.


Laimeslācis 24.marts, 10:22

Paldies, Raivo!


Laimeslācis 24.marts, 10:21

Paldies, Julita, par labojumiem un komentāriem!


dziedava 24.marts, 06:22

Un lāsenīšu nemaz?


VijaS 23.marts, 21:49

Tur pa apkārtni bija desmitiem paciņu visās iespējamās stadijās. Plantācijas :)


Ziemelmeita 23.marts, 20:31

Neatradu, iespējams nav nobriedis un aizvests atpakaļ uz mežu, neatceros.


Siona 23.marts, 17:01

Ir uz egles, jā! Man arī tā likās, dzīvē skatoties uz tām piepēm..


erts 23.marts, 13:37

Ar gredzenu EOHK


erts 23.marts, 13:28

Ar gredzenu TV9W


dziedava 23.marts, 10:01

Kāpēc pārliecība par paciņām?


dziedava 23.marts, 09:48

Pirmajā komentārā "pēc dažām stundām karstā mašīnā" izklausās, ka paraugs bija paņemts :), jautājums, vai saglabājies.


Ziemelmeita 23.marts, 09:41

Paldies par skaidrojumu, Julita! Ja pareizi atceros, auga uz kritalas. Vai paraugu paņēmu, neatceros. Paskatīšos, kas mājās par paraugiem ir.


Vīksna 23.marts, 09:04

Paldies !


roosaluristaja 23.marts, 08:21

Ja tas ir uz egles, varētu būt egļu cietpiepe


dziedava 23.marts, 07:52

Interesanti Varētu būt parasta zaļganā pumpurīte, ja nebūtu uz sfagniem. Vai arī tomēr vieta nav tik slapja.


dziedava 23.marts, 07:42

Zemesriekstu / konglomerāta pumpurīte. Tās arī nobriedušas "uz aci" grūti atšķirt.


dziedava 23.marts, 07:26

Es gan droši vien [brīvā laikā :D] mikroskopētu, jo kaudzītes īsti nav, bet varbūt staipeknis "pie vainas", - tur vrb grūti


dziedava 23.marts, 07:21

Nevar saprast, uz kā auga - vai tas ir nobirās, vai uz kritalas mizas? Abas hipotēzes ir "pa tēmu", bet man "nepatīk" kopskats, kur skaidri redzams, ka vairāki augļķermeņi ir cieši kopā, bet tas nav raksturīgs ne vienai, ne otrai hipotēzei, kur augļķermeņi tipiski ir nodalīti. Ļoti interesanti, ja ir paraugs, tad kāds tas izskatās tagad, un vispār to vajadzētu mikroskopēt.


Siona 23.marts, 07:06

Varētu būt sēņmuša Agathomyia wankowiczii.., bet es nezinu, vai kāds cits neveido kaut ko līdzīgu..


dziedava 23.marts, 07:01

Iveta, domāju, ka te visur viena suga. Minētais 3. att. labajā pusē tiešām izskatās dikti gluds, taču priekš gludā ragansviesta nav īstais tonis, turklāt te izskatās lapukoks ar rētu, kas raksturīgs milzu vilkpienainei, bet nav raksturīgs gludajam ragansviestam, kura "lauciņš" ir kritalas


zemesbite 22.marts, 20:58

Paldies, Julita!


Ziemelmeita 22.marts, 20:28

Paldies Uģi!


BI 22.marts, 18:05

Diemžēl ar redzamo ir par maz. Lai identificētu konkrētu putnu, vajag vēl divus ciparus. Pašlaik iespējami vairāki desmiti. Ir ticamība, ka gredzenots kā mazulis 2013. gadā Kaņierī.


ekologs 22.marts, 10:34

Skrejvabole (Badister bullatus).


dziedava 21.marts, 23:18

Reticularia lobata? Šim jau gan sporas vajadzētu paskatīt..


dziedava 21.marts, 23:11

Man šķiet, ka paresninājums tomēr ir. Un jaunas tā izskatās, ir redzētas.


dziedava 21.marts, 22:14

Jā, Ilze, nu jau es ne tikai domāju, bet daru! :D. Nieka 6+ gadi pagājuši.


dziedava 21.marts, 22:07

Ir kas līdzīgs redzēts, kas nebija gļotsēne, bet saprast, kas tas ir, nevarēja


dziedava 21.marts, 22:01

Ļoti jau līdzīga sfagnu kūlītei, bet cik tur purvaina vieta - kas zina. Sūnas - dzegužlini- ir pareizie


dziedava 21.marts, 21:49

Skatoties uz nelīdzeno virsmu, var būt grubuļainais Fuligo luteonitens, bet droši to varētu pateikt mikroskopijā pēc sporām


BI 21.marts, 19:48

Uzticīgs draugs. Mēģināšu dabūt gredzenošanu un ziemošans vietu.


Ziemelmeita 21.marts, 16:43

Paldies,Julita! Paraugu paņēmu, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.


dziedava 21.marts, 16:09

Varbūt ir, bet es laikam mikroskopētu drošai noteikšanai :)


erts 21.marts, 15:17

AE 77 Daugavpilī novērots 12.gadu pēc kārtas.


Vīksna 21.marts, 10:56

Paldies !


fufuks 20.marts, 22:08

2024. oktobra sākumā pa ceļam uz Lietuvu novērots Sātiņos kopā ar 2 līdzbiedriem (jaunie putni), 2025.g. decembrī arī turpat netālu Lietuvā pie Rusnes.


dekants 20.marts, 21:28

Paldies par operatīvo ziņu!


BI 20.marts, 21:14

Mazulis no Kaņiera, 11.06.2024 dabūja pasi 2024. gada oktobrī Lietuvā netālu no Rusne


ekologs 20.marts, 20:37

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:34

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:32

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:31

Entomobryomorpha kārta. Iespējams, Entomobrya corticalis.


ekologs 20.marts, 20:26

Šī izskatās no Poduromorpha kārtas.


ekologs 20.marts, 20:23

Entomobryomorpha kārta, Orchesella sp. Iespējams Orchesella cincta.


ekologs 20.marts, 20:20

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:12

Paldies! :)


IlzeP 20.marts, 20:11

Jā, piekrītu. Pievienoju. Tagad tik būtu jāizskata iepriekšējie novērojumi un jānomaina nosaukumi.


ekologs 20.marts, 20:10

Paldies! :)


CerambyX 20.marts, 20:02

Pēc tāda izskatās


ekologs 20.marts, 19:11

Agriotes sputator?


dziedava 20.marts, 19:02

Nu jāā.. Pēc kopskata domājams, ka ļoti reti novērota suga, pēc pašreizējām zināšanām - Badhamia foliicola vai Physarum cinereum. Bet dikti agri! Varētu šogad papētīt, vai tur kas līdzīgs neuzaug. :D


ekologs 20.marts, 18:47

No Poduromorpha kārtas. Ilze, varbūt sugu izvēlnē pie kolembolām var ielikt kolembolu četras kārtas - Neelipleona, Symphypleona, Poduromorpha, Entomobryomorpha? Līdz kārtai nav tādas grūtības noteikt, kas vismaz daļēji atvieglos salikt visu pa "plauktiem". Kā domā?


artis113 20.marts, 11:50

Nē, diemžēl vairāk foto un paraugu nav. Arī pārāk tāla lokācija, lai apsekotu un ievāktu paraugu.


IlzeP 20.marts, 11:35

Šis būtu agrākais zināmais novērojums pavasarī. Bez pierādījumiem nevar uzskatīt par ticamu.


SashaO 20.marts, 10:21

https://youtu.be/SLVpBS__0fI?is=MphbUujvrJH2G3h1


Ivars Leimanis 19.marts, 22:48

Bruha sprogaine Ulota bruchii


ivars 19.marts, 17:03

Pazīmes, foto?


dziedava 19.marts, 14:26

Tās ir izžuvušas/sakaltušas sēnes


Mežirbe777 19.marts, 10:21

Paldies par vērību! Šie ir sugas mikro attēli no iepriekšējās aparatūras, liku visu klāt uzreiz.. Par kādu patiesu kvalitāti gan nevar diskutēt. Jā, šajā gadījumā tīkliņš bija pa visu sporu, iznāk H.decipiens. Droši var izmantot bildes, atsaucoties uz autoru. Tas ir jauki, ja kāds atzinīgi novērtē šādas lietas :)


dziedava 19.marts, 05:49

Skatos un tagad nesaprotu, vai šīs bildes bija jau tad, kad rakstīju komentāru, vai daļa tika pieliktas vēlāk? Te izskatās, ka mikroskopējot ir mēģināts panākt vislielākais asums, resp, asums pa visu sporu. Tā bija arī mana iesācēju kļūda. Lai vislabāk redzētu sporas rakstu, fokusam jābūt ļoti šauram, tikai uz sporas centru, tad attēls ir telpisks un raksts ir vislabāk saskatāms. Tipiski mikroskopā visu vajag likt uz visgaišāko un "neasāko", jo tad detaļas ir visskaidrākās. Visam attēlām nav jābūt asam, asam jābūt tikai fokusētajā vietā. Tomēr no šiem pārasinātajiem attēliem šķiet, ka tīkliņš varētu būt pa visu sporu, kas nozīmētu H.decipiens. P.S. Ļoti skaisti tuvplāna attēli. Vai kādu no šiem (un varbūt kādiem citiem gļotsēņu foto) drīkstētu izmantot arī grāmatā?


ekologs 18.marts, 21:27

Ok. Paldies!


CerambyX 18.marts, 21:22

Manuprāt, oblongopunctatus ir Ok - daudz jau saskatīt nevar, bet segspārnu rievojumus samērā sekls, kāju stilbi brūngani.


DD 18.marts, 20:41

Paldies, Ansi!


Amanda 18.marts, 20:19

Sloka


Amanda 18.marts, 20:17

Peļu klijāns


dziedava 18.marts, 20:03

Domāju, te problēma manā mikroskopijā, kad nebija normālas spuldzes


dziedava 18.marts, 19:58

A.stipata vai imperialis


dziedava 18.marts, 19:49

Te arī tā pati? Ievākta?


dziedava 18.marts, 19:45

Diderma subviridifuscum?


dziedava 18.marts, 19:31

Žēl, ka te nav pielikts mērogs, kā mērīts. Bet ja nepilnīgi nobriedis (par ko liecinātu “iesprūšana” dzelteni-zaļganajā stadijā), tad sporas var izskatīties arī lielākas, nekā vajadzētu


dziedava 18.marts, 19:25

Varbūt maza tieši tāpēc, ka neparastā laikā izdomāja augt.


dziedava 18.marts, 19:18

Tālāk nekas nenotika?


ekologs 18.marts, 17:27

Nevarētu tomēr būt Pterostichus quadrifoveolatus?


zemesbite 18.marts, 16:23

Paldies, Ansi!


Vīksna 17.marts, 23:41

Paldies !


ekologs 17.marts, 23:21

Ok, skaidrs. Paldies! :)


CerambyX 17.marts, 22:31

Ir Scaphisoma. Varētu būt kaut kas no agaricinum/inopinatum sugu pāra manuprāt (abas gan droši atšķiras g.k. pēc tēviņu ģenitāliju formas), bet fotoattēlā īsti nevar redzēt tievās rieviņas formu, kas uz katra segspārna abpus segspārna šuvei (cik saprotu, tad agaricinum/inopinatum tā pie vairodziņa mazliet ir izliekta uz āru, bet faktiski uzreiz arī beidzas - jeb neturpinās kādu brīdi paralēli segspārnu pamatnei kā tas ir citām sugām).


ekologs 17.marts, 22:02

Uģi, Marek, pieliku klāt vēl dažas bildes. Pētīju zem mikroskopa, skatījos taustēkļus un, sāku domāt, vai tomēr nevarētu būt brūnkāju tūdgrauzis (Orthoperus brunnipes)?


VijaS 17.marts, 21:57

Pārbaudīju, grupējas. Pirmais piegājiens tāds fiksais un stipri izsmērētais..


meža_meita 17.marts, 21:26

Nebūs. Zeltmilti tik lielus graudiņus neveido. Tiem ir putekļaina konsistence, kas smērē pirkstu. Šis kaut kas no smalkajām candelariella vai citas ģints.


meža_meita 17.marts, 20:52

Saprotu uz visiem 100% :)


DaceK 17.marts, 15:39

Paldies par noteikšanu!


Vīksna 17.marts, 13:38

Paldies !


ivars 17.marts, 09:22

Drīzāk jau upes.


Vīksna 17.marts, 08:41

Paldies !


Mežirbe777 17.marts, 08:15

Paldies par tik detalizētu izklāstu, Julita! Šis atradums arī mani saintriģēja, labprāt uzzinātu taksona piederību.. Saglabātais paraudziņš nokļūs gādīgās rokās.. Domāju, ka kapilīciju ir iespējams atrast, vienīgi uz stikliņa tas nenonāca vai netika pamanīts.. Cerams, ka arī ar šādu nepilnīgi nobriedušu paraugu būs iespējams ko iesākt..


dziedava 17.marts, 07:43

Pārlasīju un secināju, ka pašā sākumā neesmu bijusi precīza - runa bija par brūnām (ne tumšām) sporām un tādas var būt arī cilindrīšu dzimtā, bet cilindrīšu dzimtas gļotsēnes ir bez tādām apaļām kaļķa granulām, kādas redzamas mikroskopijā, tāpēc šo dzimtu var izslēgt.


dziedava 17.marts, 07:34

Ko pēc mikroskopētā var secināt: * sporas ir tumšas, tātad ir cukurīšu (Didymiaceae) vai pumpurīšu dzimta (Physaraceae) * sporas ir gan plusmīnus apaļas, gan garenas, gan vēl visādi izlocītas, tātad paraugs nav pilnvērtīgi nobriedis, jo normāli sporām jābūt visām līdzīgas formas, katrā ziņā vismaz pret vienu asi simetriskām. Ja ir nepilnvērtīgi nobriedis paraugs, tad sporu izmēram jāņem mazākās simetriskākās sporas. Šajā gadījumā normāli būtu jābūt apaļām sporām, tāpēc garenajām nevajadzētu mērīt pa garāko diametru. Labāk pamaklēt iespējami apaļākās sporas. * Ja sporas ir deformētas, tad mērījumus vajag veikt vairākkārtīgi, nu vismaz 3 reizes, vai nu tajā pašā mikroskopijā vēl arī pavisam citā vietā, vai labāk pavisam jaunu porciju sporu paņemt no tā paša (ja maz augļķermeņu) vai vēl labāk no kāda hipotētiski labāk nobrieduša augļķwermeņa. Tad varēs labāk nojaust, cik varētu būt normālu sporu diametrs, resp., vai visos gadījumos ir līdzīgi izmēri, vai arī tie ļoti "lēkā", tad jāskatās, kurā gadījumā bija normālākās (tipiski arī mazākās) sporas. * Pēc attēlā ar mērījumiem redzamā es secinātu, ka sporu izmērs orientējoši ir 12-13 mkm. Sporām vērts mērīt (secināt) ar precizitāti līdz 0,5 mkm, lielākai "precizitātei" nav jēgas, jo tur nāk klāt arī mērījuma kļūda. Tomēr te ir tikai viens mērījums dažām redzamām sporām, tāpēc droši pateikt nevar. * Tumšsporainajām ļoti svarīgs ir sporu raksts, kuru var palaimēties nomanīt arī nepilnīgi nobriedušām sporām, kas reizēm "glābj", ja sporu izmēru precīzi grūti pateikt. Ļoti nenobriedušām sporām diemžēl arī raksts mēdz būt nenobriedis. Konkrētajā gadījumā, ja tiešām būtu jāizšķiras starp Physarum psittacinum un Diderma tigrinum (es patiesībā cerētu vispār uz jaunu sugu Latvijai), tad būtu jāsaskata, vai ir vienmērīgi izvietotas kārpas (Diderma tigrinum) vai kārpas ar tumšāku kārpu grupām (Physarum psittacinum). Mikroskopijā es kārpas īsti neredzu vispār, tāpēc man ir jautājums, vai tas ir tāpēc, ka sporas pagalam nenobriedušas (it kā tik traki nevajadzētu būt) vai arī mikroskopijā nav pareizi fokusēts (vajag fokusēt šauri uz sporas centru, lai redz rakstiņu) Attiecīgi par sporu rakstu es neko nevaru pateikt. * kapilīcijs gļotsēņu "pamatu" noteikšanai (kāda dzimta, ģints) ir pats svarīgākais. Ja nav kapilīcija, tad var noteikt tikai dažos izņēmuma gadījumos (lielākoties vienkāršos, vai ja ir liela pieredze). Sporas var izskatīties identiskas arī dažādu dzimtu gļotsēnēm. Lai tiktu pie kapilīcija, sarežģītākos gadījumos uz stikliņa jāņem iespējami viss augļķermenis un, tā kā tas var būt "biezs", tad to starp stikliņiem "izsmērē" tiktāl, lai sāk atsegties (mikroskopijā kļūst redzamas) iekšējās struktūras. Jāredz vismaz kaut kādas daļas, krāsa. Ja tā būtu olīte (Diderma), tad kapilīcijs būtu skaidri brūni-balti pavedieni. Ja tā ir pumpurīte (Physarum), tad pavedieni ir caurspīdīgi un var būt ļoti grūti saskatāmi. Tad jāmeklē kapilīcija mezgli, kas ir apaļu kaļķa granulu sakopojumi. Ja paraugs kārtīgi tiek "izsmērēts" tad tie mezgli arī var "izsmērēties", tad vnk redz, ka paraugs pilns ar apaļām kaļķa granulām (tās redzamas arī šajā mikroskopijā). Vispār apaļas kaļķa granulas ir arī olītēm (uz galviņas), tāpēc pašas par sevi tās neliecina vienas vai otras dzimtas virzienā. Pumpurītēm (Physarum) parasti kapilīciju (t.i., tā mezglus) saskata mazos palielinājumos mikroskopā, vēl neliekot paraugu starp stikliņiem. Tikai jābūt atsegtām iekšējām struktūrām. Tad redz, ka ir tādi kaļķa sakopojumi iekšpusē. Gala secinājumi no tā, kas jau ir redzams - paraugs ir nepilnīgi nobriedis, kas pēc sporu izmēriem vairāk atbilstu Diderma tigrinum (vajag 10-13µm, bet redzamās 12-13µm nepilnīgi nobriedušām sporām ir ļoti atbilstošas), taču olītēm kapilīcijam būtu jābūt vieglāk ievērojamam, tomēr tā te nav. Priekš Physarum psittacinum sporas ir stipri par lielu, ar tādām novirzēm sugu noteikti nevarētu apstiprināt, turklāt būtu jāsaskata tumšāku kārpu grupas. Bet es nepavisam negribētu apstāties pie šīm divām hipotēzēm, kurām biotops īsti neatbilst. Varbūt ir kāda mums mazāk zināma ģints, tāpēc ļoti labprāt saņemtu paraudziņu 28. martā. Tik gari rakstu arī priekš sevis, jo grāmatai man svarīgi saprast, ko iesācējam (un ne tikai) svarīgi izskaidrot, lai tiktu līdz rezultātam. Visi "parastie" noteicēji ir gadījumiem, ja ir visas sastāvdaļas zināmas, un kapilīcijs ir visupirmais.


dziedava 17.marts, 06:45

Pag, bet sporas grupējās? Ja negrupējās, tad jau nav parastais!


Mežirbe777 17.marts, 03:30

Mikroskopēju ievākto paraugu. Sporas pēc morfoloģijas un izskata atbilstošākas Physarum psittacinum, nevis Diderma tigrinum. Pašu sporu izmērs gan ir par lielu, salīdzot ar aprakstu. Kapilīcijs grieztajā paraugā netika novērots. Pie sevis domāju, vai iespējams kāds trešais variants, vai arī sporas ir deformētas..


Mežirbe777 17.marts, 01:48

Alkšņu spulgpiepe Xanthoporia radiata (Sowerby)


Mežirbe777 16.marts, 23:17

Ieteiktu salīdzināt ar Sorocybe resinae (Fr.) Raksturīga sveķainām skujkoku rētām. Pārlasot Seifert et al. 2007 publikāciju var savilkt līdzības ar šo atradumu.


VijaS 16.marts, 21:54

Jā, tā arī ir :)


marsancija 16.marts, 21:51

Varu tikai minēt- kaut kāda vālene? Mēles dižvālene?


ekologs 16.marts, 19:27

Visas būs no Entomobryomorpha kārtas. Otrajā bildē, manuprāt, Pogonognathellus sp. Trešajā bildē arī iespējams Pogonognathellus sp. ar nodrupušu krāsojumu vai kaut kas no Tomocerus sp. Pāŗejās velk uz Orchesella flavescens.


ekologs 16.marts, 18:59

Jā, kā minimums 2 un 3 bilde citas sugas.


dziedava 16.marts, 18:16

Jā, ir!


mufunja 16.marts, 17:36

Paldies. Varbūt. Es par viņu nebiju iedomājies.


mufunja 16.marts, 17:32

Es arī par viņu domāju.


adata 16.marts, 16:40

Var redzēt, ka augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, kā pirkstiņi, bez izteiktas kājiņas.


adata 16.marts, 16:32

Varbūt violetā šūnaine?


dziedava 16.marts, 11:55

Hipotētiski Trichia contorta


roosaluristaja 16.marts, 10:11

Jā, vismaz pašlaik tā ir


Kiwi 16.marts, 10:09

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu! Zem mizas dzīvodamies, iespējams vēl nebija pareizo nokrāsu sasniedzis.


dziedava 16.marts, 10:08

Ahā, paldies Renāt! :) Nu tātad gandrīz jauna :D. Jo ja nav dziedavā, tad neskaitās. Bet nu jā, vajadzētu laiku visas "jaunās" salikt arī dziedavā, lai ir kārtība, tikai kur tam visam atrast laiku.. ://


Kiwi 16.marts, 09:59

Paldies, Artur!


Kiwi 16.marts, 09:59

Auga blakus uz vienas kritalas, paskatīšos telefonā, varbūt ir vēl kāda bilde.


Ziemelmeita 16.marts, 09:11

Paldies, Uldi! Tad vienalga priede vai egle, pie mums skaitās viena suga?


Osis 16.marts, 09:00

Jā, bet nenolasāms / šī ir vienīgā bilde


roosaluristaja 16.marts, 08:55

Ir dažādas sistemātikas. Šeit tiekta atzīta versija par vienu sugu.


roosaluristaja 16.marts, 08:51

Biotops jau nu tāds dīvains šai sugai


meža_meita 16.marts, 08:45

Julita, bet DD Tev ir šī suga, turklāt ar ļoti smukām bildēm :)


Rallus 16.marts, 08:44

Vai bija gredzens uz kājas?


Guntanators 15.marts, 23:53

Video: https://youtu.be/MlXGFnOkRik


CerambyX 15.marts, 23:29

Ozols it kā apšu urbējam neģeld, vītolu urbējam gan ir ok (tas tāds polifāgs - var dzīvot ļoti dažādos lapkokos). Tad nu tikai atliek pieņemt, ka 'nenokrāsojies' vītolu urbējs.


dziedava 15.marts, 21:45

Paldies, Raivo! Tāda hipotēze man bija.


Mežirbe777 15.marts, 20:31

Oxyporus corticola (Fr.) Ryvarden


fufuks 15.marts, 20:16

Paldies par novērojumu! Gredzenota Engures ezerā, Mērsraga galā, 27.06.2024. Pirmajā rudenī/ziemā pabijusi Nemunas deltas zivju dīķos un Polijā, Bekas rezervātā, no 2025. g. rudens divi ziņojumi no Nemunas deltas zivju dīķiem (Kintai), pēdējais 16.septembrī.


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uldi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:53

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 15.marts, 16:45

Zāģētāji saka, ka ozols, bet labu laiku bija mežā nostāvējuši.


CerambyX 15.marts, 14:54

Tādi 'diegi' zem apšu mizas bieži vien, tā ka varētu būt arī apse :)


dziedava 15.marts, 14:45


ekologs 15.marts, 14:28

Hm.. koks pēc vītola izskatās


mufunja 15.marts, 14:22

Paldies Uldis :)


roosaluristaja 15.marts, 14:03

Heterobasidion sp.


ekologs 15.marts, 13:32

Man ar vairāk izskatās pēc apšu urbēja.


ekologs 15.marts, 13:22

Parastā kaulene (Lithobius forficatus).


CerambyX 15.marts, 13:22

Kāda koka baļķis? Varētu būt apšu urbēja (Acossus terebra) kāpurs, tāds dzeltenīgs


ekologs 15.marts, 13:18

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


roosaluristaja 15.marts, 12:34

Pēdējā attēlā ir parastā darronija. Par pirmajiem diviem kaut kā neesmu pārliecināts


Rallus 15.marts, 11:12

Kāpēc ne kārklu ķauķis (pēc zemastes lāsumiem, gaišā vēdera un nedaudz tumšāka krūšu krāsojuma)?


Siona 15.marts, 10:20

Var jau? Šī ir tā stadija? Man mājās ir paraudziņš :)


IlzeP 15.marts, 09:28

Te viens skudrulītis iemaldījies


IlzeP 15.marts, 07:23

Viestur, vai Tev nav vēl kāds foto vai balss ieraksts?


Vīksna 14.marts, 23:50

Paldies !


ekologs 14.marts, 21:10

Skatos un domāju par skrejvaboli (Syntomus truncatellus). Ko citi teiks?


zane_ernstreite 14.marts, 21:10

Paldies, tā pašai šķita, bet labi, ka kāds apstiprina.


zane_ernstreite 14.marts, 21:09

Paldies!


Amanda 14.marts, 21:01

Lauku balodis


Amanda 14.marts, 21:00

Baltpieres zosis


ekologs 14.marts, 20:59

Dzeltenā cielava (Motacilla flava).


Viesiņš 14.marts, 20:47

Ļoti aizrautīgi dziedāja.


Vīksna 14.marts, 19:53

Paldies !


Vīksna 14.marts, 19:52

Paldies !


ekologs 14.marts, 19:31

Paldies, Ilze! :)


IlzeP 14.marts, 19:30

Pievienoju sarakstam


ekologs 14.marts, 19:25

Kāds posmtārps jau ir :) Iespējams kāds no nereīdām (Nereididae).


dziedava 14.marts, 19:23

Šai vajadzētu mikroskopiski skatīt sporas


Ziemelmeita 14.marts, 18:19

Jā, melnā spoźkausene.


dziedava 14.marts, 18:09

Paldies, Renāt! Nu mikroskopijā arī laikam aļģes uzrādījās, tad nekā cita arī nebija, vismaz būs skaidrība :)


dziedava 14.marts, 18:08

Renāt, nu Dziedavā nav, tātad jauna!


meža_meita 14.marts, 15:54

Vai aizmirsta vecā! :)


meža_meita 14.marts, 15:53

Cik forši bezlapu stāvoklī mirdz sienasķērpji!


meža_meita 14.marts, 15:51

Paldies par paraudziņu! Apskatot, izskatās pēc aļģu masas (nostoks un kādas zaļaļģes).


dziedava 14.marts, 15:22

P.S. Man laikam sanāk jauna suga :))


dziedava 14.marts, 15:21

Ahā, paldies, Renāt! :)


meža_meita 14.marts, 15:11

Paraudziņš apskatīts, nodošu LDM, paldies! :) Viena no biežākajām kalīcijām purvos uz skujkoku konses.


ekologs 14.marts, 14:37

Munuprāt, tas pats segzirneklis (Neriene montana).


ekologs 14.marts, 14:13

Zemeszirneklis (Drassyllus pusillus).


ekologs 14.marts, 14:06

Manuprāt, krabjzirneklis (Ozyptila sp.).


ekologs 14.marts, 13:43

Komposta degunradžvabole (Oryctes nasicornis).


Vīksna 14.marts, 00:29

Paldies !


ekologs 13.marts, 21:25

Manuprāt, rudā dzēlējskudra (Myrmica rubra). Sugu izvēlnē netiek piedāvāta.


dziedava 13.marts, 19:54

Iveta, nebiju pamēģinājusi, bet jā, man arī atslēga ieteica papagaiļu pumpurīti. Bet atslēga neredzēja konkrēto toni. Es drīzāk domātu, ka atslēga neko nevar atslēgt, ja šī suga nav mums zināma. Gaidām mikroskopiju! :)


adata 13.marts, 19:00

Interesanti, kas būs ar šo. Savadot redzamos parametrus "gļotsēņu atslēgā", man piedāvāja arī papagaiļu pumpurīti. Nu, nez...


ekologs 13.marts, 14:12

Skrejvabole (Carabus granulatus).


mufunja 13.marts, 12:37

Paldies Julita.adatiņas ir, daži un mazi, bet ir


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts