Aktīvie lietotāji: 207 Šodien ievadītie novērojumi: 1520 Kopējais novērojumu skaits: 1828479
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Laimas dati Latvijai
Pievienots 2022-12-07 22:08:20

Re, kur vaboļuks! – kad esam iekārtojušies intervijai Laimas Birziņas Ādažu dzīvokļa virtuvē, viņa uz galda pamana mazītiņu kukainīti, uzreiz ņem fotoaparātu, nobildē, un palielinātajā attēlā mēs ieraugām skaistu mārīti. "Jāskatās Mareka Ieviņa izveidotajā noteicējā, paldies viņam par to," saka Laima un atzīstas, ka viņa arī pati veido savu atrasto sugu noteicēju, tas gan prasot ļoti daudz laika. Kad Laima ir mājās, fotoaparāts vienmēr atrodoties uz palodzes, lai var pagūt nobildēt, piemēram, kādu vanagu. "Šodien centos vistu vanagu nobildēt. Man tikai jāpaskatās pa logu, ja pamanu, ka vārnu bars ceļas gaisā – aha, re, kur vistu vanags lido! Vai citreiz zvirbuļvanadziņš. Ja aparāts nebūs pa rokai, vanags jau negaidīs, kamēr to atrodu."


Laima Birziņa. Foto no personīgā arhīva

Laima Birziņa, portālā dabasdati.lv pazīstama arī kā Laimeslācis, ikdienā audzinātāja Ādažu bērnudārzā Strautiņš, ir viena no aktīvākajām fotogrāfiju iesūtītājām (4. vietā pēc fotogrāfiju skaita – 22 069 foto), kā arī 5. vietā pēc ziņoto sugu skaita – 2339 sugas, un ziņo par dažādām sugu grupām (ir 2. vietā pēc ziņoto zirnekļveidīgo novērojumu skaita, 3. vietā pēc ziņoto spāru novērojumu skaita, 4. vietā pēc ziņoto blakšu novērojumu skaita, 6. vietā pēc ziņoto vaboļu novērojumu skaita, 8. vietā pēc ziņoto sēņu un sūnu novērojumu skaita). Sākusi ar putniem, bet tagad aizrāvusies ar gļotsēnēm – mūsu intervija notika dažas dienas pēc tam, kad Laima bija atklājusi Latvijai un varbūt visai Baltijai jaunu gļotsēņu sugu – krumpaino badhāmiju Badhamia melanospora.


Krumpainā badhāmija Badhamia melanospora. Foto: Laima Birziņa

Statistika rāda, ka tagad tu ziņo galvenokārt par zirnekļiem un kukaiņiem, bet teici, ka dabasdatos sāki darboties putnu dēļ.

Jā, dabasdati man saistās visupirms ar putniem. Vēl nezināju ne dabasdatus, ne putni.lv, kad mani interesēja putnu balsis. Dzirdot kādu neparastāku balsi, ļoti gribēju uzzināt, kas ir tas dziedātājs. Ilgi meklēju, kur to varētu noskaidrot, kamēr atradu putni.lv, tur gāju cauri visiem putniem, meklēju, kuram ir tāda balss. Strādāju tepat Ādažos bērnudārzā par audzinātāju jau 25 gadus, un tas putns man katru vasaru pie loga dzied. Zināju, ka tas nav ne zvirbulis, ne zīlīte. Beigās tiešām atradu, kas tas ir – melnais erickiņš!

Meklējot putnu balsis putni.lv, domāju, cik forši būtu, ja es ietu pa mežu un, izdzirdējusi kāda putna dziesmu, zinātu, kas tur dzied un kāpēc. Tas ir tāpat kā mācoties lasīt vai kādu svešvalodu – ieraugi tekstu un nezini, ko rakstītais nozīmē, bet tad iemācies un zini. Tā es sāku mācīties putnu balsis, saprast nianses, piemēram, vai tas ir uztraukuma sauciens vai kas cits. Biju jau iereģistrējusies dabasdatos, turpināju meklēt putnu balsis, un tad parādījās ziņa par ornitologa Andra Avotiņa rīkotajiem kursiem. Tos man ļoti gribējās, bet nezināju, kā lai samenedžē laiku, man bērni mazi, naudas arī maz. Teicu kolēģiem, lai uzdāvina man tos putnu kursus. Uzdāvināja arī! 2016. gadā gāju tajos kursos, visvairāk man patika nodarbības pie Lubāna ezera, naktīs klausījāmies pūces, no rīta dumpi.


Ausainā pūce Asio otus. Foto: Laima Birziņa

Tagad tu putnu balsis labi atšķir?

Ja kādu laiku ar putnu balsīm nedarbojas, tās piemirstas, bet tagad es zinu, kur paskatīties. Vispār paldies visiem tiem labajiem cilvēkiem, kuri dabasdatos palīdz noteikt sugas un labo iesūtītāju kļūdas. Apbrīnoju Uģi Piterānu – salieku dabasdatos krāšņblaktis, un, zini, varu kaut galdam stūri nokost, bet dažas sugas neatšķiru! Džreiz pat ir tā, ka Uģis izskaidro, kuras ir tās atšķirības, bet es tik un tā skatos un nesaprotu.

Tas vēl nav tas sarežģītākais. Atceros, kad strādāju Latvijas Dabas muzejā, mani kolēģi, entomologi Kuzņecovi, dažām kukaiņu grupām vārīja ģenitālijas, jo tikai tā varēja noteikt, kurai sugai īpatnis pieder… Kā sākās tavas dabas gaitas?

Tēva mājas bija Saldus rajonā, kur uzpludināta Ciecere – Pakuļu ūdenskrātuve, sešus kilometrus gara zarna. Mēs dzīvojām uz pussalas, kādus trīssimt metru garas. Tur bija divas mājas – tēva māja un vecāsmammas māja. Tagad tur dzīvo citi cilvēki.

Tā pussala bija mana pasaule. Kad man bija seši gadi, tēvs negadījumā gāja bojā, māte pa dienu strādāja, mēs ar abiem brāļiem dzīvojāmies pa pussalu. Galvenais, kas bija jāmāk – svilpt, airēt un labi peldēt: ja pussalai no otras puses piebrauci, tad uzsvilpi, un tev ar laivu atbrauca pakaļ, bet, ja neviens nebrauca, bija jāpeld pāri. Es parasti aizpeldēju vēl aiz līkuma pie draudzenes ciemos. Zināju tajā pussalā katru vietiņu, jau četru, piecu gadu vecumā biju izložņājusi visus krūmus, visas pakrastes. Kad atvēra slūžas un nolaida ezera līmeni, man atkal bija izložņājamas vietas. Mani baidīja un sunīja, teica: "Neej mežā, tevi nozags, aizvedīs un gaļā samals," bet es tik un tā caurām dienām dzīvojos pa mežu.

Tā pussala bija noaugusi ar mežu?

Tur bija mežs, pļavas, izgruvumi krastos, stāvkrasti, kuros zināju krastu čurkstu ligzdas… Kad nācu no Lutriņu skolas, pa pussalu taciņa uz mājām gāja gar krastu, bet es pa to nekad negāju, ložņāju riņķī apkārt – man bija jāredz, kas ir izaudzis, kas uzziedējis, un vai nav kas no ligzdas izkritis. Tāds dīvainītis es biju. Maniem brāļiem daba tik ļoti neinteresēja.

Var teikt, ka mēs uzaugām kopā ar odzēm, to tur bija ļoti daudz. Kopš bērnības es odzi vairs neesmu redzējusi vispār. Bieži vien, kad gājām pa taciņu, mamma teica: "Stop!", jo uz taciņas bija odze. Odzes līda no klētsapakšas ārā, bija zem jāņogkrūmiem, zemeņu dobēs. Mums arī stārķis bija, bet odžu tik un tā daudz. Mūs nevienu nesakoda, vienreiz iekoda sunim, vienreiz govij. Sunim trīs dienas purns bija sapampis, tad pārgāja.

Arī no ērcēm es nebaidījos, un vēl tagad nebaidos, lai gan deviņu gadu vecumā kaut ko laikam jau no ērces dabūju. Vismaz mamma domāja, ka tas ir no ērces – vienu vasaru man pēkšņi atteicās darboties rokas un kājas. Neko rokās noturēt nevarēju. Uz rudens pusi palika labāk, bet pēc tam ilgu laiku bija trīce, galvassāpes, bija ietekmētas kognitīvās spējas, 25 gadu vecumā sākās locītavu problēmas... Dabasdatos Julita Kluša saka, ka pēc gļotsēnēm vajag līst kaut kur zemu, bet manas mīļākās gļotsēnes ir tās, kas atrodas acu augstumā. Tāpat arī ar kukaiņiem – varu jau pieliekties, bet pirms tam man jāievingrina ceļi. Man labāk uz augšu, nekā uz leju. Pie bērnudārza fočēju dzelteno recekleni Tremella mesenterica, pēc tam datorā bildē pamanīju, ka tur ir arī gļotsēne, un kāpu trīs metrus augšā pakaļ paraugam.

Bet atgriežamies pie Saldus un manas bērnības. Tajā pussalā jau kādu piecu gadu vecumā zināju, kur ir baraviku vietas, kur apšubeku vietas, kur gailenīšu, kur cūceņu… Lasīt es mācījos no sēņu grāmatas! Tāda mums bija mājās, to es pētīju pamatīgi, visas tās grāmatas sēnes pazinu. Droši vien manas noteicējas gaitas ir sākušās ar sēnēm.

A – alksnene, B – baravika, C – cūcene…

Apmēram tā. Kad gāju uz mežu, grozā bija ne tikai nazītis, bet arī sēņu grāmata. Citreiz grozu pielasīju tik pilnu, ka saucu brāļus, lai nāk palīgā nest. Māte domāja, ka es atkal nez cik tālu esmu aizganījusies, bet es turpat pie mājām zināju visas sēņu vietas. Uz tās pussalas bija pat mazs purviņš, kurā auga dzērvenes. Tagad tajā pussalā ir sabūvētas mājas, iekopti mauriņi, un man par zudušajām vietām sāp sirds. Arī tepat, kad no Ādažiem bauc uz Garkalnes pusi, pāri vecam tiltiņam mežā iekšā bija meža kāpas, tajā ziedēja pļavas silpurenes, bet tagad saceltas glaunas mājas ar smukiem zaļiem mauriņiem – visa dabas daudzveidība, kas tur bija, ir noplēsta. Tas pats noticis arī gar poligona malu brūklenājos un mellenājos, to vairs nav. Cilvēki ir jocīgi. Nu, varbūt viņiem bail no čūskām un ērcēm, varbūt patīk pļaut… Nezinu, ko es darītu, ja man būtu tādas mājas, bet šķiet, ka atstātu tos brūklenājus, nejauktu biotopu.

Šovasar man no tā pat palika fiziski slikti. Biju aizbraukusi uz mīļu vietu, pļavas malu, tādu kā meža kāpas nogāzi ar vecām priedēm, tur pa leju bija mazas priedītes, sausa, cieta pļavas mala. Biju tur atradusi dzegužlinu sūnkauseni, mazu oranžu un retu sēnīti. Tur viņa bija augusi, bet ieraudzīju, ka visas priedītes jau nozāģētas… Domāju: es lieku to sēni dabasdatos, tā taču reta suga, bet tik un tā tai vietai traktori un pļāvēji pāriet pāri.


Dzegužlinu sūnkausene Octospora humosa
. Foto: Laima Birziņa

Paradokss: iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, bet biotopu skaits arī… Kad no savas pussalas pārcēlies uz Rīgu?

11 gadu vecumā. Rīgā man nepatika. Te arī vairs nebija laika iet dabā. Mēdz teikt, ka tas, kas bijis bērnībā, vecumā lien ārā. Man tagad tā ir, uzskatu, ka nedrīkst atlikt. Parasti domā: "Vēl izdarīšu to un to darbu, un tad braukšu uz mežu, iešu dabā". Man tagad liekas, ka prioritātes jāsamaina vietām, daba jāliek pirmajā vietā. Pirms diviem gadiem nomira mana vīramāte, palika viņas dārzs, un tagad man ir vēl viens hobijs klāt.

Dārzā jau var ne tikai dobes ravēt, bet arī dažādas radības atrast.

Es arī atrodu! Citreiz kaimiņi skatās, ka es esmu atbraukusi uz dārzu, un nevis roku vai ravēju, bet ar fotoaparātu šurīju. Esmu tur atradusi vairākas blakšu sugas, tauriņus…

Vari veidot sava dārza sugu sarakstu.

Parastais silsamtenis Hipparchia semele dzīvo sausās saulainās vietās, kur ir priedes, ir atklātas pļaviņas, aug mārsili, bet katru gadu viņš parādās arī manā dārzā. Vienmēr biju sapņojusi dabūt eglāju samteni Pararge aegeria. Izbraukāju kādas egļu mežu pļaviņas, piesaulītes, bet nekā. Taču šovasar eglāju samtenis ielaidās manā ābelē! Jāprot tikai gaidīt. Ilgu laiku nebiju redzējusi spogulīšu resngalvīti Heteropterus morpheus (esmu to redzējusi divas vietās Raunas pusē). Domāju – kur es viņu tagad atradīšu, jāmeklē mitrās vietās, kur grīšļi… Bet pagājušovasar arī viņš ielidoja manā dārzā! Tā nu es savā dārzā esmu atradusi vairākas tādas sugas, kuras man it kā būtu jāiet tālos biotopos meklēt. Biju atstājusi vienu burkānu no pagājušā gada augam – ziedi piesaista kukaiņus. Kad konstatēju, ka manas ugunspuķu vietas ir noganītas vai pārveidotas, iesēju un iestādīju ugunspuķes dārzā. Ja izaugs, piesaistīs kukaiņus, un man būs, ko pētīt.


Spogulīšu resngalvītis Heteropterus morpheus. Foto: Laima Birziņa

Kāpēc negāji studēt bioloģiju?

To jautājumu es arī pati sev uzdodu. Droši vien man nepatrāpījās pareizie cilvēki, kas tā kā pabīda pareizā virzienā. Man ir viena slikta īpašība – to, kas ļoti patīk, man bail atzīt, it kā kautrējos. Tagad gan vairs ne. Man prasa, ko darīšu brīvdienās, un, kad atbildu, ka mikroskopēšu gļotsēnes, jautātājs brīnās: "Ko, ko darīsi? Tev par to maksā?" Kādas muļķības, tas ir mans hobijs.


Šaubīgā trihija Trichia ambigua. Foto: Laima Birziņa

Kad atsākās tava hobija aktīvā fāze?

Kad bērni uzauga. Man kā bērnudārza audzinātājai ir foršs darba laiks – dienu strādā, diena brīva. Pēc bērnudārza dienas ir grūti pārslēgties, galva kā čemodāns domu pilna. Bet esmu sapratusi – ja izeju dabā, ielienu Glāziņpurvā un dzirdu, kā mērkaziņas un meža tilbītes lidinās, tad mans pasaules centrs ir tur. Ja vēl kaut ko interesantu atrodu, kādu gļotsēni uz kritalas vai interesantu piepi, tad diena ir izdevusies.


Austeru sānause Pleurotus ostreatus. Foto: Laima Birziņa

Daudz kā interesanta esot Ādažu poligonā.

Tur es iekšā nelienu.

Tur labi sēnes augot, pupuķi dzīvojot.

Turpat blakus, valsts mežos, arī labi aug. Tur arī visus kalniņus un lejiņas esmu izložņājusi. Pupuķi mums tepat pa Ādažiem diezgan bieži staigā, Kadagā divreiz esmu redzējusi zaļo vārnu.


Pupuķis Upupa epops. Foto: Laima Birziņa

Taviem bērnudārza bērniem arī rādi dabu?

Protams. Tā grupa, kuras lielākā daļa rudenī aizgāja skolā, bija manējie – iemācījās atrast kukaiņus, sauca mani, lai fotografēju, un, kad parādīju tuvplānā, kāds tas kukainis izskatās, bija priecīgi. Visu ko viņi man stiepa, ir palīdzējuši savākt sugas pie bērnudārza. Vienreiz sēžu sapulcē, viens bērns nāk un sauc: "Laimiņa, man vajag kaut ko pateikt!" Laižu viņu iekšā sapulcē, viņš saka: "Laimiņ, ezis atkal pakakāja pie kukaiņu mājas!"

Pirmā tev bija interese par dabu un tikai tad par tās fotografēšanu?

Jā. Fotografēju jau jaunībā, bet ne dabu – bildēju cilvēkus, dabasskatus. Pirmais fotoaparāts man bija Ļubiķeļ, tad man atdeva labu Zenit. Savā 40 gadu dzimšanas dienā bērnudārzā uztaisīju makrfotoizstādi, 2015. gadā arī tauriņu fotoizstādi Raunā. Par dabasdatu esamību uzzināju 2013. gadā televīzijā un domāju: akdie’s, cik laba lieta! Tādam cilvēkam kā man tur ir, ar ko un kuriem padalīties! (Jo ne jau visus cilvēkus interesē tas, ko es mežā esmu redzējusi.) Turklāt šiem ziņojumiem ir vērtība!

Pirmais ziņojums man bija Raunas pusē atrasta ziemeļu klimakociste Climacocystis borealis, skaista piepe, kas aug uz egļu celmiem. Iemācījos ielikt, ieliku un tad kādu laiku neko neliku, domāju – ko nu tur likšu kaut ko nesvarīgu. Bet tad reiz braucu ar divriteni pār Kadagas tiltu tepat aiz kultūras nama, skatos – lejā tāds kā suns noslīcis, uzpūties, spalvains. Kāpu lejā skatīties, kas tas tāds, un ieraudzīju – ronēns! Acis ciet, lūpā liels trijžuburu āķis ar vizuli ieķēries. Piezvanu Vides dienestam, pati stāvu un skatos, vai viņš dzīvs, un vienā brīdī ronēns atver actiņas un iešļūc ūdenī! Gabalu tālāk iznirst un lēkā, medīdams zivtiņas. Vairākas stundas viņš tur dzīvojās. Pat roņu pētnieks Valdis Pilāts to atzina par interesantu novērojumu.


Pelēkais ronis Halichoerus grypus
Gaujā. Foto: Laima Birziņa

Sākusi likt novērojumus dabasdatos, sapratu, ka es no dabasdatiem arī mācos. Kad tagad kaut ko atrodu, uzreiz vēl nelieku, jo man niez nagi – varu to atradumu pati noteikt vai nevaru? Meklēju, meklēju, kamēr atrodu, kas tā par sugu, cik izplatīta. Citreiz, protams, tā ir kā adatas meklēšana siena kaudzē. Ja nu nekādi nevaru pati noteikt, tad nopūšos un lieku dabasdatos.

Vai dabasdati ir ērti?

Jā, tie ir ļoti labi. Man tie ir kā augstskola. Sāku ar putniem, tad pārlecu uz tauriņiem. Pēc tam nāca aicinājums meklēt spāres, gāju cauri tām, paldies Mārtiņam Kalniņam par grāmatu. Spāres man arī ļoti patīk, tās ir kaut kas mistisks. Aizlienu purva ezera maliņā un mierīgi gaidu. Atlido viena, atlido citāda… Man nepatīk tauriņiem un citiem kukaiņiem un putniem skriet pakaļ. Parasti viņi man pielido klāt. Ja spāre pielidos tālāk, es nelēkšu ūdenī viņai pakaļ – gan pēc minūtēm desmit viņa pielidos tuvāk. Pat putni pielido tuvāk. Citreiz dzirdu, garastītes bariņā lido. Pagaidu – un tiešām tās pielido tik tuvu, ka varu nofočēt. Vai dārzā nesen mazais dzenis bija. Iztaisu vienu kontrolšāvienu un domāju – gan jau viņš pielidos arī tuvāk. Jā, pielido burtiski divarpus metru attālumā un nopozē. Paldies, malacītis!


Vītolu zaigspāres Chalcolestes viridis. Foto: Laima Birziņa

Vārdu sakot, kuru grupu sāku pētīt, ar to aizraujos.

Putni tevi tiešām interesē mazāk nekā agrāk?

Drusku mazāk. Tagad domāju, kas man mīļāks – blaktis vai gļotsēnes. Bet, ja nekā cita nav, der arī putni. Visus jūras putnus neesmu vēl iepazinusi, bet tad būtu jātiek līdz jūrai. Tuvumā visās manās kādreiz interesantajās vietās nekā vairs nav. Tepat aiz čipšu fabrikas grāvī vēl 2016. gadā, kad sāku putnot, dziedāja ezera ķauķis. Kāds tur šodien vairs ezera ķauķis…

Tagad tur droši vien dzied lapu pūtējs.

Lai es tiktu pie putniem, man ir jātiek arvien tālāk no centra. Bet dabā eju regulāri. Nevaru iekšā ilgi nosēdēt, ja kādu laiku netieku laukā savās takās, kļūstu nejauka. Tikai ziemā, kad dienas īsas, man tas mazāk patīk, jo man vajag labu gaismu, lai es ietu dabā.

Kuras dzīvo organismu grupas tev tagad ir topā?

Tagad sāku rakt savas gļotsēnes ārā. Man ir kādas trīs kurpju kastes, pilnas ar paraugu kastītēm. Mikroskopu iegādājos pirms pāris gadiem tieši gļotsēņu dēļ. Bez Julitas Klušas vēl joprojām pati sugas noteikt neprotu, tikai atrodu, mikroskopēju un izvirzu savu hipotēzi. Liels paldies Julitai par gļotsēnu skolu Dziedava.lv (bieži to izmantoju) un ceļu līdz jaunajām sugām.

Tagad ziemā mikroskopēšu, bet nāks pavasaris, un tad sirds gavilēs – ielīdīšu tādos džungļos, kur neviens cilvēks nelien, neviens mani tur netraucē, es tur mierīgi tupu un pētu, kas man apkārt ložņā. Piemēram, grīšļos pāri galvai, kur ir zirnekļi, kukaiņi… Julita dažreiz prasa: "Kā tu to atradi?" Saku, ka tas ir meditatīvs process. Varu aiziet pie kāda koka, krūma vai brūklenāja un ilgi, ilgi skatīties.

Kā teica zoologs Ģirts Kasparsons, zooloģija ir sēdoša zinātne.

Sēžu, skatos, parādās kāds kukainītis, pēc brīža vēl cits, tad izrādās, ka kāds tur ir sēdējis noslēpies nekustīgs, un nu izkustas… Lielākais pārsteigums ir tad, kad es to visu esmu safočējusi, mājās ielieku datorā, skatos bildi un ieraugu: "Re, kas tur vēl ir!" Tā man bieži gadās. Pie bērnudārza fotografēju ozolā dzelteno recekleni, domāju – parādīšu bērniem, kāda mums kokā sēne aug. Nofotografēju, ielieku datorā, lai sakārtotu bildi dabasdatiem, pievelku tuvāk – eu, re, kur gļotsēne blakus! Kapsulu badhāmija! Dabūju kāpt pakaļ.

Cik Latvijai jaunas sugas esi atradusi?

Divas gļotsēņu sugas noteikti. Šovasar dabūju arī Latvijai jaunu blakti. Ielidoja manā dārzā kaķumētrās. Tajā dienā to bija daudz, pēc pāris dienām tikai četras, tad viena, un pēc tam vairs nevienas.


Zemesblakts Heterogaster cathariae
jauna suga Latvijai, ielidojusi Laimas dārzā. Foto: Laima Birziņa

Pati noteici?

Nevarēju, jo tādu blakti manas acis nebija skatījušas. Ieliku dabasdatos, Uģis noteica.

Kāds no taviem bērnudārza audzēkņiem jau kaut ko dabasdatos liek?

Es šad tad lieku bērnu vērojumus dabasdatos, ja kopā esam vērojuši. Bērni ir ļoti vērīgi. Viņi zina, ka es kaut ko meklēju, un atrod priekš manis: "Kas tas ir?" Daudzas blaktis viņi man tā ir atnesuši. Otra lieta – vērojot kopā ar mani, viņi iemācās nebaidīties no kukaiņiem un zirneklīšiem. Saka man: "Uztaisīsim zirneklītim mājiņu un pabarosim!" Stāstu, ka zirneklītim ir sava mājiņa. Tāpat ar sliekām, gliemežiem, visām dzīvām radībiņām. Fotoaparātā digitāli varu palielināt bildi un bērniem parādīt, cik tā sīkā radībiņa ir skaista.

Diemžēl tās vietas, kur radībiņas dzīvo, nevar palielināt, to daudzums tikai samazinās.

Tas gan. Man pat brīžiem liekas, ja kādu foršu vietu atrodu, tās pēc laika vairs nav. Te Ādažos tieši tā arī notiek. Bēdīgi.

Tu tagad atradumus bildē dabasdatiem vai arī priekš sevis?

Dabasdatiem. To pašu, ko lieku dabasdatos, ielieku arī sev, lai vieglāk noteikt. Man patīk, ka kaut kas vērtīgs tomēr paliek. Kā Uģis Piterāns saka, tas paliks arī pēc simt gadiem, kad tās vietas sen vairs nebūs. Tie ir dati manai Latvijai.

Egīls Zirnis

2022-12-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Bucephala clangula - 2024-03-28 marsancija
Bufo bufo - 2024-03-28 marsancija
Rana sp. - 2024-03-28 marsancija
Tetrao urogallus - 2024-03-28 marsancija
Hepatica nobilis - 2024-03-28 marsancija
Canis lupus - 2024-03-28 marsancija
Tussilago farfara - 2024-03-28 marsancija
Nezināms
Ignotus
@ Mežirbe777
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


ekologs 23.marts, 13:27

Skrejvabole nē, Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


dziedava 23.marts, 12:39

Vai var būt Hypnum pallescens?


dziedava 23.marts, 12:33

Priekš pirmā mēģinājuma ļoti labi! :) Jā, nav vienkārši dabūt nost. Reizēm ir tik daudz, ka ar adatu pabaksta un paši viegli nobirst, pat ja neredz, kur jābaksta.


mufunja 23.marts, 11:54

Paldies Julita. Es tās atradu mājās, varētu teikt nejauši. Un tie ir tik mazi, ka man bija grūtības tos atdalīt no mizas. Es nezinu, kā ar šiem strādāt.((


dziedava 23.marts, 10:33

Citreiz jāmēģina ārējo apvalku sabildēt vislielākajā tuvinājumā, jo tas ir svarīgs parametrs. Tāpat sporas vēlams samērīt vairāk un uzrakstīt no kāda līdz kādam izmēram diametrs, jo no dažiem mērījumiem grūti saprast vidējo. Līdzīgas ir Licea minima un Licea pygmaea. Tā kā es pēdējo neesmu redzējusi, tāpēc nav pārliecības, kādai tai jāizskatās. L.minima sporām tipiski jābūt 10-12 mkm, kamēr L.pygmaea - 12-13 mkm. Te pēc sporām vairāk velk uz L.pygmaea. Būtiska atšķirības pazīme šīm sugām skaitās sporu masas krāsa, ko bez pieredzes grūti saprast. L.minima sporu masai jābūt sarkanbrūnai, kamēr L.pygmaea - tumšbrūnai. Vairāk tomēr nosveros uz to, ka te nav tumšbrūna, bet drusku sarkanīga, tāpēc izšķiros par L.minima. Bet vieglāk būtu bijis, ja būtu izdarīts tas, ko rakstīju sākumā.


ekologs 23.marts, 10:30

Sugas precīzākai noteikšanai sikspārni, ja iespējams, ir jānofotografē no dažādām pusēm - seja, ausis, apakšdelmu, kažoka un ādas krāsu. Tomēr, ir sikspārņi, kurus vizuāli vien pēc fotogrāfijas atšķirt ir praktiski neiespējami. Un protams, fotogrāfēšana, sevišķi ziemošanas periodā, ir jāvēic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu sikspārņu mieru.


ekologs 23.marts, 10:22

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) tas nebūs. Brūnajam garausainim, kā jau nosaukums saka priekšā, ir samērā garas ausi un izteikti gareni auss radziņi. Ši būs Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) :)


VijaS 22.marts, 23:30

Nākamā "sērija" divus gadus senākam novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/a299001e56dda33e0be799aeb998f946/ 6.-8. bildes - 04.11.2023. 9.-12. bildes - 18.02.2024. 13.-15. bides - 21.03.2024.


VijaS 22.marts, 23:13

15.-16. bildes - 02.04.2022. 17.-18. bildes - 04.05.2022. 19. bilde - 30.10.2022. 20.-21. bildes - 23.04.2023. 22.-23. bildes - 22.10.2023. Tālāk seko nākamais novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/2f4ff14afbe83e2aba34839c07cc54cd/


ekologs 22.marts, 21:58

Airvabole (Dytiscus sp.), bet sliecos uz Dytiscus dimidiatus. :)


Ziemelmeita 22.marts, 21:03

Paldies,Ansi par labojumiem.


dziedava 22.marts, 19:29

Paldies, Ansi, tā man arī likās, tikai prātā bija, ka tāda aug uz izgāztām saknēm, kas te nebija.


roosaluristaja 22.marts, 18:56

Varbūt vilka


Vīksna 22.marts, 17:49

Paldies !


Gaidis Grandāns 22.marts, 13:11

Mežirbe


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts