Aktīvie lietotāji: 290 Šodien ievadītie novērojumi: 55 Kopējais novērojumu skaits: 2311439
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Laimas dati Latvijai
Pievienots 2022-12-07 22:08:20

Re, kur vaboļuks! – kad esam iekārtojušies intervijai Laimas Birziņas Ādažu dzīvokļa virtuvē, viņa uz galda pamana mazītiņu kukainīti, uzreiz ņem fotoaparātu, nobildē, un palielinātajā attēlā mēs ieraugām skaistu mārīti. "Jāskatās Mareka Ieviņa izveidotajā noteicējā, paldies viņam par to," saka Laima un atzīstas, ka viņa arī pati veido savu atrasto sugu noteicēju, tas gan prasot ļoti daudz laika. Kad Laima ir mājās, fotoaparāts vienmēr atrodoties uz palodzes, lai var pagūt nobildēt, piemēram, kādu vanagu. "Šodien centos vistu vanagu nobildēt. Man tikai jāpaskatās pa logu, ja pamanu, ka vārnu bars ceļas gaisā – aha, re, kur vistu vanags lido! Vai citreiz zvirbuļvanadziņš. Ja aparāts nebūs pa rokai, vanags jau negaidīs, kamēr to atrodu."


Laima Birziņa. Foto no personīgā arhīva

Laima Birziņa, portālā dabasdati.lv pazīstama arī kā Laimeslācis, ikdienā audzinātāja Ādažu bērnudārzā Strautiņš, ir viena no aktīvākajām fotogrāfiju iesūtītājām (4. vietā pēc fotogrāfiju skaita – 22 069 foto), kā arī 5. vietā pēc ziņoto sugu skaita – 2339 sugas, un ziņo par dažādām sugu grupām (ir 2. vietā pēc ziņoto zirnekļveidīgo novērojumu skaita, 3. vietā pēc ziņoto spāru novērojumu skaita, 4. vietā pēc ziņoto blakšu novērojumu skaita, 6. vietā pēc ziņoto vaboļu novērojumu skaita, 8. vietā pēc ziņoto sēņu un sūnu novērojumu skaita). Sākusi ar putniem, bet tagad aizrāvusies ar gļotsēnēm – mūsu intervija notika dažas dienas pēc tam, kad Laima bija atklājusi Latvijai un varbūt visai Baltijai jaunu gļotsēņu sugu – krumpaino badhāmiju Badhamia melanospora.


Krumpainā badhāmija Badhamia melanospora. Foto: Laima Birziņa

Statistika rāda, ka tagad tu ziņo galvenokārt par zirnekļiem un kukaiņiem, bet teici, ka dabasdatos sāki darboties putnu dēļ.

Jā, dabasdati man saistās visupirms ar putniem. Vēl nezināju ne dabasdatus, ne putni.lv, kad mani interesēja putnu balsis. Dzirdot kādu neparastāku balsi, ļoti gribēju uzzināt, kas ir tas dziedātājs. Ilgi meklēju, kur to varētu noskaidrot, kamēr atradu putni.lv, tur gāju cauri visiem putniem, meklēju, kuram ir tāda balss. Strādāju tepat Ādažos bērnudārzā par audzinātāju jau 25 gadus, un tas putns man katru vasaru pie loga dzied. Zināju, ka tas nav ne zvirbulis, ne zīlīte. Beigās tiešām atradu, kas tas ir – melnais erickiņš!

Meklējot putnu balsis putni.lv, domāju, cik forši būtu, ja es ietu pa mežu un, izdzirdējusi kāda putna dziesmu, zinātu, kas tur dzied un kāpēc. Tas ir tāpat kā mācoties lasīt vai kādu svešvalodu – ieraugi tekstu un nezini, ko rakstītais nozīmē, bet tad iemācies un zini. Tā es sāku mācīties putnu balsis, saprast nianses, piemēram, vai tas ir uztraukuma sauciens vai kas cits. Biju jau iereģistrējusies dabasdatos, turpināju meklēt putnu balsis, un tad parādījās ziņa par ornitologa Andra Avotiņa rīkotajiem kursiem. Tos man ļoti gribējās, bet nezināju, kā lai samenedžē laiku, man bērni mazi, naudas arī maz. Teicu kolēģiem, lai uzdāvina man tos putnu kursus. Uzdāvināja arī! 2016. gadā gāju tajos kursos, visvairāk man patika nodarbības pie Lubāna ezera, naktīs klausījāmies pūces, no rīta dumpi.


Ausainā pūce Asio otus. Foto: Laima Birziņa

Tagad tu putnu balsis labi atšķir?

Ja kādu laiku ar putnu balsīm nedarbojas, tās piemirstas, bet tagad es zinu, kur paskatīties. Vispār paldies visiem tiem labajiem cilvēkiem, kuri dabasdatos palīdz noteikt sugas un labo iesūtītāju kļūdas. Apbrīnoju Uģi Piterānu – salieku dabasdatos krāšņblaktis, un, zini, varu kaut galdam stūri nokost, bet dažas sugas neatšķiru! Džreiz pat ir tā, ka Uģis izskaidro, kuras ir tās atšķirības, bet es tik un tā skatos un nesaprotu.

Tas vēl nav tas sarežģītākais. Atceros, kad strādāju Latvijas Dabas muzejā, mani kolēģi, entomologi Kuzņecovi, dažām kukaiņu grupām vārīja ģenitālijas, jo tikai tā varēja noteikt, kurai sugai īpatnis pieder… Kā sākās tavas dabas gaitas?

Tēva mājas bija Saldus rajonā, kur uzpludināta Ciecere – Pakuļu ūdenskrātuve, sešus kilometrus gara zarna. Mēs dzīvojām uz pussalas, kādus trīssimt metru garas. Tur bija divas mājas – tēva māja un vecāsmammas māja. Tagad tur dzīvo citi cilvēki.

Tā pussala bija mana pasaule. Kad man bija seši gadi, tēvs negadījumā gāja bojā, māte pa dienu strādāja, mēs ar abiem brāļiem dzīvojāmies pa pussalu. Galvenais, kas bija jāmāk – svilpt, airēt un labi peldēt: ja pussalai no otras puses piebrauci, tad uzsvilpi, un tev ar laivu atbrauca pakaļ, bet, ja neviens nebrauca, bija jāpeld pāri. Es parasti aizpeldēju vēl aiz līkuma pie draudzenes ciemos. Zināju tajā pussalā katru vietiņu, jau četru, piecu gadu vecumā biju izložņājusi visus krūmus, visas pakrastes. Kad atvēra slūžas un nolaida ezera līmeni, man atkal bija izložņājamas vietas. Mani baidīja un sunīja, teica: "Neej mežā, tevi nozags, aizvedīs un gaļā samals," bet es tik un tā caurām dienām dzīvojos pa mežu.

Tā pussala bija noaugusi ar mežu?

Tur bija mežs, pļavas, izgruvumi krastos, stāvkrasti, kuros zināju krastu čurkstu ligzdas… Kad nācu no Lutriņu skolas, pa pussalu taciņa uz mājām gāja gar krastu, bet es pa to nekad negāju, ložņāju riņķī apkārt – man bija jāredz, kas ir izaudzis, kas uzziedējis, un vai nav kas no ligzdas izkritis. Tāds dīvainītis es biju. Maniem brāļiem daba tik ļoti neinteresēja.

Var teikt, ka mēs uzaugām kopā ar odzēm, to tur bija ļoti daudz. Kopš bērnības es odzi vairs neesmu redzējusi vispār. Bieži vien, kad gājām pa taciņu, mamma teica: "Stop!", jo uz taciņas bija odze. Odzes līda no klētsapakšas ārā, bija zem jāņogkrūmiem, zemeņu dobēs. Mums arī stārķis bija, bet odžu tik un tā daudz. Mūs nevienu nesakoda, vienreiz iekoda sunim, vienreiz govij. Sunim trīs dienas purns bija sapampis, tad pārgāja.

Arī no ērcēm es nebaidījos, un vēl tagad nebaidos, lai gan deviņu gadu vecumā kaut ko laikam jau no ērces dabūju. Vismaz mamma domāja, ka tas ir no ērces – vienu vasaru man pēkšņi atteicās darboties rokas un kājas. Neko rokās noturēt nevarēju. Uz rudens pusi palika labāk, bet pēc tam ilgu laiku bija trīce, galvassāpes, bija ietekmētas kognitīvās spējas, 25 gadu vecumā sākās locītavu problēmas... Dabasdatos Julita Kluša saka, ka pēc gļotsēnēm vajag līst kaut kur zemu, bet manas mīļākās gļotsēnes ir tās, kas atrodas acu augstumā. Tāpat arī ar kukaiņiem – varu jau pieliekties, bet pirms tam man jāievingrina ceļi. Man labāk uz augšu, nekā uz leju. Pie bērnudārza fočēju dzelteno recekleni Tremella mesenterica, pēc tam datorā bildē pamanīju, ka tur ir arī gļotsēne, un kāpu trīs metrus augšā pakaļ paraugam.

Bet atgriežamies pie Saldus un manas bērnības. Tajā pussalā jau kādu piecu gadu vecumā zināju, kur ir baraviku vietas, kur apšubeku vietas, kur gailenīšu, kur cūceņu… Lasīt es mācījos no sēņu grāmatas! Tāda mums bija mājās, to es pētīju pamatīgi, visas tās grāmatas sēnes pazinu. Droši vien manas noteicējas gaitas ir sākušās ar sēnēm.

A – alksnene, B – baravika, C – cūcene…

Apmēram tā. Kad gāju uz mežu, grozā bija ne tikai nazītis, bet arī sēņu grāmata. Citreiz grozu pielasīju tik pilnu, ka saucu brāļus, lai nāk palīgā nest. Māte domāja, ka es atkal nez cik tālu esmu aizganījusies, bet es turpat pie mājām zināju visas sēņu vietas. Uz tās pussalas bija pat mazs purviņš, kurā auga dzērvenes. Tagad tajā pussalā ir sabūvētas mājas, iekopti mauriņi, un man par zudušajām vietām sāp sirds. Arī tepat, kad no Ādažiem bauc uz Garkalnes pusi, pāri vecam tiltiņam mežā iekšā bija meža kāpas, tajā ziedēja pļavas silpurenes, bet tagad saceltas glaunas mājas ar smukiem zaļiem mauriņiem – visa dabas daudzveidība, kas tur bija, ir noplēsta. Tas pats noticis arī gar poligona malu brūklenājos un mellenājos, to vairs nav. Cilvēki ir jocīgi. Nu, varbūt viņiem bail no čūskām un ērcēm, varbūt patīk pļaut… Nezinu, ko es darītu, ja man būtu tādas mājas, bet šķiet, ka atstātu tos brūklenājus, nejauktu biotopu.

Šovasar man no tā pat palika fiziski slikti. Biju aizbraukusi uz mīļu vietu, pļavas malu, tādu kā meža kāpas nogāzi ar vecām priedēm, tur pa leju bija mazas priedītes, sausa, cieta pļavas mala. Biju tur atradusi dzegužlinu sūnkauseni, mazu oranžu un retu sēnīti. Tur viņa bija augusi, bet ieraudzīju, ka visas priedītes jau nozāģētas… Domāju: es lieku to sēni dabasdatos, tā taču reta suga, bet tik un tā tai vietai traktori un pļāvēji pāriet pāri.


Dzegužlinu sūnkausene Octospora humosa
. Foto: Laima Birziņa

Paradokss: iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, bet biotopu skaits arī… Kad no savas pussalas pārcēlies uz Rīgu?

11 gadu vecumā. Rīgā man nepatika. Te arī vairs nebija laika iet dabā. Mēdz teikt, ka tas, kas bijis bērnībā, vecumā lien ārā. Man tagad tā ir, uzskatu, ka nedrīkst atlikt. Parasti domā: "Vēl izdarīšu to un to darbu, un tad braukšu uz mežu, iešu dabā". Man tagad liekas, ka prioritātes jāsamaina vietām, daba jāliek pirmajā vietā. Pirms diviem gadiem nomira mana vīramāte, palika viņas dārzs, un tagad man ir vēl viens hobijs klāt.

Dārzā jau var ne tikai dobes ravēt, bet arī dažādas radības atrast.

Es arī atrodu! Citreiz kaimiņi skatās, ka es esmu atbraukusi uz dārzu, un nevis roku vai ravēju, bet ar fotoaparātu šurīju. Esmu tur atradusi vairākas blakšu sugas, tauriņus…

Vari veidot sava dārza sugu sarakstu.

Parastais silsamtenis Hipparchia semele dzīvo sausās saulainās vietās, kur ir priedes, ir atklātas pļaviņas, aug mārsili, bet katru gadu viņš parādās arī manā dārzā. Vienmēr biju sapņojusi dabūt eglāju samteni Pararge aegeria. Izbraukāju kādas egļu mežu pļaviņas, piesaulītes, bet nekā. Taču šovasar eglāju samtenis ielaidās manā ābelē! Jāprot tikai gaidīt. Ilgu laiku nebiju redzējusi spogulīšu resngalvīti Heteropterus morpheus (esmu to redzējusi divas vietās Raunas pusē). Domāju – kur es viņu tagad atradīšu, jāmeklē mitrās vietās, kur grīšļi… Bet pagājušovasar arī viņš ielidoja manā dārzā! Tā nu es savā dārzā esmu atradusi vairākas tādas sugas, kuras man it kā būtu jāiet tālos biotopos meklēt. Biju atstājusi vienu burkānu no pagājušā gada augam – ziedi piesaista kukaiņus. Kad konstatēju, ka manas ugunspuķu vietas ir noganītas vai pārveidotas, iesēju un iestādīju ugunspuķes dārzā. Ja izaugs, piesaistīs kukaiņus, un man būs, ko pētīt.


Spogulīšu resngalvītis Heteropterus morpheus. Foto: Laima Birziņa

Kāpēc negāji studēt bioloģiju?

To jautājumu es arī pati sev uzdodu. Droši vien man nepatrāpījās pareizie cilvēki, kas tā kā pabīda pareizā virzienā. Man ir viena slikta īpašība – to, kas ļoti patīk, man bail atzīt, it kā kautrējos. Tagad gan vairs ne. Man prasa, ko darīšu brīvdienās, un, kad atbildu, ka mikroskopēšu gļotsēnes, jautātājs brīnās: "Ko, ko darīsi? Tev par to maksā?" Kādas muļķības, tas ir mans hobijs.


Šaubīgā trihija Trichia ambigua. Foto: Laima Birziņa

Kad atsākās tava hobija aktīvā fāze?

Kad bērni uzauga. Man kā bērnudārza audzinātājai ir foršs darba laiks – dienu strādā, diena brīva. Pēc bērnudārza dienas ir grūti pārslēgties, galva kā čemodāns domu pilna. Bet esmu sapratusi – ja izeju dabā, ielienu Glāziņpurvā un dzirdu, kā mērkaziņas un meža tilbītes lidinās, tad mans pasaules centrs ir tur. Ja vēl kaut ko interesantu atrodu, kādu gļotsēni uz kritalas vai interesantu piepi, tad diena ir izdevusies.


Austeru sānause Pleurotus ostreatus. Foto: Laima Birziņa

Daudz kā interesanta esot Ādažu poligonā.

Tur es iekšā nelienu.

Tur labi sēnes augot, pupuķi dzīvojot.

Turpat blakus, valsts mežos, arī labi aug. Tur arī visus kalniņus un lejiņas esmu izložņājusi. Pupuķi mums tepat pa Ādažiem diezgan bieži staigā, Kadagā divreiz esmu redzējusi zaļo vārnu.


Pupuķis Upupa epops. Foto: Laima Birziņa

Taviem bērnudārza bērniem arī rādi dabu?

Protams. Tā grupa, kuras lielākā daļa rudenī aizgāja skolā, bija manējie – iemācījās atrast kukaiņus, sauca mani, lai fotografēju, un, kad parādīju tuvplānā, kāds tas kukainis izskatās, bija priecīgi. Visu ko viņi man stiepa, ir palīdzējuši savākt sugas pie bērnudārza. Vienreiz sēžu sapulcē, viens bērns nāk un sauc: "Laimiņa, man vajag kaut ko pateikt!" Laižu viņu iekšā sapulcē, viņš saka: "Laimiņ, ezis atkal pakakāja pie kukaiņu mājas!"

Pirmā tev bija interese par dabu un tikai tad par tās fotografēšanu?

Jā. Fotografēju jau jaunībā, bet ne dabu – bildēju cilvēkus, dabasskatus. Pirmais fotoaparāts man bija Ļubiķeļ, tad man atdeva labu Zenit. Savā 40 gadu dzimšanas dienā bērnudārzā uztaisīju makrfotoizstādi, 2015. gadā arī tauriņu fotoizstādi Raunā. Par dabasdatu esamību uzzināju 2013. gadā televīzijā un domāju: akdie’s, cik laba lieta! Tādam cilvēkam kā man tur ir, ar ko un kuriem padalīties! (Jo ne jau visus cilvēkus interesē tas, ko es mežā esmu redzējusi.) Turklāt šiem ziņojumiem ir vērtība!

Pirmais ziņojums man bija Raunas pusē atrasta ziemeļu klimakociste Climacocystis borealis, skaista piepe, kas aug uz egļu celmiem. Iemācījos ielikt, ieliku un tad kādu laiku neko neliku, domāju – ko nu tur likšu kaut ko nesvarīgu. Bet tad reiz braucu ar divriteni pār Kadagas tiltu tepat aiz kultūras nama, skatos – lejā tāds kā suns noslīcis, uzpūties, spalvains. Kāpu lejā skatīties, kas tas tāds, un ieraudzīju – ronēns! Acis ciet, lūpā liels trijžuburu āķis ar vizuli ieķēries. Piezvanu Vides dienestam, pati stāvu un skatos, vai viņš dzīvs, un vienā brīdī ronēns atver actiņas un iešļūc ūdenī! Gabalu tālāk iznirst un lēkā, medīdams zivtiņas. Vairākas stundas viņš tur dzīvojās. Pat roņu pētnieks Valdis Pilāts to atzina par interesantu novērojumu.


Pelēkais ronis Halichoerus grypus
Gaujā. Foto: Laima Birziņa

Sākusi likt novērojumus dabasdatos, sapratu, ka es no dabasdatiem arī mācos. Kad tagad kaut ko atrodu, uzreiz vēl nelieku, jo man niez nagi – varu to atradumu pati noteikt vai nevaru? Meklēju, meklēju, kamēr atrodu, kas tā par sugu, cik izplatīta. Citreiz, protams, tā ir kā adatas meklēšana siena kaudzē. Ja nu nekādi nevaru pati noteikt, tad nopūšos un lieku dabasdatos.

Vai dabasdati ir ērti?

Jā, tie ir ļoti labi. Man tie ir kā augstskola. Sāku ar putniem, tad pārlecu uz tauriņiem. Pēc tam nāca aicinājums meklēt spāres, gāju cauri tām, paldies Mārtiņam Kalniņam par grāmatu. Spāres man arī ļoti patīk, tās ir kaut kas mistisks. Aizlienu purva ezera maliņā un mierīgi gaidu. Atlido viena, atlido citāda… Man nepatīk tauriņiem un citiem kukaiņiem un putniem skriet pakaļ. Parasti viņi man pielido klāt. Ja spāre pielidos tālāk, es nelēkšu ūdenī viņai pakaļ – gan pēc minūtēm desmit viņa pielidos tuvāk. Pat putni pielido tuvāk. Citreiz dzirdu, garastītes bariņā lido. Pagaidu – un tiešām tās pielido tik tuvu, ka varu nofočēt. Vai dārzā nesen mazais dzenis bija. Iztaisu vienu kontrolšāvienu un domāju – gan jau viņš pielidos arī tuvāk. Jā, pielido burtiski divarpus metru attālumā un nopozē. Paldies, malacītis!


Vītolu zaigspāres Chalcolestes viridis. Foto: Laima Birziņa

Vārdu sakot, kuru grupu sāku pētīt, ar to aizraujos.

Putni tevi tiešām interesē mazāk nekā agrāk?

Drusku mazāk. Tagad domāju, kas man mīļāks – blaktis vai gļotsēnes. Bet, ja nekā cita nav, der arī putni. Visus jūras putnus neesmu vēl iepazinusi, bet tad būtu jātiek līdz jūrai. Tuvumā visās manās kādreiz interesantajās vietās nekā vairs nav. Tepat aiz čipšu fabrikas grāvī vēl 2016. gadā, kad sāku putnot, dziedāja ezera ķauķis. Kāds tur šodien vairs ezera ķauķis…

Tagad tur droši vien dzied lapu pūtējs.

Lai es tiktu pie putniem, man ir jātiek arvien tālāk no centra. Bet dabā eju regulāri. Nevaru iekšā ilgi nosēdēt, ja kādu laiku netieku laukā savās takās, kļūstu nejauka. Tikai ziemā, kad dienas īsas, man tas mazāk patīk, jo man vajag labu gaismu, lai es ietu dabā.

Kuras dzīvo organismu grupas tev tagad ir topā?

Tagad sāku rakt savas gļotsēnes ārā. Man ir kādas trīs kurpju kastes, pilnas ar paraugu kastītēm. Mikroskopu iegādājos pirms pāris gadiem tieši gļotsēņu dēļ. Bez Julitas Klušas vēl joprojām pati sugas noteikt neprotu, tikai atrodu, mikroskopēju un izvirzu savu hipotēzi. Liels paldies Julitai par gļotsēnu skolu Dziedava.lv (bieži to izmantoju) un ceļu līdz jaunajām sugām.

Tagad ziemā mikroskopēšu, bet nāks pavasaris, un tad sirds gavilēs – ielīdīšu tādos džungļos, kur neviens cilvēks nelien, neviens mani tur netraucē, es tur mierīgi tupu un pētu, kas man apkārt ložņā. Piemēram, grīšļos pāri galvai, kur ir zirnekļi, kukaiņi… Julita dažreiz prasa: "Kā tu to atradi?" Saku, ka tas ir meditatīvs process. Varu aiziet pie kāda koka, krūma vai brūklenāja un ilgi, ilgi skatīties.

Kā teica zoologs Ģirts Kasparsons, zooloģija ir sēdoša zinātne.

Sēžu, skatos, parādās kāds kukainītis, pēc brīža vēl cits, tad izrādās, ka kāds tur ir sēdējis noslēpies nekustīgs, un nu izkustas… Lielākais pārsteigums ir tad, kad es to visu esmu safočējusi, mājās ielieku datorā, skatos bildi un ieraugu: "Re, kas tur vēl ir!" Tā man bieži gadās. Pie bērnudārza fotografēju ozolā dzelteno recekleni, domāju – parādīšu bērniem, kāda mums kokā sēne aug. Nofotografēju, ielieku datorā, lai sakārtotu bildi dabasdatiem, pievelku tuvāk – eu, re, kur gļotsēne blakus! Kapsulu badhāmija! Dabūju kāpt pakaļ.

Cik Latvijai jaunas sugas esi atradusi?

Divas gļotsēņu sugas noteikti. Šovasar dabūju arī Latvijai jaunu blakti. Ielidoja manā dārzā kaķumētrās. Tajā dienā to bija daudz, pēc pāris dienām tikai četras, tad viena, un pēc tam vairs nevienas.


Zemesblakts Heterogaster cathariae
jauna suga Latvijai, ielidojusi Laimas dārzā. Foto: Laima Birziņa

Pati noteici?

Nevarēju, jo tādu blakti manas acis nebija skatījušas. Ieliku dabasdatos, Uģis noteica.

Kāds no taviem bērnudārza audzēkņiem jau kaut ko dabasdatos liek?

Es šad tad lieku bērnu vērojumus dabasdatos, ja kopā esam vērojuši. Bērni ir ļoti vērīgi. Viņi zina, ka es kaut ko meklēju, un atrod priekš manis: "Kas tas ir?" Daudzas blaktis viņi man tā ir atnesuši. Otra lieta – vērojot kopā ar mani, viņi iemācās nebaidīties no kukaiņiem un zirneklīšiem. Saka man: "Uztaisīsim zirneklītim mājiņu un pabarosim!" Stāstu, ka zirneklītim ir sava mājiņa. Tāpat ar sliekām, gliemežiem, visām dzīvām radībiņām. Fotoaparātā digitāli varu palielināt bildi un bērniem parādīt, cik tā sīkā radībiņa ir skaista.

Diemžēl tās vietas, kur radībiņas dzīvo, nevar palielināt, to daudzums tikai samazinās.

Tas gan. Man pat brīžiem liekas, ja kādu foršu vietu atrodu, tās pēc laika vairs nav. Te Ādažos tieši tā arī notiek. Bēdīgi.

Tu tagad atradumus bildē dabasdatiem vai arī priekš sevis?

Dabasdatiem. To pašu, ko lieku dabasdatos, ielieku arī sev, lai vieglāk noteikt. Man patīk, ka kaut kas vērtīgs tomēr paliek. Kā Uģis Piterāns saka, tas paliks arī pēc simt gadiem, kad tās vietas sen vairs nebūs. Tie ir dati manai Latvijai.

Egīls Zirnis

2022-12-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Podiceps grisegena - 2026-04-21 SEL
Botaurus stellaris - 2026-04-21 SEL
Clanga pomarina - 2026-04-21 Aigars
Fulica atra - 2026-04-21 SEL
Gallinago gallinago - 2026-04-21 SEL
Larus ridibundus - 2026-04-21 SEL
Larus ridibundus - 2026-04-21 SEL
Nezināms
Ignotus
@ runagoze
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 20.aprīlis, 22:45

Paldies !


tomhi 20.aprīlis, 22:42

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:40

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:33

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:16

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:15

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:14

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:12

Flowers and leaves definitely G. densiflora


dziedava 20.aprīlis, 22:10

Tomēr vēl būs pēcsniedzīte! :)


dziedava 20.aprīlis, 22:09

Šī jau ir labi nosakāma :)


tomhi 20.aprīlis, 22:07

Flowers definitely G. densiflora.


tomhi 20.aprīlis, 22:03

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:01

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:58

Flowers and leaves definitely G. densiflora


Ivetta 20.aprīlis, 21:24

Paldies, Uģi!


guta7 20.aprīlis, 21:14

Tad būs jādodas ievākt.


dziedava 20.aprīlis, 19:25

Paldies, Uldi!


Vīksna 20.aprīlis, 17:17

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 16:47

Paldies !


zemesbite 20.aprīlis, 15:22

Paldies, Julita!


Ansis 20.aprīlis, 15:04

Zirņu rūsas (Uromyces pisi-sativi) bojāts augs.


Mežirbe777 20.aprīlis, 14:28

Pietuvinot "Jāņa sētas" karti pietiekami tuvu, konkrētā tirdzniecības ķēde ir nosakāma :D Jā, šajā gadījumā tā ir Maxima.


IlzeP 20.aprīlis, 11:45

Es arī samulsu...


IlzeP 20.aprīlis, 09:03

Vai šī arī no Maximas?


dziedava 20.aprīlis, 08:25

Kaut kas sajaukts? Domāts Pulmonaria saccharata?


dziedava 20.aprīlis, 08:23

Interesanti, ka 5 km no manas kapu atradnes, tikai otrpus Daugavai. Nez, sīkpapardes tādu attālumu var pārvarēt, vai tās tomēr ir pilnīgi nesaistītas atradnes?


KM 20.aprīlis, 01:05

Negaidīju ko tādu šeit atrast. Viens pudurītis pilnziedā, dažus metrus tālāk viens mazāks, vēl tikai sāk ziedēt. Atradne kāpas virspusē, nekur apkārt neesmu manījis neko tamlīdzīgu, netālu notiek mežistrāde.


V.Grigorjevs 19.aprīlis, 23:51

Esmu to redzējis daudzas reizes un vienmēr uzskatījis par diezgan izplatītu augu, nezināju, ka tas izrādās rets.


dziedava 19.aprīlis, 23:19

Tad ir neparasti! Ievākta?


DaceK 19.aprīlis, 23:15

Jā, diemžēl ir tikai šī viena bilde.


Amanda 19.aprīlis, 21:43

Vidējais dzenis


Amanda 19.aprīlis, 21:42

Jūras ērglis


Amanda 19.aprīlis, 21:40

3 un 4 attēlā vidējais dzenis.


Ansis 19.aprīlis, 21:24

Baltsvītru miežabrālis - Phalaris arundinacea fo. picta


Ziemelmeita 19.aprīlis, 20:55

Paldies,Ansi!


Ansis 19.aprīlis, 20:46

Tās vītola saknes, ne sūna.


dziedava 19.aprīlis, 20:04

Dzīva?


guta7 19.aprīlis, 17:05

Jā, dzeltena.


guta7 19.aprīlis, 17:04

Noteikti nē.


guta7 19.aprīlis, 17:02

Lapukoka.


VitaS 19.aprīlis, 15:18

Pieliku arī foto.


dziedava 18.aprīlis, 21:07

Paldies!


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:07

Paldies,Julita! Paraugs ir, jāmeģina atrast brīdis pie mikroskopa.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:05

Paldies,Amanda!


Amanda 18.aprīlis, 21:00

Niedru lija


CerambyX 18.aprīlis, 20:19

Jāredz tuvāk (kaut vai izkadrēts šis pats attēls) - varbūt tumšā eļļasvabole (Meloe proscarabaeus)


Ivars Leimanis 18.aprīlis, 11:21

Varbūt Metzgeria conjugata?


Aleksejs Šarīpins 17.aprīlis, 23:37

3CY


VijaS 17.aprīlis, 22:18

Nē, nenobrieda līdz sporām, nesaglabāju.


VijaS 17.aprīlis, 22:16

Nē, nav gan.


Bekuvecis 17.aprīlis, 15:43

Pilnīgi noteikti P.cornucopiae. Papildu apsvērums - dēļ gadalaika: no Latvijā konstatētajām sānausēm tikai šī suga mēdz dažkārt (dažviet) augt arī agrā pavasarī (jo ir īpatnēja "divsezonu" sēne - sk. senes.lv). Aprīļa vidus ir par agru pat otrajai pavasarīgākajai sānausei - aizsegtajai (P.calyptratus). Turklāt tai gar cepurīšu malām būtu lapiņas segušā plīvura paliekas.


roosaluristaja 17.aprīlis, 14:20

Iespējams, tā ir


InŠu 17.aprīlis, 11:47

Es teiktu, ka Pleurotus cornucopiae: Cepurītes krāsa tik gaiši bēša nav pat vairākkārt salušām P.osteatus, bet šīs ir svaigi izaugušas. Lapiņas izteikti vērstas uz leju un veido kātiņa apakšā neregulāru rakstu, ko sauc par "anastomozes" tīklu.


dziedava 17.aprīlis, 11:36

Priekš aurantiaca galīgi neatbilst jaunu augļķermeņu krāsa (kam sākumā jābūt zaļgani dzelteniem). Variants ir C.intricata, bet te mikroskopijā grūti saskatīt brīvo galu skaitu mezglos, tāpēc ātrumā droši noteikt nevaru.


dziedava 17.aprīlis, 09:06

Tādi ļoti cieši lieli klājieni nav raksturīgi daudzveidīgajai, drīzāk kāda cita no pilienīšu dzimtas; būtu jāmikroskopē, jāskata sporu raksts.


mufunja 17.aprīlis, 09:01

Trichophaeopsis bicuspis


mufunja 17.aprīlis, 09:00

Gnomonia gnomon


dziedava 17.aprīlis, 08:59

Man kaut kā neizskatās pēc T.varia. Pēc pēdējā foto spriežot, - varētu būt paraugs?


dziedava 17.aprīlis, 08:55

Jā, šis novērojums ļoti interesants. Žēl, ka nav skaidra plazmodija piederība.


dziedava 17.aprīlis, 08:45

Nav pārliecības, ka te ir divi vijumi elaterai


VitaP. 16.aprīlis, 21:16

Mežiņā pie mājām, kļavā ieurbtā caurumā (sulām).


adata 16.aprīlis, 20:57

Paldies, Julita!


Siona 16.aprīlis, 20:55

Oij, tur pie vainas būs resni pirksti.. un netīšam uzklikšķinājies uz konkrētas sugas.. henotēku sugas pavisam noteikti neuzņemtos noteikt :D Paldies! :)


erihir 16.aprīlis, 19:46

Yes, and I am very embarrased by this simple mistake...I did not check my first impression properly which I should have done.


erihir 16.aprīlis, 19:44

Paldies, and sorry! I am struggling with latin-Latvian, species is of course leucopsis.


dziedava 16.aprīlis, 19:27

Edvīns nokomentēja, ka interesanti, bet viņš esot ceļojumā, tāpēc nevar šobrīd iedziļināties. Nu tātad vismaz acīmredzami tur nekas nešķiet :)


dziedava 16.aprīlis, 17:18

Uz kā auga?


Mežirbe777 16.aprīlis, 16:16

Paldies par vērību! Protams, ka tā ir C.brachypoda! Acu gaišumam kvalitatīvs miegs par sliktu nenāktu :D


dziedava 16.aprīlis, 13:25

Jāatdala, gan jau nav parastais


dziedava 16.aprīlis, 13:22

Nav izjukusi piepe?


Lietuviete 16.aprīlis, 11:24

Trešais simbols nav zināms.


Vladimirs S 16.aprīlis, 10:57

Gredzenošanas datums: 23.05.2025 Gredzenošanas vieta: Anniņmuižas mežā, Imantā, Rīgā Vecums: pull, Tēviņš Gredzenotājs: Imants Jakovļevs


Ziemelmeita 16.aprīlis, 09:04

Paldies, Julita, par skaidrojumu.


meža_meita 16.aprīlis, 09:00

Noteikti nav Chaenotheca stemonea. Tā ir ar zaļu laponi, brūnu sporu masu.


meža_meita 16.aprīlis, 08:57

Raivo, nebūs Chaenotheca furfuracea, bet gan C.brachypoda (dabisku mežu indikatorsuga). C.furfuracea ir ar izteiktu laponi, daudz lielāki aķ un košāk zaļa krāsa


dziedava 16.aprīlis, 08:32

Vismaz vienai bildei mikroskopijā vajadzētu pielikt kādu mērogu, lai var saprast, kā mērīts, un samērīt, ja kas pietrūkst. O.persimile tipiski uz eglēm neaug, tāpēc pētu, vai nav noteikšanas kļūda. O.favogineum aug uz eglēm, tai mikroskopijā svarīga pazīme ir elateru platums, kas pārsniedz 6 mkm. Te elateras izskatās platas, bet "uz aci" noteikt platumu grūti. Vizuāli jau baigi medaino neatgādina, bet tur jau arī krustojumi iespējami. ja aug uz egles, tad gribas saprast, kāpēc.


dziedava 16.aprīlis, 07:40

Ivetai taisnība. Vēl vairāk. Sistemātiķi nesen ir atklājuši, ka pilienīšu un sprodzīšu dzimtas ir ļoti līdzīgas, tāpēc tur vajadzētu veikt revīziju, kas tur kurā dzimtā īsti ir. Bet sēnēm jau sen viss skaidrs - pilienīšu daudzgalves mierīgi dzīvojas gan pa pilienīšu, gan sprodzīšu dzimtas gļotsēnēm :D. Tā ka ne tikai uz bumbulītēm, bet arī uz sprodzītēm tās iespējams novērot :).


BI 15.aprīlis, 23:11

Jābūt vēl vienam simbolam, kas lasās perpendikulāri redzamajiem!


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:54

Tad jau iespējams ka medainā arī apaug. Es arī īsti nezinu vai tā ir.


adata 15.aprīlis, 20:48

Hmm, pilienīšu dzimta vien ir, par to nebiju aizdomājusies. Ko Julita teiks?


adata 15.aprīlis, 20:44

Skaista! Šķiet, sporu masa varētu būt dzeltena.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:43

Man arī tā izskatījās, bet vai medainā bumbulīte mēdz apaugt ar pilienīšu daudzgalvi? Tas man lika domāt par kādu no pilienītēm.


CerambyX 15.aprīlis, 20:41

Varbūt arī Poecilus versicolor


adata 15.aprīlis, 20:35

Teiktu, ka medainā bumbulīte. Redz vertikāli izstieptus augļķermeņus (ne pilienveida).


dziedava 15.aprīlis, 13:47

Paraugs vēl ir?


dziedava 15.aprīlis, 13:37

Bet ievākts jau nav? Vērtīgs, jo ar attīstību


dziedava 15.aprīlis, 11:35

Paldies par paraugiem!! Šorīt mikroskopēju un apkopojumu ieliku lielajā grupā, visvairāk cerot, ka Edvīns kaut kad paskatīsies: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4324306857829139/


Ziemelmeita 14.aprīlis, 17:31

Paldies,Julita! Tajā laika vēl nedarbojos ar mikroskopu, iespejams ir sūtīts paraugs, bet skaidri neatceros. Pie manis nav.


adata 14.aprīlis, 14:07

Pirmā bilde- šūnu daudzpilīte (sporu mākonis sarkans un staipās), otrā un trešā - kazeņu daudzpilīte (gara kāja, sporu mākonis brūns).


dziedava 14.aprīlis, 09:20

Lasu un nesaprotu, par kādu "tumšo mezglu izvietojumu" es runāju, jo šobrīd saskatu meridiānu tīkliņu, turklāt jaunākas izskatās melnas, kas viss būtu raksturīgs C.cancellata, bet ne C.piriformis, kas jauna ir zilgana. Protams, paraugā to būtu vislabāk apskatīt (vai varētu būt pie manis?)


IlzeP 14.aprīlis, 08:03

Gredzenots kā pieaudzis putns 14.11.2021. Gdynia: Skwer Plymouth, POMORSKIE, POLAND.


IlzeP 14.aprīlis, 07:59

Pēc foto noteica Valdis Pilāts. Balts vēders kā klaidoņpelei, svītra pār muguru - svītrainā.


Ziemelmeita 13.aprīlis, 17:33

Paldies,Ansi!


adata 13.aprīlis, 15:36

Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!


BI 13.aprīlis, 12:28

Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.


dziedava 13.aprīlis, 11:45

Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.


IlzeP 13.aprīlis, 09:09

Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.


zane_ernstreite 13.aprīlis, 08:11

Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!


dziedava 13.aprīlis, 06:30

Jā, būs trāpīts :))


ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Vīksna 12.aprīlis, 16:18

Paldies !


roosaluristaja 12.aprīlis, 11:22

It kā pēc sila strazda izskatās


dziedava 12.aprīlis, 09:55

Visdrīzāk jau medainā bumbulīte Oligonema favogineum, bet bez mikroskopēšanas, neredzot, vai augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, grūti droši apgalvot.


gints 11.aprīlis, 22:27

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:46

Garkāta agrenīte (Microstoma protractum).


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:37

Paldies, Julita!


dziedava 11.aprīlis, 17:06

Paldies, priecē gatavība darboties! :) No augošajām tagad jābūt gandrīz tikai pēcsniedzītēm, ja tās ir. Aktīvākā citu sugu augšana sākas tikai jūnija vidū. Šis ir tāds klusais laiks gļotsēnēm. Var vienīgi priecāties par pērnajām, kas labi saglabājušās.


dziedava 11.aprīlis, 17:02

Iveta, izlocītajai ērkulītei sporām nav tīkliņa, te ir. Vismaz par šo sugu ir droši, ka nav. (Pēc ārējā paskata es ar šo versiju izskatīju)


Mežirbe777 11.aprīlis, 16:20

Vēlreiz paldies par iedziļināšanos šajā sfagnu brīnumiņā! Šķiet, ka lai iegūtu sistemātisku pārliecību šādās problēm-situācijās taksons būtu jāliek zem sekvencēšanas adatas :) Mūsdienu mikoloģijā tā kļuvusi teju par ierastu praksi.. Ceru, ka kādreiz arī mums tas nebūs nekas "tāds". Esmu noskaņojies uz aktīvu gļotsēņošanas sezonu, pašlaik gan atrodamo taksonu daudzums neraisa sajūsmu.. Vēlu veiksmīgu darbošanos gļotsēņu jomā!


adata 11.aprīlis, 15:11

Izlocītā ērkulīte nevar būt?


dziedava 11.aprīlis, 15:03

Te sporu mākonis ar brīviem galiem, nevis kā kamols, tāpēc nebūs vāles/apkaklītes


dziedava 11.aprīlis, 14:43

Mēģināju ar šo tikt skaidrībā. Specifiski purvainām vietām un sfagniem neko neatradu. Parunāju arī ar mākslīgo intelektu :D. Pašreizējais secinājums, ka kopumā no [man] zināmā apmēram atbilst D.tigrinum, bet nav pārliecības, ka nav kāda man vai zinātnē neaprakstīta suga / varietāte, kas atbilstu precīzāk. Tā ka pēc šībrīža zināšanām lai ir D.tigrinum, un tad jau redzēs, vai ar laiku kas mainīsies. Mūsu straujajos sistemātikas līkločos 100% garantijas nav nekam :)


IlzeP 11.aprīlis, 13:58

Žēl, ka pēdas nospiedums nav nofotografēts.


IlzeP 11.aprīlis, 13:57

Lai gan lāču tur esot "papilnam", J. Ozoliņš šo iesaka neskaitīt par drošu - tumsa, citi noverotāji...


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:37

Jānis Ozoliņš šo novērtēja kā "izcili pareizu ziņu". No šīs var mācīties, kā fotografēt lāča pēdas.


dziedava 11.aprīlis, 13:28

Šīm paraugs nav saglabājies? Nevaru saprast, vai sporas ir ar tīkliņu no adatiņām, vai ar līnijām. Īsti nesanāk neviena man zināma suga.


IlzeP 11.aprīlis, 10:29

Vai fotogrāfijas nav?


dziedava 10.aprīlis, 20:25

Oi, ja vēl dabūtu sabildēt jaunu, sākot no plazmodija, tad jau vispār būtu super :)). Es diezin vai savā atradnē vēl būšu, bet kas zina.


adata 10.aprīlis, 20:08

Vāciņi arī dabā neizskatījās plakani, tad jau es būtu mērķējusi uz retāko, plakano mizaini. Mans paraugs arī diezgan izsporojies, bet varbūt vēl ko varēs saskatīt. Nu, intriga šosezon iet un vērot, neticu, ka tajā sporu lērumā nekas neaugs.


dziedava 10.aprīlis, 20:03

Iveta, es nezinu :), tur jau izskatās pēc sporām. Sēnes šobrīd nepētu, nav laika.


adata 10.aprīlis, 19:59

Nu vai tad šis nav Sorocybe resinae micēlijs, uz kura mēdz augt gļotsēne?


dziedava 10.aprīlis, 19:57

Staipīgs kapilīcijs esot P.depressa. Bet tai vāciņš ir plakans. Mani eksemplāri jau izsporojušies, bet te foto vāciņi taču nav plakani?! Skatījos Nannengas monogrāfiju, tur pēc atslēgas aizgāja uz cf. P.depressa, t.i., līdzīga plakanajai, ar staipīgu kapilīciju, bet izliektu vāciņu kā kārpainajai. cf nozīmē, ka tāda suga nav oficiāli izdalīta, un nav nekādu attēlu, par foto nerunājot, līdz ar to var tikai minēt, vai Nannega domājusi tādu gadījumu kā mums izskatās. Par paraudziņu esmu gatava saderēt, ka būs tāds pats kā man :), bet interesanti jau būtu kapilīciju paskatīt, vai tieši tāds būtu.


adata 10.aprīlis, 19:08

Nu, Julita, ņemot vērā, ka Jūsu šaubas bieži vien rezultējas ar jaunu sugu, arī šoreiz tas nebūtu brīnums. Izsūtīšu drīzumā savu paraugu, ja ne brīvdienās, ta pirmdien noteikti.


megemege 10.aprīlis, 15:52

Amanda, tas protams man ir skaidrs, ka tā ir sējas zoss, bet kura no viņām? Man tās vairāk izskatās pēc Taigas zosīm.


Bekuvecis 10.aprīlis, 11:47

Viennozīmīgi šī suga! Bildēs redzams, ka vieta tiešām nav sugai tipiska (pēc ģeodatiem vien droši izsecināt tomēr nevar!). Taču uz šādiem pamestiem dzelzceļiem pavasaros dažviet mēdz veidoties ilgmūžīgas peļķes, kuras spēj pamatīgi piesūcināt ar mitrumu vecos trupošos gulšņus. Tāda augtene var šai sugai patikt, pat ja nav dziļi noēnota (kā novērots dažā citā valstī).


kamene 10.aprīlis, 11:37

Paldies par kameni!


dziedava 10.aprīlis, 10:42

Palieku pie sava, ka sistemātikā T.crateriformis un Trichia decipiens var. olivacea ir sajaukti vienā putrā, pataisot tos par sinonīmiem. Olīvkrāsas pilienīte ir redzēta vairākas reizes, un tai nav izteikts vāciņš, kas noplīst pa apli. Šajā novērojumā to var redzēt. Pēc mikroskopijas sanāk likt pie krāterformas, kaut tā tāda nav.


marsons 10.aprīlis, 10:01

Pateicoties cien. E. Mūkina komentāram, sapratu, ka ieziņojot neesmu pievienojis foto! Nezinu, kā tas tā sanācis, atvainojos. Tagad laboju. Vieta, manuprāt, ne gluži tipiska -ne tur ļoti mitrs, ne ļoti ēnains.


dziedava 10.aprīlis, 09:07

Aprakstos kārpainajai mizainei figurē ļoti daudzveidīgs kapilīcijs, līdz ar to grūti salīdzināt. Vairāk te ir "uz sajūtām" - jo mēs abas vizuāli atpazinām, ka mums savstarpēji ir viens un tas pats, tātad atšķiras no tipiskā. Plus substrāts - egle


dziedava 10.aprīlis, 08:19

Un, jā, mans atradums arī pie upes!


dziedava 10.aprīlis, 08:02

neatceros, kad tik ļoti nevarējusi sagaidīt mikroskopēšanu savam paraugam, kas identisks ar šo novērojumu. Mizaine ir. Vistuvāk no tā, ko paguvu izpētīt, tiešām kārpainā mizaine, bet kapilīcijs, manuprāt, ir mazliet citādāks, nemaz nerunājot par to, ka tā ļoti daudz un pat staipīgs (kārpainajai kapilīcijs maz un nestaipās). Un Neuberta aprakstā tikko iztulkoju par substrātu "Tā substrāts ir gandrīz tikai lapu koku miza, tikai vienā Picea gadījumā, dažreiz arī uz sūnām". Bet mums abām ir pārliecinošas egles un kopīgs izskats, kas atšķiras no kārpainās, nu neticu, ka varētu būt kārpainā. Ticamāk, ka zinātnei jauna suga :D. bet es vēl papētīšu, varbūt kaut kur tomēr ir kas tāds aprakstīts.


Amanda 10.aprīlis, 07:10

Sējas zosis


zemesbite 09.aprīlis, 22:31

Paldies, Ansi!


zemesbite 09.aprīlis, 22:29

Paldies, Julita!


megemege 09.aprīlis, 21:40

Kas par zosi? Interesanti tumšs knābis!


Amanda 09.aprīlis, 20:20

Mazais ķīris


joonc 09.aprīlis, 19:33

Visi 3 ad


joonc 09.aprīlis, 19:31

Abi Ad.


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:22

man liekas, ka tagad uz visiem laukiem tūkstošiem visādu zosu...


Vīksna 09.aprīlis, 19:19

Paldies !


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:16

Paldies par stāstu, ļoti interesanti!


Jaykay5 09.aprīlis, 18:50

thanks again for your photos!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:45

Paldies!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:43

Paldies par labojumu! Dzeltenās sporas samaisija galvu.


marsons 09.aprīlis, 18:12

2025.gada pavasarī-vasarā neatradu. Skatīšos arī šogad.


eera 09.aprīlis, 15:43

Katru dienu uzturas barotavā, kamēr viss no rīta noliktais apēsts .


Vīksna 09.aprīlis, 14:53

Paldies !


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:43

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:28

Bombus hypnorum :)


Vīksna 09.aprīlis, 11:07

Šogad pirmās sarkanblaktis dārzā, lai gan parasti dārzā agri un daudz, jau domāju, ka nepārziemoja.


adata 09.aprīlis, 08:00

Šīs prot skaistas pārlaist ziemas sezonu un sagaidīt pavasari!


adata 09.aprīlis, 07:58

Vairākas galviņas uz pagaras kājiņas, sporu mākonis dzeltens (ne sarkans, kā šunu daudzpilītei).


adata 09.aprīlis, 07:52

Jā, Julita, vēl nebiju izlasījusi piezīmi, kā bildē ievēroju pārstaipus un, iespējams, tumšus vāciņus, kā nodomāju - jāiekomentē!


bišudzenis 08.aprīlis, 20:27

Parasti mazie ērgļi pavasarī uzdzied :)


nekovārnis 08.aprīlis, 19:51

Paldies, Uģi! :)


adata 08.aprīlis, 15:58

Visticamāk kāda inermīzija vai bisonektrija.


Ziemelmeita 08.aprīlis, 12:30

Paldies,Ansi, par ieguldīto laiku sūnu noteikšanā.


Lemmus 08.aprīlis, 12:15

Skaists atradums! :)


Vīksna 08.aprīlis, 01:08

Paldies !


Vīksna 07.aprīlis, 21:41

Paldies !


Lemmus 07.aprīlis, 20:45

Man liekas, ka bija jaukts priežu/egļu mežs, bet pamitrs, jo laukumiem bija sfagni. Apskatīšos, vai ir saglabājušies foto.


Lemmus 07.aprīlis, 17:51

Šim diemžēl nav paraudziņa.


dziedava 07.aprīlis, 14:29

ja netiek dalīts, tad pēdējo foto vajag izmest


dziedava 07.aprīlis, 13:44

Manuprāt Physarum straminipes


dziedava 07.aprīlis, 12:59

mazās dzeltenās ir kāda pilienīte.


dziedava 07.aprīlis, 12:37

Putukrējuma?


Ansis 07.aprīlis, 11:40

Vai foto šim nav?


dziedava 07.aprīlis, 11:39

Baltās un dzeltenās 2 dažādas sugas. Ticami, ka P.album un P.viride. protams, bez labāka tuvplāna droši nepateiks


dziedava 07.aprīlis, 11:18

Varbūt raibā lampīte. Bez mikroskopēšanas pagaidām droši nepateikšu


dziedava 07.aprīlis, 09:23

Garie ziemas vakari. Nu ja, kā tad! :D - Kas tur tā klusiņām, neviena nepamanīts, aizlavījās garām? - Tie bija garie ziemas vakari.


Ziemelmeita 06.aprīlis, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


dziedava 06.aprīlis, 20:51

Ja uz apses kritalas, tad minētu, ka Physarum straminipes


dziedava 06.aprīlis, 16:20

Man šķiet, ka ir arī ciešākas grupiņas, 1. foto kreisajā malā.


megere 06.aprīlis, 14:53

Padies!


dziedava 06.aprīlis, 14:02

Cukurīte (Didymium) vai pumpurīte (Physarum)? Man galviņas virsma šķiet vairāk kā cukurītei, bet uz sēnes .. pieredze ar pumpurītēm.


Zigurds Krievans 06.aprīlis, 12:19

Grūti spriest vai tie paši vai citi. Tā jau liekas, ka vajadzētu būt vairākiem pāriem, pēc tā cik bieži redzēti citus gadus šajā apkartnē. Vienreiz pagājušo gadu pie Skuķu ezera izskatījās ka jaunulis sēdēja kokā un bļaustījās gaidot barību no pieaugušajiem.


Zivju gārnis 06.aprīlis, 12:18

Izskatījās pēc lietuvaiņiem, ierspējams kuitalas.


megemege 06.aprīlis, 11:52

Paldies, Amanda! Es pārbaudīšu vai esmu pareizās bildes salikusi, tad arī jāizlabo!


Kiwi 06.aprīlis, 10:12

Paldies par sugas noteikšanu!


Amanda 06.aprīlis, 08:58

Baltpieres zosis


a.b 06.aprīlis, 08:34

Ja, to jau biju ieziņojis atsevišķi.


dziedava 06.aprīlis, 08:04

Paldies, Uģi!


mufunja 06.aprīlis, 08:03

Paldies, Julita. Tev taisnība. Vienīgais, ka nav saaugušas grupās .


megemege 05.aprīlis, 22:14

https://ebird.org/species/bahgoo


megemege 05.aprīlis, 22:12

Labdien! Tā gaišā zoss ir Kalna zoss ( Anser indicus) .


BI 05.aprīlis, 21:32

Gredzenots 27.06.2018 Kalnvēzes, Viesatu pagastā


valters 05.aprīlis, 20:50

zaļš un zils augšā, uz kreisās kājas abiem baltajiem gredzeniem bij kaut kāda kaslīte.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts