Aktīvie lietotāji: 350 Šodien ievadītie novērojumi: 177 Kopējais novērojumu skaits: 1865979
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Laimas dati Latvijai
Pievienots 2022-12-07 22:08:20

Re, kur vaboļuks! – kad esam iekārtojušies intervijai Laimas Birziņas Ādažu dzīvokļa virtuvē, viņa uz galda pamana mazītiņu kukainīti, uzreiz ņem fotoaparātu, nobildē, un palielinātajā attēlā mēs ieraugām skaistu mārīti. "Jāskatās Mareka Ieviņa izveidotajā noteicējā, paldies viņam par to," saka Laima un atzīstas, ka viņa arī pati veido savu atrasto sugu noteicēju, tas gan prasot ļoti daudz laika. Kad Laima ir mājās, fotoaparāts vienmēr atrodoties uz palodzes, lai var pagūt nobildēt, piemēram, kādu vanagu. "Šodien centos vistu vanagu nobildēt. Man tikai jāpaskatās pa logu, ja pamanu, ka vārnu bars ceļas gaisā – aha, re, kur vistu vanags lido! Vai citreiz zvirbuļvanadziņš. Ja aparāts nebūs pa rokai, vanags jau negaidīs, kamēr to atrodu."


Laima Birziņa. Foto no personīgā arhīva

Laima Birziņa, portālā dabasdati.lv pazīstama arī kā Laimeslācis, ikdienā audzinātāja Ādažu bērnudārzā Strautiņš, ir viena no aktīvākajām fotogrāfiju iesūtītājām (4. vietā pēc fotogrāfiju skaita – 22 069 foto), kā arī 5. vietā pēc ziņoto sugu skaita – 2339 sugas, un ziņo par dažādām sugu grupām (ir 2. vietā pēc ziņoto zirnekļveidīgo novērojumu skaita, 3. vietā pēc ziņoto spāru novērojumu skaita, 4. vietā pēc ziņoto blakšu novērojumu skaita, 6. vietā pēc ziņoto vaboļu novērojumu skaita, 8. vietā pēc ziņoto sēņu un sūnu novērojumu skaita). Sākusi ar putniem, bet tagad aizrāvusies ar gļotsēnēm – mūsu intervija notika dažas dienas pēc tam, kad Laima bija atklājusi Latvijai un varbūt visai Baltijai jaunu gļotsēņu sugu – krumpaino badhāmiju Badhamia melanospora.


Krumpainā badhāmija Badhamia melanospora. Foto: Laima Birziņa

Statistika rāda, ka tagad tu ziņo galvenokārt par zirnekļiem un kukaiņiem, bet teici, ka dabasdatos sāki darboties putnu dēļ.

Jā, dabasdati man saistās visupirms ar putniem. Vēl nezināju ne dabasdatus, ne putni.lv, kad mani interesēja putnu balsis. Dzirdot kādu neparastāku balsi, ļoti gribēju uzzināt, kas ir tas dziedātājs. Ilgi meklēju, kur to varētu noskaidrot, kamēr atradu putni.lv, tur gāju cauri visiem putniem, meklēju, kuram ir tāda balss. Strādāju tepat Ādažos bērnudārzā par audzinātāju jau 25 gadus, un tas putns man katru vasaru pie loga dzied. Zināju, ka tas nav ne zvirbulis, ne zīlīte. Beigās tiešām atradu, kas tas ir – melnais erickiņš!

Meklējot putnu balsis putni.lv, domāju, cik forši būtu, ja es ietu pa mežu un, izdzirdējusi kāda putna dziesmu, zinātu, kas tur dzied un kāpēc. Tas ir tāpat kā mācoties lasīt vai kādu svešvalodu – ieraugi tekstu un nezini, ko rakstītais nozīmē, bet tad iemācies un zini. Tā es sāku mācīties putnu balsis, saprast nianses, piemēram, vai tas ir uztraukuma sauciens vai kas cits. Biju jau iereģistrējusies dabasdatos, turpināju meklēt putnu balsis, un tad parādījās ziņa par ornitologa Andra Avotiņa rīkotajiem kursiem. Tos man ļoti gribējās, bet nezināju, kā lai samenedžē laiku, man bērni mazi, naudas arī maz. Teicu kolēģiem, lai uzdāvina man tos putnu kursus. Uzdāvināja arī! 2016. gadā gāju tajos kursos, visvairāk man patika nodarbības pie Lubāna ezera, naktīs klausījāmies pūces, no rīta dumpi.


Ausainā pūce Asio otus. Foto: Laima Birziņa

Tagad tu putnu balsis labi atšķir?

Ja kādu laiku ar putnu balsīm nedarbojas, tās piemirstas, bet tagad es zinu, kur paskatīties. Vispār paldies visiem tiem labajiem cilvēkiem, kuri dabasdatos palīdz noteikt sugas un labo iesūtītāju kļūdas. Apbrīnoju Uģi Piterānu – salieku dabasdatos krāšņblaktis, un, zini, varu kaut galdam stūri nokost, bet dažas sugas neatšķiru! Džreiz pat ir tā, ka Uģis izskaidro, kuras ir tās atšķirības, bet es tik un tā skatos un nesaprotu.

Tas vēl nav tas sarežģītākais. Atceros, kad strādāju Latvijas Dabas muzejā, mani kolēģi, entomologi Kuzņecovi, dažām kukaiņu grupām vārīja ģenitālijas, jo tikai tā varēja noteikt, kurai sugai īpatnis pieder… Kā sākās tavas dabas gaitas?

Tēva mājas bija Saldus rajonā, kur uzpludināta Ciecere – Pakuļu ūdenskrātuve, sešus kilometrus gara zarna. Mēs dzīvojām uz pussalas, kādus trīssimt metru garas. Tur bija divas mājas – tēva māja un vecāsmammas māja. Tagad tur dzīvo citi cilvēki.

Tā pussala bija mana pasaule. Kad man bija seši gadi, tēvs negadījumā gāja bojā, māte pa dienu strādāja, mēs ar abiem brāļiem dzīvojāmies pa pussalu. Galvenais, kas bija jāmāk – svilpt, airēt un labi peldēt: ja pussalai no otras puses piebrauci, tad uzsvilpi, un tev ar laivu atbrauca pakaļ, bet, ja neviens nebrauca, bija jāpeld pāri. Es parasti aizpeldēju vēl aiz līkuma pie draudzenes ciemos. Zināju tajā pussalā katru vietiņu, jau četru, piecu gadu vecumā biju izložņājusi visus krūmus, visas pakrastes. Kad atvēra slūžas un nolaida ezera līmeni, man atkal bija izložņājamas vietas. Mani baidīja un sunīja, teica: "Neej mežā, tevi nozags, aizvedīs un gaļā samals," bet es tik un tā caurām dienām dzīvojos pa mežu.

Tā pussala bija noaugusi ar mežu?

Tur bija mežs, pļavas, izgruvumi krastos, stāvkrasti, kuros zināju krastu čurkstu ligzdas… Kad nācu no Lutriņu skolas, pa pussalu taciņa uz mājām gāja gar krastu, bet es pa to nekad negāju, ložņāju riņķī apkārt – man bija jāredz, kas ir izaudzis, kas uzziedējis, un vai nav kas no ligzdas izkritis. Tāds dīvainītis es biju. Maniem brāļiem daba tik ļoti neinteresēja.

Var teikt, ka mēs uzaugām kopā ar odzēm, to tur bija ļoti daudz. Kopš bērnības es odzi vairs neesmu redzējusi vispār. Bieži vien, kad gājām pa taciņu, mamma teica: "Stop!", jo uz taciņas bija odze. Odzes līda no klētsapakšas ārā, bija zem jāņogkrūmiem, zemeņu dobēs. Mums arī stārķis bija, bet odžu tik un tā daudz. Mūs nevienu nesakoda, vienreiz iekoda sunim, vienreiz govij. Sunim trīs dienas purns bija sapampis, tad pārgāja.

Arī no ērcēm es nebaidījos, un vēl tagad nebaidos, lai gan deviņu gadu vecumā kaut ko laikam jau no ērces dabūju. Vismaz mamma domāja, ka tas ir no ērces – vienu vasaru man pēkšņi atteicās darboties rokas un kājas. Neko rokās noturēt nevarēju. Uz rudens pusi palika labāk, bet pēc tam ilgu laiku bija trīce, galvassāpes, bija ietekmētas kognitīvās spējas, 25 gadu vecumā sākās locītavu problēmas... Dabasdatos Julita Kluša saka, ka pēc gļotsēnēm vajag līst kaut kur zemu, bet manas mīļākās gļotsēnes ir tās, kas atrodas acu augstumā. Tāpat arī ar kukaiņiem – varu jau pieliekties, bet pirms tam man jāievingrina ceļi. Man labāk uz augšu, nekā uz leju. Pie bērnudārza fočēju dzelteno recekleni Tremella mesenterica, pēc tam datorā bildē pamanīju, ka tur ir arī gļotsēne, un kāpu trīs metrus augšā pakaļ paraugam.

Bet atgriežamies pie Saldus un manas bērnības. Tajā pussalā jau kādu piecu gadu vecumā zināju, kur ir baraviku vietas, kur apšubeku vietas, kur gailenīšu, kur cūceņu… Lasīt es mācījos no sēņu grāmatas! Tāda mums bija mājās, to es pētīju pamatīgi, visas tās grāmatas sēnes pazinu. Droši vien manas noteicējas gaitas ir sākušās ar sēnēm.

A – alksnene, B – baravika, C – cūcene…

Apmēram tā. Kad gāju uz mežu, grozā bija ne tikai nazītis, bet arī sēņu grāmata. Citreiz grozu pielasīju tik pilnu, ka saucu brāļus, lai nāk palīgā nest. Māte domāja, ka es atkal nez cik tālu esmu aizganījusies, bet es turpat pie mājām zināju visas sēņu vietas. Uz tās pussalas bija pat mazs purviņš, kurā auga dzērvenes. Tagad tajā pussalā ir sabūvētas mājas, iekopti mauriņi, un man par zudušajām vietām sāp sirds. Arī tepat, kad no Ādažiem bauc uz Garkalnes pusi, pāri vecam tiltiņam mežā iekšā bija meža kāpas, tajā ziedēja pļavas silpurenes, bet tagad saceltas glaunas mājas ar smukiem zaļiem mauriņiem – visa dabas daudzveidība, kas tur bija, ir noplēsta. Tas pats noticis arī gar poligona malu brūklenājos un mellenājos, to vairs nav. Cilvēki ir jocīgi. Nu, varbūt viņiem bail no čūskām un ērcēm, varbūt patīk pļaut… Nezinu, ko es darītu, ja man būtu tādas mājas, bet šķiet, ka atstātu tos brūklenājus, nejauktu biotopu.

Šovasar man no tā pat palika fiziski slikti. Biju aizbraukusi uz mīļu vietu, pļavas malu, tādu kā meža kāpas nogāzi ar vecām priedēm, tur pa leju bija mazas priedītes, sausa, cieta pļavas mala. Biju tur atradusi dzegužlinu sūnkauseni, mazu oranžu un retu sēnīti. Tur viņa bija augusi, bet ieraudzīju, ka visas priedītes jau nozāģētas… Domāju: es lieku to sēni dabasdatos, tā taču reta suga, bet tik un tā tai vietai traktori un pļāvēji pāriet pāri.


Dzegužlinu sūnkausene Octospora humosa
. Foto: Laima Birziņa

Paradokss: iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, bet biotopu skaits arī… Kad no savas pussalas pārcēlies uz Rīgu?

11 gadu vecumā. Rīgā man nepatika. Te arī vairs nebija laika iet dabā. Mēdz teikt, ka tas, kas bijis bērnībā, vecumā lien ārā. Man tagad tā ir, uzskatu, ka nedrīkst atlikt. Parasti domā: "Vēl izdarīšu to un to darbu, un tad braukšu uz mežu, iešu dabā". Man tagad liekas, ka prioritātes jāsamaina vietām, daba jāliek pirmajā vietā. Pirms diviem gadiem nomira mana vīramāte, palika viņas dārzs, un tagad man ir vēl viens hobijs klāt.

Dārzā jau var ne tikai dobes ravēt, bet arī dažādas radības atrast.

Es arī atrodu! Citreiz kaimiņi skatās, ka es esmu atbraukusi uz dārzu, un nevis roku vai ravēju, bet ar fotoaparātu šurīju. Esmu tur atradusi vairākas blakšu sugas, tauriņus…

Vari veidot sava dārza sugu sarakstu.

Parastais silsamtenis Hipparchia semele dzīvo sausās saulainās vietās, kur ir priedes, ir atklātas pļaviņas, aug mārsili, bet katru gadu viņš parādās arī manā dārzā. Vienmēr biju sapņojusi dabūt eglāju samteni Pararge aegeria. Izbraukāju kādas egļu mežu pļaviņas, piesaulītes, bet nekā. Taču šovasar eglāju samtenis ielaidās manā ābelē! Jāprot tikai gaidīt. Ilgu laiku nebiju redzējusi spogulīšu resngalvīti Heteropterus morpheus (esmu to redzējusi divas vietās Raunas pusē). Domāju – kur es viņu tagad atradīšu, jāmeklē mitrās vietās, kur grīšļi… Bet pagājušovasar arī viņš ielidoja manā dārzā! Tā nu es savā dārzā esmu atradusi vairākas tādas sugas, kuras man it kā būtu jāiet tālos biotopos meklēt. Biju atstājusi vienu burkānu no pagājušā gada augam – ziedi piesaista kukaiņus. Kad konstatēju, ka manas ugunspuķu vietas ir noganītas vai pārveidotas, iesēju un iestādīju ugunspuķes dārzā. Ja izaugs, piesaistīs kukaiņus, un man būs, ko pētīt.


Spogulīšu resngalvītis Heteropterus morpheus. Foto: Laima Birziņa

Kāpēc negāji studēt bioloģiju?

To jautājumu es arī pati sev uzdodu. Droši vien man nepatrāpījās pareizie cilvēki, kas tā kā pabīda pareizā virzienā. Man ir viena slikta īpašība – to, kas ļoti patīk, man bail atzīt, it kā kautrējos. Tagad gan vairs ne. Man prasa, ko darīšu brīvdienās, un, kad atbildu, ka mikroskopēšu gļotsēnes, jautātājs brīnās: "Ko, ko darīsi? Tev par to maksā?" Kādas muļķības, tas ir mans hobijs.


Šaubīgā trihija Trichia ambigua. Foto: Laima Birziņa

Kad atsākās tava hobija aktīvā fāze?

Kad bērni uzauga. Man kā bērnudārza audzinātājai ir foršs darba laiks – dienu strādā, diena brīva. Pēc bērnudārza dienas ir grūti pārslēgties, galva kā čemodāns domu pilna. Bet esmu sapratusi – ja izeju dabā, ielienu Glāziņpurvā un dzirdu, kā mērkaziņas un meža tilbītes lidinās, tad mans pasaules centrs ir tur. Ja vēl kaut ko interesantu atrodu, kādu gļotsēni uz kritalas vai interesantu piepi, tad diena ir izdevusies.


Austeru sānause Pleurotus ostreatus. Foto: Laima Birziņa

Daudz kā interesanta esot Ādažu poligonā.

Tur es iekšā nelienu.

Tur labi sēnes augot, pupuķi dzīvojot.

Turpat blakus, valsts mežos, arī labi aug. Tur arī visus kalniņus un lejiņas esmu izložņājusi. Pupuķi mums tepat pa Ādažiem diezgan bieži staigā, Kadagā divreiz esmu redzējusi zaļo vārnu.


Pupuķis Upupa epops. Foto: Laima Birziņa

Taviem bērnudārza bērniem arī rādi dabu?

Protams. Tā grupa, kuras lielākā daļa rudenī aizgāja skolā, bija manējie – iemācījās atrast kukaiņus, sauca mani, lai fotografēju, un, kad parādīju tuvplānā, kāds tas kukainis izskatās, bija priecīgi. Visu ko viņi man stiepa, ir palīdzējuši savākt sugas pie bērnudārza. Vienreiz sēžu sapulcē, viens bērns nāk un sauc: "Laimiņa, man vajag kaut ko pateikt!" Laižu viņu iekšā sapulcē, viņš saka: "Laimiņ, ezis atkal pakakāja pie kukaiņu mājas!"

Pirmā tev bija interese par dabu un tikai tad par tās fotografēšanu?

Jā. Fotografēju jau jaunībā, bet ne dabu – bildēju cilvēkus, dabasskatus. Pirmais fotoaparāts man bija Ļubiķeļ, tad man atdeva labu Zenit. Savā 40 gadu dzimšanas dienā bērnudārzā uztaisīju makrfotoizstādi, 2015. gadā arī tauriņu fotoizstādi Raunā. Par dabasdatu esamību uzzināju 2013. gadā televīzijā un domāju: akdie’s, cik laba lieta! Tādam cilvēkam kā man tur ir, ar ko un kuriem padalīties! (Jo ne jau visus cilvēkus interesē tas, ko es mežā esmu redzējusi.) Turklāt šiem ziņojumiem ir vērtība!

Pirmais ziņojums man bija Raunas pusē atrasta ziemeļu klimakociste Climacocystis borealis, skaista piepe, kas aug uz egļu celmiem. Iemācījos ielikt, ieliku un tad kādu laiku neko neliku, domāju – ko nu tur likšu kaut ko nesvarīgu. Bet tad reiz braucu ar divriteni pār Kadagas tiltu tepat aiz kultūras nama, skatos – lejā tāds kā suns noslīcis, uzpūties, spalvains. Kāpu lejā skatīties, kas tas tāds, un ieraudzīju – ronēns! Acis ciet, lūpā liels trijžuburu āķis ar vizuli ieķēries. Piezvanu Vides dienestam, pati stāvu un skatos, vai viņš dzīvs, un vienā brīdī ronēns atver actiņas un iešļūc ūdenī! Gabalu tālāk iznirst un lēkā, medīdams zivtiņas. Vairākas stundas viņš tur dzīvojās. Pat roņu pētnieks Valdis Pilāts to atzina par interesantu novērojumu.


Pelēkais ronis Halichoerus grypus
Gaujā. Foto: Laima Birziņa

Sākusi likt novērojumus dabasdatos, sapratu, ka es no dabasdatiem arī mācos. Kad tagad kaut ko atrodu, uzreiz vēl nelieku, jo man niez nagi – varu to atradumu pati noteikt vai nevaru? Meklēju, meklēju, kamēr atrodu, kas tā par sugu, cik izplatīta. Citreiz, protams, tā ir kā adatas meklēšana siena kaudzē. Ja nu nekādi nevaru pati noteikt, tad nopūšos un lieku dabasdatos.

Vai dabasdati ir ērti?

Jā, tie ir ļoti labi. Man tie ir kā augstskola. Sāku ar putniem, tad pārlecu uz tauriņiem. Pēc tam nāca aicinājums meklēt spāres, gāju cauri tām, paldies Mārtiņam Kalniņam par grāmatu. Spāres man arī ļoti patīk, tās ir kaut kas mistisks. Aizlienu purva ezera maliņā un mierīgi gaidu. Atlido viena, atlido citāda… Man nepatīk tauriņiem un citiem kukaiņiem un putniem skriet pakaļ. Parasti viņi man pielido klāt. Ja spāre pielidos tālāk, es nelēkšu ūdenī viņai pakaļ – gan pēc minūtēm desmit viņa pielidos tuvāk. Pat putni pielido tuvāk. Citreiz dzirdu, garastītes bariņā lido. Pagaidu – un tiešām tās pielido tik tuvu, ka varu nofočēt. Vai dārzā nesen mazais dzenis bija. Iztaisu vienu kontrolšāvienu un domāju – gan jau viņš pielidos arī tuvāk. Jā, pielido burtiski divarpus metru attālumā un nopozē. Paldies, malacītis!


Vītolu zaigspāres Chalcolestes viridis. Foto: Laima Birziņa

Vārdu sakot, kuru grupu sāku pētīt, ar to aizraujos.

Putni tevi tiešām interesē mazāk nekā agrāk?

Drusku mazāk. Tagad domāju, kas man mīļāks – blaktis vai gļotsēnes. Bet, ja nekā cita nav, der arī putni. Visus jūras putnus neesmu vēl iepazinusi, bet tad būtu jātiek līdz jūrai. Tuvumā visās manās kādreiz interesantajās vietās nekā vairs nav. Tepat aiz čipšu fabrikas grāvī vēl 2016. gadā, kad sāku putnot, dziedāja ezera ķauķis. Kāds tur šodien vairs ezera ķauķis…

Tagad tur droši vien dzied lapu pūtējs.

Lai es tiktu pie putniem, man ir jātiek arvien tālāk no centra. Bet dabā eju regulāri. Nevaru iekšā ilgi nosēdēt, ja kādu laiku netieku laukā savās takās, kļūstu nejauka. Tikai ziemā, kad dienas īsas, man tas mazāk patīk, jo man vajag labu gaismu, lai es ietu dabā.

Kuras dzīvo organismu grupas tev tagad ir topā?

Tagad sāku rakt savas gļotsēnes ārā. Man ir kādas trīs kurpju kastes, pilnas ar paraugu kastītēm. Mikroskopu iegādājos pirms pāris gadiem tieši gļotsēņu dēļ. Bez Julitas Klušas vēl joprojām pati sugas noteikt neprotu, tikai atrodu, mikroskopēju un izvirzu savu hipotēzi. Liels paldies Julitai par gļotsēnu skolu Dziedava.lv (bieži to izmantoju) un ceļu līdz jaunajām sugām.

Tagad ziemā mikroskopēšu, bet nāks pavasaris, un tad sirds gavilēs – ielīdīšu tādos džungļos, kur neviens cilvēks nelien, neviens mani tur netraucē, es tur mierīgi tupu un pētu, kas man apkārt ložņā. Piemēram, grīšļos pāri galvai, kur ir zirnekļi, kukaiņi… Julita dažreiz prasa: "Kā tu to atradi?" Saku, ka tas ir meditatīvs process. Varu aiziet pie kāda koka, krūma vai brūklenāja un ilgi, ilgi skatīties.

Kā teica zoologs Ģirts Kasparsons, zooloģija ir sēdoša zinātne.

Sēžu, skatos, parādās kāds kukainītis, pēc brīža vēl cits, tad izrādās, ka kāds tur ir sēdējis noslēpies nekustīgs, un nu izkustas… Lielākais pārsteigums ir tad, kad es to visu esmu safočējusi, mājās ielieku datorā, skatos bildi un ieraugu: "Re, kas tur vēl ir!" Tā man bieži gadās. Pie bērnudārza fotografēju ozolā dzelteno recekleni, domāju – parādīšu bērniem, kāda mums kokā sēne aug. Nofotografēju, ielieku datorā, lai sakārtotu bildi dabasdatiem, pievelku tuvāk – eu, re, kur gļotsēne blakus! Kapsulu badhāmija! Dabūju kāpt pakaļ.

Cik Latvijai jaunas sugas esi atradusi?

Divas gļotsēņu sugas noteikti. Šovasar dabūju arī Latvijai jaunu blakti. Ielidoja manā dārzā kaķumētrās. Tajā dienā to bija daudz, pēc pāris dienām tikai četras, tad viena, un pēc tam vairs nevienas.


Zemesblakts Heterogaster cathariae
jauna suga Latvijai, ielidojusi Laimas dārzā. Foto: Laima Birziņa

Pati noteici?

Nevarēju, jo tādu blakti manas acis nebija skatījušas. Ieliku dabasdatos, Uģis noteica.

Kāds no taviem bērnudārza audzēkņiem jau kaut ko dabasdatos liek?

Es šad tad lieku bērnu vērojumus dabasdatos, ja kopā esam vērojuši. Bērni ir ļoti vērīgi. Viņi zina, ka es kaut ko meklēju, un atrod priekš manis: "Kas tas ir?" Daudzas blaktis viņi man tā ir atnesuši. Otra lieta – vērojot kopā ar mani, viņi iemācās nebaidīties no kukaiņiem un zirneklīšiem. Saka man: "Uztaisīsim zirneklītim mājiņu un pabarosim!" Stāstu, ka zirneklītim ir sava mājiņa. Tāpat ar sliekām, gliemežiem, visām dzīvām radībiņām. Fotoaparātā digitāli varu palielināt bildi un bērniem parādīt, cik tā sīkā radībiņa ir skaista.

Diemžēl tās vietas, kur radībiņas dzīvo, nevar palielināt, to daudzums tikai samazinās.

Tas gan. Man pat brīžiem liekas, ja kādu foršu vietu atrodu, tās pēc laika vairs nav. Te Ādažos tieši tā arī notiek. Bēdīgi.

Tu tagad atradumus bildē dabasdatiem vai arī priekš sevis?

Dabasdatiem. To pašu, ko lieku dabasdatos, ielieku arī sev, lai vieglāk noteikt. Man patīk, ka kaut kas vērtīgs tomēr paliek. Kā Uģis Piterāns saka, tas paliks arī pēc simt gadiem, kad tās vietas sen vairs nebūs. Tie ir dati manai Latvijai.

Egīls Zirnis

2022-12-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Cygnus cygnus - 2024-04-23 Bounijs
Pica pica - 2024-04-23 KrisVi
Ciconia ciconia - 2024-04-23 KrisVi
Hydroprogne caspia - 2024-04-23 Langa
Phylloscopus collybita - 2024-04-21 Igors
Upupa epops - 2024-04-23 Feedoo
Turdus merula - 2024-04-17 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
mufunja 23.aprīlis, 17:28

Tas būs lieliski.Paldies Julita :)


. 23.aprīlis, 15:08

Super!


Vīksna 23.aprīlis, 15:01

Paldies !


Vīksna 23.aprīlis, 13:42

Bez bildes pievienojas, un tad no jauna jāiet un jāpievieno bilde.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:53

Tas gan, ka bildes neiet ievadot novērojumu, bet bez bildēm pievienotu novērojumu atverot smuki ielādējas.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:51

Man bildes visas aizgāja, bet nevar nevar nomainīt statusu. Neiet ne no datora, ne planšetes, ne telefona.


Vīksna 23.aprīlis, 09:46

Šo bildi likās, ka iepriekš liku, bet ka nav, tad par jaunu pie vecā novērojuma pievienojās. Bet jaunus novērojumus varbūt bez bildēm iet, nezinu, bet bilde nelādējas.


IlzeP 23.aprīlis, 08:37

Labrīt, ziņošu programmētājam.


felsi 22.aprīlis, 22:38

Pievienoju mikroskopiju.


Vīksna 22.aprīlis, 20:38

Itkā šodien bija laiks, bet nevienu novērojumu nevar pievienot ar bildēm.


carbo 22.aprīlis, 19:32

Yes, the wings were pointed, but the flight indeed reminded me that of Goshawk...


carbo 22.aprīlis, 18:55

It's what I was going for as second thought. Thanks!


carbo 22.aprīlis, 18:54

OK thanks Edgars!


carbo 22.aprīlis, 17:58

After reviewing the pictures, now hesitating between Meadow Pipit and Tree Pipit (it was silent).


carbo 22.aprīlis, 17:37

Bad picture, from far, cropped to max. First ID was Falcon sp., when it was closer. But it seemed big, and had a distinctive flapping-gliding alternate flight. I would got for Peregrine Falcon, but not too sure.


adata 22.aprīlis, 16:57

Šī varētu būt sēne - villainā pūklodīte.


Vīksna 22.aprīlis, 14:18

Paldies !


davis_wi 22.aprīlis, 13:46

Paldies, Uldi! Šis manā pieredzē bija netipisks sauciens, turklāt izdvests bez provocēšanas, tāpēc cerēju, ka būs kaut kas cits...


ekologs 22.aprīlis, 13:23

Ūdensstrupaste (Arvicola terrestris) :)


nekovārnis 22.aprīlis, 09:58

Paldies, Uģi! :)


VijaS 22.aprīlis, 09:37

Kaut kāds DD gļuks, bilde saglabājusies ar svešu vārdu. Vajadzētu izdzēst un pievienot pa jaunam.


Kiwi 22.aprīlis, 08:20

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


roosaluristaja 22.aprīlis, 07:29

Jā, mātīte. Tēviņš gan arī reizēm mēdz izdot līdzīgus saucienu. Par dziesmu to gan nevar saukt. Tie ir kontaktsaucieni


ekologs 22.aprīlis, 00:15

Skaidrs. Paldies, Uģi! :)


CerambyX 21.aprīlis, 23:51

Iespējams, bet pēc foto no trichopterus (vai vēl kādām līdzīgām sugām, piemēram, mollicomus) droši vien būs grūti atšķirt.


CerambyX 21.aprīlis, 23:45

omissa arī līdzīgi kā sylvestris ar dzeltenu seju, tad šeit ar atkrīt.


ekologs 21.aprīlis, 22:15

Protams teorētiski, bet varbūt Barypeithes pellucidus?


Ireena 21.aprīlis, 22:13

Pārējās bildes ir no tām pašām pusēm, neko citu tur saskatīt nevar.


ekologs 21.aprīlis, 22:12

Jā, vēl Dolichovespula omissa, bet nu, jā rokās būtu vieglāk:)


CerambyX 21.aprīlis, 21:27

Dolichovespula jau būs gan - attālums starp acu apakšējo malu un žokļu pamatni cik var saskatīt ir visai liels (parastajām Vespula sugām - vulgaris/germanica tā atstarpe ļoti šaura, acis šķiet ļoti tuvu žokļu pamatnei). D.sylvestris nebūs, jo tai sugai parasti (kaut ir variācija) seja ir visai dzeltena, bez tik izteiktas tumšas joslas. Tad nu tur paliek adulterina (parazītiska suga - sejas plāksnītes/clypeus apakšējie stūri ļoti asi, izvirzīti, to te tā attēlā grūti saskatīt) un saxonica/norwegica. Pēdējās divas visai līdzīgas, kaut parasti norwegica pirmo vēdera posmu sānos brūni plankumi. Ja man būtu jāsaka, teiktu ka visticamāk šī varētu būt Dolichovespula saxonica, kaut tas tā tīri pēc teorijas - tikai pēc attēla var būt grūti ar 100% pārliecību pateikt.


CerambyX 21.aprīlis, 21:19

Kaut kas uz Barypeithes sp. pusi.


Osis 21.aprīlis, 21:04

Paldies Uldi!!!


Osis 21.aprīlis, 21:03

Paldies Uldii!!


IlzeP 21.aprīlis, 21:01

Jā, nokļūdījos, spārnu apakšas zīmējums (gaišinot) samulsināja. Bet ir jau, ir, vanaga "formāts".


Edgars Smislovs 21.aprīlis, 20:47

Sarkankakla un kādas citas zoss hibrīds! Ja ir vēl bildes, vēlams pievienot.


zane_ernstreite 21.aprīlis, 20:39

Kaut ne zivjērglis, tik un tā paldies visiem iesaistītajiem! ))


Ziemelmeita 21.aprīlis, 19:02

Izdzēsu, tas ir iemakdijies, kātińpiepe ir citā novērojumā.


guta7 21.aprīlis, 18:57

Paldies, Uldi! Aizdomas bija, bet nebiju pārliecināta.


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:49

Augšējais attēls ir iemaldījies no citurienes. Tā nav tauriņpiepe


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:44

Godīgi sakot man arī izskatās pēc vistiķa


mufunja 21.aprīlis, 17:10

Paldies Uldis :)


forelljjanka 21.aprīlis, 16:26

Manuprāt,vistu vanags.;)


zane_ernstreite 21.aprīlis, 14:16

Paldies, Meinard, par versiju un, Ilze, par apstiprinājumu!


ekologs 21.aprīlis, 13:38

Jo ilgāk skatos, jo dziļāk mežā:) :) :) Lai jau paliek Vespidae sp.


Aleksandra 21.aprīlis, 12:58

Paldies, Uldi!


ekologs 21.aprīlis, 12:42

Mh... Tomēr nav viennozīmīgi par Meža lapseni...... Kāda no Dolichovespula sp. gan ir.


ekologs 21.aprīlis, 12:20

Manuprāt Meža lapsene (Dolichovespula sylvestris).


ekologs 21.aprīlis, 11:59

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


gunitak 21.aprīlis, 11:42

Paldies!


Meinards D. 21.aprīlis, 10:56

Zivjērglis?


Meinards D. 21.aprīlis, 10:47

Paldies.


Vīksna 21.aprīlis, 00:14

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 23:50

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 22:34

Pamīšlapu pakrēslīte, Chrysosplenium alternifolium.


Kiwi 20.aprīlis, 17:33

Paldies, Marek!


Kiwi 20.aprīlis, 17:32

Paldies, Vija!


Kiwi 20.aprīlis, 17:32

Paldies par sugas noteikšanu, Artur un Marek!


Kiwi 20.aprīlis, 17:31

Paldies, Ansi!


ekologs 20.aprīlis, 15:47

Nevarētu būt Gonia ornata?


CerambyX 20.aprīlis, 14:49

Ok, paskatīšu - noteikti dažus varēs vēl 'ielabot' :)


nekovārnis 20.aprīlis, 14:35

Uģi, ja Tev vēl kāds "noteiktāks" Leiopus kaut kur aizķēries tad varbūt pārliec. Domāju šiem fenoloģiju/izplatību taisīt (cik nu varēs:)) gan kopējo - kā līdz šim, gan (daudz/maz noteiktajiem) atsevišķi.


nekovārnis 20.aprīlis, 13:20

Pyrochroa sp. Melngalvas vai sarkangalvas ugunsvabole.


meža_meita 20.aprīlis, 11:02

Liels paldies Ansim!


ekologs 20.aprīlis, 09:50

Skrejvabole (Pterostichus niger) :)


felsi 20.aprīlis, 09:29

Varbūt tie gali notrūkuši, jo gļotsēne pārziemojusi no rudens, man tādi bijuši dažām trihijām.


VijaS 20.aprīlis, 07:54

Jā, gali tiešām jocīgi, tādus agrāk, šķiet, neesmu redzējusi. Paņemšu.


Irbe 19.aprīlis, 23:47

Klijāns


dziedava 19.aprīlis, 22:41

Es vairs no gluduma neko nesaprotu, vairākām man it kā gludi, bet ja saspringst, it kā ir asumi, nu nevar saprast.


dziedava 19.aprīlis, 22:39

Visvairāk mulsina elateru gali, tādi dīvaini. Paņem svētdien līdzi, ja nu būšu.


felsi 19.aprīlis, 22:38

Man liekas, ka pareizi.


VijaS 19.aprīlis, 22:34

Neatgādina tipiskās nolīdzinātās pilienītes, un elateras gludas. Cerams, noteicu pareizi.


felsi 19.aprīlis, 22:11

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 19.aprīlis, 21:21

Jā, taisnība, krāsas piefiksēju. :) Man šī izrādās pirmā greizā pilienīte, visas iepriekšējās ( nu labi, nav jau tādu daudz :D) ir bijušas spuraingreizās. Jauna suga manā sarakstā. :D


dziedava 19.aprīlis, 21:16

Te ir arī tās tipiskās krāsas, par ko es Tev kkad runāju - sporas dzeltenīgas, elateras sarkanīgas.


VijaS 19.aprīlis, 21:09

Paldies, Julita! :) Priecājos, ka sanāca kas cits sākotnēji domātās T. varia vietā. :)


dziedava 19.aprīlis, 20:54

Piekrītu


ekologs 19.aprīlis, 20:40

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis) :)


Osis 19.aprīlis, 20:38

Paldies Edgar!


VijaS 19.aprīlis, 20:16

Elateras ar bumbuļiem, bet citādi gludas. Man sanāk greizā pilienīte.


Amanda 19.aprīlis, 20:04

Niedru lija


VijaS 19.aprīlis, 18:48

Tieši tā, elateras šai sugai ir ļoti raksturīgas. :)


ivars 19.aprīlis, 17:53

Niedru stērste.


dziedava 19.aprīlis, 16:26

Apskatīju paraudziņu, nemikroskopēju. Pēc ārējā izskata plus Tavas mikroskopijas izskatās pareizi noteikts.


Osis 19.aprīlis, 16:21

Paldies Margarita!


ligausis 19.aprīlis, 16:03

O! Tas gan interesanti.


Irbe 19.aprīlis, 14:49

Žubīte M


Linards Dedzis 19.aprīlis, 14:20

Paldies Ansi par sugu noteikšanu! :)


dziedava 19.aprīlis, 12:14

Pirmā piegājienā man ar šķita, ka nav tās joslas, ņēmu vēl un atradu. Nu īsti jau nav citu variantu ar tumšām sporām. Nu vai arī mums jauna suga zinātnei :))


IlzeP 19.aprīlis, 10:32

Paldies! Bildē tomēr labāk redzams, nekā video. Domāju, ka jūras ērglis.


IlzeP 19.aprīlis, 10:30

Kamēr Diāna skatās, ielaboju datumus. Vai pareizi?


IlzeP 19.aprīlis, 10:29

Paldies, laikam jau būs gan.


Vīksna 19.aprīlis, 10:27

Vispār šajā nelielajā mežā bija tikai dažas vecākas audzes, pārsvarā izcirtumi, jaunaudzes. Bet 2 gados vēl pāri 20 izcirtumus uztaisīja ar privātiem kopā.Tikko aprīlī vēl privātie nozāģēja.Tā te vairākus mežus izzaģē, veco mežu vairs nav, vai nu dažos metros kāds koks.


sandis 19.aprīlis, 00:27

Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


guta7 18.aprīlis, 23:53

Paldies, Astra, par palīdzību!


JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

Paldies


Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

Veca melnā samtpiepe


Amanda 18.aprīlis, 22:42

Baltā cielava


Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

Paldies par labojumu Ansi!


guta7 18.aprīlis, 21:03

Paldies par sūnu noteikšanu!


dziedava 18.aprīlis, 20:13

Tas objekts bija ciets?


dziedava 18.aprīlis, 19:54

mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


mufunja 18.aprīlis, 18:19

Paldies Julita. ES viņu redzēju.


dziedava 18.aprīlis, 17:58

Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:57

Paldies.Ansi. Parastais ar krāšņo man jūk, tāpat matainais ar kadiķu,


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:51

Paldies,Ansi,


Ansis 18.aprīlis, 17:48

Ar ārzemju un iNaturālista speciālistiem jābūt uzmanīgiem. Viņi pazīst savas zemes sugas, bet Latvija tiem sveša.


aivaram 18.aprīlis, 17:31

Tagad visi var! Atvainojos!


ivars 18.aprīlis, 17:29

Jūras.


IlzeP 18.aprīlis, 17:14

Bez atļaujas nevar.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:07

Paldies,Ansi, par noteikšanu.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:05

Paldies,Ansi. Ne tā bilde pielikusies, bet nu lai paliek, suga ir nomainīta.


adata 18.aprīlis, 16:39

Ļoooti glīta!


Diāna 18.aprīlis, 16:39

Manuprāt, šī nav plaisājošā rūtaine! Nevaru zureizpateikt, kas cits, bet rūtainei nav raksturīga struktūra un kopskats.


Diāna 18.aprīlis, 16:29

Jā, Julita, nepiedomāju, ka automātiski ielasās datumi, skatīšos, vai varu labot


aivaram 18.aprīlis, 16:04

https://drive.google.com/file/d/1eVV6pU-QytpbBoLdQABEKI3HwkGjWD4u/view?usp=drive_link Cerams tagad var redzēt no auto videokameras!


dziedava 18.aprīlis, 15:32

Šī ir mūsu apse? Savējās mikroskopēju, sporas traumētas, tomēr var samanīt gaišu joslu pāri (visiem paraugiem), kas raksturīga Physarum ovisporum. Ja Tu savām atrodi gaišu joslu pāri, tad būs tā pati suga, jo skatos, ka Tev rakstīts - sporas tumšas. Alternatīva ar šo sporu izmēru ir P.licheniforme, bet tad sporām vienai pusei jābūt gaišākai (savām to nenovēroju).


dziedava 18.aprīlis, 15:13

Skaists tīkliņš! :)


dziedava 18.aprīlis, 14:59

Šī izskatās intriģējoši - vai nav kāda no pēcsniedzīšu lampītēm!


IlzeP 18.aprīlis, 12:30

Vai nav tomēr vālīšu?


dziedava 18.aprīlis, 11:54

Paldies, Diāna, ka ieziņoji! :) Tikai datumi tad sanāk 2.-9. aprīlis laikam?


dziedava 18.aprīlis, 11:05

Varētu būt saķepusi, veca sprodzīte Arcyria sp. Nez vai to varēs noteikt.


dziedava 18.aprīlis, 10:18

Iekšējās struktūras te ir ļoti smalkas, dzelksnītēm Badhamia sp. baltais tīkls iekšpusē būtu ar resnākiem pavedieniem. Sporas izskatās tumšas. Jāskatās, vai sporām nav pāri balti līnija kā plaissporu pumpurītei Physarum ovisporum. Tās līnijas nav viegli pamanāmas, jāieskatās. Te, piemēram ir vairākām sporām: https://dabasdati.lv/lv/image/2dfb876922600dd4a7f4de1b61331232/803924/


ivars 18.aprīlis, 09:30

Sagaišinot bildes, teiktu, ka gaišs peļu klijāns: https://failiem.lv/u/ryunwbwywp


IlzeP 18.aprīlis, 08:55

Kādas idejas par šo putnu?


DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


mufunja 17.aprīlis, 11:44

Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


dziedava 17.aprīlis, 11:18

Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

:) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


Vīksna 17.aprīlis, 10:59

Paldies !


mufunja 17.aprīlis, 10:50

Paldies, Julita, es paskatīšos


dziedava 17.aprīlis, 10:47

Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


IlzeP 17.aprīlis, 09:09

Saiti uz video gan neredzam


dziedava 17.aprīlis, 07:56

Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


guta7 17.aprīlis, 07:48

Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

Paldies,Margarita.


Irbe 17.aprīlis, 07:43

Melnais mežastrazds


adata 17.aprīlis, 07:43

Paldies. Margarita, par putniem! Dzilnītim tik dažādi var būt tie saucieni!


dziedava 17.aprīlis, 07:33

Nu nav jau nekāds brīnums, man arī uz brīdi šķita, ka bija vasara :D. Gļotsēnēm pat kalendāra [šķiet] nav.


sandis 17.aprīlis, 00:48

Mjāā.. :)


sandis 17.aprīlis, 00:37

Te jau ne tikai suga, bet arī ģints jauna! Apsveikumi arī no manis, prieks, ka arī šo izdevās noteikt līdz galam!


felsi 16.aprīlis, 21:56

Lēnām veidojas apvalciņš, briestot izdala nepatīkamu smaržu, vairāk nenovērošu.:)


Irbe 16.aprīlis, 21:50

Dzilnītis


felsi 16.aprīlis, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Arī liekas, ka no vasaras atnākusi:)


Irbe 16.aprīlis, 21:46

Šķiet, sarkanrīklīte


Irbe 16.aprīlis, 21:40

Paceplītis, dziedātājstrazds, zīlīte, čunčiņš


Ziemelmeita 16.aprīlis, 21:35

Paldies, Margarita un Ilze.


felsi 16.aprīlis, 21:32

Ej tu sazini, kas gļotsēnēm prātā! Man maijā vai jūnijā ir bijusi vīnoķekaru dzelksnīte:)


adata 16.aprīlis, 21:30

Nu gan jauki! Arī tādas mēdz būt gļotsēnes!


felsi 16.aprīlis, 21:29

Paldies!


Irbe 16.aprīlis, 21:28

Jūras ērglis?


felsi 16.aprīlis, 21:28

Super, diži apsveikumi!


mufunja 16.aprīlis, 21:18

Paldies Julita par paveikto darbu. Esmu tik priecīga,ka izdevās noteikt sugu.


Irbe 16.aprīlis, 21:18

Būs vien mājas strazds, melnais mežastrazds neligzdo dobumā.


dziedava 16.aprīlis, 21:12

Velk uz vasaras sugu, bet kas tad tagad bija par laika apstākļiem, ja ne vasara? :))


dziedava 16.aprīlis, 21:11

Sandi - Andris Baroniņš plazmodiju atrada 30. augustā un 1. septembrī, Inguna plazmodiju atrada 11. jūlijā un 13. aprīlī. Izskatās - kad grib, tad aug ;)


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:09

Sakārtota sistemātika


ekologs 16.aprīlis, 21:09

Manuprāt Skrejvabole (Limodromus assimilis).


IlzeP 16.aprīlis, 21:08

Sakārtota sistemātika


dziedava 16.aprīlis, 21:07

Par šo liels prieks! Jo plazmodiji negrib nobriest, bet nobriedušais izskatījās tikai plēvīte, bet ar to pietika :)


dziedava 16.aprīlis, 21:06

Mikrofoto un Edvīna apstiprinājums: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3642994485960383/


IlzeP 16.aprīlis, 21:02

Varbūt kādam ir viedoklis. Esot 2 sugas - Skeletocutis nivea, sniegbaltā baltene un Skeletocutis semipileata, pusklājeniskā baltene. Mums te Dabasdatos ir abas kopā. Kura (kuras?) ir Dabasdatos saziņotās - (51) novērojums?


IlzeP 16.aprīlis, 20:47

Sakārtota sistemātika


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts