Aktīvie lietotāji: 317 Kopējais novērojumu skaits: 2275961
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Laimas dati Latvijai
Pievienots 2022-12-07 22:08:20

Re, kur vaboļuks! – kad esam iekārtojušies intervijai Laimas Birziņas Ādažu dzīvokļa virtuvē, viņa uz galda pamana mazītiņu kukainīti, uzreiz ņem fotoaparātu, nobildē, un palielinātajā attēlā mēs ieraugām skaistu mārīti. "Jāskatās Mareka Ieviņa izveidotajā noteicējā, paldies viņam par to," saka Laima un atzīstas, ka viņa arī pati veido savu atrasto sugu noteicēju, tas gan prasot ļoti daudz laika. Kad Laima ir mājās, fotoaparāts vienmēr atrodoties uz palodzes, lai var pagūt nobildēt, piemēram, kādu vanagu. "Šodien centos vistu vanagu nobildēt. Man tikai jāpaskatās pa logu, ja pamanu, ka vārnu bars ceļas gaisā – aha, re, kur vistu vanags lido! Vai citreiz zvirbuļvanadziņš. Ja aparāts nebūs pa rokai, vanags jau negaidīs, kamēr to atrodu."


Laima Birziņa. Foto no personīgā arhīva

Laima Birziņa, portālā dabasdati.lv pazīstama arī kā Laimeslācis, ikdienā audzinātāja Ādažu bērnudārzā Strautiņš, ir viena no aktīvākajām fotogrāfiju iesūtītājām (4. vietā pēc fotogrāfiju skaita – 22 069 foto), kā arī 5. vietā pēc ziņoto sugu skaita – 2339 sugas, un ziņo par dažādām sugu grupām (ir 2. vietā pēc ziņoto zirnekļveidīgo novērojumu skaita, 3. vietā pēc ziņoto spāru novērojumu skaita, 4. vietā pēc ziņoto blakšu novērojumu skaita, 6. vietā pēc ziņoto vaboļu novērojumu skaita, 8. vietā pēc ziņoto sēņu un sūnu novērojumu skaita). Sākusi ar putniem, bet tagad aizrāvusies ar gļotsēnēm – mūsu intervija notika dažas dienas pēc tam, kad Laima bija atklājusi Latvijai un varbūt visai Baltijai jaunu gļotsēņu sugu – krumpaino badhāmiju Badhamia melanospora.


Krumpainā badhāmija Badhamia melanospora. Foto: Laima Birziņa

Statistika rāda, ka tagad tu ziņo galvenokārt par zirnekļiem un kukaiņiem, bet teici, ka dabasdatos sāki darboties putnu dēļ.

Jā, dabasdati man saistās visupirms ar putniem. Vēl nezināju ne dabasdatus, ne putni.lv, kad mani interesēja putnu balsis. Dzirdot kādu neparastāku balsi, ļoti gribēju uzzināt, kas ir tas dziedātājs. Ilgi meklēju, kur to varētu noskaidrot, kamēr atradu putni.lv, tur gāju cauri visiem putniem, meklēju, kuram ir tāda balss. Strādāju tepat Ādažos bērnudārzā par audzinātāju jau 25 gadus, un tas putns man katru vasaru pie loga dzied. Zināju, ka tas nav ne zvirbulis, ne zīlīte. Beigās tiešām atradu, kas tas ir – melnais erickiņš!

Meklējot putnu balsis putni.lv, domāju, cik forši būtu, ja es ietu pa mežu un, izdzirdējusi kāda putna dziesmu, zinātu, kas tur dzied un kāpēc. Tas ir tāpat kā mācoties lasīt vai kādu svešvalodu – ieraugi tekstu un nezini, ko rakstītais nozīmē, bet tad iemācies un zini. Tā es sāku mācīties putnu balsis, saprast nianses, piemēram, vai tas ir uztraukuma sauciens vai kas cits. Biju jau iereģistrējusies dabasdatos, turpināju meklēt putnu balsis, un tad parādījās ziņa par ornitologa Andra Avotiņa rīkotajiem kursiem. Tos man ļoti gribējās, bet nezināju, kā lai samenedžē laiku, man bērni mazi, naudas arī maz. Teicu kolēģiem, lai uzdāvina man tos putnu kursus. Uzdāvināja arī! 2016. gadā gāju tajos kursos, visvairāk man patika nodarbības pie Lubāna ezera, naktīs klausījāmies pūces, no rīta dumpi.


Ausainā pūce Asio otus. Foto: Laima Birziņa

Tagad tu putnu balsis labi atšķir?

Ja kādu laiku ar putnu balsīm nedarbojas, tās piemirstas, bet tagad es zinu, kur paskatīties. Vispār paldies visiem tiem labajiem cilvēkiem, kuri dabasdatos palīdz noteikt sugas un labo iesūtītāju kļūdas. Apbrīnoju Uģi Piterānu – salieku dabasdatos krāšņblaktis, un, zini, varu kaut galdam stūri nokost, bet dažas sugas neatšķiru! Džreiz pat ir tā, ka Uģis izskaidro, kuras ir tās atšķirības, bet es tik un tā skatos un nesaprotu.

Tas vēl nav tas sarežģītākais. Atceros, kad strādāju Latvijas Dabas muzejā, mani kolēģi, entomologi Kuzņecovi, dažām kukaiņu grupām vārīja ģenitālijas, jo tikai tā varēja noteikt, kurai sugai īpatnis pieder… Kā sākās tavas dabas gaitas?

Tēva mājas bija Saldus rajonā, kur uzpludināta Ciecere – Pakuļu ūdenskrātuve, sešus kilometrus gara zarna. Mēs dzīvojām uz pussalas, kādus trīssimt metru garas. Tur bija divas mājas – tēva māja un vecāsmammas māja. Tagad tur dzīvo citi cilvēki.

Tā pussala bija mana pasaule. Kad man bija seši gadi, tēvs negadījumā gāja bojā, māte pa dienu strādāja, mēs ar abiem brāļiem dzīvojāmies pa pussalu. Galvenais, kas bija jāmāk – svilpt, airēt un labi peldēt: ja pussalai no otras puses piebrauci, tad uzsvilpi, un tev ar laivu atbrauca pakaļ, bet, ja neviens nebrauca, bija jāpeld pāri. Es parasti aizpeldēju vēl aiz līkuma pie draudzenes ciemos. Zināju tajā pussalā katru vietiņu, jau četru, piecu gadu vecumā biju izložņājusi visus krūmus, visas pakrastes. Kad atvēra slūžas un nolaida ezera līmeni, man atkal bija izložņājamas vietas. Mani baidīja un sunīja, teica: "Neej mežā, tevi nozags, aizvedīs un gaļā samals," bet es tik un tā caurām dienām dzīvojos pa mežu.

Tā pussala bija noaugusi ar mežu?

Tur bija mežs, pļavas, izgruvumi krastos, stāvkrasti, kuros zināju krastu čurkstu ligzdas… Kad nācu no Lutriņu skolas, pa pussalu taciņa uz mājām gāja gar krastu, bet es pa to nekad negāju, ložņāju riņķī apkārt – man bija jāredz, kas ir izaudzis, kas uzziedējis, un vai nav kas no ligzdas izkritis. Tāds dīvainītis es biju. Maniem brāļiem daba tik ļoti neinteresēja.

Var teikt, ka mēs uzaugām kopā ar odzēm, to tur bija ļoti daudz. Kopš bērnības es odzi vairs neesmu redzējusi vispār. Bieži vien, kad gājām pa taciņu, mamma teica: "Stop!", jo uz taciņas bija odze. Odzes līda no klētsapakšas ārā, bija zem jāņogkrūmiem, zemeņu dobēs. Mums arī stārķis bija, bet odžu tik un tā daudz. Mūs nevienu nesakoda, vienreiz iekoda sunim, vienreiz govij. Sunim trīs dienas purns bija sapampis, tad pārgāja.

Arī no ērcēm es nebaidījos, un vēl tagad nebaidos, lai gan deviņu gadu vecumā kaut ko laikam jau no ērces dabūju. Vismaz mamma domāja, ka tas ir no ērces – vienu vasaru man pēkšņi atteicās darboties rokas un kājas. Neko rokās noturēt nevarēju. Uz rudens pusi palika labāk, bet pēc tam ilgu laiku bija trīce, galvassāpes, bija ietekmētas kognitīvās spējas, 25 gadu vecumā sākās locītavu problēmas... Dabasdatos Julita Kluša saka, ka pēc gļotsēnēm vajag līst kaut kur zemu, bet manas mīļākās gļotsēnes ir tās, kas atrodas acu augstumā. Tāpat arī ar kukaiņiem – varu jau pieliekties, bet pirms tam man jāievingrina ceļi. Man labāk uz augšu, nekā uz leju. Pie bērnudārza fočēju dzelteno recekleni Tremella mesenterica, pēc tam datorā bildē pamanīju, ka tur ir arī gļotsēne, un kāpu trīs metrus augšā pakaļ paraugam.

Bet atgriežamies pie Saldus un manas bērnības. Tajā pussalā jau kādu piecu gadu vecumā zināju, kur ir baraviku vietas, kur apšubeku vietas, kur gailenīšu, kur cūceņu… Lasīt es mācījos no sēņu grāmatas! Tāda mums bija mājās, to es pētīju pamatīgi, visas tās grāmatas sēnes pazinu. Droši vien manas noteicējas gaitas ir sākušās ar sēnēm.

A – alksnene, B – baravika, C – cūcene…

Apmēram tā. Kad gāju uz mežu, grozā bija ne tikai nazītis, bet arī sēņu grāmata. Citreiz grozu pielasīju tik pilnu, ka saucu brāļus, lai nāk palīgā nest. Māte domāja, ka es atkal nez cik tālu esmu aizganījusies, bet es turpat pie mājām zināju visas sēņu vietas. Uz tās pussalas bija pat mazs purviņš, kurā auga dzērvenes. Tagad tajā pussalā ir sabūvētas mājas, iekopti mauriņi, un man par zudušajām vietām sāp sirds. Arī tepat, kad no Ādažiem bauc uz Garkalnes pusi, pāri vecam tiltiņam mežā iekšā bija meža kāpas, tajā ziedēja pļavas silpurenes, bet tagad saceltas glaunas mājas ar smukiem zaļiem mauriņiem – visa dabas daudzveidība, kas tur bija, ir noplēsta. Tas pats noticis arī gar poligona malu brūklenājos un mellenājos, to vairs nav. Cilvēki ir jocīgi. Nu, varbūt viņiem bail no čūskām un ērcēm, varbūt patīk pļaut… Nezinu, ko es darītu, ja man būtu tādas mājas, bet šķiet, ka atstātu tos brūklenājus, nejauktu biotopu.

Šovasar man no tā pat palika fiziski slikti. Biju aizbraukusi uz mīļu vietu, pļavas malu, tādu kā meža kāpas nogāzi ar vecām priedēm, tur pa leju bija mazas priedītes, sausa, cieta pļavas mala. Biju tur atradusi dzegužlinu sūnkauseni, mazu oranžu un retu sēnīti. Tur viņa bija augusi, bet ieraudzīju, ka visas priedītes jau nozāģētas… Domāju: es lieku to sēni dabasdatos, tā taču reta suga, bet tik un tā tai vietai traktori un pļāvēji pāriet pāri.


Dzegužlinu sūnkausene Octospora humosa
. Foto: Laima Birziņa

Paradokss: iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, bet biotopu skaits arī… Kad no savas pussalas pārcēlies uz Rīgu?

11 gadu vecumā. Rīgā man nepatika. Te arī vairs nebija laika iet dabā. Mēdz teikt, ka tas, kas bijis bērnībā, vecumā lien ārā. Man tagad tā ir, uzskatu, ka nedrīkst atlikt. Parasti domā: "Vēl izdarīšu to un to darbu, un tad braukšu uz mežu, iešu dabā". Man tagad liekas, ka prioritātes jāsamaina vietām, daba jāliek pirmajā vietā. Pirms diviem gadiem nomira mana vīramāte, palika viņas dārzs, un tagad man ir vēl viens hobijs klāt.

Dārzā jau var ne tikai dobes ravēt, bet arī dažādas radības atrast.

Es arī atrodu! Citreiz kaimiņi skatās, ka es esmu atbraukusi uz dārzu, un nevis roku vai ravēju, bet ar fotoaparātu šurīju. Esmu tur atradusi vairākas blakšu sugas, tauriņus…

Vari veidot sava dārza sugu sarakstu.

Parastais silsamtenis Hipparchia semele dzīvo sausās saulainās vietās, kur ir priedes, ir atklātas pļaviņas, aug mārsili, bet katru gadu viņš parādās arī manā dārzā. Vienmēr biju sapņojusi dabūt eglāju samteni Pararge aegeria. Izbraukāju kādas egļu mežu pļaviņas, piesaulītes, bet nekā. Taču šovasar eglāju samtenis ielaidās manā ābelē! Jāprot tikai gaidīt. Ilgu laiku nebiju redzējusi spogulīšu resngalvīti Heteropterus morpheus (esmu to redzējusi divas vietās Raunas pusē). Domāju – kur es viņu tagad atradīšu, jāmeklē mitrās vietās, kur grīšļi… Bet pagājušovasar arī viņš ielidoja manā dārzā! Tā nu es savā dārzā esmu atradusi vairākas tādas sugas, kuras man it kā būtu jāiet tālos biotopos meklēt. Biju atstājusi vienu burkānu no pagājušā gada augam – ziedi piesaista kukaiņus. Kad konstatēju, ka manas ugunspuķu vietas ir noganītas vai pārveidotas, iesēju un iestādīju ugunspuķes dārzā. Ja izaugs, piesaistīs kukaiņus, un man būs, ko pētīt.


Spogulīšu resngalvītis Heteropterus morpheus. Foto: Laima Birziņa

Kāpēc negāji studēt bioloģiju?

To jautājumu es arī pati sev uzdodu. Droši vien man nepatrāpījās pareizie cilvēki, kas tā kā pabīda pareizā virzienā. Man ir viena slikta īpašība – to, kas ļoti patīk, man bail atzīt, it kā kautrējos. Tagad gan vairs ne. Man prasa, ko darīšu brīvdienās, un, kad atbildu, ka mikroskopēšu gļotsēnes, jautātājs brīnās: "Ko, ko darīsi? Tev par to maksā?" Kādas muļķības, tas ir mans hobijs.


Šaubīgā trihija Trichia ambigua. Foto: Laima Birziņa

Kad atsākās tava hobija aktīvā fāze?

Kad bērni uzauga. Man kā bērnudārza audzinātājai ir foršs darba laiks – dienu strādā, diena brīva. Pēc bērnudārza dienas ir grūti pārslēgties, galva kā čemodāns domu pilna. Bet esmu sapratusi – ja izeju dabā, ielienu Glāziņpurvā un dzirdu, kā mērkaziņas un meža tilbītes lidinās, tad mans pasaules centrs ir tur. Ja vēl kaut ko interesantu atrodu, kādu gļotsēni uz kritalas vai interesantu piepi, tad diena ir izdevusies.


Austeru sānause Pleurotus ostreatus. Foto: Laima Birziņa

Daudz kā interesanta esot Ādažu poligonā.

Tur es iekšā nelienu.

Tur labi sēnes augot, pupuķi dzīvojot.

Turpat blakus, valsts mežos, arī labi aug. Tur arī visus kalniņus un lejiņas esmu izložņājusi. Pupuķi mums tepat pa Ādažiem diezgan bieži staigā, Kadagā divreiz esmu redzējusi zaļo vārnu.


Pupuķis Upupa epops. Foto: Laima Birziņa

Taviem bērnudārza bērniem arī rādi dabu?

Protams. Tā grupa, kuras lielākā daļa rudenī aizgāja skolā, bija manējie – iemācījās atrast kukaiņus, sauca mani, lai fotografēju, un, kad parādīju tuvplānā, kāds tas kukainis izskatās, bija priecīgi. Visu ko viņi man stiepa, ir palīdzējuši savākt sugas pie bērnudārza. Vienreiz sēžu sapulcē, viens bērns nāk un sauc: "Laimiņa, man vajag kaut ko pateikt!" Laižu viņu iekšā sapulcē, viņš saka: "Laimiņ, ezis atkal pakakāja pie kukaiņu mājas!"

Pirmā tev bija interese par dabu un tikai tad par tās fotografēšanu?

Jā. Fotografēju jau jaunībā, bet ne dabu – bildēju cilvēkus, dabasskatus. Pirmais fotoaparāts man bija Ļubiķeļ, tad man atdeva labu Zenit. Savā 40 gadu dzimšanas dienā bērnudārzā uztaisīju makrfotoizstādi, 2015. gadā arī tauriņu fotoizstādi Raunā. Par dabasdatu esamību uzzināju 2013. gadā televīzijā un domāju: akdie’s, cik laba lieta! Tādam cilvēkam kā man tur ir, ar ko un kuriem padalīties! (Jo ne jau visus cilvēkus interesē tas, ko es mežā esmu redzējusi.) Turklāt šiem ziņojumiem ir vērtība!

Pirmais ziņojums man bija Raunas pusē atrasta ziemeļu klimakociste Climacocystis borealis, skaista piepe, kas aug uz egļu celmiem. Iemācījos ielikt, ieliku un tad kādu laiku neko neliku, domāju – ko nu tur likšu kaut ko nesvarīgu. Bet tad reiz braucu ar divriteni pār Kadagas tiltu tepat aiz kultūras nama, skatos – lejā tāds kā suns noslīcis, uzpūties, spalvains. Kāpu lejā skatīties, kas tas tāds, un ieraudzīju – ronēns! Acis ciet, lūpā liels trijžuburu āķis ar vizuli ieķēries. Piezvanu Vides dienestam, pati stāvu un skatos, vai viņš dzīvs, un vienā brīdī ronēns atver actiņas un iešļūc ūdenī! Gabalu tālāk iznirst un lēkā, medīdams zivtiņas. Vairākas stundas viņš tur dzīvojās. Pat roņu pētnieks Valdis Pilāts to atzina par interesantu novērojumu.


Pelēkais ronis Halichoerus grypus
Gaujā. Foto: Laima Birziņa

Sākusi likt novērojumus dabasdatos, sapratu, ka es no dabasdatiem arī mācos. Kad tagad kaut ko atrodu, uzreiz vēl nelieku, jo man niez nagi – varu to atradumu pati noteikt vai nevaru? Meklēju, meklēju, kamēr atrodu, kas tā par sugu, cik izplatīta. Citreiz, protams, tā ir kā adatas meklēšana siena kaudzē. Ja nu nekādi nevaru pati noteikt, tad nopūšos un lieku dabasdatos.

Vai dabasdati ir ērti?

Jā, tie ir ļoti labi. Man tie ir kā augstskola. Sāku ar putniem, tad pārlecu uz tauriņiem. Pēc tam nāca aicinājums meklēt spāres, gāju cauri tām, paldies Mārtiņam Kalniņam par grāmatu. Spāres man arī ļoti patīk, tās ir kaut kas mistisks. Aizlienu purva ezera maliņā un mierīgi gaidu. Atlido viena, atlido citāda… Man nepatīk tauriņiem un citiem kukaiņiem un putniem skriet pakaļ. Parasti viņi man pielido klāt. Ja spāre pielidos tālāk, es nelēkšu ūdenī viņai pakaļ – gan pēc minūtēm desmit viņa pielidos tuvāk. Pat putni pielido tuvāk. Citreiz dzirdu, garastītes bariņā lido. Pagaidu – un tiešām tās pielido tik tuvu, ka varu nofočēt. Vai dārzā nesen mazais dzenis bija. Iztaisu vienu kontrolšāvienu un domāju – gan jau viņš pielidos arī tuvāk. Jā, pielido burtiski divarpus metru attālumā un nopozē. Paldies, malacītis!


Vītolu zaigspāres Chalcolestes viridis. Foto: Laima Birziņa

Vārdu sakot, kuru grupu sāku pētīt, ar to aizraujos.

Putni tevi tiešām interesē mazāk nekā agrāk?

Drusku mazāk. Tagad domāju, kas man mīļāks – blaktis vai gļotsēnes. Bet, ja nekā cita nav, der arī putni. Visus jūras putnus neesmu vēl iepazinusi, bet tad būtu jātiek līdz jūrai. Tuvumā visās manās kādreiz interesantajās vietās nekā vairs nav. Tepat aiz čipšu fabrikas grāvī vēl 2016. gadā, kad sāku putnot, dziedāja ezera ķauķis. Kāds tur šodien vairs ezera ķauķis…

Tagad tur droši vien dzied lapu pūtējs.

Lai es tiktu pie putniem, man ir jātiek arvien tālāk no centra. Bet dabā eju regulāri. Nevaru iekšā ilgi nosēdēt, ja kādu laiku netieku laukā savās takās, kļūstu nejauka. Tikai ziemā, kad dienas īsas, man tas mazāk patīk, jo man vajag labu gaismu, lai es ietu dabā.

Kuras dzīvo organismu grupas tev tagad ir topā?

Tagad sāku rakt savas gļotsēnes ārā. Man ir kādas trīs kurpju kastes, pilnas ar paraugu kastītēm. Mikroskopu iegādājos pirms pāris gadiem tieši gļotsēņu dēļ. Bez Julitas Klušas vēl joprojām pati sugas noteikt neprotu, tikai atrodu, mikroskopēju un izvirzu savu hipotēzi. Liels paldies Julitai par gļotsēnu skolu Dziedava.lv (bieži to izmantoju) un ceļu līdz jaunajām sugām.

Tagad ziemā mikroskopēšu, bet nāks pavasaris, un tad sirds gavilēs – ielīdīšu tādos džungļos, kur neviens cilvēks nelien, neviens mani tur netraucē, es tur mierīgi tupu un pētu, kas man apkārt ložņā. Piemēram, grīšļos pāri galvai, kur ir zirnekļi, kukaiņi… Julita dažreiz prasa: "Kā tu to atradi?" Saku, ka tas ir meditatīvs process. Varu aiziet pie kāda koka, krūma vai brūklenāja un ilgi, ilgi skatīties.

Kā teica zoologs Ģirts Kasparsons, zooloģija ir sēdoša zinātne.

Sēžu, skatos, parādās kāds kukainītis, pēc brīža vēl cits, tad izrādās, ka kāds tur ir sēdējis noslēpies nekustīgs, un nu izkustas… Lielākais pārsteigums ir tad, kad es to visu esmu safočējusi, mājās ielieku datorā, skatos bildi un ieraugu: "Re, kas tur vēl ir!" Tā man bieži gadās. Pie bērnudārza fotografēju ozolā dzelteno recekleni, domāju – parādīšu bērniem, kāda mums kokā sēne aug. Nofotografēju, ielieku datorā, lai sakārtotu bildi dabasdatiem, pievelku tuvāk – eu, re, kur gļotsēne blakus! Kapsulu badhāmija! Dabūju kāpt pakaļ.

Cik Latvijai jaunas sugas esi atradusi?

Divas gļotsēņu sugas noteikti. Šovasar dabūju arī Latvijai jaunu blakti. Ielidoja manā dārzā kaķumētrās. Tajā dienā to bija daudz, pēc pāris dienām tikai četras, tad viena, un pēc tam vairs nevienas.


Zemesblakts Heterogaster cathariae
jauna suga Latvijai, ielidojusi Laimas dārzā. Foto: Laima Birziņa

Pati noteici?

Nevarēju, jo tādu blakti manas acis nebija skatījušas. Ieliku dabasdatos, Uģis noteica.

Kāds no taviem bērnudārza audzēkņiem jau kaut ko dabasdatos liek?

Es šad tad lieku bērnu vērojumus dabasdatos, ja kopā esam vērojuši. Bērni ir ļoti vērīgi. Viņi zina, ka es kaut ko meklēju, un atrod priekš manis: "Kas tas ir?" Daudzas blaktis viņi man tā ir atnesuši. Otra lieta – vērojot kopā ar mani, viņi iemācās nebaidīties no kukaiņiem un zirneklīšiem. Saka man: "Uztaisīsim zirneklītim mājiņu un pabarosim!" Stāstu, ka zirneklītim ir sava mājiņa. Tāpat ar sliekām, gliemežiem, visām dzīvām radībiņām. Fotoaparātā digitāli varu palielināt bildi un bērniem parādīt, cik tā sīkā radībiņa ir skaista.

Diemžēl tās vietas, kur radībiņas dzīvo, nevar palielināt, to daudzums tikai samazinās.

Tas gan. Man pat brīžiem liekas, ja kādu foršu vietu atrodu, tās pēc laika vairs nav. Te Ādažos tieši tā arī notiek. Bēdīgi.

Tu tagad atradumus bildē dabasdatiem vai arī priekš sevis?

Dabasdatiem. To pašu, ko lieku dabasdatos, ielieku arī sev, lai vieglāk noteikt. Man patīk, ka kaut kas vērtīgs tomēr paliek. Kā Uģis Piterāns saka, tas paliks arī pēc simt gadiem, kad tās vietas sen vairs nebūs. Tie ir dati manai Latvijai.

Egīls Zirnis

2022-12-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Corvus corone cornix - 2026-01-12 Vīksna
Corvus corone cornix - 2026-01-13 Vīksna
Aegithalos caudatus - 2026-01-13 Vīksna
Cyanistes caeruleus - 2026-01-13 Vīksna
Capreolus capreolus - 2026-01-13 Vīksna
Corvus corax - 2026-01-13 Vīksna
Buteo buteo - 2026-01-13 Vīksna
Nezināms
Ignotus
@ visvaldis.s
Pēdējie komentāri novērojumiem
Osis 13.janvāris, 23:23

Mī un žē, lab ka tā nav ar putniem:) Es tik zināju,ko vienreiz man rakstīji ka jāapskata apakša jeb "pēda"


ekologs 13.janvāris, 23:09

Brīžiem te ir sarežģiti. Lai noteiktu sugu, kailgliemezi ir jāpreparē un jāpēta ģenitālijas. Ir vizuāli līdzīgi īpatņi, bet pārstāv dažādas sugas, un ir tādi, kuru krāsa var variēt sugas ietvaros, piemēram, sākot no oranžas un beidzot ar melnu.


zemesbite 13.janvāris, 22:41

Paldies, Julita! :)


Osis 13.janvāris, 22:27

Pēc bilžām netā spriežot pilnīgi iespējams, Artūr! Gliemežos man pilngi melna bilde. Apt. nedēļu pirms šī novērojuma bija novēroti spāņi Papes pusē - tāpēc diezgan spontāni tika noteikta šamā suga.


ekologs 13.janvāris, 22:01

Kaut kas uz Arion fasciatus pusi.


Osis 13.janvāris, 21:41

Paldies Mārtiņ par labojumu un tas izklausās daudzsološi:)


guta7 13.janvāris, 20:26

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.janvāris, 20:25

Paldies!


DaceK 13.janvāris, 20:24

Paldies par palīdzību sugas precizēšanā!


Martins 13.janvāris, 20:09

Labs atradums! Pēc manas pieredzes retākā vai viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām Latvijā.


Martins 13.janvāris, 20:05

Jā, tumšais kailgliemezis - tieši tā - vienkrāsaina mantija (milzu kailgliemezim būtu raiba).


Martins 13.janvāris, 20:03

Šis noteikti nav Spānijas kailgliemezis. Uz sāna redzama tumša josla, bet Spānijas kailgliemeži, lai arī var būt dažādās krāsās, tomēr ne raibs.


dziedava 13.janvāris, 19:56

Paldies! :)


IlzeP 13.janvāris, 18:53

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 13.janvāris, 18:51

Vai labāka foto nav? Diezgan vēls datums.


merged_to_637 13.janvāris, 16:31

Manuprāt ir Skeletocutis carneogrisea


IlzeP 13.janvāris, 16:31

Tād pelēka, vienkrāsaina mantija mēdz būt tumšajam.


mufunja 13.janvāris, 16:28

Jā, dzīvs.


IevaM 13.janvāris, 16:26

Aiga, mazo gulbi varbūt vari ieziņot kā atsevišķu novērojumu? Gan 2., gan 3. bildē ir mazais gulbis


DaceK 13.janvāris, 13:48

Drīzāk tumšais. Salīdzinu ar senāku novērojumu tai pat apvidū (ap 1 km no šī), toreiz pārbaudīju pēdu arī. Izskatās identiski. Paldies!


IlzeP 13.janvāris, 12:57

O, aizsargājamās sugas apciemo DAPu :)


IlzeP 13.janvāris, 12:54

Vai fotogrāfijas novērojumam nav?


Mežirbe777 13.janvāris, 12:50

Tajā gadā vieta netika apsekota, konkrēti nevaru teikt. Dzīvotne sugai piemērota, koka stumbra iedobums, kurā papildus sakrājas mitrums.


IlzeP 13.janvāris, 12:45

Diāna Meiere nav pārliecināta par sugas pareizību, jo neraksturīga atliekta maliņa. Kādas domas citiem sēņu zinātājiem?


IlzeP 13.janvāris, 12:32

Mērogs būtu noderējis. Bet, tā kā turpat pēdas jau ziņotas 19. oktobrī, būs ticami. Iepriekšējās novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/s3hfspgj07uo8laqad7881kgq5/


IlzeP 13.janvāris, 12:19

Lai apstiprinātu kā aizsargājamas sugas novērojumu, ar šo aprakstu diemžēl ir par maz. Grauzēju sugu ir diezgan daudz, kādēļ lai tā nebūtu, piemēram, kāda no klaidoņpelēm?


Inita 13.janvāris, 11:29

Pholiota heteroclita tā nav. Varbūt Hypsizygus vai kas cits.


IlzeP 13.janvāris, 10:48

Vai šis nevarētu būt tumšais?


IlzeP 13.janvāris, 10:45

Tā laikam ir: https://dabasdati.lv/lv/article/nesauksim-invazivas-sorbaronijas-par-aronijam/2014/


dziedava 13.janvāris, 07:57

Paldies! Tas interesanti. Un 2024. gadā nebija?


Mežirbe777 13.janvāris, 01:40

Precīzi! Lieldimensiju kastaņas stumbrs, senas viensētas koku stādījumos. Šeit suga novērota arī 23.gada sezonā, tikai nav foto.


Vīksna 12.janvāris, 23:42

Iepriekš bija egļu audze ar sūnām un retām sēnēm. Tad izcirtumā saauga dadžveidīgo plantācija, tagad 3 gadā ciesu audzes.


marsancija 12.janvāris, 21:47

Pārbaudīju- abas bildes tapušas vienas minūtes ietvaros. Nu, neatlidoja man otrs dzenis vienas minūtes laikā. Domāju, ka pirmajā bildē sarkano pieri neredz dzeņa noliektās galvas vai mana foto nepietiekamās kvalitātes dēļ.


IlzeP 12.janvāris, 19:32

Man izskatās pēc gada staipekņa.


edge 12.janvāris, 18:30

Noteikts pēc krūšu kaula formas - abiem pārējiem caurums, caur kuru iet traheja


adata 12.janvāris, 17:56

Paldies, tagad zināšu, kas pa puķupodiem šiverē, palasīju par tām arī ko vairāk.


IlzeP 12.janvāris, 17:17

Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


CerambyX 12.janvāris, 15:14

Tiešām pelēkā dzilna


DavidsG 12.janvāris, 15:01

Diemžēl bildes kvalitāte, piezūmojot no tel., ir švaka un negribēju arī izbaidīt putnu barošanās procesā, bet mugura zaļa, krūšu daļā - pelēks/gaišs. Pēc i-netā atrastā apraksta varētu būt mātīte, jo nebija "sarkanie vaigi"


ekologs 12.janvāris, 14:46

Jā, izskatās pēc kolembolām (Collembola sp.).


dziedava 12.janvāris, 14:34

Tas bija dzīvs koks?


ivars 12.janvāris, 14:30

Pelēkā gan jau.


adata 12.janvāris, 14:13

Koksngrauzis, vai tik ne lielais apšu.


adata 12.janvāris, 14:03

Katrā bildē pa vienai var saskatīt, bildēts ar telefonu caur lupu, nomocījos, labāks nekas nesanāk. Augsnē to ir ļoti daudz, ļoti veiklas, tikai dažas var uzķert ar visu ķermeni, pārējām tik ragi vai astes parādās. Sīkas, baltas, vienkrāsainas. Vai tās būtu kolembolas?


dziedava 12.janvāris, 13:03

Zirgkastaņa, cik saprotu, dzīva?


dziedava 12.janvāris, 12:56

Ja, protams, uz dzīviem kokiem tā nav pavisam cita suga, bet tad tā zinātnē vēl nav aprakstīta.


dziedava 12.janvāris, 12:54

Riskēju, neredzot mikroskopijas foto, bet uz ābelēm vajadzētu būt H.karstenii. A.Kunts teica, ka uz ābelēm esot bieži sastopama Trichia contorta (plašā nozīmē), bet aizdomājās, ka man varētu būt taisnība, ka šaurā nozīmē varētu būt arī H.karstenii, - tiktāl viņš neesot iedziļinājies. Bet "spurainais apraksts" mikroskopijai liecina par H.karstenii, kādu es to saprotu.


Osis 12.janvāris, 09:53

Paldies Aiga!


ZaigaM 12.janvāris, 02:18

Videogabaliņi: https://youtube.com/shorts/cLLcokWqh-A https://youtube.com/shorts/KzthNuKZx44


megemege 12.janvāris, 00:16

Bikšainais klijāns


AinisP 11.janvāris, 22:48

Šī nav tipiska sugas ziemošanas vieta. Visdrīzāk iztraucēts īpatnis no kādas pazemes ziemošanas vietas un jaunu ziemošanas vietu meklējot, nejauši ielidojis baznīcā. Bet šā vai tā, ļoti interesants novērojums.


Osis 11.janvāris, 17:36

Paldies Edgar!


nekovārnis 11.janvāris, 10:43

Paldies par info :) Pārskatot sugas inaturalistā ik pa brīžam kādas izmaiņas izlec, piemeram, Stenodema trispinosa(sum) kopš 2024.gada skaitās Stenodema pilosa sinonīms.


Vīksna 11.janvāris, 00:51

Paldies !


CerambyX 11.janvāris, 00:17

Atbilstoši jaunākajām vēsmām - Aradus obtectus vietā tagad laikam pareizi ir lietot Aradus pictellus.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Jāskatās, ko citi teiks.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Manuprāt, Praulvabole (Prionychus sp.), iespējams melnā praulvabole (Prionychus ater).


dziedava 10.janvāris, 20:54

Mārīt, šai sugai svarīgākais ir ļenganas kājiņas, kurās augļķermeņi nokarājas. Kājiņas nav stabilas, kas augļķermeņus uz sevis turētu kā tipiski citām sugām. To, ka augļķermeņi karājas ļenganās kājiņās, šur tur var nomanīt. Kājiņu garums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tās var būt garākas un īsākas, bet galvenais, ka ļenganas. Otra pazīme, ko te var redzēt, ir fakts, ka gļotsēne diezgan lielā platībā noklājusi sēni. Arī šī pazīme citām sugām nav raksturīga. Tāpēc vīnogķekaru dzelksnīte te ir diezgan droši. :)


forelljjanka 10.janvāris, 16:37

Bildēs divu dažādu sugu dzeņi.;) Pirmajā dižraibā M,otrajā-vidējais.


marsancija 10.janvāris, 16:03

Paldies Ivetai par vērību!


marsancija 10.janvāris, 16:01

Abās bildēs viens un tas pats putns. Lai arī tie dzeņi man jauc galvu :), bet te es palieku pie vidējā. Varētu jau būt dižraibā jaunulis, bet nav tumšās svītras virs acs.


IlzeP 10.janvāris, 15:15

Vismaz otrajā bildē vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs dižraibais.


ekologs 10.janvāris, 12:52

Paldies par visām! :)


Vīksna 09.janvāris, 21:36

Paldies !


ekologs 09.janvāris, 21:34

Neesmu pārliecināts uz visiem 100, bet izskatās pēc Steatoda grossa tumšās formas.


marsancija 09.janvāris, 20:59

Vai nav lielais ķīris ziemas tērpā? Netīšām aizķēries Aiviekstes iztekā :)


ekologs 09.janvāris, 20:50

Edīte Juceviča apstiprināja, ka Allacma fusca.


ekologs 09.janvāris, 20:47

Pogonognathellus sp.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

Ja sīks gandrīz kā zīlīte - būs mazais! Baltmugurdzenis ir daudz lielāks.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

http://www.putni.lv/drymin.htm


Mežirbe777 09.janvāris, 00:20

Sveiki! Pēc kādiem pierādījumiem secināts, ka attiecīgā būtne pieder konkrētajai ģintij? Ar daudz lielāku varbūtību - tā ir ļoti parastā Hypogymnia physodes.


LMM 08.janvāris, 19:27

"4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata" - jā, tas ari ir kļūdaini. Var redzēt, ka vāciņiem ir simetriska, trijstūrim-līdzīga forma, Rangia ir mazāk simetriska un vairāk noapaļota. Var salīdzināt ar kvantitatīviem Rangia novērojumiem Latvijā: https://www.inaturalist.org/observations/111288593 Vispār, Jūrmalā, Rangia pagaidām ir diezgan reta.


Siona 08.janvāris, 18:28

Paldies! :)


Siona 08.janvāris, 18:25

Paldies! :) pēc tam, kad sabildēju, uzmetu aci noteicējiem.. uh... ļoti daudzām pazīmēm vajadzēja pievērst uzmanību.. es no attēla īsti nevaru saprast neko, pat ne cik segmenti antenām..


IlzeP 08.janvāris, 18:14

Arturs Stalažs noteica pēc attēla: augšējā pa kreisi Viviparus sp., varētu būt Viviparus vivioparus, abas pārejās tajā pašā rindā Cerastoderma glaucum; otrajā rindā no augšas, visticamāk, Dreissena polymorpha, vadoties pēc čaulu izskata un ievākšanas vietas, un 100% tas attiecas uz 2. čaulu (Mytilus trossulus čaulas ir zilganas un plānas un reti tā nodēdē, kā 1., 3. un 4. čaula – parasti šādi izskatās apbružātas Dreissena polymorpha čaulas); 3. rindā no augšas 3. un 4. no kreisās puses, iespējams, nepieaugušas Mya arenaria, būtu jāredz čaulu iekšpuse; 4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata; visas pārējās Macoma balthica.


toms.b 08.janvāris, 17:59

Diemžēl dabasdatos nav tāda opcija ievadīt akmeņpleksti kā sugu. Tad ir administratoriem jāpapildina saraksts.


ekologs 08.janvāris, 17:40

Sveicieni! Jā, tiesa gan :) Paldies!


JGru 08.janvāris, 16:47

Sveiciens, šī gan būs plekste (Platichthys flesus) nevis jūras zeltplekste, jo gar muguras spuru un anālo spuru pamatnēm un gar sānu līniju ir saredzamas mazu, asu kauliņu pauguriņu rindas (noteikit labāk sajūtamas zivi turot rokās), savukārt jūras zeltplekstei šī vietas ir pilnībā gludas.


JGru 08.janvāris, 16:42

Sveiciens, kā pats ziņojuma autors norādījis komentārā, konstatētā suga ir akmeņplekste nevis plekste, līdz ar to būtu jānomaina novērojuma suga.


Krakens 07.janvāris, 22:47

Ephoron virgo


ekologs 07.janvāris, 21:12

Kada no Symphypleona kārtas.


ekologs 07.janvāris, 21:03

Iespējams Isotoma sp. Jāskatās, ko citi teiks :)


Mary1979 07.janvāris, 19:58

Aizraujoši! Pirmo reizi dzīvē redzēju šīs radības tik tuvu, tā tikai dzirdēts naktī kokā specifiskās radītās skaņas un ātri lidojam naktī gandrīz gar degunu.


ekologs 07.janvāris, 19:48

Jā, otrajā foto var skaidri saskatīt auss radziņus, kurus cilvēki bieži vien jauc ar ausīm. Kā jau sugas nosaukums liecina, tad šim sikspārnim ir diezgan garas, lielas ausis, kuras tas, kad karājās kājām gaisā, aizloka aiz spārniem, kas ir redzams trešajā foto.


Mary1979 07.janvāris, 19:30

Paldies! Tik jauki, ka pēc šiem foto varēja noteikt :)


ekologs 07.janvāris, 19:13

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


zemesbite 07.janvāris, 13:28

Paldies, Iveta! Man likās, ka vīnogķekaru dzelksnītei ir garākas kājiņas. Šo bija grūti fotografēt - alksnis zemu, bet apakšā slapjš un grimstošs pamats.:)


Vīksna 07.janvāris, 12:55

Paldies !


meža_meita 07.janvāris, 09:44

Skaisti! Tur uz apotēcijiem jau mana citu dzīvību - kādu lihenofīlo sēni (melni punktiņi uz apotēcijiem), tā ka dzeltenais sienasķērpis nes sevī daudzus, jo daudzus atklājumus :)


adata 07.janvāris, 08:23

Kaut nav šīgada atradne, bet ļoti skaista! Viss perfekti atbilst - plazmodijs plašs un košs, barojas ar flēbiju, redzamas diegveidīgas, garas kājiņas, sporu masa tumši brūna. Nu, konfekte!


Edgars Smislovs 06.janvāris, 23:19

1cy


zemesbite 06.janvāris, 22:46

Paldies, Uģi!


Zigurds Krievans 06.janvāris, 18:57

Paldies.


ekologs 06.janvāris, 16:17

Lēcējzirneklis (Evarcha arcuata).


DD 06.janvāris, 09:52

Sveiciens, bildē diezgan jau pārliecinošs klintnieks!


Mary1979 05.janvāris, 22:33

Uz priedes


Vīksna 05.janvāris, 22:24

Paldies !


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Paldies!


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Jā, tā visticamāk ir lazda


Vīksna 05.janvāris, 22:22

Paldies !


ekologs 05.janvāris, 22:22

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


roosaluristaja 05.janvāris, 22:19

Te svarīgs ir substrāts. Ja lazda, ļoti ticams H.fuscum


ekologs 05.janvāris, 21:34

Lapgrauzis (Lochmaea caprea).


ekologs 05.janvāris, 21:31

Šī, manuprāt, ir skrejvabole (Poecilus versicolor).


Vīksna 05.janvāris, 21:18

Paldies !


Osis 05.janvāris, 20:15

Meža?


dziedava 05.janvāris, 09:19

Kājiņas izskatās mazliet citādākas (resnākas, ne tik baltas), un neizskatās, ka augļķermeņi cieši grupētos, bet kājainās pumpurītes ar tumšām sporām ar gaišu līniju un precīzi tādos sporu izmēros mums ir zināma tikai Ph.noitabile. Tā ka vismaz pagaidām citu versiju nav.


Vīksna 05.janvāris, 00:58

Paldies !


Lemmus 04.janvāris, 20:36

Man liekas, ka vācu.


toms.b 04.janvāris, 19:22

Paldies par sadarbību!


Siona 04.janvāris, 19:21

Ir līdzīgs.. hm.. vai ir kāda jātnieciņu suga, ar kuru varētu viegli sajaukt? :)


Osis 04.janvāris, 19:19

Tiešām Aiga;) Ar šo dabas brīnumu daba mūs ir apveltījusi gandrīz visu D-kurzemi. Šeit tiešām viņu salīdzinoši ir ļoti daudz.


Andritis 04.janvāris, 18:05

Mājas zvirbulis


Mary1979 04.janvāris, 17:39

Novērots uz kļavas apzaļumojumos Esplanādē


Ziemelmeita 04.janvāris, 16:45

Paldies,Uği, par blakšu sugu noteikšanu.


Vīksna 04.janvāris, 16:35

Paldies !


Vīksna 04.janvāris, 14:59

Paldies !


roosaluristaja 04.janvāris, 13:50

Agroainavā jābūt pelēkajam. Turklāt baltie zaķi ziemas laikā ir ar baltu apmatojumu


Siona 04.janvāris, 11:33

Ūu, interesanti! Jā, šo es varu šad un tad apciemot, ir manā mini pastaigu maršrutā iekļaujama :D


dziedava 04.janvāris, 11:32

.. un vairākus apakšējos foto


dziedava 04.janvāris, 11:30

Ahā, paldies! :) Tad kad pāries sali (tas gan laikam drīz nebūs), būtu baigi interesanti, ja to vēlreiz varētu apciemot, jo Ingunai reiz bija novērojums, ka šitāda pēc saliem atkopjas un nobriest. Skat. jaunākos komentārus: https://dabasdati.lv/lv/observation/ka6bubpi3utequkbb2q8g7s8l1/


Igors 04.janvāris, 10:42

No attāluma gaišie klijāni izskatās ļoti līdzīgi medību piekūniem: https://dabasdati.lv/lv/observation/irgum5hmn3rtuis3e463a5ach3/


Siona 04.janvāris, 10:24

Pievienoju! :) Ar to nabaga gļotsēni ir noticis viss iespējamais - sakaltusi, sasalusi..


dziedava 04.janvāris, 10:05

Sintija, vai nav kādi tuvāki attēli? Neapstrīdu Ivetas hipotēzi, bet tomēr īsti saskatāmi augļķermeņi šādā foto nav..


IlzeP 04.janvāris, 09:48

Mātīte


Vīksna 04.janvāris, 01:08

Paldies !


CerambyX 04.janvāris, 00:40

Visdrīzāk palustris


dziedava 03.janvāris, 22:27

Liels paldies par paraudziņiem! Apstiprinājās pēdējā hipotēze, bet sporas ir palielas. Vēlāk papētīšu, vai vēl nav kāds līdzīgs novērojums ar klājeniskākiem augļķermeņiem un vienlaikus palielām sporām. Varbūt tur ir kāda sakarība.


Osis 03.janvāris, 22:08

Melnais mežastrazds


Mary1979 03.janvāris, 20:20

Zem eglēm


Edgars Smislovs 03.janvāris, 19:58

Vai pēc parametriem nesanāk peļu klijāns vai vistu vanags?


adata 03.janvāris, 19:15

Gļotsēne tā ir, iespējams, ka pārslainā cukurīte, tai patīk šādi apaugt stiebriņus un dzinumus. Vai arī kāds ragasviestiņš.


Vīksna 03.janvāris, 16:04

Paldies !


roosaluristaja 03.janvāris, 13:54

Ja ozola zars, ticams, ka P.quercina


Vīksna 03.janvāris, 10:44

Paldies !


megemege 02.janvāris, 23:26

Bildē var redzēt arī Balto āmuli (Viscum album).


ekologs 02.janvāris, 22:50

Paldies, Uģi!


Vīksna 02.janvāris, 22:21

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 22:20

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 20:57

Paldies !


ekologs 02.janvāris, 20:47

Mēslu vabole (Aphodius rufipes).


Bekuvecis 02.janvāris, 19:14

Plikam apgalvojumam, ka super retā dzeltenā mušmire, trūkst jelkāda seguma: fotoapliecinājuma nav, un ar priedēm apaugušas smilšu kāpas tur pie Zemītes diez vai ir.


Bekuvecis 02.janvāris, 19:08

Nekadā gadījuma ne dižretums - dzeltenā!


Mary1979 02.janvāris, 16:03

Novērota uz veca, bet dzīva vītola


Aiša 01.janvāris, 16:13

Paldies!


Kasp81 01.janvāris, 13:31

Visdrīzāk tas ir melnalksnis


Aiša 01.janvāris, 12:21

pieliku vēl bildes no tās kritalas


Aiša 01.janvāris, 11:52

visticamāk,ka lapu koks


IlzeP 31.decembris, 21:05

Trešajā bildē tai priekšējai lielākajai kritalai vajadzētu būt lapu kokam.


Osis 31.decembris, 18:03

Paldies par šo gadu, mājas strazd!


Aiša 31.decembris, 15:21

Aizgājām. Neesmu vairs par priedi pārliecināta. Bijām paņēmuši no kritalas mizas gabalu un likām klāt visiem tuvumā augošiem kokiem. Ta arī koka sugu neatpazinām. Tāpēc laboju piezīmes.


W 31.decembris, 15:13

Uz bērza kritalas.


adata 31.decembris, 12:45

Sveiciens visiem! Man paveicās vairāk - Stiglavas gravā satikos ar pašu Renāti Kaupužu! Jauks gada pārsteigums!


adata 31.decembris, 07:56

Julita, paldies, interesanti. Lai te sniegs nomierinās, noteikti ievākšu, vēl jau tur viss nav izsporojies. Mācība no šī visa - pat ejot "tikai pastaigā", jāpaņem līdzi viss aprīkojums gļotsēņu vērošanai, tai skaitā nazītis un kārbiņa! Par kapilīciju taisnība, tai uz apses "pārstaipu" nebija.


ievahaa 31.decembris, 00:21

Tagad zinu, kurš bija atstājis pēdas sniegā pirms manis


dziedava 30.decembris, 22:55

Var gadīties arī sēne..


dziedava 30.decembris, 22:24

Iveta, liels paldies par vērību! Vajadzētu ievākt paraudziņu. Īpaši otrajā novērojumā kapilīcijs izskatās ar gariem pavedieniem, izstiepies krustām šķērām. Bet vispār kārpainajai mizainei kapilīcijs var pat nebūt, parasti tā tik daudz nav (ja rūpīgi paskatās kārpaino mizaiņu foto, tad tas dzeltenais ir kā pulveris (sporas), pavedieni (kapilīcijs) īpaši vispār nav ievērojami). Es teiktu, ka tā nav kārpainā mizaine, pat ja izskatās, ka ir vāciņi. Var būt gan pilienītes, gan kāda cita mizaine vai tai līdzīga. Es pati ne reizi vien esmu mizaines ar pilienītēm sajaukusi, tāpēc bez mikroskopēšanas reti tās nosaku, ja jau ir iespēja pārbaudīt. Pasaule par substrātiem līdz sugai ļoti reti ko saka, mums pārsvarā ir pašu pētījumi, bet to jau ir gana daudz, lai kko varētu secināt.


Ivetta 30.decembris, 21:47

Paldies, Marek! :)


adata 30.decembris, 21:06

Julita, todien atradu vairākas kārpainās mizaines, divas tik ieziņoju, bet ievēroju, ka visas bija uz skujkoku kritalām - eglēm. Ko pasaule raksta? "Dziedavā" minēti tikai lapu koki...


Aiša 30.decembris, 20:06

izskatījās pēc priedes jo vietām miza vēl bija klāt, tikai ar krusu apbirusi, iešu vēlreiz pētīt


dziedava 30.decembris, 19:39

P.S. Tikai visdrīzāk tā nav priedes, bet kāda lapukoka kritala.


dziedava 30.decembris, 19:38

Izskatās, ka šogad notiek sacensība, kurš atradīs šīgada pēdējo Gada gļotsēni 2025 :D


adata 30.decembris, 07:51

Iespējams, ka milzu!


roosaluristaja 30.decembris, 07:47

Rūgtā mīkstpiepe nav. Neatbilst himenofora poru forma. Iespējams Tyromyces chioneus, ja tas ir uz lapu koka.


dziedava 29.decembris, 21:00

Varbūt sūnu cukurīte Didymium melanospermum. Teorētiski kājiņu var nebūt, bet te 2. foto melna pat ir laikam saskatāma. Tomēr tāda klājeniska forma ir reti, un tāpēc interesanti.


dziedava 29.decembris, 20:50

Lieliski! Es skatos un domāju, un man nav skaidrs, kas īsti varētu būt. Varbūt arī kāda cukurīte (Didymium), Ļoti labprāt mikroskopētu, lai noteiktu. Vai ir kāda iespēja paraugu atgādāt uz Rīgu? (klātienē vai ar pakomāta starpniecību)


Vīksna 29.decembris, 19:55

Paldies !


Ansis 29.decembris, 17:51

Bez foto noteikt nevarēs!


IlzeP 29.decembris, 09:53

Paldies, Uldi!


Edgars Smislovs 29.decembris, 08:24

289 vēl ir laiks!


roosaluristaja 28.decembris, 19:18

Latvijā ir sastopami tikai 2 kaķu dzimtas plēsēji: Eirāzijas lūsis un mājas kaķis


BaibaLesina 28.decembris, 18:44

Kas tas varētu būt? Priekš mājas kaķa, šķiet, nedaudz par lielu.


meža_meita 28.decembris, 17:08

3.att. miltainā ramalīna


meža_meita 28.decembris, 17:04

Kopā gan plūmju evernija (2.att.), gan miltainā ramalīna (3.att.).


CerambyX 28.decembris, 15:03

288?


Rallus 27.decembris, 20:33

Dabūji šo vēl 2025. gada listei. Labs!


Ziemelmeita 27.decembris, 16:59

Paldies,Uldi! Šis būs uz Salix.


roosaluristaja 27.decembris, 11:52

Pēc literatūras datiem D.disciformis gandrīz tikai uz skābaržiem, D.bullata uz Salix un apsēm. Manuprāt skābardis šeit nav


adata 27.decembris, 08:24

Kā daudzām šajā laikā pāri klājies pelējums, bet kātiņš tievs, iespējams bijusi kāda no lākturītēm.


meža_meita 26.decembris, 17:45

Skaisti foto!


toms.b 26.decembris, 16:58

Pievienoju papildus foto. Ir ievākts arī paraudziņš.


Vladimirs S 25.decembris, 21:44

Āpsis.


dziedava 25.decembris, 17:07

Vajadzētu pievienot foto


erts 25.decembris, 15:59

Virzienā no DA lidojumā pāri pilsētai un nolaidās Daugavā.


erts 25.decembris, 15:56

Šitāda balta pīle šeit periodiski tiek novērota jau no 2017.gada


IlzeP 24.decembris, 09:57

Paldies par info, jauki!


Divpēdis 23.decembris, 22:59

Paldies, Amanda! Ilze - dzīvnieku nemeklēju un knābāšanu neredzēju, visiem galvas gaisā bija; atstatumi kā dzērvēm varēja būt: metri 10 starp putniem; bet tā biedrošanās bija metrus 50 no lielceļa, Kamēr sasildīju objektīvu un binokli, bariņš paklīda


dziedava 23.decembris, 20:50

Jā, šī atbilda kā pēc grāmatas :))


dziedava 23.decembris, 20:33

Šis ir sarežģīts gadījums, sēnes saēsts, bez redzama kapilīcija (vienviet mikroskopā izskatījās pēc dzelteniem kaļķa mezgliem, bet zem stikliņa neko par tēmu neatradu). Sporas ar tādu rakstu iespējamas cukurītēm, pumpurītēm un olītēm. Forma īsti nav skaidra. Sporu raksts un izmērs vienīgie apmēram skaidri, lai arī sporas ir traumētas. Pirtmā doma bija Didymium minus, sporas atbilst, bet tā it kā ar kājiņu, kas gan arī nav izslēgta. Bet nevar izslēgt arī citas sugas ar līdzīgām sporām.


ekologs 23.decembris, 18:37

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis (Triphosa dubitata).


Vīksna 23.decembris, 18:34

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis, Triphosa dubitata.


ekologs 23.decembris, 18:24

Ķērpju māņkrabjzirneklis (Philodromus margaritatus).


ekologs 23.decembris, 18:19

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).


dziedava 23.decembris, 16:17

Laikam drusku vieglprātīgi pieteicos zemesmēlīšu pētīšanai, jo tām tāpat kā citām sugu grupām, lai noteiktu, jāiedziļinās daudzos zinātniskos rakstos, jo vienkārši nav, lai arī 2022. gadā esmu pētījusi un pieraksti par noteikšanu ir. Te tiešām vajadzētu tādu masveida noteikšanu, kad ir daudz dažādu paraugu, un var salīdzināt, kā tās pazīmes izpaužas vienā vai otrā gadījumā, un tad ir saprotamāk, kad nošķiras uz vienu vai otru sugu. Ar vienu paraugu pēc gandrīz 3,5 gadu pārtraukuma ir pagrūti. :)) Konkrētajā gadījumā pieturējos pie atslēgas, kurā sugas tika nodalītas atkarībā no tā, vai askusporas nobriest visas reizē vai pakāpeniski. Visumā pēc mikro-parametriem samērā līdzīgas ir 3 sugas: Geoglossum cookeianum, Geoglossum vleugelianum un Geoglossum simile. Bet no tām tikai Geoglossum vleugelianum sporas nobriest pakāpeniski. Konkrētajā paraugā bija dažādas sporas. Dominēja tumšās, nobriedušās, ar 8 posmiem, bet bija arī gaišās, nenobriedušās, ar 2-4 posmiem, tāpēc pieņēmu, ka attīstība notiek pakāpeniski. Sporu izmēri dažādos avotos atšķiras, bet kopumā arī tie starp minētajām 3 sugām vairāk atbilda Geoglossum vleugelianum.


IlzeP 22.decembris, 17:28

Otrajā foto izskatās pēc tipiskas žagatas ligzdas.


IlzeP 22.decembris, 17:25

4-5 uz lauka? Pie kāda beigta dzīvnieka?


Amanda 22.decembris, 16:44

Jūras ērglis


ekologs 22.decembris, 15:41

Paldies par visiem pievienotiem! :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts