Aktīvie lietotāji: 396 Šodien ievadītie novērojumi: 229 Kopējais novērojumu skaits: 2260650
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Laimas dati Latvijai
Pievienots 2022-12-07 22:08:20

Re, kur vaboļuks! – kad esam iekārtojušies intervijai Laimas Birziņas Ādažu dzīvokļa virtuvē, viņa uz galda pamana mazītiņu kukainīti, uzreiz ņem fotoaparātu, nobildē, un palielinātajā attēlā mēs ieraugām skaistu mārīti. "Jāskatās Mareka Ieviņa izveidotajā noteicējā, paldies viņam par to," saka Laima un atzīstas, ka viņa arī pati veido savu atrasto sugu noteicēju, tas gan prasot ļoti daudz laika. Kad Laima ir mājās, fotoaparāts vienmēr atrodoties uz palodzes, lai var pagūt nobildēt, piemēram, kādu vanagu. "Šodien centos vistu vanagu nobildēt. Man tikai jāpaskatās pa logu, ja pamanu, ka vārnu bars ceļas gaisā – aha, re, kur vistu vanags lido! Vai citreiz zvirbuļvanadziņš. Ja aparāts nebūs pa rokai, vanags jau negaidīs, kamēr to atrodu."


Laima Birziņa. Foto no personīgā arhīva

Laima Birziņa, portālā dabasdati.lv pazīstama arī kā Laimeslācis, ikdienā audzinātāja Ādažu bērnudārzā Strautiņš, ir viena no aktīvākajām fotogrāfiju iesūtītājām (4. vietā pēc fotogrāfiju skaita – 22 069 foto), kā arī 5. vietā pēc ziņoto sugu skaita – 2339 sugas, un ziņo par dažādām sugu grupām (ir 2. vietā pēc ziņoto zirnekļveidīgo novērojumu skaita, 3. vietā pēc ziņoto spāru novērojumu skaita, 4. vietā pēc ziņoto blakšu novērojumu skaita, 6. vietā pēc ziņoto vaboļu novērojumu skaita, 8. vietā pēc ziņoto sēņu un sūnu novērojumu skaita). Sākusi ar putniem, bet tagad aizrāvusies ar gļotsēnēm – mūsu intervija notika dažas dienas pēc tam, kad Laima bija atklājusi Latvijai un varbūt visai Baltijai jaunu gļotsēņu sugu – krumpaino badhāmiju Badhamia melanospora.


Krumpainā badhāmija Badhamia melanospora. Foto: Laima Birziņa

Statistika rāda, ka tagad tu ziņo galvenokārt par zirnekļiem un kukaiņiem, bet teici, ka dabasdatos sāki darboties putnu dēļ.

Jā, dabasdati man saistās visupirms ar putniem. Vēl nezināju ne dabasdatus, ne putni.lv, kad mani interesēja putnu balsis. Dzirdot kādu neparastāku balsi, ļoti gribēju uzzināt, kas ir tas dziedātājs. Ilgi meklēju, kur to varētu noskaidrot, kamēr atradu putni.lv, tur gāju cauri visiem putniem, meklēju, kuram ir tāda balss. Strādāju tepat Ādažos bērnudārzā par audzinātāju jau 25 gadus, un tas putns man katru vasaru pie loga dzied. Zināju, ka tas nav ne zvirbulis, ne zīlīte. Beigās tiešām atradu, kas tas ir – melnais erickiņš!

Meklējot putnu balsis putni.lv, domāju, cik forši būtu, ja es ietu pa mežu un, izdzirdējusi kāda putna dziesmu, zinātu, kas tur dzied un kāpēc. Tas ir tāpat kā mācoties lasīt vai kādu svešvalodu – ieraugi tekstu un nezini, ko rakstītais nozīmē, bet tad iemācies un zini. Tā es sāku mācīties putnu balsis, saprast nianses, piemēram, vai tas ir uztraukuma sauciens vai kas cits. Biju jau iereģistrējusies dabasdatos, turpināju meklēt putnu balsis, un tad parādījās ziņa par ornitologa Andra Avotiņa rīkotajiem kursiem. Tos man ļoti gribējās, bet nezināju, kā lai samenedžē laiku, man bērni mazi, naudas arī maz. Teicu kolēģiem, lai uzdāvina man tos putnu kursus. Uzdāvināja arī! 2016. gadā gāju tajos kursos, visvairāk man patika nodarbības pie Lubāna ezera, naktīs klausījāmies pūces, no rīta dumpi.


Ausainā pūce Asio otus. Foto: Laima Birziņa

Tagad tu putnu balsis labi atšķir?

Ja kādu laiku ar putnu balsīm nedarbojas, tās piemirstas, bet tagad es zinu, kur paskatīties. Vispār paldies visiem tiem labajiem cilvēkiem, kuri dabasdatos palīdz noteikt sugas un labo iesūtītāju kļūdas. Apbrīnoju Uģi Piterānu – salieku dabasdatos krāšņblaktis, un, zini, varu kaut galdam stūri nokost, bet dažas sugas neatšķiru! Džreiz pat ir tā, ka Uģis izskaidro, kuras ir tās atšķirības, bet es tik un tā skatos un nesaprotu.

Tas vēl nav tas sarežģītākais. Atceros, kad strādāju Latvijas Dabas muzejā, mani kolēģi, entomologi Kuzņecovi, dažām kukaiņu grupām vārīja ģenitālijas, jo tikai tā varēja noteikt, kurai sugai īpatnis pieder… Kā sākās tavas dabas gaitas?

Tēva mājas bija Saldus rajonā, kur uzpludināta Ciecere – Pakuļu ūdenskrātuve, sešus kilometrus gara zarna. Mēs dzīvojām uz pussalas, kādus trīssimt metru garas. Tur bija divas mājas – tēva māja un vecāsmammas māja. Tagad tur dzīvo citi cilvēki.

Tā pussala bija mana pasaule. Kad man bija seši gadi, tēvs negadījumā gāja bojā, māte pa dienu strādāja, mēs ar abiem brāļiem dzīvojāmies pa pussalu. Galvenais, kas bija jāmāk – svilpt, airēt un labi peldēt: ja pussalai no otras puses piebrauci, tad uzsvilpi, un tev ar laivu atbrauca pakaļ, bet, ja neviens nebrauca, bija jāpeld pāri. Es parasti aizpeldēju vēl aiz līkuma pie draudzenes ciemos. Zināju tajā pussalā katru vietiņu, jau četru, piecu gadu vecumā biju izložņājusi visus krūmus, visas pakrastes. Kad atvēra slūžas un nolaida ezera līmeni, man atkal bija izložņājamas vietas. Mani baidīja un sunīja, teica: "Neej mežā, tevi nozags, aizvedīs un gaļā samals," bet es tik un tā caurām dienām dzīvojos pa mežu.

Tā pussala bija noaugusi ar mežu?

Tur bija mežs, pļavas, izgruvumi krastos, stāvkrasti, kuros zināju krastu čurkstu ligzdas… Kad nācu no Lutriņu skolas, pa pussalu taciņa uz mājām gāja gar krastu, bet es pa to nekad negāju, ložņāju riņķī apkārt – man bija jāredz, kas ir izaudzis, kas uzziedējis, un vai nav kas no ligzdas izkritis. Tāds dīvainītis es biju. Maniem brāļiem daba tik ļoti neinteresēja.

Var teikt, ka mēs uzaugām kopā ar odzēm, to tur bija ļoti daudz. Kopš bērnības es odzi vairs neesmu redzējusi vispār. Bieži vien, kad gājām pa taciņu, mamma teica: "Stop!", jo uz taciņas bija odze. Odzes līda no klētsapakšas ārā, bija zem jāņogkrūmiem, zemeņu dobēs. Mums arī stārķis bija, bet odžu tik un tā daudz. Mūs nevienu nesakoda, vienreiz iekoda sunim, vienreiz govij. Sunim trīs dienas purns bija sapampis, tad pārgāja.

Arī no ērcēm es nebaidījos, un vēl tagad nebaidos, lai gan deviņu gadu vecumā kaut ko laikam jau no ērces dabūju. Vismaz mamma domāja, ka tas ir no ērces – vienu vasaru man pēkšņi atteicās darboties rokas un kājas. Neko rokās noturēt nevarēju. Uz rudens pusi palika labāk, bet pēc tam ilgu laiku bija trīce, galvassāpes, bija ietekmētas kognitīvās spējas, 25 gadu vecumā sākās locītavu problēmas... Dabasdatos Julita Kluša saka, ka pēc gļotsēnēm vajag līst kaut kur zemu, bet manas mīļākās gļotsēnes ir tās, kas atrodas acu augstumā. Tāpat arī ar kukaiņiem – varu jau pieliekties, bet pirms tam man jāievingrina ceļi. Man labāk uz augšu, nekā uz leju. Pie bērnudārza fočēju dzelteno recekleni Tremella mesenterica, pēc tam datorā bildē pamanīju, ka tur ir arī gļotsēne, un kāpu trīs metrus augšā pakaļ paraugam.

Bet atgriežamies pie Saldus un manas bērnības. Tajā pussalā jau kādu piecu gadu vecumā zināju, kur ir baraviku vietas, kur apšubeku vietas, kur gailenīšu, kur cūceņu… Lasīt es mācījos no sēņu grāmatas! Tāda mums bija mājās, to es pētīju pamatīgi, visas tās grāmatas sēnes pazinu. Droši vien manas noteicējas gaitas ir sākušās ar sēnēm.

A – alksnene, B – baravika, C – cūcene…

Apmēram tā. Kad gāju uz mežu, grozā bija ne tikai nazītis, bet arī sēņu grāmata. Citreiz grozu pielasīju tik pilnu, ka saucu brāļus, lai nāk palīgā nest. Māte domāja, ka es atkal nez cik tālu esmu aizganījusies, bet es turpat pie mājām zināju visas sēņu vietas. Uz tās pussalas bija pat mazs purviņš, kurā auga dzērvenes. Tagad tajā pussalā ir sabūvētas mājas, iekopti mauriņi, un man par zudušajām vietām sāp sirds. Arī tepat, kad no Ādažiem bauc uz Garkalnes pusi, pāri vecam tiltiņam mežā iekšā bija meža kāpas, tajā ziedēja pļavas silpurenes, bet tagad saceltas glaunas mājas ar smukiem zaļiem mauriņiem – visa dabas daudzveidība, kas tur bija, ir noplēsta. Tas pats noticis arī gar poligona malu brūklenājos un mellenājos, to vairs nav. Cilvēki ir jocīgi. Nu, varbūt viņiem bail no čūskām un ērcēm, varbūt patīk pļaut… Nezinu, ko es darītu, ja man būtu tādas mājas, bet šķiet, ka atstātu tos brūklenājus, nejauktu biotopu.

Šovasar man no tā pat palika fiziski slikti. Biju aizbraukusi uz mīļu vietu, pļavas malu, tādu kā meža kāpas nogāzi ar vecām priedēm, tur pa leju bija mazas priedītes, sausa, cieta pļavas mala. Biju tur atradusi dzegužlinu sūnkauseni, mazu oranžu un retu sēnīti. Tur viņa bija augusi, bet ieraudzīju, ka visas priedītes jau nozāģētas… Domāju: es lieku to sēni dabasdatos, tā taču reta suga, bet tik un tā tai vietai traktori un pļāvēji pāriet pāri.


Dzegužlinu sūnkausene Octospora humosa
. Foto: Laima Birziņa

Paradokss: iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, bet biotopu skaits arī… Kad no savas pussalas pārcēlies uz Rīgu?

11 gadu vecumā. Rīgā man nepatika. Te arī vairs nebija laika iet dabā. Mēdz teikt, ka tas, kas bijis bērnībā, vecumā lien ārā. Man tagad tā ir, uzskatu, ka nedrīkst atlikt. Parasti domā: "Vēl izdarīšu to un to darbu, un tad braukšu uz mežu, iešu dabā". Man tagad liekas, ka prioritātes jāsamaina vietām, daba jāliek pirmajā vietā. Pirms diviem gadiem nomira mana vīramāte, palika viņas dārzs, un tagad man ir vēl viens hobijs klāt.

Dārzā jau var ne tikai dobes ravēt, bet arī dažādas radības atrast.

Es arī atrodu! Citreiz kaimiņi skatās, ka es esmu atbraukusi uz dārzu, un nevis roku vai ravēju, bet ar fotoaparātu šurīju. Esmu tur atradusi vairākas blakšu sugas, tauriņus…

Vari veidot sava dārza sugu sarakstu.

Parastais silsamtenis Hipparchia semele dzīvo sausās saulainās vietās, kur ir priedes, ir atklātas pļaviņas, aug mārsili, bet katru gadu viņš parādās arī manā dārzā. Vienmēr biju sapņojusi dabūt eglāju samteni Pararge aegeria. Izbraukāju kādas egļu mežu pļaviņas, piesaulītes, bet nekā. Taču šovasar eglāju samtenis ielaidās manā ābelē! Jāprot tikai gaidīt. Ilgu laiku nebiju redzējusi spogulīšu resngalvīti Heteropterus morpheus (esmu to redzējusi divas vietās Raunas pusē). Domāju – kur es viņu tagad atradīšu, jāmeklē mitrās vietās, kur grīšļi… Bet pagājušovasar arī viņš ielidoja manā dārzā! Tā nu es savā dārzā esmu atradusi vairākas tādas sugas, kuras man it kā būtu jāiet tālos biotopos meklēt. Biju atstājusi vienu burkānu no pagājušā gada augam – ziedi piesaista kukaiņus. Kad konstatēju, ka manas ugunspuķu vietas ir noganītas vai pārveidotas, iesēju un iestādīju ugunspuķes dārzā. Ja izaugs, piesaistīs kukaiņus, un man būs, ko pētīt.


Spogulīšu resngalvītis Heteropterus morpheus. Foto: Laima Birziņa

Kāpēc negāji studēt bioloģiju?

To jautājumu es arī pati sev uzdodu. Droši vien man nepatrāpījās pareizie cilvēki, kas tā kā pabīda pareizā virzienā. Man ir viena slikta īpašība – to, kas ļoti patīk, man bail atzīt, it kā kautrējos. Tagad gan vairs ne. Man prasa, ko darīšu brīvdienās, un, kad atbildu, ka mikroskopēšu gļotsēnes, jautātājs brīnās: "Ko, ko darīsi? Tev par to maksā?" Kādas muļķības, tas ir mans hobijs.


Šaubīgā trihija Trichia ambigua. Foto: Laima Birziņa

Kad atsākās tava hobija aktīvā fāze?

Kad bērni uzauga. Man kā bērnudārza audzinātājai ir foršs darba laiks – dienu strādā, diena brīva. Pēc bērnudārza dienas ir grūti pārslēgties, galva kā čemodāns domu pilna. Bet esmu sapratusi – ja izeju dabā, ielienu Glāziņpurvā un dzirdu, kā mērkaziņas un meža tilbītes lidinās, tad mans pasaules centrs ir tur. Ja vēl kaut ko interesantu atrodu, kādu gļotsēni uz kritalas vai interesantu piepi, tad diena ir izdevusies.


Austeru sānause Pleurotus ostreatus. Foto: Laima Birziņa

Daudz kā interesanta esot Ādažu poligonā.

Tur es iekšā nelienu.

Tur labi sēnes augot, pupuķi dzīvojot.

Turpat blakus, valsts mežos, arī labi aug. Tur arī visus kalniņus un lejiņas esmu izložņājusi. Pupuķi mums tepat pa Ādažiem diezgan bieži staigā, Kadagā divreiz esmu redzējusi zaļo vārnu.


Pupuķis Upupa epops. Foto: Laima Birziņa

Taviem bērnudārza bērniem arī rādi dabu?

Protams. Tā grupa, kuras lielākā daļa rudenī aizgāja skolā, bija manējie – iemācījās atrast kukaiņus, sauca mani, lai fotografēju, un, kad parādīju tuvplānā, kāds tas kukainis izskatās, bija priecīgi. Visu ko viņi man stiepa, ir palīdzējuši savākt sugas pie bērnudārza. Vienreiz sēžu sapulcē, viens bērns nāk un sauc: "Laimiņa, man vajag kaut ko pateikt!" Laižu viņu iekšā sapulcē, viņš saka: "Laimiņ, ezis atkal pakakāja pie kukaiņu mājas!"

Pirmā tev bija interese par dabu un tikai tad par tās fotografēšanu?

Jā. Fotografēju jau jaunībā, bet ne dabu – bildēju cilvēkus, dabasskatus. Pirmais fotoaparāts man bija Ļubiķeļ, tad man atdeva labu Zenit. Savā 40 gadu dzimšanas dienā bērnudārzā uztaisīju makrfotoizstādi, 2015. gadā arī tauriņu fotoizstādi Raunā. Par dabasdatu esamību uzzināju 2013. gadā televīzijā un domāju: akdie’s, cik laba lieta! Tādam cilvēkam kā man tur ir, ar ko un kuriem padalīties! (Jo ne jau visus cilvēkus interesē tas, ko es mežā esmu redzējusi.) Turklāt šiem ziņojumiem ir vērtība!

Pirmais ziņojums man bija Raunas pusē atrasta ziemeļu klimakociste Climacocystis borealis, skaista piepe, kas aug uz egļu celmiem. Iemācījos ielikt, ieliku un tad kādu laiku neko neliku, domāju – ko nu tur likšu kaut ko nesvarīgu. Bet tad reiz braucu ar divriteni pār Kadagas tiltu tepat aiz kultūras nama, skatos – lejā tāds kā suns noslīcis, uzpūties, spalvains. Kāpu lejā skatīties, kas tas tāds, un ieraudzīju – ronēns! Acis ciet, lūpā liels trijžuburu āķis ar vizuli ieķēries. Piezvanu Vides dienestam, pati stāvu un skatos, vai viņš dzīvs, un vienā brīdī ronēns atver actiņas un iešļūc ūdenī! Gabalu tālāk iznirst un lēkā, medīdams zivtiņas. Vairākas stundas viņš tur dzīvojās. Pat roņu pētnieks Valdis Pilāts to atzina par interesantu novērojumu.


Pelēkais ronis Halichoerus grypus
Gaujā. Foto: Laima Birziņa

Sākusi likt novērojumus dabasdatos, sapratu, ka es no dabasdatiem arī mācos. Kad tagad kaut ko atrodu, uzreiz vēl nelieku, jo man niez nagi – varu to atradumu pati noteikt vai nevaru? Meklēju, meklēju, kamēr atrodu, kas tā par sugu, cik izplatīta. Citreiz, protams, tā ir kā adatas meklēšana siena kaudzē. Ja nu nekādi nevaru pati noteikt, tad nopūšos un lieku dabasdatos.

Vai dabasdati ir ērti?

Jā, tie ir ļoti labi. Man tie ir kā augstskola. Sāku ar putniem, tad pārlecu uz tauriņiem. Pēc tam nāca aicinājums meklēt spāres, gāju cauri tām, paldies Mārtiņam Kalniņam par grāmatu. Spāres man arī ļoti patīk, tās ir kaut kas mistisks. Aizlienu purva ezera maliņā un mierīgi gaidu. Atlido viena, atlido citāda… Man nepatīk tauriņiem un citiem kukaiņiem un putniem skriet pakaļ. Parasti viņi man pielido klāt. Ja spāre pielidos tālāk, es nelēkšu ūdenī viņai pakaļ – gan pēc minūtēm desmit viņa pielidos tuvāk. Pat putni pielido tuvāk. Citreiz dzirdu, garastītes bariņā lido. Pagaidu – un tiešām tās pielido tik tuvu, ka varu nofočēt. Vai dārzā nesen mazais dzenis bija. Iztaisu vienu kontrolšāvienu un domāju – gan jau viņš pielidos arī tuvāk. Jā, pielido burtiski divarpus metru attālumā un nopozē. Paldies, malacītis!


Vītolu zaigspāres Chalcolestes viridis. Foto: Laima Birziņa

Vārdu sakot, kuru grupu sāku pētīt, ar to aizraujos.

Putni tevi tiešām interesē mazāk nekā agrāk?

Drusku mazāk. Tagad domāju, kas man mīļāks – blaktis vai gļotsēnes. Bet, ja nekā cita nav, der arī putni. Visus jūras putnus neesmu vēl iepazinusi, bet tad būtu jātiek līdz jūrai. Tuvumā visās manās kādreiz interesantajās vietās nekā vairs nav. Tepat aiz čipšu fabrikas grāvī vēl 2016. gadā, kad sāku putnot, dziedāja ezera ķauķis. Kāds tur šodien vairs ezera ķauķis…

Tagad tur droši vien dzied lapu pūtējs.

Lai es tiktu pie putniem, man ir jātiek arvien tālāk no centra. Bet dabā eju regulāri. Nevaru iekšā ilgi nosēdēt, ja kādu laiku netieku laukā savās takās, kļūstu nejauka. Tikai ziemā, kad dienas īsas, man tas mazāk patīk, jo man vajag labu gaismu, lai es ietu dabā.

Kuras dzīvo organismu grupas tev tagad ir topā?

Tagad sāku rakt savas gļotsēnes ārā. Man ir kādas trīs kurpju kastes, pilnas ar paraugu kastītēm. Mikroskopu iegādājos pirms pāris gadiem tieši gļotsēņu dēļ. Bez Julitas Klušas vēl joprojām pati sugas noteikt neprotu, tikai atrodu, mikroskopēju un izvirzu savu hipotēzi. Liels paldies Julitai par gļotsēnu skolu Dziedava.lv (bieži to izmantoju) un ceļu līdz jaunajām sugām.

Tagad ziemā mikroskopēšu, bet nāks pavasaris, un tad sirds gavilēs – ielīdīšu tādos džungļos, kur neviens cilvēks nelien, neviens mani tur netraucē, es tur mierīgi tupu un pētu, kas man apkārt ložņā. Piemēram, grīšļos pāri galvai, kur ir zirnekļi, kukaiņi… Julita dažreiz prasa: "Kā tu to atradi?" Saku, ka tas ir meditatīvs process. Varu aiziet pie kāda koka, krūma vai brūklenāja un ilgi, ilgi skatīties.

Kā teica zoologs Ģirts Kasparsons, zooloģija ir sēdoša zinātne.

Sēžu, skatos, parādās kāds kukainītis, pēc brīža vēl cits, tad izrādās, ka kāds tur ir sēdējis noslēpies nekustīgs, un nu izkustas… Lielākais pārsteigums ir tad, kad es to visu esmu safočējusi, mājās ielieku datorā, skatos bildi un ieraugu: "Re, kas tur vēl ir!" Tā man bieži gadās. Pie bērnudārza fotografēju ozolā dzelteno recekleni, domāju – parādīšu bērniem, kāda mums kokā sēne aug. Nofotografēju, ielieku datorā, lai sakārtotu bildi dabasdatiem, pievelku tuvāk – eu, re, kur gļotsēne blakus! Kapsulu badhāmija! Dabūju kāpt pakaļ.

Cik Latvijai jaunas sugas esi atradusi?

Divas gļotsēņu sugas noteikti. Šovasar dabūju arī Latvijai jaunu blakti. Ielidoja manā dārzā kaķumētrās. Tajā dienā to bija daudz, pēc pāris dienām tikai četras, tad viena, un pēc tam vairs nevienas.


Zemesblakts Heterogaster cathariae
jauna suga Latvijai, ielidojusi Laimas dārzā. Foto: Laima Birziņa

Pati noteici?

Nevarēju, jo tādu blakti manas acis nebija skatījušas. Ieliku dabasdatos, Uģis noteica.

Kāds no taviem bērnudārza audzēkņiem jau kaut ko dabasdatos liek?

Es šad tad lieku bērnu vērojumus dabasdatos, ja kopā esam vērojuši. Bērni ir ļoti vērīgi. Viņi zina, ka es kaut ko meklēju, un atrod priekš manis: "Kas tas ir?" Daudzas blaktis viņi man tā ir atnesuši. Otra lieta – vērojot kopā ar mani, viņi iemācās nebaidīties no kukaiņiem un zirneklīšiem. Saka man: "Uztaisīsim zirneklītim mājiņu un pabarosim!" Stāstu, ka zirneklītim ir sava mājiņa. Tāpat ar sliekām, gliemežiem, visām dzīvām radībiņām. Fotoaparātā digitāli varu palielināt bildi un bērniem parādīt, cik tā sīkā radībiņa ir skaista.

Diemžēl tās vietas, kur radībiņas dzīvo, nevar palielināt, to daudzums tikai samazinās.

Tas gan. Man pat brīžiem liekas, ja kādu foršu vietu atrodu, tās pēc laika vairs nav. Te Ādažos tieši tā arī notiek. Bēdīgi.

Tu tagad atradumus bildē dabasdatiem vai arī priekš sevis?

Dabasdatiem. To pašu, ko lieku dabasdatos, ielieku arī sev, lai vieglāk noteikt. Man patīk, ka kaut kas vērtīgs tomēr paliek. Kā Uģis Piterāns saka, tas paliks arī pēc simt gadiem, kad tās vietas sen vairs nebūs. Tie ir dati manai Latvijai.

Egīls Zirnis

2022-12-07

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Emberiza pusilla - 2025-11-07 AtisL
Lichenes - 2025-11-05 Agnese
Clitocybe nuda - 2025-11-08 guta7
Viola tricolor subsp. tricolor - 2025-11-08 guta7
Campanula rotundifolia - 2025-11-08 guta7
Tricholoma sp. - 2025-11-08 guta7
Tricholoma equestre - 2025-11-08 guta7
Nezināms
Ignotus
@ IevaVītola1
Pēdējie komentāri novērojumiem
CerambyX 09.novembris, 23:18

Vai būs foto? :)


Agnese 09.novembris, 23:14

Paldies, Valda! Herbāriju pagājušogad atdevu Daugavpilij. Ja vien kaut ko atmiņa nav galvā sajaukusi, P. šo noteica kā C. pseudobrizoides.


IlzeP 09.novembris, 21:13

Pievienoju


CerambyX 09.novembris, 20:24

Suga dzīvo uz gobām/vīksnām (Ulmus) - attiecīgi, siltajā sezonā Rīgā būs jāpievērš šādiem kokiem parkos uzmanība :)


CerambyX 09.novembris, 20:23

Noteikšana te visai droša - no 3 Arocatus sugām, kas Eiropā, melanocephalus atšķiras ar šauru melnu joslu gar spārnu sāniem/malām un platu un īsu galvu (citām sugām, spārni sānos/malās vismaz daļēji sarkanīgi, galva slaidāka, garāka). Ņemot vērā, ka sugai tā esot tāda raksturīga iezīme - ielīst ēkās un istabās (gan aukstākajā gada periodā, gan pašā karstākajā - kad it kā blaktis varot mēģināt patverties no karstuma. Iespējams tas gan vairāk aktuāli D-Eiropā), tad varbūt tiešām var pieņemt, ka ir 'dabiskas izcelsmes' atradums. Ņemot vērā, ka šogad Rīgā arī virkne citu sugu, kam izplatības areāls it kā ~ līdzīgs (blaktis Rhaphigaster nebulosa, Brachynotocoris punctipennis, sienāzis Meconema meridionalis), tad tas nebūtu brīnums. Šajā gadījumā otrais sugas atradums varētu būt pat svarīgāks - ja tāds būs varbūt pat šogad vai nākamgad, tad tas tik varētu šo domu apstiprināt (ka suga ir atecļojusi dabiskā veidā). Ja nākamais atradums būs teiksim pēc kādiem gadiem 5-10, tad teorētiski var arī padomāt, ka tomēr blakts atceļojusi kopā ar kādu pārtikas produktu (augļi, vīnogas utml.) no D-Eriopas. Pagaidām tad jāatzīmē kā 1. zināmais sugas atradums Latvijā :)


Filips Bobinskis 09.novembris, 19:51

Acīmredzot ielīdusi no āra. Meita pamanīja. To, ka tā ir kāda manā personīgajā sarakstā vēl nebijusi suga, sapratu. Ja butu nojautis, ka tas varētu būt iespējams jaunums vietējā faunā, būtu ievācis un aiznesis pavisam drošai noteikšanai.


CerambyX 09.novembris, 18:47

Jā, izskatās, ka Arocatus melanocephalus. Interesants atradums - Latvijas sugu sarakstā suga nav. Teorētiski tuvākie zināmie sugas atradumi nav pat tik tālu - Polijā un Baltkrievijā, attiecīgi varētu būt pat sagaidāma suga Latvijas faunā (talāk uz dienvidiem Eiropā gana parasta suga). Jautājums tik kā nonākusi dzīvoklī - vai nu ar kaut ko atceļojusi kopā no vietas kur šī suga ir biežāka vai arī ir tiešām ir jau 'atnākusi' līdz Latvijai un dzīvoklī ierāpojusi, piemēram, ziemošanas vietu meklējumos..? :) Jāiet gandrīz vai uz Ziedoņdārzu pameklēt :D


Edgars Smislovs 09.novembris, 18:29

Suga vai datums nebūs pareizi.


nekovārnis 09.novembris, 17:43

Hmm, varbūt Arocatus melanocephalus?


ekologs 09.novembris, 16:57

Ilze, vari, lūdzu, pievienot sugu izvēlnē jūras zeltpleksti (Pleuronectes platessa). Paldies! :)


nekovārnis 09.novembris, 16:32

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 09.novembris, 16:12

Ar melniem spārnu galiem laikam tomēr būs skujkoku


adata 09.novembris, 12:59

Jā, Julita, laiks arī mani samulsināja, bet nu patreiz novembris ir gana silts, tāpēc arī nobīde. Slapjā vasara vēl nav beigusies...


Pūcis 09.novembris, 12:53

Paldies!


dziedava 09.novembris, 06:56

Varētu būt, bet neparasti, ka šajā laikā un jauna.


adata 08.novembris, 15:29

Jauna trauslā lāsenīte?


adata 08.novembris, 15:23

Šī būs kāda no sēnēm, flēbija.


dziedava 08.novembris, 08:57

Arī labs novērojums. Paldies! Man laikam nav sanācis vērot atkārtoti vienā vietā


adata 08.novembris, 08:00

Šīs vienas no tām, kas atkārtoti aug vairākus gadus no vietas, zināmā atradnē, kamēr vien ir ko ēst. Bagātīgi.


Vīksna 08.novembris, 03:43

Paldies !


IlzeP 07.novembris, 20:39

Paldies, Uģi!


CerambyX 07.novembris, 20:02

Yes, Rhyssa species are with white markings. This is something like Dolichomitus sp. or Ephialtess sp. or similar. ID of those just from the picutres usually is very tricky or often impossible.


mufunja 07.novembris, 15:44

Noslēpumains objekts.


dziedava 07.novembris, 14:45

Edvīns iesaistījis noteikšanā manu "elku" :D A.Kuntu (Andreas Kuhnt), kas apraksta/nosaka gļotsēnes uz dzīviem kokiem, un arī visādus citādus nestandarta gadījumus. Kunta pirmie komentāri par šo sugu ir sekojoši: "For macroscopic reasons, I initially expected similarities to the genus Badhamia. But the capillitium seems to be more physaroid. Unfortunately, I can't identify the species either, I don't have a name for it. Since the spores from independent locations are similarly unusual, this seems to be species-specific. Physarum diderma seems to be somewhat similar—the spores here are only slightly smaller (apart from the ornamentation)." Tādējādi viņš saka to pašu, ko mēs pārējie, ka tā drīzāk ir atsevišķa suga, un tai šobrīd nav vārda.


dziedava 06.novembris, 21:22

Iveta - šitas bija trīs zaķi ar vienu šāvienu :D - jauks komentārs, info, ka Dziedava tiek izmantota un norāde, kas jālabo! Paldies!!! Izlaboju :)


adata 06.novembris, 21:08

Mazs, bet skaists atradums! Julita, Jums "Dziedavā" gļotsēņu pārskatā pie pilienītēm - futbolsporu pilienītei "pielikusies" zeltpūšļu pilienītes bilde.


Alvis Āboliņš 06.novembris, 19:06

Plēšputna ligzda


dziedava 06.novembris, 09:36

Jā, interesanti, gaišā puse izskatās izteikta. Sporu izmēri arī nobriedušākām tādi paši? Visus paraugus, ko pagaidām nav izdevies noteikt, var iedot Vijai, mēs ar viņu tiksimies. Es vēl pagaidām neesmu "noslēgusi" vilkpienaines, un vēl citi darbi darāmi, bet kaut kad pieslēgšos arī dotajiem paraugiem :)


dziedava 06.novembris, 09:32

Jā, kamēr nav noteikts, saglabāt vajag, ja reiz ievākts.


Mari 06.novembris, 09:22

Pieliku vēl pāris sporu att. dažādos rakursos, bet katrā ziņā šim vismaz paraudziņš ir.


Mari 06.novembris, 09:19

Nē, diemžēl paraudziņš nav saglabājies, jo domāju, ka šis nav nekas īpašs :( Bet no kļūdām mācīšos - visu kas nav noteikts centīšos saglabāt.


dziedava 06.novembris, 09:13

Marita, un es gaidu kādu komentāru par šo brīnumu - vai paraugs ir saglabājies?


dziedava 06.novembris, 09:10

Ja nav brūnas, bet pelēkas, turklāt ar tik lielu diametru (>1 mm), tad šobrīd ticamākais šķiet D.umbilicatum var. macrosporum. Bet tad man pašai jāredz sporas.


Mari 06.novembris, 09:05

Rūtiņa ir 1mm, par kājiņu es arī nevaru saprast - drīzāk nav nekā ir :) Nobriedušas ir netīri pelēkbaltas ar ļoti trauslu perīdiju. Pagaidām daivās neplaisā, grūti pateikt, kā plaisā, ja nepieskaras augļķermeņiem. "Kraukšķīgs perīdijs", tas ir kā? Pie mazākā pieskāriena tas saplīst gabaliņos, bet vai kraukšķ? :) Sarkans nav, iekšpuse perīdijam balta, bet pskatīšos vēl.


dziedava 06.novembris, 08:59

Pēc Neuberta atslēgas kājainas olītes ar lielām sporām ir D.rufum (tumši sarkanbrūnas; sporas vienmērīgi kārpainas) vai D.umbilicatum var. macrosporum. D.umbilicatum var. macrosporum tiešām varētu izskatīties līdzīgi, bet sporām rakstīts, ka ir tumšāku kārpu grupas (nevis viena puse gaišāka); - varbūt šajā mikroskopijā to nevar droši noteikt? Kapilīcija zīmējums šai varietātei atbilst precīzi.


dziedava 06.novembris, 08:30

Rūtiņa ir 1 mm? (nevis 0,5 mm?) Par kājiņu nevar saprast, drīzāk izskatās, ka nav, vai nu ļoti īsa? Nobrieduši augļķermeņi nepaliek balti, bet paliek brūni? Plaisā neregulāri (ne daivās)? Man te tuvākā sanāca Diderma subincarnatum, kas ir grupās, netīras miesas krāsā, ar lielu kolumellu un kapilīcija zīmējums ir tieši tāds - caurspīdīgs ar kārpām. Sporas 13-16 mkm, viena puse gaišāka. Bet diametrs minēts 0,5-1 mm, kolumella krēmkrāsas/miesaskrāsas, raupja (te izskatās gluda), un aug nobirās, ne uz kritalām. Diderma subincarnatum aprakstā minēts, ka šī suga ir viegli nosakāma pēc kraukšķīgā(? crustose) perīdija, sarkanīguma(?), sēdošiem augļķermeņiem un lielajām sporām. Kopskats ir līdzīgs starojošajai olītei, bet tai sporām būtu jābūt mazākām, 9-12 µm, un nav viena puse gaišāka, nu un plus jāatveras kā ziedam (kas nepilnīgi nobriedušam var nebūt).


dziedava 06.novembris, 08:06

Didymium crustaceum?


LMM 05.novembris, 22:15

Ar lielu varbūtību būs Macrogastra borealis (latestriata).


Mari 05.novembris, 22:03

Sporas 12.5-14 (17), viena puse tām izteikti gaišāka. Kapilīcija pavedieni bezkrāsaini ( cik nu izdevās saskatīt) ar kārpām.


megemege 05.novembris, 21:07

Skaidrs! Paldies, Valda par ziņu!


ekologs 05.novembris, 19:25

Paldies par labojumu, Uģi! :)


mufunja 05.novembris, 17:46

interesanti :)


dziedava 05.novembris, 17:34

Cik interesanti! Hiacintes sīpols kā substrāts minēts gan vācu noteicējā, gan Norvēģijā abām atradnēm - sanāk, ka hiacintes šai sugai ir īpaši mīļas.


mufunja 05.novembris, 17:00

hiacintes sīpols :)


dziedava 05.novembris, 16:51

Tikai substrātu vajadzētu precizēt - spuldze tā nevarētu būt, jo tās nesapūst :). Varbūt var uzrakstīt krieviski, lai ir droši, ka saprotam pareizi?


dziedava 05.novembris, 16:47

2. foto no beigām, kreisajā pusē skaidri var redzēt :)). Tumšums un izmērs arī atbilst, citu variantu nav :)


mufunja 05.novembris, 16:41

Vau! Pārsteigums tieši aiz mana loga. Paldies, Julita:):)


mufunja 05.novembris, 16:34

Julita, es pievienoju foto. Es neredzu gaišu līniju.


dziedava 05.novembris, 16:18

Nevar jau izslēgt, ka Tev ir jauna suga zinātnei :D. [Nevarētu teikt, ka es par tādām sugām šobrīd tā baigi priecātos ;D, gribas jau tomēr noteikt.. ]


dziedava 05.novembris, 16:16

Nu jā.. :))


dziedava 05.novembris, 16:06

Super, apsveicu! Tā varētu būt starp sapņu sugām (ar interesantām sporām un substrātu). Ceru kādreiz tikt arī pie parauga :))


Mari 05.novembris, 15:44

Es tā iedomājos (pafantazēju), ka tā "elastīgā izplešanās"varētu būt brīdī, kad nolobās perīdijs un kapilīcija gali ( galos esošais sazarojums) atbrīvojušies izplešas. Pārbaudot šo hipotēzi, galviņas izmēram pirms perīdija nolobīšanās vajadzētu būt nedaudz mazākam nekā pēc. Nav ne jausmas kā to praktiski izmērīt :D


Grislis 05.novembris, 12:25

Pagaidām nosaku kā Carex pseudobrizoides - lai tik interesanta suga nestāv pie nenoteiktām. Bet nu jāredz herbārijs - vārpiņu uzbūve.


dziedava 05.novembris, 12:18

Nannengā jau tas pats, dalījums pēc "expanding elastically" vai nē. Par parūkām īsti neko neatrodu.


Grislis 05.novembris, 11:56

Varētu būt Carex nigra. Kā jau Uldis saka - pavasarī ar grīšļiem baigi grūti :), jo galvenās pazīmes - pūslīši u.c. vēl nav nogatavojušās.


Grislis 05.novembris, 11:41

Nē, bet es reizi ceturksnī pārbaudu Dabasdatos iesūtītās īpaši aizsargājamās augu sugas, kuru atradnes tiek sūtītas uz Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzi. Jo ne vienmēr atradējs sugu ir pareizi noteicis. Dažkārt pēc foto ir grūti noteikt pareizo sugu, jo jāredz sīkākas pazīmes…


dziedava 05.novembris, 11:38

Lasu aprakstā "starp kuriem ir šauri, vārpstveida, dzelteni kaļķaini mezgliņi." un skatos uz 4. un 5. foto..


dziedava 05.novembris, 11:35

Ā un sporu lielums F.licentii ir 9-11 x 9 mkm. Un šajā novērojumā es pat redzu ovālas sporas


dziedava 05.novembris, 11:33

Paraugs jau nez vai ir saglabāts?


dziedava 05.novembris, 11:32

Uzzināju, ka eksistē tāds Fuligo licentii. Tikko izlasīju vācu aprakstu. Pēdējais teikums tulkojumā "Makroskopiski F. licenti nevar atšķirt no F. septica var. flava; Mikroskopiski lielās, tumšās, ovālās sporas ir skaidra atšķirības zīme.". Labrīt. :D Pagaidām nevienu attēlu neesmu atradusi.


Mari 05.novembris, 11:19

Sporas nekādi nevaru dabūt ārā, paraudziņš nu stāv tāds sažuvis...


Mari 05.novembris, 11:17

Ek, šim diemžēl paraugs nav saglabājies :(


dziedava 05.novembris, 11:10

Jā, nu šito man ar gribētos redzēt.


dziedava 05.novembris, 11:06

Kā šīm klājas? :)


dziedava 05.novembris, 11:04

Bet ja līdz manij kkad nonāktu paraudziņš, tad paskatītu sporas labākā kvalitātē, jo te jau raksts ļoti svarīgs.


dziedava 05.novembris, 11:01

Laikam jau šīs šobrīd ir diezgan bezjēdzīgi noteikt, kad ir procesā sugu dalīšana. Jo nevar jau noteikt pēc esošā. Šī pēc maniem priekšstatiem ir tipiska A.insignis, bet ja elateras nav 2-3 mkm, tad īsti nesanāk. Bet problēma gan jau, ka tās visas sugas vēl nav kārtīgi izdalītas un aprakstītas.


dziedava 05.novembris, 10:48

Sliecos uz A.insignis, ja kapilīcija platums (neskaitot ornamentu) ir 2-3 mkm.


dziedava 05.novembris, 10:32

Sporas gan drusku sanāk par lielu


dziedava 05.novembris, 10:18

Un latvisko nosaukumu NAV viegli iedomāties :D. "Debile" nozīmē "trausls, vājš". Aprakstā, iesakot kā nosaukumu Lamproderma violaceum var. debile, minēts ka šī varietāte "is probably a weak sessile growth of this species". Doma tātad, ka šī ir tāda kā neizdevusies "L.violaceum". Nu par debīlo lampīti nesauksim :)). Mans priekšlikums laikam būtu "sēdošā lampīte", jo tā sēdēšana te ir tas galvenais atšķirīgais. Bet varbūt ir kāda labāka ideja?


dziedava 05.novembris, 10:03

Papētīju. Zīmējumus var atrast darbā "The Myxomycetes of Britain and Ireland", 1999. (Man ir .pdf, gan jau internetā atrasts) un arī oriģinālā apraksta beigās; to var atrast te: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Lamproderma&por=gensi&id=2620&tipo=Btax&seepdf=si Sporas no L.violaceum atšķiras, jo ar tumšākām grupām un lielākas. Cik sapratu, L.debile svarīgākā pazīme ir kapilīcijs, kas ir tīklots, ar paplatinājumiem stūros. Nu laikam jau tā arī te ir! Apsveicu! :) Nu super suga, britu grāmatā bija pat izteikta hipotēze, ka tā ir endēms. Šobrīd gan tā ir atzīta "jau" 4 valstīs. Izskatās gan, ka visi tie atradumi ir seni, pārējie ir pārnoteikti no Lamproderma atrosporum. Droši vien ne tikai reta, bet arī grūti saprotama suga.


dziedava 05.novembris, 09:16

Rakstiņu jau gan neredz, bet maz ticams, ka koniskā, jo gals noapaļots, nevis strauji nosmailots.


dziedava 05.novembris, 09:04

Varbūt Physarum notabile, ja sporas ir tumšas ar gaišāku līniju


dziedava 05.novembris, 07:58

Jā, izskatās, ka šoreiz visas pazīmes ir vietā :)


megemege 04.novembris, 23:16

Labdien, Valda! Vai jūs būsiet šīs teritorijas eksperte un gatavojat ziņojumu?


CerambyX 04.novembris, 22:01

Šis tāds 'tricky', jo tiešām izskatās ne līdz galam nokrāsojies. Aizdomas vai tik nevarētu būt 'ļoti svaigs' Phylus melanocephalus? Galva tāda izteikti trīsstūraina, nosmailota. Aizdomas rada ciskas, kas jau galos tādas dzetlenīgas - tenellus it kā ciskas viscaur bāli zaļganas.


Osis 04.novembris, 21:02

Paldies Edgar!!!!


Grislis 04.novembris, 18:55

Arī šis atradums vairāk izskatās pēc Alpu raganzālītes. Vēl ir neliela iespēja, ka tā ir vidējā raganzālīte (lielās un Alpu raganzālītes krustojums), ja būtu iespēja redzēt herbāriju, jo pēc foto to ir grūti pateikt. Vidējā raganzālīte ir reti sastopama, tomēr tajā reģionā ir bijusi konstatēta, tāpēc iespējams ir. Atraduma autorei šovasar ir bijis arī tipisks lielās raganzālītes atradums - pie Strazdes, bet šis tomēr tāds neizskatās. Pagaidām laboju uz C.alpina, ja tomēr ir aizdomas, tad nākošvasar jāskata vēlreiz un šaubu gadījumā jāievāc herbārijs.


Grislis 04.novembris, 18:29

Man tomēr gribas apšaubīt, ka tā būtu lielā raganzālīte... Pēc spīdīgajām lapām un sirdsveidīgā lapas pamata spriežot, tā ir Alpu raganzālīte. Turklāt lielā raganzālīte parasti neveido šādas lielas, blīvas, masveidīgas audzes. Dabā noteikti vajag apskatīt, vai pie ziedkāta pamata ir neliela pieziedlapa, kas ir raksturīga Alpu raganzālītes pazīme, un tādas nav lielajai raganzālītei. Protams, arī izmēri abām sugām ir atšķirīgi.


kamene 04.novembris, 09:18

Paldies, Renāte! Pirmo reizi tādu redzēju.


ekologs 04.novembris, 08:24

Te salīdzinoši grūti noteikt, bet papētot pirmo bildi, t.i., kaut cik redzamu auss formu, tad ir varbūtība, ka arī šis īpatnis ir Rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula).


Siona 03.novembris, 21:19

Paldies! :)


nekovārnis 03.novembris, 20:41

Paldies, Uģi! :)


AZandovs 03.novembris, 19:57

Paldies par labojumu.


VijaS 03.novembris, 19:38

Gļotsēnes nebūs pūkainas :)


Mari 03.novembris, 16:54

Šķiet, ka būs Pērļainā olīte (Diderma umbilicatum).


Mari 03.novembris, 16:40

Sporas (10) 11-12 (14) mkm.


Lemmus 03.novembris, 16:30

Paldies par vilkpienaiņu noteikšanu! :)


dziedava 03.novembris, 07:48

Paldies, Marita! To, ka vilkpienaines dažādas, manīju jau sen, bet noteikšana gan nekādi nav no vienkāršā gala. Turklāt visas sugas jau vēl ne tuvu nav aprakstītas, tāpēc katru reizi jādomā, vai kkāda nesakritība ir vienkārši tāpēc, ka "mēs visi esam dažādi", vai tā ir pavisam cita suga. Pats Ļeontjevs ir mikroskopējis vismaz 61 sugu (starp tām ir arī vēl neaprakstītas sugas), bet ir vēl kādas 8, kas 2025. gadā aprakstītas Ķīnā bez Ļeontjeva palīdzības, nu tātad ap 70 sugām JAU ir apzinātas, bet cik vēl ir tādu, kas nav nonākušas aprakstītāju "nagos" ...


ekologs 02.novembris, 21:05

Es pēc trešās bildes vairāk skatījos. Tajā bildē vismaz kaut cik var redzēt ausu formu, kā arī kopumā izmērs un "kažoka" krāsojums atbilstošs.


IlzeP 02.novembris, 19:39

Viesturs Vintulis komentēja, ka vismaz vienā bildē noteikti ir rūsganais vakarsikspārnis.


megemege 02.novembris, 18:02

Paldies, Igor!


Mari 02.novembris, 16:54

Iveta, no vienas bildes jau grūti sugu noteikt, pārējie foto jau parādījās krietni vēlāk :)


Mari 02.novembris, 16:52

Apsveicu! :) Kas to būtu domājis, ka vilkpienainēm eksistē tik daudz sugu!


megemege 02.novembris, 16:27

Paldies, Ritvar! Jā bildes būs un Tev ir taisnība tā ir lauku lija!


Rekmanis 02.novembris, 16:06

Labdien! Aiga, domāju, ka tā ir lauku lija. Vai Tev ir fotogrāfijas, ko vari pievienot novērojumam?


Igors 02.novembris, 15:04

Bikšainais klijāns


VijaS 02.novembris, 14:45

Paldies, Artur!


CerambyX 02.novembris, 14:10

Gaišzilā zīlīte Latvijā nav redzēta vairāk kā 100 gadus (sk: http://www.putni.lv/cyacya.htm), un lai arī sugas sastapšana patiesībā ir visai ticama (un pat sagaidāma), tomēr bez foto un apraksta būs grūti šīs sugas novērojumu 'apstiprināt'. 4-5 putnu vienkopus arī rada pamatotas aizdomas, ka būs bijis kāds cits putns, jo, ja arī gaišzilās zīlītes retu reizi tiek novērotas mūsu reģionā (Somijā, Lietuvā, piemēram), tad tie gandrīz vienmēr ir atsevišķi putni.


dziedava 02.novembris, 10:20

Varbūt pērļainā. Te svarīgs arī galviņas diametrs.


ekologs 02.novembris, 10:19

Uz visiem 100% neesmu pārliecināts, lai vēl kāds paskatās, bet domas vedina uz Rūsgano vakarsikspārni (Nyctalus noctula).


ekologs 02.novembris, 10:13

Te man pēc Rūsganā vakarsikspārņa (Nyctalus noctula) izskatās.


ekologs 02.novembris, 09:46

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).


Mari 02.novembris, 09:35

Salīdzinoši netālu no iepriekš ieziņotās olītes, bet ar rakstu. Gaidu sporas :)


dziedava 02.novembris, 09:04

Galviņas raksts gan nav izteikts, tā ka nu kas zina..


dziedava 02.novembris, 09:02

Es teiktu, ka starojošā olīte, kam tagad augšanas laiks, bet tāda netipiski izlocīta vietām gadījusies. Parasti tā arī ir ļoti plata, vērts paskatīt izmēru (apaļajām)


Mari 02.novembris, 08:28

Sīkie gļotsēņu ēdāji-kārumnieki nograuzuši dažiem augļķermeņiem daļu perīdija un sporu, atklājot lielas baltas kolumellas (6.foto) :)


adata 02.novembris, 08:01

Šo nu gan man vajadzēja atpazīt! Bet tāda "nokarājusies" pavisam citādāk izskatās. Bieza un skaista!


dziedava 02.novembris, 06:42

Kopskats drīzāk kādu citu no pilienītēm atgādina


dziedava 02.novembris, 06:37

Dzeltenās var būt arī daudzveidīgā pilienīte, tās nereti ir kompānijā rudens pumpurītēm.


dziedava 02.novembris, 06:36

Pilienītes tādas pelēkas nemēdz būt. Tagad aug plaissporu pumpurīte uz apsēm, bet var būt arī kāda cita.


dziedava 02.novembris, 06:18

Piekrītu, Iveta. Ar tādu kopskatu (masu) no palampītēm varētu būt apkakles palampīte, bet tā ir vasaras sākuma suga, tagad tai galīgi nebūtu augšanas laiks. Tāpēc atliek lampītes, kas vēlā rudenī tiešām uzplaukst.


dziedava 02.novembris, 06:09

Vijumu skaits elaterām šķiet neskaidrs.Var paraugu pieglabāt. Bet varbūt vēl nav līdz galam nobriedušas, jo nenobriedušām sporas ir lielākas.


dziedava 02.novembris, 06:06

>10 km no iepriekšējās atradnes 2021. gada arī novembrī :)


dziedava 02.novembris, 06:01

Un sporām viena puse gaišāka :)


meža_meita 01.novembris, 22:01

Ošu ramalīna uz kuras parazitē lihenofīla sēne Abrothallus suecicus


Mari 01.novembris, 21:59

Šķiet, ka T.varia, bet mulsina neparasti lielās sporas.


Mari 01.novembris, 20:42

Krēpjainai kūlītei, šķiet, sporas savādākas.


adata 01.novembris, 20:39

Pilienītēm būtu pilienīšu formas augļķermeņi, šīm ir izteikti apaļas galviņas, tieva kājiņa. Varbūt kāda no lampītēm/ palampītēm.


adata 01.novembris, 16:04

Vai purpurlāsene.


adata 01.novembris, 15:56

Šī nebūs gļotsēne, kāda no sēnēm receklenēm, vēl jauna.


adata 01.novembris, 15:49

Kā krēpjainā kūlīte?


Mari 01.novembris, 08:31

Ļoti noderīgi, paldies! :)


dziedava 01.novembris, 08:23

Ja posmaini, tad diemžēl jā. Mani mulsina, ka Tev mikroskopijā nav "iekritis" perīdija tumšais rakstiņš, kāds man parasti mainīgajai sveķenītei bijis, tāpēc īsti droša par sugu neesmu. Bet no šīs sugu grupas it kā jābūt, sporas izskatās pazīstamas.


Ziemelmeita 01.novembris, 08:23

Paldies,Uldi!


dziedava 01.novembris, 08:20

Paldies, Vija, to es pat neiedomājos. :D


VijaS 01.novembris, 08:07

Vakarā papētīšu rūpīgāk, bet vispār sajūta bija, ka tie pavedieni ir posmaini, tāpēc norakstīju uz sēņu hifām.


VijaS 01.novembris, 08:06

Novērojumu atlasē pat sevi nav jāraksta - augšpusē ir iespēja ielikt ķeksīti "mani novērojumi".


dziedava 01.novembris, 07:54

To sadaļu "par mani" nevajag izmantot (tā ir beigta, jā), vajag caur novērojumu atlasi, tur var "Meklēt lietotāju", resp., ierakstīt sevi, un atlasīs visus Tavus novērojumus izvēlētajā laika posmā.


Mari 01.novembris, 07:42

Ar aplikāciju viss kārtibā, bet, ja es vēlos pievienot kādu informāciju ( foto) vēlāk,ir ļoti grūti atrast novērojumu. Caur sadaļu "par mani" praktiski neiespējami.


dziedava 01.novembris, 07:08

P.S. Marita, vai aplikācijai kas ir noticis vai izdomāji, ka tā tomēr nav ērti?


dziedava 01.novembris, 07:07

Jā, augšanas veids īpatnējs, bet citu variantu sugai arī nav


dziedava 01.novembris, 06:47

Te viens piemērs ar mizas sveķenīti un kapilīciju (foto no Norvēģijas parauga) : https://api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/4601031317/media/7a8887051e539e03820639d1c42f1063


dziedava 01.novembris, 06:39

Cauri daudziem foto stiepjas tievi pavedieni (neskaitot to resno striķi), vajadzētu tiem labāku tuvplānu - vai uz tiem nav bumbuļveida paresninājumi dažās vietās. Resp., jāsaprot, vai tie ir sēņu pavedieni, vai kapilīcijs. Mizas sveķenīti es tā pārliecinoši neesmu mikroskopējusi. Nezinu, vai tai var būt līdzīgas sporas kā mainīgajai sveķenītei, bet mizas sveķenītei sporas mazliet grupējas (to var nepamanīt) un galvenais - tai ir tādi tievi gludi kapilīcija pavedieni ar maziem bumbulīšiem.


Vīksna 01.novembris, 03:22

Paldies !


CerambyX 31.oktobris, 20:40

Nu ja būtu Baikāla krīklis vai vismaz baltacis... :)


adata 31.oktobris, 20:33

Kamēr gudrojos, Julita paspēja pirmā!


adata 31.oktobris, 20:31

Pie cepļa gluži gan nē! Lai pārāk strauji nesakalst, istabas temperatūrā var. Vispār, uz kāda šķīvīša mitru salveti, virsū paraudziņu, vēl virsū var kādu plastmasas vāciņu/kārbiņu uzlikt, tā, ar spraugu, lai elpo. Ik pa laikam jāvēro, lai nesāk pelēt.


dziedava 31.oktobris, 20:23

Uz mitrām salvetēm vai kā citādi (slēgtā/pusvirus kastītē), lai saglabājas mitrums, kamēr nobriest. Baidos, ka ceplis to varētu nenodrošināt.;D


meža_meita 31.oktobris, 19:50

Varu likt pie cepļa? :D


Ziemelmeita 31.oktobris, 18:53

Paldies, Vija!


adata 31.oktobris, 17:37

Varbūt tīģerkrāsas pārslainīte? Kātiņš oranžs, galviņa vēl melna.


dziedava 31.oktobris, 17:34

Bet paraudziņš ir mitrumā? Jo te varētu būt vēl ilgi jābriest, jo rudens


meža_meita 31.oktobris, 17:04

Ir arī paraudziņš, mājās uzbildēšu. Šī bija pļurzīgā stadija. :)


guta7 31.oktobris, 16:18

Man jau arī tā šķiet, bet lai noskaidrotu precīzi, nāksies ar kāpnēm doties uz mežu. :)


Ziemelmeita 31.oktobris, 15:04

Paldies,Julita!


dziedava 31.oktobris, 14:22

Ja ir iespējams, pieliec vēl kādu foto. Skats, kopskats un tuvplāns neparasts.


roosaluristaja 31.oktobris, 13:12

Laikam Jums taisnība. Nepietiekami vērīgi apskatīju pirmo attēlu


Martins 31.oktobris, 12:17

Ja kāds ar labāku fototehniku ir Cēsu pusē, varbūt var piebraukt pie šī dīķa un labāk nodokumentēt to pīli? Pieņemu, ka pat ar ne pārāk lielu teleobjektīvu var pat nekāpt nost no asfalta... :)


Vīksna 31.oktobris, 12:12

Paldies !


Toms Čakars 31.oktobris, 11:48

Paldies! Nebiju šādā formā redzējis. Bet vai tās adatiņas nevelk, piemēram, uz dzelteno īszobi Steccherinum ochraceum?


roosaluristaja 31.oktobris, 11:21

Manuprāt varētu būt Sarcodontia crocea. Pēc skata apmēram ir, uz pīlādžiem var augt


IlzeP 31.oktobris, 09:58

Skaidrs, paldies, es domāju, ka varbūt ar domu, ka "nezināmie" uzlec pirmajā lapā. Man gan šķiet, ka labāk tomēr likt grupu - ka tad ir vairāk cerību, ka eksperts paskatīsies. Atlasīju SNP bezmugurkaulniekus un sapratu, ka šādi "nezināmie" paliek ārpus.


kamene 31.oktobris, 09:19

Paldies, Vija!


kamene 31.oktobris, 09:17

Paldies, Uldi!


dziedava 31.oktobris, 08:24

Izskatās, ka šajā paraugā maldinoši bijis, ka sugas raksturīgākās pazīmes nebija tik izteiktas. Resp., sārtsporu vilkpienaines galvenās pazīmes ir izteikti rozā sporu masa un mazi (tipiski līdz 3,5 mm) augļķermeņi. Bet sporu masa ar laiku izbalē, un skatītais paraugs vairs bija tikai ar bāli rozā sporām (šobrīd sporu masa jau dzeltena), un izmēri, lai arī kopumā bija tipiski, tomēr atsevišķi eksemplāri bija ļoti lieli (līdz 5 mm), kamdēļ atslēgā arī skatīju mazliet lielākas sugas. Bet citādi visas mikroskopiskās pazīmes atbilst L.roseosporum, un tāpēc arī nekādas citas sugas nesanāca. :)


ekologs 30.oktobris, 23:17

Sparģeļvabole (Crioceris duodecimpunctata).


IlzeP 30.oktobris, 21:02

Uudo Timm komentārs: "I don't dare to consider the animal a Sicista just based on the way it jumps. The jumps of haphazardly jumping Apodemus may just seem like they are jumping only on their hind legs."


adata 30.oktobris, 20:58

Paldies, Julita, par noteikšanu! Kad jau pasaka priekšā, tad arī es ievēroju atšķirību. Balta, mazliet arī ne tik plata kājiņa.


IlzeP 30.oktobris, 20:58

J. Ozoliņš šo neuzskata par pierādītu lāča konstatējumu


IlzeP 30.oktobris, 20:55

Pēc fotogrāfijām nav saprotams, ka darbojies lācis. Jānis Ozoliņš komentēja, ka medus garšo daudziem.


guta7 30.oktobris, 20:47

Paldies, Iveta!


dziedava 30.oktobris, 20:40

Šīs mikroskopiski mēdz būt grūtāk noteikt nekā no skata ;). Ar tik tīri baltu kāju es laikam tomēr ieteikšu nevākt :))


nekovārnis 30.oktobris, 20:38

Oi, šis pirms 10 gadiem :) Šodien liktu Asilidae, vai vismaz nezināms divspārnis.


adata 30.oktobris, 19:59

Eh, tomēr būs jāievāc, šķiet tik līdzīgi, ka jau apnika vākt...


dziedava 30.oktobris, 19:57

Tik balta kājiņa, ka gribas teikt, ka baltkāta


Osis 30.oktobris, 19:21

Paldies Uģi!


ekologs 30.oktobris, 18:57

Aha.


IlzeP 30.oktobris, 18:47

Parastā otiņaste?


IlzeP 30.oktobris, 18:46

Apaļlapu ziemciete?


IlzeP 30.oktobris, 18:40

Piezīmēs rūsganā kliņģerene. Jālabo uz to?


IlzeP 30.oktobris, 18:37

Ja nav gļotsēne...


IlzeP 30.oktobris, 18:34

Marek, vai Tev bija kāda doma šim un citiem likt "Nezināms", nevis, piemēram, nezināma laupītājmuša?


IlzeP 30.oktobris, 18:26

Cikāde??


IlzeP 30.oktobris, 11:07

Būtu smuka bilde... :)


IlzeP 30.oktobris, 10:52

Atļāvos iekomentēt piezīmēs (jo komentāri neparādās datu atlases tabulā).


Vīksna 30.oktobris, 10:11

Paldies !


Mari 30.oktobris, 08:37

Paldies, Julita! :)


VijaS 29.oktobris, 22:18

Ir līdzīga, jā, bet apakšā nav "lapiņas".


dziedava 29.oktobris, 22:16

Ahh, cik skaisti foto! :)) Jā, vajadzētu būt.


Mari 29.oktobris, 22:02

Varētu būt Rūsainā sprodzīte (Heterotrichia ferruginea)?


meža_meita 29.oktobris, 20:50

Paldies Astra! Izteicu komplimentu, dabūju pretī vēl lielāku :D :))


meža_meita 29.oktobris, 20:45

Liels paldies par noteikšanu! Jā, dzīvs liels ozola zars, uz zara ķērpis uz ķērpja gļotsēne :)


meža_meita 29.oktobris, 20:44

Liels paldies par darbu, negaidīju tik ātru noteikšanu!


Acetons 29.oktobris, 20:43

Nepārbaudīju.


Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:19

Apskatīju Jūsu pievienoto linku un nē, tā bija daudz baltāka un daudz mazākiem tumšiem lāsumiem. Krēslā uzreiz bija saprotams, ka kaut kas balts uz ceļa, nevarēja saprast kas. Tikai kad pagrieza galvu, sapratām, ka pūce


Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:15

Tā bija balta, ar tumšiem lāsumiem. Liela. Neviens no mums nekad nebija redzējis baltu pūci.


Gaidis Grandāns 29.oktobris, 19:07

Visticamāk, ka novērota urālpūce http://www.putni.lv/strura.htm


Ivetta 29.oktobris, 07:00

Paldies, Uģi!


adata 28.oktobris, 21:24

Būs sēne, villainā pūklodīte


dziedava 28.oktobris, 20:07

Burvīgs paraugs :))


guta7 28.oktobris, 19:01

Paldies, Julita! Saprotu, ka esmu pasteigusies.


dziedava 28.oktobris, 18:33

Atļaušos pavaicāt vēlreiz - uz dzīva koka? Paraugam klāt rakstīts, ka uz ozola, bet nav teikts, vai dzīva.


dziedava 28.oktobris, 18:10

Reticularia splendens Latvijā ir ļoti gribēta suga, bet vēl nav izdevies to droši noteikt nevienam paraugam. Lai apstiprinātu jaunu sugu Latvijā, noteikti nepieciešama mikroskopēšana - pirmkārt jāskatās kapilīcija struktūra. Šobrīd nesaku ne ka var būt, ne ka nevar būt, jo jau vairākkārt ir licies, ka ir, bet mikroskopija to neapstiprināja.


Igors 28.oktobris, 17:11

Paldies


Vīksna 28.oktobris, 12:01

Tagad mazāk redzu, vēl samin kādu. Bet 2 šodien vēl atradu un speciāli Uģim nobildēju, kad klausījos viņa stāstījumu, arī par šo vaboli.


Ivars Leimanis 28.oktobris, 09:34

augstā skrajlape


dziedava 28.oktobris, 06:56

Kā to "elastically expanding" pārbaudīt man gan nav ne jausmas


dziedava 28.oktobris, 06:55

Jā, ļoti uzskatāmi! Vēlāk palasīšu Nannengu, viņa ir viena no Lamproderma elasticum sugas aprakstītājām. Oficiālajā aprakstā gan par tādu pseido nekā nav, bet tikai par to, ka tas kapilīcijs ir staipīgs (tāpēc elasticum) : "Columella (..) ending in a bulbous swelling. Capillitium reaching from the swollen part of the columella to the peridium (radiating), loosely attached at the ends, slender, dense, flexuose (somewhat undulate in the second cited specimen) (..) with many short thorny free ends outwards, readily detached and expanding elastically. (..) Elastically expanding capillitium ir rare in Lamproderma. (..) The name refers to the elastically expanding capillitium. "


Mari 27.oktobris, 21:33

Par parūku - trāpīgi :D :D Jā, ir perīdija paliekas apakšā :) Pēdējie divi foto.


VijaS 27.oktobris, 21:16

Paldies, Julita, ka tiki ar šo skaidrībā :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts