2018. gads jau sen kā aizgājis, un varētu teikt, ka par tik senām lietām vairs nav ko daudz runāt, jo ir taču 2019. gads ar jauniem notikumiem, jauniem piedzīvojumiem un jauniem izaicinājumiem! Taču, spriežot pēc Dabasdati.lv lasītāju intereses, ir atsevišķi 2018. gada notikumi, pie kuriem acīmredzot ir tomēr vērts atgriezties, jo ne viss ir ticis pateikts un pastāstīts. Šis ieraksts būs attiecīgi veltīts 2018. gada vienam no dabas simboliem - Gada Kukainim jāņogu raibenim (Polygonia c-album), un beidzot aplūkosim, kā tad mums visiem bija veicies ar jāņogu raibeņa ieraudzīšanu. Ņemot vērā, ka konspektīvs 2018. gada ziņojumu apkopojums ir jau atrodams Julitas Klušas rakstā, tad centīšos neatkārtoties un attiecīgi mēģināšu uz šo Gada Simbolu akciju paraudzīties no kādiem citiem rakursiem, kā arī varbūt atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem, kas izskanēja komentāros pie iepriekš pieminētā raksta.

Pirms ķeramies pie galvenā, īsi atgādināšu, kāpēc tieši jāņogu raibenis tika izvēlēts par Gada Kukaini 2018. Ņemot vērā, ka 2018. gads bija Latvijas simtgades jubilejas gads, tad arī Latvijas Entomoloģijas biedrība mēģināja atrast tādu simbolu, kas varētu kaut kādā mērā simbolizēt šo apaļo skaitli 100. Izvēle krita par labu Jāņogu raibenim, jo tauriņa spārnu zīmējumā ir vērojams balts C burta formas plankums, bet romiešu ciparu sistēmā ar burtu C savukārt apzīmē skaitli 100. Tātad - simtgades tauriņš! Protams, arī citas kvalitātes šai sugai šķita gana atbilstošas šāda simbola godam - tā ir bieži sastopama, lido samērā ilgu laiku un ir viegli atpazīstama. Līdz ar to savu simtgades tauriņu ieraudzīt un atrast būtu iespēja praktiski jebkuram nekā ja simbols būtu reta, īsu brīdi sastopama vai grūti atpazīstama suga. Te varbūt jāpiekrīt vienai no kritiskajām piezīmēm, ka dažādās preses relīzēs u.c. informatīvajos materiālos netika varbūt īsti uzsvērts, ka, tā kā šī suga ir tiešām plaši izplatīta, tad atsevišķiem gada laikā veiktajiem novērojumiem tā nozīme nav tik būtiska - daudz būtiskāks ir apstāklis, ka cilvēks vispār ir centies šo simbolu dabā ieraudzīt un tas viņam ir sekmīgi izdevies. To, protams, jāmēģina ņemt vērā, un ir daudz rūpīgāk jāpārdomā un saprotamāk jāizskaidro. ko biedrība šajā gadījumā sagaida no konkrētā Gada Kukaiņa vērotājiem un meklētājiem, jo ir tādi gadi un attiecīgi izvēlēti simboli, kad ir tieši otrādi un katram novērojamam un sugas atradumam ir liela vai pat ļoti liela vērtība. 

 
1. tabula. Procentuālais jāņogu raibeņa ziņojumu skaits no kopejā diensatauriņu ziņojumu skaita

Bet nu vispirms mazliet par skaitļiem un citu statistiku. Kopā 2018. gadā tika ziņoti 206 jāņogu raibeņa novērojumi [šeit un citur nedaudz atšķirīgas metodikas dēļ skaitļi var nedaudz atšķirties no Julitas Klušas apkopotajiem skaitļiem. Te pamatā runa būs par 2018. gada ietvaros ziņotiem 2018. gadā veiktiem novērojumiem. Tehnisku iemeslu dēļ (DD.lv eksportējot datus atsevišķā ailītē nesaglabā pievienošanas datumu) datu apstrādē novērojumus diemžēl nevar grupēt un analizēt pēc novērojuma ziņošanas laika], kas ir 2. augstākais rezultāts pēc 2016. gada, kad tika ziņoti 296 novērojumi. Absolūtais novērojumu skaits, gan šajā kontekstā nav pats labākais rādītājs, jo novērojumu skaits gadu no gada var atšķirties tīri tikai novērotāju aktivitātes dēļ vien, jeb, jo vairāk kopumā tiek ziņoti tauriņi, jo, protams, visticamāk būs arī lielāks kādas sugas kopējais novērojumu skaits. 2016. gads ir labs piemērs tam, jo tajā gadā kopējais dienastauriņu novērojumu skaits bija gandrīz 2x lielāks kā 2018. gadā (~15k vs ~9k), un līdz ar to ir tikai loģiski, ka jāņogu raibeņi tad tika ziņoti vairāk. Tāpēc iespējams nedaudz labāks rādītājs ir procentuālais jāņogu raibeņa novērojumu daudzums no kopējā dienastauriņu novērojumu skaita. 1. tabulā redzams, ka neliels pieaugums tiešām 2018. gadā ir novērojams (2. augstākais pēdējo 5 gadu laikā), taču tīri personīgi man šķiet (uzreiz atvainojos citiem gudrākiem prātiem - matemātiski statistiskā ciparu analīzē ar būtiskuma faktoru aprēķināšanu šoreiz neiegrimšu), ka tas pieaugums nav tik liels, kā varētu sagaidīt, ja šis Gada Simbols tik tiešām būtu izraisījis ļoti lielu atsaucību un to cilvēki ziņotu simtiem. Tīri teorētiski šādai plaši izplatītai sugai pie augstas novērotāju aktivitātes varēja mierīgi būt novērojumu skaits robežās starp 500 un 1000.

2. tabula. Jāņogu raibeņa ziņotāju skaits katrā no pēdējiem 6 gadiem. 

Tā kā viens no mērķiem bija aicināt cilvēkus paraudzīties dabā un pievērst vairāk uzmanību kaut kam tādam, kam varbūt ikdienā uzmanība netiek pievērsta (dienastauriņiem - konkrēti jāņogu raibenim), tad daudz interesantāka varētu būt statistika, cik vispār šogad kopumā cilvēki ziņoja jāņogu raibeni portālā Dabasdati.lv un, kas galvenais - cik cilvēki bija tādi, kas šo sugu ziņoja pirmo reizi (tātad pieņemot, ka starp tiem bija tiešām kāds, kas šo sugu dabā ieraudzīja un atpazina pirmo reizi). 2. tabulā redzams, ka 2018. gadā gan vēsturiski ir lielākais jāņogu raibeņa novērotāju skaits - 76 dažādi novērotāji! Arī 28 jaunie ziņotāji ir visumā labs rādītājs - tikai 2016. gadā bija tikpat. Procentuāli gan jaunie jāņogu raibeņa ziņotāji sastādīja tikai 37%, bet tas, kombinācijā ar augsto kopējo novērotāju skaitu, droši vien vienkārši liecina to, ka akcijas rezultātā par jāņogu raibeni atcerējās un mērķtiecīgi vismaz 1x ziņoja virkne cilvēku, kas ar jāņogu raibeni jau iepriekš ir bijuši pazīstami. Tas savā ziņā arī nav slikts rezultāts, jo tīri teorētiski var liecināt par to, ka pēdējos gados ir pieaudzis to cilvēku skaits, kam ir radusies lielāka vai mazāka interese par dienastauriņiem un biežāk sastopamās sugas prot jau atpazīt. Protams, no otras puses skatoties - 28 cilvēki, kas pirmo reizi ziņojuši jāņogu raibeni, tomēr visumā ir ļoti ļoti neliels daudzums. Par veiksmīgi aizvadīta Gada Kukaiņa akciju to varētu uzskatīt, ja jauno ziņotāju skaits būtu ap 100 vai pat vairāk.

1. attēls. Jāņogu raibeņa novērojumu telpiskais izvietojums 2018. gada sākumā. 

1. attēls. Jāņogu raibeņa novērojumu ģeogrāfiskais izvietojums 2018. gada beigās. 

Trešais aspekts, ko var paskatīties, ir novērojumu ģeogrāfiskais izvietojums. Pirms 2018. gada sezonas jāņogu raibeņa izplatības kartē pēc Dabsdati.lv ziņojumiem (ja apkopotu visus visus vēsturiski un jebkādi citi zināmos sugas novērojumus, tad šāda karte, protams, izskatītos kardināli savādāk) bija vairāki "baltie plankumi" (1. attēls) jeb novadi, kuros suga nebija vēl novērota (g.k. Tauriņu Vērošanas akcijas kontekstā). Precīzi bija 12 šādi novadi. Pēc 2018. gada sezonas pieci novadi tika "aizkrāsoti", un līdz ar to palikuši 7 novadi, kuros suga līdz 2019. gada sākumam vēl nebija ziņota (2. attēls). Skaidrs, ka salīdzinot ar citiem gadiem šie 5 papildus aizkrāsotie novadi nav nekas īpašs un patiesībā ir vēsturiski viens no zemākajiem rādījumiem, taču tīri loģiski skaidrs, ka novadu skaits ir ierobežots (kopā - 119 novadi un pilsētu teritorijas) un gadiem ejot pat tīri potenciāli nebūs iespējams vairs sasnieg tādus skaitļus kā gados, kad lielākā daļa no novadiem bija vēl "tukši" jeb bez jāņogu raibeņa ziņojumiem. Tādā kontekstā nedaudz interesantāks šķita fakts, ka 5x5 kvadrātu aizpildījuma ziņā 2018. gads gan pārāk no kopainas neizkrita un ar 59 jauniem kvadrātiem uzrādīja vēsturiski 3. labāko rezultātu. Protams, kopumā skatoties – 5x5 kilometru kvadrātu tīkls joprojām izskatās tukšs un nabadzīgs ar ļoti daudz tukšumiem Latvijas teritorijā. Ja gribētu domāt par kādu Latvijas dienastauriņu atlantu vai ko tamlīdzīgu, tad vēl milzīgs darba apjoms būtu jāpaveic, lai varētu runāt, ka Latvijas teritorija būtu apsekota (ja ne gluži pilnībā, tad vismaz tās lielākajā daļā būtu pabijis kāds tauriņu vērotājs).

Tas īsumā par skaitļiem. Ja ķeras pie nedaudz ezotēriskākas analīzes, tad pats pirmais, ko ir vērts atzīmēt, protams, ir tas, ka visi šie cipari izskatītos absolūti savādāk (= daudz labāk), ja pirms tam vairākus gadus pēc kārtas nebūtu notikusi Tauriņu vērošanas akcija. Tieši šīs akcijas dalībnieku augstā aktivitāte (īpaši 2016. gadā) veidoja ļoti augstvērtīgu "fonu", pret ko tāda vienkārša Gada Kukaiņa akcija, saprotams, ka konkurēt īpaši nevarēja. Ja Tauriņu vērošana akcija nebūtu notikusi, tad ļoti iespējams, 2018. gada novērojumi diezgan stipri izceltos uz citu gada fona. Tātad - tīri Dabasdati.lv kontekstā, ja ir vēlme iegūt procentuāli vai kā citādi būtisku novērojumu skaita pieaugumu, tad visproduktīvākie simboli būs tādi, kas iepriekš portāla lietotājiem nav bijuši pārāk plaši pazīstami un ziņoti nelielu skaitu reižu. Tās var būt arī plaši izplatītas sugas, kuru meklēšanai un atrašanai vienkārši ir kādas nianses.

Otra lieta, kas noteikti ietekmēja rezultātus, bija pašas Gada Kukaiņa akcijas aktivitātes, kas vienkārši nebija pietiekamas, lai sasniegtu un ieinteresētu plašāku novērotāju loku. Konkrēti portālā Dabsdati.lv tika publicēta tikai viena ziņa pašā gada sākumā, kas, protams, ir pārāk maz, lai uzturētu azartu un novērotāju aktivitāti augstākā līmenī. Par citu interneta resursu aktīvu izmantošanu nemaz nerunājot - tas tādu vai citu apstākļu dēļ praktiski netika darīts vispār. Lai sasniegtu lielāku aktivitāti, protams, gada laikā ir nepieciešamas vairākas ziņas tepat Dabsdatos, kā arī pēc iespējas vairāk publicēties un reklamēties citos sociālajos tīklos un dažādos portālos. Te gan neliela atkāpe - ja "visas olas liek vienā kulītē" jeb akcijas novērojumus interesentiem liek ziņot tikai vienā formātā (šajā gadījumā - portālā Dabasdati.lv), tad pastāv risks, ka tas var atspēlēties negatīvi, jo noteikti būs cilvēki, kas viena novērojuma dēļ nebūs ieinteresēti reģistrēties šajā portālā, jo mūsdienās visādu profilu un paroļu ir tik daudz, ka šāda it kā elementāra prasība, kas varbūt pat neprasa tik daudz laika, tomēr gadījuma rakstura ziņotājus var atbaidīt – ko tur lieku profilu un paroli taisīt, ko pēc tam tāpat aizmirsīsi. Protams, tas nav pat īsti akmens Dabasdatu dārziņā - drīzāk atgādinājums pašiem sev un citiem, ka nevajag aizmirst arī par citiem novērojumu ziņošanas veidiem, piemēram, e-pastos, feisbukos vai kā savādāk. Nenoliedzami tas sarežģī novērojumu apkopošanu, taču tiem, kas vēlas kaut ko ziņot, ir ērtāk, ja to var izdarīt vairākos veidos (kaut vai pa parasto pastu) nevis tikai vienā veidā. 

Nobeigumā bez šaubām vēlos arī atvainoties, ka šāds raksts vispār parādās tik vēlu, jo nenoliedzami jebkādās aktivitātēs, kurās tiek aicināta iesaistīties plašāka sabiedrība, atgriezeniskā saite ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas ļauj pēc tam visiem dalībniekiem novērtēt savu ieguldījumu un saprast, ka "izlietie sviedri" nav bijuši veltīgi. Jebkāda ilgstoša klusēšana no tādu vai citu akciju organizētājiem nenoliedzami rada tieši pretējo efektu, un tur neko pat īsti pārmest nevar - dalībniekiem ir visas tiesības justies aizvainotiem, ka par viņu novērojumiem neviens nav licies ne zinis. "Kāda jēga tad ir ziņot?" Protams, ideālā pasaulē tā nekad nenotiktu un atgriezeniskā saite vienmēr tiktu nodrošināta, taču... ideālā pasaule šī laikam nav (atliek vien mazliet paraudzīties aiz loga, lai to saprastu). Bet - vienmēr ir cerība, ka katras nākamās Gada simbola vai citas akcijas organizētājs būs mācījies no savām un citu kļūdām. Un, manuprāt, aktīvas diskusijas bez šaubu ēnas tikai palīdz izvairīties no līdzīgiem gadījumiem, jo.. ja neviens neko nesaka - tātad viss taču kārtībā! Līdz ar to - aicinu nevienu neklusēt un visus droši zem šī ieraksta izteikt savas "sāpes",  komentārus un viedokļus, kas ir laika gaitā radušies un sakrājušies. Kā sacīt jāsaka - māksla rodas mokās, un arī te cerams diskusiju ceļā mēs varētu izkristalizēt to ideālo Gada Simbolu akciju (ne tikai Gada Kukaiņa - arī citu simbolu kontekstā) no dalībnieku viedokļa.

Veiksmi vēlot,

Gada Kukainis 2018 akcijas organizators

Uģis Piterāns

Latvijas Entomoloģijas Biedrība