Aktīvie lietotāji: 203 Šodien ievadītie novērojumi: 487 Kopējais novērojumu skaits: 1829049
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Jāņogu raibenis - Gada Kukainis 2018. Atskats un pārdomas.
Pievienots 2019-05-06 16:02:06

 

2018. gads jau sen kā aizgājis, un varētu teikt, ka par tik senām lietām vairs nav ko daudz runāt, jo ir taču 2019. gads ar jauniem notikumiem, jauniem piedzīvojumiem un jauniem izaicinājumiem! Taču, spriežot pēc Dabasdati.lv lasītāju intereses, ir atsevišķi 2018. gada notikumi, pie kuriem acīmredzot ir tomēr vērts atgriezties, jo ne viss ir ticis pateikts un pastāstīts. Šis ieraksts būs attiecīgi veltīts 2018. gada vienam no dabas simboliem - Gada Kukainim jāņogu raibenim (Polygonia c-album), un beidzot aplūkosim, kā tad mums visiem bija veicies ar jāņogu raibeņa ieraudzīšanu. Ņemot vērā, ka konspektīvs 2018. gada ziņojumu apkopojums ir jau atrodams Julitas Klušas rakstā, tad centīšos neatkārtoties un attiecīgi mēģināšu uz šo Gada Simbolu akciju paraudzīties no kādiem citiem rakursiem, kā arī varbūt atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem, kas izskanēja komentāros pie iepriekš pieminētā raksta.

 

Pirms ķeramies pie galvenā, īsi atgādināšu, kāpēc tieši jāņogu raibenis tika izvēlēts par Gada Kukaini 2018. Ņemot vērā, ka 2018. gads bija Latvijas simtgades jubilejas gads, tad arī Latvijas Entomoloģijas biedrība mēģināja atrast tādu simbolu, kas varētu kaut kādā mērā simbolizēt šo apaļo skaitli 100. Izvēle krita par labu Jāņogu raibenim, jo tauriņa spārnu zīmējumā ir vērojams balts C burta formas plankums, bet romiešu ciparu sistēmā ar burtu C savukārt apzīmē skaitli 100. Tātad - simtgades tauriņš! Protams, arī citas kvalitātes šai sugai šķita gana atbilstošas šāda simbola godam - tā ir bieži sastopama, lido samērā ilgu laiku un ir viegli atpazīstama. Līdz ar to savu simtgades tauriņu ieraudzīt un atrast būtu iespēja praktiski jebkuram nekā ja simbols būtu reta, īsu brīdi sastopama vai grūti atpazīstama suga. Te varbūt jāpiekrīt vienai no kritiskajām piezīmēm, ka dažādās preses relīzēs u.c. informatīvajos materiālos netika varbūt īsti uzsvērts, ka, tā kā šī suga ir tiešām plaši izplatīta, tad atsevišķiem gada laikā veiktajiem novērojumiem tā nozīme nav tik būtiska - daudz būtiskāks ir apstāklis, ka cilvēks vispār ir centies šo simbolu dabā ieraudzīt un tas viņam ir sekmīgi izdevies. To, protams, jāmēģina ņemt vērā, un ir daudz rūpīgāk jāpārdomā un saprotamāk jāizskaidro. ko biedrība šajā gadījumā sagaida no konkrētā Gada Kukaiņa vērotājiem un meklētājiem, jo ir tādi gadi un attiecīgi izvēlēti simboli, kad ir tieši otrādi un katram novērojamam un sugas atradumam ir liela vai pat ļoti liela vērtība. 

 
1. tabula. Procentuālais jāņogu raibeņa ziņojumu skaits no kopejā diensatauriņu ziņojumu skaita

Bet nu vispirms mazliet par skaitļiem un citu statistiku. Kopā 2018. gadā tika ziņoti 206 jāņogu raibeņa novērojumi [šeit un citur nedaudz atšķirīgas metodikas dēļ skaitļi var nedaudz atšķirties no Julitas Klušas apkopotajiem skaitļiem. Te pamatā runa būs par 2018. gada ietvaros ziņotiem 2018. gadā veiktiem novērojumiem. Tehnisku iemeslu dēļ (DD.lv eksportējot datus atsevišķā ailītē nesaglabā pievienošanas datumu) datu apstrādē novērojumus diemžēl nevar grupēt un analizēt pēc novērojuma ziņošanas laika], kas ir 2. augstākais rezultāts pēc 2016. gada, kad tika ziņoti 296 novērojumi. Absolūtais novērojumu skaits, gan šajā kontekstā nav pats labākais rādītājs, jo novērojumu skaits gadu no gada var atšķirties tīri tikai novērotāju aktivitātes dēļ vien, jeb, jo vairāk kopumā tiek ziņoti tauriņi, jo, protams, visticamāk būs arī lielāks kādas sugas kopējais novērojumu skaits. 2016. gads ir labs piemērs tam, jo tajā gadā kopējais dienastauriņu novērojumu skaits bija gandrīz 2x lielāks kā 2018. gadā (~15k vs ~9k), un līdz ar to ir tikai loģiski, ka jāņogu raibeņi tad tika ziņoti vairāk. Tāpēc iespējams nedaudz labāks rādītājs ir procentuālais jāņogu raibeņa novērojumu daudzums no kopējā dienastauriņu novērojumu skaita. 1. tabulā redzams, ka neliels pieaugums tiešām 2018. gadā ir novērojams (2. augstākais pēdējo 5 gadu laikā), taču tīri personīgi man šķiet (uzreiz atvainojos citiem gudrākiem prātiem - matemātiski statistiskā ciparu analīzē ar būtiskuma faktoru aprēķināšanu šoreiz neiegrimšu), ka tas pieaugums nav tik liels, kā varētu sagaidīt, ja šis Gada Simbols tik tiešām būtu izraisījis ļoti lielu atsaucību un to cilvēki ziņotu simtiem. Tīri teorētiski šādai plaši izplatītai sugai pie augstas novērotāju aktivitātes varēja mierīgi būt novērojumu skaits robežās starp 500 un 1000.


2. tabula. Jāņogu raibeņa ziņotāju skaits katrā no pēdējiem 6 gadiem. 

Tā kā viens no mērķiem bija aicināt cilvēkus paraudzīties dabā un pievērst vairāk uzmanību kaut kam tādam, kam varbūt ikdienā uzmanība netiek pievērsta (dienastauriņiem - konkrēti jāņogu raibenim), tad daudz interesantāka varētu būt statistika, cik vispār šogad kopumā cilvēki ziņoja jāņogu raibeni portālā Dabasdati.lv un, kas galvenais - cik cilvēki bija tādi, kas šo sugu ziņoja pirmo reizi (tātad pieņemot, ka starp tiem bija tiešām kāds, kas šo sugu dabā ieraudzīja un atpazina pirmo reizi). 2. tabulā redzams, ka 2018. gadā gan vēsturiski ir lielākais jāņogu raibeņa novērotāju skaits - 76 dažādi novērotāji! Arī 28 jaunie ziņotāji ir visumā labs rādītājs - tikai 2016. gadā bija tikpat. Procentuāli gan jaunie jāņogu raibeņa ziņotāji sastādīja tikai 37%, bet tas, kombinācijā ar augsto kopējo novērotāju skaitu, droši vien vienkārši liecina to, ka akcijas rezultātā par jāņogu raibeni atcerējās un mērķtiecīgi vismaz 1x ziņoja virkne cilvēku, kas ar jāņogu raibeni jau iepriekš ir bijuši pazīstami. Tas savā ziņā arī nav slikts rezultāts, jo tīri teorētiski var liecināt par to, ka pēdējos gados ir pieaudzis to cilvēku skaits, kam ir radusies lielāka vai mazāka interese par dienastauriņiem un biežāk sastopamās sugas prot jau atpazīt. Protams, no otras puses skatoties - 28 cilvēki, kas pirmo reizi ziņojuši jāņogu raibeni, tomēr visumā ir ļoti ļoti neliels daudzums. Par veiksmīgi aizvadīta Gada Kukaiņa akciju to varētu uzskatīt, ja jauno ziņotāju skaits būtu ap 100 vai pat vairāk.


1. attēls. Jāņogu raibeņa novērojumu telpiskais izvietojums 2018. gada sākumā. 


1. attēls. Jāņogu raibeņa novērojumu ģeogrāfiskais izvietojums 2018. gada beigās. 

Trešais aspekts, ko var paskatīties, ir novērojumu ģeogrāfiskais izvietojums. Pirms 2018. gada sezonas jāņogu raibeņa izplatības kartē pēc Dabsdati.lv ziņojumiem (ja apkopotu visus visus vēsturiski un jebkādi citi zināmos sugas novērojumus, tad šāda karte, protams, izskatītos kardināli savādāk) bija vairāki "baltie plankumi" (1. attēls) jeb novadi, kuros suga nebija vēl novērota (g.k. Tauriņu Vērošanas akcijas kontekstā). Precīzi bija 12 šādi novadi. Pēc 2018. gada sezonas pieci novadi tika "aizkrāsoti", un līdz ar to palikuši 7 novadi, kuros suga līdz 2019. gada sākumam vēl nebija ziņota (2. attēls). Skaidrs, ka salīdzinot ar citiem gadiem šie 5 papildus aizkrāsotie novadi nav nekas īpašs un patiesībā ir vēsturiski viens no zemākajiem rādījumiem, taču tīri loģiski skaidrs, ka novadu skaits ir ierobežots (kopā - 119 novadi un pilsētu teritorijas) un gadiem ejot pat tīri potenciāli nebūs iespējams vairs sasnieg tādus skaitļus kā gados, kad lielākā daļa no novadiem bija vēl "tukši" jeb bez jāņogu raibeņa ziņojumiem. Tādā kontekstā nedaudz interesantāks šķita fakts, ka 5x5 kvadrātu aizpildījuma ziņā 2018. gads gan pārāk no kopainas neizkrita un ar 59 jauniem kvadrātiem uzrādīja vēsturiski 3. labāko rezultātu. Protams, kopumā skatoties – 5x5 kilometru kvadrātu tīkls joprojām izskatās tukšs un nabadzīgs ar ļoti daudz tukšumiem Latvijas teritorijā. Ja gribētu domāt par kādu Latvijas dienastauriņu atlantu vai ko tamlīdzīgu, tad vēl milzīgs darba apjoms būtu jāpaveic, lai varētu runāt, ka Latvijas teritorija būtu apsekota (ja ne gluži pilnībā, tad vismaz tās lielākajā daļā būtu pabijis kāds tauriņu vērotājs).

Tas īsumā par skaitļiem. Ja ķeras pie nedaudz ezotēriskākas analīzes, tad pats pirmais, ko ir vērts atzīmēt, protams, ir tas, ka visi šie cipari izskatītos absolūti savādāk (= daudz labāk), ja pirms tam vairākus gadus pēc kārtas nebūtu notikusi Tauriņu vērošanas akcija. Tieši šīs akcijas dalībnieku augstā aktivitāte (īpaši 2016. gadā) veidoja ļoti augstvērtīgu "fonu", pret ko tāda vienkārša Gada Kukaiņa akcija, saprotams, ka konkurēt īpaši nevarēja. Ja Tauriņu vērošana akcija nebūtu notikusi, tad ļoti iespējams, 2018. gada novērojumi diezgan stipri izceltos uz citu gada fona. Tātad - tīri Dabasdati.lv kontekstā, ja ir vēlme iegūt procentuāli vai kā citādi būtisku novērojumu skaita pieaugumu, tad visproduktīvākie simboli būs tādi, kas iepriekš portāla lietotājiem nav bijuši pārāk plaši pazīstami un ziņoti nelielu skaitu reižu. Tās var būt arī plaši izplatītas sugas, kuru meklēšanai un atrašanai vienkārši ir kādas nianses.

Otra lieta, kas noteikti ietekmēja rezultātus, bija pašas Gada Kukaiņa akcijas aktivitātes, kas vienkārši nebija pietiekamas, lai sasniegtu un ieinteresētu plašāku novērotāju loku. Konkrēti portālā Dabsdati.lv tika publicēta tikai viena ziņa pašā gada sākumā, kas, protams, ir pārāk maz, lai uzturētu azartu un novērotāju aktivitāti augstākā līmenī. Par citu interneta resursu aktīvu izmantošanu nemaz nerunājot - tas tādu vai citu apstākļu dēļ praktiski netika darīts vispār. Lai sasniegtu lielāku aktivitāti, protams, gada laikā ir nepieciešamas vairākas ziņas tepat Dabsdatos, kā arī pēc iespējas vairāk publicēties un reklamēties citos sociālajos tīklos un dažādos portālos. Te gan neliela atkāpe - ja "visas olas liek vienā kulītē" jeb akcijas novērojumus interesentiem liek ziņot tikai vienā formātā (šajā gadījumā - portālā Dabasdati.lv), tad pastāv risks, ka tas var atspēlēties negatīvi, jo noteikti būs cilvēki, kas viena novērojuma dēļ nebūs ieinteresēti reģistrēties šajā portālā, jo mūsdienās visādu profilu un paroļu ir tik daudz, ka šāda it kā elementāra prasība, kas varbūt pat neprasa tik daudz laika, tomēr gadījuma rakstura ziņotājus var atbaidīt – ko tur lieku profilu un paroli taisīt, ko pēc tam tāpat aizmirsīsi. Protams, tas nav pat īsti akmens Dabasdatu dārziņā - drīzāk atgādinājums pašiem sev un citiem, ka nevajag aizmirst arī par citiem novērojumu ziņošanas veidiem, piemēram, e-pastos, feisbukos vai kā savādāk. Nenoliedzami tas sarežģī novērojumu apkopošanu, taču tiem, kas vēlas kaut ko ziņot, ir ērtāk, ja to var izdarīt vairākos veidos (kaut vai pa parasto pastu) nevis tikai vienā veidā. 

Nobeigumā bez šaubām vēlos arī atvainoties, ka šāds raksts vispār parādās tik vēlu, jo nenoliedzami jebkādās aktivitātēs, kurās tiek aicināta iesaistīties plašāka sabiedrība, atgriezeniskā saite ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas ļauj pēc tam visiem dalībniekiem novērtēt savu ieguldījumu un saprast, ka "izlietie sviedri" nav bijuši veltīgi. Jebkāda ilgstoša klusēšana no tādu vai citu akciju organizētājiem nenoliedzami rada tieši pretējo efektu, un tur neko pat īsti pārmest nevar - dalībniekiem ir visas tiesības justies aizvainotiem, ka par viņu novērojumiem neviens nav licies ne zinis. "Kāda jēga tad ir ziņot?" Protams, ideālā pasaulē tā nekad nenotiktu un atgriezeniskā saite vienmēr tiktu nodrošināta, taču... ideālā pasaule šī laikam nav (atliek vien mazliet paraudzīties aiz loga, lai to saprastu). Bet - vienmēr ir cerība, ka katras nākamās Gada simbola vai citas akcijas organizētājs būs mācījies no savām un citu kļūdām. Un, manuprāt, aktīvas diskusijas bez šaubu ēnas tikai palīdz izvairīties no līdzīgiem gadījumiem, jo.. ja neviens neko nesaka - tātad viss taču kārtībā! Līdz ar to - aicinu nevienu neklusēt un visus droši zem šī ieraksta izteikt savas "sāpes",  komentārus un viedokļus, kas ir laika gaitā radušies un sakrājušies. Kā sacīt jāsaka - māksla rodas mokās, un arī te cerams diskusiju ceļā mēs varētu izkristalizēt to ideālo Gada Simbolu akciju (ne tikai Gada Kukaiņa - arī citu simbolu kontekstā) no dalībnieku viedokļa.

Veiksmi vēlot,

Gada Kukainis 2018 akcijas organizators

Uģis Piterāns

Latvijas Entomoloģijas Biedrība

 

Pēdējie novērojumi
Fomitopsis betulina (syn. Piptoporus betulinus) - 2024-03-29 Ziemelmeita
Lycoperdon pyriforme - 2024-03-29 Ziemelmeita
Eurhynchium angustirete - 2024-03-29 Ziemelmeita
Coccothraustes coccothraustes - 2024-03-29 Arnis2
Ciconia ciconia - 2024-03-29 bišudzenis
Lanius excubitor - 2024-03-29 Snifs
Fringilla montifringilla - 2024-03-29 Arnis2
Nezināms
Ignotus
@ Rekmanis
Pēdējie komentāri novērojumiem
Anete PB 29.marts, 14:54

Paldies par komentāriem, ņemšu vērā!


roosaluristaja 29.marts, 12:32

"B" varētu, jā. Daudzām putnu sugām migrējošie putni dzied un viņus tāpat nav iespējams izfiltrēt no potenciāliem ligzdotājiem. Ja biotops ir piemērots sugas ligzdošanai, tad "B" ir O.K.


Kiwi 29.marts, 12:09

Paldies, Vija!


ekologs 29.marts, 11:38

Man kaut kā uz Kārklu raibeņa pusi velk :)


nekovārnis 29.marts, 11:16

Vai arī kārklu raibenis? Šorīt vairs nejūtos drošs :)


IlzeP 29.marts, 11:06

Domāju, ka B varbūt varētu likt (?)


Matrus 29.marts, 10:54

Sveicināti, paldies par gredzenota gulbja kontroli! Mātīte, 16+ gadi, apgredzenoju 08.04.2011. Buļļupē pie tilta, datubāzē kopā 21 kontrole, ligzdoja Vecdaugavas attekā no 2016. līdz 2020.g., pēdējo reizi novērota Daugavgrīvas jūrmalā pie bākas 14.06.2023. (kopā ar gredzenotu partneri EP290, kurš 20.10.2023. ar piepampušu kāju nogādāts uz rehabilitāciju "Drauga spārnā").


ekologs 29.marts, 10:47

Šis būs kāds no Rhagium sp. :)


ekologs 29.marts, 10:40

Ugunsvaboles (Schizotus pectinicornis) kāpurs :)


felsi 29.marts, 10:35

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 29.marts, 10:27

Gludvabole (Olibrus sp.). Iespējams, ka Olibrus bicolor. :)


Irbe 29.marts, 08:34

Melnā pīle? Tikai... tās oranžās pleznas...


Irbe 29.marts, 08:32

Sloka


Vīksna 29.marts, 08:22

Paldies !


Antarktīda 29.marts, 06:41

Paldies, tagad dabasdatu aplikācija automātiski iemet piezīmi B, paldies par korekciju


roosaluristaja 29.marts, 06:39

Minējums ir pareizs, tikai Latvijā šī suga neligzdo, tā kā pazīme "B" nederēs.


Antarktīda 29.marts, 06:36

Minējums uz mazo gauru, pēc baltā sānu spoguļa un baltās kakla daļas, maza izmēra ūdensputns


marsancija 29.marts, 00:49

:):):) Paldies, Uldi, ka pamanīji kļūdu! Krupi no vardes vismaz atšķiru, tik traki nav, vienkārši bildes sajaucu, skatoties mazā formātā. Par pašām vardēm 100% pārliecības nav, ja tās nav parastā krāsā. Galīgi jocīgi kļuva, kad pagājušajā pavasarī šīs pašas upītes bebru uzpludinājumā ieraudzīju zilas vardes. Brīnišķīgi vokalizēja. Pētīju binoklī- nu zilas! Fotografēju. Tā kā metās jau krēsla un kustonīši tramīgi, bildes diezko labas nesanāca, bet ZILAS! Labi, ka internetā atradu pierādījumu, ka man tomēr nerēgojās, bet tie ir purva varzu tēviņi riesta laikā.


nekovārnis 29.marts, 00:44

Iespējams airvabole Agabus undulatus


roosaluristaja 28.marts, 23:31

Pēc metodikas teritoriāla uzvedība skaitās, ja ir atkārtoti novērojumi ar vismaz nedēļu ilgu starplaiku. Ausainās pūces turklāt pašlaik aktīvi migrē un migranti var atbildēt uz ierakstu ar balsi vai spārnu klapēšanu tāpat kā lokāli putni. Tā kā lietot pazīmi "T", ja ir tikai viens atsevišķš novērojuma manuprāt ir diezgan pārsteidzīgi


picapica 28.marts, 22:56

paldies! skaists:)


Ziemelmeita 28.marts, 22:17

Paldies,Edgar.


Ziemelmeita 28.marts, 21:52

Kuram putnam pieder šī balss?


Ziemelmeita 28.marts, 21:45

Paldies,Uldi. Man jau likās,ka varētu būt zoss.


roosaluristaja 28.marts, 21:22

Kur ta nu krupis? Varde, tikai bišku jocīgākā krāsā


roosaluristaja 28.marts, 21:21

Ierakstā dzirdamas gan baltpiefres (augstākās, melodiskākās skaņas), gan sējas zosis. Vēl ir dzirdami dzilnīša saucieni


IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts