Aktīvie lietotāji: 312 Šodien ievadītie novērojumi: 1393 Kopējais novērojumu skaits: 2177508
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti
Pievienots 2019-01-19 21:53:53

2018. gada jūnija sākumā Dabasdatos bija publicēts aicinājums skaitīt sugas uz dižkokiem. Šajā rakstā – par aicinājuma rezultātiem.

Kamēr lasi raksta sākumu, aicinu apdomāt – cik sugu šajā Dabasdatu pētījumā varētu būt novērots uz viena koka? Cik pavisam? Vai biežāk novērotas sūnas, sēnes, kukaiņi, ķērpji, vai kāda cita sugu grupa? Kuras sugas biežākās? Savas hipotēzes pieraksti – pēc tam būs interesanti salīdzināt!

Pirms izsludināju aicinājumu apsekot dižkokus, ziņojot par visām uz koka atrastajām sugām, ilgi šaubījos, jo uzreiz bija skaidrs, ka realizēt nopietnu dižkoka apsekojumu nav viegli. Nepieradušai acij nav viegli nošķirt vienu sugu no otras, pat ja noteikšana līdz konkrētai sugai nav obligāta, jo pat eksperti parasti nav eksperti par visām sugām un to atšķiršanas pazīmēm. Turklāt rūpīgāks apsekojums prasa ilgāku laiku. Un tas viss pēc tam vēl jāapkopo!

Par akcijas sarežģītību, iesniedzot savus datus, rakstīja arī viena no dalībniecēm, Baiba Bambe: "Vispār uzdevums nebija tik viegls, kā sākumā varēja likties. Ātri vien sapratu, ka uz visiem dižozoliem ir ciprešu hipns, uz gandrīz visiem, kaut vai nedaudz, vāverastīte, bet pārējās sugas... nu jā, galvenokārt priekš manis "ķērpis nenoteikts"."

Taču, par spīti bažām, aicinājuma rezultāti krietni pārspēja domāto, par ko esmu ļoti pateicīga visiem, kas atsaucās! Līdz ar to iespējams ne tikai apkopot rezultātus, bet arī izdarīt pirmos secinājumus.

Ziņas par apsekotajiem dižkokiem iesūtīja septiņi ziņotāji (katrs par vienu līdz četriem dižkokiem), kopumā ziņojot par piecu sugu 14 kokiem no dažādām Latvijas vietām. Tie bija no knapi dižkoka kritēriju sasniegušiem līdz pat dižkokam sugas pārstāvju top 20. Visi lielākie jau bija Dabas retumu krātuves datubāzē reģistrēti, bet starp mazākajiem bija arī četri iepriekš neapzināti.


Pa kreisi – lielākais akcijas laikā ieziņotais iepriekš neapzināts dižkoks – dižozols Vestienas pagastā pie Liepu mājām ar apkārtmēru 4,90 m (foto: Baiba Bambe). Pa labi – viens no lielākajiem apsekotajiem dižozoliem – Brūveru ozols Rojas novadā; apkārtmērs – 7,25 m (foto: Vija Sileviča).

Ziņotāji un apsekoto dižkoku skaits (iekavās no tiem dižkoku skaits, kas iepriekš nebija apzināti): Vēsma Vijupe 4, Baiba Bambe 3 (1), Vija Sileviča 2 (1), Julita Kluša 2, Inguna Riževa 1 (1), Aija Amere 1 (1), Mārīte Ramša 1.

Ņemot vērā gana augsto uzdevuma sarežģītības pakāpi cilvēkam, kas nekad neko līdzīgu nav darījis, iegūtie rezultāti (sugu skaits) par konkrētajiem kokiem nav savstarpēji salīdzināmi, jo par dižkoka sugu, izmēru un atrašanās vietu būtiskāka loma bija veltītajam laikam un rūpīgai redzētā fotodokumentācijai. Taču fiksētās sugas jebkurā gadījumā liecina par šo sugu sastopamību un arī pamanāmību, tāpēc par redzētajām sugām tālāk rakstā būs analizēts vairāk.

Par vairumu apsekoto koku (deviņiem) ieziņotas mazāk nekā 10 sugas (1-8). Lielākā daļa koku tika apsekota tikai vienas dienas laikā, lielākoties vasarā. Vēsma Vijupe savus kokus apsekojusi vairākkārt, taču iespēja apsekot dižkoku visa gada griezumā, kā tas aicinājumā bija iecerēts, bija tikai Mārītei Ramšai, jo viņai dižkoks aug mājas pagalmā, līdz ar to arī apsekojumos iegūtie dati ir pielīdzināmi ļoti nopietnam pētījumam, ja vien izdotos visu atrasto arī līdz galam noteikt. Mārītei – cepuri nost par ieguldīto laiku un pūlēm!! Raksta beigās lasāmas arī viņas pašas pārdomas par šo pasākumu.

Kā redzams 1. tabulā, tieša sakarība starp koka apkārtmēru un sugu skaitu nav novērojama, jo būtiskāku lomu spēlēja fakts, cik rūpīgi apsekojums veikts. Uz Mārītes Ramšas apsekotā oša gada laikā novērots vairāk nekā pusotrs simts sugu! Tik lielisku rezultātu, izsludinot aicinājumu, nudien necerēju iegūt. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi parādīti 2. tabulā.

1. tabula. Apsekoto dižkoku skaits pa sugām, pēc apkārtmēra*


 *Iekavās norādīts uz viena dižkoka atrasto sugu skaits. Ar krāsām izcelti sugām bagātākie apsekojumi.

2. tabula. Sugām bagātākie dižkoku apsekojumi

Apsekotājs

Dižkoks

Vieta

Sugu skaits

Apkārtmērs

Apraksts

Vēsma Vijupe

Salas Pirmais ozols

Jūrmala

13

5,73 m

Aug koku pudurā. Dzīvi tikai galotnes zari.

Vija Sileviča

Brūveru ozols

Rojas novads

28

7,25 m

Aug klajā vietā. Veselīgs un spēcīgs. Senāk ir nolauzts viens no vadošajiem zariem, tur tagad ir caurums.

Julita Kluša

Bērzu ceļmalas ozols

Engures pag.

34

4,39 m

Ceļmalā; blakus jau paaugusies bērzu jaunaudze, bet agrākos laikos tur bija pļava.

Julita Kluša

Kleistu ielas bērzs

Rīga

42

3,06 m

Ielas malas apstādījumos

Mārīte Ramša

Osis "Kļaviņās"

Embūtes pag.

155-169

4,81 m

Aug pagalma malā. Iet bojā, daļa zaru nokaltuši.

Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita (summējot dažādu sugu novērojumos uz dažādiem kokiem) sadalījums pa sugu grupām parādīts 3. tabulā. Kā redzams, vislielākais novēroto sugu skaits (~1/3 no visām sugām) ir kukaiņiem, taču kopējais novērojumu un dižkoku, uz kuriem suga novērota, skaits lielāks ķērpjiem. Lai arī sūnas sastopamas uz dižkokiem bieži, novēroto sugu skaits ir būtiski mazāks, mazāks arī nekā sēnēm, kas novērotas uz mazāk kokiem, taču kopskaitā ar vairāk sugām un novērojumiem. Jāatzīmē, ka diezgan bieži novēroti arī zirnekļveidīgie, putni, gliemji un vaskulārie augi, katra sugu grupa veido ap 5% no visām novērotajām sugām

3. tabula. Dižkoku skaita, novēroto sugu skaita un novērojumu skaita sadalījums pa sugu grupām

Apskatot novēroto sugu skaitu uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām (4. tabula) var ievērot, ka ķērpju un kukaiņu (un pēc tam attiecīgi sūnu un sēņu) sugu īpatsvars lielāks ir vairumam dižkoku, neatkarīgi no uz konkrētā dižkoka novēroto sugu skaita.

4. tabula. Novēroto sugu skaits uz konkrētiem dižkokiem sadalījumā pa sugu grupām* 


 *Ar krāsām (sarkans -> dzeltens -> zaļš) izcelts to sugu grupu novērojumu skaits (ja attiecīgajā sugu grupā novēroto sugu skaits >1), kas ir lielākais konkrētā dižkoka (aiz sugas nosaukuma norādītais skaitlis ir tā stumbra apkārtmērs cm) apsekojumā.

Īpaši aizsargājamo, reto un zinātniski nozīmīgo sugu sarakstā (5. tabula) nav iekļautas vēl vairākas retas un varbūt pat Latvijai jaunas sugas, kuru noteikšanai būtu nepieciešama rūpīgāka izpēte. Tā kā atrast kaut vienu sugu no tabulā redzamā saraksta jau ir sasniegums, tad saraksta garums (16 sugas uz nosacīti patvaļīgi izvēlētiem 14 dižkokiem) vēlreiz apstiprina – dižkoki ir ne tikai vienkārši sugām bagāti, bet arī īpašām sugām bagāti! Te gan jāpiebilst, ka uz knapi dižkoka kritērijus sasniegušā bērza, lai arī tika novērots salīdzinoši daudz sugu (pēc novēroto sugu skaita šajā pētījumā pat 2. vieta), neviena īpaša suga novērota netika.

5. tabula. Īpaši aizsargājamās, retās un zinātniski nozīmīgās sugas*


*ĪA – īpaši aizsargājama suga; LSG – suga ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā; ML – sugai var veidot mikroliegumu; DMB – dabisku meža biotopu raksturojoša suga; IS – indikatorsuga, SPS – specifiskā suga.

No kukaiņiem (6. tabula) visvairāk jeb pusei no dižkokiem novēroti tauriņi, lielākoties dažādi naktstauriņi (sprīžmeši, tīklkodes, zāļsviļņi u.c.). Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku redzētas arī vaboles (praulvaboles, koksngrauži, smecernieki, smailvaboles u.c.), divspārņi (galvenokārt mušveidīgie) un plēvspārņi (lielākoties skudras, arī jātnieciņi u.c.). Blakšu kārta pārstāvēta ar sarkanblaktīm, zemesblakti, vairogblakti un mīkstblakti. No citiem kukaiņiem redzētas divu sugu ķērpjutis, arī zeltactiņa, laputs, cikādiņa, skarpijmuša un makstene.

6. tabula. Kukaiņu novērojumu sadalījums pa kukaiņu kārtām

Kukaiņu sugu uz dižkokiem tika novērots visvairāk no visām sugu grupām (gandrīz 100 novērojumi!), starp tām arī viena aizsargājamā suga, kas raksturīga dobumainiem kokiem – spožā skudra Lasius fuliginosus. Lielākoties uz dažādiem kokiem novērotas atšķirīgas kukaiņu sugas. Droši noteiktas ir tikai četras sugas (turklāt katra no savas kārtas!), kas atrastas uz vairāk nekā viena koka, un arī šīs četras sugas tikai uz diviem kokiem katra, visas uz ozoliem.


Biežāk novērotās kukaiņu sugas: spožā skudra
Lasius fuliginosus (foto: Vija Sileviča), sarkanblakts Pyrrhocoris apterus (foto: Vēsma Vijupe), ievu tīklkode Yponomeuta evonymella (foto: Mārīte Ramša) un smailvabole Scaphidium quadrimaculatum (foto: Mārīte Ramša).

Vairāk novērojumu nekā kukaiņiem – apmēram trešdaļa no visiem – ir ķērpjiem, tie arī atrasti uz lielākās daļas dižkoku (11 no 14), tomēr sugu skaits ķērpjiem novērots mazāks nekā kukaiņiem. Tas varētu liecināt par to, ka kukaiņi uz dižkokiem kopumā sastopami vairāk, taču ķērpji nebēg, vieglāk novērojami un nofotografējami, tāpēc arī novērojumu ir vairāk. Biežāk novērotās ķērpju sugas: ramalīna Ramalina pollinaria, plūmju evernija Evernia prunastri un rievainā parmēlija Parmelia sulcata (uz 5-6 dižkokiem). Citas biežāk novēroto ķērpju ģintis: fiscijas Physcia sp., pertuzārijas Pertusaria sp., sienasķērpji Xanthoria sp., lekanoras Lecanora sp.


Rievainā parmēlija Parmelia sulcata ir starp visbiežāk novērotajām ķērpju sugām, taču Mārītei Ramšai uz oša to izdevās novērot ar apotēcijiem, kas gan ir reti! Foto: Mārīte Ramša

Te īpaši jāatzīmē Mārītes Ramšas pētījums uz dižā oša – viņai uz viena paša dižkoka izdevās novērot apmēram 50 sugu ķērpjus (pavisam šajā Dabasdatu pētījumā novērotas 68-77 ķērpju sugas, kas ir vairāk nekā 10% no visām apzinātajām Latvijas ķērpju sugām). Iespējams, ka novērots arī vairāk sugu, bet tālākā noteikšana – dalīšana pa sugām jau kļuva pārāk sarežģīta, tāpēc sugu skaits norādīts aptuvens esošo zināšanu robežās.

Apkopojot šī pētījuma rezultātus, internetā uzgāju rakstu par citiem līdzīgiem ķērpju pētījumiem uz viena koka (te gan nav runa tieši par dižkokiem) pasaules mērogā (Sipman, Nöske 2005), kur tika secināts, ka mitrajos tropu mežos ķērpju sugu ir vairāk nekā mērenajā joslā. Uzsvērts, ka noteikto ķērpju sugu skaitu ietekmē gan koka augšanas vieta, gan pētnieka pieredze, gan metodoloģija, jo daudzas sugas var nebūt viegli sasniedzamas.

Tā dažādos pagājušā un šī gadsimta pētījumos uz viena koka atrasto ķērpju sugu skaits ir, piemēram, 12-55 (Franču Gviānā D-Amerikā); 45-84 (Venecuēlā, izmantots autoceltnis); 24-78 (Ekvadorā, rāpšanās ar virves palīdzību); 52 (ozolu mežā Lielbritānijā) u.c., kā arī uz viena krituša koka – 176 (Jaungvinejā), 76 (Tasmānijā). Vēl interesants fakts, ka Ekvadoras pētījums (ar 24-78 sugām uz koka jeb vidēji 56 sugām) tika atkārtots, kad koki bija nozāģēti, tātad apsekojami daudz pilnīgāk, iegūstot 56-129 sugas uz viena koka (vidēji – 80,8 sugas uz koka). Tika arī secināts, ka ķērpju sugu skaits atkarīgs gan no koka sugas, gan arī no koka apkārtmēra (vecuma) (Sipman, Nöske 2005).

Lai arī pētījumos tika apsekoti pavisam citu sugu un citā vidē auguši koki, arī Mārītes veiktā pētījuma rezultāti ļoti labi iekļaujas, vēlreiz apliecinot, ka uz dižkokiem tiešām ir daudz sugu, ka Mārīte veikusi tiešām rūpīgu apsekojumu, bet pavisam pilnīga uzskaite sugu skaitu vēl ievērojami palielinātu.

Daudzi ķērpji pēc foto vien ir grūti nosakāmi.


Pa kreisi (foto: Mārīte Ramša; uz oša) ir kāda no pertuzārijām. Ja pieliktu mēli un būtu rūgta, būtu bieži sastopamā rūgtā pertuzārija Pertusaria amara, bet bez pagaršošanas var tikai minēt. Savukārt pa labi (foto: Julita Kluša, uz ozola) esošo pertuzāriju noteikt palīdz raksturīgā dzeltenīgā krāsa. Dzeltenīgā pertuzārija Pertusaria flavida ir reta un aizsargājama suga.


Ķērpis Chrysothrix candelaris – no skata nešķiet īpaša (kā dzeltens pulveris), taču ir samērā reta ķērpju suga, kas šīs akcijas ietvaros uz dižozoliem novērota pat divas vai trīs reizes. Foto: Julita Kluša

Vairāk nekā 10% no visām sugām uz dižkokiem novērotas sēņu sugas, taču tikai divas sugas novērotas vairāk nekā uz viena koka, tostarp parastā sērpiepe Laetiporus sulphureus – pat uz 5 dižozoliem.

Sēņu sugu sadalījums pa dižkokiem ir nevienmērīgs. Visbiežāk uz dižkokiem (pusei no apsekotajiem kokiem) atrastas piepes, taču sugu skaita ziņā vairāk atrastas sēnes uz ķērpjiem, bet visas – uz viena dižkoka (7. tabula). Iespējams, uz citiem kokiem šādā skatījumā ķērpji nav pētīti.

7. tabula. Sēņu novērojumu sadalījums pa sēņu grupām


 


Šī pētījuma ietvaros Mārīte atradusi pat potenciāli jaunas sēņu sugas Latvijai – pa kreisi sēne Erythricium aurantiacum, kas lielākoties aug uz fiscijām jeb Physcia ģints ķērpjiem, bet pa labi sēne Merismodes sp. (iespējams, Merismodes anomalus), kas aug uz lapukoku mizas. Foto: Mārīte Ramša; uz oša.


Iespējams, visai bieži sastopama sēne uz ķērpjiem, taču maz ievērota – sēne Xanthoriicola physciae, kas parazitē uz sienasķērpjiem Xanthoria sp. Foto Mārīte Ramša; uz oša.

Visbiežāk uz dižkokiem novērotas sānsporogonsūnas jeb pleirokarpās sūnas – vairāk nekā puse no sugām, turklāt uz katra koka, kur atrastas sūnas, vismaz viena (8. tabula).

8. tabula. Sūnu novērojumu sadalījums pa sūnu grupām 


Biežākās uz dižkokiem novērotās sūnu sugas: ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme (uz 7 kokiem jeb pusei no apsekotajiem kokiem) un parastā vāverastīte Leucodon sciuroides (uz 5 kokiem). Vēl vairāk nekā uz viena dižkoka tika atrasta sprogainā slaidlape Homalothecium sericeum, noras vijzobe Syntrichia ruralis un lielā pūkcepurene Orthotrichum speciosum. Uz viena no kokiem tika novērota arī aizsargājama un reta suga – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula.


Pa kreisi – ciprešu hipns Hypnum cupressiforme var. cupressiforme, kuru foto autore Baiba Bambe komentējusi: "Tas laikam ir uz visiem ozoliem, kuri resnāki par roku." Pa labi – retākā no uz dižkokiem novērotajām sūnu sugām – nokarenā stardzīslene Antitrichia curtipendula uz Brūveru ozola, Vijas Silevičas foto.

Zirnekļveidīgajiem (14 sugas), līdzīgi kā vaskulārajiem augiem (10 sugas), visi novērojumi uz dažādiem kokiem ir atšķirīgi, t.i, neviena suga nav novērota divreiz. Nav novērotas vai noteiktas arī kādas retas vai citādi īpašas sugas.

Putnu sugas tika novērotas tikai uz diviem dižkokiem, kaut kopā 13 sugas – tas tikai liecina, ka putni dižkokus nesmādē, vien to novērošanai nepieciešams ilgāks laika periods – ar vienreizēju apmeklējumu nepietiek.


Meža pūce Strix aluco uz Kļaviņu (Mācītājmuižas) dižoša. Foto: Mārīte Ramša. Skaisto skatu autore gan piefiksējusi vēl pirms akcijas izsludināšanas, bet tā kā tas tomēr iekļaujas 2018. gadā, putns pie gada sugām pieskaitāms. Pavisam gada laikā Mārīte uz šī oša novēroja 12 putnu sugas, tai skaitā arī divas īpaši aizsargājamas sugas.

Uz vairāk nekā trešdaļas dižkoku novēroti arī gliemji. Biežāk novērotā suga – raibais vīngliemezis Arianta arbustorum (3 novērojumi).


 Vārpstiņgliemežu Clausiliidae sp. sugas ir grūti atšķiramas, viegli noteikt ir tikai gludo vārpstiņgliemezi Cochlodina laminata, jo tā čaula ir gluda (attēlā pa kreisi; foto: Vēsma Vijupe; uz ozola). Savukārt grūti savstarpēji atšķiramie vārpstiņgliemeži ar rievotu čaulu (pa labi; foto: Mārīte Ramša; uz oša) visi ir dabisku meža biotopu indikatorsugas.

No citām sugām biežākās – pa divām reizēm redzētas sliekas un mitrenes, kā arī ala, miga kādam dzīvniekam.

Kopumā akcijas laikā uz 14 dižkokiem veikti vairāk nekā 300 novērojumi vismaz 250 sugām – manuprāt, lieliski rezultāti, ņemot vērā, ka tamlīdzīgs pētījums tika organizēts pirmoreiz.

Noslēgumā aktīvākās ziņotājas Mārītes Ramšas pārdomas par sugu "vākšanu" uz dižkokiem, kas nemaz tik vienkāršs pasākums nebija:

"Izlasot par akciju, nopriecājos, jo patīk būt dabā un fotografēt ar konkrētu mērķi, turklāt šādi pasākumi vienmēr dod iespēju uzzināt kaut ko jaunu. Sākotnēji likās, ka uzskaite būs vienkārša, jo koku iespējams apskatīt jebkurā laikā – dižkoks osis aug manā sētā, tātad atliek tikai tam apiet apkārt un savākt sugas. Apsveru domu “pieķert” klāt arī kādu netālu augošu dižozolu.

Man entuziasms drusku noplok, kad izlasu, ka Julita jau vienā reizē uz dižkoka ieraudzījusi pārdesmit sugu. Saskaitu uz savējā līdz šim piefiksētās putnu sugas, dažas sūnas, dzelteno sienasķērpi un ramalīnas augšējos zaros. Njā, no manis šajā akcijā liela labuma nebūs. Bez tam mums ar fotoaparātu ir absolūta raksturu nesaderība, jo reiz, pēc kāda tauriņa lūkojoties, pamatīgi nogāžos, kā saka – zirgs gar zemi, pats gar zemi un pilna mute ar zemi, manā gadījumā – man mute ar zemi, fotoaparāts ar zemi un, neskatoties uz to, ka, aparātu sargājot, ietriecos ar seju nātrēs, bojājums objektīvā.

Kopš tā laika daudzmaz kvalitatīvas bildes iespējams uzņemt tikai saulainā laikā. Savukārt manām acīm piemetusies kaut kāda totāla gaismas nepanesamība. Caur saulesbrillēm mēģinu kaut ko saskatīt uz stumbra un priecājos, ja izdodas nofotografēt kādu ķērpi vai tā daļu, jo man kā nespeciālistei šķiet, ka zinātājam jau ar to pietiks.

Vēl grūtāk iet ar lidojošām un ātri rāpojošām radībām – neesmu paspējusi tās lāgā ieraudzīt, kad viņas jau ir prom, labākajā gadījumā atstājot par piemiņu kādu miglas bildi. Savukārt sīkie lidoņi vienkārši sastingst, saplūst ar stumbru un nav ieraugāmi. Problēma ir arī tā, ka stumbram piekļūt tik tuvu kā gribētos traucē sakņu kakls, kā arī netieku pie augšējiem zariem, un pat to apakšējās daļas ir tādā leņķi, ka, mēģinot kaut ko saskatīt, riskēju nogāzties augšpēdus. Labi, ka par mani apžēlojas vējš un ik pa laikam nomet kādu zariņu ar ķērpjiem.

Rezultātā guvums jau nav nemaz tik slikts, tikai samests datorā bez jebkādas sistēmas, un rudenī, pārskatot guvumu, saprotu, kādu ķīseli esmu savārījusi Julitai. Lai glābtu situāciju, mēģinu sameklēt ķērpjus vēlreiz, lai nobildētu detalizētāk un – tavu brīnumu – atkal un atkal ieraugu vēl nepiefiksētas sugas! Termiņi jau pārsniegti, bet es iekrītu azartā, neticami, ka iespējams ieraudzīt vēl kaut ko jaunu, pat sēnes uz ķērpjiem! Jā, ieraudzīt jau var, tikai mana kamera atsakās sadarboties – kvalitatīvas bildes tik sīkām lietām, tik pelēkā laikā – i neprasiet.

Kas to būtu domājis, ka uz viena koka tik daudz sugu! Ķērpju dažādība ir pārsteidzoša – uz katra nolūzuša, it kā "plika", sīka zariņa, tuvāk aplūkojot, izrādās vesela ķērpju pasaule, kurā grūti orientēties – nesaprotu, kur viens beidzas un cits sākas. Līdz ar to ķērpji kļuva par interesantāko sugu grupu un beigās iedzina pat azartā – uzmanīju katru nokritušo zariņu un mizu ar cerību atrast vēl ko neredzētu. Protams, ka lielākais prieks par sēni Erythricium aurantiacum, kas ir jauna suga Latvijā, un ar savu interesanto faktūru iepriecina arī sīko sēnīšu kolonija Merismodes sp., kas kvalitatīvā attēlā izskatītos kā īsts mākslas darbs.

Skaidrs, ka nākošreiz darītu savādāk – krātu sugu novērojumus atsevišķās mapītes, lai saprastu, kā un ko īsti esmu safotografējusi, kas vēl pietrūkst sugas noteikšanai, kā arī izveidotu savu galeriju ar ievietotajām sugām, lai novērstu atkārtošanos. Sev par attaisnojumu jāsaka, ka nedomāju, ka sugu būs tik daudz :)".


Dižais osis, uz kura Mārīte Ramša 2018. gadā novēroja vismaz 155-169 dažādas sugas. Foto: Mārīte Ramša.

Paldies Marekam Ieviņam, Ansim Opmanim, Uģim Piterānam, Rolandam Moisejevam, Mārtiņam Kalniņam, Uldim Ļoļānam, Inesei Cerai un Ivaram Leimanim, kuri ikdienišķi vai pēc konkrēta lūguma palīdzēja noteikt uz dižkokiem redzamās sugas, jo vienai visu "sašķirot" sugās būtu bijis daudzkārt ilgāk un grūtāk.

 

Literatūra

Sipman H.J.M., Nöske N.M. 2005. How many lichen species grow on a single tree? Observations in primary tropical forests compared.

 

Julita Kluša, dziedava.lv, Dabas retumu krātuve

2019-01-19

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Strix aluco - 2025-06-07 Anete PB
Motacilla alba - 2025-06-07 blinkija
Haemopis sanguisuga - 2025-06-07 inita_h
Caprimulgus europaeus - 2025-06-07 apogs apogs
Caprimulgus europaeus - 2025-06-07 dekants
Anas platyrhynchos - 2025-06-07 blinkija
Staphylinidae sp. - 2025-06-07 blinkija
Nezināms
Ignotus
@ Laimeslācis
Pēdējie komentāri novērojumiem
marsancija 07.jūnijs, 22:36

Padies Uģim par sugu noteikšanu!


Ance.p 07.jūnijs, 22:18

Vai šis ir kāds no sprīžmešiem? Vai arī pūcīte? Naktstauriņu jomā neesmu gudra, taču vēlos iepazīt :)


Amanda 07.jūnijs, 21:45

Dzērve


Amanda 07.jūnijs, 21:44

Krīkļi


Amanda 07.jūnijs, 21:43

Dzērve


ekologs 07.jūnijs, 20:53

Vairogblakts (Eurydema oleracea).


Eggy 07.jūnijs, 20:50

Paldies!


Kiwi 07.jūnijs, 20:50

Paldies, Mārtiņ, par sugas noteikšanu!


Kiwi 07.jūnijs, 20:47

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!


Kiwi 07.jūnijs, 20:44

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


zemesbite 07.jūnijs, 20:42

Paldies, Uģi!


Ivars Leimanis 07.jūnijs, 20:04

Piepe tā nav - vismaz bildēs poras nav saredzamas. Varbūt ogļmelnā grubulene Kretzschmaria deusta? Vismaz to "piedāvā" MI.


Ivars Leimanis 07.jūnijs, 19:56

Bet vai Dabasdatos vairs ir jēga labot vecos novērojumus? Tie jau aiztransportēti uz jauno Dabasdati.ornitho. Droši vien jālabo tur?


Ivars Leimanis 07.jūnijs, 19:52

Bumbuļu kātiņpiepe


Igors 07.jūnijs, 19:37

Domāju, ka šis putns ir Saxicola rubicola. http://www.putni.lv/txt/saxid/saxid.htmэ


Edgars Smislovs 07.jūnijs, 19:15

Tas pats tēviņš abos kolāžā saliktajos attēlos, saskatāmi tie paši gaišie plankumi uz galvas un vairākas identiskas sānu svītras.


IlzeP 07.jūnijs, 17:22

Paldies, Uģi!


inita_h 07.jūnijs, 16:30

Paldies!


W 07.jūnijs, 16:07

Artur, paldies!


ekologs 07.jūnijs, 15:48

Smecernieks (Cionus scrophulariae).


ekologs 07.jūnijs, 15:41

Smecernieks (Chlorophanus viridis).


ekologs 07.jūnijs, 15:38

Sprakšķis (Ampedus elegantulus).


ekologs 07.jūnijs, 15:36

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


ekologs 07.jūnijs, 15:35

Vairogblakts (Carpocoris fuscispinus).


ekologs 07.jūnijs, 15:31

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


ekologs 07.jūnijs, 15:28

Ragainā cikāde (Centrotus cornutus).


Ziemelmeita 07.jūnijs, 14:49

Paldies,par sugas noteikšanu.


Ziemelmeita 07.jūnijs, 14:45

Pievienoju mikroskopijas bildes. Izskatās,ka ir tīkliņš, bet nevaru saprast,kurai atbilst sporu izmēri, ja pareizi nomērīju. Kātiņš 2 mm, vālīte 7 mm.


Ziemelmeita 07.jūnijs, 13:17

Paldies par labojumiem,Uģi!


ekologs 06.jūnijs, 23:12

Manuprāt, Smecernieks (Cionus scrophulariae).


VitaS 06.jūnijs, 22:26

Kļūda datumā?


zemesbite 06.jūnijs, 22:12

Paldies, Uģi!


dziedava 06.jūnijs, 22:00

Interesantas mazas sporas. Būs jāpapēta vēl.


Ziemelmeita 06.jūnijs, 21:48

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 06.jūnijs, 21:48

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 06.jūnijs, 20:06

Rīt paskatīšos, šovakar jāsaliek novērojumiem bildes no kameras.


dziedava 06.jūnijs, 20:02

Jā, interesanti! Varbūt būs tīklotas sporas (t.i., adatiņas, no kuru punktiem virsmā veidojas tīkliņš)


Ziemelmeita 06.jūnijs, 19:45

Trešā un ceturtā bilde šodien, t.i. pēc 3 dienām. Izaugusi kāda no šokolādītēm. Rīt paskatīšos mikroskopā sporas.


ekologs 06.jūnijs, 19:04

Manuprāt, lapkoku tinējsmecernieks (Byctiscus betulae) :)


zemesbite 06.jūnijs, 19:00

Paldies, Marek!


dziedava 06.jūnijs, 18:59

Tā kā paraugs nav saglabāts telpiski, tad diemžēl nevar pateikt, vai iekšējās struktūras atbilstu baltajam ragansviestam. Skats mazliet mulsinošs un sporas ir ar tumšāku kārpu grupām. Tā kā ar tādām sporām ir vēl paraugi, tad tiks atlikts pie tiem, vrb ar laiku sapratīšu, vai tāds arī var būt baltais ragansviests, vai tas ir pavisam kas cits


Edgars Smislovs 06.jūnijs, 16:29

Vēlams pievienot aprakstu kas īsti ir redzēts dabā? Pēc šī foto manuprāt īsti neatbilst bišudzenim, bet iespējams ka telefona bildē putns ir pamatīgi izkropļots. Iespējams ir vēl bildes? Neatkarīgi no kvalitātes.


marsancija 06.jūnijs, 15:48

Meža tulpe


marsancija 06.jūnijs, 15:40

Paldies, Amanda, ka pamanīji! Iepriekš noteicējā pētīju zvirbuļnieku un kaut kā automātiski aizgāja :)


Lemmus 06.jūnijs, 15:09

Paldies,Julita!


Eggy 06.jūnijs, 11:08

Paldies par manas mistērijas atrisināšanu! Tagad varēšu mierīgāk gulēt, ja zinu,kas katru nakti aiz loga dzied. :)


IlzeP 06.jūnijs, 11:04

Šāds gļuks vēl nebija dzirdēts, paldies par ziņu!


dziedava 06.jūnijs, 10:10

Paldies :)


guta7 06.jūnijs, 09:49

Paldies par labojumu manai neuzmanības kļūdai!


Ziemelmeita 06.jūnijs, 09:45

Paldies, Mārtiņ, par labojumiem!


Diāna 06.jūnijs, 09:19

Jā, protams, ka parastā, tur kāds pārpratums gadījies, Maruta


spiigana 06.jūnijs, 08:22

Man aplikācijā gandrīz katru reizi ir jāatjauno sugu datu bāzi, citādi dati nevadās. Tieku līdz sugai un, kad gribu apstiprināt, atlec atpakaļ karte un jāsāk no jauna. Un katru reizi pēc atjaunināšanas verot vaļā, atkal stāv rakstīts, ka atjaunota 15.05. Nezinu, varbūt man tikai tāds gļuks...


adata 06.jūnijs, 07:54

Julita, šim nomainīju kritalas sugu no apses uz egli.


adata 06.jūnijs, 07:45

Labi, rakstīšu komentāru, kad mainīšu kritalas sugu, jāmēģina jau sākumā pēc iespējas precīzāk. Šajā gadījumā gļotsēne pati "palīdzēja" . Es arī savukārt domāju, ka jūs redzat autora izmaiņas...


CerambyX 05.jūnijs, 21:54

Forši!


dziedava 05.jūnijs, 21:39

Pēc krāsām arī stabili varētu iedomāties F.rufa, bet kopskats, stingrais gludais apvalks tam galīgi neatbilst.


dziedava 05.jūnijs, 21:36

Interesanti ar šo dzelteno gludo. Gludajiem vispār nevajadzētu būt tik dzelteniem, un sporas sanāca 6,5-7 mkm. Nu formāli sporām jābūt 7-9 mkm, tātad der, bet nu virs 7 mkm tur nerādās, un šī jau ir atkārtota mikroskopija. Pēc dzeltenuma dikti gribējās laevis, bet nu nesanāk.


dziedava 05.jūnijs, 21:17

Nu nez vai.. Tādi brīnumi līdz šim nav redzēti. Tavas sporas gan ir diezgan miglainas un salīdzināt grūti. Paraugu saglabāšu, varbūt kādreiz uznāks kāda apskaidrība :)


IlzeP 05.jūnijs, 20:12

Man noteikšanā nav nekādu nopelnu, uzticējos Raivo.


VijaS 05.jūnijs, 19:52

Hm, interesanti - stāvot uzblīdušas..?


VijaS 05.jūnijs, 19:49

Jā, tā sanāk.


dziedava 05.jūnijs, 19:49

Paldies, skaidrs. Tās piezīmes vajag likt Dabasdatos, lai citi arī var izlasīt. :)) Pēc apvalka es tagad rūsgano neminētu, bet atceros, ka savulaik mēs par to domājām, vai tā var būt. Šoreiz manas šaubas un izbrīns bija par treknām kārpām. Pēc kārpu vienmērīguma teiktu, ka F.leviderma, bet tam nav tik treknas kārpas redzētas. Tavā mikroskopijā tādu pat nav, normālas levidermas kārpas.


VijaS 05.jūnijs, 19:44

Mikroskopija gan priekš tām bālganajām iekšām ir šausmīgi dzeltena..


dziedava 05.jūnijs, 19:44

Vija, šoreiz kļūda minējumā. Tātad ar šādiem pēc foto vajag uzmanīties.


VijaS 05.jūnijs, 19:35

Kas vairs tik senus notikumus atceras... Piezīmēs rakstīts "pēc krāsas rūsganais ragansviests, pēc perīdija varbūt arī gludais, jau padrupis. Iekšas bālganas" - laikam starp šiem arī nevarēju izlemt, jo sporu izmēri derētu abiem. Un neatceros, kāpēc atdevu Tev, tas pat nav atzīmēts..


dziedava 05.jūnijs, 16:21

P.S. Paraugs ir pie manis un esmu arī mikroskopējusi :), bet mani interesē Tavi foto salīdzināšanai (paraugs tomēr vecs) un Tavs viedoklis par redzēto.


dziedava 05.jūnijs, 16:19

Te es redzu pierakstus par mikroskopiju, bet nav to foto un nav rezumē. Kāpēc? Priecātos, ja pieliktu foto un šaubas, kas traucēja noteikt sugu.


dziedava 05.jūnijs, 15:40

Mikroskopēju. Šobrīd pēc mikroskopijas iet uz "pagaidu" grupu, jo ir pāris pazīmes, kas nav raksturīgas tipiskam baltajam ragansviestam. Bet vrb netipiskam ir. :D Turpināšu pētīt šo grupu un tad ceru secināt līdz galam.


dziedava 05.jūnijs, 12:35

Jā, norādītām koku sugām būtu labi būt iespējami pareizām, jo es tos datus izmantoju :). Slikti, ka Dabasdatos nav redzams, ka tāds parametrs ir mainīts no autora puses. Ja kādreiz kādiem "veciem" datiem gadās ko tādu mainīt, labi būtu uzrakstīt komentārā, lai to var ņemt vērā.


Amanda 05.jūnijs, 07:29

Dzeguze


CerambyX 05.jūnijs, 03:47

Galvenais dziedātājs ierakstā ir krūmu ķauķis - tiem tiešām ir raksturīgi tā tumsā dziedāt.


marsancija 05.jūnijs, 00:59

Ceru, ka pareizi noteikta? Foto caur automašīnas logu, nav diezko skaidri.


marsancija 05.jūnijs, 00:27

Paldies Raivo un Ilzei par ķērpju sugām!


marsancija 05.jūnijs, 00:22

Paldies Valdai par kļūdas labojumu :)!


Eggy 04.jūnijs, 23:32

Vai audio fails ir pievienojies? Šonakt atkal ap 23:00 sāka dziedāt, tikai šoreiz Meža Pūce viena vai vairākas izdomāja pievienoties. :)


adata 04.jūnijs, 21:33

Tad man jānomaina kritalas suga arī "tīģerītim", kas pērn tur novērota.


adata 04.jūnijs, 21:31

Piedošanu, nomainīju laicīgi (no apses) uz pareizo, lai nejauc galvu.


Ivars Leimanis 04.jūnijs, 20:38

Lūdzu labot uz parasto sētaspiepi.


Ziemelmeita 04.jūnijs, 19:10

Paldies,Artur!


ekologs 04.jūnijs, 19:04

Gonioctena quinquepunctata


dziedava 04.jūnijs, 18:44

Ja ņem vērā grupēšanos no daudziem sīkiem augļķermeņiem, tad īsti nekam neatbilst. Ph.confertum vajag stipri lielākas sporas, Ph.virescens sākumā ir dzeltens, F.gyrosa nesastāv no "bumbiņām", bet izlocītiem augļķermeņiem, un sporas arī 7-11 mkm īsti te nav. Vēl izskatāms Ph.obscurum, kam sporas atbilst, bet sākumstadija aizdomīga un D=0,4-0,8 arī te gluži nav. Visbeidzot paliek pārslainā cukurīte, kam sporas stipri par mazu. Sākotnējā versija bija baltais ragansviests, kam tipiski eksemplāri sporas nav ar tumšākām grupām, bet tas jāpēta, vai tomēr nevar būt. Vai tie var izskatīties kā no daudziem augļķermeņiem veidoti - vēl jāpēta.


dziedava 04.jūnijs, 16:59

Šis burvīgais eks. būs mikroskopēts. Tumšāku kārpu grupu sporām nav :)


dziedava 04.jūnijs, 16:31

Ahā, tad suga skaidra. :) Sākumā piezīmēs, šķiet, bija apse, kas nelikās ticami šai sugai.


adata 04.jūnijs, 16:20

Julita, droši, ka egle. Priedes tur neaug. Ilgi pētīju kāda suga varētu būt, jo tajā uzkalniņā aug palielas apses. Līdz atradu sānā zara vietu, palauzu koksni - smaržoja pēc sveķiem! Tas baļķa gals apzāģēts ar zāģi, droši vien pārvilkts no lejas, kur bijusi cirsma ar eglēm.


inita_h 04.jūnijs, 15:26

Paldies!


BI 04.jūnijs, 15:16

Gredzenots: 22.06.2011. Babītes ezerā. Šogad no 26.03. - 02.04. redzēts kanālā, Novērotas kanālā arī 2019., 2022., 2023.


ekologs 04.jūnijs, 14:33

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


ekologs 04.jūnijs, 13:33

Skrejvabole (Carabus granulatus).


dziedava 04.jūnijs, 12:58

Sporas ir ne tikai ar tumšāku kārpu grupām, bet arī ar gaišu joslu pāri. Iespējams, tā tomēr kāda cita, vēl nezināma suga. Tādas sporas, iesk. izmēru, ir Physarum orbis, bet tā atkal uz dzīviem kokiem un lapkokiem, arī neatbilst. Katrā ziņā šis novērojums jāatceras, ja kas par tēmu gadās.


dziedava 04.jūnijs, 12:19

Droši, ka apse?


dziedava 04.jūnijs, 10:47

Paldies, Marita, par pētījumu! Izskatās, ka tuvākā laikā ķeršos pie šīs ģints ievākto paraugu rūpīgākas pētīšanas. Domājams, ka ragansviesti ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē nav lāga sapētīti, tāpēc ir bardaks noteikšanā. Variē gan sporu izmēri, gan sporu virsmas raksts (vai kārpas vienmērīgi izvietotas, vai ar tumšākām grupām). Vajag vismaz pašiem priekš sevis "savējās" sašķirot.


dziedava 04.jūnijs, 10:44

Marita, jebkurā gadījumā tas ir kopdarbs - eksperts bez atraduma arī neko nevar noteikt. Es par šo sugu zināju jau sen, tai pat bija jau latviskais nosaukums (jo Eiropā atrasta), tikai nebiju papētījusi, kur tieši zināma. Nosakot citus gļotpūpēžus, allaž "uzdūros" uz šī un nodomāju - ehh, ja būtu tāds posmains, tad gan uzreiz viss būtu skaidrs, bet kā nav, tā nav! ;)


Eggy 04.jūnijs, 08:34

Labi, šonakt to izdarīšu :)


ekologs 04.jūnijs, 07:37

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


Ziemelmeita 04.jūnijs, 07:18

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


CerambyX 04.jūnijs, 00:48

Neatminos ķivuli naktī dzirdējis. Varbūt var ierakstīt dziesmu - tad kļūs skaidrāks :) Vakarā/nakts sākumā, piemēram, visādi ķauķi var dziedāt (krūmu, purva, ceru u.c.), kas var izklausīties visai 'ļurinoši' un skanīgi (kaut, protams, savādāki kā ķivuļa dziesma).


Eggy 03.jūnijs, 23:30

Vai Ķivulis ir nakts dziedātājs? Jau trešo nakti pie loga dzied brīnišķīgas dziesmiņas.


Eggy 03.jūnijs, 23:16

Paldies!


Amanda 03.jūnijs, 23:01

Akmeņčakstīte


Ziemelmeita 03.jūnijs, 22:17

Paldies par labojumiem, Uģi!


Ziemelmeita 03.jūnijs, 22:16

Paldies,Aiga,laikam būs gan.


megemege 03.jūnijs, 22:10

Vai nav sila cīrulis?


IlzeP 03.jūnijs, 20:40

Turpinot par kļūdu aplikācijā - tā esot novērsta, tādēļ aicinu no rītdienas atjaunināt sugu datu bāzi aplikācijās. Tad dzēstajām sugām vairs nevajadzētu būt sarakstā.


VitaS 03.jūnijs, 20:33

Eiropas septiņstarīte. Piezīmēs suga pareizi, bet pie nosaukuma kļūda


IlzeP 03.jūnijs, 14:26

Nezinu gan, vai šādu atsevišķu taksonu vajag (tad jau daudzām sugām vajadzētu), tāpat daļa pievienos vienkārši zem sugas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jaunajā portālā varēs meklēt pēc vārda piezīmēs.


Berts 03.jūnijs, 13:22

Paldies Uģis!


spiigana 03.jūnijs, 12:31

Paldies, Julita! Jā, aplikācijā man tādu opciju piedāvāja, bet, tā kā nesapratu, kas zem tā domāts, ieliku tomēr pie "parastās" bitenes. Un laikam labi, ka tā :) .


dziedava 03.jūnijs, 10:47

Laikam mutācija, īsti nezinu, bet Dabasdatos šai formai bija atsevišķs taksons Geum rivale fo. monstrosum, kas tagad rādījās izdzēsts. Ilze! Es atjaunoju šo taksonu, jo acīmredzot joprojām Dabasdatu aplikācijā visi dzēstie taksoni rādās (šim taksonam bija ziņojums) un joprojām uzkrājas novērojumi, kas ir zem dzēstiem taksoniem un pēc ziņošanas nav pieejami (jo taksons "dzēsts"). Turklāt man nav skaidrs, kāpēc šis taksons vispār tika dzēsts, un kā tagad atlasīt šādus ziņojumus, ja šāda taksona nebūs :/


Vīksna 03.jūnijs, 02:24

Paldies !


Ziemelmeita 02.jūnijs, 22:32

Paldies,Mārtiń!


Wiesturs 02.jūnijs, 22:23

Novērojumam ir acīmredzami nepareizi norādītas koordinātes: sikspārnis ir fotografēts ēkā, bet punkts ielikts vietā, kur nevienas ēkas nav. Pēc kartes nav iespējams saprast, vai un uz kuru no apkārtējām ēkām novērojums attiecas.


Martins 02.jūnijs, 22:16

Ja būtu izkadrēta, visticamāk sugu varētu noteikt.


laumae 02.jūnijs, 21:22

Paldies, Uģi!


laumae 02.jūnijs, 20:57

Paldies par precizējumu, Ivar!


Ivetta 02.jūnijs, 20:13

Paldies, Uģi!


megemege 02.jūnijs, 19:59

Paldies, Ilze! Jā, izmantoju visai bieži!


Mari 02.jūnijs, 19:29

Un pēdējais foto (2.jūn) - 6 dienu attīstības fināls :)


Mari 02.jūnijs, 19:25

Paldies, Sandi! Te jau Julitai lielais paldies - atradums bez eksperta vērtējuma tā arī paliktu kā gļotsēne sp. :)


dziedava 02.jūnijs, 18:44

Hmm, vēl arī liels klājiens. Dzeltenie man šķiet parasti mazāki. Priedes celms atkal rūsganajam mazāk raksturīgs. Kā jau teicu, ar šitiem ragansviestiem līdz galam skaidrības nav. Lieliski, ka ir attīstība, būs vairāk materiāla, lai saprastu.


IlzeP 02.jūnijs, 17:55

Kāpēc ne mātīte? http://www.putni.lv/saxtra.htm (putni.lv ir labs resurss, lai apskatītu sugu attēlus dažādos vecumos un dzimumos)


IlzeP 02.jūnijs, 17:50

Jā, šī ir zināma nopietna problēma.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 15:59

Paldies, Uģi!


sandis 02.jūnijs, 15:51

Skaists atradums un skaisti foto! Apsveicu, Marita!


Vīksna 02.jūnijs, 15:28

Paldies !


nekovārnis 02.jūnijs, 15:09

Oo, smuks! :)


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:27

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:25

Paldies,Andri! Arī man jauna suga.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:24

Paldies,Andri! Jauna suga manā sarakstā.


adata 02.jūnijs, 13:30

Ir arī sudrabains apvalciņš, kas jau lobās nost!


megemege 02.jūnijs, 13:28

Paldies, Edgar! Tad sanāk , ka tas ir jaunais putns?


megemege 02.jūnijs, 13:13

Paldies, Edgar! Jā, tiešām pārskatot vēlreiz video var redzēt, ka acs āda ir melna.


Mežirbe777 02.jūnijs, 13:02

Paldies, Ilze! Jā, bija domāts par izvēlnes listi aplikācijā. Ievadot nevarēju izlemt kuru no diviem sinonīmiem ieziņot. :)


Edgars Smislovs 02.jūnijs, 12:28

Kaņepītis?


Zigurds Krievans 02.jūnijs, 12:25

Blakus upe, pietiekami krūmi, kāpēc nevar uzskatīt ka ir ligzdošanai piemērotā biotopā? varbūt nebija vēl "iejutusies" vietā, un ņēmās pa rapšu lauku:) Ar domāju kādu statusu likt. Ņemot vērā piemērotas vietas tuvumu nolēmu par B. Bet tā - redzēju dažas sekundes, paspēju tikai 2x nofotografēt. Nedziedāja, un vairs neparādījās.


IlzeP 02.jūnijs, 11:47

Cyphelium inquinans no datu bāzes ir dzēsta. Diemžēl laikam parādās apilkācijā...


IlzeP 02.jūnijs, 11:41

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos! Vismaz to invazīvo.


spiigana 02.jūnijs, 11:12

Neesmu atradusi informāciju, kāpēc reti, bet pļavas bitenei mēdz būt pa kādam šāda ziedam. Tas ir kas īpašs vai kaut kāda mutācija? Varbūt kāds ar botāniku saistīts var paskaidrot :)


dziedava 02.jūnijs, 10:44

Marita, ja drīkst, es gribēšu arī paraudziņu un visus foto oriģinālus, jo te ir nobildēta unikāla attīstība. Internetā vispār izdodas atrast tikai vienu plusmīnus foto par tēmu, kur nu ar attīstību!! Ja nu izdodas ar grāmatu, varbūt varētu ielikt grāmatā. Foto uz julita (at) inbox.lv


Vīksna 02.jūnijs, 10:40

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:26

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:25

Paldies ! Trāpās man tie mošķi. Domāju varbūt puskaltusi ziedmuša, pakustināju zaru, bet aizlidoja. Labi, ka ne kā iepriekš - lidoja virsū, dzinu prom.


CerambyX 02.jūnijs, 10:20

Fonā uz piepes - mizasblakts Aradus corticalis


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Aha


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Varbūt briežu ādasspindele Hypoderma diana


Mo 02.jūnijs, 09:42

Macrothylacia rubi?


Mari 02.jūnijs, 08:42

Oho, super pārsteigums! Paldies, Julita!!! :) Paldies. Inga! :)


Inga Vītola 02.jūnijs, 07:59

Cik intereseants un smuks atradums! Super, ka ir arī attīstības stadijas. Apsveicu!


Mareks Kilups 02.jūnijs, 06:21

vai šī ir pareizi noteikta suga?


mufunja 02.jūnijs, 06:03

Jā.


ievahaa 02.jūnijs, 00:11

Ahā, tad skaidrs, tātad jaunuļi. Paldies!


dziedava 02.jūnijs, 00:08

Super, šitas gan ir labs!! Dienvidu suga sanāk, Eiropā uz D ir, bet virs Polijas vairs nav. Varbūt laika apstākļi ietekmēja, ka sāka aug dienvidniece


Mežirbe777 01.jūnijs, 23:53

DD Datubāzē figurē gan Acolium inquinans, gan Cyphelium inquinans. Pēc aktuālās sistemātikas korektais ir Acolium ģints nosaukums.


dziedava 01.jūnijs, 22:45

Ā, ir foto ar lineālu, sanāk 1mm. Ļoti labi. Ir hipotēze. Mājās pārbaudīšu. :))


dziedava 01.jūnijs, 22:41

Kāds ir izmērs? Tā viens gabaliņa platums


KarR 01.jūnijs, 22:24

6 sugas, bet interesanta ir Potamocorbula amurensis, jauna invazīva gliemene. (Priekšpēdējā rindā, visas izņemot pirmo)


megemege 01.jūnijs, 21:43

Iedzeltenais ķauķis.


Mari 01.jūnijs, 21:40

6.- 9. foto 1.jūnijs.


Mari 01.jūnijs, 21:39

Augļķermeni krietni apstrādājušas pasīkas vabolītes. Īsti nevar saprast par to rudumu, sporas vid 8mkm.


VijaS 01.jūnijs, 21:38

Paldies, Julita! :)


Mari 01.jūnijs, 21:34

7.-10.foto tapuši 1.jūnijā no svaigi paņemta paraudziņa. Augļķermeņi palika arvien gaišāki, virsējais slānis ar vieglu zeltainu metālisku spīdumu. Sporu diametrs - 7,5-8 mkm, bet pa retam arī lielākas.


zemesbite 01.jūnijs, 21:16

Paldies, Marek! :)


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:09

Paldies, jā, bildē pētīju, ka nav tomēr kūlīte bet kaut kas cits.


dziedava 01.jūnijs, 21:08

Kūlīte sastāv no atsevišķām vālītēm, bet te ir vienots apvalks ar rakstiņu


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:07

Paldies,Julita!


nekovārnis 01.jūnijs, 21:04

Šī drīzāk ziedmuša Dasysyrphus tricinctus - mātīte.


Ziemelmeita 01.jūnijs, 20:45

Paldies,Marek!


gunitak 01.jūnijs, 18:33

Kāļu baltenis


zemesbite 01.jūnijs, 15:36

Paldies, Uģi!


IlzeP 01.jūnijs, 14:32

Peļu klijāniem krāsa ļoti variē. Ja bikšainais, tad tas būtu starp vēlākajiem reģistrētajiem migrantiem.


IlzeP 01.jūnijs, 14:28

Paskatiet šeit nepieaugušos putnus: http://www.putni.lv/chrrid.htm


megemege 01.jūnijs, 13:18

Vakars jau krēsloja, tomēr spārnu apakšas raksts un gaišā galva sniedza šādu manu novērojumu, kad klijāns pacēlās no jumta.


ievahaa 01.jūnijs, 12:49

Tā bija mana pirmā doma. Taču krāsojums īsti neatbilst. Bija turpat blakus arī lielie ķīri kādus tos pazīstu - tumšām sejām un sarkaniem knābjiem. Šie bija "kārnāki", brūna visa galva, tai skaitā knābis.


Aleksejs 01.jūnijs, 11:28

Kā ir noteikta suga? Varbūt peļu klijāns?


Vīksna 01.jūnijs, 11:05

Paldies !


dziedava 01.jūnijs, 11:02

Ai, cik žēl. Bija tiešām oranžs?


mufunja 01.jūnijs, 10:27

Julita, to droši vien apēda kukaiņi, vai arī to nogāza lietus. Nekas vairs nav palicis pāri.:(:(


Ziemelmeita 01.jūnijs, 09:41

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 01.jūnijs, 09:39

B.bohemicus


nekovārnis 01.jūnijs, 09:36

Šis tā kā pēc Leiopus nebulosus izskatās.


adata 01.jūnijs, 07:33

Paldies, Vija! Tāda doma man bija, domāju, pavērošu vēl sudrabainu apvalciņu drošībai. Stiklaino kājiņu pamanīju.


zemesbite 31.maijs, 23:52

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 23:48

Paldies,Uģi, par labojumiem!


edge 31.maijs, 23:48

Mārtiņš izanalizējis visas bildes.


Ziemelmeita 31.maijs, 23:47

Paldies,Marek, par labojumiem!


nekovārnis 31.maijs, 23:20

Rāceņu vai kāpostu baltenis


W 31.maijs, 23:08

Marek, paldies!


P.Timoščuks 31.maijs, 23:03

Jā, visticamāk, paldies!


CerambyX 31.maijs, 22:31

Grūti saskatīt, bet izskatās sīks - varbūt tomēr Grammoptera ruficornis?


Amanda 31.maijs, 21:15

Lielie ķīri


Ivars Leimanis 31.maijs, 21:05

Man izskatās, ka lēverainums tāds paknaps. Ko Tu teiktu par Lophozia ventricosa?


Irbe 31.maijs, 19:51

Niedru lija


zemesbite 31.maijs, 19:39

Paldies, Kārli!


zemesbite 31.maijs, 19:31

Paldies, Raivo!


zemesbite 31.maijs, 19:27

Paldies, Uģi!


Gaidis Grandāns 31.maijs, 19:11

Aizdomas, ka novērojuma vieta nav precīzi atzīmēta


Pūcis 31.maijs, 18:11

Kļūda, ievadot datus…


ekologs 31.maijs, 18:06

Jā, ļoti iespējams :)


gunitak 31.maijs, 17:52

Liels paldies!


Amanda 31.maijs, 17:46

Ceru ķauķis


Lemmus 31.maijs, 17:37

Tas bija viens no variantiem. :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts